Anotācija (ex-ante)

Ņemot vērā to, ka normatīvais akts, kurā pārņemtas Eiropas Parlamenta un Padomes 2011. gada 8. jūnija direktīvas 2011/61/ES par alternatīvo ieguldījumu fondu pārvaldniekiem un par grozījumiem direktīvā 2003/41/EK, direktīvā 2009/65/EK, regulā (EK) Nr. 1060/2009 un regulā (ES) Nr. 1095/2010 (turpmāk - Direktīva Nr. 2011/61) noteiktās AIFP darbību regulējošās prasības, ir Alternatīvo ieguldījumu fondu un to pārvaldnieku likums, lai pārņemtu Direktīvas Nr. 2024/927 1.pantu, ir jāveic grozījumi Alternatīvo ieguldījumu fondu un to pārvaldnieku likumā.
Nepieciešams noteikt prasības AIFP, kas pārvalda AIF, kuri izsniedz aizdevumus, kā arī precizēt prasības, kas piemērojamas AIFP, kuri deleģē savas funkcijas trešajām personām. Tāpat arī nepieciešams nodrošināt vienlīdzīgu regulējumu struktūrām, kuras sniedz turētājbanku pakalpojumus, paplašināt piekļuvi turētājbanku  pakalpojumiem citā dalībvalstī, optimizēt uzraudzības datu vākšanu un veicināt likviditātes pārvaldības instrumentu lietošanu Eiropas Savienībā. Lai stiprinātu pastāvīgas AIFP vadības kapacitāti dalībvalstī, līdzšinējās prasības nodrošināt AIFP vadībā vismaz divas  amatpersonas, kas  ir kompetentas tā pārvaldē esošā fonda izraudzītās ieguldījumu stratēģijas īstenošanā, papildinātas ar nosacījumu, ka šīs amatpersonas uz pilnu slodzi ir nodarbinātas AIFP un viņu pastāvīgā dzīvesvieta ir dalībvalstī.
Lai uzlabotu juridisko noteiktību, būtu jāprecizē, ka AIF pārvaldība var ietvert arī tādas darbības kā aizdevumu izsniegšana AIF vārdā un īpašam nolūkam izveidotu struktūru vērtspapirizācijas apkalpošana.
Lai palielinātu AIFP darbību efektivitāti un paplašinātu sniedzamo pakalpojumu loku, nepieciešams noteikt, ka AIFP drīkst veikt etalonu administrēšanu saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes 2016. gada 8. jūnija regulu (ES) 2016/1011 par indeksiem, ko izmanto kā etalonus finanšu instrumentos un finanšu līgumos vai ieguldījumu fondu darbības rezultātu mērīšanai, un ar kuru groza direktīvu 2008/48/EK, direktīvu 2014/17/ES un regulu (ES) Nr. 596/2014, kā arī veikt kredītu apkalpošanas darbības saskaņā ar Parādu ārpustiesas atgūšanas likumā noteikto.
Nepieciešams uzlabot juridisko noteiktību AIFP pakalpojumu sniegšanai trešajām personām, atļaujot tām sniegt tos pašus pakalpojumus  un darbības, ko tās jau veic attiecībā uz to pārvaldītajiem AIF, ar noteikumu, ka jebkāds iespējamais interešu konflikts, ko rada šādas darbības nodrošināšana trešajām personām, tiek pienācīgi pārvaldīts. Šādas funkcijas un darbības ietver korporatīvos pakalpojumus, piemēram, cilvēkresursu un  informācijas tehnoloģiju jomās, kā arī informācijas tehnoloģiju pakalpojumus portfeļa pārvaldībai un risku pārvaldībai.
Šobrīd Alternatīvo ieguldījumu fondu un to pārvaldnieku likumā no Direktīvas Nr. 2011/61 pārņemtās prasības pilnā apmērā piemēro licencētiem AIFP. Reģistrētiem AIFP, ņemot vērā iespēju AIF izplatīt privātiem ieguldītājiem, ir noteikts stingrāks režīms, nekā to pieļauj Direktīva Nr. 2011/61 - reģistrēti AIFP nedrīkst pārvaldīt fondus ar augstāku risku - atvērtus fondus, kā arī tādus fondus, kas savā darbībā izmanto sviras finansējumu. AIFP nozares ieskatos, Alternatīvo ieguldījumu fondu un to pārvaldnieku likumā noteiktie kritēriji ierobežo reģistrētu AIFP darbības iespējas.
Reģistrēta AIFP darbības uzraudzība faktiski gulstas uz pašiem AIF ieguldītājiem, kuri var būt ne tikai profesionāli ieguldītāji Finanšu instrumentu tirgus likuma izpratnē, bet arī privāti ieguldītāji. Privāto ieguldītāju kompetence ne vienmēr ir pietiekama AIFP darbības un risku izvērtēšanai, kas savukārt palielina darbības atbilstības risku. Reģistrētiem AIFP būtu jāievēro vispārējās fonda risku pārvaldīšanai paredzētās normas, kuras šobrīd kā obligātas Alternatīvo ieguldījumu fondu un to pārvaldnieku likumā nav noteiktas, lai gan šādas normas būtu nepieciešamas. Situācija kļūst īpaši aktuāla, ja tiek apsvērta reģistrētu AIFP darbības paplašināšana, tostarp ļaujot tiem pārvaldīt atvērtus fondus vai fondus ar sviras finansējumu. Lai nodrošinātu risku efektīvu mazināšanu un ieguldītāju interešu aizsardzību, šādas darbības paplašināšana prasa papildu risinājumus regulējumā.
Šobrīd Alternatīvo ieguldījumu fondu un to pārvaldnieku likuma 36.pants paredz dažādus instrumentus, lai nodrošinātu atbilstošu aktīvu turēšanu, nosakot par fonda līdzekļiem iegūto nekustamo īpašumu vai kapitālsabiedrības kapitāla daļu reģistrācijas nosacījumus. Vienlaikus Komisijas 2012. gada 19. decembra deleģētā regula (ES) Nr. 231/2013, ar ko papildina Eiropas Parlamenta un Padomes direktīvu 2011/61/ES attiecībā uz atbrīvojumiem, vispārējiem darbības nosacījumiem, depozitārijiem, saistību īpatsvaru, pārskatāmību un uzraudzību, kā arī Alternatīvo ieguldījumu fondu un to pārvaldnieku likums jau šobrīd regulē turētājbanku pienākumus attiecībā uz AIF aktīvu turēšanu, tajā skaitā attiecībā uz īpašumtiesību pārbaudi, uzskaiti un kontroli. Ievērojot minēto, prasība katru reizi šādiem darījumiem saņemt fonda turētājbankas piekrišanu rada iesaistītajām pusēm lieku administratīvo slogu.

Ar likumprojektu paredzēts vairākās vietās Alternatīvo ieguldījumu fondu un to pārvaldnieku likumā aizstāt vārdu "pakalpojums" ar vārdu "darbība" (piemēram, likumprojekta 1. pantā), tādā veidā tuvinot šajā likumā lietoto terminoloģiju Direktīvas Nr.2024/927 terminoloģijai, lai pēc iespējas precīzāk pēc būtības pārņemtu Direktīvas Nr. 2024/927 prasības.
Likumprojekta 1.pants papildina Alternatīvo ieguldījumu fondu un to pārvaldnieku likuma 1.pantu ar 45., 46., 47., 48. un 49.punktu, definējot, kas ir fonda kapitāls, aizdevumu izsniegšana, akcionāra aizdevums, aizdevumus izsniedzošs fonds un fonds ar sviras finansējumu. Ar minēto grozījumu tiek pārņemtas Direktīvas Nr. 2024/927 prasības. 
Likumprojekta 3.pantā tiek veikti tehniski precizējumi  Alternatīvo ieguldījumu fondu un to pārvaldnieku likuma 5.pantā, kā arī minētā panta septītā daļa tiek papildināta ar 3. un 4.punktu, nosakot, ka licencēts ārējais AIFP, saņemot Latvijas Bankas atļauju, drīkst veikt etalonu administrēšanu saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes 2016. gada 8. jūnija regulu (ES) 2016/1011 par indeksiem, ko izmanto kā etalonus finanšu instrumentos un finanšu līgumos vai ieguldījumu fondu darbības rezultātu mērīšanai, un ar kuru groza direktīvu 2008/48/EK, direktīvu 2014/17/ES un regulu (ES) Nr. 596/2014, izņemot tādu etalonu pārvaldību, kurus izmanto paša pārvaldītajos fondos, un veikt kredītu apkalpošanas darbības saskaņā ar Parādu ārpustiesas atgūšanas likumā noteikto. Ar minēto grozījumu tiek pārņemtas Direktīvas Nr. 2024/927 prasības.
Likumprojekta 5.pants precizē Alternatīvo ieguldījumu fondu un to pārvaldnieku likuma 7.panta pirmo daļu, precizējot vispārīgos AIFP reģistrācijas noteikumus.
Likumprojekta 6.pants precizē Alternatīvo ieguldījumu fondu un to pārvaldnieku likuma 9.panta otro un piekto daļu, kā arī papildina pantu ar 5.⁴ daļu, kurā noteikts, kas ir jāievēro reģistrētam AIFP, lai tas drīkstētu deleģēt fonda ieguldījumu pārvaldīšanu vai riska pārvaldīšanu citam reģistrētam vai licencētam AIFP.
Ņemot vērā to, ka Latvijā reģistrētiem AIFP ir atļauts izplatīt fonda ieguldījumu daļas privātiem ieguldītājiem un ka Direktīva Nr. 2011/61 šādos gadījumos dalībvalstīm ļauj noteikt AIFP vai AIF stingrākas prasības nekā prasības, ko piemēro tiem AIF, kurus tirgo vienīgi profesionāliem ieguldītājiem, kā arī riskus, kas saistīti ar reģistrēta AIFP darbību un plānoto regulējuma paplašinājumu, kas atļautu dibināt atvērtus AIF un AIF ar sviras finansējumu (attiecīgi grozījumi Alternatīvo ieguldījumu fondu un to pārvaldnieku likuma 7.pantā), šo risku mazināšanai un ieguldītāju interešu aizsardzībai nepieciešami papildu risinājumi:
1) noteikt vispārējās fonda risku pārvaldības prasības (grozījums Alternatīvo ieguldījumu fondu un to pārvaldnieku likuma 9.panta piektajā daļā ar atsauci uz 25.panta pirmo, trešo, ceturto, sesto un septīto daļu);
2) fondu pārvaldi var uzsākt un ieguldītāju līdzekļus piesaistīt AIFP ar minimālo sākotnējo kapitālu 30 000 euro (grozījums Alternatīvo ieguldījumu fondu un to pārvaldnieku likuma 16.panta četrpadsmitajā daļā);
3) neprofesionālajam ieguldītājam drīkst izplatīt tāda AIF ieguldījumu daļas, kam nav sviras finansējuma, sniedzot skaidru norādi, ka reģistrēta AIFP uzraudzība ir ierobežota (grozījumi Alternatīvo ieguldījumu fondu un to pārvaldnieku likuma 9.panta otrajā daļā);
4) līdzšinējā norma neparedzēja specifiskas prasības reģistrēta AIFP amatpersonām. Reģistrētam AIFP līdz šim bija saistošas prasības amatpersonām, tai skaitā, ka tā ir pietiekami kompetenta jomā, par kuru būs atbildīga. Tomēr nebija norādīts atbildīgo amatpersonu skaits un konkrētā joma – ieguldījumu stratēģijas īstenošana, kurā tai ir jābūt kompetentai. Lai to novērstu, Alternatīvo ieguldījumu fondu un to pārvaldnieku likuma 9.panta piektā daļa tiek papildināta ar atsauci uz 15.panta ceturtās daļas 1.punktu;
5) AIFP jānodrošina attiecīgā AIF darbībai piemītošo risku atbilstoša pārvaldība (grozījumi Alternatīvo ieguldījumu fondu un to pārvaldnieku likuma 9.panta piektajā daļā, kura satur atsauces uz attiecīgajām normām Alternatīvo ieguldījumu fondu un to pārvaldnieku likumā, tomēr 25.¹, 26.¹ un 26.² pantā minēto normu piemērošana pēc būtības ir ierobežota un attiecas tikai tiem AIFP, kuri pārvalda atvērtus AIF vai kuru pārvaldē esošie AIF iesaistās aizdevumu izsniegšanā);
6) deleģēšanas normas ir attiecināmas uz reģistrētu AIFP, jo to mērķis ir novērst iespēju deleģēt AIFP pamatdarbības pakalpojumus (fonda ieguldījumu pārvaldīšana un riska pārvaldīšana) personām, kurām varētu nebūt atbilstoša kvalifikācija, profesionālā pieredze, nevainojama reputācija vai pietiekami resursi deleģēto darbību izpildei. Vienlaikus šīs normas nodrošina, ka AIFP saglabā pilnu atbildību par deleģētajām funkcijām, novēršot regulējuma apiešanas iespējas (likumprojekta 6. pantā ietvertā 9.panta 5.⁴ daļa).
Ar grozījumiem, kas paredzēti likumprojekta 5.un 9.pantā, ir ņemti vērā Latvijas Privātā un Iespējkapitāla nozares asociācijas priekšlikumi Alternatīvo ieguldījumu fondu un to pārvaldnieku likuma izmaiņām.
Likumprojekta 7.pants precizē Alternatīvo ieguldījumu fondu un to pārvaldnieku likuma 10.panta trešās daļas 1.punkta "a" apakšpunktu un papildina minēto punktu ar "h", "i" un "j" apakšpunktu, nosakot licences saņemšanai iesniedzamos dokumentus un ziņas. Ar minēto grozījumu tiek pārņemtas Direktīvas Nr. 2024/927 prasības.
Likumprojekta 8.pants precizē Alternatīvo ieguldījumu fondu un to pārvaldnieku likuma  15.panta ceturto daļu, nosakot, kādām kompetencēm un prasībām jāatbilst vismaz divām AIFP amatpersonām. Ar minēto grozījumu tiek pārņemtas Direktīvas Nr. 2024/927 prasības.
Likumprojekta 10.pants precizē Alternatīvo ieguldījumu fondu un to pārvaldnieku likuma 18.panta pirmo daļu, lai tehniski saskaņotu šajā likumā lietotos terminus “pakalpojumi”, “papildpakalpojumi” un “darbības” ar Direktīvā Nr.2024/927 lietotajiem terminiem un tādējādi pēc iespējas precīzāk pārņemtu minēto direktīvu.
Likumprojekta 11.pants precizē Alternatīvo ieguldījumu fondu un to pārvaldnieku likuma 20.panta piekto daļu, nosakot Eiropas Vērtspapīru un tirgu iestādei nododamās informācijas apjomu atbilstoši Direktīvas Nr. 2024/927 prasībām. Balstoties uz dalībvalstu saņemto informāciju, Eiropas Vērtspapīru un tirgu iestāde uztur centralizētu publisku reģistru, kurā norāda ikvienu licencētu AIFP, katra šāda AIFP uzraudzības institūciju un to AIF sarakstu, kurus šāds  AIFP pārvalda vai izplata Eiropas Savienībā. Reģistrs ir publiski pieejams Eiropas Vērtspapīru un tirgu iestādes tīmekļvietnē.
Likumprojekta 12.pantā ietvertie grozījumi ir tehniski un tiek veikti, lai salāgotu terminoloģiju  Alternatīvo ieguldījumu fondu un to pārvaldnieku likumā, savukārt grozījumi 22.panta ceturtajā daļā tiek veikti, lai precizētu  norādītās prasības AIFP darbībai. Ar minēto grozījumu tiek pārņemtas Direktīvas Nr. 2024/927 prasības.
Likumprojekta 13.pants papildina Alternatīvo ieguldījumu fondu un to pārvaldnieku likuma 23.pantu ar 2.¹ daļu, paredzot nosacījumus, kas AIFP jāievēro, ja tas plāno pārvaldīt fondu pēc trešās personas iniciatīvas. Ar minēto grozījumu tiek pārņemtas Direktīvas Nr. 2024/927 prasības.
Likumprojekta 15. pants precizē Alternatīvo ieguldījumu fondu un to pārvaldnieku likuma 25. panta trešo daļu, jēdzienu “risku kontroles funkcija” aizstājot ar “risku pārvaldīšana”. Ar minēto grozījumu tiek precizēta Direktīvas Nr. 2011/61 15. panta 1. punktā izmantotās terminoloģijas pārņemšana Alternatīvo ieguldījumu fondu un to pārvaldnieku likuma 25.panta trešajā daļā, kā arī veikti citi tehniski precizējumi, lai likuma normu padarītu saprotamāku.
Likumprojekta 16.pants papildina Alternatīvo ieguldījumu fondu un to pārvaldnieku likumu ar 25.¹ pantu “Aizdevumu izsniegšana”, kurā norādīts, kādas prasības jāievēro AIFP, izsniedzot aizdevumus. Ar minēto grozījumu tiek pārņemtas Direktīvas Nr. 2024/927 prasības. 
Likumprojekta 17.pants papildina Alternatīvo ieguldījumu fondu un to pārvaldnieku likumu ar 26.¹ pantu “Likviditātes pārvaldības instrumenti”, kur minēts, kādus likviditātes pārvaldības instrumentus drīkst izmantot atvērtā fonda AIFP, un 26.² pantu “Atvērtā fonda likviditātes pārvaldīšana”, kurā minēts, kādi nosacījumi likviditātes pārvaldīšanai jāievēro atvērtā fonda AIFP. Ar minēto grozījumu tiek pārņemtas Direktīvas Nr. 2024/927 prasības.
Likumprojekta 19.pants precizē Alternatīvo ieguldījumu fondu un to pārvaldnieku likuma 28.pantu “Pārvaldnieka darbību deleģēšana”, izsakot to jaunā redakcijā. Ar veiktajiem grozījumiem tiek nodrošināts, ka Latvijas Banka saņem informāciju par darbībām, kuras AIFP plāno deleģēt trešajai personai, kā arī tiek noteikts, ka AIFP deleģēto darbību veikšanai jāizvēlas kvalificēta un uzticama trešā persona, jāizstrādā kārtība deleģēšanas procesa organizēšanai, deleģētās darbības izpildes apjoma un kvalitātes nepārtrauktai uzraudzībai, kā arī ar deleģēšanu saistīto risku pārvaldībai. Grozījumi paredz noteikumus, kuri jāiekļauj deleģēšanas līgumā, kā arī nosacījumus darbību tālākai deleģēšanai. Salīdzinot ar pašlaik spēkā esošo Alternatīvo ieguldījumu fondu un to pārvaldnieku likuma 28.panta redakciju, AIFP arī par plānoto papildpakalpojumu deleģēšanu būs jāinformē Latvijas Banka pirms deleģēšanas līguma noslēgšanas, nevis piecu darbdienu laikā pēc deleģēšanas līguma noslēgšanas, kā tas bija noteikts līdz šim, kā arī AIFP vairs netiek izvirzīta prasība pirms deleģēšanas iesniegt Latvijas Bankai izvērtēšanai deleģēšanas procedūru un ziņot par jebkuriem grozījumiem tajā. Ar  minēto grozījumu tiek pārņemtas Direktīvas Nr. 2024/927 prasības.
Ievērojot riskos balstītu pieeju un turētājbanku iespēju izvēlēties atbilstošākos mehānismus savu pienākumu nodrošināšanai atbilstoši attiecīgā fonda mērķiem un izvēlētajai stratēģijai, likumprojekta 21. pantā ietvertie grozījumi Alternatīvo ieguldījumu fondu un to pārvaldnieku likuma 36.pantā paredz atteikties no nosacījuma, ka nekustamā īpašuma nostiprināšana zemesgrāmatā vai kapitāla daļu reģistrācija komercreģistrā veicama ar atzīmi, ka šo nekustamo īpašumu vai kapitāla daļas nedrīkst atsavināt vai apgrūtināt bez fonda turētājbankas piekrišanas.
Likumprojekta 22.pants papildina Alternatīvo ieguldījumu fondu un to pārvaldnieku likuma 41.pantu ar divpadsmito daļu, paredzot nosacījumus, kādos gadījumos licencēts dalībvalsts AIFP drīkst izplatīt AIF ieguldījumu daļas Latvijā, ievērojot tās pašas prasības, kuras piemēro fonda izcelsmes dalībvalstī. Ar minēto grozījumu tiek pārņemtas Direktīvas Nr. 2024/927 prasības.
Likumprojekta 24.pants papildina Alternatīvo ieguldījumu fondu un to pārvaldnieku likuma 47.pantu ar 6.¹, 6.², 6.³ un 6.⁴ daļu, precizējot turētājbankai izvirzāmās prasības. Likuma 47. panta 6.³ daļā ir paredzēta atkāpe no Administratīvā procesa likumā noteiktā termiņa administratīvā akta izdošanai, paredzot lēmuma pieņemšanu divu mēnešu laikā no iesnieguma saņemšanas. Lai Latvijas Banka varētu sniegt atļauju par fonda turētājbanku izvēlēties citā dalībvalstī reģistrētu kredītiestādi, tai būtu jāiegūst informācija un jāveic attiecīgā turētājbanku pakalpojuma sniedzēju tirgus izpēte, kas varētu efektīvi apmierināt fonda vajadzības, ņemot vērā fonda  ieguldījumu stratēģiju. Papildus tam Latvijas Bankai būtu jāiegūst informācija no visiem Latvijas turētājbanku pakalpojumu sniedzējiem par AIFP vārdā turēto aktīvu kopsummu. Ievērojot minēto, lai objektīvi būtu iespējams iegūt un izvērtēt  nepieciešamo informāciju, noteikts divu mēnešu termiņš lēmuma pieņemšanai. Ar minēto grozījumu tiek pārņemtas Direktīvas Nr. 2024/927 prasības.
Likumprojekta 25.pants groza Alternatīvo ieguldījumu fondu un to pārvaldnieku likuma 48.panta otrās daļas nosacījumus un papildina pantu ar 2.¹ daļu, precizējot turētājbankas pienākumus informācijas sniegšanai uzraudzības iestādēm. Ar minēto grozījumu tiek pārņemtas Direktīvas Nr. 2024/927 prasības.
Likumprojekta 26.pants precizē Alternatīvo ieguldījumu fondu un to pārvaldnieku likuma 54.panta nosacījumus, papildinot trešo personu loku, pie kurām turētājbanka ir tiesīga turēt fonda naudas līdzekļus vai finanšu instrumentus, ar centrālo vērtspapīru depozitāriju, kā arī precizē citus ar aktīvu turēšanu pie trešās personas saistītos nosacījumus. Ar minēto grozījumu tiek pārņemtas Direktīvas Nr. 2024/927 prasības.
Likumprojekta 27.pants precizē Alternatīvo ieguldījumu fondu un to pārvaldnieku likuma 58.pantu, precizējot informācijas atklāšanas ieguldītājiem nosacījumus. Ar minēto grozījumu tiek pārņemtas Direktīvas Nr. 2024/927 prasības.
Likumprojekta 28.pants precizē Alternatīvo ieguldījumu fondu un to pārvaldnieku likuma 59.pantu, precizējot informācijas sniegšanas Latvijas Bankai  nosacījumus. Ar minēto grozījumu tiek pārņemtas Direktīvas Nr. 2024/927 prasības.
Likumprojekta 29.pants precizē Alternatīvo ieguldījumu fondu un to pārvaldnieku likuma 60.panta otrās daļas nosacījumus un papildina pantu ar 2.¹ daļu, precizējot nosacījumus par informācijas izmantošanu AIFP darbības pārrobežu uzraudzībā. Ar minēto grozījumu tiek pārņemtas Direktīvas Nr. 2024/927 prasības.
Likumprojekta 31.pants precizē Alternatīvo ieguldījumu fondu un to pārvaldnieku likuma 72.panta otrās daļas 2.punktu, precizējot nosacījumus, kuri ir attiecināmi uz ārvalsts fonda uzraudzības institūciju un fonda dibināšanas valsti. Ar minēto grozījumu tiek pārņemtas Direktīvas Nr. 2024/927 prasības.
Likumprojekta 32.pants papildina Alternatīvo ieguldījumu fondu un to pārvaldnieku likuma 74.pantu ar 9.¹ daļu, precizējot nosacījumus, kas ir jāievēro ārvalsts AIFP attiecībā uz tā pārvaldītajiem fondiem, lai tiktu ņemtas vērā ieguldītāju intereses. Ar minēto grozījumu tiek pārņemtas Direktīvas Nr. 2024/927 prasības.
Likumprojekta 33.pants precizē Alternatīvo ieguldījumu fondu un to pārvaldnieku likuma 81.panta septītās daļas 14.punktu, nosakot, kādos gadījumos AIFP var pieprasīt aktivizēt vai deaktivizēt parakstīšanās un atpakaļpirkšanas apturēšanu, ja pastāv riski ieguldītāju interešu aizsardzībai vai finanšu stabilitātei. Ar minēto grozījumu tiek pārņemtas Direktīvas Nr. 2024/927 prasības.
Likumprojekta 35.pants papildina Alternatīvo ieguldījumu fondu un to pārvaldnieku likuma 85.panta otro daļu ar 5.punktu, paredzot, ka aizliegums izpaust ierobežotas pieejamības informāciju neattiecas uz informāciju, kas paredzēta normatīvajos  aktos nodokļu jomā, un precizē devīto daļu attiecībā uz centrālā vērtspapīru depozitārija normatīvo regulējumu. Ar minēto grozījumu tiek pārņemtas Direktīvas Nr. 2024/927 prasības.
Likumprojekta 36.pants papildina Alternatīvo ieguldījumu fondu un to pārvaldnieku likuma 87.pantu ar sesto, septīto, astoto, devīto, desmito, vienpadsmito un divpadsmito daļu, paredzot Latvijas Bankas sadarbības nosacījumus informācijas apmaiņas jomā. Ar minēto grozījumu tiek pārņemtas Direktīvas Nr. 2024/927 prasības.
Likumprojekta 37.pants papildina Alternatīvo ieguldījumu fondu un to pārvaldnieku likuma pārejas noteikumus ar 27., 28.,  29., 30., 31. un 32. punktu. Ar minēto grozījumu tiek pārņemtas Direktīvas Nr. 2024/927 prasības.
Likumprojekts papildina arī informatīvo atsauci uz Eiropas Savienības direktīvām ar atsauci uz Direktīvu Nr. 2024/927.
Likumprojekta 1., 2., 3., 4., 14.,18., 20., 21., 23., 30. un 34. pantā ietvertie grozījumi ir tehniski un tiek veikti, lai salāgotu terminoloģiju.