Anotācija (ex-ante)

Šobrīd spēkā esošā applūstošo teritoriju noteikšanas metodika ir novecojusi, jo tā primāri ir balstīta uz novērojumiem dabā, kas ne vienmēr spēj atspoguļot situāciju atbilstoši metodikā noteiktajai varbūtībai (10% applūšanas varbūtība). Applūšana ar 10% varbūtību nozīmē to, ka teritorija applūst 10 reizes 100 gados. Plūdu notikumam nav jāizpildās 10 gadus pēc kārtas vai tikai vienu reizi 10 gados. Klimatisko vai citu apstākļu dēļ ir iespējama situācija, kad teritorija var applūst, piemēram, četrus gadus pēc kārtas vai neapplūst vairāk nekā 10 gadus. Šādā situācijā dabā var neizveidoties konstatējamas applūduma pazīmes, un konkrēta teritorija var netikt apzināta kā applūstoša teritorija. Rezultātā plūdu laikā var ciest šādās teritorijās jaunizveidotā apbūve, kā arī var applūst palieņu platībās uzbūvētās ēkas un infrastruktūra.

2. Preventīvo darbību plānošanā plūdu riska mazināšanai, kā arī operatīvās informācijas un brīdinājumu sagatavošanā tiek izmantotas Centra izstrādātās plūdu kartes, kas ir integrētas Centra uzturētajā PRIS. Taču šobrīd spēkā esošais regulējums neparedz, ka plūdu kartes ar 10% applūšanas varbūtību būtu jāizmanto applūstošās teritorijas noteikšanai teritorijas plānojumā. Līdz ar to PRIS un teritorijas plānošanas dokumentos parādās atšķirīga informācija par applūstošajām teritorijām ar 10% applūduma varbūtību.

Ievērojot, ka valsts ir identificējusi nozīmīgu plūdu riska teritorijas valsts mērogā un nodrošinājusi ieguldījumus risku izvērtēšanai šajās vietās, arī modelēšanas veikšanai (t.sk. ar 10% applūšanas varbūtību), un turpina ieguldīt resursus plūdu karšu pilnveidošanai un plūdu karšu precizitātes uzlabošanai, noteikumu projekts paredz, ka nacionālas nozīmes plūdu riska teritorijās applūstošo teritoriju primāri nosaka, izmantojot plūdu kartes. Tās tiek atjaunotas reizi sešos gados. Plūdu karšu izstrādē tiek izmantoti jaunākie valstī pieejamie aerolāzerskanēšanas dati un jaunākie ūdens līmeņa un caurplūduma novērojumu dati, līdz ar to nodrošinot, ka tiek ņemta vērā arī klimata pārmaiņu ietekme. Atjaunojot sākotnējo plūdu riska novērtējumu un plūdu kartes, Centrs aicina pašvaldības iesniegt to rīcībā esošus pētījumus un citus datus par pretplūdu būvēm, hidrotehniskajām būvēm un citām inženierbūvēm, kas maina hidroloģisko režīmu pašvaldību teritorijā, lai pēc iespējas precīzāk plūdu kartēs attēlotu applūstošās teritorijas ar 10 % varbūtību. Plūdu karšu precizēšanas mehānisms tiks paredzēts Noteikumos Nr. 1354. Pašvaldībām, kas ietilpst nacionālas nozīmes plūdu riska teritorijās, plūdu kartes ļauj izmantot jau sagatavotus datus, atvieglojot applūstošo teritoriju noteikšanas procesu.

Noteikumu projekts paredz, ka ārpus nacionālas nozīmes plūdu riska teritorijām, applūstošo teritoriju var noteikt, izmantojot dažādas  iespējas: modelēšanas rīkus, inženiertehniskos aprēķinus vai ņemot vērā applūstošo teritoriju robežas un izteiktas robežas reljefā. Nacionālas nozīmes plūdu riska teritorijās modelēšana tiek veikta galvenajām upēm un dažādu pakāpju pietekām, ņemot vērā uzmērīto upju šķērsprofilu datus. Meliorācijas grāvjos šādi mērījumi netiek veikti, taču modelēto plūdu gadījumos, tostarp ar 10% varbūtību, kļūda modelēšanas datos, kas attiecināmi uz meliorācijas grāvjiem, ir nenozīmīga. Tāpēc pastāv iespēja, ka mazākām ūdenstecēm nacionālas nozīmes plūdu riska teritorijās nav izstrādātas plūdu kartes. Līdz ar to pašvaldība teritorijas plānojumā var noteikt arī papildu applūstošās teritorijas, ja tādas ir identificētas vietējā mērogā, izmantojot 10. punktā norādītās metodes. Modelēšanu var veikt komersanti vai zinātniskās institūcijas, kas piedāvā šādus pakalpojumus, ievērojot 10.1. punktā noteiktās prasības modelēšanas veikšanai. Ievērojot hidroloģiskā režīma ciklisko raksturu, kur viens cikls ilgst aptuveni 30 gadus, minimālais modelēšanā izmantojamās novērojumu rindas garums ir noteikts 30 gadi. Centrs plūdu karšu izstrādē izmanto datu rindas sākot no 1961. gada, jo, pirmkārt, 20. gadsimta pirmajā pusē tika veikti visaptveroši meliorācijas darbi, virszemes ūdensobjektu regulēšana un pārtīrīšana. Otrkārt, periods no 1961. līdz 1990. gadam tiek uzskatīts par references periodu klimata pārmaiņas ziņā.
Ja applūstošo teritoriju noteikšanai izmanto inženiertehniskos aprēķinus, tos veic atbilstoši 1. pielikumā iekļautajai metodikai.

Applūstošo teritoriju noteikšanu teritorijas plānojumā pašvaldība nodrošina par saviem līdzekļiem. Applūstošo teritoriju noteikšanu lokālplānojumā un detālplānojumā finansē tā ierosinātājs, tā var būt pašvaldība vai zemes īpašnieks vai tā pilnvarota persona. Atbilstoši Ministru kabineta 2014. gada 14. oktobra noteikumu Nr. 628 “Noteikumi par pašvaldību teritorijas attīstības plānošanas dokumentiem” 132. punktam pašvaldība vienojas ar lokālplānojuma vai detālplānojuma ierosinātāju par tā izstrādi, noslēdzot attiecīgu līgumu.

Noteikumu projektā paredzētās izmaiņas attiecas uz jaunu teritorijas plānojumu un lokālplānojumu izstrādi. Līdz ar šo noteikumu projekta stāšanos spēkā iepriekš izstrādātie teritorijas plānojumi un lokālplānojumi paliek spēkā ar esošajiem nosacījumiem līdz to termiņa beigām, pārskatīšanai vai grozījumu veikšanai. Ievērojot tiesiskās paļāvības principu, darbības, kurām tika saņemtas atļaujas, pamatojoties uz iepriekš spēkā esošo teritorijas plānojumu, drīkst turpināt atbilstoši atļaujā noteiktajiem termiņiem un nosacījumiem.

Teritorijas plānojumā noteiktās prasības saskaņā ar Teritorijas attīstības plānošanas likuma 24. panta otro daļu un 28. panta pirmo daļu, ja nepieciešams, detalizē lokālplānojumā vai detālplānojumā. Jāatzīmē, ka, izstrādājot detālplānojumu, var tikai detalizēt teritorijas plānojumā noteiktās prasības tai skaitā aprobežojumus, nevis izvirzīt jaunas prasības. Savukārt ar lokālplānojumu var gan precizēt, gan grozīt teritorijas plānojumā noteikto.
Aizsargjoslu likuma 1. panta 11. punkts paredz, ka applūstošās teritorijas tiek noteiktas teritorijas plānojumā. Ievērojot iepriekš minēto, jāņem vērā, ka, izstrādājot lokālplānojumu nacionālas nozīmes plūdu riska teritorijā, applūstošās teritorijas noteikšanai jāizmanto plūdu kartes.
Applūšana ir dabisks process un klimata pārmaiņu ietekmē applūstošo teritoriju robežās var mainīties. Plūdu kartes tiek atjaunotas reizi sešos gados, bet teritorijas plānojums tiek izstrādāts 25 gadu periodam. Līdz ar to var rasties situācija, ka, izstrādājot lokālplānojumu kādai teritorijai, ar kuru tiek mainīts teritorijas plānojums, aktuālā informācija par applūstošām teritorijām var atšķirties no teritorijas plānojuma. Izstrādājot lokālplānojumu teritorijai, kur applūstošā teritorija teritorijas plānojumā noteikta, izmantojot citas, mazāk precīzas metodes (nevis modelēšana) vai izstrādājot detālplānojumu, applūstošās teritorijas tajos ir nepieciešams precizēt atbilstoši Ministru kabineta 2013. gada 30. aprīļa noteikumu Nr. 240 “Vispārīgie teritorijas plānošanas, izmantošanas un apbūves noteikumi” 217.1 punktam, pamatojoties uz aktuālu augstākas detalizācijas topogrāfisko plānu.

Applūstošās teritorijas uzbēršana var izmainīt hidroloģiskos apstākļus un radīt applūšanas risku kādai citai blakus esošai teritorijai. Centrs precizē plūdu kartes atbilstoši jaunākajai pieejamajai topogrāfiskajai informācijai, taču Centram nav pienākums izvērtēt, vai iesniegtās jaunās augstuma atzīmes norāda uz nelikumīgu applūstošās teritorijas uzbēršanu. Lai novērstu iespējamību, ka šādā veidā tiek legalizētas nelikumīgi uzbērtas applūstošās teritorijas, noteikumu projekts papildināts ar jaunu punktu (12.¹).
Atbilstoši Ministru kabineta 2004.gada 23. novembra noteikumiem Nr. 962 “Valsts vides dienesta nolikums” Valsts vides dienesta (turpmāk – Dienests) kompetencē ir kontrolēt normatīvajos aktos par vides aizsardzību noteikto prasību ievērošanu, tai skaitā arī Aizsargjoslu likuma 37. pantā noteiktos aprobežojumus virszemes ūdensobjektu aizsargjoslās un applūstošajās teritorijās. Atbilstoši Aizsargjoslu likuma 66.³ panta ceturtajai daļai par vides un dabas resursu aizsardzības joslās noteikto prasību un aprobežojumu pārkāpšanu administratīvā pārkāpuma procesu līdz administratīvā pārkāpuma lietas izskatīšanai veic Valsts policija, pašvaldības policija, Valsts meža dienests vai Dabas aizsardzības pārvalde. Bet administratīvā pārkāpuma lietu izskata Dienests. 
Pirms lēmuma pieņemšanas administratīvā pārkāpuma lietā, Dienests izvērtē visu iegūstamo informāciju. Nelikumīgu applūstošās teritorijas uzbēršanu var konstatēt, veicot mērījumus un pierādījumu fiksāciju dabā, savietojot topogrāfiskās kartes ar augstumatzīmēm, kas izgatavotas pirms pretlikumīgās uzbēršanas un palienes reljefa pārveides, ar šībrīža topogrāfiskajām un kadastra kartēm. Kā papildu informācija tiek izmantota ģeotehnisko izpēšu informācija būvniecības dokumentācijās, ortofoto, Google Earth Pro, LIDAR dati u.c. informācija, kā arī ģeologa izvērtējums. Tāpat arī spēku zaudējušie un šobrīd spēkā esošie teritorijas attīstības plānošanas dokumenti liecina par situācijas attīstību.
Ja izvērtējot pieejamo informāciju, Dienests ir konstatējis nelikumīgu applūstošās teritorijas uzbēršanu, Dienesta amatpersona pieņem lēmumu administratīvā pārkāpuma lietā. Pēc lēmuma pieņemšanas Dienests informē pašvaldību, un par vides aizsardzību un reģionālās attīstību atbildīgās ministrijas. Šādā gadījumā, izstrādājot jaunu teritorijas plānojumu, lokālplānojumu vai detālplānojumu, šajos dokumentos ir jāsaglabā pirms nelikumīgās uzbēršanas noteiktās applūstošās teritorijas robežas.
Atbilstoši Pašvaldību likuma 4. panta pirmās daļas 16. punktam un 4. panta trešajai daļai, pašvaldības funkcija ir nodrošināt būvniecības procesa tiesiskumu. Pašvaldība realizē tās autonomās funkcijas caur tās būvvaldi. Atbilstoši Būvniecības likuma 7. panta pirmās daļas 1. punktam pašvaldība vērtē tās būvvaldes pieņemtā lēmuma vai veiktās faktiskās rīcības tiesiskumu.