24-TA-1109: Noteikumu projekts (Jauns)
Anotācijas (ex-ante) nosaukums
Tiesību akta projekta "Noteikumi par valsts nodevu par migrācijas pakalpojumiem" sākotnējās ietekmes (ex-ante) novērtējuma ziņojums (anotācija)
1. Tiesību akta projekta izstrādes nepieciešamība
1.1. Pamatojums
Izstrādes pamatojums
Tiesību akts / Ministru Prezidenta rezolūcija
Apraksts
Ministru kabineta noteikumu projekts "Noteikumi par valsts nodevu par migrācijas pakalpojumiem" (turpmāk – projekts) sagatavots, pamatojoties uz Ministru kabineta 2024. gada 20. augusta sēdē doto uzdevumu (prot. Nr.32 61.§ “Informatīvais ziņojums “Par valsts pamatbudžeta un valsts speciālā budžeta bāzi un izdevumu pārskatīšanas rezultātiem 2025., 2026., 2027. un 2028. gadam”" 49.punkts), un Ministru kabineta 2024. gada 19. septembra sēdē doto uzdevumu (prot. Nr.38 37. un 38. punkts).
Valsts nodevu apmēri par sniegtajiem migrācijas pakalpojumiem ir noteikti Ministru kabineta 2017. gada 12. septembra noteikumos Nr. 557 “Noteikumi par valsts nodevu par vīzas, uzturēšanās atļaujas vai Eiropas Savienības pastāvīgā iedzīvotāja statusa pieprasīšanai iesniegto dokumentu izskatīšanu un ar to saistītajiem pakalpojumiem” (turpmāk - Noteikumi Nr.557). Laikposmā no 2017. gada pakāpeniski palielinājušies Pilsonības un migrācijas lietu pārvaldes izdevumi, kas tiek novirzīti pakalpojumu sniegšanai un sekmīgai izpildei, kā arī mainījies Eiropas Savienības regulējums, kas bijis par pamatu atsevišķu likmju noteikšanai - valsts nodevai par īstermiņa vīzas pieteikuma izskatīšanu. Pieteikumu izskatīšanas procesus sarežģījusi arī ģeopolitiskā situācija, paredzot visu trešo valstu pilsoņu, bet īpaši - Krievijas Federācijas un Baltkrievijas pilsoņu pieteikumu detalizētāku pārbaudi un apjomīgu papildu dokumentu pieprasīšanu, lai varētu tikt veikta pārbaude valsts drošības iestādēs. Pilsonības un migrācijas lietu pārvaldei būs nepieciešams ieguldīt papildu resursus , lai nodrošinātu dažādu jauno iniciatīvu, piemēram, “zaļā koridora” sekmīgu ieviešanu (“zaļā koridora” koncepts paredz pieteikumu paātrinātu izskatīšanu uzņēmumiem, kas aicina darbaspēku no trešajām valstīm). Turpmākajā laikposmā paredzama arī jauna Eiropas Savienības normatīvā akta ieviešana, kas vienkāršos uzturēšanās režīmu trešo valstu pilsoņiem, vienlaikus paredzot dažādus papildu uzraudzības pasākumus, kas veicami kontrolējošajām iestādēm (Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvas (ES) 2024/1233 (2024. gada 24. aprīlis) par vienotu pieteikšanās procedūru, lai trešo valstu valstspiederīgajiem izsniegtu vienoto uzturēšanās un darba atļauju dalībvalsts teritorijā, un par vienotu tiesību kopumu trešo valstu darba ņēmējiem, kuri kādā dalībvalstī uzturas likumīgi (pārstrādāta redakcija)). Ievērojot inflācijas pieaugumu no 2017. gada, valsts nodevas vairs tikai daļēji pilda savu mērķi - motivēt trešo valstu pilsoņus savlaicīgi iesniegt pieteikumus vīzu un uzturēšanās atļauju noformēšanai, kā arī, pastāvot iespējai izvēlēties pieteikuma izskatīšanas laiku, dot priekšroku pieteikuma izskatīšanai parastā kārtībā, nemaksājot paaugstinātu valsts nodevu par pieteikuma paātrinātu izskatīšanu.
Valsts nodevu apmēri par sniegtajiem migrācijas pakalpojumiem ir noteikti Ministru kabineta 2017. gada 12. septembra noteikumos Nr. 557 “Noteikumi par valsts nodevu par vīzas, uzturēšanās atļaujas vai Eiropas Savienības pastāvīgā iedzīvotāja statusa pieprasīšanai iesniegto dokumentu izskatīšanu un ar to saistītajiem pakalpojumiem” (turpmāk - Noteikumi Nr.557). Laikposmā no 2017. gada pakāpeniski palielinājušies Pilsonības un migrācijas lietu pārvaldes izdevumi, kas tiek novirzīti pakalpojumu sniegšanai un sekmīgai izpildei, kā arī mainījies Eiropas Savienības regulējums, kas bijis par pamatu atsevišķu likmju noteikšanai - valsts nodevai par īstermiņa vīzas pieteikuma izskatīšanu. Pieteikumu izskatīšanas procesus sarežģījusi arī ģeopolitiskā situācija, paredzot visu trešo valstu pilsoņu, bet īpaši - Krievijas Federācijas un Baltkrievijas pilsoņu pieteikumu detalizētāku pārbaudi un apjomīgu papildu dokumentu pieprasīšanu, lai varētu tikt veikta pārbaude valsts drošības iestādēs. Pilsonības un migrācijas lietu pārvaldei būs nepieciešams ieguldīt papildu resursus , lai nodrošinātu dažādu jauno iniciatīvu, piemēram, “zaļā koridora” sekmīgu ieviešanu (“zaļā koridora” koncepts paredz pieteikumu paātrinātu izskatīšanu uzņēmumiem, kas aicina darbaspēku no trešajām valstīm). Turpmākajā laikposmā paredzama arī jauna Eiropas Savienības normatīvā akta ieviešana, kas vienkāršos uzturēšanās režīmu trešo valstu pilsoņiem, vienlaikus paredzot dažādus papildu uzraudzības pasākumus, kas veicami kontrolējošajām iestādēm (Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvas (ES) 2024/1233 (2024. gada 24. aprīlis) par vienotu pieteikšanās procedūru, lai trešo valstu valstspiederīgajiem izsniegtu vienoto uzturēšanās un darba atļauju dalībvalsts teritorijā, un par vienotu tiesību kopumu trešo valstu darba ņēmējiem, kuri kādā dalībvalstī uzturas likumīgi (pārstrādāta redakcija)). Ievērojot inflācijas pieaugumu no 2017. gada, valsts nodevas vairs tikai daļēji pilda savu mērķi - motivēt trešo valstu pilsoņus savlaicīgi iesniegt pieteikumus vīzu un uzturēšanās atļauju noformēšanai, kā arī, pastāvot iespējai izvēlēties pieteikuma izskatīšanas laiku, dot priekšroku pieteikuma izskatīšanai parastā kārtībā, nemaksājot paaugstinātu valsts nodevu par pieteikuma paātrinātu izskatīšanu.
1.2. Mērķis
Mērķa apraksts
Vienkāršot valsts nodevu par migrācijas pakalpojumiem iekasēšanas un aprēķināšanas mehānismu, apvienojot vairākas valsts nodevu pozīcijas. Valsts nodevu likmes noteikt analogas tām, kādas paredzētas Eiropas Savienības normatīvajos dokumentos noteiktajam par līdzīga pakalpojuma sniegšanu (vīzas pieteikuma izskatīšana). Palielināt valsts nodevu likmes, lai motivētu personas savlaicīgi iesniegt pamatotus pieteikumus.
Spēkā stāšanās termiņš
Vispārējā kārtība
1.3. Pašreizējā situācija, problēmas un risinājumi
Pašreizējā situācija
Pašreiz spēkā esošajos Noteikumos Nr.557 par dažādiem migrācijas pakalpojumiem ir noteiktas 22 valsts nodevas likmes, kas kopā ar dažādajiem pieteikumu izskatīšanas termiņiem veido 56 pozīcijas ar atšķirīgām likmēm, pakalpojuma saņēmējiem un sniedzējiem apgrūtinot pareizās likmes izvēli. Vienlaikus ir noteikti vairāki atbrīvojumi no valsts nodevas samaksas, kuru aktualitāti nepieciešams izvērtēt atkārtoti.
Problēmas un risinājumi
Problēmas apraksts
Valsts nodevas likme par ilgtermiņa vīzas pieteikuma izskatīšanu ir zemāka nekā par īstermiņa vīzas pieteikuma izskatīšanu.
Risinājuma apraksts
Noteikt valsts nodevas likmi par ilgtermiņa vīzas pieteikuma izskatīšanu pēc analoģijas ar nodevu par īstermiņa vīzas pieteikuma izskatīšanu, kāda tā noteikta Komisijas deleģētās regulas (ES) 2024/1415 (2024. gada 14. marts), ar ko Regulu (EK) Nr. 810/2009 groza attiecībā uz vīzas nodevu apmēru, 1. pantā. Ievērojot iepriekš minēto, valsts nodevas likme par ilgtermiņa vīzas pieteikuma izskatīšanu projektā noteikta 90 euro apmērā, bet, ja vīzas pagarinājuma pieteikums iesniegts vēlāk nekā trīs dienas līdz iepriekšējās vīzas derīguma termiņa beigām, valsts nodeva noteikta 180 euro apmērā. Minētā Komisijas deleģētā regula (ES) 2024/1415 (2024. gada 14. marts), ar ko Regulu (EK) Nr. 810/2009 groza attiecībā uz vīzas nodevu apmēru neuzliek dalībvalstīm pienākumu valsts nodevas likmi par ilgtermiņa vīzas pieteikuma izskatīšanu noteikt analogā apmērā kā par Regulā paredzēto īstermiņa vīzas pieprasīšanas pieteikuma izskatīšanu, tomēr jau sākotnēji, Latvijas Republikai pievienojoties Šengenas līgumam, abas likmes bijušas analogas. Šajā laikposmā Eiropas Savienības tiesību akts ticis grozīts vairākkārt, valsts nodevas likmi palielinot. Arī Iekšlietu ministrija vairākkārt iniciējusi grozījumus nacionālajā normatīvajā aktā - Noteikumos Nr. 557 (piemēram, 12.09.2019. VSS protokols Nr.38 8. §, VSS-890 vai 22-TA-217), tomēr būtisku saskaņošanas problēmu dēļ šie grozījumu projekti nav tikuši iesniegti izskatīšanai Ministru kabineta sēdē.
Problēmas apraksts
Pašreiz spēkā esošās, Noteikumos nr.557 paredzētās valsts nodevas likmes pamatā noteiktas 2017.gada septembrī, izņemot Noteikumu Nr.557 5.6.1 apakšpunktā noteikto likmi, kas stājusies spēkā 2022.gada 8.novembrī, bet no 2017.gada būtiski palielinājušies Pilsonības un migrācijas lietu pārvaldes izdevumi, kas tiek novirzīti pakalpojuma sniegšanai, kā arī pieteikumu izskatīšanas process ir sarežģījies ģeopolitiskās situācijas izmaiņu rezultātā. Šis palielinājums atbilst arī Centrālās statistikas pārvaldes aprēķinātajam patēriņa cenu pieaugumam periodā no Noteikumu Nr. 557 pieņemšanas brīža - 2017. gada septembra (https://tools.csb.gov.lv/cpi_calculator/lv/2017M09-2024M04/0/100 ). Ievērojot iepriekš minēto, valsts nodevu likmes vairs nesasniedz to mērķi - ierobežot nepamatotu pieteikumu skaitu, kā arī motivēt trešo valstu pilsoņus savlaicīgi iesniegt pieteikumus vīzu un uzturēšanās atļauju noformēšanai, kā arī, pastāvot iespējai izvēlēties pieteikuma izskatīšanas laiku, dot priekšroku pieteikuma izskatīšanai parastā kārtībā, nemaksājot paaugstinātu valsts nodevu par pieteikuma paātrinātu izskatīšanu, un tās nepieciešams pārskatīt.
Risinājuma apraksts
Projektā paredzēts visas valsts nodevu likmes par migrācijas pakalpojumiem palielināt, katram nodevas veidam projekta anotācijas 1. pielikumā iekļaujot likmes pamatotības aprēķinu.
Problēmas apraksts
Par ielūguma un izsaukuma apstiprināšanu noteiktā valsts nodevas likme ir ietverta divos atsevišķos Noteikumu Nr.557 punktos (3. punktā un 7. punktā), lai gan procedūra un valsts nodevas likme par abiem pakalpojumiem ir identiska.
Risinājuma apraksts
Projektā valsts nodevu likmes gan ielūguma, gan izsaukuma pieteikuma izskatīšanai apvienotas vienā punktā (3.punkts), tādējādi atvieglojot normatīvā akta piemērošanu. No projekta izslēgta zemākā valsts nodevas likme par bērna līdz 6 gadu vecumam pieteikuma izskatīšanu, jo pieteikuma noformēšanas un pārbaudes procedūra ir līdzvērtīga tai, kāda tiek piemērota personai, kura ir sasniegusi 6 gadu vecumu.
Problēmas apraksts
Valsts nodevu likmes par uzturēšanās atļaujas pieprasīšanai iesniegto dokumentu izskatīšanu ietvertas vairākos Noteikumu Nr.557 5. punkta apakšpunktos (5.1.-5.11. apakšpunkts), kā arī to apmērs ir atšķirīgs, lai gan dokumentu izskatīšanas procedūra ir vienāda visos gadījumos. Atšķirīgo likmju noteikšana šobrīd spēkā esošajā normatīvajā aktā bija pamatota ar vēlmi diferencēt dažādu kategoriju uzturēšanās atļauju pieprasītājus, tomēr šāda pieeja ir tikai sarežģījusi normatīvā akta piemērošanu, personām sniedzot identiskus pakalpojumus. Neizpratne par to, kāda valsts nodevas likme attiecas uz katru individuālo gadījumu, kavē uzturēšanās atļauju pieteikumu izskatīšanu un rada papildu administratīvo slogu gan klientiem, gan iestādēm (Pilsonības un migrācijas lietu pārvaldei regulāri jāinformē klienti par to, ka ir nepieciešama valsts nodevas piemaksa vai, pretēji, Valsts ieņēmumu dienestam un Pilsonības un migrācijas lietu pārvaldei jāveic darbības, lai atmaksātu klientiem pārmaksāto valsts nodevas summu).
Risinājuma apraksts
Valsts nodevu likmes par uzturēšanās atļaujas pieteikumam nepieciešamo dokumentu izskatīšanu apvienotas projekta 5.1 un 5.2.apakšpunktā, atsevišķi nodalot likmes par termiņuzturēšanās un pastāvīgās uzturēšanās atļaujas (ieskaitot Eiropas Savienības pastāvīgā iedzīvotāja statusa) pieteikuma izskatīšanu. Nav saglabāta Noteikumu Nr.557 5.5. un 5.6. apakšpunktos noteiktā atšķirīgā valsts nodevas likme par tādas personas termiņuzturēšanās atļaujas pieprasīšanu, kura veikusi ieguldījumu Latvijas tautsaimniecībā, jo arī šajā gadījumā dokumentu izvērtēšanas procedūra nav atšķirīga, turklāt šādu pieprasījumu skaits pēdējā laikposmā strauji samazinājies (2023. gadā saņemti tikai 86 investoru pieteikumi). Analoga apsvēruma dēļ no projekta izslēgtas arī pārējās atšķirīgās likmes (starptautiskās aizsardzības statusa saņēmējiem, bezvalstniekiem u.tml.), jo informācijas sistēmās veicamās pārbaudes un lēmuma sagatavošanas procedūras neatšķiras, līdz ar to projekts paredz par vienādu pakalpojumu sniegšanu iekasēt vienāda apmēra valsts nodevu. Atteikšanās no dažādajām valsts nodevas likmēm veicinās normatīvā akta uztveramību, jo šobrīd konstatēts, ka klientiem ir sarežģīti izprast, kura valsts nodevas likme attiecināma. Īpaši atbalstāmo personu kategoriju gadījumā projektā paredzēts atbrīvojums no valsts nodevas samaksas.
Problēmas apraksts
Noteikumu Nr.557 9. punktā ir noteikta atsevišķa valsts nodevas likme par papildu tiesību uz nodarbinātību pieprasīšanu, tomēr šāds regulējums ir pretrunīgs, jo darba devējs par tiesību uz nodarbinātību pieprasīšanu veic valsts nodevas samaksu ielūguma vai izsaukuma pieteikuma iesniegšanas ietvaros.
Risinājuma apraksts
Projektā nav paredzēta atsevišķa valsts nodevas likme par papildu tiesību uz nodarbinātību pieprasīšanu, jo šāda valsts nodeva tiek iekasēta ielūguma vai izsaukuma pieteikuma izskatīšanas procedūras ietvaros.
Problēmas apraksts
Noteikumu Nr. 557 11. punktā iekļautie atbrīvojumi no valsts nodevas ir pārskatāmi, lai tie atspoguļotu šobrīd aktuālo situāciju.
Risinājuma apraksts
Projekta 8.punktā saglabāti atbrīvojumi šādos gadījumos:
1) par jebkādu migrācijas pakalpojumu saņemšanu, ja tas atbilst Latvijas Republikai saistošajiem starptautiskajiem līgumiem. Latvijas Republikai saistošie starptautiskie līgumi var saturēt tiešu norādi uz atbrīvojumu no valsts nodevas samaksas, piemēram, Latvijas Republikas valdības un Amerikas Savienoto Valstu valdības līguma par privātās izglītības iestādes "Latvijas Starptautiskā skola" darbības nodrošināšanu 3. panta 4.punktā noteikts, ka Latvijas Republikas valdība nodrošina skolas direktoram, administratīvajam personālam, skolotājiem un viņu ģimenes locekļiem iespēju bez nodevas saņemt vīzu un darba atļauju. Citos gadījumos līgumā nav tiešas norādes uz atbrīvojumu, bet līguma mērķa īstenošanai atbrīvojums no valsts nodevas samaksas varētu tikt piemērojams. Piemēram, Latvijas Republikas valdības un Vjetnamas Sociālistiskās Republikas valdības līguma par sadarbību izglītības jomā 8. pants paredz to, ka finansiālais atbalsts līgumā minētajām darbībām tiek nodrošināts katras puses finanšu līdzekļu robežās. Atbilstoši līguma 3. pantā noteiktajam puses veicina tiešu sadarbību starp izglītības un zinātniskajām institūcijām caur skolēnu, studentu, pedagogu, akadēmiskā personāla, zinātnieku, izglītības jomā strādājošo amatpersonu, ekspertu un speciālistu mobilitāti, kopīgajām izglītības un mācību programmām un pētnieciskiem projektiem, kā arī zinātniskajām konferencēm un semināriem. Lai nodrošinātu mobilitāti vai, līguma ietvaros organizējot svarīgas vizītes, varētu tikt piemērots atbrīvojums no valsts nodevas samaksas.
2) ja atbrīvošana no valsts nodevas samaksas saistīta ar valsts interesēm;
3) diplomātisko un dienesta vīzu saņēmējiem un vīzas pieprasītājiem - gadījumos, kas saistīti ar humāniem apsvērumiem - lai harmonizētu nosacījumus ar Šengenas vīzas pieprasītājiem noteiktajiem vienotajiem kritērijiem, kas ietverti Eiropas Parlamenta un Padomes 2009. gada 13. jūlija Regulas (EK) Nr. 810/2009, ar ko izveido Kopienas Vīzu kodeksu (Vīzu kodekss) (turpmāk - Vīzu kodekss) 16. panta 5.punkta b) apakšpunktā (diplomātisko un dienesta pasu turētāji) un 6. punktā (humāni apsvērumi);
4) Latvijas pilsonim - par ģimenes locekļu uzaicināšanu - lai Latvijas pilsoņu tiesības pielīdzinātu citu Savienības pilsoņu tiesībām (Savienības pilsoņi, kas izmanto savas tiesības uz brīvu personu kustību, neveic valsts nodevas samaksu). Līdzīga apsvēruma dēļ atbrīvojums saglabāts arī latvietim (līvam) vai personai, kurai vismaz viens no vecākiem ir Latvijas pilsonis - par vīzas pieteikuma izskatīšanu;
5) bērniem, kas nav sasnieguši 12 gadu vecumu - par ilgtermiņa vīzas vai pastāvīgās uzturēšanās atļaujas pieprasīšanu vai reģistrēšanu, ja šāda procedūra netiek veikta paātrinātā kārtībā. Pašreizējais regulējums paredz atbrīvojumu bērniem, kas nav sasnieguši 16 gadu vecumu, bet 12 gadu vecuma noteikšana harmonizēs tiesību aktā noteikto ar Vīzu kodeksā paredzēto vecuma slieksni. Projektā, tāpat kā šobrīd spēkā esošajā regulējumā, nav paredzēts atbrīvojums no valsts nodevas samaksas termiņuzturēšanās atļaujas pieprasīšanas vai reģistrēšanas gadījumā, jo šādos gadījumos personu vecāku vai aizbildņu integrācijas pakāpe sabiedrībā nav tik augsta, lai tiktu piešķirts atbrīvojums, savukārt gadījumos, kad galvenā iesniedzēja ieceļošana ir atbilstoša kādam citam atbrīvojuma pamatam (piemēram, pētnieks, ieceļošana saistībā ar valsts interesēm u.c.), no valsts nodevas samaksas tiks atbrīvoti visi ģimenes locekļi neatkarīgi no vecuma;
6) starptautiskās aizsardzības un pagaidu aizsardzības saņēmējiem un viņu ģimenes locekļiem, kā arī cilvēktirdzniecības upuriem, jo šīs personu grupas ir īpaši neaizsargātas; Attiecībā uz bēgļa vai alternatīvā statusa saņēmējiem atbrīvojums paredzēts, piešķirot pirmreizēju uzturēšanās atļauju. Turpmākajā periodā, personām integrējoties darba tirgū, atbrīvojums vairs nav paredzēts;
7) no valsts vai pašvaldību budžeta finansētajām valsts pārvaldes un pašvaldību iestādēm;
8) personām un/vai viņu uzaicinātājiem, ja ieceļošana saistīta ar darbību zinātniskajā vai izglītības jomā - lai veicinātu augstas kvalifikācijas personu ieceļošanu un augstākās izglītības eksportu;
9) uzaicinātājus paredzēts atbrīvot no valsts nodevas samaksas par tiesību uz nodarbinātību pieprasīšanu, ja tas saistīts ar kultūras vai izglītības jomu, kā arī gadījumos, ja trešās valsts pilsonis tiks nodarbināts īpaši atbalstāmā teritorijā - speciālajā ekonomiskajā zonā vai, ja tiek uzaicināts vērtētājs, kurš novērtē, akreditē un uzrauga laboratorijas, sertificēšanas un inspicēšanas institūcijas.
No projekta izslēgti Noteikumu Nr. 557 11. punktā paredzētie atbrīvojumi no valsts nodevas samaksas vairākām personu kategorijām:
1) Latvijas pilsoņa ģimenes locekļiem, ja Latvijas pilsonis ir izmantojis tiesības uz brīvu personu kustību (Noteikumu Nr. 557 11.6.apakšpunkts) - atbrīvojums izslēgts, jo Ministru kabineta 2011. gada 30. augusta noteikumi Nr. 675 "Kārtība, kādā Savienības pilsoņi un viņu ģimenes locekļi ieceļo un uzturas Latvijas Republikā" neparedz valsts nodevas samaksas iekasēšanu šādos gadījumos, līdz ar to normas nav nepieciešams dublēt;
2) repatriantiem (Noteikumu Nr. 557 11.7.apakšpunkts), jo atbilstoši Repatriācijas likumā noteiktajam, repatriācijas pieteikumu pieņemšana ir pārtraukta no 2024. gada 1. janvāra;
3) Valkā dzīvojošajiem Igaunijas nepilsoņiem - Latvijas pilsoņu vai nepilsoņu ģimenes locekļiem (Noteikumu Nr. 557 11.9.apakšpunkts). Šāds atbrīvojums pēdējo trīs gadu laikā nav ticis piemērots, līdz ar to uzskatāms par neaktuālu, turklāt Igaunijas Republikas normatīvie akti neparedz līdzvērtīgu atbrīvojumu Valgā dzīvojošajiem Latvijas nepilsoņiem - Igaunijas pilsoņu vai nepilsoņu ģimenes locekļiem;
4) bēgļa vai alternatīvā statusa turētāji atbrīvoti no valsts nodevas par pirmreizēja uzturēšanās atļaujas pieteikuma izskatīšanu (Noteikumu Nr. 557 11.11.apakšpunkts). Atkārtotas termiņuzturēšanās atļaujas pieprasīšanas gadījumā vai pastāvīgās uzturēšanās atļaujas reģistrēšanas gadījumā personas ir pietiekami ilgstošu laika periodu uzturējušās valstī, līdz ar to uzskatāms, ka viņas ir integrējušās darba tirgū un spēj sevi nodrošināt;
5) ārzemniekam, kurš sniedz palīdzību Latvijas Republikas valsts vai pašvaldību institūcijām, un viņa ģimenes loceklim (Noteikumu Nr. 557 11.15.apakšpunkts)- par vīzas vai termiņuzturēšanās atļaujas pieprasīšanu. Šāds atbrīvojuma veids bija biežāk izmantots, Latvijai sākot integrēties Eiropas Savienībā, bet pēdējos trīs gados nav piemērots ne reizi, līdz ar to uzskatāms par neaktuālu, turklāt šādos gadījumos iespējams piemērot atbrīvojumu saistībā ar valsts interesēm;
6) pedagogam, kurš strādā privātajā izglītības iestādē "Latvijas Starptautiskā skola" (privātās izglītības iestādes "Latvijas Starptautiskā skola" darbību nodrošina Latvijas Republikas valdības un Amerikas Savienoto Valstu valdības līgums), viņa ģimenes loceklim un viņu uzaicinātājam (Noteikumu Nr. 557 11.18.apakšpunkts), jo šādu atbrīvojumu paredz atbilstošie starptautiskie līgumi, līdz ar to piemērojams projekta 8.1.apakšpunkts;
7) ārzemniekam, kurš ierodas Latvijas Republikā, lai studētu maģistra vai doktora programmā (Noteikumu Nr. 557 11.23.apakšpunkts). Ievērojot būtisko pieteikumu skaitu, kas Pilsonības un migrācijas lietu pārvaldei jāizvērtē, projekts paredz saglabāt atbrīvojumu no valsts nodevas samaksas tikai izglītības institūcijām, kas uzaicina studentus, tādējādi valsts budžetā nodrošinot papildu ienākumu no samaksātās valsts nodevas aptuveni 200 000 euro apmērā;
8) ārzemniekiem, kuri iestājušies klosterī (Noteikumu Nr. 557 11.20.apakšpunkts), jo atbrīvojuma noteikšana nav bijusi pamatota ar būtiskiem argumentiem.
Saistībā ar atbrīvojumu no valsts nodevas samaksas trešās valsts pilsoņa uzaicinātājam par tiesību uz nodarbinātību pieprasīšanu vai precizēšanu, atbrīvojums netiek saglabāts, noformējot ielūgumu vai izsaukumu šādām personu kategorijām:
1) konsultantam (ekspertam), kurš sniedz palīdzību valsts vai pašvaldības iestādei, vai personai, kura palīdz īstenot starptautisku līgumu vai projektu, kura dalībvalsts ir Latvijas Republika (Noteikumu Nr. 557 11.21.4.apakšpunkts). Atbrīvojums pēdējo gadu laikā nav ticis piemērots, turklāt nepieciešamības gadījumā ir iespējams piemērot projekta 8. 1. vai 8.2. apakšpunktā noteikto atbrīvojumu - atbilstoši starptautiskajiem līgumiem vai valsts interesēm, kā arī, ja šādu personu uzaicina valsts vai pašvaldību iestāde, atbrīvojums ir paredzēts projekta 8.11. apakšpunktā;
2) komercreģistrā reģistrētam valdes vai padomes loceklim, prokūristam, administratoram, likvidatoram vai personālsabiedrības biedram, kuram ir tiesības pārstāvēt personālsabiedrību, vai personai, kura pilnvarota pārstāvēt komersantu (ārvalsts komersantu) darbībās, kas saistītas ar filiāli (Noteikumu Nr. 557 11.21.5.apakšpunkts), jo šādā gadījumā personai netiek piešķirtas tiesības uz nodarbinātību, bet tiek veikts ieraksts izsniegtajā vīzā vai uzturēšanās atļaujā, kas dod tiesības veikt komercdarbību;
3) sporta trenerim un profesionālam sportistam pēc sporta kluba uzaicinājuma (Noteikumu Nr. 557 11.21.6. un 11.21.7. apakšpunkts), jo šāda atbrīvojuma noteikšana, radot priekšrocības salīdzinājumā ar citām nodarbināto grupām, nav pamatota. Uzaicinot valsts vienību sporta trenerus, ir iespējams piemērot projekta 8.2.apakšpunktā noteikto atbrīvojumu atbilstoši valsts interesēm.
Noteikumu Nr. 557 11.punktā iekļautās atsauces uz atbrīvojumu no Noteikumu Nr. 557 5.12.apakšpunktā paredzētās valsts nodevas par uzturēšanās atļaujas atjaunošanu tās pazaudēšanas gadījumā vai, ja jāmaina tajā iekļautie dati, projekta 8. punktā nav saglabātas. Nepieciešamība pēc atļaujas atjaunošanas šāda iemesla dēļ vairumā gadījumu rodas pašas personas nevērīgas vai apzinātas rīcības rezultātā, turklāt, lai personai atjaunotu zudušo dokumentu, jāveic procedūras, kas saistītas ar migrācijas nosacījumu spēkā esamības pārbaudi, kā arī jāpieņem lēmums par atļaujas atjaunošanu. Līdzīgu apsvērumu dēļ atbrīvojums no valsts nodevas samaksas nav noteikts arī gadījumos, ja uzaicinātājs iesniedzis kļūdainu ielūguma vai izsaukuma pieteikumu, kurā jāveic precizējumi.
1) par jebkādu migrācijas pakalpojumu saņemšanu, ja tas atbilst Latvijas Republikai saistošajiem starptautiskajiem līgumiem. Latvijas Republikai saistošie starptautiskie līgumi var saturēt tiešu norādi uz atbrīvojumu no valsts nodevas samaksas, piemēram, Latvijas Republikas valdības un Amerikas Savienoto Valstu valdības līguma par privātās izglītības iestādes "Latvijas Starptautiskā skola" darbības nodrošināšanu 3. panta 4.punktā noteikts, ka Latvijas Republikas valdība nodrošina skolas direktoram, administratīvajam personālam, skolotājiem un viņu ģimenes locekļiem iespēju bez nodevas saņemt vīzu un darba atļauju. Citos gadījumos līgumā nav tiešas norādes uz atbrīvojumu, bet līguma mērķa īstenošanai atbrīvojums no valsts nodevas samaksas varētu tikt piemērojams. Piemēram, Latvijas Republikas valdības un Vjetnamas Sociālistiskās Republikas valdības līguma par sadarbību izglītības jomā 8. pants paredz to, ka finansiālais atbalsts līgumā minētajām darbībām tiek nodrošināts katras puses finanšu līdzekļu robežās. Atbilstoši līguma 3. pantā noteiktajam puses veicina tiešu sadarbību starp izglītības un zinātniskajām institūcijām caur skolēnu, studentu, pedagogu, akadēmiskā personāla, zinātnieku, izglītības jomā strādājošo amatpersonu, ekspertu un speciālistu mobilitāti, kopīgajām izglītības un mācību programmām un pētnieciskiem projektiem, kā arī zinātniskajām konferencēm un semināriem. Lai nodrošinātu mobilitāti vai, līguma ietvaros organizējot svarīgas vizītes, varētu tikt piemērots atbrīvojums no valsts nodevas samaksas.
2) ja atbrīvošana no valsts nodevas samaksas saistīta ar valsts interesēm;
3) diplomātisko un dienesta vīzu saņēmējiem un vīzas pieprasītājiem - gadījumos, kas saistīti ar humāniem apsvērumiem - lai harmonizētu nosacījumus ar Šengenas vīzas pieprasītājiem noteiktajiem vienotajiem kritērijiem, kas ietverti Eiropas Parlamenta un Padomes 2009. gada 13. jūlija Regulas (EK) Nr. 810/2009, ar ko izveido Kopienas Vīzu kodeksu (Vīzu kodekss) (turpmāk - Vīzu kodekss) 16. panta 5.punkta b) apakšpunktā (diplomātisko un dienesta pasu turētāji) un 6. punktā (humāni apsvērumi);
4) Latvijas pilsonim - par ģimenes locekļu uzaicināšanu - lai Latvijas pilsoņu tiesības pielīdzinātu citu Savienības pilsoņu tiesībām (Savienības pilsoņi, kas izmanto savas tiesības uz brīvu personu kustību, neveic valsts nodevas samaksu). Līdzīga apsvēruma dēļ atbrīvojums saglabāts arī latvietim (līvam) vai personai, kurai vismaz viens no vecākiem ir Latvijas pilsonis - par vīzas pieteikuma izskatīšanu;
5) bērniem, kas nav sasnieguši 12 gadu vecumu - par ilgtermiņa vīzas vai pastāvīgās uzturēšanās atļaujas pieprasīšanu vai reģistrēšanu, ja šāda procedūra netiek veikta paātrinātā kārtībā. Pašreizējais regulējums paredz atbrīvojumu bērniem, kas nav sasnieguši 16 gadu vecumu, bet 12 gadu vecuma noteikšana harmonizēs tiesību aktā noteikto ar Vīzu kodeksā paredzēto vecuma slieksni. Projektā, tāpat kā šobrīd spēkā esošajā regulējumā, nav paredzēts atbrīvojums no valsts nodevas samaksas termiņuzturēšanās atļaujas pieprasīšanas vai reģistrēšanas gadījumā, jo šādos gadījumos personu vecāku vai aizbildņu integrācijas pakāpe sabiedrībā nav tik augsta, lai tiktu piešķirts atbrīvojums, savukārt gadījumos, kad galvenā iesniedzēja ieceļošana ir atbilstoša kādam citam atbrīvojuma pamatam (piemēram, pētnieks, ieceļošana saistībā ar valsts interesēm u.c.), no valsts nodevas samaksas tiks atbrīvoti visi ģimenes locekļi neatkarīgi no vecuma;
6) starptautiskās aizsardzības un pagaidu aizsardzības saņēmējiem un viņu ģimenes locekļiem, kā arī cilvēktirdzniecības upuriem, jo šīs personu grupas ir īpaši neaizsargātas; Attiecībā uz bēgļa vai alternatīvā statusa saņēmējiem atbrīvojums paredzēts, piešķirot pirmreizēju uzturēšanās atļauju. Turpmākajā periodā, personām integrējoties darba tirgū, atbrīvojums vairs nav paredzēts;
7) no valsts vai pašvaldību budžeta finansētajām valsts pārvaldes un pašvaldību iestādēm;
8) personām un/vai viņu uzaicinātājiem, ja ieceļošana saistīta ar darbību zinātniskajā vai izglītības jomā - lai veicinātu augstas kvalifikācijas personu ieceļošanu un augstākās izglītības eksportu;
9) uzaicinātājus paredzēts atbrīvot no valsts nodevas samaksas par tiesību uz nodarbinātību pieprasīšanu, ja tas saistīts ar kultūras vai izglītības jomu, kā arī gadījumos, ja trešās valsts pilsonis tiks nodarbināts īpaši atbalstāmā teritorijā - speciālajā ekonomiskajā zonā vai, ja tiek uzaicināts vērtētājs, kurš novērtē, akreditē un uzrauga laboratorijas, sertificēšanas un inspicēšanas institūcijas.
No projekta izslēgti Noteikumu Nr. 557 11. punktā paredzētie atbrīvojumi no valsts nodevas samaksas vairākām personu kategorijām:
1) Latvijas pilsoņa ģimenes locekļiem, ja Latvijas pilsonis ir izmantojis tiesības uz brīvu personu kustību (Noteikumu Nr. 557 11.6.apakšpunkts) - atbrīvojums izslēgts, jo Ministru kabineta 2011. gada 30. augusta noteikumi Nr. 675 "Kārtība, kādā Savienības pilsoņi un viņu ģimenes locekļi ieceļo un uzturas Latvijas Republikā" neparedz valsts nodevas samaksas iekasēšanu šādos gadījumos, līdz ar to normas nav nepieciešams dublēt;
2) repatriantiem (Noteikumu Nr. 557 11.7.apakšpunkts), jo atbilstoši Repatriācijas likumā noteiktajam, repatriācijas pieteikumu pieņemšana ir pārtraukta no 2024. gada 1. janvāra;
3) Valkā dzīvojošajiem Igaunijas nepilsoņiem - Latvijas pilsoņu vai nepilsoņu ģimenes locekļiem (Noteikumu Nr. 557 11.9.apakšpunkts). Šāds atbrīvojums pēdējo trīs gadu laikā nav ticis piemērots, līdz ar to uzskatāms par neaktuālu, turklāt Igaunijas Republikas normatīvie akti neparedz līdzvērtīgu atbrīvojumu Valgā dzīvojošajiem Latvijas nepilsoņiem - Igaunijas pilsoņu vai nepilsoņu ģimenes locekļiem;
4) bēgļa vai alternatīvā statusa turētāji atbrīvoti no valsts nodevas par pirmreizēja uzturēšanās atļaujas pieteikuma izskatīšanu (Noteikumu Nr. 557 11.11.apakšpunkts). Atkārtotas termiņuzturēšanās atļaujas pieprasīšanas gadījumā vai pastāvīgās uzturēšanās atļaujas reģistrēšanas gadījumā personas ir pietiekami ilgstošu laika periodu uzturējušās valstī, līdz ar to uzskatāms, ka viņas ir integrējušās darba tirgū un spēj sevi nodrošināt;
5) ārzemniekam, kurš sniedz palīdzību Latvijas Republikas valsts vai pašvaldību institūcijām, un viņa ģimenes loceklim (Noteikumu Nr. 557 11.15.apakšpunkts)- par vīzas vai termiņuzturēšanās atļaujas pieprasīšanu. Šāds atbrīvojuma veids bija biežāk izmantots, Latvijai sākot integrēties Eiropas Savienībā, bet pēdējos trīs gados nav piemērots ne reizi, līdz ar to uzskatāms par neaktuālu, turklāt šādos gadījumos iespējams piemērot atbrīvojumu saistībā ar valsts interesēm;
6) pedagogam, kurš strādā privātajā izglītības iestādē "Latvijas Starptautiskā skola" (privātās izglītības iestādes "Latvijas Starptautiskā skola" darbību nodrošina Latvijas Republikas valdības un Amerikas Savienoto Valstu valdības līgums), viņa ģimenes loceklim un viņu uzaicinātājam (Noteikumu Nr. 557 11.18.apakšpunkts), jo šādu atbrīvojumu paredz atbilstošie starptautiskie līgumi, līdz ar to piemērojams projekta 8.1.apakšpunkts;
7) ārzemniekam, kurš ierodas Latvijas Republikā, lai studētu maģistra vai doktora programmā (Noteikumu Nr. 557 11.23.apakšpunkts). Ievērojot būtisko pieteikumu skaitu, kas Pilsonības un migrācijas lietu pārvaldei jāizvērtē, projekts paredz saglabāt atbrīvojumu no valsts nodevas samaksas tikai izglītības institūcijām, kas uzaicina studentus, tādējādi valsts budžetā nodrošinot papildu ienākumu no samaksātās valsts nodevas aptuveni 200 000 euro apmērā;
8) ārzemniekiem, kuri iestājušies klosterī (Noteikumu Nr. 557 11.20.apakšpunkts), jo atbrīvojuma noteikšana nav bijusi pamatota ar būtiskiem argumentiem.
Saistībā ar atbrīvojumu no valsts nodevas samaksas trešās valsts pilsoņa uzaicinātājam par tiesību uz nodarbinātību pieprasīšanu vai precizēšanu, atbrīvojums netiek saglabāts, noformējot ielūgumu vai izsaukumu šādām personu kategorijām:
1) konsultantam (ekspertam), kurš sniedz palīdzību valsts vai pašvaldības iestādei, vai personai, kura palīdz īstenot starptautisku līgumu vai projektu, kura dalībvalsts ir Latvijas Republika (Noteikumu Nr. 557 11.21.4.apakšpunkts). Atbrīvojums pēdējo gadu laikā nav ticis piemērots, turklāt nepieciešamības gadījumā ir iespējams piemērot projekta 8. 1. vai 8.2. apakšpunktā noteikto atbrīvojumu - atbilstoši starptautiskajiem līgumiem vai valsts interesēm, kā arī, ja šādu personu uzaicina valsts vai pašvaldību iestāde, atbrīvojums ir paredzēts projekta 8.11. apakšpunktā;
2) komercreģistrā reģistrētam valdes vai padomes loceklim, prokūristam, administratoram, likvidatoram vai personālsabiedrības biedram, kuram ir tiesības pārstāvēt personālsabiedrību, vai personai, kura pilnvarota pārstāvēt komersantu (ārvalsts komersantu) darbībās, kas saistītas ar filiāli (Noteikumu Nr. 557 11.21.5.apakšpunkts), jo šādā gadījumā personai netiek piešķirtas tiesības uz nodarbinātību, bet tiek veikts ieraksts izsniegtajā vīzā vai uzturēšanās atļaujā, kas dod tiesības veikt komercdarbību;
3) sporta trenerim un profesionālam sportistam pēc sporta kluba uzaicinājuma (Noteikumu Nr. 557 11.21.6. un 11.21.7. apakšpunkts), jo šāda atbrīvojuma noteikšana, radot priekšrocības salīdzinājumā ar citām nodarbināto grupām, nav pamatota. Uzaicinot valsts vienību sporta trenerus, ir iespējams piemērot projekta 8.2.apakšpunktā noteikto atbrīvojumu atbilstoši valsts interesēm.
Noteikumu Nr. 557 11.punktā iekļautās atsauces uz atbrīvojumu no Noteikumu Nr. 557 5.12.apakšpunktā paredzētās valsts nodevas par uzturēšanās atļaujas atjaunošanu tās pazaudēšanas gadījumā vai, ja jāmaina tajā iekļautie dati, projekta 8. punktā nav saglabātas. Nepieciešamība pēc atļaujas atjaunošanas šāda iemesla dēļ vairumā gadījumu rodas pašas personas nevērīgas vai apzinātas rīcības rezultātā, turklāt, lai personai atjaunotu zudušo dokumentu, jāveic procedūras, kas saistītas ar migrācijas nosacījumu spēkā esamības pārbaudi, kā arī jāpieņem lēmums par atļaujas atjaunošanu. Līdzīgu apsvērumu dēļ atbrīvojums no valsts nodevas samaksas nav noteikts arī gadījumos, ja uzaicinātājs iesniedzis kļūdainu ielūguma vai izsaukuma pieteikumu, kurā jāveic precizējumi.
Vai ir izvērtēti alternatīvie risinājumi?
Nē
Vai ir izvērtēts prasību un izmaksu samērīgums pret ieguvumiem?
Nē
1.4. Izvērtējumi/pētījumi, kas pamato TA nepieciešamību
1.5. Pēcpārbaudes (ex-post) izvērtējums
Vai tiks veikts?
Nē
1.6. Cita informācija
-
2. Tiesību akta projekta ietekmējamās sabiedrības grupas, ietekme uz tautsaimniecības attīstību un administratīvo slogu
Vai projekts skar šo jomu?
Jā
2.1. Sabiedrības grupas, kuras tiesiskais regulējums ietekmē, vai varētu ietekmēt
Fiziskās personas
- Trešo valstu pilsoņi, kas pieprasa uzturēšanās atļaujas un vīzas Latvijas Republikā un viņu uzaicinātāji.
Ietekmes apraksts
Ietekmi raksturo valsts nodevu likmju izmaiņas par vīzas vai uzturēšanās atļaujas pieprasīšanu un ar to saistītajiem pakalpojumiem.
Juridiskās personas
- visi uzņēmumi
Ietekmes apraksts
Ietekmi raksturo valsts nodevu likmju izmaiņas par ielūgumu vai izsaukumu noformēšanu trešo valstu pilsoņiem, tos uzaicinot uzturēties darba vai studiju nolūkā.
Nozare
Visas nozares
Nozaru ietekmes apraksts
Projekts attiecas uz visām nozarēm, kurās tiek nodarbināti trešo valstu pilsoņi.
2.2. Tiesiskā regulējuma ietekme uz tautsaimniecību
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
2.3. Administratīvo izmaksu monetārs novērtējums
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
2.4. Atbilstības izmaksu monetārs novērtējums
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
3. Tiesību akta projekta ietekme uz valsts budžetu un pašvaldību budžetiem
Vai projekts skar šo jomu?
Jā
Rādītājs
2024
saskaņā ar valsts budžetu kārtējam gadam
izmaiņas kārtējā gadā, salīdzinot ar valsts budžetu kārtējam gadam
Turpmākie trīs gadi (euro)
2025
2026
2027
saskaņā ar vidēja termiņa budžeta ietvaru
izmaiņas, salīdzinot ar vidēja termiņa budžeta ietvaru
saskaņā ar vidēja termiņa budžeta ietvaru
izmaiņas, salīdzinot ar vidēja termiņa budžeta ietvaru
izmaiņas, salīdzinot ar vidēja termiņa budžeta ietvaru
1
2
3
4
5
6
7
8
1. Budžeta ieņēmumi
6 006 500
0
6 006 500
3 607 110
6 006 500
3 607 110
3 607 110
1.1. valsts pamatbudžets, tai skaitā ieņēmumi no maksas pakalpojumiem un citi pašu ieņēmumi
6 006 500
0
6 006 500
3 607 110
6 006 500
3 607 110
3 607 110
1.2. valsts speciālais budžets
0
0
0
0
0
0
0
1.3. pašvaldību budžets
0
0
0
0
0
0
0
2. Budžeta izdevumi
6 006 500
0
6 006 500
3 514 591
6 006 500
3 514 591
3 514 591
2.1. valsts pamatbudžets
6 006 500
0
6 006 500
3 514 591
6 006 500
3 514 591
3 514 591
2.2. valsts speciālais budžets
0
0
0
0
0
0
0
2.3. pašvaldību budžets
0
0
0
0
0
0
0
3. Finansiālā ietekme
0
0
0
92 519
0
92 519
92 519
3.1. valsts pamatbudžets
0
0
0
92 519
0
92 519
92 519
3.2. speciālais budžets
0
0
0
0
0
0
0
3.3. pašvaldību budžets
0
0
0
0
0
0
0
4. Finanšu līdzekļi papildu izdevumu finansēšanai (kompensējošu izdevumu palielinājumu norāda ar "-" zīmi)
0
0
0
0
0
0
0
5. Precizēta finansiālā ietekme
0
92 519
92 519
92 519
5.1. valsts pamatbudžets
0
92 519
92 519
92 519
5.2. speciālais budžets
0
0
0
0
5.3. pašvaldību budžets
0
0
0
0
6. Detalizēts ieņēmumu un izdevumu aprēķins (ja nepieciešams, detalizētu ieņēmumu un izdevumu aprēķinu var pievienot anotācijas (ex-ante) pielikumā)
1. Ieņēmumi.
Saskaņā ar likumu “Par valsts budžetu 2024. gadam un budžeta ietvaru 2024., 2025. un 2026. gadam” ieņēmumi no valsts nodevas par vīzas vai uzturēšanās atļaujas pieprasīšanai nepieciešamo dokumentu izskatīšanu un ar to saistītajiem pakalpojumiem ir plānoti šādā apmērā: 2024. gadā, 2025. gadā un 2026. gadā katru gadu 6 006 500 euro apmērā. Faktiskais ieņēmumu apmērs ik gadu pārsniedzis plānoto, šādai tendencei saglabājoties arī turpmākajā periodā. 2024. gada izpildes procents, lai gan pārsniedz plānoto, šobrīd ir zemāks nekā iepriekšējos gados vidēji, jo migrācijas plūsmas ir izteikti sezonālas - gada pirmajā pusgadā ieceļotāju skaits ir ievērojami zemāks nekā gada otrajā pusgadā, kad palielinās pieprasījums pēc nodarbinātajiem, kā arī ieceļo ārvalstu studenti, lai uzsāktu studijas Latvijas izglītības iestādēs.
Ievērojot Ministru kabineta 2024. gada 20. augusta sēdē protokola Nr. 32 61.§ 48. punktā un Ministru kabineta 2024. gada 19. septembra ārkārtas sēdes protokola Nr. 38 2.§ 37. punktā noteikto: 2025., 2026., 2027. un 2028. gadā ik gadu 9 613 610 euro (palielinājums par 2 092 300 euro un palielinājums par 1 514 810 euro, kopā palielinājums par 3 607 110 euro).
2. Izdevumi 2025., 2026., 2027. un 2028. gadā kopā 3 514 591 euro , no tiem:
2.1.Ievērojot Ministru kabineta 2024. gada 20. augusta sēdes protokola Nr. 32 61.§ 48. punktā noteikto: 2025. gadā un turpmāk ik gadu palielinājums par 2 039 066 euro;
Priekšlikumi paredz izdevumus no dotācijas no vispārējiem ieņēmumiem 2 039 066 euro apmērā budžeta apakšprogrammā 11.01.00 "Pilsonības un migrācijas lietu pārvalde" (izdevumi atlīdzībai 1 911 641 euro, izdevumi precēm un pakalpojumiem 127 425 euro), lai nodrošinātu samaksas par virsstundu darbu un piemaksas stratēģisko mērķu sasniegšanu, veselības apdrošināšanas izdevumu un patvēruma procedūru izdevumu segšanu. Priekšlikumi iekļauti likumprojektā “Par valsts budžetu 2025. gadam un budžeta ietvaru 2025., 2026. un 2027. gadam”.
2.2Ievērojot Ministru kabineta 2024. gada 19.septembra sēdes protokola Nr. 38 2.§ 39. punktā noteikto: 2025., 2026., 2027. un 2028. gadā palielinājums par 1 475 525 euro.
Ievērojot Ministru kabineta 2024. gada 19.septembra sēdes protokola Nr. 38 2.§ 39. punktā noteikto, Iekšlietu ministrija ir iesniegusi priekšlikumus Finanšu ministrijā, kas paredz vispārējā kārtībā sadalāmās dotācijas no vispārējiem ieņēmumiem un izdevumu palielinājumam 2025., 2026., 2027. un 2028. gadā par 1 475 525 euro, no tā:
- budžeta apakšprogrammā 11.01.00 “Pilsonības un migrācijas lietu pārvalde” 2025. –2028. gadā 8 000 euro ik gadu (izdevumi precēm un pakalpojumiem), lai nodrošinātu inventāra iegādes izdevumu segšanu;
- budžeta apakšprogrammā 40.01.00 “Administrēšana” 2025. –2028. gadā 6 050 euro apmērā ik gadu (izdevumi precēm un pakalpojumiem), lai nodrošinātu darbinieku apmācību izdevumu segšanu;
- budžeta apakšprogrammā 40.02.00 “Nekustamais īpašums un centralizētais iepirkums” 2025.– 2028. gadā 1 448 808 euro apmērā ik gadu (izdevumi precēm un pakalpojumiem), lai nodrošinātu apsaimniekošanas, komunālo, energoresursu iegādes izdevumu un telpu kārtējā remonta izdevumu segšanu;
- budžeta programmā 42.00.00 “Iekšējās drošības biroja darbība” 2025.–2028. gadā 12 667 euro apmērā ik gadu (izdevumi precēm un pakalpojumiem), lai nodrošinātu darbinieku apmācības, degvielas iegādes un iekārtu remonta izdevumu segšanu.
Priekšlikumi iekļauti likumprojektā “Par valsts budžetu 2025. gadam un budžeta ietvaru 2025., 2026. un 2027. gadam”.
1. tabula
Informācija par faktisko valsts nodevas ieņēmumu no valsts pamatbudžetā iemaksājamās valsts nodevas par vīzas, uzturēšanās atļaujas vai Eiropas Kopienas pastāvīgā iedzīvotāja statusa Latvijas Republikā pieprasīšanai nepieciešamo dokumentu izskatīšanu un ar to saistītajiem pakalpojumiem periodā no 2021.gada līdz 2024.gada septembrim ( 9 mēneši)
Izvērtējot iepriekšējo gadu ieņēmumu pieaugumu un projektā plānoto valsts nodevas likmju palielināšanu, tiek plānots valsts pamatbudžeta ieņēmumus no valsts nodevas par vīzas, uzturēšanās atļaujas vai Eiropas Savienības pastāvīgā iedzīvotāja statusa Latvijas Republikā pieprasīšanai nepieciešamo dokumentu izskatīšanu un ar to saistītajiem pakalpojumiem palielināt par 3 607 110 euro, katru gadu no 2025.gada plānojot ieņēmumus 9 613 610 euro apmērā.
Saskaņā ar likumu “Par valsts budžetu 2024. gadam un budžeta ietvaru 2024., 2025. un 2026. gadam” ieņēmumi no valsts nodevas par vīzas vai uzturēšanās atļaujas pieprasīšanai nepieciešamo dokumentu izskatīšanu un ar to saistītajiem pakalpojumiem ir plānoti šādā apmērā: 2024. gadā, 2025. gadā un 2026. gadā katru gadu 6 006 500 euro apmērā. Faktiskais ieņēmumu apmērs ik gadu pārsniedzis plānoto, šādai tendencei saglabājoties arī turpmākajā periodā. 2024. gada izpildes procents, lai gan pārsniedz plānoto, šobrīd ir zemāks nekā iepriekšējos gados vidēji, jo migrācijas plūsmas ir izteikti sezonālas - gada pirmajā pusgadā ieceļotāju skaits ir ievērojami zemāks nekā gada otrajā pusgadā, kad palielinās pieprasījums pēc nodarbinātajiem, kā arī ieceļo ārvalstu studenti, lai uzsāktu studijas Latvijas izglītības iestādēs.
Ievērojot Ministru kabineta 2024. gada 20. augusta sēdē protokola Nr. 32 61.§ 48. punktā un Ministru kabineta 2024. gada 19. septembra ārkārtas sēdes protokola Nr. 38 2.§ 37. punktā noteikto: 2025., 2026., 2027. un 2028. gadā ik gadu 9 613 610 euro (palielinājums par 2 092 300 euro un palielinājums par 1 514 810 euro, kopā palielinājums par 3 607 110 euro).
2. Izdevumi 2025., 2026., 2027. un 2028. gadā kopā 3 514 591 euro , no tiem:
2.1.Ievērojot Ministru kabineta 2024. gada 20. augusta sēdes protokola Nr. 32 61.§ 48. punktā noteikto: 2025. gadā un turpmāk ik gadu palielinājums par 2 039 066 euro;
Priekšlikumi paredz izdevumus no dotācijas no vispārējiem ieņēmumiem 2 039 066 euro apmērā budžeta apakšprogrammā 11.01.00 "Pilsonības un migrācijas lietu pārvalde" (izdevumi atlīdzībai 1 911 641 euro, izdevumi precēm un pakalpojumiem 127 425 euro), lai nodrošinātu samaksas par virsstundu darbu un piemaksas stratēģisko mērķu sasniegšanu, veselības apdrošināšanas izdevumu un patvēruma procedūru izdevumu segšanu. Priekšlikumi iekļauti likumprojektā “Par valsts budžetu 2025. gadam un budžeta ietvaru 2025., 2026. un 2027. gadam”.
2.2Ievērojot Ministru kabineta 2024. gada 19.septembra sēdes protokola Nr. 38 2.§ 39. punktā noteikto: 2025., 2026., 2027. un 2028. gadā palielinājums par 1 475 525 euro.
Ievērojot Ministru kabineta 2024. gada 19.septembra sēdes protokola Nr. 38 2.§ 39. punktā noteikto, Iekšlietu ministrija ir iesniegusi priekšlikumus Finanšu ministrijā, kas paredz vispārējā kārtībā sadalāmās dotācijas no vispārējiem ieņēmumiem un izdevumu palielinājumam 2025., 2026., 2027. un 2028. gadā par 1 475 525 euro, no tā:
- budžeta apakšprogrammā 11.01.00 “Pilsonības un migrācijas lietu pārvalde” 2025. –2028. gadā 8 000 euro ik gadu (izdevumi precēm un pakalpojumiem), lai nodrošinātu inventāra iegādes izdevumu segšanu;
- budžeta apakšprogrammā 40.01.00 “Administrēšana” 2025. –2028. gadā 6 050 euro apmērā ik gadu (izdevumi precēm un pakalpojumiem), lai nodrošinātu darbinieku apmācību izdevumu segšanu;
- budžeta apakšprogrammā 40.02.00 “Nekustamais īpašums un centralizētais iepirkums” 2025.– 2028. gadā 1 448 808 euro apmērā ik gadu (izdevumi precēm un pakalpojumiem), lai nodrošinātu apsaimniekošanas, komunālo, energoresursu iegādes izdevumu un telpu kārtējā remonta izdevumu segšanu;
- budžeta programmā 42.00.00 “Iekšējās drošības biroja darbība” 2025.–2028. gadā 12 667 euro apmērā ik gadu (izdevumi precēm un pakalpojumiem), lai nodrošinātu darbinieku apmācības, degvielas iegādes un iekārtu remonta izdevumu segšanu.
Priekšlikumi iekļauti likumprojektā “Par valsts budžetu 2025. gadam un budžeta ietvaru 2025., 2026. un 2027. gadam”.
1. tabula
Informācija par faktisko valsts nodevas ieņēmumu no valsts pamatbudžetā iemaksājamās valsts nodevas par vīzas, uzturēšanās atļaujas vai Eiropas Kopienas pastāvīgā iedzīvotāja statusa Latvijas Republikā pieprasīšanai nepieciešamo dokumentu izskatīšanu un ar to saistītajiem pakalpojumiem periodā no 2021.gada līdz 2024.gada septembrim ( 9 mēneši)
Gads | Plānotie ieņēmumi (euro) | Izpilde (euro) | Starpība (pieaugums, euro) | Pārskata perioda ieņēmumu izpilde pret gada plānu, % |
2021. | 4 105 706 | 5 939 389 | + 1 833 683 | 145 |
2022. | 4 105 706 | 7 429 342 | + 3 323 636 | 181 |
2023. | 6 006 500 | 8 452 534 | + 2 346 034 | 141 |
2024. gada janvāris-septembris | 4 504 875 | 5 082 458 | + 577 583 | 84 |
Izvērtējot iepriekšējo gadu ieņēmumu pieaugumu un projektā plānoto valsts nodevas likmju palielināšanu, tiek plānots valsts pamatbudžeta ieņēmumus no valsts nodevas par vīzas, uzturēšanās atļaujas vai Eiropas Savienības pastāvīgā iedzīvotāja statusa Latvijas Republikā pieprasīšanai nepieciešamo dokumentu izskatīšanu un ar to saistītajiem pakalpojumiem palielināt par 3 607 110 euro, katru gadu no 2025.gada plānojot ieņēmumus 9 613 610 euro apmērā.
6.1. detalizēts ieņēmumu aprēķins
2. tabula
Plānotie valsts pamatbudžeta ieņēmumi no valsts nodevas par vīzas, uzturēšanās atļaujas vai Eiropas Savienības pastāvīgā iedzīvotāja statusa Latvijas Republikā pieprasīšanai nepieciešamo dokumentu izskatīšanu no 2025.gada un turpmāk
Plānotie valsts pamatbudžeta ieņēmumi no valsts nodevas par vīzas, uzturēšanās atļaujas vai Eiropas Savienības pastāvīgā iedzīvotāja statusa Latvijas Republikā pieprasīšanai nepieciešamo dokumentu izskatīšanu no 2025.gada un turpmāk
Normatīvā akta projekta punkts | Valsts nodevas veids | Likme (euro) | Prognozētais pieteikumu skaits | Prognozētie ieņēmumi no valsts nodevas (euro) |
2.1. | Par ilgtermiņa vīzas pieprasīšanai nepieciešamo dokumentu izskatīšanu | 90 | 2155 | 193 950 |
2.2. | Par ilgtermiņa vīzas pieprasīšanai nepieciešamo dokumentu izskatīšanu, ja pieteikums iesniegts mazāk nekā trīs darbdienas pirms likumīgā uzturēšanās termiņa Latvijas Republikā beigām | 180 | 300 | 54 000 |
3.1. (noteikta vidējā likme, kāda veidojas 3.1. apakšpunktam kopā ar 3.3. un 3.4.apakšpunktu) | Par iesniegto pieprasījumu ielūguma vai izsaukuma apstiprināšanai | 70 | 30058 | 2 104 060 |
3.2. (noteikta vidējā likme, kāda veidojas 3.1. apakšpunktam kopā ar 3.3. un 3.4.apakšpunktu) | Par pieprasījumu ielūguma vai izsaukuma apstiprināšanai, kas iesniegts elektroniski, izmantojot valsts pārvaldes pakalpojumu portālā www.latvija.gov.lv pieejamo speciālo tiešsaistes formu | 60 | 13 750 | 825 000 |
4. | Par katru precizējumu ielūguma vai izsaukuma pieprasījumā iekļautajā informācijā, kas veikts saskaņā ar uzaicinātāja pieprasījumu | 14 | 300 | 4 200 |
5.1.1. | Par termiņuzturēšanās atļaujas pieprasīšanai iesniegto dokumentu izskatīšanu 30 dienu laikā | 160 | 18 000 | 2 880 000 |
5.1.2. | Par termiņuzturēšanās atļaujas pieprasīšanai iesniegto dokumentu izskatīšanu 10 darbdienu laikā | 280 | 1 500 | 420 000 |
5.1.3. | Par termiņuzturēšanās atļaujas pieprasīšanai iesniegto dokumentu izskatīšanu piecu darbdienu laikā | 560 | 950 | 532 000 |
5.1.4. |
Par termiņuzturēšanās atļaujas pieprasīšanai iesniegto dokumentu izskatīšanu saskaņā ar Imigrācijas likuma 23. panta trešās daļas 3. punktu | 210 | 100 | 21 000 |
5.2.1. | Par pastāvīgās uzturēšanās atļaujas pieprasīšanai iesniegto dokumentu izskatīšanu 30 dienu laikā | 160 | 4070 | 651 200 |
5.2.2. | Par pastāvīgās uzturēšanās atļaujas pieprasīšanai iesniegto dokumentu izskatīšanu 10 darbdienu laikā | 280 | 490 | 137 200 |
5.3. | Par uzturēšanās atļaujas izsniegšanu, ja iepriekšējā uzturēšanās atļauja nozaudēta vai bojāta, vai mainījušies tajā iekļautie dati | 25 | 900 | 22 500 |
6.1.1. | Par termiņuzturēšanās atļaujas reģistrācijai iesniegto dokumentu izskatīšanu 30 dienu laikā | 75 | 15 000 | 1 125 000 |
6.1.2. | Par termiņuzturēšanās atļaujas reģistrācijai iesniegto dokumentu izskatīšanu 10 darbdienu laikā | 140 | 1000 | 140 000 |
6.1.3. | Par termiņuzturēšanās atļaujas reģistrācijai iesniegto dokumentu izskatīšanu piecu darbdienu laikā | 290 | 500 | 145 000 |
6.2.1. | Par pastāvīgās uzturēšanās atļaujas reģistrēšanai iesniegto dokumentu izskatīšanu 30 dienu laikā | 60 | 5 500 | 330 000 |
6.2.2. | Par pastāvīgās uzturēšanās atļaujas reģistrēšanai iesniegto dokumentu izskatīšanu 10 darbdienu laikā | 140 | 100 | 14 000 |
6.2.3. | Par pastāvīgās uzturēšanās atļaujas reģistrēšanai iesniegto dokumentu izskatīšanu piecu darbdienu laikā | 290 | 50 | 14 500 |
KOPĀ | x | x | 9 613 610 |
6.2. detalizēts izdevumu aprēķins
Valsts nodevas likmes detalizēts aprēķins (aprēķinos piemērotas Pilsonības un migrācijas lietu pārvaldes izmaksas, pakalpojuma sniegšanas procesu apraksts, 2024.gada vidējais darba stundu skaits mēnesī (166,92 h)). Valsts nodevas likmju detalizēts aprēķins Excel datnē pievienots anotācijas 1.pielikumā un valsts nodevas veida un nodevas likmes izmaiņu salīdzinājums iekļauts anotācijas 2.pielikumā.
7. Amata vietu skaita izmaiņas (palielinājuma gadījumā: izvērsts pamatojums, izvērtējums par esošo resursu pārskatīšanas iespējām, t.sk. vakanto štata vietu, ilgstošo vakanču izmantošanu u.c.)
Amata vietu skaita izmaiņas nav plānotas.
Cita informācija
Priekšlikums par valsts pamatbudžeta ieņēmumu no valsts nodevas par vīzas, uzturēšanās atļaujas vai Eiropas Savienības pastāvīgā iedzīvotāja statusa Latvijas Republikā pieprasīšanai nepieciešamo dokumentu izskatīšanu un ar to saistītajiem pakalpojumiem palielinājumu 2025. gadā un turpmāk ik gadu 2 092 300 euro apmērā ir iekļauts informatīvajā ziņojumā “Par valsts pamatbudžeta un valsts speciālā budžeta bāzi un izdevumu pārskatīšanas rezultātiem 2025., 2026., 2027. un 2028. gadam””, kurš jau ir izskatīts un pieņemts Ministru kabinetā 2024.gada 20. augusta sēdē.
Saskaņā ar Ministru kabineta 2024. gada 20. augusta sēdē nolemto (prot. Nr.32 61.§ 48. un 49.punkts):
- [48.] tika atbalstīts Iekšlietu ministrijas priekšlikums palielināt valsts pamatbudžeta ieņēmumus no nodevas par vīzas, uzturēšanās atļaujas vai Eiropas Savienības pastāvīgā iedzīvotāja statusa Latvijas Republikā pieprasīšanai nepieciešamo dokumentu izskatīšanu un ar to saistītajiem pakalpojumiem 2025. gadā un turpmāk ik gadu 2 092 300 euro apmērā un paredzēt izdevumus no dotācijas no vispārējiem ieņēmumiem 2 039 066 euro budžeta apakšprogrammā 11.01.00 "Pilsonības un migrācijas lietu pārvalde" (izdevumi atlīdzībai 1 911 641 euro, izdevumi precēm un pakalpojumiem 127 425 euro), lai nodrošinātu samaksas par virsstundu darbu un piemaksas stratēģisko mērķu sasniegšanu, veselības apdrošināšanas izdevumu un patvēruma procedūru izdevumu segšanu.
- [49.] tika dots uzdevums Iekšlietu ministrijai sagatavot un iekšlietu ministram normatīvajos aktos noteiktā kārtībā iesniegt izskatīšanai Ministru kabinetā noteikumu "Noteikumi par valsts nodevu par migrācijas pakalpojumiem" projektu atbilstoši šī protokollēmuma 48. punktam.
Papildus iepriekš minētajam atbilstoši Ministru kabineta 2024. gada 19. septembra sēdē nolemtajam (prot. Nr.38 2.§ 37., 38. un 39.punkts):
- [37.] tika atbalstīts Iekšlietu ministrijas priekšlikums palielināt valsts pamatbudžeta ieņēmumus no nodevas par vīzas, uzturēšanās atļaujas vai Eiropas Savienības pastāvīgā iedzīvotāja statusa Latvijas Republikā pieprasīšanai nepieciešamo dokumentu izskatīšanu un ar to saistītajiem pakalpojumiem 2025.-2028. gadā 1 514 810 euro apmērā ik gadu.
- [38.] tika dots uzdevums Iekšlietu ministrijai sagatavot un iekšlietu ministram normatīvajos aktos noteiktā kārtībā iesniegt izskatīšanai Ministru kabinetā grozījumus [..] Ministru kabineta 2017. gada 12. septembra noteikumos Nr. 557 "Noteikumi par valsts nodevu par vīzas, uzturēšanās atļaujas vai Eiropas Savienības pastāvīgā iedzīvotāja statusa Latvijas Republikā pieprasīšanai nepieciešamo dokumentu izskatīšanu un ar to saistītajiem pakalpojumiem" [..] atbilstoši šī protokollēmuma 37. punktam.
- [39.] tika uzdots uzdevums Iekšlietu ministrijai līdz 2024. gada 19. septembrim iesniegt Finanšu ministrijā fiskāli neitrālus priekšlikumus, paredzot vispārējā kārtībā sadalāmās dotācijas no vispārējiem ieņēmumiem un izdevumu palielinājumu atbilstoši šī protokollēmuma […….] 37. punktā noteiktajam valsts pamatbudžeta ieņēmumu no nodevām palielinājumam.
Saskaņā ar Ministru kabineta 2024. gada 20. augusta sēdē nolemto (prot. Nr.32 61.§ 48. un 49.punkts):
- [48.] tika atbalstīts Iekšlietu ministrijas priekšlikums palielināt valsts pamatbudžeta ieņēmumus no nodevas par vīzas, uzturēšanās atļaujas vai Eiropas Savienības pastāvīgā iedzīvotāja statusa Latvijas Republikā pieprasīšanai nepieciešamo dokumentu izskatīšanu un ar to saistītajiem pakalpojumiem 2025. gadā un turpmāk ik gadu 2 092 300 euro apmērā un paredzēt izdevumus no dotācijas no vispārējiem ieņēmumiem 2 039 066 euro budžeta apakšprogrammā 11.01.00 "Pilsonības un migrācijas lietu pārvalde" (izdevumi atlīdzībai 1 911 641 euro, izdevumi precēm un pakalpojumiem 127 425 euro), lai nodrošinātu samaksas par virsstundu darbu un piemaksas stratēģisko mērķu sasniegšanu, veselības apdrošināšanas izdevumu un patvēruma procedūru izdevumu segšanu.
- [49.] tika dots uzdevums Iekšlietu ministrijai sagatavot un iekšlietu ministram normatīvajos aktos noteiktā kārtībā iesniegt izskatīšanai Ministru kabinetā noteikumu "Noteikumi par valsts nodevu par migrācijas pakalpojumiem" projektu atbilstoši šī protokollēmuma 48. punktam.
Papildus iepriekš minētajam atbilstoši Ministru kabineta 2024. gada 19. septembra sēdē nolemtajam (prot. Nr.38 2.§ 37., 38. un 39.punkts):
- [37.] tika atbalstīts Iekšlietu ministrijas priekšlikums palielināt valsts pamatbudžeta ieņēmumus no nodevas par vīzas, uzturēšanās atļaujas vai Eiropas Savienības pastāvīgā iedzīvotāja statusa Latvijas Republikā pieprasīšanai nepieciešamo dokumentu izskatīšanu un ar to saistītajiem pakalpojumiem 2025.-2028. gadā 1 514 810 euro apmērā ik gadu.
- [38.] tika dots uzdevums Iekšlietu ministrijai sagatavot un iekšlietu ministram normatīvajos aktos noteiktā kārtībā iesniegt izskatīšanai Ministru kabinetā grozījumus [..] Ministru kabineta 2017. gada 12. septembra noteikumos Nr. 557 "Noteikumi par valsts nodevu par vīzas, uzturēšanās atļaujas vai Eiropas Savienības pastāvīgā iedzīvotāja statusa Latvijas Republikā pieprasīšanai nepieciešamo dokumentu izskatīšanu un ar to saistītajiem pakalpojumiem" [..] atbilstoši šī protokollēmuma 37. punktam.
- [39.] tika uzdots uzdevums Iekšlietu ministrijai līdz 2024. gada 19. septembrim iesniegt Finanšu ministrijā fiskāli neitrālus priekšlikumus, paredzot vispārējā kārtībā sadalāmās dotācijas no vispārējiem ieņēmumiem un izdevumu palielinājumu atbilstoši šī protokollēmuma […….] 37. punktā noteiktajam valsts pamatbudžeta ieņēmumu no nodevām palielinājumam.
4. Tiesību akta projekta ietekme uz spēkā esošo tiesību normu sistēmu
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
4.2. Cita informācija
-
5. Tiesību akta projekta atbilstība Latvijas Republikas starptautiskajām saistībām
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
5.3. Cita informācija
Apraksts
-
6. Projekta izstrādē iesaistītās institūcijas un sabiedrības līdzdalības process
Sabiedrības līdzdalība uz šo tiesību akta projektu neattiecas
Nē
6.1. Projekta izstrādē iesaistītās institūcijas
Valsts un pašvaldību institūcijas
NēNevalstiskās organizācijas
NēCits
Nē6.2. Sabiedrības līdzdalības organizēšanas veidi
Veids
Publiskā apspriešana
Saite uz sabiedrības līdzdalības rezultātiem
https://vktap.mk.gov.lv/legal_acts/headers/e3f874f3-a661-4570-841a-50c414c971d4/public_participations
6.3. Sabiedrības līdzdalības rezultāti
Komentāri par projektu nav saņemti
6.4. Cita informācija
-
7. Tiesību akta projekta izpildes nodrošināšana un tās ietekme uz institūcijām
Vai projekts skar šo jomu?
Jā
7.1. Projekta izpildē iesaistītās institūcijas
Institūcijas
- Pilsonības un migrācijas lietu pārvalde
- Ārlietu ministrija
- Valsts robežsardze
7.2. Administratīvo izmaksu monetārs novērtējums
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
7.3. Atbilstības izmaksu monetārs novērtējums
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
7.4. Projekta izpildes ietekme uz pārvaldes funkcijām un institucionālo struktūru
Ietekme
Jā/Nē
Skaidrojums
1. Tiks veidota jauna institūcija
Nē
-
2. Tiks likvidēta institūcija
Nē
-
3. Tiks veikta esošās institūcijas reorganizācija
Nē
-
4. Institūcijas funkcijas un uzdevumi tiks mainīti (paplašināti vai sašaurināti)
Nē
-
5. Tiks veikta iekšējo institūcijas procesu efektivizācija
Nē
-
6. Tiks veikta iekšējo institūcijas procesu digitalizācija
Nē
-
7. Tiks veikta iekšējo institūcijas procesu optimizācija
Nē
-
8. Cita informācija
Nē
-
7.5. Cita informācija
Projekts nerada jaunas funkcijas vai uzdevumus.
8. Horizontālās ietekmes
8.1. Projekta tiesiskā regulējuma ietekme
8.1.1. uz publisku pakalpojumu attīstību
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.2. uz valsts un pašvaldību informācijas un komunikācijas tehnoloģiju attīstību
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.3. uz informācijas sabiedrības politikas īstenošanu
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.4. uz Nacionālā attīstības plāna rādītājiem
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.5. uz teritoriju attīstību
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.6. uz vidi
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.7. uz klimatneitralitāti
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.8. uz iedzīvotāju sociālo situāciju
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.9. uz personu ar invaliditāti vienlīdzīgām iespējām un tiesībām
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.10. uz dzimumu līdztiesību
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.11. uz veselību
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.12. uz cilvēktiesībām, demokrātiskām vērtībām un pilsoniskās sabiedrības attīstību
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.13. uz datu aizsardzību
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.14. uz diasporu
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.15. uz profesiju reglamentāciju
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.16. uz bērna labākajām interesēm
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.2. Cita informācija
-
Pielikumi
4. pielikums
Nosaukums
Papildus finansējums piemaksām par virsstundu darbu un iestādes stratēģisko mērķu sasniegšanu