Anotācija (ex-ante)

Saistības pret Eiropas Savienību nosaka pienākumu nacionālajā tiesību sistēmā pieņemt ne tikai noteikumus par sodiem, kas piemērojami par Regulas Nr.2021/782 pārkāpumiem, un veikt visus vajadzīgos pasākumus, lai nodrošinātu to īstenošanu, bet arī definēt Eiropas Savienības dalībvalsts norīkotās struktūras, kas atbild par Regulas Nr.2021/782 izpildi, pilnvaras.
No Eiropas Savienības Tiesas 2013. gada 26. septembra sprieduma prejudiciālā lietā C-509/11 OBB-Personenverkehr AG izriet, ka Regulas (EK) Nr.1371/2007 30. panta 1. punktā ir pieprasīts, lai tā realizēšanai Eiropas Savienības dalībvalstis veiktu piemērošanas pasākumus, ar kuriem tiek definētas valsts kontroles struktūras pilnvaras. Iepriekšējās Regulas (EK) Nr.1371/2007 30. panta 1. punktam atbilst jaunās Regulas Nr.2021/782 31. panta 1. punkts, kas arī pieprasa, ka katra no Eiropas Savienības dalībvalsts norīkotajām struktūrām, kas atbild par attiecīgās regulas izpildi, veic vajadzīgos pasākumus, lai nodrošinātu pasažieru tiesību ievērošanu. Ņemot vērā minēto Eiropas Savienības Tiesas skaidrojumu, līdz ar to Eiropas Savienības dalībvalsts nosaka pilnvaras iestādei, kuru tā norīko par struktūru, kas atbild par Regulas Nr.2021/782 izpildi.
Vienlaikus svarīgi ir vērst uzmanību, ka iekšzemes pasažieru pakalpojumu tirgus ir atvērts konkurencei saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes 2016. gada 14. decembra direktīvu (ES) 2016/2370, ar ko Eiropas Parlamenta un Padomes direktīvu 2012/34/ES groza attiecībā uz iekšzemes dzelzceļa pasažieru pārvadājumu tirgus atvēršanu un dzelzceļa infrastruktūras pārvaldību (turpmāk – Direktīva (ES) 2016/2370). No Dzelzceļa likuma, kurā pārņemtas Direktīvas (ES) 2016/2370 prasības, izriet, ka pārvadātājiem, kuri plāno sniegt iekšzemes dzelzceļa pasažieru pārvadājumu pakalpojumus, piekļuves tiesības Latvijā esošajai dzelzceļa infrastruktūrai Valsts dzelzceļa administrācija var ierobežot, ja šo tiesību izmantošana izjauktu noslēgtā attiecīgā sabiedriskā transporta pakalpojumu pasūtījuma līguma ekonomisko līdzsvaru. Ja ekonomisko līdzsvaru neuzskata par izjauktu, tad pārvadātājs, izpildot pārējās prasības par piekļuvi dzelzceļa infrastruktūrai, var veikt Latvijas teritorijā iekšzemes dzelzceļa pasažieru pārvadājumus, kuros pakalpojumi tiek sniegti uz komerciāla pamata. Arī uz šāda veida pārvadājumiem vajadzētu attiekties nacionālajiem noteikumiem par sodiem, kas piemērojami par Regulas Nr.2021/782 pārkāpumiem.
Saskaņā ar pieņemtajiem grozījumiem Dzelzceļa likumā, kuri stājās spēkā 2023. gada 7. jūnijā, Regulas Nr.2021/782 31. pantā minētā iestāde, kas atbild par šīs regulas (izņemot tās 23. panta 1. punkta "g" apakšpunktu un 27. pantu) izpildi, iekšzemes dzelzceļa pasažieru pārvadājumos ir Autotransporta direkcija. Tas nozīmē, ka Autotransporta direkcija ir šāda atbildīgā iestāde iekšzemes dzelzceļa pasažieru pārvadājumos – gan tādos, kuros pakalpojumi tiek sniegti uz sabiedriskā transporta pakalpojumu pasūtījuma līguma pamata, gan tādos, kuros pakalpojumi tiek sniegti uz komerciāla pamata. Vienlaikus Autotransporta direkcija ir kompetentā iestāde, kurai ir pilnvaras noslēgt ar pārvadātāju sabiedriskā transporta pakalpojumu pasūtījuma līgumu. Tomēr Autotransporta direkcija kā valsts kapitālsabiedrība nedrīkst veikt administratīvo sodu piemērošanas funkciju un nevar arī piemērot nekādas citas sankcijas par Regulas Nr.2021/782 pārkāpumiem iekšzemes dzelzceļa pasažieru pārvadājumos dzelzceļa staciju apsaimniekotājiem.
Eiropas Komisijas Mobilitātes un transporta ģenerāldirektorāts, lai novērtētu, vai Latvijas valsts iestādes ir efektīvi iesaistījušās, lai nodrošinātu pasažieru tiesību ievērošanu, 2020. un 2021. gadā tām lūdza sniegt informāciju par Regulu (EK) Nr.1371/2007, cita starpā par sodu minimālo un maksimālo apmēru un iespēju summēt sodus, ja ir pārkāpti vairāki Regulas (EK) Nr.1371/2007 noteikumi vai arī noteiktā laikposmā (piemēram, viena gada laikā) ir atkārtoti pārkāpts viens un tas pats attiecīgās regulas noteikums. Tādējādi Eiropas Komisijas Mobilitātes un transporta ģenerāldirektorāta izpratnē tieši naudas sodi būtu atbilstošas administratīvas sankcijas, kuras Regulas (EK) Nr.1371/2007 32. pants Eiropas Savienības dalībvalstīm uzlika par pienākumu noteikt par šīs regulas pārkāpumiem. Iepriekšējās Regulas (EK) Nr.1371/2007 32. pantam šobrīd atbilst jaunās Regulas Nr.2021/782 35. panta 1. punkts, kas par tās pārkāpumiem paredz Eiropas Savienības dalībvalstu pienākumu noteikt sodus.
Savukārt, Regulas Nr.2021/782 31. pantā minētajām struktūrām, kas atbild par šīs regulas izpildi, no Regulas Nr.2021/782 32. panta 3. punkta izriet pienākums ik pēc diviem gadiem, līdz nākamā kalendārā gada 30. jūnijam, publicēt ziņojumus ar statistiku par savu darbību, tostarp arī par piemērotajiem sodiem.
Līdz ar to katras Eiropas Savienības dalībvalsts pienākums ir norīkot struktūru, kas atbild par Regulas Nr.2021/782 izpildi, tādu institūciju, kas savā darbībā ir pilnvarota piemērot arī sodus par attiecīgās regulas pārkāpumiem, tajā skaitā piemērot administratīvos sodus. Šādas iestādes funkciju veikšanai iepriekš norādīto apstākļu dēļ neatbilst Autotransporta direkcija, kura ar Dzelzceļa likumu šobrīd ir noteikta par iestādi, kas atbild par šīs regulas (izņemot tās 23. panta 1. punkta "g" apakšpunktu un 27. pantu) izpildi iekšzemes dzelzceļa pasažieru pārvadājumos.
Tādējādi ir nepieciešams pārskatīt spēkā esošo tiesisko regulējumu un Dzelzceļa likumā noteikt citu attiecīgās jomas institūciju par iestādi, kas iekšzemes dzelzceļa pasažieru pārvadājumos atbild par Regulas Nr.2021/782 izpildi.           
Saskaņā ar pieņemtajiem grozījumiem Dzelzceļa likumā, kuri stājās spēkā 2023. gada 7. jūnijā, Regulas Nr.2021/782 31. pantā minētā iestāde, kas atbild par šīs regulas (izņemot tās 23. panta 1. punkta "g" apakšpunktu un 27. pantu) izpildi, starptautiskajos dzelzceļa pasažieru pārvadājumos ir Valsts dzelzceļa administrācija. Šī iestāde ir norādīta Administratīvās atbildības likuma 115. panta pirmajā daļā publisko personu iestāžu uzskaitījumā, no kurām amatpersonas ir tiesīgas veikt administratīvā pārkāpuma procesu. Līdz ar to Valsts dzelzceļa administrācija pilnībā atbilst tādas iestādes funkciju veikšanai, kas atbild par Regulas Nr.2021/782 izpildi.
Savukārt, saskaņā ar pieņemtajiem grozījumiem Dzelzceļa likumā, kuri stājās spēkā 2023. gada 7. jūnijā, Regulas Nr.2021/782 31. pantā minētā iestāde, kas atbild par šīs regulas 23. panta 1.punkta "g" apakšpunkta un 27. panta izpildi, ir Valsts dzelzceļa tehniskā inspekcija. Par šādu iestādi noteikt Valsts dzelzceļa tehnisko inspekciju tomēr nav saskatāma nekāda nepieciešamība, ņemot vērā, ka tai piešķirto samērā nelielo kompetenci nekas neliedz nodot arī citai dzelzceļa jomas institūcijai, kura pilnībā atbilst tādas iestādes funkciju veikšanai, kas atbild par Regulas Nr.2021/782 izpildi. Ne Eiropas Savienības tiesiskais regulējums, ne arī citi apstākļi neprasa noteikt Latvijā vairākas iestādes, kas katra piešķirtās kompetences ietvaros atbild par Regulas Nr.2021/782 izpildi. 
Tādējādi ir nepieciešams pārskatīt spēkā esošo tiesisko regulējumu, kas paredz trīs uzraugošās iestādes par Regulas Nr.2021/782 izpildi, un ne tikai no Autotransporta direkcijas kompetences izslēgt uzraudzību par šīs regulas izpildi iekšzemes dzelzceļa pasažieru pārvadājumos, bet arī noteikt Dzelzceļa likumā par Regulas Nr.2021/782 31. pantā minēto struktūru, kas atbild par šīs regulas izpildi, tikai vienu institūciju, kura pilnībā atbilst attiecīgo funkciju veikšanai, un tai vajadzīgās pilnvaras.

Ar likumprojektu paredzēts izslēgt Dzelzceļa likuma 33.³ pantu, kas cita starpā nosaka par Regulas Nr.2021/782 31. pantā minēto iestādi, kas atbild par šīs regulas izpildi, Autotransporta direkciju iekšzemes dzelzceļa pasažieru pārvadājumos, Valsts dzelzceļa administrāciju starptautiskajos dzelzceļa pasažieru pārvadājumos un Valsts dzelzceļa tehnisko inspekciju attiecībā uz Regulas Nr.2021/782 23. panta 1. punkta "g" apakšpunktu un 27.pantu.    
Vienlaikus paredzēts papildināt Dzelzceļa likumu ar jaunu 33.⁵ pantu par pasažieru tiesību aizsardzību.
Likumprojektā ietvertā Dzelzceļa likuma 33.⁵ panta pirmā daļa paredz, ka Regulas Nr.2021/782 31. pantā minētā struktūra, kas atbild par šīs regulas izpildi, ir Valsts dzelzceļa administrācija.
No Regulas Nr.2021/782 31. panta 1. punkta izriet Eiropas Savienības dalībvalsts pienākums noteikt šādas iestādes kompetenci.    
Valsts dzelzceļa administrācijas kompetenci, kas saistīta ar dzelzceļa pasažieru tiesību ievērošanas nodrošināšanu, nosaka likumprojektā ietvertā Dzelzceļa likuma 33.⁵ panta otrā un ceturtā daļa.   
Likumprojektā ietvertā Dzelzceļa likuma 33.⁵ panta otrā daļa paredz, ka Valsts dzelzceļa administrācija:
1) uzrauga pārvadātāja, kas sniedz dzelzceļa pasažieru pārvadājumu pakalpojumus, biļešu pārdevēja, tūrisma operatora, kas nav pārvadātājs, tūrisma aģenta, kas nav pārvadātājs, infrastruktūras pārvaldītāja un stacijas apsaimniekotāja darbības atbilstību regulas (ES) Nr.2021/782 prasībām;
2) izskata pasažieru sūdzības par regulas Nr.2021/782 pārkāpumiem;
3) pieņem lēmumu, ar kuru uzdod pārvadātājam, kas sniedz dzelzceļa pasažieru pārvadājumu pakalpojumus, biļešu pārdevējam, tūrisma operatoram, kas nav pārvadātājs, tūrisma aģentam, kas nav pārvadātājs, infrastruktūras pārvaldītājam vai stacijas apsaimniekotājam izbeigt pieļauto regulas Nr.2021/782 pārkāpumu, par kura izdarīšanu nav paredzēta administratīvā atbildība, vai veikt konkrētas darbības tā novēršanai un noteikt šim nolūkam nepieciešamo darbību izpildes termiņus, ja tiek konstatēts, ka par pārkāpumu atbildīgā persona neievēro minētajā regulā noteiktās attiecīgās prasības.
Likumprojektā ietvertā Dzelzceļa likuma 33.⁵ panta ceturtā daļa paredz, ka Valsts dzelzceļa administrācijai ir tiesības pieprasīt un saņemt informāciju un dokumentus no pārvadātāja, kas sniedz dzelzceļa pasažieru pārvadājumu pakalpojumus, biļešu pārdevēja, tūrisma operatora, kas nav pārvadātājs, tūrisma aģenta, kas nav pārvadātājs, infrastruktūras pārvaldītāja un stacijas apsaimniekotāja tā darbības pārbaudei vai par tā darbību saņemtās sūdzības izskatīšanai.             
No likumprojekta 1. pantā ietvertās Dzelzceļa likuma 1. panta otrās daļas izriet, ka Dzelzceļa likumā lietotie termini "biļešu pārdevējs" un "stacijas apsaimniekotājs" atbilst Regulas Nr.2021/782 3. pantā lietotajiem terminiem.   
Savukārt, likumprojekta 1. pantā ietvertā Dzelzceļa likuma 1. panta trešā daļa paredz, ka Dzelzceļa likumā lietotie termini "tūrisma operators" un "tūrisma aģents" atbilst Tūrisma likumā lietotajiem terminiem. 
Ar likumprojektu tiek sašaurināta Autotransporta direkcijas un Valsts dzelzceļa tehniskās inspekcijas kompetence, izslēdzot no tās uzraudzību par Regulas Nr.2021/782 izpildi.
No Regulas Nr.2021/782 33. panta 1. punkta izriet, ka pasažierim netiek skartas patērētāju tiesības uz alternatīvu tiesisko aizsardzību saskaņā ar Direktīvu 2013/11/ES, kura cita starpā paredz arī tiesības iesniegt sūdzību par Regulas Nr.2021/782 pārkāpumiem strīdu alternatīvas izšķiršanas struktūrām. Direktīvas 2013/11/ES izpratnē šādas struktūras Latvijā ir gan patērētāju strīdu risināšanas komisija, kuras darbību nodrošina Patērētāju tiesību aizsardzības centrs, gan arī cits ārpustiesas strīda risinātājs, ja attiecīgajā jomā tāds izveidots un iekļauts Patērētāju tiesību aizsardzības centra izveidotajā ārpustiesas strīdu risinātāju sarakstā.
Regulas Nr.2021/782 teksta daļas inkorporēšana likumprojektā ietvertajā Dzelzceļa likuma 33.⁵ panta sestajā daļā, nosakot, ka neskartas paliek pasažiera tiesības iesniegt iesniegumu par strīdu par Regulas Nr.2021/782 pārkāpumiem saskaņā ar ārpustiesas strīdu risināšanu regulējošiem normatīvajiem aktiem, pamatota vienīgi ar indivīdu interesēm saņemt tiem adresētu saskaņotu un labi uztveramu tiesību aktu.

Ar Regulas Nr.2021/782 35. panta 1. punktu Eiropas Savienības dalībvalstīm ir uzdots pieņemt noteikumus par sodiem, kas piemērojami par šīs regulas pārkāpumiem, un veikt visus vajadzīgos pasākumus, lai nodrošinātu to īstenošanu. Regulas Nr.2021/782 attiecīgā norma arī nosaka, ka par šiem noteikumiem un pasākumiem un jebkādiem turpmākiem grozījumiem, kas tos ietekmē, Eiropas Savienības dalībvalstīm ir pienākums paziņot Eiropas Komisijai.
Uz minēto paziņošanas pienākumu Eiropas Komisijas Mobilitātes un transporta ģenerāldirektorāts pirms Regulas Nr.2021/782 piemērošanas sākuma jau norādīja savā vēstulē Eiropas Savienības dalībvalstu kompetentajām iestādēm, cita starpā paskaidrojot, ka attiecīgajos nacionālajos noteikumos par sodiem ir iekļaujama atsauce uz šo jauno regulu, un vienlaikus aicinot informēt par šādiem noteikumiem saskaņā ar Regulas Nr.2021/782 prasībām Eiropas Komisiju, cik ātri vien iespējams.
Šobrīd ne tikai attiecībā uz starptautiskajiem dzelzceļa pasažieru pārvadājumiem, bet arī attiecībā uz iekšzemes dzelzceļa pasažieru pārvadājumiem, kuros pakalpojumi tiek sniegti uz sabiedriskā transporta pakalpojumu pasūtījuma līguma pamata vai uz komerciāla pamata, Latvijas nacionālajos tiesību aktos nav noteikti sodi, kas ir iedarbīgi, samērīgi, atturoši un piemērojami par Regulas Nr.2021/782 pārkāpumiem.
Svarīgi ir vērst uzmanību, ka Eiropas Savienības dalībvalstu pienākums noteikt nacionālajos tiesību aktos šādus sodus, kas būtu piemērojami ne tikai attiecībā uz dažiem no Regulas Nr.2021/782 pārkāpumiem, bet par jebkuru šīs regulas pārkāpumu.
Soda veida izvēlē būtu nepieciešams prioritāri vadīties no tādiem kritērijiem, kā izdarītais pārkāpums, kas pēc savas tiesiskās dabas attiecas uz privāttiesiskām attiecībām, ir vai nav novēršams un vai pārkāpuma rezultātā tiek skarts plašs dzelzceļa pasažieru loks, kuri atbilstoši Regulas Nr.2021/782 preambulas 4. apsvērumam ir pārvadājuma līguma vājākā puse.  
Par Regulā Nr.2021/782 noteikto prasību nepildīšanu, kas rada tādu šīs regulas pārkāpumu, kuru var novērst, administratīvais sods nav paredzams. Šajā gadījumā Regulas Nr.2021/782 noteikumu izpildi var panākt, izdodot administratīvo aktu, ar kuru attiecīgajai personai nosaka pienākumu atbilstošā termiņā novērst neatbilstības un izpildīt prasības.          
Turpretim par Regulā Nr.2021/782 noteikto prasību nepildīšanu, kas rada tādu šīs regulas pārkāpumu, kas pēc savas tiesiskās dabas attiecas uz privāttiesiskām attiecībām patērētāju tiesību aizsardzības jomā dzelzceļa transportā, bet tomēr pārkāpuma rezultātā tiek skarts plašs sabiedrības loks, un kurš vienlaikus vairs nav novēršams un ir ar augstu bīstamības pakāpi, administratīvā atbildība ir paredzama.
Regula Nr.2021/782 nosaka pārvadātājam, kas sniedz dzelzceļa pasažieru pārvadājumu pakalpojumus, biļešu pārdevējam, tūrisma operatoram, kas nav pārvadātājs, tūrisma aģentam, kas nav pārvadātājs, infrastruktūras pārvaldītājam un stacijas apsaimniekotājam konkrētus pienākumus, kas ir izpildāmi, lai sasniegtu vienādi augstu dzelzceļa pasažieru tiesību aizsardzības līmeni visā Eiropas Savienībā.

Saskaņā ar Eiropas Komisijas Mobilitātes un transporta ģenerāldirektorāta vēstulē Eiropas Savienības dalībvalstu kompetentajām iestādēm pirms Regulas Nr.2021/782 piemērošanas sākuma sniegto skaidrojumu attiecīgajos nacionālajos noteikumos par sodiem ir iekļaujama atsauce uz Regulu Nr.2021/782.
Ar likumprojekta 4. pantu paredzēts papildināt Dzelzceļa likumu ar atsevišķu nodaļu par administratīvajiem pārkāpumiem dzelzceļa pasažieru pārvadājumu jomā un kompetenci šo administratīvo pārkāpumu procesā.
Administratīvā atbildība ir paredzēta par Regulā Nr.2021/782 noteikto prasību nepildīšanu, kas rada tādu šīs regulas pārkāpumu, kas pēc savas tiesiskās dabas attiecas uz privāttiesiskām attiecībām (patērētāju tiesības), bet tomēr pārkāpuma rezultātā tiek skarts plašs dzelzceļa pasažieru loks, un kurš vienlaikus vairs nav novēršams un ir ar augstu bīstamības pakāpi. Atbilstoši Regulas Nr.2021/782 preambulas 4. apsvērumam dzelzceļa pasažieris ir pārvadājuma līguma vājākā puse.
Likumprojekts paredz par pārkāpumiem piemērot tikai viena veida administratīvo sodu – naudas sodu, kas noteikts Administratīvās atbildības likuma 14. panta pirmās daļas 2. punktā.
Likumprojektā ir norādīta arī iestāde, kura veic administratīvā pārkāpuma procesu un kurai līdz ar to piekritīga administratīvā soda piemērošana. Šī iestāde ir Valsts dzelzceļa administrācija, kas minēta Administratīvās atbildības likuma 115. panta pirmajā daļā to publisko personu iestāžu uzskaitījumā, no kurām amatpersonas ir tiesīgas veikt administratīvā pārkāpuma procesu.
Likumprojekts paredz par administratīvajiem pārkāpumiem dzelzceļa pasažieru pārvadājumu jomā administratīvā soda sankcijas līdz sešsimt naudas soda vienībām vai līdz tūkstoš četrsimt naudas soda vienībām atkarībā no pārkāpuma smaguma. Soda apmērs noteikts kā samērīgs, ņemot vērā tirgus dalībnieku lielumu un soda mērķi – ka tam jābūt atturošam.
Likumprojekta 4. pantā ietvertajā Dzelzceļa likuma IX nodaļā “Administratīvie pārkāpumi dzelzceļa pasažieru pārvadājumu jomā un kompetence šo administratīvo pārkāpumu procesā” lietotie termini “biļešu pārdevējs”, “kavējums”, “persona ar invaliditāti”, “persona ar ierobežotām pārvietošanās spējām”, “stacijas apsaimniekotājs” atbilst Regulas Nr.2021/782 3. pantā lietotajiem terminiem, bet termini “tūrisma operators” un “tūrisma aģents” atbilst Tūrisma likumā lietotajiem terminiem.
Eiropas Komisijas Mobilitātes un transporta ģenerāldirektorāts vēstulē Eiropas Savienības dalībvalstu kompetentajām iestādēm pirms Regulas Nr.2021/782 piemērošanas sākuma sniedza skaidrojumu, ka attiecīgajos nacionālajos noteikumos par sodiem, kas piemērojami par Regulas Nr.2021/782 pārkāpumiem, ir iekļaujama atsauce uz Regulu Nr.2021/782. Līdz ar to likumprojektā paredzēto administratīvo pārkāpumu formulējumā ietverta atsauce uz attiecīgo Regulas Nr.2021/782 vienību, kas ir saistīta ar pārkāpumu. Šāda atsauce ir obligāta un nav tikai informatīva. 
Regulas Nr.2021/782 8. pants nosaka pienākumu pārvadātājam vai attiecīgā gadījumā kompetentajai iestādei, kas ir atbildīga par dzelzceļa sabiedrisko pakalpojumu līgumu, publiskot lēmumu galīgi izbeigt vai uz laiku pārtraukt pakalpojumus pirms tā īstenošanas. Likumprojekta 4. pantā ietvertais Dzelzceļa likuma 48. pants paredz administratīvo atbildību par Regulas Nr.2021/782 8. pantā noteiktā šī pienākuma neizpildi. Lai gan šāds personas izdarītais pārkāpums pēc savas tiesiskās dabas attiecas uz privāttiesiskām attiecībām, tomēr pārkāpuma rezultātā tiek skarts plašs sabiedrības loks (patērētāju tiesības), un minētais pārkāpums vairs nav novēršams un ir ar augstu bīstamības pakāpi. Savu lēmumu galīgi izbeigt vai uz laiku pārtraukt dzelzceļa pasažieru pārvadājumu pakalpojumus pienākums publiskot pirms tā īstenošanas ir kompetentajai iestādei, kas ir atbildīga par dzelzceļa sabiedrisko pakalpojumu līgumu, vai pārvadātājam, ja nav noslēgts šāds līgums un dzelzceļa pasažieru pārvadājumu pakalpojumi tiek sniegti uz komerciāliem pamatiem. Līdz ar to vienā gadījumā administratīvā atbildība būs piemērojama attiecīgās iestādes amatpersonām un otrā gadījumā pārvadātājam.
Ja vilciena pienākšana vai atiešana ir aizkavējusies 60 minūtes vai vairāk vai ja vilciena reiss ir atcelts, Regulas Nr.2021/782 20. panta 2. punkts nosaka pārvadātāja, kas nodrošina aizkavējušos vai atcelto reisu, pienākumu piedāvāt pasažieriem bez maksas:
a) maltītes un atspirdzinājumus apjomā, kas pamatoti atbilst gaidīšanas laikam, ja tie ir pieejami vilcienā vai stacijā vai tos iespējams saprātīgā veidā piegādāt, ņemot vērā tādus kritērijus kā attālums līdz piegādātājam, piegādei vajadzīgais laiks un izmaksas;
b) ja ir jāpārnakšņo viena vai vairākas naktis vai ja ir jāuzturas ilgāk – izmitināšanu viesnīcā vai citur un pārvadāšanu starp dzelzceļa staciju un izmitināšanas vietu, kur un ja vien tas fiziski iespējams. Gadījumos, ja šāda uzturēšanās kļūst nepieciešama Regulas Nr.2021/782 19. panta 10. punktā minēto apstākļu dēļ, pārvadātājs var izmitināšanas ilgumu ierobežot maksimāli uz trim naktīm. Kad vien iespējams, ņem vērā personu ar invaliditāti un personu ar ierobežotām pārvietošanās spējām piekļuves prasības un servisa suņu vajadzības;
c) ja vilciens nespēj turpināt kustību ceļa posmā – pārvadāšanu no vilciena līdz dzelzceļa stacijai, alternatīvam pārvadājuma sākumpunktam vai galamērķim, kur un ja vien tas fiziski iespējams.
Lai gan personas izdarītais Regulas Nr.2021/782 20. panta 2. punkta a), b) vai c) apakšpunkta pārkāpums pēc savas tiesiskās dabas attiecas uz privāttiesiskām attiecībām, tomēr pārkāpuma rezultātā tiek skarts plašs sabiedrības loks (patērētāju tiesības), un minētais pārkāpums vairs nav novēršams un ir ar augstu bīstamības pakāpi.
Eiropas Komisija skaidrojošās pamatnostādnēs, kuras tā ir pieņēmusi, norāda attiecībā uz minētās palīdzības dzelzceļa pasažieriem nodrošināšanu, ka nevar prasīt, lai pasažieri rīkotos paši, piemēram, atrastu un apmaksātu izmitināšanu, bet gan dzelzceļa pārvadājumu uzņēmumiem ir pienākums, kad vien iespējams, aktīvi piedāvāt palīdzību. Dzelzceļa pārvadājumu uzņēmumiem arī būtu jānodrošina personu ar invaliditāti un viņu suņu pavadoņu izmitināšana viņiem pieejamās vietās, ja tādas ir.
Likumprojekta 4. pantā ietvertā Dzelzceļa likuma 49. panta pirmā, otrā un trešā daļa paredz attiecīgi administratīvo atbildību par Regulas Nr.2021/782 20. panta 2. punkta a), b) un c) apakšpunktā paredzētās bezmaksas palīdzības pasažierim nepiedāvāšanu, ja vilciena pienākšana vai atiešana ir aizkavējusies 60 minūtes vai vairāk, vai ja vilciena reiss ir atcelts.
Pienākumu sniegt pasažieriem šo bezmaksas palīdzību Regulas Nr.2021/782 20. panta 2. punkts nosaka pārvadātājam, kas nodrošina aizkavējušos vai atcelto reisu. Līdz ar to administratīvā atbildība būs piemērojama minētajam subjektam. 
Savukārt, Regulas Nr.2021/782 20. panta 3. punkts nosaka, ka pārvadātāji pēc iespējas drīz pasažieriem nodrošina alternatīvus pārvadājumu pakalpojumus un veic nepieciešamos pasākumus, ja dzelzceļa pārvadājums ir pārtraukts un to vairs nevar turpināt vai nevar turpināt saprātīgā laikposmā. 
Lai gan personas izdarītais Regulas Nr.2021/782 20. panta 2. punkta pārkāpums pēc savas tiesiskās dabas attiecas uz privāttiesiskām attiecībām, tomēr pārkāpuma rezultātā tiek skarts plašs sabiedrības loks (patērētāju tiesības), un minētais pārkāpums vairs nav novēršams un ir ar augstu bīstamības pakāpi.
Likumprojekta 4. pantā ietvertais Dzelzceļa likuma 50. pants paredz administratīvo atbildību par Regulas Nr.2021/782 20. panta 3. punktā noteiktā pienākuma pēc iespējas drīzāk pasažierim nodrošināt alternatīvus pārvadājumu pakalpojumus un veikt nepieciešamos pasākumus neizpildīšanu, ja dzelzceļa pasažieru pārvadājums ir pārtraukts un to vairs nevar turpināt vai nevar turpināt saprātīgā laikposmā.
Pienākumu nodrošināt dzelzceļa pārvadājumu pārtraukšanas gadījumā pasažieriem alternatīvus pārvadājumu pakalpojumus un veikt nepieciešamos pasākumus Regulas Nr.2021/782 20. panta 3. punkts nosaka pārvadātājam. Līdz ar to administratīvā atbildība būs piemērojama minētajam subjektam.
Svarīgi ir vērst uzmanību, ka Itālijas iestāde, kura ir norīkota par Regulas Nr.2021/782 31. pantā minēto struktūru, kas atbild par šīs regulas izpildi, savā pārskatā, kas publiski pieejams Eiropas Savienības Dzelzceļu Aģentūras tīmekļa vietnē, ir norādījusi administratīvos naudas sodus, kurus ir piemērojusi gan par iepriekšējās Regulas (EK) Nr.1371/2007 pārkāpumiem, gan par jaunās Regulas Nr.2021/782 pārkāpumiem, tajā skaitā arī tādiem, kas saisitīti ar palīdzības dzelzceļa pasažieriem nenodrošināšanu.   
Piemēram, Francijas, Īrijas un Spānijas iestādes, kuras ir norīkotas par Regulas Nr.2021/782 31. pantā minēto struktūru, kas atbild par šīs regulas izpildi, arī savos pārskatos, kas publiski pieejami Eiropas Savienības Dzelzceļu Aģentūras tīmekļa vietnē, ir norādījušas uz administratīvajiem naudas sodiem, kurus var piemērot par Regulas Nr.2021/782 pārkāpumiem.   
Regulas Nr.2021/782 25. panta 1. punkts nosaka, ka, ja dzelzceļa pārvadājumu uzņēmumi un staciju apsaimniekotāji izraisa pārvietošanās palīglīdzekļu, cita starpā ratiņkrēslu un palīgierīču, zaudējumu vai bojājumu vai personu ar invaliditāti un personu ar ierobežotām pārvietošanās spējām izmantoto servisa suņu zaudējumu vai ievainojumu, tad tie ir atbildīgi par minēto zaudējumu, bojājumu vai ievainojumu un bez nepamatotas kavēšanās nodrošina kompensāciju. Minētā kompensācija ietver:
a) zaudēto vai bojāto pārvietošanās palīglīdzekļu vai palīgierīču aizstāšanas vai remonta izmaksas;
b) zaudētā vai ievainotā servisa suņa aizvietošanas vai ievainojuma ārstēšanas izmaksas; 
c) saprātīgas izmaksas par pārvietošanās palīglīdzekļu, palīgierīču vai servisa suņu pagaidu aizvietošanu gadījumā, ja dzelzceļa pārvadājumu uzņēmums vai stacijas apsaimniekotājs šādu aizvietošanu nenodrošina saskaņā ar Regulas Nr.2021/782 2. punktu.
Savukārt, Regulas Nr.2021/782 25. panta 2. punkts nosaka, ka, ja piemēro Regulas Nr.2021/782 1. punktu, dzelzceļa pārvadājumu uzņēmumi un staciju apsaimniekotāji ātri pieliek visas saprātīgās pūles, lai nodrošinātu nekavējoties vajadzīgus pagaidu aizstājējus pārvietošanās palīglīdzekļiem vai palīgierīcēm. Personām ar invaliditāti vai personām ar ierobežotām pārvietošanās spējām minētos pagaidu aizstājējus palīglīdzekļiem vai palīgierīcēm atļauj paturēt līdz Regulas Nr.2021/782 1. punktā minētās kompensācijas izmaksāšanai.
Lai gan personas izdarītais Regulas Nr.2021/782 25. panta 2. punkta pārkāpums pēc savas tiesiskās dabas attiecas uz privāttiesiskām attiecībām, tomēr pārkāpuma rezultātā tiek skartas personas ar invaliditāti un personas ar ierobežotām pārvietošanās spējām, un minētais pārkāpums vairs nav novēršams un ir ar augstu bīstamības pakāpi.
Likumprojekta 4. pantā ietvertais Dzelzceļa likuma 51. pants paredz administratīvo atbildību par Regulas Nr.2021/782 25. panta 2. punktā paredzētās pārvietošanās palīglīdzekļu vai palīgierīču pagaidu aizvietošanas nenodrošināšanu personām ar invaliditāti vai personām ar ierobežotām pārvietošanās spējām līdz kompensācijas par pārvietošanās palīglīdzekļiem, palīgierīcēm un servisa suņiem izmaksai. Pienākumu nodrošināt nekavējoties vajadzīgus pagaidu aizstājējus pārvietošanās palīglīdzekļiem vai palīgierīcēm un atļaut minētos aizstājējus personām ar invaliditāti un personām ar ierobežotām pārvietošanās spējām paturēt līdz kompensācijas par pārvietošanās palīglīdzekļiem, palīgierīcēm un servisa suņiem izmaksai Regulas Nr.2021/782 25. panta 2. punkts nosaka pārvadātājam un stacijas apsaimniekotājam. Līdz ar to administratīvā atbildība būs piemērojama minētajiem subjektiem. 
Atkarībā no tā, vai uz pārvadātāja atbildības jomu vai stacijas apsaimniekotāja atbildības jomu attieksies kompensācijas par pārvietošanās palīglīdzekļiem, palīgierīcēm un servisa suņiem izmaksa personām ar invaliditāti vai personām ar ierobežotām pārvietošanās spējām, pie atbildības varēs saukt attiecīgi pārvadātātāju vai stacijas apsaimniekotāju, ja līdz šīs kompensācijas izmaksai Regulas Nr.2021/782 25. panta 2. punktā paredzētā pārvietošanās palīglīdzekļu vai palīgierīču pagaidu aizvietošana minētajām personām nebūs nodrošināta.   
Regulas Nr.2021/782 28. panta 2. punkts nosaka, ka dzelzceļa pārvadājumu uzņēmumi un staciju apsaimniekotāji sūdzības izvērtēšanai vajadzīgos datus glabā visu sūdzību izskatīšanas procedūras, tostarp Regulas Nr.2021/782 33. un 34. pantā minēto sūdzību izskatīšanas procedūru, laiku, un pēc pieprasījuma minētos datus dara pieejamus valsts izpildes iestādēm.
Personas izdarītais Regulas Nr.2021/782 28.panta 2. punkta pārkāpums nav vairs novēršams un ir ar augstu bīstamības pakāpi. 
Likumprojekta 4. pantā ietvertais Dzelzceļa likuma 52. pants paredz administratīvo atbildību par pasažiera sūdzības izskatīšanai nepieciešamo datu nesaglabāšanu Regulas Nr.2021/782 28. panta 2. punktā noteiktajā termiņā.
Pienākumu saglabāt attiecīgos datus visu sūdzības izskatīšanas procedūras laiku, tajā skaitā arī laiku, kad sūdzību izskata Eiropas Savienības dalībvalsts norīkota struktūra, un pēc pieprasījuma tos darīt pieejamus norīkotajai struktūrai Regulas Nr.2021/782 28. panta 2. punkts nosaka pārvadātājam un stacijas apsaimniekotājam. Līdz ar to administratīvā atbildība būs piemērojama minētajiem subjektiem. No Regulas Nr.2021/782 28. panta 2. punkta izriet, ka pasažieri var iesniegt sūdzību pārvadātājam vai stacijas apsaimniekotājam sakarā ar to attiecīgajām atbildības jomām un pēc pieprasījuma pārvadātājs vai stacijas apsaimniekotājs minētos datus dara pieejamus Regulas Nr.2021/782 31. pantā minētajai iestādei, kas atbild par šīs regulas izpildi. Atkarībā no tā, vai uz pārvadātāja vai stacijas apsaimniekotāja atbildības jomu attieksies iesniegtā pasažiera sūdzība, pie atbildības varēs saukt attiecīgi pārvadātātāju vai stacijas apsaimniekotāju, ja pasažieru sūdzības izskatīšanai vajadzīgie dati Regulas Nr.2021/782 28. panta 2. punktā noteiktajā termiņā nebūs saglabāti.   
Likumprojekta 4. pantā ietvertais Dzelzceļa likuma 53. pants paredz piešķirt pilnvaras Valsts dzelzceļa administrācijai veikt administratīvā pārkāpuma procesu par Dzelzceļa likuma 48., 49., 50., 51. un 52. pantā minētajiem pārkāpumiem.
Saskaņā ar Administratīvās atbildības likuma 115. panta pirmās daļas 37. punktu amatpersonas no Valsts dzelzceļa administrācijas ir tiesīgas veikt administratīvā pārkāpuma procesu. 

Direktīvas (ES) 2016/2370 1. panta 8. punktā ietvertais Direktīvas 2012/34/ES 13.a panta 3. punkts tika pārņemts Dzelzceļa likuma 33.³ panta trešajā daļā, kuru paredzēts izslēgt ar šo likumprojektu. Saistības pret Eiropas Savienību nosaka attiecīgo Eiropas Savienības tiesību normu pārņemt nacionālajā tiesību sistēmā.  

Direktīvas (ES) 2016/2370 1. panta 8. punktā ietvertais Direktīvas 2012/34/ES 13.a panta 3. punkts tiek pārņemts ar likumprojekta 3. pantā ietvertā Dzelzceļa likuma 33.⁵ panta trešo daļu, kas nosaka, ka, lai gadījumos, kad rodas būtiski pakalpojumu traucējumi, sniegtu palīdzību pasažieriem regulas Nr.2021/782 20. panta izpratnē, pārvadātājs, kas sniedz dzelzceļa pasažieru pārvadājumu pakalpojumus, sagatavo ārkārtas rīcības plānu un saskaņo to ar attiecīgo infrastruktūras pārvaldītāju un stacijas apsaimniekotāju.