Anotācija (ex-ante)

1. Tieslietu ministrijas izstrādātais likumprojekts "Grozījumi Civilprocesa likumā" (Nr. 953/Lp13) cita starpā paredz papildināt CPL 39. pantu ar sekojošām jaunām ar lietas izskatīšanu saistīto izdevumu pozīcijām: pirmkārt, ar liecinieka meklēšanu saistītie izdevumi, otrkārt, ar tiesas dokumentu atvasinājumu izgatavošanu saistītie izdevumi, treškārt, ar rakstveida pierādījumu atgriešanu saistītie izdevumi. Minētā rezultātā tiek grozīta arī norma, pamatojoties uz kuru tikuši izdoti MK not. Nr. 983, paplašinot Ministru kabinetam sniegto deleģējumu noteikt arī minēto jauno ar lietas izskatīšanu saistīto izdevumu aprēķināšanas kārtību un apmēru.

2. Šobrīd spēkā esošā kārtība izdevumu, kas saistīti ar tiesas pavēstu un citu tiesas dokumentu piegādāšanu, aprēķināšanas un iemaksāšanas kārtība ir smagnēja un gan pusēm, gan tiesai neērta, turklāt aprēķinu dēļ pastāv risks pieļaut kļūdas, jo īpaši ņemot vērā to, ka tiesa pamatā koncentrējas uz tiesas spriešanas funkcijas īstenošanu. Savukārt no lietas dalībnieka skatupunkta raugoties, būtiski, lai izmaksas ir paredzamas un to apmaksa ir pēc iespējas ērta. Ja izdevumu aprēķināšana no procesa dalībnieka prasa noskaidrot vairāku pozīciju vērtību un piemērot formulas summas noteikšanai, tas nav lietotājam ērtākais un paredzamākais risinājums. Tieslietu ministrijas pastāvīgajā darba grupā Civilprocesa likuma grozījumu izstrādei vairākkārt ir ticis diskutēts par nepieciešamību optimizēt un vienkāršot ar lietas izskatīšanu saistīto izdevumu aprēķināšanas un samaksas kārtību. Praksē tiesām, lai aprēķinātu ar lietas izskatīšanu saistītos izdevumus, sagatavotu un nosūtītu rēķinus un izsekotu maksājumus, nākas patērēt ievērojamu resursu, kā rezultātā tiesas nevar pilnvērtīgi veltīt laiku savas pamatfunkcijas – tiesas spriešanas – īstenošanai.

3. Likumprojekts "Grozījumi Civilprocesa likumā" (Nr. 953/Lp13) paredz grozījumus CPL 56. pantā,  nosakot, ka personām, kurām ir oficiālā elektroniskā adrese, tiesas dokumenti ir piegādājami elektroniski. Līdz ar to persona, iesniedzot tiesā pieteikumu, sākotnēji nevarēs paredzēt, vai ir nepieciešams apmaksāt ar tiesas dokumentu nosūtīšanu saistītos izdevumus, jo šai personai nebūs zināms, kā tiesa sazināsies ar pārējiem lietas dalībniekiem – iespējams, adresātam ir oficiālā elektroniskā adrese un dokumenti tiks piegādāti elektroniski, tādējādi neradot nosūtīšanas izdevumus. Savukārt, ja persona tiesā vērsīsies elektroniski, bet adresāts neizmantos elektroniskās saziņas līdzekļus un tāpēc tiesas dokumenti būs nosūtāmi, piemēram, uz fiziskas personas deklarēto dzīvesvietu, tiesai nāksies gatavot elektronisko dokumentu atvasinājumus papīra formā un nosūtīt dokumentus pa pastu, kas attiecīgi radīs izmaksas. Līdz ar to likumprojekts "Grozījumi Civilprocesa likumā" (Nr. 953/Lp13) paredz grozījumus CPL 40. pantā nosakot, ka summas, kas nepieciešamas izdevumu samaksai par tiesas pavēstu un citu tiesas dokumentu atvasinājumu izgatavošanu, piegādāšanu, izsniegšanu un rakstveida pierādījumu atgriešanu, iemaksā valsts.

1. Projekta primārais mērķis ir īstenot CPL 39. panta otrajā daļā ietverto deleģējumu atbilstoši likumprojektā "Grozījumi Civilprocesa likumā" (Nr. 953/Lp13) noteiktajam. Līdz šim pastāvējusī kārtība, kādā civillietās aprēķina lieciniekam un ekspertam izmaksājamās summas, izdevumus, kas saistīti ar liecinieka nopratināšanu vai apskates izdarīšanu uz vietas, atbildētāja meklēšanu, tiesas pavēstu un citu tiesas dokumentu tulkošanu, sludinājuma teksta sagatavošanu un izsniegšanu un prasības nodrošināšanu, saturiski netiek skarta. Tāpat pēc būtības netiek skarta, piemēram, arī minēto Ministru kabineta noteikumu 2. un 3. punktā nostiprinātā piemērošanas joma un tās ierobežojumi. Līdz ar to, lai gan tehniski un pēc formas Projekts ir jauni Ministru kabineta noteikumi, jāņem vērā, ka Projektā bez jebkādiem saturiskiem grozījumiem ir pārnesti vairāki MK not. Nr. 983 punkti (skat. sadaļu "Ar lietas izskatīšanu saistīto izdevumu pozīcijas").

2. Lai pēc iespējas atvieglotu aprēķinu veikšanu un summas darītu paredzamas un lietotājiem saprotamas, projekts paredz fiksētas summas par atsevišķiem ar lietas izskatīšanu saistītajiem izdevumiem (skat. sadaļu "Ar lietas izskatīšanu saistīto izdevumu aprēķināšanas un maksāšanas kārtības optimizēšana un vienkāršošana").

3. Projekts paredz regulējumu sakarā ar likumprojektā "Grozījumi Civilprocesa likumā" (Nr. 953/Lp13) plānotajiem grozījumiem CPL 40. pantā (skat. sadaļu "Ar lietas izskatīšanu saistīto izdevumu aprēķināšanas un maksāšanas kārtības optimizēšana un vienkāršošana").

AR LIETAS IZSKATĪŠANU SAISTĪTO IZDEVUMU POZĪCIJAS
No MK not. Nr. 983 pārnestās pozīcijas
Summas, kas izmaksājamas lieciniekam un ekspertam. Saskaņā ar CPL 39. panta pirmās daļas 1. punktu summas, kas jāizmaksā lieciniekam un ekspertam, ir ar lietas izskatīšanu saistītie izdevumi. Projekts paredz, ka lieciniekam un ekspertam, kuru tiesa izsauc uz civillietu, ir tiesības saņemt atlīdzību par šādiem izdevumiem: par braucienu no dzīves vai darba vietas līdz tiesas sēdes norises vietai un atpakaļ, izvēloties ekonomiski izdevīgāko veidu; par naktsmītni, ja tiesas sēde, uz kuru aicina liecinieku vai ekspertu, ilgst divas vai vairākas dienas pēc kārtas un viņam jāpiedalās visās tiesas sēdes norises dienās vai ja liecinieka vai eksperta ierašanās saistīta ar pārlidojumiem. Ja liecinieks strādā algotu darbu, viņam atlīdzina vidējo izpeļņu, ekspertam – atlīdzību par tiesas uzdevumā veikto eksperta darbu. Ceļa izdevumus, kas saistīti ar braucienu no dzīves vai darba vietas līdz tiesas sēdes norises vietai un atpakaļ, veido: maksa par transporta biļetēm, ja izmanto sabiedrisko transportu (izņemot taksometru), maksa par degvielu (0,10 euro par katru nobraukto kilometru), ja izmanto personīgo transportlīdzekli.
Izdevumus par nakstmītni atlīdzina atbilstoši Ministru kabineta 2010. gada 12. oktobra noteikumiem Nr. 969 "Kārtība, kādā atlīdzināmi ar komandējumiem saistītie izdevumi".
Eksperta atlīdzību par tiesas uzdevumā veicamo darbu veido samaksa par ekspertīzes veikšanu un atzinuma sniegšanu. Eksperta atlīdzību nosaka atbilstoši tiesu ekspertīžu iestāžu maksas pakalpojumu cenrāžiem. Par ekspertīzi, kas nav iekļauta tiesu ekspertīžu iestāžu maksas pakalpojumu cenrāžos, atlīdzina atbilstoši eksperta iesniegtajam rēķinam.
Norādāms, ka Projekts neregulē izdevumu atlīdzināšanu un darba samaksu ekspertam, kurš strādā tiesu ekspertīžu iestādē un kurš, veicot ekspertīzi un sniedzot atzinumu, pilda savus amata pienākumus. Tādā gadījumā eksperta darba samaksu par piedalīšanos tiesas procesā nosaka saskaņā ar speciālajām tiesību normām, kas regulē ekspertīžu iestādēs strādājošo ekspertu darba samaksu un kārtību, kādā atlīdzināmi ar komandējumiem un darbinieku darba braucieniem saistītie izdevumi.
Liecinieka un eksperta izdevumus atlīdzina pēc tam, kad liecinieks tiesā ir sniedzis liecību vai eksperts ir izpildījis visas ar ekspertīzes veikšanu un atzinuma sniegšanu saistītās darbības.
Lai saņemtu izdevumu atlīdzību, liecinieks vai eksperts iesniedz iesniegumu. Iesniegumam pievieno attiecīgos izdevumus apliecinošus dokumentus (oriģinālus) (piemēram, biļetes, rēķinus, čekus) un tiesas pavēsti, uz kuras ir atzīme ar apliecinājumu, ka persona piedalījusies attiecīgajā tiesas sēdē.

Izdevumi, kas saistīti ar liecinieka nopratināšanu vai apskates izdarīšanu uz vietas. Saskaņā ar CPL 39. panta pirmās daļas 2. punktu izdevumi, kas saistīti ar liecinieka nopratināšanu vai apskates izdarīšanu uz vietas, ir ar lietas izskatīšanu saistītie izdevumi. Ar liecinieka nopratināšanu saistītos izdevumus, kas nepieciešami tiesas uzdevuma došanai un izpildei vai liecinieka nopratināšanai viņa atrašanās vietā, veido dokumentu piegādāšanas un izsniegšanas izdevumi, kā arī tiesas izbraukuma izdevumi un videokonferences vai telekonferences izmaksas, ja tā izmantota. Projekts paredz, ka izdevumi par dokumentu piegādāšanu un izsniegšanu vienam pasta sūtījumam ir 2 euro. Minētajā summā ir vidējās izmaksas par tiesas sagatavotu pasta sūtījumu, kurā ietilpst veidlapas izgatavošanas izmaksas, tonera patēriņa izmaksas, aploksnes izmaksas, vēstules marķēšanas izmaksas, pasta pakalpojumu izmaksas. Projektā paredzēts, ka izdevumus, kas saistīti ar videokonferences izmantošanu, aprēķina atbilstoši pakalpojuma sniedzēja izcenojumiem vai saskaņā ar Tiesu administrācijas izcenojumiem par videokonferences izmantošanu.
Izdevumus, kas saistīti ar telekonferences izmantošanu, aprēķina atbilstoši pakalpojuma sniedzēja izcenojumiem. Izdevumus, kas saistīti ar apskates izdarīšanu uz vietas, veido: ceļa izdevumi (maksa par transporta biļetēm, ja izmanto sabiedrisko transportu (izņemot taksometru), maksa par degvielu (0,10 euro par katru nobraukto kilometru), ja izmanto personīgo transportlīdzekli), eksperta atlīdzība (samaksa par ekspertīzes veikšanu un atzinuma sniegšanu).

Ar atbildētāja meklēšanu saistītie izdevumi. Saskaņā ar CPL 39. panta pirmās daļas 3. punktu ar atbildētāja meklēšanu saistītie izdevumi ir ar lietas izskatīšanu saistītie izdevumi. Projekts paredz, ka ar atbildētāja meklēšanu saistītos izdevumus veido policijas iestādes faktiskie izdevumi, ko atlīdzina atbilstoši policijas iestādes iesniegtajam rēķinam. Pirms uzsākt ar atbildētāja meklēšanu saistītos pasākumus, policijas iestāde tiesā iesniedz tāmi.

Ar tiesas pavēstu un citu tiesas dokumentu piegādāšanu, izsniegšanu un tulkošanu saistītie izdevumi. CPL 39. panta pirmās daļas 5. punkts noteic, ka ar tiesas pavēstu un citu tiesas dokumentu piegādāšanu, izsniegšanu un tulkošanu saistītie izdevumi ir ar lietas izskatīšanu saistītie izdevumi.
Norādāms, ka saturiski pozīcija par tiesas pavēstu un citu tiesas dokumentu piegādāšanu un izsniegšanu Projektā netiek skarta. Vienlaikus, lai tiesai pēc iespējas atvieglotu aprēķinu veikšanu un summas darītu paredzamas un lietotājiem saprotamas, Projekts paredz noteikt vienu fiksētu un apaļu summu par izdevumiem, kas saistīti ar tiesas pavēstu un citu tiesas dokumentu piegādāšanu un izsniegšanu. Pamatojumu šādām izmaiņām lūdzu skatīt zemāk sadaļā "Ar lietas izskatīšanu saistīto izdevumu aprēķināšanas un maksāšanas kārtības optimizēšana un vienkāršošana".
Lai nodrošinātu tulkošanas pakalpojumus, tajā skaitā arī tiesas dokumentu tulkošanu, Tiesu administrācija ir noslēgusi līgumu ar tulkošanas pakalpojuma sniedzēju, kas nodrošina tiesas dokumentu tulkošanu no/uz dažādām svešvalodām. Vienlaikus norādāms, ka tulkojumu no/uz krievu valodu nodrošina arī tiesas štata tulks. Tiesas pavēstu un citu tiesas dokumentu tulkošanas izdevumus atlīdzina to faktiskajā apmērā un nosaka saskaņā ar tulkošanas pakalpojuma sniedzēja iesniegto rēķinu.

Ar prasības nodrošināšanu saistītie izdevumi. CPL 39. panta pirmās daļas 7. punkts paredz, ka ar prasības nodrošināšanu saistītie izdevumi ir ar lietas izskatīšanu saistītie izdevumi. Projektā noteikts, ka izdevumus par prasības nodrošināšanu, ja to veic zvērināts tiesu izpildītājs, aprēķina atbilstoši normatīvajos aktos noteiktajām zvērinātu tiesu izpildītāju amata atlīdzības taksēm, izpildu darbību veikšanai nepieciešamo izdevumu apmēram un maksāšanas kārtībai.

Izdevumi, kas saistīti ar ziņu iegūšanu par atbildētāja naudas līdzekļiem (kontiem) kredītiestādē. Ar Eiropas Parlamenta un Padomes 2014. gada 15. maija Regulu Nr. 655/2014, ar ko izveido Eiropas kontu apķīlāšanas rīkojuma procedūru, lai atvieglotu pārrobežu parādu piedziņu civillietās un komerclietās, (turpmāk – Regula Nr. 655/2014) izveidots pārrobežu prasības nodrošināšanas instruments – Eiropas kontu apķīlāšanas rīkojums, kas ļauj kreditoriem apķīlāt parādnieka naudas līdzekļus (kontus) kredītiestādēs Eiropas Savienības dalībvalstīs (izņemot Dāniju). Eiropas kontu apķīlāšanas rīkojums ir alternatīva nacionālajās tiesību sistēmās pastāvošajiem prasības nodrošināšanas instrumentiem. Regula Nr. 655/2014 cita starpā paredz vienotus principus ziņu par parādnieka naudas līdzekļiem (kontiem) iegūšanai. Proti, gadījumā, ja kreditors jau ir ieguvis tiesas nolēmumu vai publisku aktu (t.i., sprieduma vai notariālā akta izpildes nodrošinājuma gadījumā), kreditors vienlaikus ar pieteikuma par Eiropas kontu apķīlāšanas rīkojuma izdošanu iesniegšanu var lūgt tiesu iegūt ziņas par atbildētāja naudas līdzekļiem (kontiem) kredītiestādēs. Jāpaskaidro, ka saskaņā ar Regulas Nr. 655/2014 14. pantu  lūguma izpilde aptver tādu informāciju, kas varētu identificēt banku vai bankas un parādnieka kontu vai kontus. Regulas Nr.655/2014 14. panta 5. punkts paredz dalībvalstu rīcības brīvību noteikt minēto ziņu iegūšanas veidu un kārtību. Savukārt Regulas Nr.655/2014 44. pants noteic, ka maksu, ko dalībvalstī iekasē jebkura iestāde vai cita struktūra, kas ir iesaistīta informācijas iegūšanā par kontu, nosaka, pamatojies uz maksu likmēm vai citu noteikumu kopumu, kuru iepriekš nosaka katra dalībvalsts un kurā ir pārredzami izklāstītas piemērojamās maksas. Nosakot minētās likmes, dalībvalsts var ņemt vērā Eiropas kontu apķīlāšanas rīkojumā norādīto summu un tā apstrādes sarežģītību. Maksa nedrīkst būt lielāka par maksu, ko iekasē saistībā ar līdzvērtīgiem valsts rīkojumiem. Attiecīgi Civilprocesa likuma 644.25 panta trešajā un piektajā daļā paredzēts, ka, apmierinot kreditora pieteikumu par ziņu par atbildētāja naudas līdzekļiem (kontiem) iegūšanu, tiesa pati nosūtīs kredītiestādēm vai attiecīgā gadījumā ārvalsts informācijas iestādei (ko katra dalībvalsts būs paziņojusi) lūgumu sniegt minētās ziņas. Izdevumus par minēto ziņu iegūšanu iemaksā kreditors. Atbilstoši nacionālajam civilprocesuālajam regulējumam ar prasības nodrošināšanu saistītie izdevumi traktējami kā ar lietas izskatīšanu saistītie izdevumi. Attiecīgi Projekta 26. punktā precizēts, ka izdevumus par informācijas jeb ziņu iegūšanu veido lūguma sagatavošana un nosūtīšana kredītiestādēm vai, attiecīgā gadījumā, ārvalsts informācijas iestādei un šos izdevumus sedz fiksēti noteiktas summas veidā, proti, 15 euro apmērā par ziņu iegūšanu vienas valsts ietvaros. Ar summu 15 euro tiek aptverts tiesas ieguldītais darbs un laiks. Tas nozīmē, ka gadījumā, ja kreditors, vēršoties Latvijas vispārējās jurisdikcijas tiesā, lūgs iegūt ziņas par parādnieka naudas līdzekļiem (kontiem) vairākās Eiropas Savienības dalībvalstīs, kreditoram būs jāsedz izdevumi 15 euro apmērā par ziņu iegūšanu no katras valsts, proti, tie summēsies atkarībā no valstu skaita. Izdevumu apmēra noteikšana fiksētas summas veidā atvieglos minēto tiesāšanās izdevumu ieturēšanu gadījumos, kad Latvijas vispārējās jurisdikcijas tiesas būs tikai informācijas iestāde Regulas Nr. 655/2014 14. panta 3. punkta izpratnē. No Regulas Nr. 655/2014 izriet pienākums minētos izdevumus noteikt pārskatāmus un skaidri lietas dalībniekam saprotamus, kā arī, jāņem vērā, ka izdevumu diferenciācija atkarībā no informācijas iegūšanas valsts nav pieļaujama un tas palēninātu šādu lūgumu izskatīšanu, kas nav savienojams ar Regulas Nr. 655/2014 mērķi. Nav izslēgts, ka šī summa 15 euro nākotnē, kad Regulas Nr. 655/2014 piemērošanas prakse tiks izvērtēta un būs skaidrākas ārvalsts informācijas iestāžu prasības, varētu tikt pārskatīta. Ne vienmēr var skaidri zināt, kādas būs ārvalsts informācijas iestādes prasības šī lūguma nosūtīšanai, vai, piemēram, šādi lūgumi būs jānosūta ierakstītā vēstulē vai šādus lūgumus varēs nosūtīt elektroniski u.tml. Līdz ar to tiek par pamatu ņemtas vidējās pasta izmaksas šādu lūgumu nosūtīšanai un apstrādei tiesā.

Jaunās pozīcijas
Ar liecinieka meklēšanu saistītie izdevumi. Atbilstoši CPL 39. panta pirmās daļas 3. punktam ar atbildētāja meklēšanu saistītie izdevumi ir ar lietas izskatīšanu saistītie izdevumi. Likumprojekts "Grozījumi Civilprocesa likumā" (Nr. 953/Lp13) paredz minēto normu papildināt, iekļaujot tajā arī ar liecinieka meklēšanu saistītos izdevumus. Šobrīd ar liecinieka meklēšanu saistītie izdevumi atsevišķi nav regulēti, lai gan praksē nepieciešamība veikt liecinieka meklēšanu tomēr var rasties. CPL 38. panta pirmās daļas 5. punkts paredz kancelejas nodevu par liecinieku uzaicināšanu, un no tiesu puses ir izskanējis viedoklis, ka šī nodeva ietver arī ar liecinieka meklēšanu saistītos izdevumus. Likumprojekts "Grozījumi Civilprocesa likumā" (Nr. 953/Lp13) paredz izslēgt kancelejas nodevas institūtu civilprocesā, lai izbeigtu normu, kas nosaka tiesas izdevumus, dublēšanos un regulējuma sadrumstalotību. Lielāko daļu izdevumus, kas rodas liecinieku liecību iegūšanas procesā, šobrīd regulē CPL 39. pants, nosakot, ka summas, kas jāizmaksā lieciniekiem un izdevumi, kas saistīti ar liecinieku nopratināšanu un tiesas dokumentu piegādāšanu, ir ar lietas izskatīšanu saistītie izdevumi. Papildus, vēl papildinot CPL 39. panta pirmās daļas 3. punktu ar atsauci uz liecinieku, ar lietas izskatīšanu saistītajos izdevumos tiek iekļauti visi iespējamie ar liecinieku uzaicināšanu saistītie izdevumi un tiek panākta skaidrība par ar liecinieku meklēšanu saistītajiem izdevumiem. Projekts, līdzīgi kā tas ir atbildētāja meklēšanas gadījumā, paredz, ka, pirms uzsākt ar liecinieka meklēšanu saistītos pasākumus, policijas iestāde tiesā iesniedz tāmi. Ar liecinieka meklēšanu saistītos izdevumus veido policijas iestādes faktiskie izdevumi. Šos izdevumus atlīdzina atbilstoši policijas iestādes iesniegtajam rēķinam.

Ar tiesas dokumentu atvasinājumu izgatavošanu saistītie izdevumi. Saskaņā ar šobrīd spēkā esošo regulējumu lietas dalībniekam, kurš iesniedz tiesā dokumentu, kas atbilstoši CPL ir izsniedzams pārējiem lietas dalībniekiem, ir jāiesniedz tiesā arī attiecīgā dokumenta noraksti. Piemēram, CPL 129. panta pirmā daļa paredz, ka prasības pieteikumu iesniedz tiesai, pievienojot tik norakstus, cik lietā ir atbildētāju un trešo personu. Līdzīgi arī CPL 148. panta trešajā daļā noteikts, ka atbildētājs pievieno paskaidrojumam tā norakstus atbilstoši lietas dalībnieku skaitam. Ja attiecīgie dokumenti nav pievienoti, tas atbilstoši CPL noteiktajam ir pamats atstāt pieteikumu bez virzības (skat., piemēram, CPL 133. pantu). Arvien pieaugot elektronisko dokumentu apritei civilprocesā, prasība pievienot dokumenta norakstus zaudē aktualitāti, jo gadījumā, ja pārējiem lietas dalībniekiem izsniedzamais dokuments tiesā iesniegts elektroniski, ir aplami personai prasīt paralēli iesniegt tiesā dokumenta norakstus papīra formā. Savukārt, ja persona tiesā iesniedz dokumentu papīra formā, bet pārējie lietas dalībnieki saziņai ar tiesu izmanto elektroniskos līdzekļus, iesniegtie noraksti papīra formā ir lieki, jo pārējiem lietas dalībniekiem nosūtāms uz elektronisko formu pārvērsts dokuments. Minētā sakarā Likumprojekts "Grozījumi Civilprocesa likumā" (Nr. 953/Lp13) paredz atteikties no prasības iesniegt pieteikumu, paskaidrojumu norakstus tik eksemplāros, cik lietā ir atbildētāju un trešo personu. Tā vietā pārējiem lietas dalībniekiem nosūtāmo dokumentu atvasinājumus gatavos tiesa. Savukārt izdevumi, kas radīsies sakarā ar šādu dokumentu atvasinājumu izgatavošanu, paredzēti kā ar lietas izskatīšanu saistītie izdevumi. Attiecīgi minētā pozīcija ietverta arī Projektā, nosakot, ka ar tiesas dokumentu atvasinājumu izgatavošanu saistītos izdevumus aprēķina, nosakot drukāto, kopēto un skenēto tiesas dokumentu apjomu lietā. Lietā, kurā drukāto, kopēto un skenēto tiesas dokumentu apjoms ir līdz 250 lapām (1 sējums), tiesas dokumentu atvasinājumu izgatavošanas izdevumi ir 5 euro. Par katru nākamo līdz 250 lapu apjomu tiek pieskaitīti 5 euro.
Šāda aprēķināšanas kārtība noteikta, lai atvieglotu tiesas un lai maksājamā summa lietas dalībniekiem būtu pārskatāmāka un paredzamāka. Proti, tiesa, tā vietā, lai uzskaitītu un rēķinātu izdevumus par katru drukāto, kopēto vai skenēto lapu atsevišķi, vadīsies pēc drukāto, kopēto un skenēto tiesas dokumentu apjoma lietā. Piemēram, ja lietā ir tikai viens prasītājs un viens atbildētājs, un viena no pusēm saziņai ar tiesu izmanto elektroniskos līdzekļus, tostarp visus dokumentus tiesā iesniedz elektroniski, tad neliela apjoma elektroniskā lietā, kurā kopējais lietas materiālu daudzums sastāda vienu vai nepilnus divus sējumus, drukāto, kopēto un skenēto tiesas dokumentu apjoms, visticamāk, nepārsniegs 250 lapas (1 sējums). Gadījumā, ja visi lietas dalībnieki saziņai ar tiesu izmanto elektroniskos līdzekļus, tostarp visus dokumentus tiesā iesniedz elektroniski, prezumējams, ka šādā lietā ar tiesas dokumentu atvasinājumu izgatavošanu saistīto izdevumu nav. Gadījumā, ja lieta ir apjomīga, tajā ir vairāki dalībnieki, kuri saziņai ar tiesu neizmanto elektroniskos līdzekļus, neizbēgami, ka drukāto, kopēto un skenēto tiesas dokumentu apjoms būs lielāks un tiesai nāksies sekot līdzi attiecīgo dokumentu apjomam lietā. Tomēr, pateicoties tam, ka tiek ieviests viens maksājums par noteiktu dokumentu apjomu, izdevumu aprēķināšana lietā tiks būtiski atvieglota.
Faktiskie izdevumi, kas rodas drukājot, kopējot vai skenējot dokumentus, ir papīra izmaksas, izdrukas izmaksas, multifunkcionālo iekārtu nomas izmaksas. Vienas civillietas ietvaros vidēji tiek izgatavots ap 204 atvasinājumu. Summa 5  euro ir vidējās izmaksas par prognozēto vidējo dokumentu atvasinājumu, proti, drukāto, kopēto vai skenēto lapu skaitu lietā.

Ar rakstveida pierādījumu atgriešanu saistītie izdevumi. Šobrīd saskaņā ar CPL 113. pantu pēc tās personas motivēta rakstveida pieprasījuma, kura iesniegusi rakstveida pierādījumu oriģinālus, tiesa tos atdod šai personai pēc tiesas sprieduma stāšanās likumīgā spēkā. Ja persona neizsaka attiecīgu lūgumu, dokumenti kopā ar pārējiem lietas materiāliem tiek glabāti normatīvajos aktos noteiktajā kārtībā. Lai E-lietas ietvaros tiesas netiktu apgrūtinātas ar papīra formā iesniegto dokumentu glabāšanu, likumprojekts "Grozījumi Civilprocesa likumā" (Nr. 953/Lp13) paredz, ka rakstveida pierādījumu oriģinālus tiesa, pēc to pārvēršanas uz elektronisko formu un pievienošanas lietas materiāliem, atgriež iesniedzējam. Lai motivētu personas tiesā vērsties, izmantojot elektroniskos līdzekļus, paredzēts, ka ar rakstveida pierādījumu oriģinālu atgriešanu saistītie izdevumi ir ar lietas izskatīšanu saistītie izdevumi. Tātad šādus izdevumus būs jāapmaksā pusēm. Minētais gan neizslēdz iespēju personai savlaicīgi pieteikumā informēt tiesu, ka pierādījumu oriģinālu atgriešana pa pastu nav nepieciešama un persona pati pēc oriģinālu digitalizēšanas ieradīsies tiesā, lai tos saņemtu atpakaļ klātienē.
Projektā noteikts, ka izdevumi par rakstveida pierādījumu atgriešanu vienam pasta sūtījumam ir 2 euro. Minētā summa ir vidējās izmaksas par tiesas sagatavotu pasta sūtījumu, kurā ietilpst veidlapas izgatavošanas izmaksas, tonera patēriņa izmaksas, aploksnes izmaksas, vēstules marķēšanas izmaksas, pasta pakalpojumu izmaksas. Pateicoties tam, ka izdevumi par rakstveida pierādījumu oriģinālu atgriešanu tiek noteikti kā viena apaļa summa, tiesai vairs nebūs jārēķina faktiskās izmaksas katrā konkrētā gadījumā. Tā vietā tiesa, konstatējot, ka lietā atgriežami pierādījumu oriģināli, pieskaitīs ar lietas izskatīšanu saistīto izdevumu aprēķinā attiecīgo summu. Pateicoties vienkāršotam aprēķinam, arī lietas dalībniekiem ar lietas izskatīšanu saistītie izdevumi būs saprotamāki un paredzamāki.

Izdevumi, kas saistīti ar pagaidu aizsardzību. Kopš 2021. gada 20. aprīļa spēkā ir grozījumi CPL, ar kuriem ieviests vispārīgs un uz visām lietu kategorijām (mantiska un nemantiska rakstura prasībām) attiecināms tiesiskās aizsardzības regulējums – pagaidu aizsardzība. Līdzīgi kā prasības nodrošinājuma gadījumā, arī lēmuma par pagaidu aizsardzību izpildē var tikt iesaistīts zvērināts tiesu izpildītājs, un attiecīgi Projekts precizē, ka gadījumā, ja pagaidu aizsardzību veic zvērināts tiesu izpildītājs, izdevumus aprēķina atbilstoši normatīvajos aktos noteiktajām zvērinātu tiesu izpildītāju amata atlīdzības taksēm, izpildu darbību veikšanai nepieciešamo izdevumu apmēram un maksāšanas kārtībai.

Ar sludinājuma teksta sagatavošanu un izsniegšanu saistītie izdevumi. Atbilstoši 2020. gada 24. novembrī veiktajiem grozījumiem Oficiālo publikāciju un tiesiskās informācijas likumā atcelta visiem informācijas iesniedzējiem maksa par publikācijām oficiālajā izdevumā "Latvijas Vēstnesis" no 2021. gada 1. janvāra. Minētā likuma pārejas noteikumu 10. punkta redakcija noteic, ka gadījumā, ja citā normatīvajā aktā ir paredzēts, ka par oficiālo publikāciju ir maksājama noteikta maksa, pēc 2021. gada 1. janvāra šo maksu nepiemēro. Līdz ar to par paziņojumu un sludinājumu publicēšanu oficiālajā izdevumā "Latvijas Vēstnesis" vairs nav jāmaksā. Tomēr, ja lietas dalībnieks būs izteicis tiesai lūgumu sagatavot un publicēt sludinājumu, izdevumi par šāda sludinājuma teksta sagatavošanu un izsniegšanu saglabāti kā ar lietas izskatīšanu saistītie izdevumi. Attiecīgi Projekts noteic, ka šādus izdevumus aprēķina atbilstoši normatīvajos aktos noteiktajam tiesas sniegto maksas pakalpojumu cenrādim.

AR LIETAS IZSKATĪŠANU SAISTĪTO IZDEVUMU APRĒĶINĀŠANAS UN MAKSĀŠANAS KĀRTĪBAS OPTIMIZĒŠANA UN VIENKĀRŠOŠANA
Fiksētas summas par atsevišķiem ar lietas izskatīšanu saistītajiem izdevumiem. Lai pēc iespējas atvieglotu aprēķinu veikšanu un summas darītu paredzamas un lietotājiem saprotamas, Projekts paredz noteikt vienu fiksētu un apaļu summu par izdevumiem, kas saistīti ar tiesas pavēstu un citu tiesas dokumentu piegādāšanu un izsniegšanu, rakstveida pierādījumu atgriešanu un ar tiesas dokumentu atvasinājumu izgatavošanu. Izdevumi par tiesas pavēstu un citu tiesas dokumentu piegādāšanu un izsniegšanu un rakstveida pierādījumu atgriešanu vienam pasta sūtījumam ir 2 euro. Minētā summa ir vidējās izmaksas par tiesas sagatavotu pasta sūtījumu, kurā ietilpst veidlapas izgatavošanas izmaksas, tonera patēriņa izmaksas, aploksnes izmaksas, vēstules marķēšanas izmaksas, pasta pakalpojumu izmaksas.

Izdevumi par tiesas dokumentu atvasinājumu izgatavošanu lietā, kurā drukāto, kopēto un skenēto tiesas dokumentu apjoms ir līdz 250 lapām (1 sējums), ir 5 euro. Par katru nākamo līdz 250 lapu apjomu tiek pieskaitīti 5 euro. Faktiskie izdevumi, kas rodas drukājot, kopējot vai skenējot dokumentus, ir papīra izmaksas, izdrukas izmaksas, multifunkcionālo iekārtu nomas izmaksas. Vienas civillietas ietvaros vidēji tiek izgatavots ap 204 atvasinājumu. Summa 5  euro ir vidējās izmaksas par prognozēto vidējo dokumentu atvasinājumu, proti, drukāto, kopēto vai skenēto lapu skaitu lietā.

Noteiktu biežāko ar lietas izskatīšanu saistīto izdevumu avansēšana no valsts puses. 
Projekts 5. punktā precizē noteiktu ar lietas izksatīšanu siastīto izdevumu aprēķināšanas kārtību atbilstoši  likumprojektā "Grozījumi Civilprocesa likumā" (Nr. 953/Lp13) paredzētajiem grozījumiem CPL 40. pantā, kas nostiprina, ka summas, kas nepieciešamas izdevumu samaksai par tiesas pavēstu un citu tiesas dokumentu atvasinājumu izgatavošanu, piegādāšanu, izsniegšanu un rakstveida pierādījumu atgriešanu, iemaksā valsts. Šāda kārtība ne vien atrisinās iespējamās praktiskās neskaidrības lietas dalībniekiem, bet būtiski atvieglos arī tiesu darbu. Ērtumu un resursu ietaupījumu garantēs tas, ka summa tiks iekasēta vienkopus procesa beigās, nevis tiek prasīts veikt vairākus nelielus maksājumus procesa laikā. Arī no tiesas skatupunkta raugoties, izdevumu aprēķināšana un iekasēšana tiesvedības beigās ir ērtāks un resursu taupības ziņā vēlamāks risinājums – tiesām procesa gaitā nebūs jāizraksta rēķini par dokumentu atvasinājumu izgatavošanu, piegādāšanu vai pierādījumu atgriešanu. Tā vietā tiesa aprēķinās un attiecīgos ar lietas izskatīšanu saistītos izdevums piespriedīs ar gala nolēmumu lietā.