24-TA-2276: Likumprojekts (Grozījumi)
Anotācijas (ex-ante) nosaukums
Tiesību akta projekta "Grozījumi likumā "Par sociālo drošību"" sākotnējās ietekmes (ex-ante) novērtējuma ziņojums (anotācija)
1. Tiesību akta projekta izstrādes nepieciešamība
1.1. Pamatojums
Apraksts
2022. gada 27. jūlijā 20 Saeimas deputāti (turpmāk visi kopā – Pieteicēji) Satversmes tiesā iesniedza pieteikumu “Par Sociālo pakalpojumu un sociālās palīdzības likuma 33. panta pirmās daļas un likuma “Par sociālo drošību” 2.2 panta otrās un trešās daļas atbilstību Latvijas Republikas Satversmes 1. un 109. pantam”. Apstrīdot minētās tiesību normas, Pieteicēji norāda, ka minimālo ienākumu sliekšņa noteikšanas metode neparedz pietiekami regulāru šā sliekšņa pārskatīšanu, šī metode neesot zinātniski pamatota un ar to nevarot nodrošināt cilvēka cieņai atbilstošu dzīves līmeni.
Satversmes tiesa 2023. gada 5. oktobrī lietā Nr. 2022-34-01 tiesa atzina Sociālo pakalpojumu un sociālās palīdzības likuma 33. panta pirmo un otro daļu un likuma “Par sociālo drošību” 2.2 panta otro un trešo daļu par neatbilstošu Latvijas Republikas Satversmes 1. un 109. pantam un spēkā neesošu no 2025. gada 1. janvāra.
Satversmes tiesa 2023. gada 5. oktobrī lietā Nr. 2022-34-01 tiesa atzina Sociālo pakalpojumu un sociālās palīdzības likuma 33. panta pirmo un otro daļu un likuma “Par sociālo drošību” 2.2 panta otro un trešo daļu par neatbilstošu Latvijas Republikas Satversmes 1. un 109. pantam un spēkā neesošu no 2025. gada 1. janvāra.
1.2. Mērķis
Mērķa apraksts
Likumprojekta mērķis ir izpildīt Satversmes tiesas 2023. gada 5. oktobrī lietā Nr. 2022-34-01 spriedumu.
Spēkā stāšanās termiņš
01.01.2025.
Pamatojums
Satversmes tiesa 2023. gada 5. oktobrī lietā Nr. 2022-34-01 tiesa atzina Sociālo pakalpojumu un sociālās palīdzības likuma 33. panta pirmo un otro daļu un likuma “Par sociālo drošību” 2.2 panta otro un trešo daļu par neatbilstošu Latvijas Republikas Satversmes 1. un 109. pantam un spēkā neesošu no 2025. gada 1. janvāra.
1.3. Pašreizējā situācija, problēmas un risinājumi
Pašreizējā situācija
Likuma “Par sociālo drošību” 2.2 panta otrā un trešā daļa nosaka:
(2) Minimālo ienākumu slieksnis nav zemāks par 20 procentiem (noapaļots līdz pilniem euro) no Centrālās statistikas pārvaldes tīmekļvietnē publicētās minimālo ienākumu mediānas uz vienu ekvivalento patērētāju mēnesī (turpmāk — ienākumu mediāna). Līdz kārtējā gada 1. februārim Centrālās statistikas pārvalde tīmekļvietnē publicē aktuālo ienākumu mediānu, un tā tiek ņemta par pamatu, nosakot minimālo ienākumu sliekšņa apmēru nākamajam gadam.
(3) Minimālo ienākumu sliekšņus pārskata vienlaikus katru gadu 1. janvārī, ņemot vērā aktuālo ienākumu mediānu. Ja pārskata gadā aktuālā ienākumu mediāna nemainās vai samazinās, minimālo ienākumu sliekšņi paliek iepriekš noteiktajā apmērā.
Sociālo pakalpojumu un sociālās palīdzības likuma 33. panta pirmā un otrā daļa nosaka:
(1) Minimālo ienākumu sliekšņus sociālās palīdzības sniegšanai nosaka procentuālā apmērā, noapaļotus līdz veseliem euro, no Centrālās statistikas pārvaldes tīmekļvietnē publicētās minimālo ienākumu mediānas uz vienu ekvivalento patērētāju mēnesī (turpmāk — ienākumu mediāna).
(2) Garantēto minimālo ienākumu slieksnis ir 20 procenti no ienākumu mediānas.
2022. gada 27. jūlijā 20 Saeimas deputāti (turpmāk visi kopā – Pieteicēji) Satversmes tiesā iesniedza pieteikumu “Par Sociālo pakalpojumu un sociālās palīdzības likuma 33. panta pirmās daļas un likuma “Par sociālo drošību” 2.2 panta otrās un trešās daļas atbilstību Latvijas Republikas Satversmes 1. un 109. pantam”. Apstrīdot minētās tiesību normas, Pieteicēji norāda, ka minimālo ienākumu sliekšņa noteikšanas metode neparedz pietiekami regulāru šā sliekšņa pārskatīšanu, šī metode neesot zinātniski pamatota un ar to nevarot nodrošināt cilvēka cieņai atbilstošu dzīves līmeni.
Satversmes tiesa 2023. gada 5. oktobrī lietā Nr. 2022-34-01 atzina, ka:
- likumdevējs pats ir noregulējis būtiskākos ar minimālo ienākumu sliekšņa noteikšanu saistītos jautājumus. Proti, likumdevējs ir identificējis sociālās palīdzības un garantēto minimālo ienākumu pabalsta mērķi, minimālo ienākumu sliekšņa noteikšanas metodi un piemērošanas kritērijus, kā arī tā pārskatīšanas regularitāti;
- likumdevējs ir paredzējis objektīvu minimālo ienākumu sliekšņa noteikšanas metodi, kura ir vērsta uz mērķi aizsargāt cilvēka cieņu, izlīdzināt sociālo nevienlīdzību un nodrošināt valsts ilgtspējīgu attīstību;
- likumdevējs ir nodrošinājis, ka minimālo ienākumu slieksnis tiek regulāri pārskatīts;
- apstrīdētajās normās paredzētā minimālo ienākumu sliekšņa noteikšanas kārtība kopā ar citiem sociālās drošības sistēmas pasākumiem nerada ikvienai trūcīgai personai iespēju veidot cilvēka cieņai atbilstošu dzīvi. Tādēļ tās neatbilst Satversmes 1. un 109. pantam.
Ņemot vērā minēto, Satversmes tiesa atzina Sociālo pakalpojumu un sociālās palīdzības likuma 33. panta pirmo un otro daļu un likuma “Par sociālo drošību” 2.2 panta otro un trešo daļu par neatbilstošu Latvijas Republikas Satversmes 1. un 109. pantam un spēkā neesošu no 2025. gada 1. janvāra.
(2) Minimālo ienākumu slieksnis nav zemāks par 20 procentiem (noapaļots līdz pilniem euro) no Centrālās statistikas pārvaldes tīmekļvietnē publicētās minimālo ienākumu mediānas uz vienu ekvivalento patērētāju mēnesī (turpmāk — ienākumu mediāna). Līdz kārtējā gada 1. februārim Centrālās statistikas pārvalde tīmekļvietnē publicē aktuālo ienākumu mediānu, un tā tiek ņemta par pamatu, nosakot minimālo ienākumu sliekšņa apmēru nākamajam gadam.
(3) Minimālo ienākumu sliekšņus pārskata vienlaikus katru gadu 1. janvārī, ņemot vērā aktuālo ienākumu mediānu. Ja pārskata gadā aktuālā ienākumu mediāna nemainās vai samazinās, minimālo ienākumu sliekšņi paliek iepriekš noteiktajā apmērā.
Sociālo pakalpojumu un sociālās palīdzības likuma 33. panta pirmā un otrā daļa nosaka:
(1) Minimālo ienākumu sliekšņus sociālās palīdzības sniegšanai nosaka procentuālā apmērā, noapaļotus līdz veseliem euro, no Centrālās statistikas pārvaldes tīmekļvietnē publicētās minimālo ienākumu mediānas uz vienu ekvivalento patērētāju mēnesī (turpmāk — ienākumu mediāna).
(2) Garantēto minimālo ienākumu slieksnis ir 20 procenti no ienākumu mediānas.
2022. gada 27. jūlijā 20 Saeimas deputāti (turpmāk visi kopā – Pieteicēji) Satversmes tiesā iesniedza pieteikumu “Par Sociālo pakalpojumu un sociālās palīdzības likuma 33. panta pirmās daļas un likuma “Par sociālo drošību” 2.2 panta otrās un trešās daļas atbilstību Latvijas Republikas Satversmes 1. un 109. pantam”. Apstrīdot minētās tiesību normas, Pieteicēji norāda, ka minimālo ienākumu sliekšņa noteikšanas metode neparedz pietiekami regulāru šā sliekšņa pārskatīšanu, šī metode neesot zinātniski pamatota un ar to nevarot nodrošināt cilvēka cieņai atbilstošu dzīves līmeni.
Satversmes tiesa 2023. gada 5. oktobrī lietā Nr. 2022-34-01 atzina, ka:
- likumdevējs pats ir noregulējis būtiskākos ar minimālo ienākumu sliekšņa noteikšanu saistītos jautājumus. Proti, likumdevējs ir identificējis sociālās palīdzības un garantēto minimālo ienākumu pabalsta mērķi, minimālo ienākumu sliekšņa noteikšanas metodi un piemērošanas kritērijus, kā arī tā pārskatīšanas regularitāti;
- likumdevējs ir paredzējis objektīvu minimālo ienākumu sliekšņa noteikšanas metodi, kura ir vērsta uz mērķi aizsargāt cilvēka cieņu, izlīdzināt sociālo nevienlīdzību un nodrošināt valsts ilgtspējīgu attīstību;
- likumdevējs ir nodrošinājis, ka minimālo ienākumu slieksnis tiek regulāri pārskatīts;
- apstrīdētajās normās paredzētā minimālo ienākumu sliekšņa noteikšanas kārtība kopā ar citiem sociālās drošības sistēmas pasākumiem nerada ikvienai trūcīgai personai iespēju veidot cilvēka cieņai atbilstošu dzīvi. Tādēļ tās neatbilst Satversmes 1. un 109. pantam.
Ņemot vērā minēto, Satversmes tiesa atzina Sociālo pakalpojumu un sociālās palīdzības likuma 33. panta pirmo un otro daļu un likuma “Par sociālo drošību” 2.2 panta otro un trešo daļu par neatbilstošu Latvijas Republikas Satversmes 1. un 109. pantam un spēkā neesošu no 2025. gada 1. janvāra.
Problēmas un risinājumi
Problēmas apraksts
Satversmes tiesa atzina, ka Sociālo pakalpojumu un sociālās palīdzības likumā trīs noteiktās pamatvajadzības -mājoklis, veselības aprūpe un obligātā izglītība - ikvienai trūcīgai personai nodrošina atbalstu vismaz minimālā apmērā, savukārt divas noteiktās pamatvajadzības – pārtika un apģērbs – netiek nodrošinātas minimālajā apmērā trūcīgajām personām, un tādējādi nerada ikvienai trūcīgai personai iespēju veidot cilvēka cieņai atbilstošu dzīvi. Minētais secinājums tika izdarīts, pamatojoties uz šādiem apsvērumiem:
Pārtikas pamatvajadzības nodrošināšana tika vērtēta, ņemot vērā GMI sliekšņa apmēra un pārtikas pakas, ko nodrošina Eiropas Sociālā fonda Plus programmas materiālās nenodrošinātības mazināšanai 2021.–2027. gadam (turpmāk – Eiropas programma) ietvaros, izmaksas uz vienu cilvēku kopsummu, to salīdzinot ar mājsaimniecību relatīvo izdevumu budžeta pārtikas groza izmaksām mēnesī 2020. gadā vienam pieaugušajam, minētās izmaksas pārrēķinot, pamatojoties uz patēriņa cenu pārmaiņām 2023. gada augustā. Šo aprēķinu rezultātā GMI pabalsts kopā ar pārtikas komplektiem nesasniedz vienas personas pārtikas groza izmaksas, bet zupas virtuves un brīvpusdienas izglītojamiem nav pieejamas ikvienai trūcīgai personai.
Attiecībā uz apģērba pamatvajadzības nodrošināšanu, Satversmes tiesa secināja, ka GMI pabalsts primāri nesedz pat izdevumus par pārtikas grozu, tādēļ nevar tikt uzskatīts par pietiekamu arī apģērba iegādei. Tāpat Tiesa secināja, ka netika sniegta informācija par to, kā un kādā apmērā ikviena trūcīga persona pašvaldībā var saņemt atbalstu apģērba sarūpēšanai. Tādējādi nevar uzskatīt, ka visām trūcīgām personām būtu nodrošināts atbalsts apģērba iegādei.
Tādējādi GMI slieksnis, kas ir noteikts 20% apmērā no ienākumu mediānas, nav spēkā no 2025. gada 1. janvāra, kā arī likuma “Par sociālo drošību” 2.2 panta otrajā daļā noteiktais minimālo ienākumu slieksnis, kas nav zemāks par 20 procentiem, arī zaudē spēku no 2025. gada 1. janvāra.
Pārtikas pamatvajadzības nodrošināšana tika vērtēta, ņemot vērā GMI sliekšņa apmēra un pārtikas pakas, ko nodrošina Eiropas Sociālā fonda Plus programmas materiālās nenodrošinātības mazināšanai 2021.–2027. gadam (turpmāk – Eiropas programma) ietvaros, izmaksas uz vienu cilvēku kopsummu, to salīdzinot ar mājsaimniecību relatīvo izdevumu budžeta pārtikas groza izmaksām mēnesī 2020. gadā vienam pieaugušajam, minētās izmaksas pārrēķinot, pamatojoties uz patēriņa cenu pārmaiņām 2023. gada augustā. Šo aprēķinu rezultātā GMI pabalsts kopā ar pārtikas komplektiem nesasniedz vienas personas pārtikas groza izmaksas, bet zupas virtuves un brīvpusdienas izglītojamiem nav pieejamas ikvienai trūcīgai personai.
Attiecībā uz apģērba pamatvajadzības nodrošināšanu, Satversmes tiesa secināja, ka GMI pabalsts primāri nesedz pat izdevumus par pārtikas grozu, tādēļ nevar tikt uzskatīts par pietiekamu arī apģērba iegādei. Tāpat Tiesa secināja, ka netika sniegta informācija par to, kā un kādā apmērā ikviena trūcīga persona pašvaldībā var saņemt atbalstu apģērba sarūpēšanai. Tādējādi nevar uzskatīt, ka visām trūcīgām personām būtu nodrošināts atbalsts apģērba iegādei.
Tādējādi GMI slieksnis, kas ir noteikts 20% apmērā no ienākumu mediānas, nav spēkā no 2025. gada 1. janvāra, kā arī likuma “Par sociālo drošību” 2.2 panta otrajā daļā noteiktais minimālo ienākumu slieksnis, kas nav zemāks par 20 procentiem, arī zaudē spēku no 2025. gada 1. janvāra.
Risinājuma apraksts
Lai arī Satversmes tiesā tika apstrīdēts konkrēti GMI slieksnis, kas noteikts 20 procentu apmērā no ienākumu mediānas, tomēr minimālo ienākumu zemākais slieksnis (20% apmērā no ienākumu mediānas) ir noteikts vairākos tiesību aktos:
- likuma “Par sociālo drošību” 2.2 panta otrajā daļā;
- Sociālo pakalpojumu un sociālās palīdzības likuma 33. panta otrajā daļā, kas nosaka GMI slieksni;
- Valsts sociālo pabalstu likuma 13. panta pirmās daļas 1.1, 1.2, 1.3 un 1.4 daļā, kas nosaka valsts sociālā nodrošinājuma pabalsta apmēru[1] personai, kurai nav tiesību saņemt valsts pensiju (izņemot apgādnieka zaudējuma pensiju personai ar invaliditāti);
- Ministru kabineta 2005.gada 15.novembra noteikumu Nr.857 “Noteikumi par sociālajām garantijām bārenim un bez vecāku gādības palikušajam bērnam, kurš ir ārpusģimenes aprūpē, kā arī pēc ārpusģimenes aprūpes beigšanās” (turpmāk - Ministru kabineta noteikumi Nr.857) 24.13 punktā un 24.14 punktā, kur noteikts, ka šajos punktos atrunātie pabalsti nav mazāki par likuma "Par sociālo drošību" 2.2 panta otrajā daļā noteikto minimālo ienākumu sliekšņa apmēru (noapaļots līdz pilniem euro).
Tādējādi 20 procenti no ienākumu mediānas tiek izmantoti, lai aprēķinātu;
1) GMI slieksni un no tā izrietošo GMI pabalstu un mājokļa pabalstu;
2) valsts sociālā nodrošinājuma pabalstu pensijas vecumu sasniegušām personām, personām ar invaliditāti vispārējā gadījumā. Valsts sociālā nodrošinājuma pabalsta apmēra pārskatīšana ietekmē arī citus sociālos pabalstus, kuru apmērs tiešā veidā izriet no valsts sociālā nodrošinājuma pabalsta apmēra un tādējādi rada priekšnosacījumu pārskatīt arī šos pabalstus - apbedīšanas pabalsts valsts sociālā nodrošinājuma pabalsta saņēmēja nāves gadījumā, bezdarbnieka nāves gadījumā un sociāli apdrošinātas personas apgādībā bijuša ģimenes locekļa nāves gadījumā, bezdarbnieka pabalsts[2] vai pabalsts Černobiļas atomelektrostacijas avārijas seku likvidēšanas dalībniekiem un Černobiļas atomelektrostacijas avārijas rezultātā cietušajām personām;
3) pabalstu ikmēneša izdevumiem pilngadību sasniegušam bārenim un bez vecāku gādības palikušajam bērnam pēc ārpusģimenes aprūpes.
Ņemot vērā, ka pēc būtības tika apstrīdēta Sociālo pakalpojumu un sociālās palīdzības likuma 33. panta pirmā daļa, kas nosaka GMI slieksni un izdota saskaņā ar likuma “Par sociālo drošību” 2.2 panta otro daļu, attiecīgi pārējie pabalsti, kas noteikti Valsts sociālo pabalstu likumā un Ministru kabineta noteikumos Nr.857, netiks analizēti šī likumprojekta ietvaros. Tomēr šo pabalstu apmēri ir noteikti 20% apmērā no ienākumu mediānas, tādējādi, palielinot minimālo ienākumu zemāko slieksni, kas noteikts 20% apmērā no ienākumu mediānas, tā rezultātā palielināsies arī minēto pabalstu apmēri.
Lai izpildītu Satversmes tiesas spriedumu, Labklājības ministrija piedāvā minēto 20 procentu slieksni palielināt līdz 22 procentu slieksnim (izsakot absolūtos skaitļos 2025.gadā 20% ir 151 euro, 22% - 166 euro), ņemot vērā šādus apsvērumus un pamatojumu.
GMI slieksnis ir noteikts 20 procentu apmērā no ienākumu mediānas. Aprēķinot mājsaimniecībai GMI slieksni, tiek piemēroti koeficienti:
1) pirmajai vai vienīgajai personai mājsaimniecībā — koeficients 1;
2) pārējām personām mājsaimniecībā — koeficients 0,7.
Mājsaimniecībai, kura saņem GMI pabalstu, lielākajā daļā gadījumu (84%) ir vēl citi ienākumi – tas nozīmē, ka lielākajā daļā gadījumu GMI pabalsts nav vienīgais ienākums un atbalsts, ko saņem GMI pabalsta saņēmēji. Visi GMI saņēmēji ir trūcīgas personas, kuras saņem pārtikas un preču komplektus Eiropas programmas [3] ietvaros. Tādējādi papildus GMI pabalstam trūcīgās un maznodrošinātās mājsaimniecības atkarībā no mājsaimniecības sastāva (ar vai bez bērniem) saņem pārtikas pakas un higiēnas/ saimniecības preču pakas. Papildus GMI pabalstam un pārtikas komplektiem gandrīz 70% pašvaldībās ir pieejams arī pakalpojums “zupas virtuve” vai kāds cits alternatīvs siltā ēdiena izsniegšanas pakalpojums[4].
Labklājības ministrija GMI sliekšņa apmēru nesalīdzina ar mājsaimniecību relatīvo izdevumu budžeta (turpmāk – MRIB) pārtikas groza izmaksām mēnesī, jo, pirmkārt, pārtikas groza izmaksas šobrīd ir pieejamas tikai par 2020.gadu un izmantot inflācijas kalkulatoru pārtikai kopumā, nevis katram konkrētajam pārtikas grozā iekļautajam produktam, nav metodoloģiski korekti un ir pretrunā apstiprinātajai MRIB metodoloģijai. Proti, cenu pārskatīšanu pārtikas daļai var veikt tad, kad ir apkopoti dati par pārtikas cenām iepriekšējā gadā un pārtikas groza vērtību pārrēķina atsevišķi katram grozā iekļautajam produktam. Šobrīd Labklājības ministrijā procesā ir iepirkuma procedūra, kuras ietvaros paredzēta MRIB vērtību aktualizēšana (līdz 2025.gada 4.ceturksnim). Otrkārt, MRIB ietvaros izstrādātais pārtikas grozs nav uzskatāms par minimālo pārtikas grozu, bet tas ir pārtikas grozs pamata uzturvielu, nepieciešamo vitamīnu un minerālvielu uzņemšanai pietiekamā apjomā jebkuram Latvijas iedzīvotājam.
Ņemot vērā minēto, uzskatāms, ka pārtikas pamatvajadzība GMI saņēmējiem ir apmierināta, nodrošinot to vairākos veidos.
Attiecībā uz apģērbu EUROSTAT dati liecina, ka 28% Latvijas iedzīvotāju, kuru ienākumi ir zem nabadzības riska sliekšņa (ar ienākumiem līdz 563 eiro vienai personai mēnesī), 2023.gadā nevarēja atļauties nomainīt vecās drēbes pret jaunām (nevis lietotām). Tādējādi jaunus apģērbus nevar atļauties iegādāties ne tikai iedzīvotāji, kuru ienākumi ir 1.kvintilē (GMI saņēmēji), bet arī tie, kuri ienākumi ir 2. un 3.kvintilē. Jāuzsver, ka Latvijā ir ļoti plaša lietoto apģērbu pieejamība. 2021.gadā Latvijā darbojās aptuveni 250 organizācijas un sociālie uzņēmumi ar apgrozījumu virs 1000 EUR, kas nodarbojas ar lietotu tekstila preču pieņemšanu, nodošanu un pārdošanu par simbolisku atlīdzību[5].
Sociālo dienestu aptaujas[6] rezultāti par apģērbu un apavu pieejamību GMI pabalstu saņēmējiem (datu analīze pieejama tiesību akta projekta “Grozījumi Sociālo pakalpojumu un sociālās palīdzības likumā” anotācijā) liecina, ka praksē pašvaldību sociālie dienesti ļoti reti vai dažkārt sastopas ar klientiem, kuri sūdzas par apģērba vai apavu trūkumu, un gadījumā, ja šādas problēmas tiek konstatētas, pašvaldību sociālajiem dienestiem ir izstrādāts mehānisms, kā šādas problēmas tiek risinātas, proti, piesaistot labdarības organizācijas vai organizējot apģērbu un apavu ziedošanu un izdali sociālajā dienestā vai citā pašvaldības iestādē.
Savukārt trūcīgo iedzīvotāju provizoriskie aptaujas rezultāti[7] liecina, ka lielākajai daļai trūcīgo iedzīvotāju (75% -78%) grūtības nodrošināt sev vai savai ģimenei nepieciešamo apģērbu un apavus rodas dažkārt vai šāda problēma nepastāv vispār, savukārt 15% tas ir ļoti grūti. Veidi, kādā tiek sagādāti nepieciešamie apavi un apģērbs, ir dažādi, proti, nav kāda konkrēta dominējoša veida – apģērbi un apavi tiek pirkti lietotu apģērbu un apavu veikalos, tiek iegādāti arī jauni apģērbi un apavi, saņem arī no ģimenes locekļiem, tuviniekiem, citiem cilvēkiem vai sociālā dienesta, kā arī dažkārt saņem no labdarības organizācijām vai draudzēm.
Ņemot vērā minēto, uzskatāms, ka apģērba un apavu pamatvajadzība GMI saņēmējiem tiek apmierināta.
Attiecībā uz Satversmes tiesas spriedumā vērtēto cilvēka cieņas jautājumu un tā tiešo sasaisti ar GMI pabalstu, Labklājības ministrija sniedz šādu informāciju. 2024. gada 4.-5.jūlijā Latvijā tika organizēts labās prakses apmaiņas seminārs par minimālo ienākumu adekvātumu. Seminārā piedalījās pārstāvji no Eiropas Komisijas un 7 ES dalībvalstīm - Beļģijas, Horvātijas, Kipras, Lietuvas, Polijas, Slovākijas un Slovēnijas. Būtiskākie secinājumi, kuri attiecināmi uz šī likumprojekta būtību:
- GMI slieksni nevar vērtēt atrauti no citiem minimālo ienākumu veidiem, piemēram, minimālo darba algu, minimālajām pensijām u.c. Semināru dalībnieki bija vienisprātis, ka minimālajām pensijām un minimālajai algai ir jābūt augstākiem par GMI slieksni, lai veicinātu motivāciju gan veikt sociālās apdrošināšanas obligātās iemaksas, gan motivētu iesaistīties darba tirgū, nevis paļauties vienīgi uz sociālo palīdzību.
- Cilvēka cienīgas dzīves jēdziens ietver ne tikai naudas vērtības, proti, cilvēka cieņu nevar vērtēt tikai pēc viena apmēra naudas izteiksmē. Cilvēka cieņa nozīmē pilnvērtīgu iespēju nodrošināšanu, kas ietver iespējas gan gūt ienākumus, gan iesaistīties nodarbinātībā, izglītībā u.c. Tādējādi līdztekus sociālajai palīdzībai ir jāvērtē arī personai vai ģimenei sniegtie sociālie pakalpojumi un citi atbalsta veidi, jo tieši viss sociālā atbalsta kopums veido pamatu cilvēka cienīgas dzīves nodrošināšanai.
Ja tiek vērtēts GMI pabalsta saņēmēju pamatvajadzību apmierināšanas līmenis, pamatojoties uz mājsaimniecību relatīvo izdevumu budžetu, tad ir jāvērtē arī pārējo iedzīvotāju grupu pamatvajadzību apmierināšanas pakāpe. GMI slieksnis tiek noteikts, pamatojieties uz relatīvo ienākumu metodi, tas nozīmē izrietoši no pārējo iedzīvotāju ienākumiem. Nosakot atbalsta apmēru trūcīgākajiem iedzīvotājiem, kas tiek finansēts no publiskajiem resursiem (bez sasaistes ar nodokļu nomaksu), tam ir jābūt samērīgam ar to iedzīvotāju, kuri veic nodokļu nomaksu, ienākumu situāciju. Proti, atbalsta apmēram ir jābūt ne tikai adekvātam, bet arī taisnīgam un solidāram. Pretējā gadījumā var veidoties situācija, ka cilvēki, kuri veic nodokļu nomaksu no algota darba, var saņemt mazāku atbalstu vai nespēj apmierināt noteiktas pamatvajadzības vai to daļu nepietiekamo ienākumu dēļ (bet ne tādā mērā nepietiekamu, lai šādas mājsaimniecības pretendētu uz sociālo palīdzību).
Minimālo ienākumu sliekšņi Latvijā ir savstarpēji saistīti. Tie minimālie ienākumi, kuri nav atkarīgi no apdrošināšanas iemaksu izrietošiem pakalpojumiem, ir noteikti zemākā apmērā, lai veicinātu to, ka darbspējas vecuma cilvēki ir nodarbināti un par viņiem maksā nodokļus un sociālās apdrošināšanas obligātās iemaksas, jo no sociālās apdrošināšanas obligātajām iemaksām ir atkarīga gan viņu pašu pensija, gan solidāri tiek finansēti visi šī brīža sociālās apdrošināšanas pakalpojumi, savukārt no vispārējiem nodokļiem tiek finansēta gan sociālā palīdzība, gan citi valsts un pašvaldību pakalpojumi un pabalsti.
GMI slieksnis ir noteikts zemākajā apmērā (šobrīd 20% no ienākumu mediānas), savukārt ir citi minimālo ienākumu veidi, kuri ir noteikti augstākā apmērā.
- 25 procenti no minimālo ienākumu mediānas. Šo ienākumu slieksni izmanto, nosakot valsts sociālā nodrošinājuma pabalstu personām ar invaliditāti; valsts sociālā nodrošinājuma pabalstu apgādnieka zaudējuma gadījumā bērniem līdz 7 gadu vecumam; minimālās vecuma pensijas aprēķina bāzi pensijas vecuma personām; minimālā invaliditātes pensiju personām ar invaliditāti vispārējā gadījumā; minimālo pensiju apgādnieka zaudējuma gadījumā bērniem līdz 7 gadu vecumam.
- 30 procenti no minimālo ienākumu mediānas. Šo ienākumu slieksni izmanto, nosakot valsts sociālā nodrošinājuma pabalstu apgādnieka zaudējuma gadījumā bērniem pēc 7 gadu vecuma sasniegšanas; minimālās vecuma pensijas aprēķina bāzi personām ar invaliditāti kopš bērnības; minimālo invaliditātes pensiju personām ar invaliditāti kopš bērnības; minimālo pensiju apgādnieka zaudējuma gadījumā bērniem pēc 7 gadu vecuma sasniegšanas; pabalstu ikmēneša izdevumiem pilngadību sasniegušam bārenim un bez vecāku gādības palikušajam bērnam pēc ārpusģimenes aprūpes, kuram ir invaliditāte kopš bērnības.
- 40 procenti no minimālo ienākumu mediānas. Šo ienākumu slieksni izmanto, nosakot vienreizēju pabalstu patstāvīgas dzīves uzsākšanai pilngadību sasniegušam bārenim un bez vecāku gādības palikušajam bērnam pēc ārpusģimenes aprūpes.
- 50 procenti no minimālo ienākumu mediānas. Šo ienākumu slieksni izmanto, nosakot trūcīgas mājsaimniecības ienākumu slieksni.
- 60 procenti no minimālo ienākumu mediānas. Šo ienākumu slieksni izmanto, nosakot vienreizēju pabalstu patstāvīgas dzīves uzsākšanai pilngadību sasniegušam bārenim un bez vecāku gādības palikušajam bērnam pēc ārpusģimenes aprūpes, kuram ir invaliditāte kopš bērnības.
- 80 procenti no minimālo ienākumu mediānas. Šo ienākumu slieksni izmanto, nosakot maznodrošinātas mājsaimniecības ienākumu slieksni.
Tādējādi, palielinot 20% ienākumu slieksni līdz 22% no ienākumu mediānas, tas ir adekvāts un samērīgs risinājums gan attiecībā uz tiem, kuri saņem ienākumus šajā apmērā (absolūtos ciparos palielinājums vienai personai mēnesī 2025.gadā veido 15 euro; palielinot līdz 21% no ienākumu mediānas, palielinājums būtu tikai 7 euro mēnesī), kā arī taisnīgi pret tiem, kuri strādā zemu atalgotu darbu, bet kopējie ienākumi nav tik zemi, lai kvalificētos sociālās palīdzības atbalstam. Savukārt, tuvinot zemāko minimālo ienākumu slieksni 25% apmēram no ienākumu mediānas (23% vai 24% apmērā) vai nosakot to precīzi 25% apmērā no ienākumu mediānas, tas var novest pie vairākiem nozīmīgiem riskiem, īpaši attiecībā uz minimālajām pensijām. Proti, paaugstinot aizvien būtiskāk minimālos vecuma pensijas apmērus (pie 23% starpība starp minimālo vecuma pensijas aprēķina bāzi ir 15 euro mēnesī, bet pie 24 % - tikai 8 euro mēnesī), tie tuvosies minimālās vecuma pensijas aprēķina bāzei, savukārt palielinot līdz 25%, tas automātiski noteiks nepieciešamību palielināt pārējos saistītos minimālo ienākumu sliekšņus, proti, palielināt valsts sociālā nodrošinājuma pabalstus noteiktām grupām, kā arī paaugstināt minimālās vecuma pensijas aprēķina bāzi, kas nozīmē, ka minimālo pensiju apmēri pakāpeniski tuvosies vidējiem pensijas apmēriem, jo minimālās pensijas pieaug atbilstoši ienākumu mediānas izmaiņām un tiek pārskatītas katra gada janvārī. Savukārt vidējie pensijas apmēri galvenokārt pieaug uz pensiju indeksācijas pamata, kas tiek veikta katru gadu oktobrī un kur tiek ņemta vērā daļa no apdrošināšanas iemaksu algu summas reālā pieauguma, kas nozīmē, ka šo pieaugumu ietekmē ne tikai iemaksu algu attīstības tendences, bet arī sociāli apdrošināto personu jeb sociālās apdrošināšanas iemaksu veicēju attīstības tendences un, ņemot vērā darbspējas iedzīvotāju skaita negatīvās attīstības tendences nākotnē - tas samazināsies. Līdz ar to pieaugs minimālo pensiju saņēmēju īpatsvars un mazināsies pilnvērtīgas dalības sistēmā nozīme. Līdz ar to zūd sociālās apdrošināšanas viens no motivējošajiem elementiem – vairāk iemaksāsi tagad, vairāk saņemsi nākotnē, kā arī zūd motivācija sociālās apdrošināšanas iemaksas veikt no visiem ienākumiem, ja nākotnē tiks nodrošināts vienāds vecuma pensijas apmērs neatkarīgi no iemaksu algas lieluma, bet gan no iemaksu perioda - apdrošināšanas stāža. Pastāv ēnu ekonomikas pieauguma risks, jo var pieaugt aplokšņu algas, proti, indivīds, veicot iemaksas no nepilniem ienākumiem, gūst dubultu labumu - gan uzkrāj apdrošināšanas stāžu adekvātai minimālajai pensijai nākotnē, gan atstāj vairāk līdzekļus tēriņiem šodienai. Šāda situācija nenodrošina atbilstību valsts ilgtspējīgas attīstības principiem, nav sociāli atbildīga un taisnīga.
Vienlaikus jāuzsver, ka sociālās palīdzības sistēma ir vienīgā no sociālās aizsardzības sistēmām, kurai ir raksturīga kompleksi individuāla pieeja. Proti, tiek individuāli izvērtēts mājsaimniecības materiālais stāvoklis un individuāli noteikti sociālās palīdzības un sociālā atbalsta pasākumi dzīves apstākļu uzlabošanai. Tas nozīmē, ka nepastāv divas identiskas situācijas pat pie vienāda mājsaimniecības sastāva, jo katras personas vajadzības un mājsaimniecības kopējais stāvoklis ir atšķirīgs, attiecīgi atšķirīgs būs arī sniegtā atbalsta veids un apjoms.
Ņemot vērā minēto, uzskatāms, ka piedāvātais risinājums, palielinot zemāko minimālo ienākumu slieksni no 20% līdz 22% nodrošina pārtikas, apģērba un apavu pamatvajadzības GMI saņēmējiem minimālā apmērā.
[1] Valsts sociālā nodrošinājuma pabalsta apmēra pārskatīšana ietekmē arī citus sociālos pabalstus, kuru apmērs tiešā veidā izriet no valsts sociālā nodrošinājuma pabalsta apmēra un tādējādi rada priekšnosacījumu pārskatīt arī šos pabalstus (piemēram, apbedīšanas pabalsts valsts sociālā nodrošinājuma pabalsta saņēmēja nāves gadījumā vai pabalsts Černobiļas atomelektrostacijas avārijas seku likvidēšanas dalībniekiem un Černobiļas atomelektrostacijas avārijas rezultātā cietušajām personām).
[2] 1) par kuru visā vidējās apdrošināšanas iemaksu algas aprēķināšanas periodā, iemaksas bezdarba gadījumam ir veiktas no valsts pamatbudžeta;
2) par kuru pēdējo 16 mēnešu periodā pirms bezdarbnieka statusa iegūšanas dienas iemaksas bezdarba gadījumam nav veiktas vai ir veiktas, vai bija jāveic mazāk nekā 12 mēnešus, ja persona pēc invaliditātes ir atguvusi darbspējas vai kopusi bērnu ar invaliditāti līdz 18 gadu vecumam;
3) par kuru vidējās apdrošināšanas iemaksu algas aprēķināšanas periodā iemaksas bezdarba gadījumam ir veicis gan pats pabalsta pieprasītājs un viņa darba devējs, gan valsts;
4) kurš visā vidējās apdrošināšanas iemaksu algas aprēķināšanas periodā nav bijis darba ņēmējs un par kuru iemaksas bezdarba gadījumam ir veiktas no valsts sociālās apdrošināšanas speciālā budžeta.
[3] Iepriekšējā periodā (2014.-2022.g.) to dēvēja par Eiropas Atbalsta fondu vistrūcīgākajām personām.
[4] Labklājības ministrijas veiktā sociālo dienestu aptauja portālā www.visisdati.lv laika periodā no 26.08.2024. līdz 04.09.2024. Respondence 100%.
[5] Pētījums par atkārtotu materiālu izmantošanu https://www.varam.gov.lv/lv/media/29836/download ”, Gateway&Partners, 2021.gads.
[6] Labklājības ministrijas veiktā sociālo dienestu aptauja portālā www.visisdati.lv laika periodā no 26.08.2024. līdz 04.09.2024. Respondence 100%.
[7] Minētā aptauja tika uzsākta aprīlī un uz 2024.gada septembra mēnesi vēl turpinās. Informācijas apkopojums veikts pēc 2024.gada jūnija, kad bija aptaujāti 320 respondenti (kopā līdz gada beigām tiks aptaujāti vismaz 970 respondenti). Līdz ar to šie ir provizoriskie aptaujas anketas rezultāti, lai sniegtu sākotnējo ieskatu attiecībā uz apģērbu un apavu pieejamību trūcīgām un maznodrošinātām personām, kas saņem pārtikas un higiēnas/saimniecības preču atbalsta komplektus. par apģērbu un apavu pieejamību, 2024.gadā ikgadēji veiktās pārtikas pakas un higiēnas/ saimniecības preču pakas atbalsta saņēmēju apsekojumu anketas ietvaros tika iekļauti jautājumi:
1. Vai jums sagādā grūtības nodrošināt sev vai savai ģimenei nepieciešamo apģērbu un apavus?
2. Kādā veidā jūs vai jūsu ģimene sagādā sev nepieciešamo apģērbu un apavus?
- likuma “Par sociālo drošību” 2.2 panta otrajā daļā;
- Sociālo pakalpojumu un sociālās palīdzības likuma 33. panta otrajā daļā, kas nosaka GMI slieksni;
- Valsts sociālo pabalstu likuma 13. panta pirmās daļas 1.1, 1.2, 1.3 un 1.4 daļā, kas nosaka valsts sociālā nodrošinājuma pabalsta apmēru[1] personai, kurai nav tiesību saņemt valsts pensiju (izņemot apgādnieka zaudējuma pensiju personai ar invaliditāti);
- Ministru kabineta 2005.gada 15.novembra noteikumu Nr.857 “Noteikumi par sociālajām garantijām bārenim un bez vecāku gādības palikušajam bērnam, kurš ir ārpusģimenes aprūpē, kā arī pēc ārpusģimenes aprūpes beigšanās” (turpmāk - Ministru kabineta noteikumi Nr.857) 24.13 punktā un 24.14 punktā, kur noteikts, ka šajos punktos atrunātie pabalsti nav mazāki par likuma "Par sociālo drošību" 2.2 panta otrajā daļā noteikto minimālo ienākumu sliekšņa apmēru (noapaļots līdz pilniem euro).
Tādējādi 20 procenti no ienākumu mediānas tiek izmantoti, lai aprēķinātu;
1) GMI slieksni un no tā izrietošo GMI pabalstu un mājokļa pabalstu;
2) valsts sociālā nodrošinājuma pabalstu pensijas vecumu sasniegušām personām, personām ar invaliditāti vispārējā gadījumā. Valsts sociālā nodrošinājuma pabalsta apmēra pārskatīšana ietekmē arī citus sociālos pabalstus, kuru apmērs tiešā veidā izriet no valsts sociālā nodrošinājuma pabalsta apmēra un tādējādi rada priekšnosacījumu pārskatīt arī šos pabalstus - apbedīšanas pabalsts valsts sociālā nodrošinājuma pabalsta saņēmēja nāves gadījumā, bezdarbnieka nāves gadījumā un sociāli apdrošinātas personas apgādībā bijuša ģimenes locekļa nāves gadījumā, bezdarbnieka pabalsts[2] vai pabalsts Černobiļas atomelektrostacijas avārijas seku likvidēšanas dalībniekiem un Černobiļas atomelektrostacijas avārijas rezultātā cietušajām personām;
3) pabalstu ikmēneša izdevumiem pilngadību sasniegušam bārenim un bez vecāku gādības palikušajam bērnam pēc ārpusģimenes aprūpes.
Ņemot vērā, ka pēc būtības tika apstrīdēta Sociālo pakalpojumu un sociālās palīdzības likuma 33. panta pirmā daļa, kas nosaka GMI slieksni un izdota saskaņā ar likuma “Par sociālo drošību” 2.2 panta otro daļu, attiecīgi pārējie pabalsti, kas noteikti Valsts sociālo pabalstu likumā un Ministru kabineta noteikumos Nr.857, netiks analizēti šī likumprojekta ietvaros. Tomēr šo pabalstu apmēri ir noteikti 20% apmērā no ienākumu mediānas, tādējādi, palielinot minimālo ienākumu zemāko slieksni, kas noteikts 20% apmērā no ienākumu mediānas, tā rezultātā palielināsies arī minēto pabalstu apmēri.
Lai izpildītu Satversmes tiesas spriedumu, Labklājības ministrija piedāvā minēto 20 procentu slieksni palielināt līdz 22 procentu slieksnim (izsakot absolūtos skaitļos 2025.gadā 20% ir 151 euro, 22% - 166 euro), ņemot vērā šādus apsvērumus un pamatojumu.
GMI slieksnis ir noteikts 20 procentu apmērā no ienākumu mediānas. Aprēķinot mājsaimniecībai GMI slieksni, tiek piemēroti koeficienti:
1) pirmajai vai vienīgajai personai mājsaimniecībā — koeficients 1;
2) pārējām personām mājsaimniecībā — koeficients 0,7.
Mājsaimniecībai, kura saņem GMI pabalstu, lielākajā daļā gadījumu (84%) ir vēl citi ienākumi – tas nozīmē, ka lielākajā daļā gadījumu GMI pabalsts nav vienīgais ienākums un atbalsts, ko saņem GMI pabalsta saņēmēji. Visi GMI saņēmēji ir trūcīgas personas, kuras saņem pārtikas un preču komplektus Eiropas programmas [3] ietvaros. Tādējādi papildus GMI pabalstam trūcīgās un maznodrošinātās mājsaimniecības atkarībā no mājsaimniecības sastāva (ar vai bez bērniem) saņem pārtikas pakas un higiēnas/ saimniecības preču pakas. Papildus GMI pabalstam un pārtikas komplektiem gandrīz 70% pašvaldībās ir pieejams arī pakalpojums “zupas virtuve” vai kāds cits alternatīvs siltā ēdiena izsniegšanas pakalpojums[4].
Labklājības ministrija GMI sliekšņa apmēru nesalīdzina ar mājsaimniecību relatīvo izdevumu budžeta (turpmāk – MRIB) pārtikas groza izmaksām mēnesī, jo, pirmkārt, pārtikas groza izmaksas šobrīd ir pieejamas tikai par 2020.gadu un izmantot inflācijas kalkulatoru pārtikai kopumā, nevis katram konkrētajam pārtikas grozā iekļautajam produktam, nav metodoloģiski korekti un ir pretrunā apstiprinātajai MRIB metodoloģijai. Proti, cenu pārskatīšanu pārtikas daļai var veikt tad, kad ir apkopoti dati par pārtikas cenām iepriekšējā gadā un pārtikas groza vērtību pārrēķina atsevišķi katram grozā iekļautajam produktam. Šobrīd Labklājības ministrijā procesā ir iepirkuma procedūra, kuras ietvaros paredzēta MRIB vērtību aktualizēšana (līdz 2025.gada 4.ceturksnim). Otrkārt, MRIB ietvaros izstrādātais pārtikas grozs nav uzskatāms par minimālo pārtikas grozu, bet tas ir pārtikas grozs pamata uzturvielu, nepieciešamo vitamīnu un minerālvielu uzņemšanai pietiekamā apjomā jebkuram Latvijas iedzīvotājam.
Ņemot vērā minēto, uzskatāms, ka pārtikas pamatvajadzība GMI saņēmējiem ir apmierināta, nodrošinot to vairākos veidos.
Attiecībā uz apģērbu EUROSTAT dati liecina, ka 28% Latvijas iedzīvotāju, kuru ienākumi ir zem nabadzības riska sliekšņa (ar ienākumiem līdz 563 eiro vienai personai mēnesī), 2023.gadā nevarēja atļauties nomainīt vecās drēbes pret jaunām (nevis lietotām). Tādējādi jaunus apģērbus nevar atļauties iegādāties ne tikai iedzīvotāji, kuru ienākumi ir 1.kvintilē (GMI saņēmēji), bet arī tie, kuri ienākumi ir 2. un 3.kvintilē. Jāuzsver, ka Latvijā ir ļoti plaša lietoto apģērbu pieejamība. 2021.gadā Latvijā darbojās aptuveni 250 organizācijas un sociālie uzņēmumi ar apgrozījumu virs 1000 EUR, kas nodarbojas ar lietotu tekstila preču pieņemšanu, nodošanu un pārdošanu par simbolisku atlīdzību[5].
Sociālo dienestu aptaujas[6] rezultāti par apģērbu un apavu pieejamību GMI pabalstu saņēmējiem (datu analīze pieejama tiesību akta projekta “Grozījumi Sociālo pakalpojumu un sociālās palīdzības likumā” anotācijā) liecina, ka praksē pašvaldību sociālie dienesti ļoti reti vai dažkārt sastopas ar klientiem, kuri sūdzas par apģērba vai apavu trūkumu, un gadījumā, ja šādas problēmas tiek konstatētas, pašvaldību sociālajiem dienestiem ir izstrādāts mehānisms, kā šādas problēmas tiek risinātas, proti, piesaistot labdarības organizācijas vai organizējot apģērbu un apavu ziedošanu un izdali sociālajā dienestā vai citā pašvaldības iestādē.
Savukārt trūcīgo iedzīvotāju provizoriskie aptaujas rezultāti[7] liecina, ka lielākajai daļai trūcīgo iedzīvotāju (75% -78%) grūtības nodrošināt sev vai savai ģimenei nepieciešamo apģērbu un apavus rodas dažkārt vai šāda problēma nepastāv vispār, savukārt 15% tas ir ļoti grūti. Veidi, kādā tiek sagādāti nepieciešamie apavi un apģērbs, ir dažādi, proti, nav kāda konkrēta dominējoša veida – apģērbi un apavi tiek pirkti lietotu apģērbu un apavu veikalos, tiek iegādāti arī jauni apģērbi un apavi, saņem arī no ģimenes locekļiem, tuviniekiem, citiem cilvēkiem vai sociālā dienesta, kā arī dažkārt saņem no labdarības organizācijām vai draudzēm.
Ņemot vērā minēto, uzskatāms, ka apģērba un apavu pamatvajadzība GMI saņēmējiem tiek apmierināta.
Attiecībā uz Satversmes tiesas spriedumā vērtēto cilvēka cieņas jautājumu un tā tiešo sasaisti ar GMI pabalstu, Labklājības ministrija sniedz šādu informāciju. 2024. gada 4.-5.jūlijā Latvijā tika organizēts labās prakses apmaiņas seminārs par minimālo ienākumu adekvātumu. Seminārā piedalījās pārstāvji no Eiropas Komisijas un 7 ES dalībvalstīm - Beļģijas, Horvātijas, Kipras, Lietuvas, Polijas, Slovākijas un Slovēnijas. Būtiskākie secinājumi, kuri attiecināmi uz šī likumprojekta būtību:
- GMI slieksni nevar vērtēt atrauti no citiem minimālo ienākumu veidiem, piemēram, minimālo darba algu, minimālajām pensijām u.c. Semināru dalībnieki bija vienisprātis, ka minimālajām pensijām un minimālajai algai ir jābūt augstākiem par GMI slieksni, lai veicinātu motivāciju gan veikt sociālās apdrošināšanas obligātās iemaksas, gan motivētu iesaistīties darba tirgū, nevis paļauties vienīgi uz sociālo palīdzību.
- Cilvēka cienīgas dzīves jēdziens ietver ne tikai naudas vērtības, proti, cilvēka cieņu nevar vērtēt tikai pēc viena apmēra naudas izteiksmē. Cilvēka cieņa nozīmē pilnvērtīgu iespēju nodrošināšanu, kas ietver iespējas gan gūt ienākumus, gan iesaistīties nodarbinātībā, izglītībā u.c. Tādējādi līdztekus sociālajai palīdzībai ir jāvērtē arī personai vai ģimenei sniegtie sociālie pakalpojumi un citi atbalsta veidi, jo tieši viss sociālā atbalsta kopums veido pamatu cilvēka cienīgas dzīves nodrošināšanai.
Ja tiek vērtēts GMI pabalsta saņēmēju pamatvajadzību apmierināšanas līmenis, pamatojoties uz mājsaimniecību relatīvo izdevumu budžetu, tad ir jāvērtē arī pārējo iedzīvotāju grupu pamatvajadzību apmierināšanas pakāpe. GMI slieksnis tiek noteikts, pamatojieties uz relatīvo ienākumu metodi, tas nozīmē izrietoši no pārējo iedzīvotāju ienākumiem. Nosakot atbalsta apmēru trūcīgākajiem iedzīvotājiem, kas tiek finansēts no publiskajiem resursiem (bez sasaistes ar nodokļu nomaksu), tam ir jābūt samērīgam ar to iedzīvotāju, kuri veic nodokļu nomaksu, ienākumu situāciju. Proti, atbalsta apmēram ir jābūt ne tikai adekvātam, bet arī taisnīgam un solidāram. Pretējā gadījumā var veidoties situācija, ka cilvēki, kuri veic nodokļu nomaksu no algota darba, var saņemt mazāku atbalstu vai nespēj apmierināt noteiktas pamatvajadzības vai to daļu nepietiekamo ienākumu dēļ (bet ne tādā mērā nepietiekamu, lai šādas mājsaimniecības pretendētu uz sociālo palīdzību).
Minimālo ienākumu sliekšņi Latvijā ir savstarpēji saistīti. Tie minimālie ienākumi, kuri nav atkarīgi no apdrošināšanas iemaksu izrietošiem pakalpojumiem, ir noteikti zemākā apmērā, lai veicinātu to, ka darbspējas vecuma cilvēki ir nodarbināti un par viņiem maksā nodokļus un sociālās apdrošināšanas obligātās iemaksas, jo no sociālās apdrošināšanas obligātajām iemaksām ir atkarīga gan viņu pašu pensija, gan solidāri tiek finansēti visi šī brīža sociālās apdrošināšanas pakalpojumi, savukārt no vispārējiem nodokļiem tiek finansēta gan sociālā palīdzība, gan citi valsts un pašvaldību pakalpojumi un pabalsti.
GMI slieksnis ir noteikts zemākajā apmērā (šobrīd 20% no ienākumu mediānas), savukārt ir citi minimālo ienākumu veidi, kuri ir noteikti augstākā apmērā.
- 25 procenti no minimālo ienākumu mediānas. Šo ienākumu slieksni izmanto, nosakot valsts sociālā nodrošinājuma pabalstu personām ar invaliditāti; valsts sociālā nodrošinājuma pabalstu apgādnieka zaudējuma gadījumā bērniem līdz 7 gadu vecumam; minimālās vecuma pensijas aprēķina bāzi pensijas vecuma personām; minimālā invaliditātes pensiju personām ar invaliditāti vispārējā gadījumā; minimālo pensiju apgādnieka zaudējuma gadījumā bērniem līdz 7 gadu vecumam.
- 30 procenti no minimālo ienākumu mediānas. Šo ienākumu slieksni izmanto, nosakot valsts sociālā nodrošinājuma pabalstu apgādnieka zaudējuma gadījumā bērniem pēc 7 gadu vecuma sasniegšanas; minimālās vecuma pensijas aprēķina bāzi personām ar invaliditāti kopš bērnības; minimālo invaliditātes pensiju personām ar invaliditāti kopš bērnības; minimālo pensiju apgādnieka zaudējuma gadījumā bērniem pēc 7 gadu vecuma sasniegšanas; pabalstu ikmēneša izdevumiem pilngadību sasniegušam bārenim un bez vecāku gādības palikušajam bērnam pēc ārpusģimenes aprūpes, kuram ir invaliditāte kopš bērnības.
- 40 procenti no minimālo ienākumu mediānas. Šo ienākumu slieksni izmanto, nosakot vienreizēju pabalstu patstāvīgas dzīves uzsākšanai pilngadību sasniegušam bārenim un bez vecāku gādības palikušajam bērnam pēc ārpusģimenes aprūpes.
- 50 procenti no minimālo ienākumu mediānas. Šo ienākumu slieksni izmanto, nosakot trūcīgas mājsaimniecības ienākumu slieksni.
- 60 procenti no minimālo ienākumu mediānas. Šo ienākumu slieksni izmanto, nosakot vienreizēju pabalstu patstāvīgas dzīves uzsākšanai pilngadību sasniegušam bārenim un bez vecāku gādības palikušajam bērnam pēc ārpusģimenes aprūpes, kuram ir invaliditāte kopš bērnības.
- 80 procenti no minimālo ienākumu mediānas. Šo ienākumu slieksni izmanto, nosakot maznodrošinātas mājsaimniecības ienākumu slieksni.
Tādējādi, palielinot 20% ienākumu slieksni līdz 22% no ienākumu mediānas, tas ir adekvāts un samērīgs risinājums gan attiecībā uz tiem, kuri saņem ienākumus šajā apmērā (absolūtos ciparos palielinājums vienai personai mēnesī 2025.gadā veido 15 euro; palielinot līdz 21% no ienākumu mediānas, palielinājums būtu tikai 7 euro mēnesī), kā arī taisnīgi pret tiem, kuri strādā zemu atalgotu darbu, bet kopējie ienākumi nav tik zemi, lai kvalificētos sociālās palīdzības atbalstam. Savukārt, tuvinot zemāko minimālo ienākumu slieksni 25% apmēram no ienākumu mediānas (23% vai 24% apmērā) vai nosakot to precīzi 25% apmērā no ienākumu mediānas, tas var novest pie vairākiem nozīmīgiem riskiem, īpaši attiecībā uz minimālajām pensijām. Proti, paaugstinot aizvien būtiskāk minimālos vecuma pensijas apmērus (pie 23% starpība starp minimālo vecuma pensijas aprēķina bāzi ir 15 euro mēnesī, bet pie 24 % - tikai 8 euro mēnesī), tie tuvosies minimālās vecuma pensijas aprēķina bāzei, savukārt palielinot līdz 25%, tas automātiski noteiks nepieciešamību palielināt pārējos saistītos minimālo ienākumu sliekšņus, proti, palielināt valsts sociālā nodrošinājuma pabalstus noteiktām grupām, kā arī paaugstināt minimālās vecuma pensijas aprēķina bāzi, kas nozīmē, ka minimālo pensiju apmēri pakāpeniski tuvosies vidējiem pensijas apmēriem, jo minimālās pensijas pieaug atbilstoši ienākumu mediānas izmaiņām un tiek pārskatītas katra gada janvārī. Savukārt vidējie pensijas apmēri galvenokārt pieaug uz pensiju indeksācijas pamata, kas tiek veikta katru gadu oktobrī un kur tiek ņemta vērā daļa no apdrošināšanas iemaksu algu summas reālā pieauguma, kas nozīmē, ka šo pieaugumu ietekmē ne tikai iemaksu algu attīstības tendences, bet arī sociāli apdrošināto personu jeb sociālās apdrošināšanas iemaksu veicēju attīstības tendences un, ņemot vērā darbspējas iedzīvotāju skaita negatīvās attīstības tendences nākotnē - tas samazināsies. Līdz ar to pieaugs minimālo pensiju saņēmēju īpatsvars un mazināsies pilnvērtīgas dalības sistēmā nozīme. Līdz ar to zūd sociālās apdrošināšanas viens no motivējošajiem elementiem – vairāk iemaksāsi tagad, vairāk saņemsi nākotnē, kā arī zūd motivācija sociālās apdrošināšanas iemaksas veikt no visiem ienākumiem, ja nākotnē tiks nodrošināts vienāds vecuma pensijas apmērs neatkarīgi no iemaksu algas lieluma, bet gan no iemaksu perioda - apdrošināšanas stāža. Pastāv ēnu ekonomikas pieauguma risks, jo var pieaugt aplokšņu algas, proti, indivīds, veicot iemaksas no nepilniem ienākumiem, gūst dubultu labumu - gan uzkrāj apdrošināšanas stāžu adekvātai minimālajai pensijai nākotnē, gan atstāj vairāk līdzekļus tēriņiem šodienai. Šāda situācija nenodrošina atbilstību valsts ilgtspējīgas attīstības principiem, nav sociāli atbildīga un taisnīga.
Vienlaikus jāuzsver, ka sociālās palīdzības sistēma ir vienīgā no sociālās aizsardzības sistēmām, kurai ir raksturīga kompleksi individuāla pieeja. Proti, tiek individuāli izvērtēts mājsaimniecības materiālais stāvoklis un individuāli noteikti sociālās palīdzības un sociālā atbalsta pasākumi dzīves apstākļu uzlabošanai. Tas nozīmē, ka nepastāv divas identiskas situācijas pat pie vienāda mājsaimniecības sastāva, jo katras personas vajadzības un mājsaimniecības kopējais stāvoklis ir atšķirīgs, attiecīgi atšķirīgs būs arī sniegtā atbalsta veids un apjoms.
Ņemot vērā minēto, uzskatāms, ka piedāvātais risinājums, palielinot zemāko minimālo ienākumu slieksni no 20% līdz 22% nodrošina pārtikas, apģērba un apavu pamatvajadzības GMI saņēmējiem minimālā apmērā.
[1] Valsts sociālā nodrošinājuma pabalsta apmēra pārskatīšana ietekmē arī citus sociālos pabalstus, kuru apmērs tiešā veidā izriet no valsts sociālā nodrošinājuma pabalsta apmēra un tādējādi rada priekšnosacījumu pārskatīt arī šos pabalstus (piemēram, apbedīšanas pabalsts valsts sociālā nodrošinājuma pabalsta saņēmēja nāves gadījumā vai pabalsts Černobiļas atomelektrostacijas avārijas seku likvidēšanas dalībniekiem un Černobiļas atomelektrostacijas avārijas rezultātā cietušajām personām).
[2] 1) par kuru visā vidējās apdrošināšanas iemaksu algas aprēķināšanas periodā, iemaksas bezdarba gadījumam ir veiktas no valsts pamatbudžeta;
2) par kuru pēdējo 16 mēnešu periodā pirms bezdarbnieka statusa iegūšanas dienas iemaksas bezdarba gadījumam nav veiktas vai ir veiktas, vai bija jāveic mazāk nekā 12 mēnešus, ja persona pēc invaliditātes ir atguvusi darbspējas vai kopusi bērnu ar invaliditāti līdz 18 gadu vecumam;
3) par kuru vidējās apdrošināšanas iemaksu algas aprēķināšanas periodā iemaksas bezdarba gadījumam ir veicis gan pats pabalsta pieprasītājs un viņa darba devējs, gan valsts;
4) kurš visā vidējās apdrošināšanas iemaksu algas aprēķināšanas periodā nav bijis darba ņēmējs un par kuru iemaksas bezdarba gadījumam ir veiktas no valsts sociālās apdrošināšanas speciālā budžeta.
[3] Iepriekšējā periodā (2014.-2022.g.) to dēvēja par Eiropas Atbalsta fondu vistrūcīgākajām personām.
[4] Labklājības ministrijas veiktā sociālo dienestu aptauja portālā www.visisdati.lv laika periodā no 26.08.2024. līdz 04.09.2024. Respondence 100%.
[5] Pētījums par atkārtotu materiālu izmantošanu https://www.varam.gov.lv/lv/media/29836/download ”, Gateway&Partners, 2021.gads.
[6] Labklājības ministrijas veiktā sociālo dienestu aptauja portālā www.visisdati.lv laika periodā no 26.08.2024. līdz 04.09.2024. Respondence 100%.
[7] Minētā aptauja tika uzsākta aprīlī un uz 2024.gada septembra mēnesi vēl turpinās. Informācijas apkopojums veikts pēc 2024.gada jūnija, kad bija aptaujāti 320 respondenti (kopā līdz gada beigām tiks aptaujāti vismaz 970 respondenti). Līdz ar to šie ir provizoriskie aptaujas anketas rezultāti, lai sniegtu sākotnējo ieskatu attiecībā uz apģērbu un apavu pieejamību trūcīgām un maznodrošinātām personām, kas saņem pārtikas un higiēnas/saimniecības preču atbalsta komplektus. par apģērbu un apavu pieejamību, 2024.gadā ikgadēji veiktās pārtikas pakas un higiēnas/ saimniecības preču pakas atbalsta saņēmēju apsekojumu anketas ietvaros tika iekļauti jautājumi:
1. Vai jums sagādā grūtības nodrošināt sev vai savai ģimenei nepieciešamo apģērbu un apavus?
2. Kādā veidā jūs vai jūsu ģimene sagādā sev nepieciešamo apģērbu un apavus?
Problēmas apraksts
Satversmes tiesa par neatbilstošu Latvijas Republikas Satversmes 1. un 109. pantam un spēkā neesošu no 2025. gada 1. janvāra atzina arī likuma “Par sociālo drošību” 2.2 panta trešo daļu, kas nosaka minimālo ienākumu sliekšņu pārskatīšanas kārtību:
(3) Minimālo ienākumu sliekšņus pārskata vienlaikus katru gadu 1. janvārī, ņemot vērā aktuālo ienākumu mediānu. Ja pārskata gadā aktuālā ienākumu mediāna nemainās vai samazinās, minimālo ienākumu sliekšņi paliek iepriekš noteiktajā apmērā.
(3) Minimālo ienākumu sliekšņus pārskata vienlaikus katru gadu 1. janvārī, ņemot vērā aktuālo ienākumu mediānu. Ja pārskata gadā aktuālā ienākumu mediāna nemainās vai samazinās, minimālo ienākumu sliekšņi paliek iepriekš noteiktajā apmērā.
Risinājuma apraksts
Attiecībā uz minimālo ienākumu sliekšņu pārskatīšanas kārtību Satversmes tiesa atzina, ka likumdevējs ir nodrošinājis, ka minimālo ienākumu slieksnis tiek regulāri pārskatīts, taču sākotnēji apstrīdētās normas neatbilst Satversmes 1. un 109. pantam, jo ar sākotnēji apstrīdētajām normām likumdevējs nebija nodrošinājis regulāru minimālo ienākumu sliekšņa pārskatīšanu. Ņemot vērā minēto, likuma “Par sociālo drošību” 2.2 panta trešā daļa, kas nosaka minimālo ienākumu sliekšņu pārskatīšanas kārtību, tiek saglabāta esošajā redakcijā:
(3) Minimālo ienākumu sliekšņus pārskata vienlaikus katru gadu 1. janvārī, ņemot vērā aktuālo ienākumu mediānu. Ja pārskata gadā aktuālā ienākumu mediāna nemainās vai samazinās, minimālo ienākumu sliekšņi paliek iepriekš noteiktajā apmērā.
(3) Minimālo ienākumu sliekšņus pārskata vienlaikus katru gadu 1. janvārī, ņemot vērā aktuālo ienākumu mediānu. Ja pārskata gadā aktuālā ienākumu mediāna nemainās vai samazinās, minimālo ienākumu sliekšņi paliek iepriekš noteiktajā apmērā.
Vai ir izvērtēti alternatīvie risinājumi?
Nē
Vai ir izvērtēts prasību un izmaksu samērīgums pret ieguvumiem?
Nē
1.4. Izvērtējumi/pētījumi, kas pamato TA nepieciešamību
1.5. Pēcpārbaudes (ex-post) izvērtējums
Vai tiks veikts?
Jā
Skaidrojums
Ņemot vērā, ka pasākumi (minimālo ienākumu sliekšņu noteikšanas metode un minimālo ienākumu sliekšņu pārskatīšanas kārtība) un no tā izrietošie grozījumi likumprojektā ir izstrādāti, pamatojoties uz plānošanas dokumentu “Plāns minimālo ienākumu atbalsta sistēmas pilnveidošanai 2022.–2024. gadam”, tad atbilstoši 2021. gada 17. septembra Ministru kabineta rīkojuma Nr. 657 “Par Plānu minimālo ienākumu atbalsta sistēmas pilnveidošanai 2022.–2024. gadam” 6. punktam “Labklājības ministrijai līdz 2025. gada 1. jūlijam sagatavot un labklājības ministram iesniegt noteiktā kārtībā Ministru kabinetā informatīvo ziņojumu par plāna izpildi.” Labklājības ministrija attiecīgi veiks ex-post izvērtējumu arī par šī likumprojekta ietvaros noteiktajām izmaiņām tiktāl, cik būs pieejami aktuālie dati par pabalstu saņēmējiem.
Kas veiks ex-post novērtējumu?
Labklājības ministrija
Ietekmes pēcpārbaudes veikšanas termiņš
01.07.2025.
Rezultāti/rādītāji, pēc kā tiek vērtēta tiesību akta (vai kādas tā daļas) mērķa sasniegšana
Rezultāts
Pilnveidota minimālo ienākumu atbalsta sistēma, kas mērķēti sniedz atbalstu iedzīvotāju grupām, kurām ir zemi ienākumi (1. kvintile) un kuras ir visvairāk pakļautas nabadzības riskam, salāgojot atbalstu ar valsts un pašvaldību pieejamajiem finanšu resursiem (atbilstoši Plānam minimālo ienākumu atbalsta sistēmas pilnveidošanai 2022.-2024. gadam).”
Rādītājs
(1) Personu īpatsvars zem minimālā ienākumu līmeņa (40% no mediānas, ekvivalences skala 1, 0.7) = 7,8 % (2019.g.); 6,5 % (2024.g.)
(2) S80/S20 ienākumu kvintiļu attiecības indekss = 6.3 (2019.g.); 6 (2024.g.)
(2) S80/S20 ienākumu kvintiļu attiecības indekss = 6.3 (2019.g.); 6 (2024.g.)
Rezultāts
Sociālais atbalsts ir individualizēts, uz cilvēku orientēts, un tas tiek piedāvāts katram, kam tas ir vai varētu būt visvairāk vajadzīgs (atbilstoši Latvijas Nacionālajam attīstības plānam 2021. - 2027. gadam)
Rādītājs
[RR1.1.] Sociālo transfertu ietekme uz nabadzības riska mazināšanu, %
[RR1.2.] Nabadzības riska indekss, %
[RR1.6.] Izdevumi sociālai aizsardzībai, % no IKP (pēc ESSPROS metodoloģijas)
[RR1.3.] Nabadzības vai sociālās atstumtības riskam pakļauto cilvēku skaits, tūkst. iedzīvotāju
[110] Nabadzības riska indekss pēc sociālo transfertu saņemšanas, %
[111] Nabadzības riska indekss pensionāriem vecumā 65+ gadi, %
[112] 1. deciļu grupas mājsaimniecību ekvivalento rīcībā esošo (neto) ienākumu kopsummas procentuālā daļa no visu mājsaimniecību ekvivalento rīcībā esošo (neto) ienākumu kopsummas, %
[RR1.2.] Nabadzības riska indekss, %
[RR1.6.] Izdevumi sociālai aizsardzībai, % no IKP (pēc ESSPROS metodoloģijas)
[RR1.3.] Nabadzības vai sociālās atstumtības riskam pakļauto cilvēku skaits, tūkst. iedzīvotāju
[110] Nabadzības riska indekss pēc sociālo transfertu saņemšanas, %
[111] Nabadzības riska indekss pensionāriem vecumā 65+ gadi, %
[112] 1. deciļu grupas mājsaimniecību ekvivalento rīcībā esošo (neto) ienākumu kopsummas procentuālā daļa no visu mājsaimniecību ekvivalento rīcībā esošo (neto) ienākumu kopsummas, %
1.6. Cita informācija
-
2. Tiesību akta projekta ietekmējamās sabiedrības grupas, ietekme uz tautsaimniecības attīstību un administratīvo slogu
Vai projekts skar šo jomu?
Jā
2.1. Sabiedrības grupas, kuras tiesiskais regulējums ietekmē, vai varētu ietekmēt
Fiziskās personas
- pensionāri
- personas ar invaliditāti
- ģimenes ar bērniem; darbspējas vecuma cilvēki;bāreņi un bez vecāku gādības palikušie bērni pēc ārpusģimenes aprūpes
Ietekmes apraksts
Likumprojekts atstās tiešu, pozitīvu ietekmi uz iedzīvotājiem un mājsaimniecībām ar ļoti zemiem ienākumiem, kuri ir šī likumprojekta ietvara izpratnē noteikto minimālo ienākumu sliekšņu atbalsta saņēmēji. Likumprojekta ietekmē tiks paaugstināts GMI slieksnis un no tā izrietošais GMI pabalsts un mājokļa pabalsts, valsts sociālā nodrošinājuma pabalsta apmēri, pabalsts ikmēneša izdevumiem pilngadību sasniegušam bārenim un bez vecāku gādības palikušajam bērnam pēc ārpusģimenes aprūpes.
Juridiskās personas
Nē
2.2. Tiesiskā regulējuma ietekme uz tautsaimniecību
Vai projekts skar šo jomu?
Jā
2.2.1. uz makroekonomisko vidi:
Jā
Ietekmes apraksts
Tiesiskais regulējums rada pozitīvu ietekmi uz tautsaimniecību. Minimālo ienākumu sliekšņu paaugstināšana radīs tiešu ietekmi uz nabadzības un sociālās atstumtības riskam bieži pakļautu iedzīvotāju grupu (pensionāri, personas ar invaliditāti, trūcīgie iedzīvotāji, t.sk. ģimenes ar bērniem, bezdarbnieki) situāciju, pozitīvi ietekmējot šo personu ienākumu izmaiņas nākotnē, palielinot viņu sociālo aizsardzību un pirktspēju un mazinot nabadzības dziļumu un ienākumu nevienlīdzību.
2.2.2. uz nozaru konkurētspēju:
Nē2.2.3. uz uzņēmējdarbības vidi:
Nē2.2.4. uz mazajiem un vidējiem uzņēmējiem:
Nē2.2.5. uz konkurenci:
Nē2.2.6. uz nodarbinātību:
Nē2.3. Administratīvo izmaksu monetārs novērtējums
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
2.4. Atbilstības izmaksu monetārs novērtējums
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
3. Tiesību akta projekta ietekme uz valsts budžetu un pašvaldību budžetiem
Vai projekts skar šo jomu?
Jā
Rādītājs
2024
saskaņā ar valsts budžetu kārtējam gadam
izmaiņas kārtējā gadā, salīdzinot ar valsts budžetu kārtējam gadam
Turpmākie trīs gadi (euro)
2025
2026
2027
saskaņā ar vidēja termiņa budžeta ietvaru
izmaiņas, salīdzinot ar vidēja termiņa budžeta ietvaru
saskaņā ar vidēja termiņa budžeta ietvaru
izmaiņas, salīdzinot ar vidēja termiņa budžeta ietvaru
izmaiņas, salīdzinot ar vidēja termiņa budžeta ietvaru
1
2
3
4
5
6
7
8
1. Budžeta ieņēmumi
0
0
0
0
0
0
0
1.1. valsts pamatbudžets, tai skaitā ieņēmumi no maksas pakalpojumiem un citi pašu ieņēmumi
0
0
0
0
0
0
0
1.2. valsts speciālais budžets
0
0
0
0
0
0
0
1.3. pašvaldību budžets
0
0
0
0
0
0
0
2. Budžeta izdevumi
0
0
0
0
0
0
0
2.1. valsts pamatbudžets
0
0
0
0
0
0
0
2.2. valsts speciālais budžets
0
0
0
0
0
0
0
2.3. pašvaldību budžets
0
0
0
0
0
0
0
3. Finansiālā ietekme
0
0
0
0
0
0
0
3.1. valsts pamatbudžets
0
0
0
0
0
0
0
3.2. speciālais budžets
0
0
0
0
0
0
0
3.3. pašvaldību budžets
0
0
0
0
0
0
0
4. Finanšu līdzekļi papildu izdevumu finansēšanai (kompensējošu izdevumu palielinājumu norāda ar "-" zīmi)
0
0
0
0
0
0
0
5. Precizēta finansiālā ietekme
0
0
0
0
5.1. valsts pamatbudžets
0
0
0
0
5.2. speciālais budžets
0
0
0
0
5.3. pašvaldību budžets
0
0
0
0
6. Detalizēts ieņēmumu un izdevumu aprēķins (ja nepieciešams, detalizētu ieņēmumu un izdevumu aprēķinu var pievienot anotācijas (ex-ante) pielikumā)
-
6.1. detalizēts ieņēmumu aprēķins
-
6.2. detalizēts izdevumu aprēķins
-
7. Amata vietu skaita izmaiņas (palielinājuma gadījumā: izvērsts pamatojums, izvērtējums par esošo resursu pārskatīšanas iespējām, t.sk. vakanto štata vietu, ilgstošo vakanču izmantošanu u.c.)
-
Cita informācija
Lai nodrošinātu likumprojektā ietverto normu īstenošanu, nepieciešams veikt grozījumus šādos likumos (turpmāk – likumprojekti):
1) Grozījumi Valsts sociālo pabalstu likumā (24-TA-2165).
Likumprojekta kopējā finansiālā ietekme uz valsts budžeta izdevumiem tiek prognozēta 2025. gadā 2 405 535 euro, 2026. gadā 2 955 066 euro, 2027. gadā 3 206 232 euro un 2028. gadā 3 621 026 euro apmērā.
2) Grozījumi Sociālo pakalpojumu un sociālās palīdzības likumā (24-TA-2322). Likumprojekta kopējā finansiālā ietekme uz valsts budžeta izdevumiem tiek prognozēta 2025. gadā tiek prognozēta 12 743 euro, 2026. gadā 14 442 euro, 2027. gadā 15 292 euro un 2028. gadā 16 992 euro apmērā.
Likumprojektā ietverto normu īstenošanas detalizēta finansiālā ietekme ir norādīta katrā atsevišķā saistošā likumprojekta anotācijā.
Kopējā likumprojektos ietverto normu ietekme uz valsts budžeta izdevumiem tiek prognozēta 2025. gadā 2 418 278 euro, 2026. gadā 2 969 508 euro, 2027. gadā 3 221 524 euro un 2028. gadā 3 638 018 euro apmērā.
Informācija par kopējiem izdevumiem saistošajos likumprojektos ietverto pasākumu īstenošanai pievienota anotācijas 2.pielikumā “Informācija par kopējiem izdevumiem atbalstam minimālo ienākumu sliekšņu palielināšanai”.
Jāatzīmē, ka GMI sliekšņa paaugstināšanai no 20% līz 22% ir ietekme arī uz pašvaldību budžetiem. Detalizēta informācija par minēto pieejama likumprojekta "Grozījumi Sociālo pakalpojumu un sociālās palīdzības likumā" (24-TA-2322) anotācijā.
Ministru kabineta 2024. gada 19. septembra sēdē (protokollēmuma Nr. 38 2. § 2.punkts) tika atbalstīts LM priekšlikums par papildu finansējuma piešķiršanu LM prioritārā pasākuma “Atbalsts minimālo ienākumu palielināšanai” īstenošanai. Pasākuma nodrošināšanai ir atbalstīts kopējais papildu finansējums 2025. gadā 6 434 876 euro, 2026. gadā 8 047 445 euro, 2027. gadā 8 369 102 euro un 2028. gadā 9 781 391 euro apmērā.
Kopējā likumprojektos ietverto normu ietekme uz valsts budžeta izdevumiem ir mazāka nekā piešķirts prioritārajam pasākumam “Atbalsts minimālo ienākumu palielināšanai” 2025.gadā 4 016 598 euro apmērā, 2026. gadā 5 077 937 euro apmērām 2027.gadā 5 147 578 euro apmērā un 2028.gadā 6 143 373 euro saistībā ar grozījumos Sociālo pakalpojumu un sociālās palīdzības likumā (24-TA-2322) paredzētajām izmaiņām mājokļa pabalsta aprēķinā izmantojamiem koeficientiem.
Finansējums likumprojekta ieviešanai iekļauts Labklājības ministrijas maksimāli pieļaujamajā pamatbudžeta un speciālā budžeta izdevumu kopējā apjomā 2025., 2026., 2027. un 2028. gadam un Kultūras ministrijas maksimāli pieļaujamajā pamatbudžeta izdevumu kopējā apjomā 2025., 2026., 2027. un 2028. gadam un atbilstoši tiks iestrādāts likumprojektā “Par valsts budžetu 2025. gadam un budžeta ietvaru 2025., 2026. un 2027. gadam”.
Labklājības ministrija un Kultūras ministrija likumprojektos paredzēto pasākumu īstenošanai nepieciešamo papildu finansējumu 2026. gadam un turpmāk ik gadu pārskatīs un iekļaus Labklājības ministrijas un Kultūras ministrijas pamatbudžetā un Labklājības ministrijas sociālās apdrošināšanas speciālajā budžetā valsts budžeta bāzes sagatavošanas procesā, atbilstoši aktualizētajai un prognozētajai minimālo ienākumu mediānai mēnesī un prognozētajām izmaiņām saņēmēju skaitā saskaņā ar Ministru kabineta 2023. gada 17. janvāra noteikumu Nr. 15 “Maksimāli pieļaujamā valsts budžeta izdevumu kopapjoma un katrai ministrijai un citai centrālajai valsts iestādei paredzētā izdevumu kopējā apjoma noteikšanas kārtība vidējam termiņam” 9.9. apakšpunktu.
1) Grozījumi Valsts sociālo pabalstu likumā (24-TA-2165).
Likumprojekta kopējā finansiālā ietekme uz valsts budžeta izdevumiem tiek prognozēta 2025. gadā 2 405 535 euro, 2026. gadā 2 955 066 euro, 2027. gadā 3 206 232 euro un 2028. gadā 3 621 026 euro apmērā.
2) Grozījumi Sociālo pakalpojumu un sociālās palīdzības likumā (24-TA-2322). Likumprojekta kopējā finansiālā ietekme uz valsts budžeta izdevumiem tiek prognozēta 2025. gadā tiek prognozēta 12 743 euro, 2026. gadā 14 442 euro, 2027. gadā 15 292 euro un 2028. gadā 16 992 euro apmērā.
Likumprojektā ietverto normu īstenošanas detalizēta finansiālā ietekme ir norādīta katrā atsevišķā saistošā likumprojekta anotācijā.
Kopējā likumprojektos ietverto normu ietekme uz valsts budžeta izdevumiem tiek prognozēta 2025. gadā 2 418 278 euro, 2026. gadā 2 969 508 euro, 2027. gadā 3 221 524 euro un 2028. gadā 3 638 018 euro apmērā.
Informācija par kopējiem izdevumiem saistošajos likumprojektos ietverto pasākumu īstenošanai pievienota anotācijas 2.pielikumā “Informācija par kopējiem izdevumiem atbalstam minimālo ienākumu sliekšņu palielināšanai”.
Jāatzīmē, ka GMI sliekšņa paaugstināšanai no 20% līz 22% ir ietekme arī uz pašvaldību budžetiem. Detalizēta informācija par minēto pieejama likumprojekta "Grozījumi Sociālo pakalpojumu un sociālās palīdzības likumā" (24-TA-2322) anotācijā.
Ministru kabineta 2024. gada 19. septembra sēdē (protokollēmuma Nr. 38 2. § 2.punkts) tika atbalstīts LM priekšlikums par papildu finansējuma piešķiršanu LM prioritārā pasākuma “Atbalsts minimālo ienākumu palielināšanai” īstenošanai. Pasākuma nodrošināšanai ir atbalstīts kopējais papildu finansējums 2025. gadā 6 434 876 euro, 2026. gadā 8 047 445 euro, 2027. gadā 8 369 102 euro un 2028. gadā 9 781 391 euro apmērā.
Kopējā likumprojektos ietverto normu ietekme uz valsts budžeta izdevumiem ir mazāka nekā piešķirts prioritārajam pasākumam “Atbalsts minimālo ienākumu palielināšanai” 2025.gadā 4 016 598 euro apmērā, 2026. gadā 5 077 937 euro apmērām 2027.gadā 5 147 578 euro apmērā un 2028.gadā 6 143 373 euro saistībā ar grozījumos Sociālo pakalpojumu un sociālās palīdzības likumā (24-TA-2322) paredzētajām izmaiņām mājokļa pabalsta aprēķinā izmantojamiem koeficientiem.
Finansējums likumprojekta ieviešanai iekļauts Labklājības ministrijas maksimāli pieļaujamajā pamatbudžeta un speciālā budžeta izdevumu kopējā apjomā 2025., 2026., 2027. un 2028. gadam un Kultūras ministrijas maksimāli pieļaujamajā pamatbudžeta izdevumu kopējā apjomā 2025., 2026., 2027. un 2028. gadam un atbilstoši tiks iestrādāts likumprojektā “Par valsts budžetu 2025. gadam un budžeta ietvaru 2025., 2026. un 2027. gadam”.
Labklājības ministrija un Kultūras ministrija likumprojektos paredzēto pasākumu īstenošanai nepieciešamo papildu finansējumu 2026. gadam un turpmāk ik gadu pārskatīs un iekļaus Labklājības ministrijas un Kultūras ministrijas pamatbudžetā un Labklājības ministrijas sociālās apdrošināšanas speciālajā budžetā valsts budžeta bāzes sagatavošanas procesā, atbilstoši aktualizētajai un prognozētajai minimālo ienākumu mediānai mēnesī un prognozētajām izmaiņām saņēmēju skaitā saskaņā ar Ministru kabineta 2023. gada 17. janvāra noteikumu Nr. 15 “Maksimāli pieļaujamā valsts budžeta izdevumu kopapjoma un katrai ministrijai un citai centrālajai valsts iestādei paredzētā izdevumu kopējā apjoma noteikšanas kārtība vidējam termiņam” 9.9. apakšpunktu.
4. Tiesību akta projekta ietekme uz spēkā esošo tiesību normu sistēmu
Vai projekts skar šo jomu?
Jā
4.1. Saistītie tiesību aktu projekti
4.1.1. Likumprojekts “Grozījumi Sociālo pakalpojumu un sociālās palīdzības likumā” (24-TA-2322)
Pamatojums un apraksts
Satversmes tiesā tika apstrīdēta Sociālo pakalpojumu un sociālās palīdzības likuma 33. panta pirmā daļa, kas nosaka GMI slieksni un izdota saskaņā ar likuma “Par sociālo drošību” 2.2 panta otro daļu. Atbilstoši grozījumam likumā “Par sociālo drošību”, tiek veikti grozījumi attiecībā uz minimālo ienākumu sliekšņiem sociālajā palīdzībā, proti, tiek precizēts GMI slieksnis.
Atbildīgā institūcija
Labklājības ministrija
4.1.2. Grozījums Valsts sociālo pabalstu likumā (24-TA-2165)
Pamatojums un apraksts
Personu loks, kurām ir tiesības uz valsts sociālā nodrošinājuma pabalstu (turpmāk – VSNP), un VSNP apmēri ir noteikti Valsts sociālo pabalstu likuma (turpmāk - VSPL) 13. pantā. Saskaņā ar 2023. gadā veiktajiem grozījumiem VSPL (2023. gada 8. marta likums "Grozījumi Valsts sociālo pabalstu likumā" https://likumi.lv/ta/id/340385) VSNP nosaka procentuālā apmērā, noapaļotu līdz veseliem euro, no Centrālās statistikas pārvaldes tīmekļvietnē publicētās minimālo ienākumu mediānas uz vienu ekvivalento patērētāju mēnesī (turpmāk – ienākumu mediāna). Atbilstoši VSPL noteiktajam - zemākais VSNP apmērs ir noteikts 20% no ienākumu mediānas. Savukārt 2023. gada 5. oktobra Satversmes tiesas spriedums lietā Nr. 2022-34-01 “Par Sociālo pakalpojumu un sociālās palīdzības likuma 33. panta pirmās daļas un likuma “Par sociālo drošību” 2.2 panta otrās un trešās daļas atbilstību Latvijas Republikas Satversmes 1. un 109. pantam” (turpmāk – ST spriedums) tostarp nosaka likuma “Par sociālo drošību” 2.2 panta otro un trešo daļu par neatbilstošu Latvijas Republikas Satversmes 1. un 109. pantam un spēkā neesošu no 2025. gada 1. janvāra. Tas savukārt nozīmē, ka šobrīd spēkā esošie 20% no ienākumu mediānas kā zemākais valstī noteiktais minimālo ienākumu slieksnis no 2025. gada 1. janvāra vairs nebūs spēkā esošs, kas attiecīgi arī ietekmē to VSNP apmēru izmaiņas, kuru apmērs ir noteikts 20% apmērā no ienākumu mediānas.
Atbildīgā institūcija
Labklājības ministrija
4.2. Cita informācija
1.pielikuma tabulā ir atspoguļoti plānotie minimālo ienākumu sliekšņi sociālās aizsardzības jomās no 2025.gada 1.janvāra, kas aprēķināti, pamatojoties uz Oficiālajā statistikas portālā publicētajiem datiem par 2022.gadu.
5. Tiesību akta projekta atbilstība Latvijas Republikas starptautiskajām saistībām
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
5.3. Cita informācija
Apraksts
-
6. Projekta izstrādē iesaistītās institūcijas un sabiedrības līdzdalības process
Sabiedrības līdzdalība uz šo tiesību akta projektu neattiecas
Nē
6.1. Projekta izstrādē iesaistītās institūcijas
Valsts un pašvaldību institūcijas
NēNevalstiskās organizācijas
NēCits
Nē6.2. Sabiedrības līdzdalības organizēšanas veidi
6.3. Sabiedrības līdzdalības rezultāti
Nav attiecināms
6.4. Cita informācija
-
7. Tiesību akta projekta izpildes nodrošināšana un tās ietekme uz institūcijām
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
7.5. Cita informācija
-
8. Horizontālās ietekmes
8.1. Projekta tiesiskā regulējuma ietekme
8.1.1. uz publisku pakalpojumu attīstību
Vai projekts skar šo jomu?
-
8.1.2. uz valsts un pašvaldību informācijas un komunikācijas tehnoloģiju attīstību
Vai projekts skar šo jomu?
-
8.1.3. uz informācijas sabiedrības politikas īstenošanu
Vai projekts skar šo jomu?
-
8.1.4. uz Nacionālā attīstības plāna rādītājiem
Vai projekts skar šo jomu?
Jā
Apraksts
Latvijas Nacionālā attīstības plāna 2021. - 2027. gadam prioritāte “Sociālā iekļaušana” rīcības virziena mērķis “Sociālais atbalsts ir individualizēts, uz cilvēku orientēts, un tas tiek piedāvāts katram, kam tas ir vai varētu būt visvairāk vajadzīgs”:
“Sociālās aizsardzības sistēmas efektivitāti raksturo gan sociālo transfertu ietekme, gan sociālajai aizsardzībai atvēlētais finansējums. Pēdējo gadu laikā turpina samazināties sociālo transfertu ietekme uz iedzīvotāju ienākumiem, turklāt to īpatsvars iedzīvotāju ienākumos Latvijā ir būtiski zemāks nekā vidēji ES. Ņemot vērā nodokļu, pensiju un pabalstu sistēmas pārdales zemo ietekmi, Latvijā joprojām saglabājas viens no augstākajiem ienākumu nevienlīdzības rādītājiem ES. Tādēļ nabadzības un ienākumu nevienlīdzības mazināšana, tai skaitā ieviešot minimālā ienākuma līmeni, ir viens no lielākajiem izaicinājumiem plānošanas periodā”. Un šī rīcības virziena [121] uzdevums: “Nabadzības, materiālās nenodrošinātības un ienākumu nevienlīdzības mazināšana, īpaši nabadzības riskam visvairāk pakļautajām iedzīvotāju grupām (pensionāri, personas ar invaliditāti), un labvēlīgāku priekšnoteikumu radīšana materiālajai pietiekamībai nākotnes pensionāriem”.
“Sociālās aizsardzības sistēmas efektivitāti raksturo gan sociālo transfertu ietekme, gan sociālajai aizsardzībai atvēlētais finansējums. Pēdējo gadu laikā turpina samazināties sociālo transfertu ietekme uz iedzīvotāju ienākumiem, turklāt to īpatsvars iedzīvotāju ienākumos Latvijā ir būtiski zemāks nekā vidēji ES. Ņemot vērā nodokļu, pensiju un pabalstu sistēmas pārdales zemo ietekmi, Latvijā joprojām saglabājas viens no augstākajiem ienākumu nevienlīdzības rādītājiem ES. Tādēļ nabadzības un ienākumu nevienlīdzības mazināšana, tai skaitā ieviešot minimālā ienākuma līmeni, ir viens no lielākajiem izaicinājumiem plānošanas periodā”. Un šī rīcības virziena [121] uzdevums: “Nabadzības, materiālās nenodrošinātības un ienākumu nevienlīdzības mazināšana, īpaši nabadzības riskam visvairāk pakļautajām iedzīvotāju grupām (pensionāri, personas ar invaliditāti), un labvēlīgāku priekšnoteikumu radīšana materiālajai pietiekamībai nākotnes pensionāriem”.
8.1.5. uz teritoriju attīstību
Vai projekts skar šo jomu?
-
8.1.6. uz vidi
Vai projekts skar šo jomu?
-
8.1.7. uz klimatneitralitāti
Vai projekts skar šo jomu?
-
8.1.8. uz iedzīvotāju sociālo situāciju
Vai projekts skar šo jomu?
Jā
Apraksts
Iedzīvotāju grupas, uz kurām attiecas šie grozījumi – ģimenes ar bērniem (īpaši viena vecāka ģimenes), personas ar invaliditāti, pensijas vecuma personas, kuras ir nabadzības un sociālās atstumtības riskam pakļautās personu grupas, tāpēc projekts ir tieši vērsts uz šo iedzīvotāju grupu materiālās situācijas uzlabošanu.
8.1.9. uz personu ar invaliditāti vienlīdzīgām iespējām un tiesībām
Vai projekts skar šo jomu?
Jā
Apraksts
Šī likumprojekta rezultātā tiek grozīti vairāki likumi (Sociālo pakalpojumu un sociālās palīdzības likums, Valsts sociālo pabalstu likums), kuri ietekmē arī personu ar invaliditāti sociālo situāciju. Personas ar invaliditāti ir vienas no nabadzības un sociālās atstumtības riskam visvairāk pakļautajām iedzīvotāju grupām, tāpēc minimālo ienākumu palielināšana šai grupai tieši uzlabos tās ienākumu situāciju.
8.1.10. uz dzimumu līdztiesību
Vai projekts skar šo jomu?
Jā
Apraksts
Šī likumprojekta rezultātā tiek grozīts Sociālo pakalpojumu un sociālās palīdzības likums un Valsts sociālo pabalstu likums, kuri ietekmē senioru sociālo situāciju.
Pensijas vecuma cilvēku vidū sievietes veido ievērojami lielāku īpatsvaru nekā vīrieši (2022. gadā – 70 gadi un vairāk bija 85,6 tūkst. vīriešu un 193,7 tūkst. sieviešu), savukārt nabadzības risks pēc vecuma ir ievērojami augstāks tieši pensijas vecuma cilvēkiem (2021. gadā nabadzības riska indekss bija 22,5%, turpretim pensijas vecuma cilvēkiem 65+ - 40,5%), īpaši sievietēm (2021. gadā nabadzības riska indekss 65+ sievietēm – 45,6% un vīriešiem – 30,2%). Attiecīgi šie grozījumi radīs pozitīvu ietekmi uz sieviešu pensijas vecumā materiālo situāciju.
Pensijas vecuma cilvēku vidū sievietes veido ievērojami lielāku īpatsvaru nekā vīrieši (2022. gadā – 70 gadi un vairāk bija 85,6 tūkst. vīriešu un 193,7 tūkst. sieviešu), savukārt nabadzības risks pēc vecuma ir ievērojami augstāks tieši pensijas vecuma cilvēkiem (2021. gadā nabadzības riska indekss bija 22,5%, turpretim pensijas vecuma cilvēkiem 65+ - 40,5%), īpaši sievietēm (2021. gadā nabadzības riska indekss 65+ sievietēm – 45,6% un vīriešiem – 30,2%). Attiecīgi šie grozījumi radīs pozitīvu ietekmi uz sieviešu pensijas vecumā materiālo situāciju.
8.1.11. uz veselību
Vai projekts skar šo jomu?
Jā
Apraksts
Trūcīgākie iedzīvotāji finanšu līdzekļus galvenokārt ietaupa attiecībā uz veselības aprūpes pakalpojumiem. Kā liecina pētījums “nozīmīga GMI pabalsta saņēmēju mērķa grupas vajadzība ir uzlabot savu veselības stāvokli, kas lielai daļai ir neapmierinošs, liedz strādāt un būtiski negatīvi ietekmē viņu dzīves kvalitāti kopumā. Šī tiek uzskatīta arī par vienu no visbiežāk neapmierinātajām vajadzībām, kas ir saistīts gan ar mērķa grupas dažkārt vājo motivāciju rūpēties par savu veselību un apmeklēt ārstu, gan ar augstajiem izdevumiem par pakalpojumiem, kas saistīti ar šo veselības aprūpes pakalpojumu saņemšanu”. Tādējādi, palielinot ienākumus šai mērķa grupai, var pirmšķietami pieņemt, ka tie tiks novirzīti veselības aprūpes izdevumu segšanai.
8.1.12. uz cilvēktiesībām, demokrātiskām vērtībām un pilsoniskās sabiedrības attīstību
Vai projekts skar šo jomu?
Jā
Apraksts
Satversmes ievadā noteikts, ka Latvija kā demokrātiska, tiesiska, sociāli atbildīga un nacionāla valsts balstās uz cilvēka cieņu un brīvību, atzīst un aizsargā cilvēka pamattiesības un ciena mazākumtautības. Tāpat viena no konstitucionālām vērtībām minēta saliedēta sabiedrība, kuras pamatu veido arī solidaritāte, taisnīgums, godīgums un darba tikums. Ikviens rūpējas par sevi, saviem tuviniekiem un sabiedrības kopējo labumu, izturoties atbildīgi pret citiem un nākamajām paaudzēm. Satversmes 109. pants nosaka: “Ikvienam ir tiesības uz sociālo nodrošinājumu vecuma, darbnespējas, bezdarba un citos likumā noteiktajos gadījumos.”
Eiropas Savienības Pamattiesību hartas 34. pants nosaka, ka ES atzīst un ievēro tiesības uz sociālā nodrošinājuma pabalstiem un sociāliem pakalpojumiem. Tajā arī noteikts, ka ikvienai personai, kas likumīgi dzīvo un pārvietojas ES teritorijā, ir tiesības uz sociālā nodrošinājuma pabalstiem un uz sociālajiem atvieglojumiem un ka, lai apkarotu sociālo atstumtību un nabadzību, ES atzīst un ievēro tiesības uz sociālo palīdzību un palīdzību mājokļu jomā, lai nodrošinātu pienācīgu dzīvi tiem, kam nav pietiekamu līdzekļu.
Likumprojekts tieši skar Satversmē un ES Pamattiesību hartā noteiktos principus, ievērojot un salāgojot gan tiesību jautājumu (tiesības uz sociālo nodrošinājumu), gan solidaritātes un taisnīguma vērtības.
Eiropas Savienības Pamattiesību hartas 34. pants nosaka, ka ES atzīst un ievēro tiesības uz sociālā nodrošinājuma pabalstiem un sociāliem pakalpojumiem. Tajā arī noteikts, ka ikvienai personai, kas likumīgi dzīvo un pārvietojas ES teritorijā, ir tiesības uz sociālā nodrošinājuma pabalstiem un uz sociālajiem atvieglojumiem un ka, lai apkarotu sociālo atstumtību un nabadzību, ES atzīst un ievēro tiesības uz sociālo palīdzību un palīdzību mājokļu jomā, lai nodrošinātu pienācīgu dzīvi tiem, kam nav pietiekamu līdzekļu.
Likumprojekts tieši skar Satversmē un ES Pamattiesību hartā noteiktos principus, ievērojot un salāgojot gan tiesību jautājumu (tiesības uz sociālo nodrošinājumu), gan solidaritātes un taisnīguma vērtības.
8.1.13. uz datu aizsardzību
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.14. uz diasporu
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.15. uz profesiju reglamentāciju
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.16. uz bērna labākajām interesēm
Vai projekts skar šo jomu?
-
8.2. Cita informācija
Šī likumprojekta rezultātā mainīsies arī pabalsta apmērs ikmēneša izdevumiem pilngadību sasniegušam bārenim un bez vecāku gādības palikušajam bērnam pēc ārpusģimenes aprūpes, jo tas ir noteikts 20% apmērā no ienākumu mediānas.
Pielikumi
1. pielikums
Nosaukums
Minimālo ienākumu apmēri 2020.-2028.gadā
2. pielikums
Nosaukums
Informācija par kopējiem izdevumiem atbalstam minimālā ienākuma līmeņa palielināšanai
Datne