Anotācija (ex-ante)

Piebraucamā ceļa un stāvvietas izbūve ietilpst Baltijas jūras un Rīgas jūras līča piekrastes aizsargjoslā, turklāt piebraucamā ceļa būvniecības vieta daļēji ietilpst minētās aizsargjoslas krasta kāpu aizsargjoslā.

Aizsargjoslu likuma 36. panta otrās daļas 7. punkts paredz, ka krasta kāpu aizsargjoslā ir atļauta ielu un autoceļu būvniecība vai pārbūve, lai nodrošinātu piekļuvi esošām dzīvojamām ēkām vai šajā pantā atļautās apbūves (ja tur bijusi iepriekšējā apbūve) vajadzībām, ja nepastāv citas piekļuves iespējas. Tāpat no Aizsargjoslu likuma 36. panta otrās daļas 7. punkta izņēmuma izriet, ka piekļuves mērķis ir piekļūšana esošai atļautai apbūvei, nevis apbūvētai zemes vienībai, attiecīgi konkrētā gadījumā secināms, ka tikai caur krasta kāpu aizsargjoslu ir iespējama piekļuve apbūvei.

Vienlaikus Aizsargjoslu likuma 36. panta ceturtās daļas 2. punkts paredz, ka krasta kāpu aizsargjoslā mežā ir aizliegts veikt būvniecību, kuras rezultātā platība tiek atmežota, bez Ministru kabineta ikreizēja rīkojuma.

1. Paredzamā darbība:
Plānotā piebraucamā ceļa (platums: 3 m; segums: grants) būvniecība iedalāma divos posmos: ~288 m posms ārpus kāpu aizsargjoslas un līdz ~265 m posms krasta kāpu aizsargjoslā - zemesgabalā (gan meža zemē, gan lauksaimniecībā izmantojamā teritorijā). Piebraucamā ceļa rietumu galā plānota automašīnu stāvvietas izbūve ~80 m² platībā (10 m x 8 m).

Valsts vides dienests 2021. gada 3. decembrī ir izsniedzis ietekmes uz vidi sākotnējo izvērtējumu Nr. VI21SI0106 (turpmāk - sākotnējais izvērtējums), kur paredzētā darbība ir: kūts ar šķūni pārbūve par saimniecības ēku un piebraucamā ceļa būvniecība.Tāpat ir plānots uzstādīt rūpnieciski ražotu pārvietojamo tualeti, kuras komplektācijā iekļautajai tvertnei ir nodrošināta hidroizolācija, tādējādi piebraucamā ceļa un stāvvietas izbūve ir nepieciešama ne tikai esošās apbūves piekļuvei, bet arī, lai nodrošinātu piekļuvi ēkai - tās pārbūves laikā, kā arī tualetes novietošanai un apsaimniekošanai - autotransporta piekļuvei. Tādējādi rīkojuma projekts, kas atļauj atmežošanu 0.0517 ha platībā piebraucamā ceļa un stāvvietas izbūvei ir saistīts ar ēkas pārbūves darbiem. Valsts vides dienests ir lēmis nepiemērot ietekmes uz vidi novērtējuma procedūru darbībai – kūts ar šķūni pārbūvei par saimniecības ēku un piebraucamā ceļa būvniecībai nekustamā īpašuma “Stiliņi” (kadastra Nr. 6660 013 0026) zemes vienībā ar kadastra apzīmējumu 6660 013 0226, nekustamā īpašuma “Aļņi” (kadastra Nr. 6660 013 0004) zemes vienībā ar kadastra apzīmējumu 6660 013 0004 un nekustamā īpašuma “Ronīši” (kadastra Nr. 6660 0130 063) zemes vienībā ar kadastra apzīmējumu 6660 013 0063, Liepupes pagastā, Limbažu novadā. Vienlaikus Valsts vides dienests norāda, ka ceļa būvniecība jāveic pirms ēkas pārbūves darbu uzsākšanas, lai nodrošinātu organizētu piekļuvi ēkas pārbūves vietai.

Piebraucamā ceļa būvniecībai ārpus krasta kāpu aizsargjoslas 145 m garumā un 4,5 m platumā ir nostiprināts ceļa servitūts (atbilstoši Vidzemes rajona tiesas Liepupes pagasta zemesgrāmatas nodalījuma Nr. 80 I daļas 1. iedaļas 3.1. punktam “Kalpojošs nekustams īpašums “Aļņi”, Liepupes pagasts, Limbažu novads (Liepupes pagasta zemesgrāmata nodalījuma Nr. 25). Pamats: 2016. gada 25. aprīļa Vidzemes apgabaltiesas Civillietu tiesas kolēģijas spriedums, lieta Nr. C21029914 CA0005-16/07”). Līdz ar to piekļuve līdz zemesgabalam tiek īstenota no pašvaldības ceļa Kalnsalas-Roņi (ceļa zemes vienības kadastra apzīmējums 6660 013 0154) pa ierīkoto piebraucamo ceļu (ārpus krasta kāpu aizsargjoslas) - caur nekustamajiem īpašumiem "Ronīši" un "Aļņi"nostiprinātajiem ceļa servitūtiem.
Pašreiz nekustamā īpašuma "Stiliņi" īpašnieks ar automašīnu var piekļūt tikai līdz nekustamā īpašuma robežai, tālāk ceļš nav izbūvēts. Pievienotajā paredzētās darbības ģenerālplānā ir iezīmēts ceļš, kuru plānots izbūvēt zemesgabalā - pašreiz dabā tas neeksistē (ir tikai pirmsreģistrēta būve Nekustamā īpašuma valsts kadastra informācijas sistēmā), tāpat dabā neeksistē servitūta ceļš (identifikators 7315030100011), kas šķērso nekustamo īpašumu "Stiliņi" līdz nekustamā īpašuma "Roņi" (kadastra Nr. 66600130024) robežai.

Piebraucamā ceļa posmam meža zemē iesniedzējs sākotnējā izvērtējumā ir sniedzis divus variantus:
1. variantā atmežojamā platība ir ~1170 m² (zeme zem ceļiem kopā 1386 m²);
2. variantā – ~498,9 m² (zeme zem ceļiem kopā 914 m²). Saskaņā ar iesniedzēja sniegto informāciju plānotais elektrolīnijas kabelis tiks ierīkots blakus piebraucamam ceļam.
Izvērtējot abus variantus piebraucamā ceļa būvniecībai tika izvēlēts otrais variants, kura būvniecības rezultātā atmežojamā platība ir ~498,9 m² un plānotā piebraucamā ceļa izbūves trase krasta kāpu aizsargjoslu šķērso iespējami mazāk skarot meža zemi, un atbilstoši iesniegtajam ģenerālplānam ir pielāgota teritorijā esošo meliorācijas objektu izvietojumam. Atmežojamās meža zemes izvietojuma plāns un piebraucamā ceļa un stāvvietas ģenerālplāns pievienots anotācijas pielikumā.

2. Atmežošana:
Saskaņā ar Meža likuma 41. panta pirmo daļu platību atmežo, ja tas nepieciešams būvniecībai, derīgo izrakteņu ieguvei, lauksaimniecībā izmantojamās zemes ierīkošanai, īpaši aizsargājamo biotopu atjaunošanai, valsts sauszemes teritorijas aizsardzības un neaizskaramības nodrošināšanai vai valsts apdraudējuma situācijas novēršanai militārajos objektos un to aizsargjoslās un ja personai ir izdots kompetentas institūcijas administratīvais akts, kas tai piešķir tiesības veikt minētās darbības, un persona ir kompensējusi valstij ar atmežošanas izraisīto negatīvo seku novēršanu saistītos izdevumus. Saskaņā ar Ministru kabineta 2012.gada 18.decembra noteikumu Nr.889 “Noteikumi par atmežošanas kompensācijas noteikšanas kritērijiem, aprēķināšanas un atlīdzināšanas kārtību” Valsts meža dienests aprēķina kompensācijas apmēru pēc iesnieguma saņemšanas no kompetentās institūcijas, kura izdod administratīvo aktu, kas personai piešķir tiesības veikt būvniecību.

2024. gada 4. janvārī Valsts meža dienesta Ziemeļvidzemes virsmežniecība vēstulē Nr. VM10.5-3/3 sniedza atmežošanas izraisīto negatīvo seku kompensācijas apmēra aprēķinu, kas tiek aprēķināts saskaņā ar Ministru kabineta 2012.gada 18.decembra noteikumu Nr.889 “Noteikumi par atmežošanas kompensācijas noteikšanas kritērijiem, aprēķināšanas un atlīdzināšanas kārtību” 3.punktu,
pēc formulas: Z = S x A x Kco₂ x K₁ x K₂ x X,  kur 
Z - kompensācijas apmērs (EUR);
S - atmežojamās meža zemes platība (ha); 
A - vidējās meža atjaunošanas un kopšanas izmaksas (euro/ha) pēc Centrālās statistikas pārvaldes datiem. Meža atjaunošanas  un kopšanas izmaksas veido vidējās iepriekšējo piecu gadu izmaksas par augsnes gatavošanu,stādu iegādi, stādīšanu, agrotehnisko kopšanu un mežaudzes sastāva kopšanu atbilstoši meža zemes kvalitātes grupai, ņemot vērā aprēķina dienā aktuālāko publicēto informāciju; 
Kco₂ -  - koeficients par CO₂ piesaistes potenciāla samazināšanos atkarībā no meža tipa; 
K₁ - koeficients atkarībā no mežsaimnieciskās darbības aprobežojuma un apgrūtinātās teritorijas veida; 
K₂  -  koeficients atkarībā no atmežošanas mērķa; 
X - teritorijas attīstību raksturojošs koeficients, ko nosaka, ņemot vērā aktuālo teritorijas attīstības indeksu.

Atmežošana krastu kāpu aizsargjoslā paredzēta 0,0517 ha kopplatībā:
- 548 kvartāls, 1. nogabals, 0,0115 ha plātībā;
- 548 kvartāls, 2, nogabals 0,0402 ha platībā.

Aprēķinātais atmežošanas kompensācijas apmērs ir  23 568,79 euro (divdesmit trīs tūkstoši pieci simti sešdesmt astoņi euro, 79 centi). Nekustamā īpašuma īpašnieks ir iepazinies ar aprēķināto atmežošanas kompensācijas apmēru un apmaksas kārtību. Atmežošanas kompensācijas apmaksa veicama pēc Ministra kabineta rīkojuma apstiprināšanas.

3. Dabas vērtības zemesgabalā un nosacījumi to saglabāšanai:
Plānotā piebraucamā ceļa trase neatrodas īpaši aizsargājamu biotopu, īpaši aizsargājamu sugu atradņu vai citu dabas vērtību tiešā tuvumā, kā tas minēts sākotnējā izvērtējumā, kur norādīta atsauksme uz 2021. gada 5. jūlija Nr. 54/21 sertificētas sugu un biotopu aizsardzības ekspertes Egitas Grolles (sertifikāta Nr. 003; specializācija: jūras piekraste, meži un virsāji, zālāji un vaskulārie augi) par paredzētās darbības vietā esošajām dabas vērtībām un paredzētās darbības ietekmi - atzinumu.
Piebraucamā ceļa būvniecība un stāvvietas izbūve kopumā iesniegumā norādītajā apjomā nav tāda, kas varētu radīt neatgriezenisku un būtiski negatīvu ietekmi uz krasta kāpu aizsargjoslu un tās izveidošanas mērķu ievērošanu (atbilstoši Aizsargjoslu likuma 6. panta pirmajai daļai Baltijas jūras un Rīgas jūras līča piekrastes aizsargjosla izveidota, lai samazinātu piesārņojuma ietekmi uz Baltijas jūru, saglabātu meža aizsargfunkcijas, novērstu erozijas procesu attīstību, aizsargātu piekrastes ainavas, nodrošinātu piekrastes dabas resursu, arī atpūtai un tūrismam nepieciešamo resursu un citu sabiedrībai nozīmīgu teritoriju saglabāšanu un aizsardzību, to līdzsvarotu un ilgstošu izmantošanu). Ceļa būvniecība zināmā mērā palielinās meža masīva fragmentāciju, tomēr jānorāda, ka ceļa novietojums otrajā variantā kāpu aizsargjoslā esošajā meža zemē lielā mērā ved paralēli esošajai koplietošanas ūdensnotekai – tās 10 m ekspluatācijas aizsargjoslā. Līdz ar to faktiski netiks radīts plaša apjoma pilnīgi jauns lineārs atvērums neskartā meža masīvā, bet gan par ~3 m paplašināts esošais. Koku ciršana un atmežošana kāpu aizsargjoslā ir stingri ierobežota ar Aizsargjoslu likumu, līdz ar nav sagaidāms, ka ceļa būvniecības rezultātā varētu tikt veicināta mežsaimnieciskā darbība vai cita veida saimnieciskā darbība kāpu aizsargjoslā. Ārpus krasta kāpu aizsargjoslas plānotais ceļa posms, kā norādījusi sugu un biotopu eksperte un kā tas redzams ortofotokartēs, lielā mērā tiks būvēts gar esošu izcirtumu, līdz ar to papildu ietekmes uz vidi, ko varētu radīt ceļa būvniecība, šajā ceļa daļā nav vērtējamas kā ļoti būtiskas. Jauna ceļa būvniecība Ziemeļvidzemes biosfēras rezervāta ainavu aizsardzības zonā, ārpus kāpu aizsargjoslas, nav aizliegta ar Aizsargjoslu likumu vai citiem normatīvajiem aktiem. Ietekme, ko radīs troksnis, vibrācijas un putekļi ceļa būvniecības laikā, kopumā vērtējama kā īslaicīga un maznozīmīga. Ņemot vērā to, ka ceļa būvniecības vietu lielā mērā ieskauj meža teritorijas, tad iepriekš minētās ietekmes neradīs traucējumus apkārtnes iedzīvotājiem un tiks absorbētas apkārtējā vidē.

4. Atbilstība Aizsargjoslu likuma normām:
Aizsargjoslu likuma 36. panta otrās daļas 7. punkts paredz, ka krasta kāpu aizsargjoslā  ir atļauta ielu un autoceļu būvniecība vai pārbūve, lai nodrošinātu piekļuvi esošām dzīvojamām ēkām vai šajā pantā atļautās apbūves (ja tur bijusi iepriekšējā apbūve) vajadzībām, ja nepastāv citas piekļuves iespējas. 
No Aizsargjoslu likuma 36. panta otrās daļas 7. punkta izņēmuma izriet, ka piekļuves mērķis ir piekļūšana esošai atļautai apbūvei, nevis apbūvētai zemes vienībai. Tradicionāli ar piekļuvi ēkām saprot piekļuvi to tiešā tuvumā, nevis tikai līdz īpašuma vai zemes vienības robežām, jo īpaši lauku teritorijās, kur zemes vienības platība var būt ievērojama. Piemērojot Aizsargjoslu likuma 36. panta otrās daļas 7. punktā noteikto izņēmumu, katrā konkrētā gadījumā ir jāizvērtē, vai tā ir vienīgā iespēja. Nekustamā īpašuma "Stiliņi" kopplatība ir 5,09 hektāri un tas visā platībā atrodas krasta kāpu aizsargjoslā, līdz ar to tikai caur krasta kāpu aizsargjoslu ir iespējam piekļuve apbūvei. Turklāt arī Valsts vides dienesta sākotnējā izvērtējumā norādīts, ka lai nodrošinātu organizētu piekļuvi ēkas pārbūves vietai, ceļa būvniecība jāveic pirms ēkas pārbūves darbu uzsākšanas. Attiecīgi gan ēkas pārbūves veikšanai, gan turpmākai nekustamā īpašuma apsaimniekošanai (piemēram, pārvietojamās tualetes novietošanai un apkalpošanai) ir nepieciešama ceļa un stāvvietas ierīkošana zemesgabalā, kas ir atbilstoša Aizsargjoslu likuma regulējumam.
Īpaši lauku teritorijās, -  lai nodrošinātu īpašuma apsaimniekošanu, ir svarīga piekļuve pagalmam, kurā var būt izvietotas gan dzīvojamās, gan saimniecība ēkas (saskaņā ar Nekustamā īpašuma valsts kadastra informācijas sistēmas datiem nekustamā īpašumā atrodas 2021. gada 25. maijā kadastrāli uzmērīta būve ar kadastra apzīmējumu 6660 013 0024 002). Norādām, ka šajā gadījumā stāvvieta nav uzskatāma par stāvvietu Aizsargjoslu likuma 36. panta otrās daļas 6. punkta izpratnē, kas vērsts uz sabiedrībai pieejamu auto stāvlaukumu izbūvi, kas nav saistīta ar esošām ēkām vai būvēm. Šajā gadījumā stāvvieta, kuru plānots izbūvēt, ir tieši saistīta ar piekļuvi būvei, piebraucamā ceļa izbūve ietver arī stāvvietas izbūvi. Atbilstoši likuma “Par autoceļiem” 2. panta otrajai daļai  autoceļu kompleksā ietilpst gan zemes klātne un braucamā daļa, gan ceļu inženierbūves tai skaitā, transportlīdzekļu stāvlaukumi un stāvvietas. Lielākoties būvniecības projekti krasta kāpu aizsargjoslā ietver arī piekļuvi pie ēkām un būvēm, tajā skaitā piebraucamo ceļu ar stāvvietu, atsevišķi neizdalot stāvvietu. Saskaņā ar iesniedzēja sniegto informāciju piebraucamā ceļa rietumu galā plānota automašīnu stāvvietas izbūve ~80 m² platībā (10 m x 8 m). Pašreiz nekustamā īpašuma īpašnieks ar automašīnu piekļūst tikai līdz īpašuma robežai un tālāk ar kājām mēro ceļu līdz esošai apbūvei. 

5. Paredzētās darbības ietekmes uz vidi sākotnējais izvērtējums, tehniskie noteikumi:
Valsts vides dienests 2021. gada 3. decembrī izsniedza ietekmes uz vidi sākotnējo izvērtējumu Nr. VI21SI0106, kurā vērtēta paredzētās darbības ietekme uz vidi, un pieņēma lēmumu nepiemērot paredzētajai darbībai ietekmes uz vidi novērtējuma procedūru. Piebraucamā ceļa un stāvvietas izbūve zemes vienībās ar kadastra apzīmējumiem 6660 013 0226, 6660 013 0004, 6660 013 0063, Liepupes pagastā, Limbažu novadā, un darbībai nav paredzama būtiska negatīva ietekme uz īpaši aizsargājamo dabas teritoriju un dabas vērtībām, ja plānotā darbība nenonāk pretrunā ar Aizsargjoslu likuma 6. panta pirmajā daļa noteikto Baltijas jūras un Rīgas jūras līča piekrastes aizsargjoslas izveidošanas mērķi un Aizsargjoslu likuma 35. un 36. pantā noteiktajiem aprobežojumiem.
Saskaņā ar izvērtējumu paredzētā darbība nav pretrunā Rīgas jūras līča piekrastes aizsargjoslas izveidošanas mērķim, kā arī vides aizsardzības principiem. Izvērtējumā minēts, ka paredzētā darbība neatstās būtisku un neatgriezenisku ietekmi uz apkārtējo vidi un krasta kāpu aizsargjoslu.
Paredzētā darbība īstenojama, ievērojot tehniskajos noteikumos izvirzāmās vides aizsardzības prasības. Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrija sadarbībā ar padotības iestādēm izvērtēja veicamo administratīvo procesu secību atmežošanas gadījumos krasta kāpu aizsargjoslā un secināja, ka Ministru kabineta lēmums saņemams pēc izvērtējuma, bet pirms Valsts vides dienesta tehnisko noteikumu izdošanas. Līdz ar to tikai pēc šī rīkojuma projekta pieņemšanas, pamatojoties uz izvērtējumu, ir sagatavojami Valsts vides dienesta tehniskie noteikumi, kuros tiks paredzēti konkrēti, izvērtējumā jau identificēti nosacījumi paredzētās darbības ietekmes uz vidi mazināšanai.
Zemkopības ministrijas nekustamie īpašumi 2022. gada 15. martā izsniegusi tehniskos noteikumus Nr. V-1-18/134 (spēkā līdz 2024. gada 15. februārim), nosakot vides aizsardzības un būvdarbu prasības.

6. Teritorijas plānošanas dokumenti un būvatļauja:
Saskaņā ar 2009. gada 19. augusta Salacgrīvas novada (tagad Limbažu novads) saistošajiem noteikumiem Nr. 6 "Par teritorijas plānojumiem", Liepupes pagasta teritorijas plānojumā funkcionālais zonējums zemes gabalam ar kadastra apzīmējumu 6660 013 0226, "Stiliņi", Liepupes pagastā, Limbažu novadā, noteikts Ostas teritorija, Mežu teritorijā un nelielā daļā Lauksaimniecības un lauku apbūves teritorijā. Ēkas pārbūves vieta saskaņā ar teritorijas plānojumu atrodas Mežu teritorijā. Minētā zemes gabala daļai, kurā paredzēta piebraucamā ceļa un stāvvietas izbūve, zemes lietošanas veids ir mežs, minētais zemes lietošanas veids tiks mainīts, bet pēc šo Ministru kabineta rīkojuma pieņemšanas.
Paredzētajai darbībai Limbažu novada Būvvalde 2023. gada 24. aprīlī ir saskaņojusi būvprojektu minimālā sastāvā "Piebraucamā ceļa un stāvvietas izbūve "Stiliņi", Liepupes pagasts, Salacgrīvas novads" un 2023. gada 24. aprīlī izsniegta būvatļauja Nr. BIS-BV-4.5-2023-101 ar projektēšanas un būvdarbu uzsākšanas nosacījumiem.
Saskaņā ar Liepupes pagasta teritorijas izmantošanas un apbūves saistošajiem noteikumiem: jebkurā izbūves teritorijā atļautā izmantošana ir piebraucamie ceļi un automašīnu novietošana. Piebraucamā ceļa būvniecība jāveic pirms ēkas pārbūves darbu uzsākšanas, lai nodrošinātu organizētu piekļuvi ēkas pārbūves vietai.

Rīkojuma projekts paredz atļaut atmežot meža zemi 0,0517 ha platībā - nekustamajā īpašumā "Stiliņi", lai varētu veikt piebraucamā ceļa un stāvvietas izbūvi.