23-TA-1780: Likumprojekts (Grozījumi)
Anotācijas (ex-ante) nosaukums
Tiesību akta projekta "Grozījumi Pacientu tiesību likumā" sākotnējās ietekmes (ex-ante) novērtējuma ziņojums (anotācija)
1. Tiesību akta projekta izstrādes nepieciešamība
1.1. Pamatojums
Izstrādes pamatojums
Ministrijas / iestādes iniciatīva
Apraksts
Tiesību akta projekts “Grozījumi Pacientu tiesību likumā“ (turpmāk - projekts) izstrādāts, lai pilnveidotu Pacientu tiesību likuma (turpmāk - likums) regulējumu saskaņā ar Konvencijas par cilvēktiesību un cieņas aizsardzību bioloģijā un medicīnā - Konvencija par cilvēktiesībām un biomedicīnu 9.pantā noteikto "Ja medicīniskās darbības laikā pacients nav spējīgs paust savu gribu, jāņem vērā viņa iepriekš paustā griba attiecībā uz šo medicīnisko darbību.".
1.2. Mērķis
Mērķa apraksts
Projekta mērķis ir paredzēt vienkāršotu un pieejamu iespēju pacientam paust savu gribu par dzīves nogalē izmantojamām ārstniecības metodēm vai atteikšanos no tām nākotnē prezumētai situācijai un nodrošināt pacientu tiesību uz autonomiju īstenošanas un aizsardzības mehānismu dzīves noslēgumā, brīžos, kad pacients vairs nav spējīgs paust savu gribu.
Spēkā stāšanās termiņš
Jebkādi citi nosacījumi (atrunāti tiesību aktā)
Pamatojums
Ņemot vērā, ka likumprojekta 2. punkts paredz papildināt likumu ar 6.1pantu, kurā otrā daļa paredz, ka pacienta rīkojums ir reģistrējams vienotajā veselības nozares elektroniskajā informācijas sistēmā, ir nepieciešams 12 mēnešu periods attiecīgās funkcionalitātes izstrādei. Kā arī minētā panta piektā daļa paredz pacientiem tiesības saņemt valsts apmaksātu konsultāciju par pacienta rīkojumu, līdz ar ko ir nepieciešams veikt ārstniecības personu apmācību vispārējo un profesionālo zināšanu un prasmju pilnveidei par pacienta gribas izteikumu līdz pacienta rīkojuma mehānisma spēkā stāšanās.
1.3. Pašreizējā situācija, problēmas un risinājumi
Pašreizējā situācija
Pacienta tiesības uz cieņpilnu nāvi kā zināmā laikā noritošu miršanas procesu un tiesības izvēlēties izmantojamās ārstniecības metodes vai atteikties no tām izsakot gribu nākotnē prezumētai situācijai ir būtisks cilvēktiesību jautājums, kas iepriekš nav bijis aktualizēts normatīvo aktu ietvarā. Šobrīd likums paredz iespēju personai vienkāršotā veidā pilnvarot citu personu pieņemt lēmumus par ārstniecību, kad pats pilnvarotājs nespēs pieņemt lēmumus, savukārt likums neparedz vienkāršotu mehānismu izteikt pašas personas gribu nākotnē neparedzētai situācijai.
Veltīga ārstēšana (futile treatment – angļu val.) ir ārstniecības metožu uzsākšana vai turpināšana pacientam situācijā, kad nav pamata uzskatīt, ka šīs medicīniskās procedūras sniegs veselības stāvokļa uzlabošanos, dzīvildzes pagarinājumu vai citus ieguvumus pacientam, vai, kad ārstēšana var sniegt dzīvildzes paildzinājumu, bet ciešanas un apgrūtinājums, ko rada šī ārstēšana ir lielākas nekā iespējamais ieguvums.
Strauji attīstoties medicīnas tehnoloģijām, tiek īstenotas plašas iespējas ne tikai ārstēt smagi slimus pacientus, bet arī mākslīgi, ar tehnoloģiju un medikamentu pielietošanu pagarināt miršanas procesu. Taču primārais medicīnas mērķis un uzdevums ir saglabāt pacienta dzīvību un dzīves kvalitāti, kas nebūtu jāizmanto ar mērķi saglabāt pacienta dzīvību nenodrošinot turpmākās dzīves kvalitāti.
Medicīnas aprūpē un ārstniecībā svarīgi ir pieņemt lēmumus, vadoties pēc ētikas pamatprincipiem, t.sk., respektējot pacienta autonomiju un pašcieņu, rīkojoties pacienta interesēs, izvairīties no kaitējuma nodarīšanas. Un tieši pacienta autonomijas un pašcieņas principu ievērošana ir īpaši aizsargājama pacienta dzīves smagākajos brīžos, kad medicīnas tehnoloģiju resursi ir izsmelti un nepastāv alternatīvas pacienta veselības stāvokļa un iepriekš esošās dzīves kvalitātes uzlabošanā, un, kad pastāv vienīgā iespēja – mākslīgi uzturēt pacienta dzīvību. Šo principu ievērošana ir svarīga arī gadījumos, kad pacientam uzsākot ārstniecību (piemēram, ķirurģisku ārstēšanu) prognozes ir zemas un pacients pats, pamatojoties uz savu pārliecību un saviem ētikas principiem, var pieņemt lēmumu noteiktu ārstniecības metožu neuzsākšanai vai pārtraukšanai, tādā veidā nosakot savas dzīves nobeiguma gaitu un neļaujot citām personām viņa vietā pieņemt lēmumu, kā arī neapgrūtinot savus tuviniekus ar sarežģīta un atsevišķos gadījumos viņiem nepieņemama lēmuma pieņemšanu.
Neskatoties uz to, ka pacients par dzīves nogali lielākoties ir spiests domāt gadījumos, kad slimība vai neizbēgamie apstākļi ir iestājušies vai paredzot, ka iestāsies tuvākajā laikā, ikviena pacienta tiesības un pienākums būtu bez šādas neizbēgamas veselības pasliktināšanās situācijas lemt par pacienta rīkojumu dzīves nogalei, tas ir, par nākotnē iespējamo situācijas iestāšanos, kad pacienta slimība vai apstākļi (negadījums) radīs tādus veselības traucējumus, kuru dēļ pacientam var iestāties termināls stāvoklis, veģetatīvs stāvoklis vai minimāls samaņas stāvoklis. Pacientam būtu jāizlemj par ārstniecībā izmantojamo metožu vai atteikšanos no tām vai to pārtraukšanas aspektiem dzīves nogalē, izdodot pacienta rīkojumu pirms slimības vai neizbēgamu apstākļu iestāšanās.
Latvijas Ārstu ētikas kodeksa 2.9.punktā ir noteikts, ka ārsta pienākums pret pacientu, brīdī, kad nāve nav izbēgama, ir ļaut pacientam nomirt ar cieņu, atvieglojot mirstošajam iespējamās ciešanas. Turpretim, Ārstniecības likuma 9.1 pants nosaka, ka ārstniecība veicama “atbilstoši klīniskajām vadlīnijām vai ārstniecībā izmantojamo metožu un zāļu lietošanas drošības un ārstēšanas efektivitātes novērtējumam, kas veikts, ievērojot uz pierādījumiem balstītas medicīnas principus”. Uzsverams, ka medicīniskās tehnoloģijas, vadlīnijas reanimācijas pasākumu veikšanai rod aizvien labākas iespējas atjaunot elpošanu un sirdsdarbību un kādu laiku to uzturēt.
Nepastāvot skaidram tiesiskajam regulējumam, ārsts tiek nostādīts ķīlnieka lomā – izdarot izvēli ievērot Latvijas Ārstu ētikas kodeksā noteikto, proti, brīdī, kad nāve ir neizbēgama, pacientam būtu jāļauj nomirt ar cieņu, atvieglojot ciešanas, bet no otras puses ir uz pierādījumiem balstītu medicīnisko tehnoloģiju apraksti un vadlīnijas, kas pie konkrētiem klīniskajiem rādītājiem paredz aktīvu reanimācijas pasākumu veikšanu, kas atbilst Ārstniecības likumā noteiktajam. Šī pretrunu situācija noteiktos apstākļos var tikt risināta arī ar atbildības, tai skaitā, kriminālatbildības piemērošanu ārstam, kurš būs lēmis par labu pacienta tiesībām nomirt ar cieņu un ciešanu atvieglošanai.
Ar projektu paredzot tiesības un iespēju pacientam izteikt gribu par izmantojamām ārstniecības metodēm vai atteikties no tām dzīves nogalē un pacientam īstenojot minētās tiesības, tiek nostiprināta ārstniecības personas tiesiskā aizsardzība pie noteiktiem apstākļiem.
Veltīga ārstēšana (futile treatment – angļu val.) ir ārstniecības metožu uzsākšana vai turpināšana pacientam situācijā, kad nav pamata uzskatīt, ka šīs medicīniskās procedūras sniegs veselības stāvokļa uzlabošanos, dzīvildzes pagarinājumu vai citus ieguvumus pacientam, vai, kad ārstēšana var sniegt dzīvildzes paildzinājumu, bet ciešanas un apgrūtinājums, ko rada šī ārstēšana ir lielākas nekā iespējamais ieguvums.
Strauji attīstoties medicīnas tehnoloģijām, tiek īstenotas plašas iespējas ne tikai ārstēt smagi slimus pacientus, bet arī mākslīgi, ar tehnoloģiju un medikamentu pielietošanu pagarināt miršanas procesu. Taču primārais medicīnas mērķis un uzdevums ir saglabāt pacienta dzīvību un dzīves kvalitāti, kas nebūtu jāizmanto ar mērķi saglabāt pacienta dzīvību nenodrošinot turpmākās dzīves kvalitāti.
Medicīnas aprūpē un ārstniecībā svarīgi ir pieņemt lēmumus, vadoties pēc ētikas pamatprincipiem, t.sk., respektējot pacienta autonomiju un pašcieņu, rīkojoties pacienta interesēs, izvairīties no kaitējuma nodarīšanas. Un tieši pacienta autonomijas un pašcieņas principu ievērošana ir īpaši aizsargājama pacienta dzīves smagākajos brīžos, kad medicīnas tehnoloģiju resursi ir izsmelti un nepastāv alternatīvas pacienta veselības stāvokļa un iepriekš esošās dzīves kvalitātes uzlabošanā, un, kad pastāv vienīgā iespēja – mākslīgi uzturēt pacienta dzīvību. Šo principu ievērošana ir svarīga arī gadījumos, kad pacientam uzsākot ārstniecību (piemēram, ķirurģisku ārstēšanu) prognozes ir zemas un pacients pats, pamatojoties uz savu pārliecību un saviem ētikas principiem, var pieņemt lēmumu noteiktu ārstniecības metožu neuzsākšanai vai pārtraukšanai, tādā veidā nosakot savas dzīves nobeiguma gaitu un neļaujot citām personām viņa vietā pieņemt lēmumu, kā arī neapgrūtinot savus tuviniekus ar sarežģīta un atsevišķos gadījumos viņiem nepieņemama lēmuma pieņemšanu.
Neskatoties uz to, ka pacients par dzīves nogali lielākoties ir spiests domāt gadījumos, kad slimība vai neizbēgamie apstākļi ir iestājušies vai paredzot, ka iestāsies tuvākajā laikā, ikviena pacienta tiesības un pienākums būtu bez šādas neizbēgamas veselības pasliktināšanās situācijas lemt par pacienta rīkojumu dzīves nogalei, tas ir, par nākotnē iespējamo situācijas iestāšanos, kad pacienta slimība vai apstākļi (negadījums) radīs tādus veselības traucējumus, kuru dēļ pacientam var iestāties termināls stāvoklis, veģetatīvs stāvoklis vai minimāls samaņas stāvoklis. Pacientam būtu jāizlemj par ārstniecībā izmantojamo metožu vai atteikšanos no tām vai to pārtraukšanas aspektiem dzīves nogalē, izdodot pacienta rīkojumu pirms slimības vai neizbēgamu apstākļu iestāšanās.
Latvijas Ārstu ētikas kodeksa 2.9.punktā ir noteikts, ka ārsta pienākums pret pacientu, brīdī, kad nāve nav izbēgama, ir ļaut pacientam nomirt ar cieņu, atvieglojot mirstošajam iespējamās ciešanas. Turpretim, Ārstniecības likuma 9.1 pants nosaka, ka ārstniecība veicama “atbilstoši klīniskajām vadlīnijām vai ārstniecībā izmantojamo metožu un zāļu lietošanas drošības un ārstēšanas efektivitātes novērtējumam, kas veikts, ievērojot uz pierādījumiem balstītas medicīnas principus”. Uzsverams, ka medicīniskās tehnoloģijas, vadlīnijas reanimācijas pasākumu veikšanai rod aizvien labākas iespējas atjaunot elpošanu un sirdsdarbību un kādu laiku to uzturēt.
Nepastāvot skaidram tiesiskajam regulējumam, ārsts tiek nostādīts ķīlnieka lomā – izdarot izvēli ievērot Latvijas Ārstu ētikas kodeksā noteikto, proti, brīdī, kad nāve ir neizbēgama, pacientam būtu jāļauj nomirt ar cieņu, atvieglojot ciešanas, bet no otras puses ir uz pierādījumiem balstītu medicīnisko tehnoloģiju apraksti un vadlīnijas, kas pie konkrētiem klīniskajiem rādītājiem paredz aktīvu reanimācijas pasākumu veikšanu, kas atbilst Ārstniecības likumā noteiktajam. Šī pretrunu situācija noteiktos apstākļos var tikt risināta arī ar atbildības, tai skaitā, kriminālatbildības piemērošanu ārstam, kurš būs lēmis par labu pacienta tiesībām nomirt ar cieņu un ciešanu atvieglošanai.
Ar projektu paredzot tiesības un iespēju pacientam izteikt gribu par izmantojamām ārstniecības metodēm vai atteikties no tām dzīves nogalē un pacientam īstenojot minētās tiesības, tiek nostiprināta ārstniecības personas tiesiskā aizsardzība pie noteiktiem apstākļiem.
Problēmas un risinājumi
Problēmas apraksts
Likuma 6.panta ceturtā daļā ir noteiktas pacienta tiesības atteikties no ārstniecības pirms tās uzsākšanas, no ārstniecībā izmantojamās metodes, neatsakoties no ārstniecības kopumā, vai atteikties no ārstniecības tās laikā. Savukārt, likuma 6.panta piektajā daļā ir noteikts pienākums ārstējošajam ārstam informēt pacientu par minētā lēmuma (atteikties/piekrist ārstniecībai) iespējamām sekām. Pēc ārstējošā ārsta sniegtās informācijas saņemšanas pacients ar savu parakstu apstiprina lēmumu par atteikšanos no ārstniecības vai par tās pārtraukšanu, vai par atteikšanos no ārstniecībā izmantojamās metodes, norādot, ka ir saņēmis attiecīgo informāciju. Ja pacients savu lēmumu nemaina, ārstējošā ārsta pienākums ir mudināt viņu apmeklēt citu ārstu.
Minētais nav pilnīgi attiecināmas uz pacienta iespējām izteikt gribu, ar kuru pacientam ir tiesības atteikties no atdzīvināšanas ārstniecības metodēm vai dzīvību uzturošās ārstniecības pie noteiktiem apstākļiem – termināls stāvoklis, veģetatīvs stāvoklis, minimāls samaņas stāvoklis, noteikt vēlmes un vērtības dzīves noslēgumā pirms minēto apstākļu iestāšanās vai, kad pacients nav spējīgs izteikt gribu vai pieņemt lēmumu par izmantojamām ārstniecības metodēm vai atteikties no tām. Kā arī nav attiecināms uz iespēju izdot pacienta rīkojumu neparedzētai nākotnes situācijai.
Lai nodrošinātu personas tiesības veikt apzinātu izvēli atteikties no ārstniecības metodēm un nomirt ar cieņu, saņemot veselības stāvoklim atbilstošu sāpju un ciešanu mazinošu terapiju un garīgo atbalstu, kā arī nodrošinātu humānu attieksmi pret pacientu dzīves noslēgumā, ir jāparedz mehānisms pacientu tiesību uz autonomiju nodrošināšanai un aizsardzībai pacientu dzīves nogalē.
Minētais nav pilnīgi attiecināmas uz pacienta iespējām izteikt gribu, ar kuru pacientam ir tiesības atteikties no atdzīvināšanas ārstniecības metodēm vai dzīvību uzturošās ārstniecības pie noteiktiem apstākļiem – termināls stāvoklis, veģetatīvs stāvoklis, minimāls samaņas stāvoklis, noteikt vēlmes un vērtības dzīves noslēgumā pirms minēto apstākļu iestāšanās vai, kad pacients nav spējīgs izteikt gribu vai pieņemt lēmumu par izmantojamām ārstniecības metodēm vai atteikties no tām. Kā arī nav attiecināms uz iespēju izdot pacienta rīkojumu neparedzētai nākotnes situācijai.
Lai nodrošinātu personas tiesības veikt apzinātu izvēli atteikties no ārstniecības metodēm un nomirt ar cieņu, saņemot veselības stāvoklim atbilstošu sāpju un ciešanu mazinošu terapiju un garīgo atbalstu, kā arī nodrošinātu humānu attieksmi pret pacientu dzīves noslēgumā, ir jāparedz mehānisms pacientu tiesību uz autonomiju nodrošināšanai un aizsardzībai pacientu dzīves nogalē.
Risinājuma apraksts
Likuma 1.panta otrā daļa tiek papildināta ar 7. punktu ietverot definīciju par “Pacienta rīkojumu” (turpmāk – pacienta rīkojums), ar kuru ir noteikti kritēriji, kam ir tiesības izdot pacienta rīkojumu, kādiem apstākļiem pastāvot vai rodoties pacienta rīkojums ir paredzēts, kā arī pacients var noteikt vēlmes un vērtības dzīves noslēgumā.
Pacienta rīkojumā noteikto apstākļu (termināls stāvoklis[1], veģetatīvs stāvoklis[2], minimāls samaņas stāvoklis[3]) skaidrojums tiks ietverts veselības nozares elektroniskajā informācijas sistēmā (turpmāk - Veselības informācijas sistēma) iestrādātā pacienta rīkojuma veidlapā, ko aizpildot persona izdos pacienta rīkojumu dzīves nogalei likuma 6.1 panta otrā daļa Kā arī pacienta rīkojuma veidlapa saturēs informatīvu materiālu ar skaidrojumu par pacienta rīkojuma nepieciešamības gadījumiem, ārstniecībā izmantojamām metodēm, no kurām ir iespēja atteikties u.c. informāciju. Pacienta rīkojuma veidlapas projektu skatīt anotācijas pielikumā.
Apzinoties, ka likumprojektā norādītie veselības stāvokļi un pacienta rīkojumā iekļautās ārstniecības metodes ir medicīniski termini, kas varētu nebūt saprotami jebkurai personai, kā arī to, ka minēto terminu izprašana nav vienkārša, likumprojektā ir iekļauts papildināt likumu ar 6.1 panta piekto daļu, kas nosaka personai tiesības saņemt ģimenes ārsta vai ārstējošā ārsta konsultāciju, kuras laikā personai ir tiesības saņemt skaidrojumu par veidlapā minētiem apstākļiem, kā arī par sekām, kas var rasties atsakoties no atdzīvināšanas ārstniecības metodēm vai atsakoties no dzīvību uzturošās ārstniecības.
Papildinot likumu ar 6.1 pantu tiek paredzētas tiesības personai izdot rakstisku pacienta rīkojumu dzīves nogalei - tiesības izvēlēties atteikties no konkrētām ārstniecības metodēm dzīves noslēgumā, pamatojoties uz personas zināšanām, personai pieejamo informāciju, kā arī informāciju ko sniedz personas ģimenes ārsts vai ārstējošais ārsts.
Persona izdodot pacienta rīkojumu var:
1. norādīt ārstniecībā izmantojamās metodes, no kurām vēlās atteikties (veidlapā ir iestrādātas noteiktas ārstniecībā izmantojamās metodes no kurām pacients var atteikties, izvēloties vienu, vairākas vai visas veidlapā noteiktās darbības);
2. norādīt vērtības un vēlmes, kuras pēc iespējas ņemt vērā, pieņemot lēmumus par veselības un dzīves noslēguma aprūpi (pacients brīvi iekļauj vēlmes, kas attiecās uz pacienta ārstniecību, dzīves vietu dzīves nogalē, vēlamās tradīcijas vai garīga atbalsta saņemšanu);
3. norādīt vai iepriekš ir izdots nākotnes pilnvarojums.
[1] Terminālais stāvoklis, tas ir progresējošs, neārstējams stāvoklis, pēdējais posms pirms nāves, cilvēkiem ar hroniskām (dažādu saslimšanu gala stadijas) vai akūtām/fulminantām (fulminants - ļoti strauji progresējoša slimības gaita) (piemēram, trauma vai MODS (MODS - vienlaicīga vairāku orgānu darbības mazspēja)) saslimšanām. Izšķir preagonālā stadija, agonija un klīniskā nāve, kas rezultējās bioloģiskā nāvē.
[2] Veģetatīvs stāvoklis, tas ir hronisks stāvoklis, kad cilvēks ir nomodā, ar saglabātu galvas smadzeņu spēju uzturēt nemainīgu asinsspiedienu, elpošanas un sirdsdarbības funkciju, bet nav kognitīvo funkciju un nav pazīmes, ka pacients ir pie apziņas.
Cilvēks veģetatīvā stāvoklī var:
* spontāni atvērt acis;
* saglabāt regulāru miega un nomoda ciklu - pamostas un iemieg;
* saglabāt pamata aizsargrefleksus - mirkšķināšana, kad tiek nobiedēts ar skaļu pēkšņu skaņu, vai atvelk roku pie sāpju kairinājumiem.
Taču cilvēks veģetatīvā stāvoklī neizrāda jēgpilnu atbildes reakciju uz ārējiem kairinājumiem - neseko ar acīm objektam, nereaģē uz balsi, kā arī nav nekādu pazīmju, ka cilvēki izjustu kādas emocijas.
Iedala:
Ilgstošs veģetatīvs stāvoklis – ja pacients atrodas nemainīgā veģetatīvā stāvoklī ilgāk kā 4 nedēļas.
Patstāvīgs veģetatīvs stāvoklis – ja pacients atrodas nemainīgā stāvoklī ilgāk kā 6 mēnešus, ja cēlonis nav traumatisks galvas smadzeņu bojājums vai ilgāk kā 12 mēnešus, ja cēlonis ir traumatisks galvas smadzeņu bojājums.
[3] Minimāls samaņas stāvoklis ir hronisks stāvoklis, taču pretēji veģetatīvam stāvoklim, ir pazīmes, ka pacients apzinās sevi un/ vai apkārtējo vidi, minimāli reaģē uz apkārtējiem stimuliem. Cilvēkiem ar minimālu samaņas stāvokli ir periodi, kad viņi var komunicēt un reaģēt uz komandām, kā piemēram, kustināt pirkstus, kad to lūdz darīt. Cilvēki var ieiet minimālā samaņas stāvoklī pēc komas vai pēc veģetatīva stāvokļa. Atrašanos minimālā samaņas stāvoklī var noteikt, ja pacients šādā nemainīgā stāvoklī bijis ilgāk kā 4 nedēļas.
Pacienta rīkojums veidlapas formātā būs pieejams un reģistrējams (aizpildāms) Veselības informācijas sistēmā, kā arī, tiks paredzēta funkcionalitāte pacienta rīkojuma veidlapu izgūt no Veselības informācijas sistēmas aizpildīšanai rakstiski.
Līdz ar likuma 6.1 panta piektā daļā noteikto ESF projektu ietvaros tiks īstenotas ārstniecības personu apmācības vispārējo un profesionālo zināšanu un prasmju pilnveidei par pacienta gribas izteikumu.
Likumu papildinot ar 6.1 panta otro daļu, ar kuru tiek noteikts, ka pacienta rīkojums ir aizpildāms un reģistrējams Veselības informācijas sistēmā, tiek nodrošināta iespēja ārstniecības personām nekavējoties iegūt informāciju par pacienta rīkojuma esību un tajā iekļauto pacienta gribu.
Ar likuma 6.1 panta trešo daļu tiek paredzēti risinājumi gadījumiem, kad pacients nespēj reģistrēt vai pašrocīgi aizpildīt pacienta rīkojuma veidlapu.
Likuma 6.1 panta septītā daļa nosaka pacienta rīkojuma spēkā esības termiņu, kas sākās ar tā reģistrāciju Veselības informācijas sistēmā, un likuma 6.1 panta ceturtā daļa nosaka pacienta rīkojuma izmaiņu veikšanu.
Ar likuma 6.1 panta sesto daļu tiek noteikts, kādiem konkrētiem apstākļiem iestājoties pacienta rīkojums ārstniecības personām ir saistošs, kā arī noteikts, ka ārstniecības personām ir pienākums ievērot pacienta gribu. Pacienta rīkojums ir saistošs ārstniecības personām, kuras ārstniecības iestādē nodrošina Pacienta rīkojumā noteiktās ārstniecības metodes un Neatliekamās medicīniskās palīdzības dienestā strādājošajām ārstniecības personām neatliekamās medicīniskās palīdzības sniegšanas procesā, ja persona, kuri tiek sniegta palīdzība ir identificējama un minētā persona ir izdevusi pacienta rīkojumu.
Pacienta rīkojumā noteikto apstākļu (termināls stāvoklis[1], veģetatīvs stāvoklis[2], minimāls samaņas stāvoklis[3]) skaidrojums tiks ietverts veselības nozares elektroniskajā informācijas sistēmā (turpmāk - Veselības informācijas sistēma) iestrādātā pacienta rīkojuma veidlapā, ko aizpildot persona izdos pacienta rīkojumu dzīves nogalei likuma 6.1 panta otrā daļa Kā arī pacienta rīkojuma veidlapa saturēs informatīvu materiālu ar skaidrojumu par pacienta rīkojuma nepieciešamības gadījumiem, ārstniecībā izmantojamām metodēm, no kurām ir iespēja atteikties u.c. informāciju. Pacienta rīkojuma veidlapas projektu skatīt anotācijas pielikumā.
Apzinoties, ka likumprojektā norādītie veselības stāvokļi un pacienta rīkojumā iekļautās ārstniecības metodes ir medicīniski termini, kas varētu nebūt saprotami jebkurai personai, kā arī to, ka minēto terminu izprašana nav vienkārša, likumprojektā ir iekļauts papildināt likumu ar 6.1 panta piekto daļu, kas nosaka personai tiesības saņemt ģimenes ārsta vai ārstējošā ārsta konsultāciju, kuras laikā personai ir tiesības saņemt skaidrojumu par veidlapā minētiem apstākļiem, kā arī par sekām, kas var rasties atsakoties no atdzīvināšanas ārstniecības metodēm vai atsakoties no dzīvību uzturošās ārstniecības.
Papildinot likumu ar 6.1 pantu tiek paredzētas tiesības personai izdot rakstisku pacienta rīkojumu dzīves nogalei - tiesības izvēlēties atteikties no konkrētām ārstniecības metodēm dzīves noslēgumā, pamatojoties uz personas zināšanām, personai pieejamo informāciju, kā arī informāciju ko sniedz personas ģimenes ārsts vai ārstējošais ārsts.
Persona izdodot pacienta rīkojumu var:
1. norādīt ārstniecībā izmantojamās metodes, no kurām vēlās atteikties (veidlapā ir iestrādātas noteiktas ārstniecībā izmantojamās metodes no kurām pacients var atteikties, izvēloties vienu, vairākas vai visas veidlapā noteiktās darbības);
2. norādīt vērtības un vēlmes, kuras pēc iespējas ņemt vērā, pieņemot lēmumus par veselības un dzīves noslēguma aprūpi (pacients brīvi iekļauj vēlmes, kas attiecās uz pacienta ārstniecību, dzīves vietu dzīves nogalē, vēlamās tradīcijas vai garīga atbalsta saņemšanu);
3. norādīt vai iepriekš ir izdots nākotnes pilnvarojums.
[1] Terminālais stāvoklis, tas ir progresējošs, neārstējams stāvoklis, pēdējais posms pirms nāves, cilvēkiem ar hroniskām (dažādu saslimšanu gala stadijas) vai akūtām/fulminantām (fulminants - ļoti strauji progresējoša slimības gaita) (piemēram, trauma vai MODS (MODS - vienlaicīga vairāku orgānu darbības mazspēja)) saslimšanām. Izšķir preagonālā stadija, agonija un klīniskā nāve, kas rezultējās bioloģiskā nāvē.
[2] Veģetatīvs stāvoklis, tas ir hronisks stāvoklis, kad cilvēks ir nomodā, ar saglabātu galvas smadzeņu spēju uzturēt nemainīgu asinsspiedienu, elpošanas un sirdsdarbības funkciju, bet nav kognitīvo funkciju un nav pazīmes, ka pacients ir pie apziņas.
Cilvēks veģetatīvā stāvoklī var:
* spontāni atvērt acis;
* saglabāt regulāru miega un nomoda ciklu - pamostas un iemieg;
* saglabāt pamata aizsargrefleksus - mirkšķināšana, kad tiek nobiedēts ar skaļu pēkšņu skaņu, vai atvelk roku pie sāpju kairinājumiem.
Taču cilvēks veģetatīvā stāvoklī neizrāda jēgpilnu atbildes reakciju uz ārējiem kairinājumiem - neseko ar acīm objektam, nereaģē uz balsi, kā arī nav nekādu pazīmju, ka cilvēki izjustu kādas emocijas.
Iedala:
Ilgstošs veģetatīvs stāvoklis – ja pacients atrodas nemainīgā veģetatīvā stāvoklī ilgāk kā 4 nedēļas.
Patstāvīgs veģetatīvs stāvoklis – ja pacients atrodas nemainīgā stāvoklī ilgāk kā 6 mēnešus, ja cēlonis nav traumatisks galvas smadzeņu bojājums vai ilgāk kā 12 mēnešus, ja cēlonis ir traumatisks galvas smadzeņu bojājums.
[3] Minimāls samaņas stāvoklis ir hronisks stāvoklis, taču pretēji veģetatīvam stāvoklim, ir pazīmes, ka pacients apzinās sevi un/ vai apkārtējo vidi, minimāli reaģē uz apkārtējiem stimuliem. Cilvēkiem ar minimālu samaņas stāvokli ir periodi, kad viņi var komunicēt un reaģēt uz komandām, kā piemēram, kustināt pirkstus, kad to lūdz darīt. Cilvēki var ieiet minimālā samaņas stāvoklī pēc komas vai pēc veģetatīva stāvokļa. Atrašanos minimālā samaņas stāvoklī var noteikt, ja pacients šādā nemainīgā stāvoklī bijis ilgāk kā 4 nedēļas.
Pacienta rīkojums veidlapas formātā būs pieejams un reģistrējams (aizpildāms) Veselības informācijas sistēmā, kā arī, tiks paredzēta funkcionalitāte pacienta rīkojuma veidlapu izgūt no Veselības informācijas sistēmas aizpildīšanai rakstiski.
Līdz ar likuma 6.1 panta piektā daļā noteikto ESF projektu ietvaros tiks īstenotas ārstniecības personu apmācības vispārējo un profesionālo zināšanu un prasmju pilnveidei par pacienta gribas izteikumu.
Likumu papildinot ar 6.1 panta otro daļu, ar kuru tiek noteikts, ka pacienta rīkojums ir aizpildāms un reģistrējams Veselības informācijas sistēmā, tiek nodrošināta iespēja ārstniecības personām nekavējoties iegūt informāciju par pacienta rīkojuma esību un tajā iekļauto pacienta gribu.
Ar likuma 6.1 panta trešo daļu tiek paredzēti risinājumi gadījumiem, kad pacients nespēj reģistrēt vai pašrocīgi aizpildīt pacienta rīkojuma veidlapu.
Likuma 6.1 panta septītā daļa nosaka pacienta rīkojuma spēkā esības termiņu, kas sākās ar tā reģistrāciju Veselības informācijas sistēmā, un likuma 6.1 panta ceturtā daļa nosaka pacienta rīkojuma izmaiņu veikšanu.
Ar likuma 6.1 panta sesto daļu tiek noteikts, kādiem konkrētiem apstākļiem iestājoties pacienta rīkojums ārstniecības personām ir saistošs, kā arī noteikts, ka ārstniecības personām ir pienākums ievērot pacienta gribu. Pacienta rīkojums ir saistošs ārstniecības personām, kuras ārstniecības iestādē nodrošina Pacienta rīkojumā noteiktās ārstniecības metodes un Neatliekamās medicīniskās palīdzības dienestā strādājošajām ārstniecības personām neatliekamās medicīniskās palīdzības sniegšanas procesā, ja persona, kuri tiek sniegta palīdzība ir identificējama un minētā persona ir izdevusi pacienta rīkojumu.
Vai ir izvērtēti alternatīvie risinājumi?
Nē
Vai ir izvērtēts prasību un izmaksu samērīgums pret ieguvumiem?
Nē
1.4. Izvērtējumi/pētījumi, kas pamato TA nepieciešamību
1.5. Pēcpārbaudes (ex-post) izvērtējums
Vai tiks veikts?
Nē
1.6. Cita informācija
Likumprojektā paredzētais pacienta rīkojums ir kvalitatīva pacienta aprūpe dzīves noslēgumā, kas nav pielīdzināma pacienta iespējai veikt eitanāziju, kuras gadījumā nāves cēlonis ir plānota iejaukšanās, nevis pacienta slimības process.
2. Tiesību akta projekta ietekmējamās sabiedrības grupas, ietekme uz tautsaimniecības attīstību un administratīvo slogu
Vai projekts skar šo jomu?
Jā
2.1. Sabiedrības grupas, kuras tiesiskais regulējums ietekmē, vai varētu ietekmēt
Fiziskās personas
- Pilngadīgas fiziskas personas
Ietekmes apraksts
Pacienti, kuri izdod pacienta rīkojumu.
Ārstniecības personas, kuras konsultē pacientu pirms pacienta rīkojuma izdošanas.
Ārstniecības personas, kurām jāīsteno pacienta rīkojums.
Ārstniecības personas, kuras konsultē pacientu pirms pacienta rīkojuma izdošanas.
Ārstniecības personas, kurām jāīsteno pacienta rīkojums.
Juridiskās personas
Nē
2.2. Tiesiskā regulējuma ietekme uz tautsaimniecību
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
2.3. Administratīvo izmaksu monetārs novērtējums
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
2.4. Atbilstības izmaksu monetārs novērtējums
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
3. Tiesību akta projekta ietekme uz valsts budžetu un pašvaldību budžetiem
Vai projekts skar šo jomu?
Jā
Rādītājs
2024
saskaņā ar valsts budžetu kārtējam gadam
izmaiņas kārtējā gadā, salīdzinot ar valsts budžetu kārtējam gadam
Turpmākie trīs gadi (euro)
2025
2026
2027
saskaņā ar vidēja termiņa budžeta ietvaru
izmaiņas, salīdzinot ar vidēja termiņa budžeta ietvaru
saskaņā ar vidēja termiņa budžeta ietvaru
izmaiņas, salīdzinot ar vidēja termiņa budžeta ietvaru
izmaiņas, salīdzinot ar vidēja termiņa budžeta ietvaru
1
2
3
4
5
6
7
8
1. Budžeta ieņēmumi
450 383 218
0
384 528 115
0
384 601 941
0
0
1.1. valsts pamatbudžets, tai skaitā ieņēmumi no maksas pakalpojumiem un citi pašu ieņēmumi
450 383 218
0
384 528 115
0
384 601 941
0
0
1.2. valsts speciālais budžets
0
0
0
0
0
0
0
1.3. pašvaldību budžets
0
0
0
0
0
0
0
2. Budžeta izdevumi
450 383 218
0
384 528 115
0
384 601 941
440 844
227 086
2.1. valsts pamatbudžets
450 383 218
0
384 528 115
0
384 601 941
440 844
227 086
2.2. valsts speciālais budžets
0
0
0
0
0
0
0
2.3. pašvaldību budžets
0
0
0
0
0
0
0
3. Finansiālā ietekme
0
0
0
0
0
-440 844
-227 086
3.1. valsts pamatbudžets
0
0
0
0
0
-440 844
-227 086
3.2. speciālais budžets
0
0
0
0
0
0
0
3.3. pašvaldību budžets
0
0
0
0
0
0
0
4. Finanšu līdzekļi papildu izdevumu finansēšanai (kompensējošu izdevumu palielinājumu norāda ar "-" zīmi)
0
0
0
0
0
0
0
5. Precizēta finansiālā ietekme
0
0
-440 844
-227 086
5.1. valsts pamatbudžets
0
0
-440 844
-227 086
5.2. speciālais budžets
0
0
0
0
5.3. pašvaldību budžets
0
0
0
0
6. Detalizēts ieņēmumu un izdevumu aprēķins (ja nepieciešams, detalizētu ieņēmumu un izdevumu aprēķinu var pievienot anotācijas (ex-ante) pielikumā)
Finansējums 2024. gadam atbilstoši likumam “Par valsts budžetu 2024.gadam un budžeta ietvaru 2024., 2025. un 2026.gadam” un ņemot vērā Finanšu ministrijas rīkojumus uz 2024.gada 1. jūliju:
Veselības ministrijas (NVD) budžeta programmas 33.00.00 “Veselības aprūpes nodrošināšana”:
apakšprogrammā 33.17.00 “Neatliekamās medicīniskās palīdzības nodrošināšana stacionārās ārstniecības iestādēs”:
Resursi izdevumu segšanai 433 629 036 euro, tai skaitā:
Ieņēmumi no maksas pakalpojumiem un citi pašu ieņēmumi 816 391 euro
Dotācija no vispārējiem ieņēmumiem 432 812 645 euro
Izdevumi 433 629 036 euro, tai skaitā:
Subsīdijas un dotācijas 433 629 036 euro
Veselības ministrijas (NVD) budžeta programmas 45.00.00 “Veselības aprūpes finansējuma administrēšana”:
apakšprogramma 45.01.00 “Veselības aprūpes finansējuma administrēšana un ekonomiskā novērtēšana”
Resursi izdevumu segšanai 16 754 182 euro
Ieņēmumi no maksas pakalpojumiem un citi pašu ieņēmumi 1 486 099 euro
Dotācija no vispārējiem ieņēmumiem 15 268 083 euro
Izdevumi 16 754 182 euro, tai skaitā:
Uzturēšanas izdevumi 13 172 245 euro
Kapitālie izdevumi 3 581 937 euro
Finansējums 2025. gadam atbilstoši likumam “Par valsts budžetu 2024.gadam un budžeta ietvaru 2024., 2025. un 2026.gadam”:
Veselības ministrijas (NVD) budžeta programmas 33.00.00 “Veselības aprūpes nodrošināšana”:
apakšprogrammā 33.17.00 “Neatliekamās medicīniskās palīdzības nodrošināšana stacionārās ārstniecības iestādēs”:
Resursi izdevumu segšanai 372 133 285 euro, tai skaitā:
Ieņēmumi no maksas pakalpojumiem un citi pašu ieņēmumi 816 391 euro
Dotācija no vispārējiem ieņēmumiem 371 316 894 euro
Izdevumi 372 133 285 euro, tai skaitā:
Subsīdijas un dotācijas 372 133 285 euro
Veselības ministrijas (NVD) budžeta programmas 45.00.00 “Veselības aprūpes finansējuma administrēšana”:
apakšprogramma 45.01.00 “Veselības aprūpes finansējuma administrēšana un ekonomiskā novērtēšana”
Resursi izdevumu segšanai 12 394 830 euro
Ieņēmumi no maksas pakalpojumiem un citi pašu ieņēmumi 1 486 099 euro
Dotācija no vispārējiem ieņēmumiem 10 908 731 euro
Izdevumi 12 394 830 euro, tai skaitā:
Uzturēšanas izdevumi 11 091 503 euro
Kapitālie izdevumi 1 303 327 euro
Finansējums 2026. gadam atbilstoši likumam “Par valsts budžetu 2024.gadam un budžeta ietvaru 2024., 2025. un 2026.gadam”:
Veselības ministrijas (NVD) budžeta programmas 33.00.00 “Veselības aprūpes nodrošināšana”:
apakšprogrammā 33.17.00 “Neatliekamās medicīniskās palīdzības nodrošināšana stacionārās ārstniecības iestādēs”:
Resursi izdevumu segšanai 372 133 285 euro, tai skaitā:
Ieņēmumi no maksas pakalpojumiem un citi pašu ieņēmumi 816 391 euro
Dotācija no vispārējiem ieņēmumiem 371 316 894 euro
Izdevumi 372 133 285 euro, tai skaitā:
Subsīdijas un dotācijas 372 133 285 euro
Veselības ministrijas (NVD) budžeta programmas 45.00.00 “Veselības aprūpes finansējuma administrēšana”:
apakšprogramma 45.01.00 “Veselības aprūpes finansējuma administrēšana un ekonomiskā novērtēšana”
Resursi izdevumu segšanai 12 468 656 euro
Ieņēmumi no maksas pakalpojumiem un citi pašu ieņēmumi 1 486 099 euro
Dotācija no vispārējiem ieņēmumiem 10 982 557 euro
Izdevumi 12 468 656 euro, tai skaitā:
Uzturēšanas izdevumi 11 165 329 euro
Kapitālie izdevumi 1 303 327 euro
1. Likuma 6.1 panta 2.daļa (likumprojekta 2.punkts) paredz, ka pacients pacienta rīkojumu aizpilda vienotajā veselības nozares elektroniskajā informācijas sistēmā, vai iesniedz savam ģimenes ārstam vai ārstējošam ārstam, kurš to reģistrē vienotajā veselības nozares elektroniskajā informācijas sistēmā un pacienta aizpildītu un parakstītu rīkojumu papīra formātā pievieno personas medicīniskajiem dokumentiem. Finansējums 2026.gadam 440 844 euro un 2027.gadam un turpmāk ik gadu 67 760 euro (apakšprogramma 45.01.00 “Veselības aprūpes finansējuma administrēšana un ekonomiskā novērtēšana”), skat., anotācijas 2.pielikumu.
Finansējuma avots:
Par papildus valsts budžeta līdzekļu piešķiršanu Veselības ministrijai iepriekš minētā pasākuma īstenošanai 2025. gadā izskatīs Ministru kabinetā kopā ar visu ministriju un centrālo valsts iestāžu iesniegtajiem prioritāro pasākumu pieteikumiem valsts budžeta likumprojekta "Par valsts budžetu 2026.gadam un budžeta ietvaru 2026., 2027. un 2028.gadam" budžeta sagatavošanas un izskatīšanas procesā.
2. Likuma 6.1 panta 5.daļa (likumprojekta 2.punkts) paredz, ka pacients ir tiesīgs saņemt valsts apmaksātu konsultāciju pie ģimenes ārsta vai pie ārstējošā ārsta par pacienta rīkojumā izteiktās gribas sekām, kas var rasties atsakoties no atdzīvināšanas ārstniecības metodēm vai atsakoties no dzīvību uzturošās ārstniecības. Finansējums 2027.gadam un turpmāk ik gadu 159 326 euro.
(apakšprogramma 33.17.00 “Neatliekamās medicīniskās palīdzības nodrošināšana stacionārās ārstniecības iestādēs”), skat., anotācijas 1.pielikumu.
Finansējuma avots:
Par papildus valsts budžeta līdzekļu piešķiršanu Veselības ministrijai iepriekš minētā pasākuma īstenošanai 2025. gadā izskatīs Ministru kabinetā kopā ar visu ministriju un centrālo valsts iestāžu iesniegtajiem prioritāro pasākumu pieteikumiem valsts budžeta likumprojekta "Par valsts budžetu 2026.gadam un budžeta ietvaru 2026., 2027. un 2028.gadam" budžeta sagatavošanas un izskatīšanas procesā.
Kopējais nepieciešamais finansējums noteikumu projekta īstenošanai 2026.gadā ir 440 844 euro, tai skaitā:
- 440 844 euro apmērā prioritāro pasākumu ietvaros.
Kopējais nepieciešamais finansējums noteikumu projekta īstenošanai 2027.gadā un turpmāk ik gadu ir 227 086 euro, tai skaitā:
- 227 086 euro apmērā prioritāro pasākumu ietvaros.
Veselības ministrijas (NVD) budžeta programmas 33.00.00 “Veselības aprūpes nodrošināšana”:
apakšprogrammā 33.17.00 “Neatliekamās medicīniskās palīdzības nodrošināšana stacionārās ārstniecības iestādēs”:
Resursi izdevumu segšanai 433 629 036 euro, tai skaitā:
Ieņēmumi no maksas pakalpojumiem un citi pašu ieņēmumi 816 391 euro
Dotācija no vispārējiem ieņēmumiem 432 812 645 euro
Izdevumi 433 629 036 euro, tai skaitā:
Subsīdijas un dotācijas 433 629 036 euro
Veselības ministrijas (NVD) budžeta programmas 45.00.00 “Veselības aprūpes finansējuma administrēšana”:
apakšprogramma 45.01.00 “Veselības aprūpes finansējuma administrēšana un ekonomiskā novērtēšana”
Resursi izdevumu segšanai 16 754 182 euro
Ieņēmumi no maksas pakalpojumiem un citi pašu ieņēmumi 1 486 099 euro
Dotācija no vispārējiem ieņēmumiem 15 268 083 euro
Izdevumi 16 754 182 euro, tai skaitā:
Uzturēšanas izdevumi 13 172 245 euro
Kapitālie izdevumi 3 581 937 euro
Finansējums 2025. gadam atbilstoši likumam “Par valsts budžetu 2024.gadam un budžeta ietvaru 2024., 2025. un 2026.gadam”:
Veselības ministrijas (NVD) budžeta programmas 33.00.00 “Veselības aprūpes nodrošināšana”:
apakšprogrammā 33.17.00 “Neatliekamās medicīniskās palīdzības nodrošināšana stacionārās ārstniecības iestādēs”:
Resursi izdevumu segšanai 372 133 285 euro, tai skaitā:
Ieņēmumi no maksas pakalpojumiem un citi pašu ieņēmumi 816 391 euro
Dotācija no vispārējiem ieņēmumiem 371 316 894 euro
Izdevumi 372 133 285 euro, tai skaitā:
Subsīdijas un dotācijas 372 133 285 euro
Veselības ministrijas (NVD) budžeta programmas 45.00.00 “Veselības aprūpes finansējuma administrēšana”:
apakšprogramma 45.01.00 “Veselības aprūpes finansējuma administrēšana un ekonomiskā novērtēšana”
Resursi izdevumu segšanai 12 394 830 euro
Ieņēmumi no maksas pakalpojumiem un citi pašu ieņēmumi 1 486 099 euro
Dotācija no vispārējiem ieņēmumiem 10 908 731 euro
Izdevumi 12 394 830 euro, tai skaitā:
Uzturēšanas izdevumi 11 091 503 euro
Kapitālie izdevumi 1 303 327 euro
Finansējums 2026. gadam atbilstoši likumam “Par valsts budžetu 2024.gadam un budžeta ietvaru 2024., 2025. un 2026.gadam”:
Veselības ministrijas (NVD) budžeta programmas 33.00.00 “Veselības aprūpes nodrošināšana”:
apakšprogrammā 33.17.00 “Neatliekamās medicīniskās palīdzības nodrošināšana stacionārās ārstniecības iestādēs”:
Resursi izdevumu segšanai 372 133 285 euro, tai skaitā:
Ieņēmumi no maksas pakalpojumiem un citi pašu ieņēmumi 816 391 euro
Dotācija no vispārējiem ieņēmumiem 371 316 894 euro
Izdevumi 372 133 285 euro, tai skaitā:
Subsīdijas un dotācijas 372 133 285 euro
Veselības ministrijas (NVD) budžeta programmas 45.00.00 “Veselības aprūpes finansējuma administrēšana”:
apakšprogramma 45.01.00 “Veselības aprūpes finansējuma administrēšana un ekonomiskā novērtēšana”
Resursi izdevumu segšanai 12 468 656 euro
Ieņēmumi no maksas pakalpojumiem un citi pašu ieņēmumi 1 486 099 euro
Dotācija no vispārējiem ieņēmumiem 10 982 557 euro
Izdevumi 12 468 656 euro, tai skaitā:
Uzturēšanas izdevumi 11 165 329 euro
Kapitālie izdevumi 1 303 327 euro
1. Likuma 6.1 panta 2.daļa (likumprojekta 2.punkts) paredz, ka pacients pacienta rīkojumu aizpilda vienotajā veselības nozares elektroniskajā informācijas sistēmā, vai iesniedz savam ģimenes ārstam vai ārstējošam ārstam, kurš to reģistrē vienotajā veselības nozares elektroniskajā informācijas sistēmā un pacienta aizpildītu un parakstītu rīkojumu papīra formātā pievieno personas medicīniskajiem dokumentiem. Finansējums 2026.gadam 440 844 euro un 2027.gadam un turpmāk ik gadu 67 760 euro (apakšprogramma 45.01.00 “Veselības aprūpes finansējuma administrēšana un ekonomiskā novērtēšana”), skat., anotācijas 2.pielikumu.
Finansējuma avots:
Par papildus valsts budžeta līdzekļu piešķiršanu Veselības ministrijai iepriekš minētā pasākuma īstenošanai 2025. gadā izskatīs Ministru kabinetā kopā ar visu ministriju un centrālo valsts iestāžu iesniegtajiem prioritāro pasākumu pieteikumiem valsts budžeta likumprojekta "Par valsts budžetu 2026.gadam un budžeta ietvaru 2026., 2027. un 2028.gadam" budžeta sagatavošanas un izskatīšanas procesā.
2. Likuma 6.1 panta 5.daļa (likumprojekta 2.punkts) paredz, ka pacients ir tiesīgs saņemt valsts apmaksātu konsultāciju pie ģimenes ārsta vai pie ārstējošā ārsta par pacienta rīkojumā izteiktās gribas sekām, kas var rasties atsakoties no atdzīvināšanas ārstniecības metodēm vai atsakoties no dzīvību uzturošās ārstniecības. Finansējums 2027.gadam un turpmāk ik gadu 159 326 euro.
(apakšprogramma 33.17.00 “Neatliekamās medicīniskās palīdzības nodrošināšana stacionārās ārstniecības iestādēs”), skat., anotācijas 1.pielikumu.
Finansējuma avots:
Par papildus valsts budžeta līdzekļu piešķiršanu Veselības ministrijai iepriekš minētā pasākuma īstenošanai 2025. gadā izskatīs Ministru kabinetā kopā ar visu ministriju un centrālo valsts iestāžu iesniegtajiem prioritāro pasākumu pieteikumiem valsts budžeta likumprojekta "Par valsts budžetu 2026.gadam un budžeta ietvaru 2026., 2027. un 2028.gadam" budžeta sagatavošanas un izskatīšanas procesā.
Kopējais nepieciešamais finansējums noteikumu projekta īstenošanai 2026.gadā ir 440 844 euro, tai skaitā:
- 440 844 euro apmērā prioritāro pasākumu ietvaros.
Kopējais nepieciešamais finansējums noteikumu projekta īstenošanai 2027.gadā un turpmāk ik gadu ir 227 086 euro, tai skaitā:
- 227 086 euro apmērā prioritāro pasākumu ietvaros.
6.1. detalizēts ieņēmumu aprēķins
-
6.2. detalizēts izdevumu aprēķins
7. Amata vietu skaita izmaiņas (palielinājuma gadījumā: izvērsts pamatojums, izvērtējums par esošo resursu pārskatīšanas iespējām, t.sk. vakanto štata vietu, ilgstošo vakanču izmantošanu u.c.)
-
Cita informācija
-
4. Tiesību akta projekta ietekme uz spēkā esošo tiesību normu sistēmu
Vai projekts skar šo jomu?
Jā
4.1. Saistītie tiesību aktu projekti
4.1.1. Grozījumi Ārstniecības likumā
Pamatojums un apraksts
Projektam stājoties spēkā ir nepieciešami grozījumi Ārstniecības likumā, nosakot:
* veltīgas atdzīvināšanas definīciju;
* aizliegumu veltīgai atdzīvināšanai gadījumos, kad pacients ir izdevis pacienta rīkojumu. Citos gadījumos ārstu konsilijs lemj, vai ir turpināma ārstniecība pacienta atdzīvināšanai, vai arī ir pamats pārejai uz paliatīvo komforta terapiju. Likumu līmenī arī ir nosakāms, ka paliatīvā komforta terapija ir apmaksājama atbilstoši tādai pašai kārtībai, kāda attiecas uz atdzīvināšanas pasākumu veikšanu.
* veltīgas atdzīvināšanas definīciju;
* aizliegumu veltīgai atdzīvināšanai gadījumos, kad pacients ir izdevis pacienta rīkojumu. Citos gadījumos ārstu konsilijs lemj, vai ir turpināma ārstniecība pacienta atdzīvināšanai, vai arī ir pamats pārejai uz paliatīvo komforta terapiju. Likumu līmenī arī ir nosakāms, ka paliatīvā komforta terapija ir apmaksājama atbilstoši tādai pašai kārtībai, kāda attiecas uz atdzīvināšanas pasākumu veikšanu.
Atbildīgā institūcija
Veselības ministrija
4.1.2. Grozījumi Ministru kabineta 2014.gada 11.marta novembra noteikumos Nr.134 “Noteikumi par vienoto veselības nozares elektronisko informācijas sistēmu”.
Pamatojums un apraksts
Projektam stājoties spēkā ir nepieciešami grozījumi Ministru kabineta 2014.gada 11.marta novembra noteikumos Nr.134 “Noteikumi par vienoto veselības nozares elektronisko informācijas sistēmu”, paredzot iespēju pacientam noteikt pacienta rīkojuma apjomu vienotajā veselības nozares elektronisko informācijas sistēmā (turpmāk - Veselības informācijas sistēma), kā arī nosakot, ka:
* Veselības informācijas sistēma nodrošina datu apstrādi par pacienta rīkojumā iekļauto informāciju;
* Veselības informācijas sistēmā iekļauj pacienta rīkojumā iekļautos ierobežotas pieejamības pamatdatus par pacientu;
* Veselības informācijas sistēma tiešsaistē datus sniedz ārstniecības iestādēm, kurām ir saistošs pacienta rīkojums;
* noteiktas ārstniecības personas ir tiesīgas apstrādāt veselības informācijas sistēmā uzkrātos pacienta datus, kas saistīti ar pacienta rīkojumu.
* Veselības informācijas sistēma nodrošina datu apstrādi par pacienta rīkojumā iekļauto informāciju;
* Veselības informācijas sistēmā iekļauj pacienta rīkojumā iekļautos ierobežotas pieejamības pamatdatus par pacientu;
* Veselības informācijas sistēma tiešsaistē datus sniedz ārstniecības iestādēm, kurām ir saistošs pacienta rīkojums;
* noteiktas ārstniecības personas ir tiesīgas apstrādāt veselības informācijas sistēmā uzkrātos pacienta datus, kas saistīti ar pacienta rīkojumu.
Atbildīgā institūcija
Veselības ministrija
4.2. Cita informācija
-
5. Tiesību akta projekta atbilstība Latvijas Republikas starptautiskajām saistībām
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
5.3. Cita informācija
Apraksts
-
6. Projekta izstrādē iesaistītās institūcijas un sabiedrības līdzdalības process
Sabiedrības līdzdalība uz šo tiesību akta projektu neattiecas
Nē
6.1. Projekta izstrādē iesaistītās institūcijas
Valsts un pašvaldību institūcijas
Nacionālais veselības dienestsNevalstiskās organizācijas
Latvijas Anesteziologu un reanimatologu asociācija, Latvijas Ārstu biedrībaCits
-6.2. Sabiedrības līdzdalības organizēšanas veidi
Veids
Publiskā apspriešana
Saite uz sabiedrības līdzdalības rezultātiem
https://www.vm.gov.lv/lv/jaunums/publiskai-apspriesanai-nodoti-grozijumi-pacientu-tiesibu-likuma-1
6.3. Sabiedrības līdzdalības rezultāti
Publiskās apspriešanas rezultātā likumprojektam no sabiedrības locekļu puses lielākoties tika pausts atzinums tā ieviešanai, kā arī tika izteikti daži iebildumi, ar kuriem personas izteica bažas, ka ar likumprojektu tiek tuvināta eitanāzijas legalizācija Latvijas Republikas tiesību aktos.
Iebildums sakarā ar eitanāzijas legalizāciju nav ņemts vērā, jo likumprojekta mērķis ir nodrošināt pacientu tiesību uz autonomiju īstenošanas un aizsardzības mehānismu dzīves noslēgumā, sniedzot kvalitatīvu, pacienta gribai atbilstošu veselības aprūpi, nevis mērķtiecīgu nāves iestāšanās paātrināšanu, līdz ar to likumprojektā ietvertie grozījumi ir nošķirami no eitanāzijas.
Tika izteikti priekšlikumi sabiedrības un ārstniecības personu informēšanā, līdz ar ko tika papildināta vienotajā veselības nozares elektroniskajā informācijas sistēmā izstrādājamā pacienta rīkojuma veidlapa ar skaidrojošu informāciju par pacienta rīkojuma nepieciešamību, ārstniecības metodēm no kurām pacients var atteikties, u.c. informāciju.
Latvijas Zvērinātu notāru padome norādīja, ka pacienta rīkojums būtu sagatavojams notariālā akta kārtībā. Minētais priekšlikums netika ņemts vērā, pamatojoties uz grozījumiem Pacientu tiesību likumā, kas stājās spēkā 2022. gada 1. februārī ieviešot vienkāršotu sistēmu personām pilnvarot citu personu pieņemt ar ārstniecību saistītus lēmumus gadījumos, kad pacients pats nav spējīgs izteikt gribu. Papildus apsvērums ir pacienta rīkojumā esošā medicīniskā specifika, līdz ar ko lielākoties personām būs nepieciešama profesionāla ārstniecības personu konsultācija un primāra nepieciešamība ir nodrošināt pacienta rīkojuma pieejamību ārstniecības personām, kā risinājums ir izvēlēts sagatavot un reģistrēt pacienta rīkojumu vienotajā veselības nozares elektroniskajā informācijas sistēmā.
Atbalstu un nozīmīgus priekšlikumus ir snieguši SIA "ZAB Medicīnas tiesību birojs" / zvērināts advokāts Ronalds Rožkalns un Zvērināta advokāte Solvita Olsena, kas daļēji ir ņemti vērā, detalizēts apraksts ir skatāms norādītajā saitē uz sabiedrības līdzdalības rezultātiem.
Iebildums sakarā ar eitanāzijas legalizāciju nav ņemts vērā, jo likumprojekta mērķis ir nodrošināt pacientu tiesību uz autonomiju īstenošanas un aizsardzības mehānismu dzīves noslēgumā, sniedzot kvalitatīvu, pacienta gribai atbilstošu veselības aprūpi, nevis mērķtiecīgu nāves iestāšanās paātrināšanu, līdz ar to likumprojektā ietvertie grozījumi ir nošķirami no eitanāzijas.
Tika izteikti priekšlikumi sabiedrības un ārstniecības personu informēšanā, līdz ar ko tika papildināta vienotajā veselības nozares elektroniskajā informācijas sistēmā izstrādājamā pacienta rīkojuma veidlapa ar skaidrojošu informāciju par pacienta rīkojuma nepieciešamību, ārstniecības metodēm no kurām pacients var atteikties, u.c. informāciju.
Latvijas Zvērinātu notāru padome norādīja, ka pacienta rīkojums būtu sagatavojams notariālā akta kārtībā. Minētais priekšlikums netika ņemts vērā, pamatojoties uz grozījumiem Pacientu tiesību likumā, kas stājās spēkā 2022. gada 1. februārī ieviešot vienkāršotu sistēmu personām pilnvarot citu personu pieņemt ar ārstniecību saistītus lēmumus gadījumos, kad pacients pats nav spējīgs izteikt gribu. Papildus apsvērums ir pacienta rīkojumā esošā medicīniskā specifika, līdz ar ko lielākoties personām būs nepieciešama profesionāla ārstniecības personu konsultācija un primāra nepieciešamība ir nodrošināt pacienta rīkojuma pieejamību ārstniecības personām, kā risinājums ir izvēlēts sagatavot un reģistrēt pacienta rīkojumu vienotajā veselības nozares elektroniskajā informācijas sistēmā.
Atbalstu un nozīmīgus priekšlikumus ir snieguši SIA "ZAB Medicīnas tiesību birojs" / zvērināts advokāts Ronalds Rožkalns un Zvērināta advokāte Solvita Olsena, kas daļēji ir ņemti vērā, detalizēts apraksts ir skatāms norādītajā saitē uz sabiedrības līdzdalības rezultātiem.
6.4. Cita informācija
Aicinām iepazīties ar videomateriālu "Ekspertu diskusija par pacientu tiesību stiprināšanu", kas pieejams www.youtube.com (https://www.youtube.com/watch?v=RXTkBNtTWpw), lai veicinātu izpratni par veltīgas ārstēšanas jēdzienu, būtību un pacienta rīkojuma ieviešanas nepieciešamību un nozīmi.
7. Tiesību akta projekta izpildes nodrošināšana un tās ietekme uz institūcijām
Vai projekts skar šo jomu?
Jā
7.1. Projekta izpildē iesaistītās institūcijas
Institūcijas
- Nacionālais veselības dienests
- Ārstniecības iestādes
- Izglītības iestādes veselības aprūpes programmā
7.2. Administratīvo izmaksu monetārs novērtējums
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
7.3. Atbilstības izmaksu monetārs novērtējums
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
7.4. Projekta izpildes ietekme uz pārvaldes funkcijām un institucionālo struktūru
Ietekme
Jā/Nē
Skaidrojums
1. Tiks veidota jauna institūcija
Nē
-
2. Tiks likvidēta institūcija
Nē
-
3. Tiks veikta esošās institūcijas reorganizācija
Nē
-
4. Institūcijas funkcijas un uzdevumi tiks mainīti (paplašināti vai sašaurināti)
Nē
-
5. Tiks veikta iekšējo institūcijas procesu efektivizācija
Nē
-
6. Tiks veikta iekšējo institūcijas procesu digitalizācija
Nē
-
7. Tiks veikta iekšējo institūcijas procesu optimizācija
Nē
-
8. Cita informācija
Nē
-
7.5. Cita informācija
-
8. Horizontālās ietekmes
8.1. Projekta tiesiskā regulējuma ietekme
8.1.1. uz publisku pakalpojumu attīstību
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.2. uz valsts un pašvaldību informācijas un komunikācijas tehnoloģiju attīstību
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.3. uz informācijas sabiedrības politikas īstenošanu
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.4. uz Nacionālā attīstības plāna rādītājiem
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.5. uz teritoriju attīstību
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.6. uz vidi
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.7. uz klimatneitralitāti
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.8. uz iedzīvotāju sociālo situāciju
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.9. uz personu ar invaliditāti vienlīdzīgām iespējām un tiesībām
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.10. uz dzimumu līdztiesību
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.11. uz veselību
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.12. uz cilvēktiesībām, demokrātiskām vērtībām un pilsoniskās sabiedrības attīstību
Vai projekts skar šo jomu?
Jā
Apraksts
Saskaņā ar Konvencijas par cilvēktiesību un cieņas aizsardzību bioloģijā un medicīnā - Konvencija par cilvēktiesībām un biomedicīnu 9.pantā noteikto "Ja medicīniskās darbības laikā pacients nav spējīgs paust savu gribu, jāņem vērā viņa iepriekš paustā griba attiecībā uz šo medicīnisko darbību.", tiek nodrošināta cilvēktiesību aizsardzība, ievērojot pacienta iepriekš pausto gribu, brīdī, kad pacients to vairs nespēj paust.
8.1.13. uz datu aizsardzību
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.14. uz diasporu
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.15. uz profesiju reglamentāciju
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.16. uz bērna labākajām interesēm
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.2. Cita informācija
-
Pielikumi
1. pielikums
Nosaukums
Pacienta rīkojums dzīves nogalei (konsultācijas)
2. pielikums
Nosaukums
Infrastruktūras un programmatūras uzturēšanas izmaksas