Anotācija

Koncepcijā definētais stratēģiskais mērķis – “sabiedrisko mediju digitālā attīstība un satura izplatība digitālajā vidē, ar demokrātiskai sabiedrībai svarīgu un daudzveidīgu saturu sasniedzot lietotājus platformās un vidē, kur tie arvien vairāk uzturas un meklē informāciju digitālās transformācijas procesu iespaidā” – nav mainījies, bet kļuvis vēl aktuālāks, par ko liecina pēdējo gadu notikumi un pētījumi par iedzīvotāju mediju patēriņu.

Koncepcijā SEPLP uzsvēra, ka apvienotā sabiedriskā medija stratēģiskam mērķim ir jābūt ne vien pēc iespējas saglabāt esošo auditoriju īpatsvaru lineārajās un digitālajās platformās, taču arī būtiski to pieaudzēt, izplatot saražoto saturu digitālajā vidē, tajā skaitā īpaši piesaistot jaunāka gadagājuma cilvēkus, kuri mediju saturu arvien vairāk patērē tikai digitālajās platformās.

Ja sabiedriskie elektroniskie plašsaziņas līdzekļi zaudē esošo auditoriju, tai pārceļoties uz citām satura izplatīšanas platformām digitālajā vidē, kā arī netiek pietiekami sasniegta bērnu, pusaudžu un jauniešu auditorija, tas rada ilgtermiņa riskus valsts demokrātiskajai iekārtai, informatīvajai telpai un nacionālās kultūras un identitātes kopšanai un saglabāšanai, teikts Koncepcijā. Tajā arī norādīts, ka LSM.LV straujā izaugsme pēdējo gadu laikā, kā arī sabiedrisko mediju satura arvien lielāks lietojums dažādās digitālās platformās norāda, ka attīstība šajā virzienā jau notiek, tomēr skaidri iezīmējas arī šķēršļi, kas ierobežo sabiedrisko mediju iespējas sasniegt plašāku auditoriju digitālajā vidē.

Saskaņā ar 2024.gadā veikto Latvijas sabiedrisko mediju radītā sabiedriskā labuma aptauju kādu no sabiedrisko mediju platformām vismaz reizi mēnesī lieto 73% Latvijas iedzīvotāju. Atbildot uz jautājumu, kādēļ nelieto sabiedriskos medijus, iedzīvotāji, runājot par LR un LTV, visbiežāk norādīja, ka tajos ir maz satura par viņiem interesējošām tēmām. Savukārt attiecībā uz LSM.LV aptaujātie visbiežāk minēja, ka maz zina par šī portāla piedāvāto saturu.

Šādi aptaujas dati saskan ar ekspertu atziņām pēc SEPLP pasūtījuma veiktajā “Visaptverošā sabiedrisko mediju piedāvātā sabiedriskā labuma vērtējumā par laika periodu no 2020. līdz 2022.gadam”, kurā secināts, ka sabiedriskie mediji nepiedāvā pietiekami daudz digitālā satura pietiekami mūsdienīgās satura izplatīšanas platformās, kas neļauj sasniegt plašāku auditoriju. Eksperti arī norādīja, ka sabiedriskajos medijos būtu nepieciešams attīstīt konkrētām mērķauditorijām domātus satura formātus, jo īpaši jauniešu auditorijas piesaistei, kam, savukārt, nepieciešami inovatīvi, ar mūsdienu tehnoloģijām saistīti risinājumi. Kā secināja eksperti, šobrīd saturā pārāk dominējoša ir “visiem par visu” pieeja, kas ir lētāka un vienkāršāk īstenojama.

Gan Koncepcijā, gan SEPLP izstrādātajā “Koncepcijā par Latvijas sabiedrisko elektronisko plašsaziņas līdzekļu finansēšanas modeļa maiņu” norādīts, ka galvenais apstāklis, kas ierobežo sabiedrisko mediju attīstību, ir to nepietiekamais finansējums. Tā apjoms ilgstoši ir svārstījies robežās no 0,09% līdz 0,10% no Latvijas iekšzemes kopprodukta (turpmāk – IKP), būtiski atpaliekot no Eiropas vidējā līmeņa, kas 2022.gadā saskaņā ar Eiropas raidorganizāciju apvienības (turpmāk – EBU) datiem bija 0,14% no IKP. Kopš sabiedrisko mediju iziešanas no reklāmas tirgus 2021.gadā aptuveni 95% procentus no to ieņēmumiem veido valsts budžeta dotācija un tiem praktiski nav iespēju būtiski palielināt pašu ieņēmumus. Ierobežotais finansējums ir radījis vairākas steidzami risināmas problēmas:
1) Nepietiekama darbinieku kapacitāte. LR un LTV darbinieku atalgojums vidēji bija būtiski zemāks nekā tirgus mediāna, zemā atalgojuma dēļ ir grūti piesaistīt jaunus darbiniekus, kas samazina kopējo personāla kapacitāti, ierobežotais finansējums neļauj ieguldīt pietiekami daudz līdzekļu darbinieku profesionālās kvalifikācijas celšanā.
2) Nepietiekamas investīcijas. Apstākļos, kad, auditorijas noturēšanai, mediji ar grūtībām ir centušies saglabāt esošo oriģinālā satura apjomu, ilgstoši nav bijis pietiekama investīciju apjoma tehnoloģijās un infrastruktūras nodrošinājumā. 2023.gadā, līdzīgi kā vairākos gados iepriekš, LR investīciju apjoms sasniedza 8,1% no valsts dotācijas, bet LTV tikai 4,1%, kas būtiski atpaliek no Valsts kontroles rekomendētajiem 10%. Tas ir novedis pie steidzami risināmām problēmām gan mūsdienīga satura veidošanai nepieciešamo tehnoloģisko inovāciju jomā, gan mediju darbības nepārtrauktības nodrošināšanas ziņā. Arī ēkas Doma laukumā 8, Rīgā un Zaķusalas krastmalā 33, Rīgā, kurās strādā attiecīgi LR un LTV, nav uzskatāmas par mūsdienu standartiem atbilstošām, jo to uzturēšanā ilgstoši nav ieguldīts pietiekams līdzekļu apjoms. Sabiedriskie elektroniskie plašsaziņas līdzekļi ir arī valsts kritiskās infrastruktūras daļa, bet to pašreizējais fiziskās drošības režīms tikai daļēji atbilst prasībām, kādas noteiktas kritiskās infrastruktūras objektiem, un ir nepieciešams atjaunot un papildināt pamatfunkciju nodrošināšanai paredzēto tehnisko nodrošinājumu un infrastruktūras drošības risinājumus.

Projekts paredz pārdalīt nepieciešamo finansējumu reformu īstenošanai, lai izveidotu vienotu sabiedrisko mediju – Latvijas Sabiedrisko mediju, kas sāka darboties 2025.gada 1.janvārī. Tādējādi tiks veidota racionāla pārvaldības sistēma, kas novērsīs funkciju dublēšanos un efektīvi koncentrēs esošos resursus mērķu sasniegšanā.

Lai risinātu iepriekš minētās problēmas, reformas ietvaros izvirzīti šādi uzdevumi:
1) veicināt jaunu satura formātu attīstību, lai piesaistītu plašāku auditoriju;
2) vienotā uzņēmumā efektīvāk ieguldot investīcijas tehnoloģijās un infrastruktūrā, attīstīt inovatīvus tehnoloģiskos risinājumus un stiprināt medija darbības nepārtrauktības nodrošinājumu;
3) ieguldīt apvienotā medija darbinieku kapacitātē, izveidojot vienotu atalgojuma sistēmu, lai mazinātu viņu atalgojuma atpalicību no tirgus mediānas un palielinātu finansējumu viņu profesionālajai pilnveidei, kā arī uzlabojot viņu profesionālās prasmes;
4) stiprināt efektīvu uzņēmuma vadību, ieviešot augstākajiem standartiem atbilstošu korporatīvo pārvaldību, radīt ilgtermiņa ietaupījumu administratīvajā pārvaldībā, padarīt efektīvāku atbalsta funkciju īstenošanu, noņemt juridiskos šķēršļus kopīgu multimediālu projektu īstenošanā.

Saskaņā ar Koncepciju vienota Latvijas Sabiedriskā medija veidošanas procesā paredzēti šādi galvenie posmi:
1) Latvijas Sabiedriskais medijs sāk strādāt 2025.gada janvārī.
2) līdz ar vienotas valdes darba sākumu tiks pakāpeniski apvienotas jaunā uzņēmuma lietvedības, juridiskās un finanšu vadības funkcijas, tādējādi nodrošinot jaunā uzņēmuma darbības nepārtrauktību;
3) 2025.gada laikā tiks izveidotas pastāvīgas vienotas administratīvās struktūras, kā arī tiks izvērtētas iespējas veidot vienotas tehnoloģiju pārvaldības un saimniecības daļas, liekot pamatus efektīvai, vienotai pārvaldības sistēmai;
4) 2025.gada pirmajā pusgadā paredzēts ievēlēt jaunu vienotā medija galveno redaktoru, kas ir būtisks elements turpmākajai satura ražošanas sinerģijai starp dažādām sabiedriskā medija satura platformām;
5) līdz 2025.gada jūnijam valde izstrādās Latvijas Sabiedriskā medija vidēja termiņa darbības stratēģiju, nospraužot mērķus un uzdevumus darbībai no 2026.gada;  
6) līdz 2026.gadam tiks izveidota galīgā jaunā uzņēmuma organizatoriskā struktūra, kā arī ieviesta jauna, pēc vienotiem principiem veidota, atalgojuma sistēma;
7) līdz 2026.gadam tiks pieņemts gala lēmums par apvienotajam medijam piemērotāko telpu risinājumu (būvēt jaunu ēku vai rekonstruēt esošās), detalizējot izmaksas un īstenošanas termiņus.

Būtisks reformas elements ir uzdevums līdz 2026.gadam ieviest jaunu vienotu atalgojuma sistēmu, kam jānovērš atšķirības vienādu pozīciju darbiniekiem līdzšinējās LR un LTV struktūrās, jātuvina darbinieku atalgojuma līmenis tirgus mediānai, kā arī jāveicina viņu multimediālās prasmes un savstarpējo sadarbība. Tāpat darbinieku kapacitāte tiks stiprināta ar lielākiem ieguldījumiem darbinieku profesionālās izaugsmes veicināšanā.
Vienlaikus 2025. un 2026.gadā Latvijas Sabiedriskajā medijā tiks būtiski palielināts finansējums satura attīstībai. Galvenās prioritātes, ar mērķi sasniegt jaunu auditoriju, būs digitālā satura apjoma palielināšanās, satura bērniem un jauniešiem attīstība, TV seriālu un radio drāmas veidošana, kvalitatīva izklaide, jauni analītiskās un kultūras žurnālistikas formāti, reģionālā satura pieaugums.

Lai minētie pasākumi varētu tikt īstenoti un sasniegtu plānotos rezultātus, ir nepieciešamas papildu investīcijas ar inovatīva satura veidošanu saistītās tehnoloģijās un infrastruktūrā, tai skaitā darbības nepārtrauktības nodrošinājumā, ko plānots segt no budžeta resora “74. Gadskārtējā valsts budžeta izpildes procesā pārdalāmais finansējums” programmā 09.00.00 “Valsts nozīmes reformas īstenošanai” rezervētajiem līdzekļiem 2025.gadā 8 521 544 euro apmērā, 2026.gadā un turpmāk ik gadu 6 879 144 euro apmērā. Reformu īstenošanai investīcijas paredzēts ieguldīt šādās galvenajās pozīcijās:
1) Tehnoloģiskais nodrošinājums satura attīstībai. Jaunu multimediālu studiju (tai skaitā reģionālās studijas Daugavpilī un Liepājā) izveide, esošo studiju remonts un aprīkojuma modernizēšana, ieviešot automatizācijas risinājumus, digitālo satura formātu veidošanas tehnoloģiskie risinājumi;
2) Infrastruktūras tajā skaitā darbības nepārtrauktības nodrošināšana. Vienotas IT sistēmas arhitektūra, esošo IT sistēmu drošības stiprināšana, alternatīvās apraides sistēmu risinājumi darbībai ārkārtas situācijās, esošo ēku uzturēšana un steidzami nepieciešamo remontu īstenošana, kā arī vienotā medija telpu risinājuma izstrāde.

Atbilstoši iepriekšējai pieredzei, tirgus izpētei un ekspertu slēdzieniem, kopā indikatīvās izmaksas paredzētas 2025.gadā 8 521 544 euro apmērā, 2026.gadā un turpmāk ik gadu 6 879 144 euro apmērā, tai skaitā: 1) tehnoloģiskajai attīstībai 2025.gadā 5 829 544 euro, 2026.gadā 5 029 691 euro, 2027.gadā 3 996 593 euro, 2028.gadā 2 555 593 euro, 2) infrastruktūras attīstībai 2025.gadā 2 553 000 euro, 2026.gadā 1 719 553 euro, 2027.gadā 2 732 551 euro, 2028.gadā 4 273 551 euro, 3) projektu kapacitātes, zīmola stiprināšanai 2025.gadā 139 000 euro, 2026.gadā 129 900 euro, 2027.gadā 150 000 euro un 2028.gadā 50 000 euro (detalizētu aprēķinu skatīt anotācijas 1.pielikumā).

Ministru kabineta 2024.gada 4.februāra sēdē tika izskatīts Kultūras ministrijas informatīvais ziņojums “Par valsts nozīmes reformas īstenošanu 2025. un 2026.gadā, veidojot vienotu Latvijas Sabiedrisko mediju” (prot. Nr.5 35.§), kurā Ministru kabinetam tika sniegta informācija par reformas īstenošanai nepieciešamo finansējumu 2025.gadā 8 521 544 euro apmērā, 2026.gadā un turpmāk ik gadu 6 879 144 euro apmērā.

2025.gada janvārī Latvijas Sabiedriskā medija valde, sākot pildīt savus pienākumus un iepazīstoties ar aktuālo informāciju atbilstoši tirgus izpētes un pieaicināto ekspertu sniegtajai informācijai, veica korekcijas aprēķinos, kā rezultātā tika veiktas izmaiņas izdevumiem starp pozīcijām, kopējam finansējuma apmēram nemainoties.

Tikai īstenojot visus iepriekš minētos pasākumus, būs iespējams ilgtermiņā izveidot tādu Latvijas Sabiedrisko mediju, kam ir spēcīga tehnoloģiskā bāze un labākie darbinieki kvalitatīva multimediāla satura veidošanai, un kas bauda uzticību dažādās Latvijas sabiedrības grupās.