Anotācija (ex-ante)

22-TA-2430: Noteikumu projekts (Grozījumi)
Anotācijas (ex-ante) nosaukums
Tiesību akta projekta "Grozījumi Ministru kabineta 2014. gada 22. jūlija noteikumos Nr. 421 "Medību noteikumi"" sākotnējās ietekmes (ex-ante) novērtējuma ziņojums (anotācija)
1. Tiesību akta projekta izstrādes nepieciešamība

1.1. Pamatojums

Izstrādes pamatojums
Tiesību akts / Ministru Prezidenta rezolūcija
Apraksts
Ministru kabineta 12.04.2022. sēdes protokols Nr. 20 18. §, 3. punkts
Izstrādes pamatojums
Tiesību akts / Ministru Prezidenta rezolūcija
Apraksts
Likumprojekts Nr.1541/Lp13 "Grozījumi Valsts meža dienesta likumā".

1.2. Mērķis

Mērķa apraksts
Ministru kabineta uzdevuma (2022. gada 12. aprīļa sēdes protokola Nr. 20 18.§) izpilde.
Projekta blakus mērķis ir sakārtot normatīvo vidi Valsts meža dienesta (turpmāk – dienests) e-pakalpojumu attīstībai, tā samazinot administratīvo slogu, attīstot e-pakalpojumus, uzlabojot komunikāciju ar klientu, kā arī klientu apkalpošanu, un veicināt visas valsts pārvaldes pāreju uz digitālu dokumentu apriti (likumprojekta Nr. 1541/Lp13 "Grozījumi Valsts meža dienesta likumā" risinājumu ieviešana).
Spēkā stāšanās termiņš
01.07.2023.
Pamatojums
Tā kā projektā ietverti risinājumi, kas cieši saistīti ar to leģitimitāti attiecībā uz sadarbības formām starp iestādi un personu, tā spēkā stāšanās termiņš saskaņots ar likumprojekta Nr. 1541/Lp13 "Grozījumi Valsts meža dienesta likumā" spēkā stāšanās termiņu.

1.3. Pašreizējā situācija, problēmas un risinājumi

Pašreizējā situācija
Ministru kabineta uzdevuma (2022. gada 12. aprīļa sēdes protokola Nr. 20 18.§) izpilde ir saistīta ar projekta (21-TA-1825) publiskās apspriešanas un turpmākās virzības gaitā saņemto priekšlikumu izvērtēšanu.
Likumprojekta Nr. 1541/Lp13 "Grozījumi Valsts meža dienesta likumā" risinājumus nepieciešams ietvert arī Ministru kabineta 2014. gada 22. jūlija noteikumos Nr. 421 "Medību noteikumi", lai nodrošinātu dažādu līmeņu normatīvo aktu regulējumu sinhronizāciju.
Dienests ir valsts informācijas sistēmas – Meža valsts reģistra – pārzinis. Dienests Meža valsts reģistrā pilda uzdevumus Valsts Meža dienesta likumā noteikto funkciju īstenošanai, tostarp saņem e-pakalpojuma pieprasījumu un sniedz e-pakalpojumu. Dienests nodrošina administratīvos procesus par mežā un medību platībās notiekošām darbībām. Informācija Meža valsts reģistrā tiek uzturēta saskaņā ar Ministru kabineta 2016. gada 21. jūnija noteikumiem Nr. 384 "Meža inventarizācijas un Meža valsts reģistra informācijas aprites noteikumi". Administratīvā procesa likuma 56. panta pirmā daļa paredz iespēju vērsties iestādē dažādos veidos – gan ar iesniegumu mutvārdos, gan rakstveidā. Šis regulējums attiecas uz iesniegumu gan par administratīvā akta izdošanu, gan par faktisko rīcību. Sekmīgai dienesta sniegto pakalpojumu un procesu digitalizācijai, tostarp 2020. gadā īstenotā projekta "Zemkopības ministrijas un tās pakļautībā esošo iestāžu informācijas un komunikācijas tehnoloģiju attīstība" apakšprojektā "Valsts meža dienesta informācijas sistēmas papildinājumu izstrāde un integrācija ar zemkopības nozares koplietošanas risinājumiem" izstrādātās elektroniskas pieteikšanās iespējas pilnīgai ieviešanai, nepieciešams noteikt, ka iesniegumi dienestā iesniedzami strukturētu datu veidā un lēmumi saņemami tiešsaistē Meža valsts reģistrā.
Problēmas un risinājumi
Problēmas apraksts
Projekta (21-TA-1825) publiskās apspriešanas un turpmākās virzības gaitā tika saņemta virkne dažādu (arī savstarpēji pretrunīgu) priekšlikumu ar plašu tvērumu un atšķirīgu ietekmi uz medību resursu apsaimniekošanu un administratīvo slogu, tāpēc bija nepieciešams to laikietilpīgs izvērtējums un apspriešana, iesaistot gan priekšlikumu autorus, gan ietekmētās puses. Tā kā bija vitāli svarīgi, lai projekts (21-TA-1825) stātos spēkā vienlaikus ar grozījumiem Medību likumā 2022. gada 1. aprīlī, Ministru kabineta 2022. gada 12. aprīļa sēdes protokola Nr. 20 18.§ tika ietverts nosacījums Zemkopības ministrijai atkārtoti izvērtēt noteikumu saskaņošanas laikā izteiktos sabiedrības grupu priekšlikumus un, ja nepieciešams, līdz 2022. gada 1. oktobrim noteiktā kārtībā iesniegt izskatīšanai Ministru kabinetā grozījumus Ministru kabineta 2014. gada 22. jūlija noteikumos Nr. 421 "Medību noteikumi".
Papildus pušu priekšlikumiem par projektu (21-TA-1825) savus priekšlikumus Ministru kabineta 2014. gada 22. jūlija noteikumu Nr. 421 "Medību noteikumi" grozījumiem sagatavoja un iesniedza arī dienests, lai nodrošinātu valsts pārvaldes pakalpojumu digitalizāciju.
Valstī notiek pāreja uz valsts pārvaldes pakalpojumu digitalizāciju un vairākas iestādes jau ir pārgājušas uz iesniegumu iesniegšanu un lēmumu paziņošanu elektroniski, kā arī lielākā daļa iedzīvotāju ir apguvuši prasmes darbam tiešsaistē. Arī dienests ir ieviesis tehniskos risinājumus darbam tiešsaistē. Administratīvā procesa likums, Dokumentu juridiskā spēka likums un Paziņošanas likums elektronisko saziņu paredz tikai kā papildu iespēju, vienlaikus nosakot, ka citāda kārtība var būt noteikta speciālā likumā. Likumprojekts Nr. 1541/Lp13 "Grozījumi Valsts meža dienesta likumā" šajā gadījumā ir speciālais likums, un ir jāizdara atbilstoši grozījumi Ministru kabineta 2014. gada 22. jūlija noteikumos Nr. 421 "Medību noteikumi", lai nodrošinātu dažādu līmeņu normatīvo aktu regulējumu sinhronizāciju.
Risinājuma apraksts
Latvijas Ornitoloģijas biedrības priekšlikums svītrot mežirbi (Bonasia bonasia) no medījamo sugu saraksta neguva vienprātīgu atbalstu. Latvijas Universitātes Bioloģijas institūta pārstāvju kompromisa priekšlikumu pārcelt mežirbi (Bonasia bonasia) no nelimitēti medījamo sugu saraksta pie limitēti medījamām sugām atbalstīja vairākums klātesošo. Attiecīgi pieņemts lēmums svītrot noteikumu 3.2.5. apakšpunktu un papildināt noteikumus ar jaunu 3.1.8. apakšpunktu. Nomedīšanas apjoma noteikšana paredzēta analoģiski kā citiem vistveidīgajiem (medņiem un rubeņiem).
Lai nerastos domstarpības par sējas zoss pasugu apsaimniekošanu, kuru populācijas stāvokļi tiek vērtēti atšķirīgi, noteikumu 3.2.11. apakšpunktā sugas latīniskais nosaukums (Anser fabalis rossicus) precizēts līdz pasugas līmenim. Tā kā meža zosu (Anser anser) Latvijā ligzdojošās populācijas stāvoklis tiek vērtēts kā pozitīvs, to medību termiņš mainīts, sugu pārceļot no noteikumu 3.2.11. uz 3.2.12. apakšpunktu. Vienlaikus, ievērojot saņemtos priekšlikumus, pieejamo informāciju un diskusiju rezultātus, no medījamo pīļu sugām svītrots garkaklis (Anas acuta), kā arī vietējo populāciju aizsardzības nolūkā mainīts ūdensputnu medību sezonas termiņš un ietverts jauns nosacījums 10.1 punktā, reglamentējot maksimālo nomedījamo pīļu apjomu publiskajos ūdeņos vienā medību dienā.
Tā kā populācija ir liela un stabila, medījamās sugas papildinātas ar mērkaziņu (Gallinago gallinago) 3.2.18. apakšpunktā.
Dienesta sniegtie priekšlikumi ir saistīti ar likumprojekta Nr. 1541/Lp13 "Grozījumi Valsts meža dienesta likumā" risinājumu ieviešanu medību tiesību apritē, medību iecirkņu administrēšanā un informācijas apritē starp dienestu un personu. Administratīvais process (iesniegumu iesniegšana, pieņemtie lēmumi, paziņošana) turpmāk tiks īstenota atbilstoši likumprojekta Nr. 1541/Lp13 nosacījumiem.
No noteikumu 14. un 20. punkta svītrotas prasības, kas nav nepieciešamas, īstenojot procesu digitalizāciju.
Noteikumu 16. punktā un virknē citu punktu izdarītie grozījumi aizstāj papīra formas dokumentus ar digitālu informācijas apriti. Minētā elektroniski apliecinātā kopija nav jāuztver kā notariāli apliecināta kopija.
Noteikumi papildināti ar jaunu 19.5. apakšpunktu, kas dienestam dod tiesības pieņemt lēmumu par atteikumu reģistrēt medību iecirkni vai izdarīt grozījumus informācijā par reģistrētu medību iecirkni saistībā ar jauna medību līguma reģistrāciju, ja tiek konstatēta kļūdaina vai dažādos iesniegtajos dokumentos pretrunīga informācija, piemēram, neatbilstība starp elektroniski iesniegto un medību līgumā esošo informāciju.
Noteikumu 31., 34 un 39.punktā precizēti mednieka pienākumi, ievērojot digitālo risinājumu iespējas, kā arī svītrots 35.–38. punkts, 51.8. apakšpunkts un 104. punkts, jo tajos ietvertos nosacījumus atrisina citos punktos ietvertā digitālā informācijas aprite. Vienlaikus vairs nav nepieciešams noteikumu 2., 3. un 4. pielikums papīra formā, jo tajos ietvertās informācijas aprite (nemainot saturu) tiks īstenota strukturētu datu veidā.
Ņemti vērā arī gadījumi, kad medniekam, piemēram, nav viedtālruņa (tas bojāts, pazudis), noteikumu attiecīgo punktu, piemēram, 39. punkta, redakciju izsakot tā, lai medniekam dotu iespēju uzticēt attiecīgās informācijas ievadīšanu citai personai, proti, ka "mednieks to nodrošina", nevis dara pats.
Noteikumu 42., 44. un 44.1 punktā, 51.7. un 51.9. apakšpunktā, kā arī 101. punktā ietverts risinājums, kas ļauj atteikties no unikāli apzīmētiem fiziskiem marķieriem, tos aizstājot ar digitāliem. Turpmāk, iesniedzot informāciju par nomedītu dzīvnieku, sistēmā tiks automātiski piedāvāts nākamais pieejamais no dienesta ģenerētā un attiecīgajam medību tiesību lietotājam vai to grupai izsniegtā nomedīšanas apjoma (limitēti medījamajiem dzīvniekiem) vai analoģisks kods (burtu vai ciparu kombinācija nelimitētajiem). Par medījamajiem dzīvniekiem sistēma pieprasīs ievietot nomedītā dzīvnieka fotogrāfiju ar laika un vietas datiem. Tādā veidā iegūtās medību produkcijas (katra nomedītā dzīvnieka) izcelsme un izsekojamība tiek pacelta daudz augstākā līmenī (arī nelimitēti medījamajām sugām).
Praksē konstatēta problēma ar ārvalstu mednieku īstenotiem pārkāpumiem, kas izdarīti aiz nezināšanas, trūkstot informācijai, turklāt daudzās situācijās ir problemātiski šīs personas saukt pie atbildības, tāpēc 50.1 punkts nošķir atbildību, to pārliekot uz personu, kas uzņem un pavada ārvalsts mednieku.
Tā kā Medību likuma 19. panta pirmajā daļā noteikta minimālā aļņa, staltbrieža, stirnas un  mežacūkas medību platība, šīs normas uzraudzības nolūkā 51.6. apakšpunkts precizēts, ietverot sugu nosaukumus.
 
Vai ir izvērtēti alternatīvie risinājumi?
Apraksts
Saistībā ar medījamo sugu apsaimniekošanas nosacījumiem tika izvērstas plašas diskusijas darba grupas sanāksmēs, kurās puses pauda apsvērumus, argumentus, kā arī risku un ieguvumus katra priekšlikuma apspriešanas gaitā.
Attiecībā uz procesu digitalizāciju alternatīvie risinājumi, ietekmes un citi aspekti ir izvērtēti likumprojekta Nr. 1541/Lp13 "Grozījumi Valsts meža dienesta likumā" sagatavošanas un virzības gaitā (sk. likumprojekta anotāciju).
Vai ir izvērtēts prasību un izmaksu samērīgums pret ieguvumiem?
Apraksts
Prasību ieviešana nerada papildu izmaksas, jo Meža valsts reģistrā jau ir radītas iespējas pakalpojumus saņemt elektroniski. 2021. gadā 53,9 % pakalpojumu tika pieteikti un pakalpojuma rezultāts paziņots elektroniski. Tāpat arī, vērtējot administratīvā sloga proporcionalitāti (pienākumu apjomu saistībā ar iesniegumu administratīvā procesa lietās iesniegšanu elektroniski un pakalpojuma rezultāta saņemšanu elektroniski un dienesta ieguvumiem) šādas saziņas metodes nodrošināšanā, ir skaidrs, ka personas ieguldījums ir attaisnojams. Īpaši jāuzsver, ka patlaban valsts pārvaldē arī notiek pāreja uz oficiālās elektroniskās adreses lietošanu saziņā ar klientu un saskaņā ar oficiāli pieejamo informāciju no 2023. gada 1. janvāra eID karte tiks noteikta kā obligāts personu apliecinošs dokuments. Tādēļ prasība par iesniegumu iesniegšanu un lēmumu saņemšanu elektroniski ir samērīga.

1.4. Izvērtējumi/pētījumi, kas pamato TA nepieciešamību

1.5. Pēcpārbaudes (ex-post) izvērtējums

Vai tiks veikts?

1.6. Cita informācija

-
2. Tiesību akta projekta ietekmējamās sabiedrības grupas, ietekme uz tautsaimniecības attīstību un administratīvo slogu
Vai projekts skar šo jomu?

2.1. Sabiedrības grupas, kuras tiesiskais regulējums ietekmē, vai varētu ietekmēt

Fiziskās personas
  • Mednieki
Ietekmes apraksts
Mednieki un zemes īpašnieki, kas pāries no informācijas aprites papīra formā uz informācijas apriti elektroniskā formā.
Projektam ir labvēlīga ietekme, jo tas paātrina un atvieglo dienesta un klienta savstarpējo sadarbību.
Līdz ar pāreju uz elektronisku komunikāciju ar dienestu iesniedzamās informācijas apjoms nemainās, tomēr samazinās iesnieguma sagatavošanas laiks, jo, sagatavojot iesniegumu tiešsaistē, daļa iesniedzamās informācijas lauku tiek aizpildīti automātiski no Meža valsts reģistrā reģistrētajiem datiem. Vienlaikus samazinās ceļa un pasta izdevumi.
Precīzu ietekmi nav iespējams aprēķināt.
Juridiskās personas
  • Medību saimniecības (biedrības), medību tiesību lietotāji.
Ietekmes apraksts
Latvijā reģistrēts 850–900 mednieku formējumu.
Kopējais reģistrēto medību iecirkņu skaits ap 1400, no kuriem 930 – Latvijas valsts mežos.
Projektam ir labvēlīga ietekme, jo tas paātrina un atvieglo dienesta un klienta savstarpējo sadarbību.
Līdz ar pāreju uz elektronisku komunikāciju ar dienestu iesniedzamās informācijas apjoms nemainās, tomēr samazinās iesnieguma sagatavošanas laiks, jo, sagatavojot iesniegumu tiešsaistē, daļa iesniedzamās informācijas lauku tiek aizpildīti automātiski no Meža valsts reģistrā reģistrētajiem datiem. Vienlaikus samazinās ceļa un pasta izdevumi.
Precīzu ietekmi nav iespējams aprēķināt.

2.2. Tiesiskā regulējuma ietekme uz tautsaimniecību

Vai projekts skar šo jomu?

2.3. Administratīvo izmaksu monetārs novērtējums

Vai projekts skar šo jomu?

2.4. Atbilstības izmaksu monetārs novērtējums

Vai projekts skar šo jomu?
-
3. Tiesību akta projekta ietekme uz valsts budžetu un pašvaldību budžetiem
Vai projekts skar šo jomu?
Cita informācija
Projekta ieviešana nerada papildu izmaksas.
Ieviešot Ministru kabineta noteikumu projektā "Grozījumi Ministru kabineta 2016. gada 21. jūnija noteikumos Nr. 384 "Meža inventarizācijas un Meža valsts reģistra informācijas aprites noteikumi"" (TA lieta Nr. 21-TA-1598) paredzētās izmaiņas Meža valsts reģistrā, Meža valsts reģistra uzturēšanas izmaksas netiek ietekmētas atkarībā no tā, vai pakalpojumu elektroniski saņem daļa klientu vai visi klienti.
Projekts saistīts ar likumprojektu Nr.1541/Lp13 "Grozījumi Valsts meža dienesta likumā".
5. Tiesību akta projekta atbilstība Latvijas Republikas starptautiskajām saistībām
Vai projekts skar šo jomu?

5.3. Cita informācija

Apraksts
-

6.1. Projekta izstrādē iesaistītās institūcijas

Valsts un pašvaldību institūcijas
Latvijas valsts mežzinātnes institūts "SILAVA", Valsts meža dienests, Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrija, Latvijas universitātes Bioloģijas institūts
Nevalstiskās organizācijas
Biedrība "Latvijas ainavas", Biedrība Zemnieku saeima, Ķemeru nacionālā parka fonds, Latvijas Meža īpašnieku biedrība, Latvijas Ornitoloģijas biedrība, AS "Latvijas valsts meži", Latvijas Mednieku savienība, Latvijas Mednieku asociācija, Latgales Mednieku un makšķernieku biedrība, Latvijas Aitu audzētāju asociācija, Vides konsultatīvā padome.
Cits
-

6.2. Sabiedrības līdzdalības organizēšanas veidi

Veids
Pušu priekšlikumu apspriešana darba grupā, pieaicinot priekšlikumu autorus, ietekmētās personas, speciālistus un ekspertus. Kopumā noorganizētas piecas tiešsaistes sanāksmes pa trim stundām katra. Publiskā apspriešana.
Saite uz sabiedrības līdzdalības rezultātiem
https://vktap.mk.gov.lv/public_participations/public_discussions/73de956d-5efe-4d8f-8448-14323be524b5

6.3. Sabiedrības līdzdalības rezultāti

Sabiedrības līdzdalība noteikumu projekta izstrādē tika nodrošināta atbilstoši spēkā esošajiem tiesību aktiem. Saņemtie iebildumi un priekšlikumi ir apkopoti un izvērtēti.
Uzsākot darbu pie priekšlikumu izvērtēšanas, ieinteresētās personas tika informētas par darba kārtību, akcentējot šādus aspektus:
1) Zemkopības ministrija pozitīvi novērtētu pušu spēju savstarpēji rast kompromisu par priekšlikumu aktualitāti un redakciju;
2) situācijās, kad puses nespēs vienoties un rast kompromisu, lēmumu par priekšlikuma atbalstīšanu vai noraidīšanu nāksies pieņemt Zemkopības ministrijai, un tās lēmums atspoguļosies projektā.
Zemkopības ministrija pieņem lēmumus par priekšlikumu atbalstīšanu vai noraidīšanu, izvērtējot pušu sniegto argumentāciju, priekšlikumu pamatojumos ietverto interpretāciju atkarībā no to autoru kompetences attiecīgajā jautājumā, kā arī citu informāciju, kompetentu ekspertu viedokļus un riskus, lai sasniegtu lietderīgāko rezultātu.
Sabiedrības līdzdalības mērķis ir pieņemt objektīvu lēmumu un panākt dažādu interešu līdzsvaru. Līdzdalības tiesības neparedz lēmuma pieņēmēja pienākumu akceptēt visus izteiktos viedokļus (Satversmes tiesas 2005. gada 13. maija sprieduma lietā Nr. 2004-18-0106 secinājumu daļas 7. punkts);
3) priekšlikumu autoru (pārstāvju) klātneesamība sanāksmē nevar būt par iemeslu tā skatīšanas atlikšanai;
4) netiks vērtēti priekšlikumi, uz kuriem sniegta argumentācija projekta (21-TA-1825) izziņā, kā arī priekšlikumi, kas pārsniedz Ministru kabineta 2014. gada 22. jūlija noteikumu Nr. 421 "Medību noteikumi" tvērumu (piemēram, izvērtēti un izdiskutēti Medību likuma grozījumu projekta virzības laikā);
5) sanāksmes tiek ierakstītas.
Salīdzinot projekta (21-TA-1825) sabiedriskās apspriešanas rezultātus un izziņu ar šo projektu, jāsecina, ka sabiedriskās līdzdalības pienesums vērtējams kritiski. Par pārliecinoši lielāko daļu pušu priekšlikumu notika karstas diskusijas, un puses palika katra pie sava viedokļa. Vismazāk diskusiju notika par Valsts meža dienesta iesniegtajiem priekšlikumiem.
Ministru kabineta uzdevuma (2022. gada 12. aprīļa sēdes protokola Nr. 20 18.§) izpildes un šī projekta veidošanas gaitā tika noorganizētas piecas tiešsaistes sanāksmes, katra vidēji trīs stundu gara, piedaloties anotācijas 6.1. sadaļā minēto organizāciju pārstāvjiem – priekšlikumu autoriem, ekspertiem, zinātniekiem un speciālistiem (sanāksmju ieraksti pieejami sadaļā 6.4.Cita informācija). Papildus tam LVMI "Silava" noorganizēja īpašu semināru biedrības "Latvijas ainavas" pārstāvēm, lai padziļināti izskaidrotu lielo plēsēju aizsardzības un apsaimniekošanas praksi pilnā spektrā. 
Sabiedrības līdzdalības rezultātu (publiskajā apspriešanā saņemto iebildumu) tabula anotācijai pievienota kā pielikums. Sadaļā "Papildu dokumenti" pievienots biedrības "Latvijas ainavas" atzinums (saņemts pēc termiņa). Iebildumiem uzskatāmi liecina par to, ka sanāksmēm veltītais laiks un papildu izglītošanas pasākumi nav devuši rezultātus: kaut arī pastāv krasas atšķirības kompetencē un kvalifikācijā, dažas puses nepieņem atšķirīgu viedokli un turpina uzturēt savus sākotnējos iebildumus praktiski bez izmaiņām.

6.4. Cita informācija

Ministru kabineta uzdevuma (2022. gada 12. aprīļa sēdes protokola Nr. 20 18.§) izpildes darba grupas sanāksmju ieraksti:
2022.gada 29.jūnija sanāksme: https://youtu.be/0IbQUHVgz-8
2022.gada 6.jūlija sanāksme: https://youtu.be/2kN1RTZ4NHE
2022.gada 13.jūlija sanāksme: https://youtu.be/2J0j0Q-HEuE
2022.gada 20.jūlija sanāksme: https://youtu.be/QGwsHtz8y4c
2022.gada 27.jūlija sanāksme: https://youtu.be/FdrFMbGJ0xw
7. Tiesību akta projekta izpildes nodrošināšana un tās ietekme uz institūcijām
Vai projekts skar šo jomu?

7.1. Projekta izpildē iesaistītās institūcijas

Institūcijas
  • Valsts meža dienests

7.2. Administratīvo izmaksu monetārs novērtējums

Vai projekts skar šo jomu?

7.3. Atbilstības izmaksu monetārs novērtējums

Vai projekts skar šo jomu?

7.4. Projekta izpildes ietekme uz pārvaldes funkcijām un institucionālo struktūru

Ietekme
Jā/Nē
Skaidrojums
1. Tiks veidota jauna institūcija
-
2. Tiks likvidēta institūcija
-
3. Tiks veikta esošās institūcijas reorganizācija
-
4. Institūcijas funkcijas un uzdevumi tiks mainīti (paplašināti vai sašaurināti)
-
5. Tiks veikta iekšējo institūcijas procesu efektivizācija
Projekts nepieciešams, lai pilnveidotu dienesta procesus, nodrošinot efektīvu un kvalitatīvu elektronisko saziņu un elektronisko dokumentu apriti starp dienestu un privātpersonām un samazinātu dienesta amatpersonu patērēto laiku dienestam piekritīgajos administratīvajos procesos. Būtiskākā dienesta procesu efektivizācija tiek panākta ar to, ka dienesta amatpersonām iesniegumi, kas patlaban tiek saņemti papīra formā, vairs nebūs manuāli jāievada Meža valsts reģistrā.
Savukārt papīra formā izsniedzamie administratīvie tiek sagatavoti strukturētu datu veidā Meža valsts reģistrā un pēc tam izdrukāti. Dienesta amatpersonai šis sagatavotais administratīvais akts ir jāparaksta, un tikai tad tas izsniegts klientam. Ieviešot likumprojektā paredzētos grozījumus, dienesta amatpersonas varēs strādāt efektīvāk, jo būs optimizēta dienestam piekritīgo administratīvo procesu virzība.
Līdz ar projektā paredzētajiem grozījumiem informācijas apritē dienestam piekritīgajos administratīvajos procesos tiks nodrošināta efektīva, ātra un droša informācijas apmaiņa starp dienestu un klientu.
Ātrāka informācijas aprite vienlaikus paaugstina medību procesa uzraudzības un drošības līmeni.
6. Tiks veikta iekšējo institūcijas procesu digitalizācija
Ieviešot projektā paredzētos grozījumus, paredzams, ka administratīvajos procesos gandrīz visa informācijas apmaiņa notiks digitalizēti vienā informācijas sistēmā – Meža valsts reģistrā.
7. Tiks veikta iekšējo institūcijas procesu optimizācija
Elektroniskie risinājumi nodrošinās operatīvāku informācijas apriti, kā arī mazinās administratīvo slogu abām pusēm.
8. Cita informācija
-

7.5. Cita informācija

-
8. Horizontālās ietekmes

8.1.1. uz publisku pakalpojumu attīstību

Vai projekts skar šo jomu?
Apraksts
Elektronisko risinājumu pakāpeniska ieviešana ļaus vienkāršot daudzus medību norises dokumentēšanas un informācijas aprites procesus medību jomā un tos pārveidot tā, lai tie privātpersonām būtu vieglāk pieejami, dodot iespēju īstenot informācijas apriti arī elektroniskā formā. Šāds risinājums nodrošinās operatīvāku informācijas apriti, kā arī mazinās administratīvo slogu.
Līdz 2027. gada 1. janvārim dienests jebkurai personai, kurai tas nepieciešams, sniegs atbalstu iesnieguma iesniegšanai strukturētu datu veidā tiešsaistē. Persona, kas objektīvu apstākļu dēļ nav aktīva e-vidē, savas tiesības vērsties dienestā īstenos normatīvajos aktos noteiktajos gadījumos tādā veidā, kādā personai tas ir iespējams.

8.1.2. uz valsts un pašvaldību informācijas un komunikācijas tehnoloģiju attīstību

Vai projekts skar šo jomu?

8.1.3. uz informācijas sabiedrības politikas īstenošanu

Vai projekts skar šo jomu?

8.1.4. uz Nacionālā attīstības plāna rādītājiem

Vai projekts skar šo jomu?

8.1.5. uz teritoriju attīstību

Vai projekts skar šo jomu?

8.1.6. uz vidi

Vai projekts skar šo jomu?
Apraksts
Projektam ir pozitīva ietekme uz vidi. Saistībā ar medījamo sugu apsaimniekošanas nosacījumiem tika izvērstas plašas diskusijas darba grupas sanāksmēs, kurās puses pauda apsvērumus, argumentus, kā arī risku un ieguvumus katra priekšlikuma apspriešanas gaitā. Ieviestas korekcijas atsevišķu sugu medību termiņos atbilstoši sugu fizioloģijai un populāciju stāvoklim.

8.1.7. uz klimatneitralitāti

Vai projekts skar šo jomu?

8.1.8. uz iedzīvotāju sociālo situāciju

Vai projekts skar šo jomu?
Apraksts
Līdz ar pāreju uz elektronisku komunikāciju ar dienestu iesniedzamās informācijas apjoms nemainās, tomēr samazinās iesnieguma sagatavošanas laiks un nav nepieciešami ceļa vai pasta izdevumi.
Precīzu ietekmi nav iespējams aprēķināt.

8.1.9. uz personu ar invaliditāti vienlīdzīgām iespējām un tiesībām

Vai projekts skar šo jomu?
Apraksts
Līdz ar pāreju uz elektronisku komunikāciju ar dienestu iesniedzamās informācijas apjoms nemainās, tomēr samazinās iesnieguma sagatavošanas laiks un nav nepieciešami ceļa vai pasta izdevumi.
Precīzu ietekmi nav iespējams aprēķināt.

8.1.10. uz dzimumu līdztiesību

Vai projekts skar šo jomu?

8.1.11. uz veselību

Vai projekts skar šo jomu?

8.1.12. uz cilvēktiesībām, demokrātiskām vērtībām un pilsoniskās sabiedrības attīstību

Vai projekts skar šo jomu?

8.1.13. uz datu aizsardzību

Vai projekts skar šo jomu?

8.1.14. uz diasporu

Vai projekts skar šo jomu?

8.1.15. uz profesiju reglamentāciju

Vai projekts skar šo jomu?

8.1.16. uz bērna labākajām interesēm

Vai projekts skar šo jomu?

8.2. Cita informācija

-
Pielikumi
Pielikums
Nosaukums
Publiskās apspriešanas rezultāti - viedoklu_parskats_22-TA-2430