24-TA-82: Likumprojekts (Grozījumi)
Anotācijas (ex-ante) nosaukums
Tiesību akta projekta "Grozījumi likumā "Par akcīzes nodokli"" sākotnējās ietekmes (ex-ante) novērtējuma ziņojums (anotācija)
1. Tiesību akta projekta izstrādes nepieciešamība
1.1. Pamatojums
Izstrādes pamatojums
Ministrijas / iestādes iniciatīva
Apraksts
Finanšu ministrijas iniciatīva. Ņemot vērā digitalizācijas straujo attīstību un pārrobežu darījumus ārpus Latvijas, nepieciešams pārskatīt un pilnveidot regulējumu par Latvijas uzņēmumu darbībām ar akcīzes precēm, kuras fiziski neatrodas Latvijā. Papildus tam ir konstatēta nepieciešamība pilnveidot atsevišķas tiesību normas likumā "Par akcīzes nodokli" (turpmāk - likums).
Izstrādes pamatojums
Tiesību akts / Ministru Prezidenta rezolūcija
Apraksts
Ministru kabineta 2024. gada 30. aprīļa sēdes protokols Nr. 18 10. § 3. punkts nosaka, ka Finanšu ministrijai sagatavot un iesniegt izskatīšanai Ministru kabinetā grozījumus likumā "Par akcīzes nodokli", lai pārņemtu Padomes 2019. gada 19. decembra Direktīvas (ES) 2020/262, ar ko nosaka akcīzes nodokļa piemērošanas vispārēju režīmu (pārstrādāta redakcija) 17. panta 2. punkta prasības.
1.2. Mērķis
Mērķa apraksts
Likumprojekta mērķis ir paredzēt regulējumu par Latvijas uzņēmumu darbībām ar akcīzes precēm, kuras fiziski neatrodas Latvijā, kā arī pilnveidot atsevišķas tiesību normas likumā, tajā skaitā lai tās būtu saskaņā ar Eiropas Savienības tiesību aktu regulējumiem.
Spēkā stāšanās termiņš
Vispārējā kārtība
1.3. Pašreizējā situācija, problēmas un risinājumi
Pašreizējā situācija
Attīstoties uzņēmējdarbības veidiem un iespējām, ko dod digitalizācija, attīstās arī attālinātās darbības ar akcīzes precēm, kurām esošais tiesību aktu regulējums vairs nav atbilstošs, un tas ir jāpārskata un jāpilnveido. Atsevišķu tiesību normu piemērošanā praksē tika konstatēts, ka ir nepieciešams tās pilnveidot.
Problēmas un risinājumi
Problēmas apraksts
1. Likuma 2.panta pirmā daļa nosaka, ka šis likums nosaka kārtību, kādā akcīzes preces apliek ar akcīzes nodokli, un tas attiecas uz akcīzes precēm neatkarīgi no to izcelsmes, ar kurām Latvijas Republikā tiek veiktas likumā noteiktās darbības. Saskaņā ar likuma 2.panta sesto un 6.1 daļu konkrētām darbībām ar akcīzes precēm ir nepieciešama speciāla atļauja (licence). Ministru kabineta 2005.gada 30.augusta noteikumu Nr. 662 “Akcīzes preču aprites kārtība” (turpmāk – MK noteikumi Nr. 662) 12.punkts nosaka, ka komercdarbību ar akcīzes precēm darbības vietā drīkst veikt komersants, kurš šo noteikumu 11.punktā minētajos gadījumos ir saņēmis attiecīgu Valsts ieņēmumu dienesta izsniegtu speciālo atļauju (licenci), izņemot šajos noteikumos minētos gadījumus. Komercdarbība ir atklāta saimnieciskā darbība, kuru savā vārdā peļņas gūšanas nolūkā veic komersants. Ja Latvijas komersants plāno realizēt akcīzes preces komersantam citā Eiropas Savienības (turpmāk - ES) dalībvalstī, izrakstot attaisnojuma dokumentu Latvijā, ir uzskatāms, ka Latvijas komersants veic komercdarbību ar akcīzes precēm Latvijā un uz to attiecas likuma 2.panta sestajā un 6.1 daļā noteiktais un Ministru kabineta noteikumos Nr. 662 noteiktie akcīzes preču aprites nosacījumi.
Attīstoties darbības veidiem un iespējām, ko dod digitalizācija, attīstās arī attālinātās darbības ar akcīzes precēm. Paplašinot savu darbības lauku, Latvijas komersants varētu iegādāties akcīzes preces no darījuma partnera vienā ES dalībvalstī un piegādāt šīs akcīzes preces galasaņēmējam otrajā ES dalībvalstī. Šajā gadījumā akcīzes preču iegāde un piegāde notiks ES teritorijā no vienas ES dalībvalsts uz citu ES dalībvalsti, fiziski akcīzes precēm neatrodoties Latvijā. Ja visi komersanti savā starpā ir vienojušies, ka akcīzes preces tiks piegādātas no pārdevēja dalībvalsts uz galasaņēmēja dalībvalsti, tad pievienotās vērtības nodokļa piemērošanas nolūkā tas ir uzskatāms par trīsstūrveida darījumu, Latvijas komersantu uzskatot par starpnieku, un ir piemērojama Pievienotās vērtības nodokļa likuma 16.panta ceturtā daļa. Savukārt no akcīzes nodokļa piemērošanas aspekta šāda Latvijas komersanta darbība tiktu uzskatīta par komercdarbību ar akcīzes precēm, no kā izriet Latvijas komersanta pienākums saņemt speciālu atļauju (licenci) darbībām ar akcīzes precēm, kaut arī fiziski akcīzes preces neatradīsies Latvijā un visas darbības ar tām (piegāde, nosūtīšana, saņemšana) notiks ārpus Latvijas citās ES dalībvalstīs. Līdz ar to nepieciešams likumā pārskatīt un pilnveidot akcīzes nodokļa jomas regulējumu par Latvijas komersantu darbībām ar akcīzes precēm, kuras fiziski neatrodas Latvijā. Izvērtējot šobrīd esošo situāciju, ņemot vērā digitalizācijas attīstību, tika secināts, ka mūsdienās par Latvijas komersantu darījumiem ar akcīzes precēm, kuras neatrodas Latvijā, vai arī akcīzes preces nelicencēts komersants izved no citai personai piederošas akcīzes preču noliktavas uz dalībvalsti, eksportē, realizē nelicencētam komersantam noliktavas robežās vai citā akcīzes preču noliktavā, vai realizē noliktavas turētājam, nav nepieciešams saņemt likumā noteikto speciālo atļauju (licenci).
Attīstoties darbības veidiem un iespējām, ko dod digitalizācija, attīstās arī attālinātās darbības ar akcīzes precēm. Paplašinot savu darbības lauku, Latvijas komersants varētu iegādāties akcīzes preces no darījuma partnera vienā ES dalībvalstī un piegādāt šīs akcīzes preces galasaņēmējam otrajā ES dalībvalstī. Šajā gadījumā akcīzes preču iegāde un piegāde notiks ES teritorijā no vienas ES dalībvalsts uz citu ES dalībvalsti, fiziski akcīzes precēm neatrodoties Latvijā. Ja visi komersanti savā starpā ir vienojušies, ka akcīzes preces tiks piegādātas no pārdevēja dalībvalsts uz galasaņēmēja dalībvalsti, tad pievienotās vērtības nodokļa piemērošanas nolūkā tas ir uzskatāms par trīsstūrveida darījumu, Latvijas komersantu uzskatot par starpnieku, un ir piemērojama Pievienotās vērtības nodokļa likuma 16.panta ceturtā daļa. Savukārt no akcīzes nodokļa piemērošanas aspekta šāda Latvijas komersanta darbība tiktu uzskatīta par komercdarbību ar akcīzes precēm, no kā izriet Latvijas komersanta pienākums saņemt speciālu atļauju (licenci) darbībām ar akcīzes precēm, kaut arī fiziski akcīzes preces neatradīsies Latvijā un visas darbības ar tām (piegāde, nosūtīšana, saņemšana) notiks ārpus Latvijas citās ES dalībvalstīs. Līdz ar to nepieciešams likumā pārskatīt un pilnveidot akcīzes nodokļa jomas regulējumu par Latvijas komersantu darbībām ar akcīzes precēm, kuras fiziski neatrodas Latvijā. Izvērtējot šobrīd esošo situāciju, ņemot vērā digitalizācijas attīstību, tika secināts, ka mūsdienās par Latvijas komersantu darījumiem ar akcīzes precēm, kuras neatrodas Latvijā, vai arī akcīzes preces nelicencēts komersants izved no citai personai piederošas akcīzes preču noliktavas uz dalībvalsti, eksportē, realizē nelicencētam komersantam noliktavas robežās vai citā akcīzes preču noliktavā, vai realizē noliktavas turētājam, nav nepieciešams saņemt likumā noteikto speciālo atļauju (licenci).
Risinājuma apraksts
Likumprojekts paredz papildināt likuma 2.pantu ar vienpadsmito daļu, kas nosaka, ka speciāla atļauja (licence) nav nepieciešama darbībām ar tādām akcīzes precēm, kuras atrodas ārpus Latvijas un nav paredzēts tās importēt, ievest vai saņemt Latvijā, uz kurām attiecas likuma 2.panta ceturtajā daļā noteiktais vai kuras pārvieto cauri Latvijai, kā arī kuras nelicencēts komersants izved no citai personai piederošas akcīzes preču noliktavas uz dalībvalsti, eksportē, realizē nelicencētam komersantam noliktavas robežās vai citā akcīzes preču noliktavā, vai realizē noliktavas turētājam.
Problēmas apraksts
2. Likumā ir noteikts, ka samazināto akcīzes nodokļa likmi, ievērojot noteiktos limitus, piemēro alum, vīnam, raudzētajiem dzērieniem, starpproduktiem un pārējiem alkoholiskajiem dzērieniem, ko attiecīgi saražo patstāvīgā mazā alus darītava, patstāvīgais vidējais vīna ražotājs, patstāvīgais vidējais raudzēto dzērienu ražotājs, patstāvīgais vidējais starpproduktu ražotājs un mazās alkoholisko dzērienu darītava. Minēto alkoholisko dzērienu ražotāju definīcijas ir noteiktas likumā. Taču mazo alkoholisko dzērienu darītavas definīcija nav noteikta likumā. Tā ir noteikta Alkoholisko dzērienu aprites likumā (1.panta otrā daļa), paredzot dažādus papildu nosacījumus vietējiem ražotājiem. Tajā pat laikā likums paredz, ka citas dalībvalsts saražotajiem kalendāra gadā ievestajiem pārējiem alkoholiskajiem dzērieniem, ko saražo mazie alkoholisko dzērienu ražotāji, piemēro samazinātu akcīzes nodokļa likmi, neparedzot nosacījumus, kas noteikti mazajām alkoholisko dzērienu darītavām Latvijā. Līdz ar to, lai novērstu konkurences kropļojumu starp pārējo alkoholisko dzērienu mazajiem ražotājiem Latvijā un pārējo alkoholisko dzērienu mazajiem ražotājiem citās dalībvalstīs, kam ir tiesības piemērot samazināto akcīzes nodokļa likmi, nepieciešams likumā paredzēt, ka samazināto akcīzes nodokļa likmi piemēro ne tikai pārējiem alkoholiskajiem dzērieniem, ko saražo mazā alkoholisko dzērienu darītava, bet arī patstāvīgais vidējais pārējo alkoholisko dzērienu ražotājs. Līdz ar to, lai komersantiem, kas veic darbības ar pārējiem alkoholiskajiem dzērieniem, būtu līdzīgi uzņēmējdarbības nosacījumi Latvijā salīdzinājumā ar citu dalībvalstu pārējo alkoholisko dzērienu mazajiem ražotājiem, kam ir tiesības piemērot samazināto akcīzes nodokļa likmi, nepieciešams likumā noteikt patstāvīgā vidējā pārējo alkoholisko dzērienu ražotāja definīciju.
Risinājuma apraksts
Likumprojekts paredz noteikt patstāvīgā vidējā pārējo alkoholisko dzērienu ražotāja definīciju, lai korekti tiktu piemērota samazinātā akcīzes nodokļa likme pārējiem alkoholiskajiem dzērieniem, ko saražo mazie alkoholisko dzērienu ražotāji. Šajā sakarā ir sagatavoti attiecīgi grozījumi likuma 1. panta otrajā daļā un 12. pantā, kā arī likumprojekts paredz papildināt likuma pārejas noteikumus ar 173. punktu par konkrētu datumu, kad stājas spēkā minētie grozījumi.
Problēmas apraksts
3. Likuma 21. panta pirmā daļa nosaka, ka no akcīzes nodokļa ir atbrīvotas akcīzes preces, kas zudušas nepārvaramas varas dēļ, ja ir pierādījumi, kas apstiprināti ar atbilstošiem attiecīgo valsts uzraudzības un kontroles iestāžu izsniegtajiem dokumentiem par to, ka konkrētais iztrūkums nav radies nodokļa maksātāja vainas dēļ. Savukārt šā panta otrā daļa paredz, ka no akcīzes nodokļa ir atbrīvotas akcīzes preces, kas zudušas ražošanas, apstrādes, pārstrādes, uzglabāšanas, fasēšanas, pārvietošanas vai naftas produktu sajaukšanas laikā, kad piemērota atliktā nodokļa maksāšana saskaņā ar Ministru kabineta apstiprinātajām normām. Minēto regulējumu nosaka MK noteikumi Nr. 662. Atbilstoši likuma 21.panta 2.1 daļai, no akcīzes nodokļa Latvijā tiek atbrīvotas akcīzes preces, kas ir zudušas citās dalībvalstīs (pārvietojot akcīzes preces uz citām dalībvalstīm saskaņā ar šā likuma 25.pantu), ņemot vērā šā likuma 25.panta astotajā daļā minētajos dokumentos uzrādīto un attiecīgās dalībvalsts kompetento iestāžu apstiprināto informāciju par zudumiem. Apstiprināts noliktavas turētājs vai reģistrēts nosūtītājs, kas nosūtījis akcīzes preces, maksā akcīzes nodokli par akcīzes preču zudumiem, ņemot vērā zudumu apjomu un citus saņēmēja dalībvalsts nosacījumus. Akcīzes nodokli maksā tās dalībvalsts budžetā, kurā akcīzes preču zudumi konstatēti, pēc šīs dalībvalsts akcīzes nodokļa likmēm un citiem nosacījumiem. Pēc attiecīgās dalībvalsts nodokļu administrācijas pieprasījuma Valsts ieņēmumu dienests kontrolē šā akcīzes nodokļa iekasēšanu un pārskaitīšanu tās dalībvalsts budžetā, kurā akcīzes preču zudumi konstatēti. Neformālā komunikācijā ar Eiropas Komisijas pārstāvjiem saistībā ar Padomes 2019.gada 19.decembra direktīvas (ES) 2020/262, ar ko nosaka akcīzes nodokļa piemērošanas vispārēju režīmu (pārstrādātā redakcija) (turpmāk - direktīva 2020/262), pārņemšanu nacionālos tiesību aktos, tika vērsta uzmanība uz to, ka ir nepieciešams precizēt regulējumus par akcīzes preču pilnīgu iznīcināšanu vai neatgriezenisku zudumu (pilnīgu vai daļēju), kas rodas neparedzētu apstākļu dēļ (direktīvas 6. panta 5., 6. un 9. punkts un 45. panta 1. un 3. punkts). Līdz ar to nepieciešams veikt atbilstošus papildinājumus likumā.
Risinājuma apraksts
Likumprojekts paredz papildināt likuma 2. pantu ar 1.4 daļu, kas regulē akcīzes preču pilnīgu iznīcināšanu vai neatgriezenisku zudumu (pilnīgu vai daļēju), kas rodas neparedzētu apstākļu vai nepārvaramas varas dēļ vai tādēļ, ka dalībvalsts kompetentās iestādes izsniegušas atļauju iznīcināt preces, kad, piemērojot atliktās akcīzes nodokļa maksāšanas režīmu, neuzskata par akcīzes preču nodošanu patēriņam. Tātad par to nav jāmaksā akcīzes nodoklis. Likumprojekts paredz papildināt likuma 2. pantu ar 1.5 daļu par regulējumu attiecībā uz pilnīgi iznīcinātām vai neatgriezeniski zudušām akcīzes precēm. Likumprojekts izsaka jaunā redakcijā likuma 21.panta pirmo daļu, lai būtu skaidra norma par to, ka noteikto atbrīvojumu no akcīzes nodokļa piemēro arī tad, kad akcīzes preces ir nodotas patēriņam citā dalībvalstī un to pārvietošana uz Latviju notiek likuma 26. panta ceturtajā vai desmitajā daļā un 26.1 panta otrajā daļā minētajā gadījumā.
Problēmas apraksts
4. Likuma 17. panta pirmajā daļā ir dots deleģējums Ministru kabinetam noteikt prasības un kārtību, kādā no akcīzes nodokļa atbrīvo tabakas izstrādājumus. Minēto kārtību nosaka Ministru kabineta 2021. gada 30. novembra noteikumi Nr. 774 “Kārtība, kādā no akcīzes nodokļa atbrīvo atsevišķus tabakas izstrādājumus, elektroniskajās smēķēšanas ierīcēs izmantojamo šķidrumu, elektroniskajās smēķēšanas ierīcēs izmantojamā šķidruma sagatavošanas sastāvdaļas un tabakas aizstājējproduktus”. Tabakas izstrādājumus kā izejvielu izmanto arī citu preču, kas nav akcīzes prece Latvijā, ražošanā, piemēram, tabakas lapas izmanto, lai saražotu orālai lietošanai paredzētu tabaku, kas ir atļauta Zviedrijā, Somijā un Austrijā.
Līdz ar to ir nepieciešams noteikt kārtību, kādā atbrīvo no akcīzes nodokļa izejvielas, kas ir apliekamas ar akcīzes nodokli, lai ražotu citu preci, kas nav ar akcīzes nodokli apliekama.
Līdz ar to ir nepieciešams noteikt kārtību, kādā atbrīvo no akcīzes nodokļa izejvielas, kas ir apliekamas ar akcīzes nodokli, lai ražotu citu preci, kas nav ar akcīzes nodokli apliekama.
Risinājuma apraksts
Likumprojekts paredz papildināt likuma 17. panta pirmo daļu ar 3. punktu, saskaņā ar ko Ministru kabinetam tiks dots deleģējums noteikt prasības un kārtību, kādā no akcīzes nodokļa atbrīvo tabakas izstrādājumus, kurus izmanto citu preču, kas nav akcīzes preces, ražošanai. Atbilstoši likumprojektā ietvertajam pārejas noteikumu 173.punktam grozījumam ir paredzēts konkrēts spēkā stāšanās datums, jo minētajai normai jāstājas spēkā mēneša 1.datumā.
Problēmas apraksts
5. Saskaņā ar likuma 17. panta piekto daļu no akcīzes nodokļa atbrīvo neapstrādātas tabakas lapas, kas nav kaltētas (jēltabaka) un ir paredzētas turpmākai izmantošanai augsnes uzlabošanas līdzekļu, augu aizsardzības līdzekļu un tamlīdzīgu dārzkopības līdzekļu ražošanā ar nosacījumu, ka minētās tabakas lapas no ārvalsts (arī no dalībvalsts) tiek ievestas akcīzes preču noliktavā, kurā atļauts veikt darbības ar tabakas izstrādājumiem. Persona, kura minēto līdzekļu ražošanā izmanto neapstrādātas tabakas lapas, kas nav kaltētas (jēltabaka), apstiprinātam noliktavas turētājam rakstveidā apliecina, ka saņemtās tabakas lapas netiks izmantotas citādi. Personai, kura minēto līdzekļu ražošanā izmanto neapstrādātas tabakas lapas, kas nav kaltētas (jēltabaka), nav nepieciešams saņemt šā likuma 2. panta sestajā daļā minēto speciālo atļauju (licenci).
Atbilstoši Zemkopības ministrijas sniegtajai informācijai tabakas atlikumi (putekļi) satur nikotīnu, kas ES ir definēta kā augu aizsardzības līdzekļu darbīgā viela, kuru nav atļauts laist tirgū un lietot ES. Saskaņā ar normatīvo aktu prasībām tirgū drīkst laist augu aizsardzības līdzekļus, kuri satur darbīgo vielu, kas ir iekļauta Eiropas Kopienā augu aizsardzības līdzekļiem atļauto darbīgo vielu sarakstā (pieejams: publiskajā darbīgo vielu datu bāzē - https://ec.europa.eu/food/plant/pesticides/eu-pesticides-database/start/screen/active-substances un ir pierādīts, ka preparāta, kurš satur konkrēto darbīgo vielu, lietojums ir drošs cilvēkiem, dzīvniekiem un videi. Tabaka un nikotīns nav iekļauti augstāk minētajā darbīgo vielu sarakstā, līdz ar to līdzekļi, kuri to satur, nedrīkst būt tirdzniecībā. Zemkopības ministrija norādīja, ka, iestrādājot tabakas atlikumus (putekļus) augsnē, Latvijā tiks lietota ES neapstiprināta viela, un tas nebūtu pieļaujami.
Ņemot vērā iepriekš minēto, nav pamata tālāk saglabāt likuma 17. panta piektajā daļā paredzēto akcīzes nodokļa atbrīvojumu neapstrādātām tabakas lapām. Nepieciešams to izslēgt no likuma 17. panta.
Atbilstoši Zemkopības ministrijas sniegtajai informācijai tabakas atlikumi (putekļi) satur nikotīnu, kas ES ir definēta kā augu aizsardzības līdzekļu darbīgā viela, kuru nav atļauts laist tirgū un lietot ES. Saskaņā ar normatīvo aktu prasībām tirgū drīkst laist augu aizsardzības līdzekļus, kuri satur darbīgo vielu, kas ir iekļauta Eiropas Kopienā augu aizsardzības līdzekļiem atļauto darbīgo vielu sarakstā (pieejams: publiskajā darbīgo vielu datu bāzē - https://ec.europa.eu/food/plant/pesticides/eu-pesticides-database/start/screen/active-substances un ir pierādīts, ka preparāta, kurš satur konkrēto darbīgo vielu, lietojums ir drošs cilvēkiem, dzīvniekiem un videi. Tabaka un nikotīns nav iekļauti augstāk minētajā darbīgo vielu sarakstā, līdz ar to līdzekļi, kuri to satur, nedrīkst būt tirdzniecībā. Zemkopības ministrija norādīja, ka, iestrādājot tabakas atlikumus (putekļus) augsnē, Latvijā tiks lietota ES neapstiprināta viela, un tas nebūtu pieļaujami.
Ņemot vērā iepriekš minēto, nav pamata tālāk saglabāt likuma 17. panta piektajā daļā paredzēto akcīzes nodokļa atbrīvojumu neapstrādātām tabakas lapām. Nepieciešams to izslēgt no likuma 17. panta.
Risinājuma apraksts
Likumprojekts paredz izslēgt no likuma 17. panta piekto daļu, kas nosaka, ka no akcīzes nodokļa atbrīvo neapstrādātas tabakas lapas, kas nav kaltētas (jēltabaka) un ir paredzētas turpmākai izmantošanai augsnes uzlabošanas līdzekļu, augu aizsardzības līdzekļu un tamlīdzīgu dārzkopības līdzekļu ražošanā.
Problēmas apraksts
6. Likums nenosaka pienākumu un termiņu samaksāt akcīzes nodokli par zudušajām akcīzes nodokļa markām. Taču praksē tika secināts, ka ir nepieciešams noteikt regulējumu un termiņu akcīzes nodokļa samaksai par akcīzes nodokļa markām, kuras ir zudušas ražošanas, apstrādes, pārstrādes, fasēšanas, marķēšanas, uzglabāšanas vai pārvietošanas laikā, vai kuras ir iesniegtas Valsts ieņēmumu dienestā, bet tās nav identificējamas, jo trūkst kāds no identifikācijas parametriem (sērija vai numurs).
Risinājuma apraksts
Likumprojekts paredz papildināt likuma 23. pantu ar 8.1 daļu, kas nosaka akcīzes nodokļa maksātājam, kurš saņem akcīzes nodokļa markas, samaksāt akcīzes nodokli par taksācijas periodā zudušajām akcīzes nodokļa markām, kā arī papildina 27. pantu ar 11.1 daļu, kas nosaka, ka akcīzes nodokļa maksātājs, kas ir saņēmis akcīzes nodokļa markas, maksā akcīzes nodokli par zudušām akcīzes nodokļa markām. Par zudušām akcīzes nodokļa markām uzskata tādas akcīzes nodokļa markas, kuras zudušas ražošanas, apstrādes, pārstrādes, fasēšanas, marķēšanas, uzglabāšanas vai pārvietošanas laikā vai kurām trūkst kāds no identifikācijas parametriem (sērija vai numurs).
Problēmas apraksts
7. Likuma 23. panta desmitajā daļā minētais Valsts ieņēmumu dienesta lēmums ir arī nodokļu kontroles rēķins. Atbilstoši likuma "Par nodokļiem un nodevām" 23. panta 5.5 daļai nodokļu kontroles rēķinā aprēķinātos maksājumus nodokļu maksātājs samaksā 30 dienu laikā no nodokļu kontroles rēķina paziņošanas dienas. Līdz ar to, lai saskaņotu termiņus akcīzes nodokļa samaksāšanā un novērstu pārpratumus šādos gadījumos, nepieciešams precizēt likuma 23. panta desmitajā daļā noteikto termiņu.
Risinājuma apraksts
Likumprojekts precizē likuma 23.panta desmitajā daļā noteikto termiņu, paredzot, ka par Latvijā konstatēto akcīzes preču iztrūkumu (piemēram, izlaupījumu, zaudējumu, zudumu, izņemot šā likuma 21. panta pirmajā, otrajā un 2.1 daļā minēto iztrūkumu), kas radies, pārvietojot attiecīgās akcīzes preces no citas dalībvalsts uz Latviju vai cauri Latvijas teritorijai saskaņā ar šā likuma 25. pantu, akcīzes nodokli samaksā persona vai personas, kuras šā likuma 25. panta devītajā daļā minētajos dokumentos norādītas kā garantētājas, 30 dienu laikā pēc dienas, kad paziņots Valsts ieņēmumu dienesta lēmums par nodokļa aprēķinu.
Problēmas apraksts
8. Likums neparedz akcīzes nodokļa samaksas pienākumu par akcīzes nodokļa markām, ja speciālā atļauja (licence) apstiprināta noliktavas turētāja darbībai vai akcīzes nodokļa maksātājam izsniegtā nodrošinājuma apliecība ir zaudējusi spēku vai anulēta un uzskaitē ir neizmantotās (nepiestiprinātās) akcīzes nodokļa markas, par kurām nav samaksāts akcīzes nodoklis un komersants nav atdevis Valsts ieņēmumu dienestam neizmantotās (nepiestiprinātās) akcīzes nodokļa markas.
Nav pieļaujams, ka akcīzes nodokļa markas, par kurām nav samaksāts akcīzes nodoklis, nonāk brīvā apritē, jo darbības vieta vairs nav licencēta vai arī nav spēkā nodrošinājums par akcīzes nodokļa markām, līdz ar to ir nepieciešams noteikt akcīzes nodokļa samaksas termiņu par akcīzes nodokļa markām, ja speciālā atļauja (licence) apstiprināta noliktavas turētāja darbībai ir zaudējusi spēku vai anulēta, vai akcīzes nodokļa maksātājam izsniegtā nodrošinājuma apliecība ir zaudējusi spēku vai anulēta un uzskaitē ir neizmantotās (nepiestiprinātās) akcīzes nodokļa markas, par kurām nav samaksāts akcīzes nodoklis un tās nav atdotas Valsts ieņēmumu dienestam.
Nav pieļaujams, ka akcīzes nodokļa markas, par kurām nav samaksāts akcīzes nodoklis, nonāk brīvā apritē, jo darbības vieta vairs nav licencēta vai arī nav spēkā nodrošinājums par akcīzes nodokļa markām, līdz ar to ir nepieciešams noteikt akcīzes nodokļa samaksas termiņu par akcīzes nodokļa markām, ja speciālā atļauja (licence) apstiprināta noliktavas turētāja darbībai ir zaudējusi spēku vai anulēta, vai akcīzes nodokļa maksātājam izsniegtā nodrošinājuma apliecība ir zaudējusi spēku vai anulēta un uzskaitē ir neizmantotās (nepiestiprinātās) akcīzes nodokļa markas, par kurām nav samaksāts akcīzes nodoklis un tās nav atdotas Valsts ieņēmumu dienestam.
Risinājuma apraksts
Likumprojekts paredz papildināt likuma 23.pantu ar 17.2 un 17.3 daļu par akcīzes nodokļa samaksas termiņu par akcīzes nodokļa markām, ja speciālā atļauja (licence) apstiprināta noliktavas turētāja darbībai ir zaudējusi spēku vai anulēta, vai akcīzes nodokļa maksātājam izsniegtā nodrošinājuma apliecība ir zaudējusi spēku vai anulēta un uzskaitē ir neizmantotās (nepiestiprinātās) akcīzes nodokļa markas, par kurām nav samaksāts akcīzes nodoklis un tās nav atdotas Valsts ieņēmumu dienestam.
Problēmas apraksts
9. Likuma 25.panta četrpadsmitajā daļā ir minēta atsauce uz Komisijas regulu Nr. 684/2009. Komisijas 2009. gada 24. jūlijs regula (EK) Nr. 684/2009, ar ko īsteno Padomes Direktīvu 2008/118/EK attiecībā uz datorizētām procedūrām akcīzes preču pārvietošanai atliktās nodokļa maksāšanas režīmā, ir zaudējusi spēku ar 2023.gada 13.februāri. Līdz ar to ir nepieciešams izslēgt likumā atsauci uz minēto Komisijas regulu un attiecīgi precizēt likuma 25.panta četrpadsmito daļu.
Risinājuma apraksts
Saskaņā ar likumprojektu tiek precizēta likuma 25.panta četrpadsmitā daļa, saskaņā ar ko atsauce uz Komisijas regulā Nr. 684/2009 noteikto dokumentu tiek aizstāta ar atsauci uz šā panta devītajā daļā noteikto dokumentu.
Problēmas apraksts
10. Likuma 26. panta piecpadsmitā daļa nosaka, ka par akcīzes precēm, kuras nodotas patēriņam Latvijā un par kurām ir samaksāts akcīzes nodoklis, bet kuras sertificēts nosūtītājs no Latvijas nosūta uz citu dalībvalsti, pēc attiecīgās personas pieprasījuma akcīzes nodokli pārskaita akcīzes nodokļa parādu segšanai, turpmākajiem nodokļa maksājumiem, citu nodokļu maksājumiem vai nodokli atmaksā, ja Valsts ieņēmumu dienests, izmantojot datorizēto sistēmu, ir saņēmis no attiecīgās dalībvalsts ziņojumu par akcīzes preču saņemšanu.
Savukārt atbilstoši 26. panta sešpadsmitajai daļai par akcīzes precēm, kuras nodotas patēriņam Latvijā un par kurām ir samaksāts akcīzes nodoklis, bet kuras šā panta trīspadsmitajā daļā minētā persona no Latvijas nosūta uz citu dalībvalsti, pēc minētās personas pieprasījuma akcīzes nodokli pārskaita nodokļa parādu segšanai, turpmākajiem nodokļa maksājumiem, citu nodokļu maksājumiem vai nodokli atmaksā.
Likuma 26. pantā noteikto kārtību par pārvietošanu piemēro arī tad, ja akcīzes preces ir samarķētas ar tādām akcīzes nodokļa markām, par kurām ir samaksāts nodoklis pirms akcīzes nodokļa marku saņemšanas saskaņā ar 27. panta sesto un 6.1 daļu.
Savukārt atbilstoši 26. panta sešpadsmitajai daļai par akcīzes precēm, kuras nodotas patēriņam Latvijā un par kurām ir samaksāts akcīzes nodoklis, bet kuras šā panta trīspadsmitajā daļā minētā persona no Latvijas nosūta uz citu dalībvalsti, pēc minētās personas pieprasījuma akcīzes nodokli pārskaita nodokļa parādu segšanai, turpmākajiem nodokļa maksājumiem, citu nodokļu maksājumiem vai nodokli atmaksā.
Likuma 26. pantā noteikto kārtību par pārvietošanu piemēro arī tad, ja akcīzes preces ir samarķētas ar tādām akcīzes nodokļa markām, par kurām ir samaksāts nodoklis pirms akcīzes nodokļa marku saņemšanas saskaņā ar 27. panta sesto un 6.1 daļu.
Risinājuma apraksts
Ar likumprojektu tiek papildināts likuma 26. panta piecpadsmitā daļa, paredzot, ka par akcīzes precēm ir samaksāts akcīzes nodoklis, t.sk. par akcīzes precēm, par kurām akcīzes nodoklis samaksāts, saņemot akcīzes nodokļa markas saskaņā ar šā likuma 27. panta sesto daļu, savukārt sešpadsmito daļu - par akcīzes precēm, par kurām akcīzes nodoklis samaksāts, tajā skaitā par akcīzes precēm, par kurām akcīzes nodoklis samaksāts, saņemot akcīzes nodokļa markas saskaņā ar šā likuma 27. panta 6.1 daļu.
Problēmas apraksts
11. Ar 2018. gada 25. oktobra grozījumiem un ar 2020. gada 24. novembra grozījumiem likumā pārejas noteikumu 107.punkts noteica, ka grozījumi attiecībā uz šā likuma 27.panta trešās daļas 1.2 punkta, kas paredz nemarķēt ar akcīzes nodokļa markām tabakas lapas, izslēgšanu saistībā ar drošības elementu, ko satur tabakas izstrādājumu iepakojuma vienība, stājas spēkā 2024. gada 20. maijā. Tādējādi ar 2024. gada 20. maiju ir noteikts, ka tabakas lapas ir jāmarķē ar akcīzes nodokļa markām saistībā ar drošības elementu, ko satur tabakas izstrādājumu iepakojuma vienība. Pēdējo gadu laikā tabakas lapas nav nodotas patēriņam Latvijā. Taču, ņemot vērā šī brīža izpratni un skaidrojumus, kas saņemti no citu ES dalībvalstu kolēģiem, ka drošības elementi nav attiecināmi uz tabakas lapām, nav pamats marķēt ar akcīzes nodokļa markām tabakas lapas saistībā ar drošības elementu. Līdz ar to nepieciešams noteikt, ka nemarķēt ar akcīzes nodokļa markām atļauts tabakas lapas.
Likuma 27. panta sestā daļa paredz, ka, saņemot akcīzes nodokļa markas, attiecīgie akcīzes nodokļa maksātāji saskaņā ar šo likumu samaksā akcīzes nodokli, izņemot apstiprinātu noliktavas turētāju, reģistrētu saņēmēju vai īslaicīgi reģistrētu saņēmēju, vai iesniedz nodrošinājumu par akcīzes nodokļa apmēru, kas atbilst izsniegto akcīzes nodokļa marku daudzumam. Apstiprināts noliktavas turētājs, kas saskaņā ar Alkoholisko dzērienu aprites likuma nosacījumiem pats ražo vīnu vai raudzētos dzērienus, kuru kopējais apjoms nepārsniedz 1000 litru kalendāra gadā, no savā īpašumā vai valdījumā esošajos dārzos un dravās iegūtajiem produktiem vai savvaļā augošiem augiem (neizmantojot spirtu vai citu saražotos alkoholiskos dzērienus), samaksā akcīzes nodokli, saņemot akcīzes nodokļa markas.
Savukārt atbilstoši likuma 27. panta piektajai daļai akcīzes nodokļa markas saņem arī sertificēts saņēmējs un īslaicīgi sertificēts saņēmējs, kas, lai varētu veikt savu darbību, iesniedz nodrošinājumu atbilstoši likuma 9.3 panta ceturtā daļai.
Saskaņā ar Alkoholisko dzērienu aprites likuma 3. panta 1.2 daļu, ja mazā alkoholisko dzērienu darītava saražo vīnu, raudzētos dzērienus vai starpproduktus, kuru kopējais apjoms nepārsniedz 1000 litrus kalendārajā gadā, šis komersants ir atbrīvots no akcīzes nodokļa nodrošinājuma iesniegšanas pienākuma. Attiecībā uz starpproduktiem šis izņēmums nav noregulēts likuma 27.panta sestajā daļā. Tādējādi nepieciešams precizēt likuma 27. panta sesto daļu.
Likuma 27. panta 7.1 daļa nosaka, ka akcīzes nodokļa maksātājs ir tiesīgs saņemtās, bet neizmantotās, bojātās vai no laistām brīvā apgrozībā vai nodotām patēriņā akcīzes precēm noņemtās akcīzes nodokļa markas atdot Valsts ieņēmumu dienestam triju gadu laikā pēc to saņemšanas. Ja akcīzes nodokļa markas ir iznīcinātas kopā ar akcīzes precēm, nenoņemot akcīzes nodokļa markas no akcīzes preču iepakojuma, nodokļa maksātājs ir tiesīgs saņemt par attiecīgajām akcīzes precēm atbilstoši saņemtajām akcīzes nodokļa markām samaksāto akcīzes nodokli triju gadu laikā pēc iznīcināto akcīzes nodokļa marku saņemšanas. Lai novērstu neskaidrības normu piemērošanā un skaidri noteiktu, ka akcīzes nodokļa maksātājs par atdotajām akcīzes nodokļa markām var saņemt samaksāto akcīzes nodokli triju gadu laikā pēc to saņemšanas, nepieciešams to attiecīgi precizēt. Šo regulējumu ir nepieciešams papildināt un attiecināt arī uz nederīgajām akcīzes nodokļa markām.
Likuma 26. panta devītā daļa paredz, ka izvedot no Latvijas ar akcīzes nodokļa markām marķētās akcīzes preces, akcīzes nodokļa markas nenoņem no akcīze preču iepakojuma. Savukārt likuma 27. panta 12.1 daļa nosaka regulējumu par Valsts ieņēmumu dienestam atdotajām akcīzes nodokļa markām, t.sk., par akcīzes nodokļa markām par patēriņā nodotām akcīzes precēm, kuras izvestas uz citu dalībvalsti. Lai normas būtu savstarpēji atbilstošas, nepieciešams no likuma 27. panta 12.1 daļas izslēgt vārdus "uz citu dalībvalsti".
Likuma 27. panta 8.1, vienpadsmitajā, divpadsmitajā un 12.1 daļā ir nosacījums, ka saņemtās akcīzes nodokļa markas iznīcina kopā ar akcīzes precēm, nenoņemot akcīzes nodokļa markas no akcīzes preču iepakojuma. Saistībā ar alkoholisko dzērienu iznīcināšanu ir konstatēts, ka atsevišķos gadījumos ir nepieciešams sadalīt iepakojumu un akcīzes nodokļa marka ir jāiznīcina ar iepakojuma daļu, piemēram, atsevišķi tiek iznīcināta pudele un atsevišķi korķis ar piestiprinātu akcīzes nodokļa marku. Ievērojot minēto, ir nepieciešams precizēt likuma 27. panta vienpadsmito, divpadsmito un 12.1 daļu, nosakot, ka iznīcināto akcīzes preču akcīzes nodokļa markas iznīcina, nenoņemot akcīzes nodokļa markas no akcīzes preču iepakojuma vai tā daļas.
Likuma 27. panta sestā daļa paredz, ka, saņemot akcīzes nodokļa markas, attiecīgie akcīzes nodokļa maksātāji saskaņā ar šo likumu samaksā akcīzes nodokli, izņemot apstiprinātu noliktavas turētāju, reģistrētu saņēmēju vai īslaicīgi reģistrētu saņēmēju, vai iesniedz nodrošinājumu par akcīzes nodokļa apmēru, kas atbilst izsniegto akcīzes nodokļa marku daudzumam. Apstiprināts noliktavas turētājs, kas saskaņā ar Alkoholisko dzērienu aprites likuma nosacījumiem pats ražo vīnu vai raudzētos dzērienus, kuru kopējais apjoms nepārsniedz 1000 litru kalendāra gadā, no savā īpašumā vai valdījumā esošajos dārzos un dravās iegūtajiem produktiem vai savvaļā augošiem augiem (neizmantojot spirtu vai citu saražotos alkoholiskos dzērienus), samaksā akcīzes nodokli, saņemot akcīzes nodokļa markas.
Savukārt atbilstoši likuma 27. panta piektajai daļai akcīzes nodokļa markas saņem arī sertificēts saņēmējs un īslaicīgi sertificēts saņēmējs, kas, lai varētu veikt savu darbību, iesniedz nodrošinājumu atbilstoši likuma 9.3 panta ceturtā daļai.
Saskaņā ar Alkoholisko dzērienu aprites likuma 3. panta 1.2 daļu, ja mazā alkoholisko dzērienu darītava saražo vīnu, raudzētos dzērienus vai starpproduktus, kuru kopējais apjoms nepārsniedz 1000 litrus kalendārajā gadā, šis komersants ir atbrīvots no akcīzes nodokļa nodrošinājuma iesniegšanas pienākuma. Attiecībā uz starpproduktiem šis izņēmums nav noregulēts likuma 27.panta sestajā daļā. Tādējādi nepieciešams precizēt likuma 27. panta sesto daļu.
Likuma 27. panta 7.1 daļa nosaka, ka akcīzes nodokļa maksātājs ir tiesīgs saņemtās, bet neizmantotās, bojātās vai no laistām brīvā apgrozībā vai nodotām patēriņā akcīzes precēm noņemtās akcīzes nodokļa markas atdot Valsts ieņēmumu dienestam triju gadu laikā pēc to saņemšanas. Ja akcīzes nodokļa markas ir iznīcinātas kopā ar akcīzes precēm, nenoņemot akcīzes nodokļa markas no akcīzes preču iepakojuma, nodokļa maksātājs ir tiesīgs saņemt par attiecīgajām akcīzes precēm atbilstoši saņemtajām akcīzes nodokļa markām samaksāto akcīzes nodokli triju gadu laikā pēc iznīcināto akcīzes nodokļa marku saņemšanas. Lai novērstu neskaidrības normu piemērošanā un skaidri noteiktu, ka akcīzes nodokļa maksātājs par atdotajām akcīzes nodokļa markām var saņemt samaksāto akcīzes nodokli triju gadu laikā pēc to saņemšanas, nepieciešams to attiecīgi precizēt. Šo regulējumu ir nepieciešams papildināt un attiecināt arī uz nederīgajām akcīzes nodokļa markām.
Likuma 26. panta devītā daļa paredz, ka izvedot no Latvijas ar akcīzes nodokļa markām marķētās akcīzes preces, akcīzes nodokļa markas nenoņem no akcīze preču iepakojuma. Savukārt likuma 27. panta 12.1 daļa nosaka regulējumu par Valsts ieņēmumu dienestam atdotajām akcīzes nodokļa markām, t.sk., par akcīzes nodokļa markām par patēriņā nodotām akcīzes precēm, kuras izvestas uz citu dalībvalsti. Lai normas būtu savstarpēji atbilstošas, nepieciešams no likuma 27. panta 12.1 daļas izslēgt vārdus "uz citu dalībvalsti".
Likuma 27. panta 8.1, vienpadsmitajā, divpadsmitajā un 12.1 daļā ir nosacījums, ka saņemtās akcīzes nodokļa markas iznīcina kopā ar akcīzes precēm, nenoņemot akcīzes nodokļa markas no akcīzes preču iepakojuma. Saistībā ar alkoholisko dzērienu iznīcināšanu ir konstatēts, ka atsevišķos gadījumos ir nepieciešams sadalīt iepakojumu un akcīzes nodokļa marka ir jāiznīcina ar iepakojuma daļu, piemēram, atsevišķi tiek iznīcināta pudele un atsevišķi korķis ar piestiprinātu akcīzes nodokļa marku. Ievērojot minēto, ir nepieciešams precizēt likuma 27. panta vienpadsmito, divpadsmito un 12.1 daļu, nosakot, ka iznīcināto akcīzes preču akcīzes nodokļa markas iznīcina, nenoņemot akcīzes nodokļa markas no akcīzes preču iepakojuma vai tā daļas.
Risinājuma apraksts
Likumprojekts paredz attiecīgus grozījumus likuma 27. pantā:
- papildināt trešo daļu ar 1.5 punktu, kas paredz nemarķēt ar akcīzes nodokļa markām tabakas lapas;
- izteikt sesto daļu jaunā redakcijā, iestrādājot tajā izņēmumu, ka akcīzes nodokļa samaksa, saņemot akcīzes nodokļa markas, neattiecas ne tikai uz apstiprinātu noliktavas turētāju, reģistrētu saņēmēju vai īslaicīgi reģistrētu saņēmēju, bet arī uz sertificētu saņēmēju un īslaicīgi sertificētu saņēmēju, jo šīm personām ir jāiesniedz nodrošinājums. Papildus tam šīs daļas otrajā teikumā paredzētā atkāpe tiks attiecināta arī uz starpproduktiem;
- precizēt 7.1 daļas pirmo teikumu, skaidri nosakot, ka nodokļu maksātājs par atdotajām akcīzes nodokļa markām var saņemt samaksāto akcīzes nodokli triju gadu laikā pēc to saņemšanas, regulējumu attiecinot arī uz akcīzes nodokļa atmaksu par nederīgajām akcīzes nodokļa markām;
- precizēt 8.1, vienpadsmito, divpadsmito un 12.1 daļu, nosakot, ka iznīcināto akcīzes preču akcīzes nodokļa markas iznīcina, nenoņemot akcīzes nodokļa markas no akcīzes preču iepakojuma vai tā daļas.
- papildināt trešo daļu ar 1.5 punktu, kas paredz nemarķēt ar akcīzes nodokļa markām tabakas lapas;
- izteikt sesto daļu jaunā redakcijā, iestrādājot tajā izņēmumu, ka akcīzes nodokļa samaksa, saņemot akcīzes nodokļa markas, neattiecas ne tikai uz apstiprinātu noliktavas turētāju, reģistrētu saņēmēju vai īslaicīgi reģistrētu saņēmēju, bet arī uz sertificētu saņēmēju un īslaicīgi sertificētu saņēmēju, jo šīm personām ir jāiesniedz nodrošinājums. Papildus tam šīs daļas otrajā teikumā paredzētā atkāpe tiks attiecināta arī uz starpproduktiem;
- precizēt 7.1 daļas pirmo teikumu, skaidri nosakot, ka nodokļu maksātājs par atdotajām akcīzes nodokļa markām var saņemt samaksāto akcīzes nodokli triju gadu laikā pēc to saņemšanas, regulējumu attiecinot arī uz akcīzes nodokļa atmaksu par nederīgajām akcīzes nodokļa markām;
- precizēt 8.1, vienpadsmito, divpadsmito un 12.1 daļu, nosakot, ka iznīcināto akcīzes preču akcīzes nodokļa markas iznīcina, nenoņemot akcīzes nodokļa markas no akcīzes preču iepakojuma vai tā daļas.
Problēmas apraksts
12. Direktīvas 2020/262 17. panta 2. punkts paredz, ka nodrošinājumu nesniedz attiecībā uz energoproduktu pārvietošanu pa nostiprinātiem cauruļvadiem, izņemot pienācīgi pamatotos apstākļos. Latvijā nav darbojošos nostiprinātu cauruļvadu naftas produktu pārvietošanai uz citām dalībvalstīm. Savukārt attiecībā uz dabasgāzi saskaņā ar likuma 2. panta otrās daļas 2. punktu nav nepieciešams iesniegt akcīzes nodokļa nodrošinājumu, veicot darbības ar dabasgāzi. Lai būtu pilnīga minētās direktīvas pārņemšana nacionālajos tiesību aktos, nepieciešams izdalīt un atsevišķā regulējumā noteikt direktīvas 17. panta 2. punktā minēto.
Risinājuma apraksts
Likumprojekts paredz papildināt likuma 32. pantu ar 4.2 daļu par attiecīgo regulējumu.
Problēmas apraksts
13. Saskaņā ar likuma 5. panta otro daļu ar akcīzes nodokli apliekamie naftas produkti, kuri tiek klasificēti Kombinētās nomenklatūras 27. un 29. nodaļā, kā arī citās Kombinētās nomenklatūras nodaļās, noteikti šā likuma pielikumā.
Savukārt atbilstoši minētā panta trešajai daļai ar akcīzes nodokli apliekami arī citi produkti (neatkarīgi no tā, kurā Kombinētās nomenklatūras nodaļā tie ietverti), kas nav minēti šā likuma pielikumā, ja minētie produkti tiek realizēti vai paredzēti realizācijai, izmantoti vai paredzēti izmantošanai divējādi vai par degvielu, kurināmo vai par to aizstājējproduktu vai komponentu.
Likuma pielikuma 4.10., 4.11., 5.7. un 5.8. apakšpunktā ir norādīti naftas produkti, kuriem piemēro attiecīgu akcīzes nodokli, ar nosacījumu, izņemot attiecīgos naftas produktus slēgtā iepakojumā, kura tilpums nepārsniedz 250 litru:
- preces, kurām piemēro akcīzes nodokli, kāds noteikts dīzeļdegvielai (gāzeļļai), tās aizstājējproduktiem un komponentiem:
"4.10. smagās eļļas: metāla apstrādes vielas, veidņu eļļas, pretkorozijas eļļas, izņemot eļļas slēgtā iepakojumā, kura tilpums nepārsniedz 250 litru;
4.11. smagās eļļas: citādas ziežeļļas un citādas eļļas, izņemot eļļas slēgtā iepakojumā, kura tilpums nepārsniedz 250 litru."
- preces, kurām piemēro akcīzes nodokli, kāds noteikts degvieleļļai, tās aizstājējproduktiem un komponentiem:
"5.7. smagās eļļas: metāla apstrādes vielas, veidņu eļļas, pretkorozijas eļļas, izņemot eļļas slēgtā iepakojumā, kura tilpums nepārsniedz 250 litru;
5.8. smagās eļļas: citādas ziežeļļas un citādas eļļas, izņemot eļļas slēgtā iepakojumā, kura tilpums nepārsniedz 250 litru."
Līdz ar to ir nepieciešams precizēt likuma pielikumā minētos apakšpunktus, lai izņēmumu piemērošanā tiktu ņemts vērā likuma 5. panta trešajā daļā minētais.
Savukārt atbilstoši minētā panta trešajai daļai ar akcīzes nodokli apliekami arī citi produkti (neatkarīgi no tā, kurā Kombinētās nomenklatūras nodaļā tie ietverti), kas nav minēti šā likuma pielikumā, ja minētie produkti tiek realizēti vai paredzēti realizācijai, izmantoti vai paredzēti izmantošanai divējādi vai par degvielu, kurināmo vai par to aizstājējproduktu vai komponentu.
Likuma pielikuma 4.10., 4.11., 5.7. un 5.8. apakšpunktā ir norādīti naftas produkti, kuriem piemēro attiecīgu akcīzes nodokli, ar nosacījumu, izņemot attiecīgos naftas produktus slēgtā iepakojumā, kura tilpums nepārsniedz 250 litru:
- preces, kurām piemēro akcīzes nodokli, kāds noteikts dīzeļdegvielai (gāzeļļai), tās aizstājējproduktiem un komponentiem:
"4.10. smagās eļļas: metāla apstrādes vielas, veidņu eļļas, pretkorozijas eļļas, izņemot eļļas slēgtā iepakojumā, kura tilpums nepārsniedz 250 litru;
4.11. smagās eļļas: citādas ziežeļļas un citādas eļļas, izņemot eļļas slēgtā iepakojumā, kura tilpums nepārsniedz 250 litru."
- preces, kurām piemēro akcīzes nodokli, kāds noteikts degvieleļļai, tās aizstājējproduktiem un komponentiem:
"5.7. smagās eļļas: metāla apstrādes vielas, veidņu eļļas, pretkorozijas eļļas, izņemot eļļas slēgtā iepakojumā, kura tilpums nepārsniedz 250 litru;
5.8. smagās eļļas: citādas ziežeļļas un citādas eļļas, izņemot eļļas slēgtā iepakojumā, kura tilpums nepārsniedz 250 litru."
Līdz ar to ir nepieciešams precizēt likuma pielikumā minētos apakšpunktus, lai izņēmumu piemērošanā tiktu ņemts vērā likuma 5. panta trešajā daļā minētais.
Risinājuma apraksts
Likumprojekts paredz papildināt likuma pielikuma 4.10., 4.11., 5.7., 5.8. apakšpunktu ar vārdiem “un kuri netiek izmantoti par degvielu, kurināmo vai par to aizstājējproduktu vai komponentu”. Līdz ar to papildu nosacījums par izņēmumu attiektos uz attiecīgajiem naftas produktiem slēgtā iepakojumā, kura tilpums nepārsniedz 250 litru, un kuri netiek izmantoti par degvielu, kurināmo vai par to aizstājējproduktu vai komponentu.
Problēmas apraksts
14. Likuma 16. panta pirmās daļas 2. punkts paredz, ka no akcīzes nodokļa ir atbrīvoti alkoholiskie dzērieni, kurus izmanto alkoholisko dzērienu kvalitātes noteikšanai. Regulējums attiecas uz akcīzes preču noliktavas turētāju, kas alkoholisko dzērienus izmanto to kvalitātes noteikšanai. Tikai akcīzes preču noliktavā alkoholiskos dzērienus drīkst uzglabāt atliktās akcīzes nodokļa maksāšanas režīmā un piemērot akcīzes nodokļa atbrīvojumu. Taču praksē ir konstatēts, ka šis regulējums tiek dažādi interpretēts, piemēram, komersanti to attiecina arī uz alkoholisko dzērienu ievešanu no ārvalstīm. Lai novērstu neskaidrības regulējuma piemērošanā un novērstu izvairīšanās no akcīzes nodokļa samaksas, ir nepieciešams precizēt minēto regulējumu, nosakot, ka no akcīzes nodokļa ir atbrīvoti alkoholiskie dzērieni, kurus apstiprināts noliktavas turētājs izmanto alkoholisko dzērienu kvalitātes noteikšanai.
Risinājuma apraksts
Likumprojekts paredz precizēt likuma 16. panta pirmās daļas 2. punktu, nosakot, ka no akcīzes nodokļa ir atbrīvoti alkoholiskie dzērieni, kurus apstiprināts noliktavas turētājs izmanto alkoholisko dzērienu kvalitātes noteikšanai.
Problēmas apraksts
15. Likuma 2.panta sestajā un 6.1 daļā ir noteikts, ka speciāla atļauja (licence) ir nepieciešama noteiktām darbībām ar akcīzes precēm, dabasgāzi. Savukārt netieši kā persona, kura ir tiesības veikt darbības ar akcīzes precēm, ir norādīts komersants, piemēram, likuma 18. panta sestās daļas ievaddaļā noteikts, ka likuma 18. panta piektās daļas ievaddaļā vai 6.4 daļā minēto degvielu ir tiesīgs piegādāt vai realizēt komersants. Uz likuma pamata izdotie MK noteikumi Nr. 662 nosaka, ka komercdarbību ar akcīzes precēm darbības vietā drīkst veikt komersants, kurš ir saņēmis attiecīgu Valsts ieņēmumu dienesta izsniegtu speciālo atļauju (licenci), izņemot noteikumos minētos gadījumus. Papildus MK noteikumi Nr. 662 nosaka, ka noteikumos minētais regulējums attiecas arī uz uzņēmumiem (uzņēmējsabiedrībām), kas veic uzņēmējdarbību akcīzes preču aprites jomā, un fiziskām personām, kas ir saimnieciskās darbības veicējas un kam ir tiesības ar atvieglotiem nosacījumiem saņemt speciālo atļauju (licenci) apstiprināta noliktavas turētāja darbībai (mazo alkoholisko dzērienu darītavu darbībai). No minētā secināms, ka darbības ar akcīzes precēm ir tiesīgs veikt komersants, uzņēmējsabiedrība vai fiziskā persona (tikai darbībai kā mazā alkoholisko dzērienu darītava).
Līdz ar to tiek ierobežots to personu loks, kuras ir tiesīgas veikt likumā noteiktās darbības ar akcīzes precēm, neskatoties uz to, ka tās var izpildīt prasības speciālās atļaujas (licences) saņemšanai. Tā, piemēram, biedrības nav komersanti, bet tām Biedrību un nodibinājumu likumā ir noteiktas tiesības papilddarbības veidā veikt saimniecisko darbību, kas saistīta ar sava īpašuma uzturēšanu vai izmantošanu.
Lai būtu nepārprotami skaidrs, ka darbības ar akcīzes precēm ir tiesīga veikt tikai tāda persona, kura ir tiesīga veikt saimniecisko darbību, nepieciešams veikt attiecīgus grozījumus likuma 2. panta sestajā un 6.1 daļā un likuma 18.pantā.
Līdz ar to tiek ierobežots to personu loks, kuras ir tiesīgas veikt likumā noteiktās darbības ar akcīzes precēm, neskatoties uz to, ka tās var izpildīt prasības speciālās atļaujas (licences) saņemšanai. Tā, piemēram, biedrības nav komersanti, bet tām Biedrību un nodibinājumu likumā ir noteiktas tiesības papilddarbības veidā veikt saimniecisko darbību, kas saistīta ar sava īpašuma uzturēšanu vai izmantošanu.
Lai būtu nepārprotami skaidrs, ka darbības ar akcīzes precēm ir tiesīga veikt tikai tāda persona, kura ir tiesīga veikt saimniecisko darbību, nepieciešams veikt attiecīgus grozījumus likuma 2. panta sestajā un 6.1 daļā un likuma 18.pantā.
Risinājuma apraksts
Lai būtu nepārprotami skaidrs, ka darbības ar akcīzes precēm ir tiesīga veikt tikai tāda persona, kura ir tiesīga veikt saimniecisko darbību, likumprojekts paredz veikt precizējumus likuma 2.panta sestajā un 6.1 daļā, nosakot, ka speciāla atļauja (licence) ir nepieciešama attiecīgai saimnieciskai darbībai ar akcīzes precēm, kā arī likuma 18.pantā vārdu “komersants” aizstājot ar vārdiem ”persona, kura veic saimniecisko darbību” attiecīgajā locījumā. Ņemot vērā, ka likuma 18.panta sestās daļas 2.punktā ir jāveic grozījumi trijās vietās, minētais punkts ir izteikts jaunā redakcijā, sadalot nosacījumus apakšpunktos, lai regulējums būtu vieglāk uztverams. Minētajā punktā ietvertā regulējuma būtība nav mainīta.
Problēmas apraksts
16. Tirgū parādās jauni produkti, kas satur spirtu (alkoholu) un ir fasēti iepakojumā pēc svara. Saskaņā ar likuma 3. panta sestās daļas 4. punktu par pārējiem alkoholiskajiem dzērieniem uzskatāmi jebkuri citi pārtikas produkti, kuros faktiskā spirta daudzums pārsniedz 1,2 tilpumprocentus, izņemot tos, kuri minēti šā panta otrajā, trešajā, ceturtajā un piektajā daļā un šīs daļas 1., 2. un 3. punktā. Tādējādi uz minētiem spirtu saturošiem produktiem attiecas likuma 3. panta sestās daļas 4. punkts. Līdz ar to praksē šajā grupā ietilpstošie alkoholiskie dzērieni var būt iepildīti iepakojumā pēc tilpuma un fasēti iepakojumā pēc svara. Atbilstoši likuma 27. panta pirmajai daļai visus alkoholisko dzērienus marķē ar akcīzes nodokļa markām, izņemot šā panta trešajā daļā noteiktos gadījumus. Savukārt likuma 27. panta trešās daļas 1. punkta "a" apakšpunkts nosaka, ka nemarķēt ar akcīzes nodokļa markām atļauts alkoholiskos dzērienus, kuri ir iepildīti iepakojumā ar tilpumu līdz 100 mililitriem (ieskaitot). Līdz ar to nav noteikts, kā šis regulējums piemērojams, ja minētie alkoholiskie dzērieni (spirtu saturošie pārtikas produkti) ir fasēti iepakojumā pēc svara. Pārrēķinot 100 mililitrus uz gramiem, izmanto blīvumu spirtu saturošiem pārtikas produktiem (1,2 g/ml), rezultātā iegūst 120 gramus. Līdz ar to, lai būtu attiecīgs regulējums par alkoholiskajiem dzērieniem, kas fasēti iepakojumā pēc svara, ir nepieciešams veikt atbilstošu grozījumu likuma 27. panta trešās daļas 1. punkta "a" apakšpunktā.
Risinājuma apraksts
Likumprojekts paredz veikt grozījumu likuma 27. panta trešās daļas 1. punkta "a" apakšpunktā, saskaņā ar ko ar akcīzes nodokļa markām atļauts nemarķēt alkoholiskos dzērienus, kuri ir iepildīti iepakojumā ar tilpumu līdz 100 mililitriem (ieskaitot) vai fasēti iepakojumā līdz 120 gramiem (ieskaitot).
Vai ir izvērtēti alternatīvie risinājumi?
Jā
Apraksts
Nav citu risinājumu.
Vai ir izvērtēts prasību un izmaksu samērīgums pret ieguvumiem?
Nē
1.4. Izvērtējumi/pētījumi, kas pamato TA nepieciešamību
1.5. Pēcpārbaudes (ex-post) izvērtējums
Vai tiks veikts?
Nē
1.6. Cita informācija
-
2. Tiesību akta projekta ietekmējamās sabiedrības grupas, ietekme uz tautsaimniecības attīstību un administratīvo slogu
Vai projekts skar šo jomu?
Jā
2.1. Sabiedrības grupas, kuras tiesiskais regulējums ietekmē, vai varētu ietekmēt
Fiziskās personas
Nē
Juridiskās personas
JāIetekmes apraksts
Likumprojekts attiecas uz juridiskām personām, kas veic darbības ar akcīzes precēm.
2.2. Tiesiskā regulējuma ietekme uz tautsaimniecību
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
2.3. Administratīvo izmaksu monetārs novērtējums
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
2.4. Atbilstības izmaksu monetārs novērtējums
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
3. Tiesību akta projekta ietekme uz valsts budžetu un pašvaldību budžetiem
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
Cita informācija
2025.gadā nepieciešamo izmaiņu veikšanai Valsts ieņēmumu dienesta informācijas sistēmās (MAIS) saistībā ar grozījumiem likumā par patstāvīgu vidējo pārējo alkoholisko dzērienu ražotāju ir nepieciešamas 6 cilvēkdienas (apmēram 4000 EUR). Nepieciešamais finansējums tiks nodrošināts Finanšu ministrijas budžeta programmas 33.00.00 “Valsts ieņēmumu un muitas politikas nodrošināšana” piešķirtā finansējuma ietvaros.
4. Tiesību akta projekta ietekme uz spēkā esošo tiesību normu sistēmu
Vai projekts skar šo jomu?
Jā
4.1. Saistītie tiesību aktu projekti
4.1.1. Ministru kabineta 2022. gada 6. septembra noteikumi Nr. 564 "Alkoholisko dzērienu patstāvīgo sīkražotāju darbības noteikumi".
Pamatojums un apraksts
Nepieciešams papildināt noteikumus ar atsauci uz patstāvīgo vidējo pārējo alkoholisko dzērienu ražotāju. Saskaņā ar likumprojektā ietverto likuma pārejas noteikumu 173. punktu, grozījumi likumā saistībā ar patstāvīgo vidējo pārējo alkoholisko dzērienu ražotāju stājas spēkā konkrētā datumā. Ņemot to vērā, grozījumiem noteikumos vajadzētu būt pieņemtiem līdz likuma pārejas noteikumu 173. punktā norādītajam datumam.
Atbildīgā institūcija
Finanšu ministrija
4.1.2. Ministru kabineta 2010. gada 30. marta noteikumi Nr. 300 “Noteikumi par akcīzes nodokļa deklarācijas veidlapām un to aizpildīšanas kārtību”.
Pamatojums un apraksts
Grozījumi noteikumos nepieciešami saistībā ar regulējumu par patstāvīgo vidējo pārējo alkoholisko dzērienu ražotāju un par akcīzes nodokļa atbrīvojuma piemērošanu tabakas izstrādājumiem, kurus izmanto citu preču, kas nav akcīzes preces, ražošanai. Saskaņā ar likumprojektā ietverto likuma pārejas noteikumu 173. punktu, grozījumi likumā saistībā ar patstāvīgo vidējo pārējo alkoholisko dzērienu ražotāju, kā arī grozījumi par akcīzes nodokļa atbrīvojuma piemērošanu tabakas izstrādājumiem, kurus izmanto citu preču, kas nav akcīzes preces, ražošanai, stājas spēkā konkrētā datumā. Ņemot to vērā, grozījumiem noteikumos vajadzētu būt pieņemtiem līdz likuma pārejas noteikumu 173. punktā norādītajam datumam.
Atbildīgā institūcija
Finanšu ministrija
4.1.3. Ministru kabineta 2021. gada 30. novembra noteikumi Nr. 774 "Kārtība, kādā no akcīzes nodokļa atbrīvo atsevišķus tabakas izstrādājumus, elektroniskajās smēķēšanas ierīcēs izmantojamo šķidrumu, elektroniskajās smēķēšanas ierīcēs izmantojamā šķidruma sagatavošanas sastāvdaļas un tabakas aizstājējproduktus".
Pamatojums un apraksts
Nepieciešams veikt grozījumus noteikumos, papildinot tos ar regulējumu par akcīzes nodokļa atbrīvojuma piemērošanu tabakas izstrādājumiem, kurus izmanto citu preču, kas nav akcīzes preces, ražošanai. Saskaņā ar likumprojektā ietverto likuma pārejas noteikumu 173. punktu, grozījumi par akcīzes nodokļa atbrīvojuma piemērošanu tabakas izstrādājumiem, kurus izmanto citu preču, kas nav akcīzes preces, ražošanai, stājas spēkā konkrētā datumā. Ņemot to vērā, grozījumiem noteikumos vajadzētu būt pieņemtiem līdz likuma pārejas noteikumu 173. punktā norādītajam datumam.
Atbildīgā institūcija
Finanšu ministrija
4.1.4. Ministru kabineta 2021. gada 6. jūlija noteikumi Nr. 484 "Kārtība, kādā alkoholiskos dzērienus, tabakas izstrādājumus, elektroniskajās cigaretēs izmantojamo šķidrumu, elektroniskajās cigaretēs izmantojamā šķidruma sagatavošanas sastāvdaļas un tabakas aizstājējproduktus marķē ar akcīzes nodokļa markām".
Pamatojums un apraksts
Nepieciešams noteikumos precizēt regulējumu par alkoholisko dzērienu marķēšanas nosacījumiem, ņemot vērā grozījumu likuma 27. panta trešās daļas 1. punkta "a" apakšpunktā, kā arī papildināt noteikumus ar normām par sertificētu saņēmēju un īslaicīgi sertificētu saņēmēju, kuriem ir tiesības saņemt akcīzes nodokļa markas saskaņā ar likuma 27. panta piekto daļu.
Atbildīgā institūcija
Finanšu ministrija
4.1.5. Ministru kabineta 2005.gada 30. augusta noteikumi Nr.662 "Akcīzes preču aprites kārtība".
Pamatojums un apraksts
Grozījumi noteikumos nepieciešami saistībā ar regulējumu par personu loku, kuras ir tiesīgas veikt likumā noteiktās darbības ar akcīzes precēm.
Atbildīgā institūcija
Finanšu ministrija
4.2. Cita informācija
-
5. Tiesību akta projekta atbilstība Latvijas Republikas starptautiskajām saistībām
Vai projekts skar šo jomu?
Jā
5.1. Saistības pret Eiropas Savienību
Vai ir attiecināms?
Jā
ES tiesību akta CELEX numurs
32020L0262
ES tiesību akta datums, izdevējinstitūcija, numurs, veids un nosaukums
Padomes 2019. gada 19. decembra direktīva (ES) 2020/262, ar ko nosaka akcīzes nodokļa piemērošanas vispārēju režīmu (pārstrādāta redakcija)
Apraksts
Direktīva 2020/262 nosaka akcīzes nodokļa piemērošanas vispārēju režīmu, t.sk. akcīzes preču pārvietošanai starp dalībvalstīm, paredzot pienākumu izmantot īpašu datorizētu sistēmu un elektroniskus akcīzes preču pavaddokumentus, lai nodrošinātu bez papīra informācijas aprites kārtību starp komersantiem, kas veic akcīzes preču pārvietošanu, un dalībvalstu nodokļu administrācijām.
Eiropas Komisija ir izstrādājusi datorizētās sistēmas specifikācijas, lai nodrošinātu direktīvas 2020/262 prasības par akcīzes preču pārvietošanu, piemērojot atlikto akcīzes nodokļa maksāšanas režīmu, un akcīzes preču pārvietošanu un akcīzes nodokļa uzlikšanu pēc nodošanas patēriņam (direktīvas IV. un V. nodaļa). Latvija ir ieviesusi datorizēto sistēmu atbilstoši Eiropas Komisijas specifikācijās izstrādātajām prasībām un laika grafikam, tādā veidā nodrošinot direktīvas pārņemšanu. Papildus tam ir pieņemti Ministru kabineta 2024. gada 28. maija noteikumi Nr. 307 "Akcīzes preču elektronisko administratīvo dokumentu aprites un kontroles kārtība” (turpmāk - MK noteikumi Nr. 307), ar ko minētās direktīvas pārņemšana attiecībā uz datorizēto sistēmu tiek nostiprināta arī Latvijas tiesību aktu sistēmā.
Eiropas Komisija ir izstrādājusi datorizētās sistēmas specifikācijas, lai nodrošinātu direktīvas 2020/262 prasības par akcīzes preču pārvietošanu, piemērojot atlikto akcīzes nodokļa maksāšanas režīmu, un akcīzes preču pārvietošanu un akcīzes nodokļa uzlikšanu pēc nodošanas patēriņam (direktīvas IV. un V. nodaļa). Latvija ir ieviesusi datorizēto sistēmu atbilstoši Eiropas Komisijas specifikācijās izstrādātajām prasībām un laika grafikam, tādā veidā nodrošinot direktīvas pārņemšanu. Papildus tam ir pieņemti Ministru kabineta 2024. gada 28. maija noteikumi Nr. 307 "Akcīzes preču elektronisko administratīvo dokumentu aprites un kontroles kārtība” (turpmāk - MK noteikumi Nr. 307), ar ko minētās direktīvas pārņemšana attiecībā uz datorizēto sistēmu tiek nostiprināta arī Latvijas tiesību aktu sistēmā.
5.2. Citas starptautiskās saistības
Vai ir attiecināms?
Nē
5.3. Cita informācija
Apraksts
-
5.4. 1. tabula. Tiesību akta projekta atbilstība ES tiesību aktiem
Attiecīgā ES tiesību akta datums, izdevējinstitūcija, numurs, veids un nosaukums
Padomes 2019. gada 19. decembra direktīva (ES) 2020/262, ar ko nosaka akcīzes nodokļa piemērošanas vispārēju režīmu (pārstrādāta redakcija)
ES TA panta numurs
Projekta vienība, kas pārņem vai ievieš A minēto
Tiek pārņemts pilnībā vai daļēji
Vai B minētais paredz stingrākas prasības un pamatojums
A
B
C
D
1
Likuma 3., 4., 5., 6.1, 12., 13., 14. un 15.1 pants
Pārņemtas pilnībā
Nē
2,4,5
Likuma 2. pants
Pārņemtas pilnībā
Nē
3
Likuma 1. panta otrā daļa
Pārņemtas pilnībā
Nē
6
Likuma 2., 21., 23. un 25. pants un likumprojekts par likuma 2. panta papildināšanu ar 1.4 un 1.5 daļu un likumprojekts par likuma 21.panta pirmās daļas izteikšanu jaunā redakcijā.
Pārņemtas pilnībā
Nē
7
Likuma 7., 23., 25.un 26. pants
Pārņemtas pilnībā
Nē
8
Likuma 2., 22., 23., 25. un 26. pants
Pārņemtas pilnībā
Nē
9
Likuma 33. un 34. pants
Pārņemtas pilnībā
Nē
10
Likuma 26. pants, 26.1 pants, 27. pants
Pārņemtas pilnībā
Nē
11
Likuma 20. pants
Pārņemtas pilnībā
Nē
12
Likuma 20. pants
Pārņemtas pilnībā
Nē
13
Likuma 21. panta sestā daļa un Muita likuma 24. pants
Pārņemtas pilnībā
Nē
14
Likuma 8. pants.
Pārņemtas pilnībā
Nē
15
Likuma 2. panta sestā un septītā daļa un 8. pants
Pārņemtas pilnībā
Nē
16(1)
Likuma 25. panta pirmā un ceturtā daļa
Pārņemtas pilnībā
Nē
16(2)
MK noteikumu Nr. 307 4. un 8. punkts
Pārņemtas pilnībā
Nē
16(3)
MK noteikumu Nr. 307 8. punkts
Pārņemtas pilnībā
Nē
16(4) pirmā rindkopa
MK noteikumu Nr. 307 33. un 34. punkts
Pārņemtas pilnībā
Nē
16(4) otrā rindkopa
MK noteikumu Nr. 307 35. punkts
Pārņemtas pilnībā
Nē
17(1)
Likuma 8. panta piektā daļa, 9.1 panta ceturtā daļa, 31. un 32. pants un Ministru kabineta 2019. gada 12. februāra noteikumi Nr. 72 "Noteikumi par akcīzes nodokļa nodrošinājumiem" (turpmāk – MK noteikumi Nr. 72).
Pārņemtas pilnībā
Nē
17(2)
Latvijā nav darbojošos nostiprinātu cauruļvadu naftas produktu pārvietošanai uz citām dalībvalstīm. Savukārt attiecībā uz dabasgāzi saskaņā ar likuma 2. panta otrās daļas 2. punktu nav nepieciešams iesniegt akcīzes nodokļa nodrošinājumu, veicot darbības ar dabasgāzi. Lai nodrošinātu direktīvas pilnīgu pārņemšanu, likumprojekts paredz papildināt likuma 32. pantu ar 4.2 daļu ar attiecīgu regulējumu.
Pārņemtas pilnībā
Nē
17(3)
Izvēles norma
-
-
17(4)
Likuma 32. panta trešās daļas 2. punkts un 4.1 daļa
Pārņemtas pilnībā
Nē
17(5)(a)
MK noteikumu Nr. 72 7. punkts
Pārņemtas pilnībā
Nē
17(5)(b)
Izvēles norma
-
-
17(6)
Likuma 32. panta sestā daļa un MK noteikumi Nr. 72
Pārņemtas pilnībā
Nē
18
Likuma 9. pants
Pārņemtas pilnībā
Nē
19
Likuma 25. pants
Pārņemtas pilnībā
Nē
20(1)
Likuma 25. panta otrā, piektā un devītā daļa un MK noteikumu Nr. 307 8. punkts
Pārņemtas pilnībā
Nē
20(2)
Likuma 25. panta otrā, piektā un devītā daļa un MK noteikumu Nr. 307 4. punkts
Pārņemtas pilnībā
Nē
20(3) pirmā rindkopa
MK noteikumu Nr. 307 4. punkts
Pārņemtas pilnībā
Nē
20(3) otrā rindkopa
MK noteikumu Nr. 307 4. un 5. punkts
Pārņemtas pilnībā
Nē
20(3) trešā rindkopa
MK noteikumu Nr. 307 5. punkts
Pārņemtas pilnībā
Nē
20(4)
MK noteikumu Nr. 307 4. punkts
Pārņemtas pilnībā
Nē
20(5)
MK noteikumu Nr. 307 6. punkts
Pārņemtas pilnībā
Nē
20(6)
MK noteikumu Nr. 307 14. punkts
Pārņemtas pilnībā
Nē
20(7)
MK noteikumu Nr. 307 25., 26. un 27. punkts
Pārņemtas pilnībā
Nē
21(1)
MK noteikumu Nr. 307 4. punkts
Pārņemtas pilnībā
Nē
21(2)
MK noteikumu Nr. 307 15. un 16. punkts
Pārņemtas pilnībā
Nē
21(3)
MK noteikumu Nr. 307 17. un 18. punkts
Pārņemtas pilnībā
Nē
21(4)
MK noteikumu Nr. 307 17. punkts
Pārņemtas pilnībā
Nē
21(5)
MK noteikumu Nr. 307 14., 21. un 27. punkts
Pārņemtas pilnībā
Nē
22(1)
MK noteikumu Nr. 307 11. punkts
Pārņemtas pilnībā
Nē
22(2)
MK noteikumu Nr. 307 26. punkts
Pārņemtas pilnībā
Nē
22(3)
MK noteikumu Nr. 307 11. punkts
Pārņemtas pilnībā
Nē
23
Izvēles norma
-
-
24(1)
Likuma 25. panta otrā, piektā un astotā daļa un MK noteikumu Nr. 307 29. punkts
Pārņemtas pilnībā
Nē
24(2)
MK noteikumu Nr. 307 29. punkts
Pārņemtas pilnībā
Nē
24(3) pirmā rindkopa
MK noteikumu Nr. 307 4. punkts
Pārņemtas pilnībā
Nē
24(3) otrā rindkopa
MK noteikumu Nr. 307 4. un 5. punkts
Pārņemtas pilnībā
Nē
24(3) trešā rindkopa
MK noteikumu Nr. 307 4. un 5. punkts
Pārņemtas pilnībā
Nē
24(4)
MK noteikumu Nr. 307 4. punkts
Pārņemtas pilnībā
Nē
25(1)
MK noteikumu Nr. 307 23. punkts
Pārņemtas pilnībā
Nē
25(2)
MK noteikumu Nr. 307 23. un 24. punkts
Pārņemtas pilnībā
Nē
25(3)
MK noteikumu Nr. 307 4. punkts
Pārņemtas pilnībā
Nē
26(1)(a)
MK noteikumu Nr. 307 45. punkts
Pārņemtas pilnībā
Nē
26(1)(b)
MK noteikumu Nr. 307 47. punkts
Pārņemtas pilnībā
Nē
26(1) otrā rindkopa
MK noteikumu Nr. 307 47. punkts
Pārņemtas pilnībā
Nē
26(2)
MK noteikumu Nr. 307 48. punkts
Pārņemtas pilnībā
Nē
26(3)
MK noteikumu Nr. 307 47. punkts
Pārņemtas pilnībā
Nē
26(4)
MK noteikumu Nr. 307 45. punkts
Pārņemtas pilnībā
Nē
26(5)
MK noteikumu Nr. 307 49. punkts
Pārņemtas pilnībā
Nē
27(1) pirmā rindkopa
MK noteikumu Nr. 307 45. punkts
Pārņemtas pilnībā
Nē
27(1) otrā rindkopa
MK noteikumu Nr. 307 48., 50. un 51. punkts
Pārņemtas pilnībā
Nē
27(2) pirmā rindkopa
MK noteikumu Nr. 307 50. punkts
Pārņemtas pilnībā
Nē
27(2) otrā rindkopa
MK noteikumu Nr. 307 51. punkts
Pārņemtas pilnībā
Nē
27(2) trešā rindkopa
MK noteikumu Nr. 307 50. punkts
Pārņemtas pilnībā
Nē
28(1)
MK noteikumu Nr. 307 23. un 29. punkts
Pārņemtas pilnībā
Nē
28(2)
MK noteikumu Nr. 307 52. punkts
Pārņemtas pilnībā
Nē
28(3)
MK noteikumu Nr. 307 52. punkts
Pārņemtas pilnībā
Nē
28(4)(a)
MK noteikumu Nr. 307 52. punkts
Pārņemtas pilnībā
Nē
28(4)(b)
MK noteikumu Nr. 307 52. punkts
Pārņemtas pilnībā
Nē
28(5)
MK noteikumu Nr. 307 52. punkts
Pārņemtas pilnībā
Nē
29(1) un (2)
Attiecas uz Eiropas Komisiju
-
-
29(3)
MK noteikumu Nr. 307 45. punkts
Pārņemtas pilnībā
Nē
30 un 31
Izvēles norma
-
-
32
Likuma 21. panta trešā daļa
Pārņemtas pilnībā
Nē
33(1) pirmā rindkopa
Likuma 23. panta 6.1 un 6.2 daļa un 26. panta ceturtā daļa
Pārņemtas pilnībā
Nē
33(1) otrā rindkopa
Likuma 26. panta trešās daļas pirmais teikums
Pārņemtas pilnībā
Nē
33(2)
Likuma 21. panta ceturtā daļa un 26. panta trešā daļa
Pārņemtas pilnībā
Nē
33(3)
Likuma 9.2 panta trešā daļa
Pārņemtas pilnībā
Nē
33(4)
Likuma 9.3 panta ceturtā daļa
Pārņemtas pilnībā
Nē
34(1)
Likuma 26. panta ceturtā daļa
Pārņemtas pilnībā
Nē
34(2)
Likuma 34. panta otrā daļa
Pārņemtas pilnībā
Nē
34(3)
Likuma 21. panta sestā daļa
Pārņemtas pilnībā
Nē
35(1)
Likuma 26. panta septītā daļa
Pārņemtas pilnībā
Nē
35(2)(a)
Likuma 9.3 panta ceturtā daļa
Pārņemtas pilnībā
Nē
35(2)(b)
Likuma 23.panta 6.1 un 6.2 daļa un 26. panta ceturtā daļa
Pārņemtas pilnībā
Nē
35(2)(c)
Likuma “Par nodokļiem un nodevām” 1. panta 37. punkts
Pārņemtas pilnībā
Nē
35(3)
Izvēles norma
-
-
35(4)
Likuma 32. panta trešās daļas 2. punkts
Pārņemtas pilnībā
Nē
35(5)
MK noteikumi Nr. 72
Pārņemtas pilnībā
Nē
35(6)
Likuma 9.2 panta otrās daļas 4. punkts
Pārņemtas pilnībā
Nē
35(7)
Likuma 9.3 panta otrās daļas 4. un 5. punkts
Pārņemtas pilnībā
Nē
35(8)
Likuma 9.3 panta trešā daļa, MK noteikumu Nr. 72 42., 44.1 un 45. punkts
Pārņemtas pilnībā
Nē
36(1)
MK noteikumu Nr. 307 4. un 36. punkts
Pārņemtas pilnībā
Nē
36(2) pirmā rindkopa
MK noteikumu Nr. 307 4. punkts
Pārņemtas pilnībā
Nē
36(2) otrā rindkopa
MK noteikumu Nr. 307 4. un 5. punkts
Pārņemtas pilnībā
Nē
36(2) trešā rindkopa
MK noteikumu Nr. 307 5. punkts
Pārņemtas pilnībā
Nē
36(3)
MK noteikumu Nr. 307 4. punkts
Pārņemtas pilnībā
Nē
36(4)
MK noteikumu Nr. 307 6. punkts
Pārņemtas pilnībā
Nē
36(5)
MK noteikumu Nr. 307 39. un 40. punkts
Pārņemtas pilnībā
Nē
37(1)
MK noteikumu Nr. 307 42. punkts
Pārņemtas pilnībā
Nē
37(2) pirmā rindkopa
MK noteikumu Nr. 307 4. punkts
Pārņemtas pilnībā
Nē
37(2) otrā rindkopa
MK noteikumu Nr. 307 5. punkts
Pārņemtas pilnībā
Nē
37(2) trešā rindkopa
MK noteikumu Nr. 307 4., 5. un 43. punkts
Pārņemtas pilnībā
Nē
37(2) ceturtā rindkopa
MK noteikumu Nr. 307 37. un 44. punkts
Pārņemtas pilnībā
Nē
37(3)
MK noteikumu Nr. 307 43. punkts
Pārņemtas pilnībā
Nē
37(4)
Likuma 26.panta piecpadsmitā daļa
Pārņemtas pilnībā
Nē
38(1)(a)
MK noteikumu Nr. 307 45. punkts
Pārņemtas pilnībā
Nē
38(1)(b)
MK noteikumu Nr. 307 46. punkts
Pārņemtas pilnībā
Nē
38(1) otrā rindkopa
MK noteikumu Nr. 307 47. punkts
Pārņemtas daļēji
Valsts ieņēmumu dienests neapstiprina alternatīvo pavaddokumentu papīra kopijas.
Nē
38(2)
MK noteikumu Nr. 307 48. punkts
Pārņemtas pilnībā
Nē
38(3)
MK noteikumu Nr. 307 47. punkts
Pārņemtas pilnībā
Nē
38(4)
MK noteikumu Nr. 307 45. un 47. punkts
Pārņemtas pilnībā
Nē
39 pirmā rindkopa
MK noteikumu Nr. 307 47. punkts
Pārņemtas pilnībā
Nē
39 otrā rindkopa
MK noteikumu Nr. 307 50. 51. punkts
Pārņemtas pilnībā
Nē
39 trešā rindkopa
MK noteikumu Nr. 307 48. punkts
Pārņemtas pilnībā
Nē
40(1)
MK noteikumu Nr. 307 51. punkts
Pārņemtas pilnībā
Nē
40(2)
MK noteikumu Nr. 307 52. punkts
Pārņemtas pilnībā
Nē
40(3)
MK noteikumu Nr. 307 51. punkts
Pārņemtas pilnībā
Nē
41
Izvēles norma
-
-
42
Regulējums netiek piemērots Latvijā. Latvijā nav tādas situācijas. Regulējums attiecas uz akcīzes preču, kas nodotas patēriņam, pārvietošanu starp divām vietām vienas un tās pašas dalībvalsts teritorijā, šķērsojot citas dalībvalsts teritoriju. Latvijā nav šādas situācijas, līdz ar to šis regulējums neattiecas uz Latviju. Ir sniegts Eiropas Komisijas viedoklis par šo regulējumu. Plašāku informāciju par šo regulējumu un Eiropas Komisijas viedokli par to skatīt anotācijas šīs daļas sadaļā "cita informācija".
-
-
43
Attiecas uz Eiropas Komisiju
-
-
44
Likuma 1. panta otrās daļas 12.1 un 12.2 punkts, 2. panta 1.1 daļas 1. punkts, 11.1 un 11.2 pants, 23. panta pirmā un septītā daļa, 24. panta pirmā daļa un 26.1 pants
Pārņemtas pilnībā
Nē
45
Likumprojekts par likuma 2.panta papildināšanu ar 1.5 daļu un par likuma 21.panta pirmās daļas izteikšanu jaunā redakcijā, likuma 21. panta pirmā daļa un otrā daļa, 23. panta astotā, devītā un desmitā daļa un MK noteikumu Nr. 662 XIII. nodaļa
Pārņemtas pilnībā
Nē
46
Likuma 33. un 34. pants
Pārņemtas pilnībā
Nē
47
Likuma 27. pants
Pārņemtas pilnībā
Nē
48
Izvēles norma
-
-
49
Likuma 18. panta pirmās daļas 2. un 3. punkts un 21. panta sestā daļa
Pārņemtas pilnībā
Nē
50
Regulējums netiek pārņemts, jo tas uz Latviju neattiecas. Tā ir īpaša kārtība uz pārrobežu tilta būvniecību un tā uzturēšanu un akcīzes preču izmantošanu šajā sakarā. Latvijā nav šādu pārrobežu tiltu un nav plānota to būvniecība un slēgt attiecīgus līgumus ar dalībvalstīm šajā sakarā. Regulējums netiek piemērots Latvijā.
-
-
51 un 52
Attiecas uz Eiropas Komisiju un Komiteju procedūrām
-
-
53
Attiecas uz Eiropas Komisiju
-
-
54 pirmā rindkopa
Likuma pārejas noteikumu 143., 144. un 145. punkts
Pārņemtas pilnībā
Nē
54 otrā rindkopa
Nodrošināja datorizētā sistēma, nebija nepieciešams pārejas periods
Pārņemtas pilnībā
Nē
55(1)
Informatīva atsauce uz Eiropas Savienības direktīvu likumā un MK noteikumos Nr. 307
Pārņemtas pilnībā
Nē
55(2)
Paziņots Eiropas Komisijai ESTAPIKS portālā
Pārņemtas pilnībā
Nē
56 un 57
Norma par spēkā stāšanos noteikta likumā, no direktīvas pārņemtās normas stājās spēkā 2023. gada 13. februārī
Pārņemtas pilnībā
Nē
58
Norma par direktīvas adresātiem
-
-
Kā ir izmantota ES tiesību aktā paredzētā rīcības brīvība dalībvalstij pārņemt vai ieviest noteiktas ES tiesību akta normas? Kādēļ?
Direktīvas 17. panta 3. punkts un 35. panta 3. punkts paredz, ka, atkāpjoties no 17. panta 1. punkta, nosūtītājas dalībvalsts kompetentās iestādes saskaņā ar to paredzētiem nosacījumiem var atļaut, ka 17. panta 1. punktā minēto nodrošinājumu sniedz arī pārvadātājs, akcīzes preču īpašnieks, akcīzes saņēmējs vai vairākas personas kopā. Šobrīd komersanti darbībām akcīzes preču noliktavā un akcīzes preču nosūtīšanai un saņemšanai izmanto vienu savu nodrošinājumu un akcīzes preču pārvietošanai var izmantot jebkura pārvadātāja pakalpojumu. Ja akcīzes preču pārvietošanai tiks izmantots pārvadātāja nodrošinājums, komersanti būs spiesti meklēt un noslēgt līgumus tikai ar tādiem pārvadātājiem, kuri varēs garantēt akcīzes preču pārvietojumu ar saviem finanšu līdzekļiem. Ievērojot, ka akcīzes preču pārvietošanai (it īpaši naftas produktu pārvietošanai) nepieciešami lieli finansiālie līdzekļi, komersanti būs ierobežoti pārvadātāju izvēlē, līdz ar ko viņiem pieaugs pārvadājumu pakalpojumu izmaksas un palielināsies administratīvais slogs. Ievērojot minēto, kā arī faktu, ka attiecībā uz šo jautājumu nav bijuši ierosinājumi no akcīzes preču apritē iesaistīto komersantu puses, šobrīd direktīvā paredzētā izvēles brīvība netiek izmantota.
Direktīvas 17. panta 5. punkta a) apakšpunkts paredz, ka nosūtītāja dalībvalsts var atkāpties no prasības sniegt nodrošinājumu par akcīzes preču pārvietošanu, kam piemēro atliktās nodokļa maksāšanas režīmu, ja pārvietošana pilnībā notiek minētās dalībvalsts teritorijā. Minētā rīcības brīvība ir pārņemta ar MK noteikumiem Nr. 72. MK noteikumu Nr. 72 7. punkts paredz, ka, pārvietojot akcīzes preces atliktās akcīzes nodokļa maksāšanas režīmā Latvijas Republikas teritorijā, piemēro vispārējā nodrošinājuma samazinājumu.
Direktīvas 17. panta 5. punkta b) apakšpunkts paredz, ka nosūtītāja dalībvalsts var atkāpties no prasības sniegt nodrošinājumu par energoproduktu, kam piemēro atliktās nodokļa maksāšanas režīmu, pārvietošanai pa jūru Savienībā, ja tam piekrīt citas attiecīgās dalībvalstis. Direktīvas Nr.2020/262 17. panta 5. punkta b) apakšpunktā paredzētā rīcības brīvība netiek izmantota. Neviena no dalībvalstīm nav ierosinājusi slēgt šādu vienošanos un mūsu rīcībā nav informācija, ka šādas vienošanās tiek slēgtas.
Direktīvas 23. pants paredz, ka nosūtītājas dalībvalsts kompetentās iestādes saskaņā ar minētās dalībvalsts paredzētiem nosacījumiem var atļaut nosūtītājam energoproduktu pārvietošanu atliktās nodokļa maksāšanas režīmā veikt divās vai vairākās daļās. Minētā norma kopš 2023. gada 13. februāra Latvijā vairs netiek pārņemta, jo Latvijas komersanti šādu darbību neizmanto. Kopš datorizētās sistēmas ieviešanas 2010. gadā. Latvijas datorizētajā sistēmā bija reģistrēts tikai viens šāds gadījums 2012. gadā. Šādai darbībai nepieciešamā funkcionalitāte ir sarežģīta un tās uzturēšana datorizētajā sistēmā ievērojami samazina sistēmas uzturēšanas izmaksas. Ievērojot Direktīvas 23. panta 2. punkta prasības Latvija ir paziņojusi Eiropas Komisijai, ka tā neatļauj pārvietošanu savā teritorijā veikt pa daļām.
Direktīvas 26. panta 2. punkta otrajā rindkopā ir noteikts, ka pirms sākta pārvietošana, nosūtītāja dalībvalsts var arī pieprasīt nosūtītājam tā dokumenta kopiju, kas minēts pirmās daļas a) apakšpunktā, šajā kopijā esošās informācijas apstiprināšanu nosūtītājā dalībvalstī un, ja datorizētā sistēma nav pieejama nosūtītāja vainas dēļ, attiecīgu informāciju par iemesliem. Latvijā datorizētās sistēmas nepieejamības gadījumā tiek pieprasīta alternatīvā dokumenta kopija, bet iesniedzējam nav jāsaņem tās apstiprināšana Valsts ieņēmumu dienestā. Latvijā nav paredzēts, ka atkāpšanās procedūru var piemērot, ja datorizētā sistēma nav pieejama nosūtītāja vainas dēļ. Ņemot vērā to, ka preču nosūtītājam obligāti jāpiemēro direktīvas 26. panta 1.punkta a) apakšpunktā noteiktā prasība, alternatīvā dokumenta (kuru nepieciešams pievienot precēm) kopiju iesniegt Valsts ieņēmumu dienestam, kā informāciju, šobrīd neradīs papildu administratīvo slogu.
Direktīvas 30., 31. un 41. pantā ir izvēles normas par vienkāršotām procedūrām attiecībā uz akcīzes preču pārvietošanu vienā dalībvalstī un divās vai vairākās dalībvalstīs. Pašlaik Latvija neplāno tās piemērot.
Direktīvas 35. panta 6.punktā noteikts, ka apstiprināts noliktavas turētājs vai reģistrēts nosūtītājs var uzņemties sertificēta nosūtītāja pienākumus šīs iedaļas nolūkiem, par to iepriekš informējot nosūtītājas dalībvalsts kompetentās iestādes. Latvijā reģistrētam nosūtītājam nav paredzēts atļaut patēriņam nodotu akcīzes preču nosūtīšanu, jo tam nav savas darbības vietas ar akcīzes precēm.
Direktīvas 48.pants paredz, ka dalībvalstis var atbrīvot mazos vīna ražotājus no 14.–31. panta prasībām un citām prasībām, kas attiecas uz pārvietošanu un pārraudzību. Ja mazie vīna ražotāji paši veic darījumus Savienības teritorijā, viņi par to informē attiecīgās kompetentās iestādes un ievēro prasības, kas izklāstītas Komisijas Deleģētajā regulā (ES) 2018/273 (Komisijas 2017. gada 11. decembra Deleģētā regula (ES) 2018/273, ar kuru Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (ES) Nr. 1308/2013 papildina attiecībā uz vīnogulāju stādīšanas atļauju sistēmu, vīna dārzu reģistru, pavaddokumentiem un sertifikāciju, preču ievešanas un izvešanas reģistru, obligātajām deklarācijām, paziņojumiem un paziņotās informācijas publicēšanu, bet Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (ES) Nr. 1306/2013 – attiecībā uz pārbaudēm un sodiem, kā arī groza Komisijas Regulu (EK) Nr. 555/2008, (EK) Nr. 606/2009 un (EK) Nr. 607/2009 un atceļ Komisijas Regulu (EK) Nr. 436/2009 un Komisijas Deleģēto regulu (ES) 2015/560). Minēto izvēles normu var attiecināt tikai uz mazajiem vīna ražotājiem, taču to nevar attiecināt uz citiem mazajiem alkoholisko dzērienu ražotājiem. Līdz ar to minētā izvēles norma rada nevienlīdzīgu pieeju attiecībā uz mazajiem alkoholisko dzērienu ražotājiem. Pašlaik Latvijā nepiemēro minēto izvēles normu. Latvijā mazajiem vīna ražotājiem piemēro tādas pašas prasības, t.sk. kas attiecas uz pārvietošanu un pārraudzību, kā uz citiem alkoholisko dzērienu ražotājiem, arī uz citiem mazajiem alkoholisko dzērienu ražotājiem. Lai nodrošinātu, ka citu dalībvalstu mazie vīna ražotāji, kas pārvietošanai izmanto Komisijas Deleģētajā regulā (ES) 2018/273 minēto pavaddokumentu, varētu nosūtīt un Latvijā saņemt šādi nosūtītu citu dalībvalstu mazo vīna ražotāju saražoto vīnu, likuma 25. panta desmitā daļā, likuma 26. panta astotā daļa un MK noteikumu Nr. 307 7. punkts paredz, ka, neizmantojot elektroniskos ziņojumus, elektronisko administratīvo dokumentu un elektronisko vienkāršoto administratīvo dokumentu, Latvijā var saņemt vīnu no mazajiem vīna ražotājiem citās dalībvalstīs saskaņā ar Komisijas Deleģēto regulu (ES) 2018/273. Šajā gadījumā vīna saņēmējs Latvijā par saņemto vīna pavaddokumentu iesniedz informāciju Valsts ieņēmumu dienestam, izmantojot datorizēto sistēmu.
Direktīvas 17. panta 5. punkta a) apakšpunkts paredz, ka nosūtītāja dalībvalsts var atkāpties no prasības sniegt nodrošinājumu par akcīzes preču pārvietošanu, kam piemēro atliktās nodokļa maksāšanas režīmu, ja pārvietošana pilnībā notiek minētās dalībvalsts teritorijā. Minētā rīcības brīvība ir pārņemta ar MK noteikumiem Nr. 72. MK noteikumu Nr. 72 7. punkts paredz, ka, pārvietojot akcīzes preces atliktās akcīzes nodokļa maksāšanas režīmā Latvijas Republikas teritorijā, piemēro vispārējā nodrošinājuma samazinājumu.
Direktīvas 17. panta 5. punkta b) apakšpunkts paredz, ka nosūtītāja dalībvalsts var atkāpties no prasības sniegt nodrošinājumu par energoproduktu, kam piemēro atliktās nodokļa maksāšanas režīmu, pārvietošanai pa jūru Savienībā, ja tam piekrīt citas attiecīgās dalībvalstis. Direktīvas Nr.2020/262 17. panta 5. punkta b) apakšpunktā paredzētā rīcības brīvība netiek izmantota. Neviena no dalībvalstīm nav ierosinājusi slēgt šādu vienošanos un mūsu rīcībā nav informācija, ka šādas vienošanās tiek slēgtas.
Direktīvas 23. pants paredz, ka nosūtītājas dalībvalsts kompetentās iestādes saskaņā ar minētās dalībvalsts paredzētiem nosacījumiem var atļaut nosūtītājam energoproduktu pārvietošanu atliktās nodokļa maksāšanas režīmā veikt divās vai vairākās daļās. Minētā norma kopš 2023. gada 13. februāra Latvijā vairs netiek pārņemta, jo Latvijas komersanti šādu darbību neizmanto. Kopš datorizētās sistēmas ieviešanas 2010. gadā. Latvijas datorizētajā sistēmā bija reģistrēts tikai viens šāds gadījums 2012. gadā. Šādai darbībai nepieciešamā funkcionalitāte ir sarežģīta un tās uzturēšana datorizētajā sistēmā ievērojami samazina sistēmas uzturēšanas izmaksas. Ievērojot Direktīvas 23. panta 2. punkta prasības Latvija ir paziņojusi Eiropas Komisijai, ka tā neatļauj pārvietošanu savā teritorijā veikt pa daļām.
Direktīvas 26. panta 2. punkta otrajā rindkopā ir noteikts, ka pirms sākta pārvietošana, nosūtītāja dalībvalsts var arī pieprasīt nosūtītājam tā dokumenta kopiju, kas minēts pirmās daļas a) apakšpunktā, šajā kopijā esošās informācijas apstiprināšanu nosūtītājā dalībvalstī un, ja datorizētā sistēma nav pieejama nosūtītāja vainas dēļ, attiecīgu informāciju par iemesliem. Latvijā datorizētās sistēmas nepieejamības gadījumā tiek pieprasīta alternatīvā dokumenta kopija, bet iesniedzējam nav jāsaņem tās apstiprināšana Valsts ieņēmumu dienestā. Latvijā nav paredzēts, ka atkāpšanās procedūru var piemērot, ja datorizētā sistēma nav pieejama nosūtītāja vainas dēļ. Ņemot vērā to, ka preču nosūtītājam obligāti jāpiemēro direktīvas 26. panta 1.punkta a) apakšpunktā noteiktā prasība, alternatīvā dokumenta (kuru nepieciešams pievienot precēm) kopiju iesniegt Valsts ieņēmumu dienestam, kā informāciju, šobrīd neradīs papildu administratīvo slogu.
Direktīvas 30., 31. un 41. pantā ir izvēles normas par vienkāršotām procedūrām attiecībā uz akcīzes preču pārvietošanu vienā dalībvalstī un divās vai vairākās dalībvalstīs. Pašlaik Latvija neplāno tās piemērot.
Direktīvas 35. panta 6.punktā noteikts, ka apstiprināts noliktavas turētājs vai reģistrēts nosūtītājs var uzņemties sertificēta nosūtītāja pienākumus šīs iedaļas nolūkiem, par to iepriekš informējot nosūtītājas dalībvalsts kompetentās iestādes. Latvijā reģistrētam nosūtītājam nav paredzēts atļaut patēriņam nodotu akcīzes preču nosūtīšanu, jo tam nav savas darbības vietas ar akcīzes precēm.
Direktīvas 48.pants paredz, ka dalībvalstis var atbrīvot mazos vīna ražotājus no 14.–31. panta prasībām un citām prasībām, kas attiecas uz pārvietošanu un pārraudzību. Ja mazie vīna ražotāji paši veic darījumus Savienības teritorijā, viņi par to informē attiecīgās kompetentās iestādes un ievēro prasības, kas izklāstītas Komisijas Deleģētajā regulā (ES) 2018/273 (Komisijas 2017. gada 11. decembra Deleģētā regula (ES) 2018/273, ar kuru Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (ES) Nr. 1308/2013 papildina attiecībā uz vīnogulāju stādīšanas atļauju sistēmu, vīna dārzu reģistru, pavaddokumentiem un sertifikāciju, preču ievešanas un izvešanas reģistru, obligātajām deklarācijām, paziņojumiem un paziņotās informācijas publicēšanu, bet Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (ES) Nr. 1306/2013 – attiecībā uz pārbaudēm un sodiem, kā arī groza Komisijas Regulu (EK) Nr. 555/2008, (EK) Nr. 606/2009 un (EK) Nr. 607/2009 un atceļ Komisijas Regulu (EK) Nr. 436/2009 un Komisijas Deleģēto regulu (ES) 2015/560). Minēto izvēles normu var attiecināt tikai uz mazajiem vīna ražotājiem, taču to nevar attiecināt uz citiem mazajiem alkoholisko dzērienu ražotājiem. Līdz ar to minētā izvēles norma rada nevienlīdzīgu pieeju attiecībā uz mazajiem alkoholisko dzērienu ražotājiem. Pašlaik Latvijā nepiemēro minēto izvēles normu. Latvijā mazajiem vīna ražotājiem piemēro tādas pašas prasības, t.sk. kas attiecas uz pārvietošanu un pārraudzību, kā uz citiem alkoholisko dzērienu ražotājiem, arī uz citiem mazajiem alkoholisko dzērienu ražotājiem. Lai nodrošinātu, ka citu dalībvalstu mazie vīna ražotāji, kas pārvietošanai izmanto Komisijas Deleģētajā regulā (ES) 2018/273 minēto pavaddokumentu, varētu nosūtīt un Latvijā saņemt šādi nosūtītu citu dalībvalstu mazo vīna ražotāju saražoto vīnu, likuma 25. panta desmitā daļā, likuma 26. panta astotā daļa un MK noteikumu Nr. 307 7. punkts paredz, ka, neizmantojot elektroniskos ziņojumus, elektronisko administratīvo dokumentu un elektronisko vienkāršoto administratīvo dokumentu, Latvijā var saņemt vīnu no mazajiem vīna ražotājiem citās dalībvalstīs saskaņā ar Komisijas Deleģēto regulu (ES) 2018/273. Šajā gadījumā vīna saņēmējs Latvijā par saņemto vīna pavaddokumentu iesniedz informāciju Valsts ieņēmumu dienestam, izmantojot datorizēto sistēmu.
Saistības sniegt paziņojumu ES institūcijām un ES dalībvalstīm atbilstoši normatīvajiem aktiem, kas regulē informācijas sniegšanu par tehnisko noteikumu, valsts atbalsta piešķiršanas un finanšu noteikumu (attiecībā uz monetāro politiku) projektiem
-
Cita informācija
Direktīvas 42. pantu attiecībā uz elektroniskā vienkāršotā administratīvā dokumenta izmantošanu par patēriņam nodotu akcīzes preču pārvietošanu starp diviem galapunktiem Latvijā ar maršrutu cauri citas dalībvalsts teritorijai Latvijā nepiemēro, jo Latvijā nav tādas ģeogrāfiskās īpatnības, kā dēļ šāda veida pārvietošanai būtu dabiska nepieciešamība. Līdz šim nav konstatēti tādi gadījumi. Latvijā šo prasību nevarētu piemērot, jo saskaņā ar Eiropas Komisijas specifikācijām datorizētā sistēma nevarētu nosūtīt elektronisko vienkāršoto administratīvo dokumentu tādai valstij, kas nav norādīta minētajā dokumentā kā saņēmēja dalībvalsts. Lai varētu direktīvas prasību ieviest visā Eiropas Savienībā, ir jāveic grozījumi Komisijas deleģētajā regulā Nr. 2022/1636, ar ko papildina Padomes direktīvu (ES) 2020/262, nosakot to dokumentu struktūru un saturu, kuru apmaiņa notiek saistībā ar akcīzes preču pārvietošanu, un nosakot robežvērtību zudumiem preču specifikas dēļ, papildinot tajā noteiktā elektroniskā vienkāršotā administratīvā dokumenta saturu ar informāciju par dalībvalsti, caur kuras teritoriju ir plānots pārvietot patēriņam nodotas akcīzes preces. Saskaņā ar Ministru kabineta 2024.gada 28.maija protokola Nr. 22 6. § "Noteikumu projekts "Akcīzes preču elektronisko administratīvo dokumentu aprites un kontroles kārtība"" 3.punktu ir uzdots Finanšu ministrijai vērsties Eiropas Komisijas atbildīgajā ģenerāldirektorātā ar lūgumu sniegt skaidrojumu, kā nodrošināma Padomes 2019. gada 19. decembra direktīvas (ES) 2020/262, ar ko nosaka akcīzes nodokļa piemērošanas vispārēju režīmu, 42. panta prasību pārņemšana saskaņā ar Komisijas 2022. gada 5. jūlija Deleģēto regulu (ES) 2022/1636, ar ko papildina Padomes Direktīvu (ES) 2020/262, nosakot to dokumentu struktūru un saturu, kuru apmaiņa notiek saistībā ar akcīzes preču pārvietošanu, un nosakot robežvērtību zudumiem preču specifikas dēļ, un pēc skaidrojuma saņemšanas, ja nepieciešams, iespējami ātri sagatavot nepieciešamos grozījumus likumā "Par akcīzes nodokli" vai uz tā pamata izdotajos Ministru kabineta noteikumos, lai nodrošinātu minēto prasību pārņemšanu nacionālajā tiesību sistēmā. Finanšu ministrija ir vērsusies ar attiecīgu lūgumu Eiropas Komisijas Muitas un nodokļu direktorātā (TAXUD) 2024. gada 12. aprīlī. Atbilstoši Eiropas Komisijas 2024. gada 6. maijā sniegtajai atbildei tā informēja, ka Komisija turpmāk izskatīs veidu, risinājumu, kā dalībvalstis varētu īstenot šo īpašo noteikumu. Līdz ar to direktīvas 42. panta 1. punktu var uzskatīt par ārpus notiekošās pārkāpuma procedūras (INFR(2022)0128) darbības jomas. Direktīvas 42. panta 2. punkts ir saistīts ar šā panta 1. punktu.
Direktīvas 43. pantā noteikti Eiropas Komisijas pienākumi.
Direktīvas 51. un 52. pantā ir noteikti Eiropas Komisijas un Akcīzes nodokļu komitejas pienākumi.
Direktīvas 53. panta pirmajā, otrajā un ceturtajā rindkopā ir noteikti Eiropas Komisijas pienākumi.
Direktīvas 56. un 57. pants attiecas uz direktīvas spēkā stāšanos un nenosaka dalībvalstu pienākumus.
Direktīvas 43. pantā noteikti Eiropas Komisijas pienākumi.
Direktīvas 51. un 52. pantā ir noteikti Eiropas Komisijas un Akcīzes nodokļu komitejas pienākumi.
Direktīvas 53. panta pirmajā, otrajā un ceturtajā rindkopā ir noteikti Eiropas Komisijas pienākumi.
Direktīvas 56. un 57. pants attiecas uz direktīvas spēkā stāšanos un nenosaka dalībvalstu pienākumus.
6. Projekta izstrādē iesaistītās institūcijas un sabiedrības līdzdalības process
Sabiedrības līdzdalība uz šo tiesību akta projektu neattiecas
Nē
6.1. Projekta izstrādē iesaistītās institūcijas
Valsts un pašvaldību institūcijas
Valsts ieņēmumu dienestsNevalstiskās organizācijas
NēCits
Nē6.2. Sabiedrības līdzdalības organizēšanas veidi
Veids
Publiskā apspriešana
Saite uz sabiedrības līdzdalības rezultātiem
https://vktap.mk.gov.lv/legal_acts/headers/fc9f8a3b-ee6f-4434-b6f6-c79f5cb91c5c/public_participations
6.3. Sabiedrības līdzdalības rezultāti
Tradicionālo un bezdūmu tabakas izstrādājumu apvienība (turpmāk - TBTIA) izteica šādus priekšlikumus grozījumiem likumā "Par akcīzes nodokli" (24-TA-82) (turpmāk – grozījumi):
1. Lūdz precizēt grozījumu 2.punktā minēto terminu “neatgriezeniski zudumi”, vai tas ietver produktu zādzību, kas marķēti ar akcīzes markām, vai pašu akcīzes nodokļa marku zudumus. Būtu precizējama arī ražošanas procesā neatgriezeniski sabojāto akcīzes marku zudumu pierādīšanas kārtība. Tāpat būtu nepieciešams precizēt kādus pierādījumus komersantam jāsniedz dalībvalsts kompetentajām iestādēm, lai pierādītu neatgriezenisku zudumu.
2. Šobrīd, saņemot akcīzes nodokļa markas, tiek fiksēta to vērtība attiecīgā akcīzes nodokļa apmērā. Lai nogādātu akcīzes markas uz ražošanas uzņēmumu, kas atrodas ārvalstīs, tās tiek uzskatītas par vērtspapīriem akcīzes nodokļa apmērā, kas rada nesamērīgus izdevumus komersantam transportēšanas procesā (speciāla, ar bruņotu apsardzi, nodrošināta vērtspapīru transportēšana), ik gadu nozares uzņēmumiem izmaksas sasniedz vismaz 500 tūkst. EUR.
Lūdz izvērtēt iespēju, noteikt akcīzes nodokļa vērtību akcīzes markām tabakas izstrādājumiem brīdī, kad apstiprinātas noliktavas turētājs piesaka muitas iestādē muitas procedūru — laišanu brīvā apgrozībā, vienlaikus apmaksājot akcīzes nodokli par konkrētajiem, brīvā apgrozījumā laistiem tabakas izstrādājumiem.
Finanšu ministrija sadarbībā ar Valsts ieņēmumu dienestu izvērtēja iesniegtos priekšlikumus. Par iesniegtajiem priekšlikumiem 2024. gada 31. jūlijā tika organizēta sanāksme, kurā piedalījās Finanšu ministrijas, Valsts ieņēmumu dienesta un TBTIA pārstāvji. Sanāksmē pārrunāja iesniegtos priekšlikumus un Finanšu ministrijas un Valsts ieņēmumu dienesta viedokli par tiem.
TBTIA papildus iesniedza priekšlikumu papildināt likuma 27. panta 11.1 daļu ar vārdu “ražošanas”, līdz ar to par zudušām akcīzes nodokļa markām uzskata tādas akcīzes nodokļa markas, kuras zudušas ražošanas, uzglabāšanas vai pārvietošanas laikā vai kurām trūkst kāds no identifikācijas parametriem (sērija vai numurs).
Viedoklis par TBTIA iesniegtajiem priekšlikumiem:
1. Saistībā ar terminu “neatgriezeniskie zudumi”, likumprojekta ietvertajā regulējumā, kas paredz likuma 2.pantu papildināt ar 1.4 un 1.5 daļu, ir noteikts, ka par pilnīgi iznīcinātām vai neatgriezeniski zudušām uzskata preces, kuras kā akcīzes preces ir kļuvušas nederīgas turpmākam izmantojumam. Termins "neatgriezeniski zudumi" neietver akcīzes preču zādzību gadījumus, jo zādzību gadījumā akcīzes preces paliek derīgas turpmākajam lietojumam. Savukārt, par zudušām akcīzes nodokļa markām ir noteikts likumprojektā ietvertajā regulējumā, kas paredz papildināt likuma 27. pantu ar pantu ar 11.1 daļu, kas nosaka, ka par zudušām akcīzes nodokļa markām uzskata tādas akcīzes nodokļa markas, kuras zudušas ražošanas, apstrādes, pārstrādes, fasēšanas, marķēšanas, uzglabāšanas vai pārvietošanas laikā vai kurām trūkst kāds no identifikācijas parametriem (sērija vai numurs), kas ir precizēta, ņemot vērā TBTIA papildus iesniegto priekšlikumu.
Ievērojot minēto, uzskatām, ka nav jāprecizē likumprojekta 2. pantā minētais termins “neatgriezeniski zudumi”. Uzskatām, ka nav arī lietderīgi noteikt ražošanas procesā neatgriezeniski sabojāto akcīzes marku zudumu pierādīšanas kārtību, jo par akcīzes nodokļa marku zudumiem ir jāmaksā akcīzes nodoklis. Ja ražošanas procesā akcīzes nodokļa marku nevar izmantot marķēšanā, jo tai ir defekti, tad jau šobrīd ir noteikts, ka akcīzes nodoklis nav jāmaksā par nederīgajām akcīzes nodokļa markām, kas tiek atdotas Valsts ieņēmumu dienestam. Papildus tam vēlamies vērst uzmanību uz to, ka saskaņā ar likuma 27. panta vienpadsmito daļu akcīzes nodoklis nav jāmaksā arī tādā gadījumā, ja nodokļa maksātājs iesniedz Valsts ieņēmumu dienestam citas dalībvalsts nodokļu administrācijas izsniegtu dokumentu vai dokumentu par akcīzes nodokļa marku iznīcināšanu, kuru ir apstiprinājusi citas dalībvalsts nodokļu administrācija un kurš apliecina, ka akcīzes nodokļa markas ir iznīcinātas citā dalībvalstī.
Likumprojekts paredz precizēt likuma 21. panta pirmās daļas redakciju, nosakot, ka no akcīzes nodokļa ir atbrīvotas akcīzes preces, kuras ir pilnībā iznīcinātas vai neatgriezeniski zudušas dalībvalsts kompetento iestāžu izsniegtās atļaujas iznīcināt akcīzes preces dēļ vai neparedzētu apstākļu vai nepārvaramas varas dēļ, ja ir pierādījumi, kas apstiprināti ar atbilstošiem attiecīgo valsts uzraudzības un kontroles iestāžu izsniegtajiem dokumentiem par to, ka konkrētais iztrūkums nav radies nodokļa maksātāja vainas dēļ. Tādējādi par akcīzes preču neatgriezenisku zudumu ir jāiesniedz pierādījumi, kas apstiprināti ar atbilstošiem attiecīgo valsts uzraudzības un kontroles iestāžu izsniegtajiem dokumentiem. Uzskatām, ka nav nepieciešams likumprojekta 2.pantā precizēt, kādus pierādījumus komersantam ir jāiesniedz dalībvalsts kompetentajām iestādēm, lai pierādītu neatgriezenisku zudumu.
2. Saistībā ar priekšlikumu izvērtēt iespēju noteikt akcīzes nodokļa vērtību akcīzes markām tabakas izstrādājumiem brīdī, kad apstiprinātas noliktavas turētājs piesaka muitas iestādē muitas procedūru — laišanu brīvā apgrozībā, vienlaikus apmaksājot akcīzes nodokli par konkrētajiem, brīvā apgrozījumā laistiem tabakas izstrādājumiem, informējam, ka šobrīd Valsts ieņēmumu dienesta izveidotās darba grupas par digitālo akcīzes nodokļa marku ieviešanu ietvaros tiek vērtēta iespēja noteikt akcīzes nodokļa vērtību akcīzes nodokļa markām brīdī, kad akcīzes prece tiks nodota patēriņam vai izlaista brīvam apgrozījumam. Par nepieciešamajiem iespējamiem grozījumiem tiesību aktos varētu diskutēt, kad būs zināmi minētās darba grupas secinājumi un priekšlikumi par iespēju ieviest digitālo akcīzes nodokļa marku Latvijā.
3. Priekšlikums likuma 27. panta 11.1 daļas papildināšanai ar vārdu "ražošanas" ir atbalstīts, attiecīgi precizējot likumprojektā ietverto regulējumu. Izvērtējot minēto priekšlikumu, tika secināts, ka tas aptvertu tikai to procesu, kad akcīzes nodokļa markas tiek marķētas ar iekārtām un tās ir zudušas ražošanas procesā (notiek pilns process – prece tiek iepildīta pudelēs vai safasēta kastītēs, uzlīmētas etiķetes, aizvalcētas, samarķētas ar akcīzes nodokļa markām u.tml.). Savukārt, ja akcīzes nodokļa markas tiek marķētas manuāli, tad šo procesu varētu uzskatīt par marķēšanas procesu. Likuma 1.panta otrās daļas 2.1 punktā ir noteikts, kas ir bojāta akcīzes nodokļa marka un kādos procesos tā varētu tikt bojāta. Ņemot vērā to, ka akcīzes nodokļa markas var tikt līmētas un zudušas dažādos procesos, likumprojektā ietvertā 27.panta 11.1 daļa ir papildināta pēc līdzības ar procesiem, kādi tie ir noteikti likumā attiecībā uz bojātām akcīzes nodokļa markām, līdz ar to par zudušām akcīzes nodokļa markām uzskata tādas akcīzes nodokļa markas, kuras zudušas ražošanas, apstrādes, pārstrādes, fasēšanas, marķēšanas, uzglabāšanas vai pārvietošanas laikā vai kurām trūkst kāds no identifikācijas parametriem (sērija vai numurs).
1. Lūdz precizēt grozījumu 2.punktā minēto terminu “neatgriezeniski zudumi”, vai tas ietver produktu zādzību, kas marķēti ar akcīzes markām, vai pašu akcīzes nodokļa marku zudumus. Būtu precizējama arī ražošanas procesā neatgriezeniski sabojāto akcīzes marku zudumu pierādīšanas kārtība. Tāpat būtu nepieciešams precizēt kādus pierādījumus komersantam jāsniedz dalībvalsts kompetentajām iestādēm, lai pierādītu neatgriezenisku zudumu.
2. Šobrīd, saņemot akcīzes nodokļa markas, tiek fiksēta to vērtība attiecīgā akcīzes nodokļa apmērā. Lai nogādātu akcīzes markas uz ražošanas uzņēmumu, kas atrodas ārvalstīs, tās tiek uzskatītas par vērtspapīriem akcīzes nodokļa apmērā, kas rada nesamērīgus izdevumus komersantam transportēšanas procesā (speciāla, ar bruņotu apsardzi, nodrošināta vērtspapīru transportēšana), ik gadu nozares uzņēmumiem izmaksas sasniedz vismaz 500 tūkst. EUR.
Lūdz izvērtēt iespēju, noteikt akcīzes nodokļa vērtību akcīzes markām tabakas izstrādājumiem brīdī, kad apstiprinātas noliktavas turētājs piesaka muitas iestādē muitas procedūru — laišanu brīvā apgrozībā, vienlaikus apmaksājot akcīzes nodokli par konkrētajiem, brīvā apgrozījumā laistiem tabakas izstrādājumiem.
Finanšu ministrija sadarbībā ar Valsts ieņēmumu dienestu izvērtēja iesniegtos priekšlikumus. Par iesniegtajiem priekšlikumiem 2024. gada 31. jūlijā tika organizēta sanāksme, kurā piedalījās Finanšu ministrijas, Valsts ieņēmumu dienesta un TBTIA pārstāvji. Sanāksmē pārrunāja iesniegtos priekšlikumus un Finanšu ministrijas un Valsts ieņēmumu dienesta viedokli par tiem.
TBTIA papildus iesniedza priekšlikumu papildināt likuma 27. panta 11.1 daļu ar vārdu “ražošanas”, līdz ar to par zudušām akcīzes nodokļa markām uzskata tādas akcīzes nodokļa markas, kuras zudušas ražošanas, uzglabāšanas vai pārvietošanas laikā vai kurām trūkst kāds no identifikācijas parametriem (sērija vai numurs).
Viedoklis par TBTIA iesniegtajiem priekšlikumiem:
1. Saistībā ar terminu “neatgriezeniskie zudumi”, likumprojekta ietvertajā regulējumā, kas paredz likuma 2.pantu papildināt ar 1.4 un 1.5 daļu, ir noteikts, ka par pilnīgi iznīcinātām vai neatgriezeniski zudušām uzskata preces, kuras kā akcīzes preces ir kļuvušas nederīgas turpmākam izmantojumam. Termins "neatgriezeniski zudumi" neietver akcīzes preču zādzību gadījumus, jo zādzību gadījumā akcīzes preces paliek derīgas turpmākajam lietojumam. Savukārt, par zudušām akcīzes nodokļa markām ir noteikts likumprojektā ietvertajā regulējumā, kas paredz papildināt likuma 27. pantu ar pantu ar 11.1 daļu, kas nosaka, ka par zudušām akcīzes nodokļa markām uzskata tādas akcīzes nodokļa markas, kuras zudušas ražošanas, apstrādes, pārstrādes, fasēšanas, marķēšanas, uzglabāšanas vai pārvietošanas laikā vai kurām trūkst kāds no identifikācijas parametriem (sērija vai numurs), kas ir precizēta, ņemot vērā TBTIA papildus iesniegto priekšlikumu.
Ievērojot minēto, uzskatām, ka nav jāprecizē likumprojekta 2. pantā minētais termins “neatgriezeniski zudumi”. Uzskatām, ka nav arī lietderīgi noteikt ražošanas procesā neatgriezeniski sabojāto akcīzes marku zudumu pierādīšanas kārtību, jo par akcīzes nodokļa marku zudumiem ir jāmaksā akcīzes nodoklis. Ja ražošanas procesā akcīzes nodokļa marku nevar izmantot marķēšanā, jo tai ir defekti, tad jau šobrīd ir noteikts, ka akcīzes nodoklis nav jāmaksā par nederīgajām akcīzes nodokļa markām, kas tiek atdotas Valsts ieņēmumu dienestam. Papildus tam vēlamies vērst uzmanību uz to, ka saskaņā ar likuma 27. panta vienpadsmito daļu akcīzes nodoklis nav jāmaksā arī tādā gadījumā, ja nodokļa maksātājs iesniedz Valsts ieņēmumu dienestam citas dalībvalsts nodokļu administrācijas izsniegtu dokumentu vai dokumentu par akcīzes nodokļa marku iznīcināšanu, kuru ir apstiprinājusi citas dalībvalsts nodokļu administrācija un kurš apliecina, ka akcīzes nodokļa markas ir iznīcinātas citā dalībvalstī.
Likumprojekts paredz precizēt likuma 21. panta pirmās daļas redakciju, nosakot, ka no akcīzes nodokļa ir atbrīvotas akcīzes preces, kuras ir pilnībā iznīcinātas vai neatgriezeniski zudušas dalībvalsts kompetento iestāžu izsniegtās atļaujas iznīcināt akcīzes preces dēļ vai neparedzētu apstākļu vai nepārvaramas varas dēļ, ja ir pierādījumi, kas apstiprināti ar atbilstošiem attiecīgo valsts uzraudzības un kontroles iestāžu izsniegtajiem dokumentiem par to, ka konkrētais iztrūkums nav radies nodokļa maksātāja vainas dēļ. Tādējādi par akcīzes preču neatgriezenisku zudumu ir jāiesniedz pierādījumi, kas apstiprināti ar atbilstošiem attiecīgo valsts uzraudzības un kontroles iestāžu izsniegtajiem dokumentiem. Uzskatām, ka nav nepieciešams likumprojekta 2.pantā precizēt, kādus pierādījumus komersantam ir jāiesniedz dalībvalsts kompetentajām iestādēm, lai pierādītu neatgriezenisku zudumu.
2. Saistībā ar priekšlikumu izvērtēt iespēju noteikt akcīzes nodokļa vērtību akcīzes markām tabakas izstrādājumiem brīdī, kad apstiprinātas noliktavas turētājs piesaka muitas iestādē muitas procedūru — laišanu brīvā apgrozībā, vienlaikus apmaksājot akcīzes nodokli par konkrētajiem, brīvā apgrozījumā laistiem tabakas izstrādājumiem, informējam, ka šobrīd Valsts ieņēmumu dienesta izveidotās darba grupas par digitālo akcīzes nodokļa marku ieviešanu ietvaros tiek vērtēta iespēja noteikt akcīzes nodokļa vērtību akcīzes nodokļa markām brīdī, kad akcīzes prece tiks nodota patēriņam vai izlaista brīvam apgrozījumam. Par nepieciešamajiem iespējamiem grozījumiem tiesību aktos varētu diskutēt, kad būs zināmi minētās darba grupas secinājumi un priekšlikumi par iespēju ieviest digitālo akcīzes nodokļa marku Latvijā.
3. Priekšlikums likuma 27. panta 11.1 daļas papildināšanai ar vārdu "ražošanas" ir atbalstīts, attiecīgi precizējot likumprojektā ietverto regulējumu. Izvērtējot minēto priekšlikumu, tika secināts, ka tas aptvertu tikai to procesu, kad akcīzes nodokļa markas tiek marķētas ar iekārtām un tās ir zudušas ražošanas procesā (notiek pilns process – prece tiek iepildīta pudelēs vai safasēta kastītēs, uzlīmētas etiķetes, aizvalcētas, samarķētas ar akcīzes nodokļa markām u.tml.). Savukārt, ja akcīzes nodokļa markas tiek marķētas manuāli, tad šo procesu varētu uzskatīt par marķēšanas procesu. Likuma 1.panta otrās daļas 2.1 punktā ir noteikts, kas ir bojāta akcīzes nodokļa marka un kādos procesos tā varētu tikt bojāta. Ņemot vērā to, ka akcīzes nodokļa markas var tikt līmētas un zudušas dažādos procesos, likumprojektā ietvertā 27.panta 11.1 daļa ir papildināta pēc līdzības ar procesiem, kādi tie ir noteikti likumā attiecībā uz bojātām akcīzes nodokļa markām, līdz ar to par zudušām akcīzes nodokļa markām uzskata tādas akcīzes nodokļa markas, kuras zudušas ražošanas, apstrādes, pārstrādes, fasēšanas, marķēšanas, uzglabāšanas vai pārvietošanas laikā vai kurām trūkst kāds no identifikācijas parametriem (sērija vai numurs).
6.4. Cita informācija
-
7. Tiesību akta projekta izpildes nodrošināšana un tās ietekme uz institūcijām
Vai projekts skar šo jomu?
Jā
7.1. Projekta izpildē iesaistītās institūcijas
Institūcijas
- Valsts ieņēmumu dienests
7.2. Administratīvo izmaksu monetārs novērtējums
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
7.3. Atbilstības izmaksu monetārs novērtējums
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
7.4. Projekta izpildes ietekme uz pārvaldes funkcijām un institucionālo struktūru
Ietekme
Jā/Nē
Skaidrojums
1. Tiks veidota jauna institūcija
Nē
-
2. Tiks likvidēta institūcija
Nē
-
3. Tiks veikta esošās institūcijas reorganizācija
Nē
-
4. Institūcijas funkcijas un uzdevumi tiks mainīti (paplašināti vai sašaurināti)
Nē
-
5. Tiks veikta iekšējo institūcijas procesu efektivizācija
Nē
-
6. Tiks veikta iekšējo institūcijas procesu digitalizācija
Nē
-
7. Tiks veikta iekšējo institūcijas procesu optimizācija
Nē
-
8. Cita informācija
Nē
-
7.5. Cita informācija
Projekta izpilde neietekmēs pārvaldes funkcijas un institucionālo struktūru. Jaunu institūciju izveide, esošo institūciju likvidācija vai reorganizācija nav nepieciešama. Projekts tiks īstenots esošo cilvēkresursu ietvarā.
8. Horizontālās ietekmes
8.1. Projekta tiesiskā regulējuma ietekme
8.1.1. uz publisku pakalpojumu attīstību
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.2. uz valsts un pašvaldību informācijas un komunikācijas tehnoloģiju attīstību
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.3. uz informācijas sabiedrības politikas īstenošanu
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.4. uz Nacionālā attīstības plāna rādītājiem
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.5. uz teritoriju attīstību
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.6. uz vidi
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.7. uz klimatneitralitāti
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.8. uz iedzīvotāju sociālo situāciju
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.9. uz personu ar invaliditāti vienlīdzīgām iespējām un tiesībām
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.10. uz dzimumu līdztiesību
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.11. uz veselību
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.12. uz cilvēktiesībām, demokrātiskām vērtībām un pilsoniskās sabiedrības attīstību
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.13. uz datu aizsardzību
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.14. uz diasporu
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.15. uz profesiju reglamentāciju
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.16. uz bērna labākajām interesēm
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.2. Cita informācija
-
Pielikumi