24-TA-2120: Likumprojekts (Grozījumi)
Anotācijas (ex-ante) nosaukums
Tiesību akta projekta "Grozījums likumā "Par valsts pensijām"" sākotnējās ietekmes (ex-ante) novērtējuma ziņojums (anotācija)
1. Tiesību akta projekta izstrādes nepieciešamība
1.1. Pamatojums
Izstrādes pamatojums
Attīstības plānošanas dokuments
Apraksts
Ministru kabinetā 2024.gada 19.septembrī apstiprinātais "Informatīvais ziņojums "Par valsts budžeta likumprojektā iekļaujamiem prioritārajiem pasākumiem 2025., 2026., 2027. un 2028. gadam"" (sēdes protokola Nr. 38 2.§ 29.punkts).
1.2. Mērķis
Mērķa apraksts
Kompensēt inflācijas ietekmi uz pensijas apmēru, tādējādi saglabājot piešķirtās pensijas sākotnējo vērtību.
Spēkā stāšanās termiņš
01.01.2025.
Pamatojums
Likumprojekts "Grozījums likumā "Par valsts pensijām"" (turpmāk - likumprojekts) iekļauts likumprojekta “Par valsts budžetu 2025.gadam un budžeta ietvaru 2025., 2026. un 2027.gadam” pavadošo likumprojektu paketē.
1.3. Pašreizējā situācija, problēmas un risinājumi
Pašreizējā situācija
Likuma “Par valsts pensijām” (turpmāk – likums) 26. pantā noteikts, ka valsts pensijas vai tās daļas apmēru, kas nepārsniedz 50% no iepriekšējā kalendārā gada vidējās apdrošināšanas iemaksu algas valstī (noapaļotu līdz veseliem euro), pārskata 1. oktobrī, ņemot vērā faktisko patēriņa cenu indeksu un 50% no apdrošināšanas iemaksu algas reālā pieauguma procentiem.
Politiski represētajām personām, personām ar I grupas invaliditāti un Černobiļas atomelektrostacijas avārijas seku likvidēšanas dalībniekiem pārskata visu valsts pensijas apmēru.
Vecuma pensijām ar lielu apdrošināšanas stāžu pensiju indeksācijā piemēro lielāku daļu no apdrošināšanas iemaksu algu summas reālā pieauguma procentiem:
60%, ja apdrošināšanas stāžs no 30 – 39 gadiem un pensijām, kas piešķirtas par darbu kaitīgos un smagos, vai sevišķi kaitīgos un smagos darba apstākļos,
70%, ja apdrošināšanas stāžs no 40 – 44 gadiem,
80%, ja apdrošināšanas stāžs ir 45 un vairāk gadi.
Politiski represētajām personām, personām ar I grupas invaliditāti un Černobiļas atomelektrostacijas avārijas seku likvidēšanas dalībniekiem pārskata visu valsts pensijas apmēru.
Vecuma pensijām ar lielu apdrošināšanas stāžu pensiju indeksācijā piemēro lielāku daļu no apdrošināšanas iemaksu algu summas reālā pieauguma procentiem:
60%, ja apdrošināšanas stāžs no 30 – 39 gadiem un pensijām, kas piešķirtas par darbu kaitīgos un smagos, vai sevišķi kaitīgos un smagos darba apstākļos,
70%, ja apdrošināšanas stāžs no 40 – 44 gadiem,
80%, ja apdrošināšanas stāžs ir 45 un vairāk gadi.
Problēmas un risinājumi
Problēmas apraksts
Pensiju indeksācijas mērķis ir kompensēt inflācijas ietekmi uz pensijas apmēru, tātad, lai saglabātu piešķirtās pensijas sākotnējo vērtību. Katru gadu indeksējot pensijas, tiek noteikta robeža (50% no iepriekšējā kalendārā gada vidējās apdrošināšanas iemaksu algas valstī), līdz kurai esošā pensijas daļa tiek pakļauta pārskatīšanai. Līdz ar to pensijas daļa, kas pārsniedz noteikto robežu, netiek pasargāta no inflācijas ietekmes, līdz ar to samazinās cilvēka pirktspēja. Kopš 1996. gada pensijas apmērs ir atkarīgs no individuāli veiktajām sociālās apdrošināšanas iemaksām, kā rezultātā, jo no lielākas algas un ilgāku laiku tiek veiktas iemaksas, jo lielāks ir pensijas apmērs. Tādējādi rodas pretruna, ka cilvēkiem, kas aktīvi darbojušies darba tirgū un sociālās apdrošināšanas iemaksas veikuši no apmēra ziņā lielākas algas un ilgāku laika periodu, un godprātīgi nopelnītais pensijas apmērs pārsniedz 50% no iepriekšējā kalendārā gada vidējās apdrošināšanas iemaksu algas valstī, viss pensijas apmērs netiek pārskatīts, viņu pensija ar katru gadu zaudē savu vērtību. 2024. gadā pārskatīta pensijas vai tās daļu, kas nepārsniedz 683 euro (2023.gadā - 609 euro). Pensiju līdz minētajam apmēram saņem 75% pensiju saņēmēju, attiecīgi 25% tika pārskatīta tikai daļa pensijas. Tādējādi daļa iemaksu veicēju var būt neapmierināti par to, ka godprātīgi strādājuši, veikuši sociālās apdrošināšanas iemaksas un uzkrājuši sev lielāku pensiju par valsts pensiju indeksācijai noteikto robežu.
2024.gada 17.septembrī Saeimas Sociālo un darba lietu komisija skatīja jautājumu par pensiju indeksāciju personām, kuras audzina un aprūpē bērnu ar invaliditāti. Saskaņā ar likuma 11.panta ceturto daļu tiesības uz vecuma pensiju piecus gadus pirms šā likuma 11.panta pirmajā daļā noteiktā vecuma sasniegšanas, ja apdrošināšanas stāžs nav mazāks par 25 gadiem, ir bērna vecākam vai aizbildnim, kurš laika periodā, līdz bērns sasniedzis 18 gadu vecumu, ne mazāk kā astoņus gadus ir aprūpējis piecus vai vairāk bērnus vai bērnu, kurš normatīvajos aktos noteiktajā kārtībā vismaz astoņus gadus ir bijis atzīts par bērnu ar invaliditāti. Vienlaikus saskaņā ar likuma pārejas perioda 10.punktu ar atvieglotiem nosacījumiem vecuma pensiju varēja pieprasīt sievietes, kurām ir pieci vai vairāk bērni vai bērns ar invaliditāti kopš bērnības un kuras ir izaudzinājušas bērnus līdz 8 gadu vecumam, ja apdrošināšanas stāžs nav mazāks par 20 gadiem. Pieprasot vecuma pensiju no ātrāka vecuma kā vispārējais pensionēšanās vecums, pensijas apmērs šīm personām ir mazāks. Ņemot vērā, ka šie vecāki visus savus spēkus veltījuši bērnu audzināšanai, īpaši, bērnu ar invaliditāti audzināšanai un aprūpei, Saeimas Sociālo un darba lietu komisijas sēdē tika dots uzdevums Labklājības ministrijai virzīt grozījumus likumā, lai šīm personām pensiju indeksācijā tiktu pārskatīts viss pensijas apmērs.
2024.gada 17.septembrī Saeimas Sociālo un darba lietu komisija skatīja jautājumu par pensiju indeksāciju personām, kuras audzina un aprūpē bērnu ar invaliditāti. Saskaņā ar likuma 11.panta ceturto daļu tiesības uz vecuma pensiju piecus gadus pirms šā likuma 11.panta pirmajā daļā noteiktā vecuma sasniegšanas, ja apdrošināšanas stāžs nav mazāks par 25 gadiem, ir bērna vecākam vai aizbildnim, kurš laika periodā, līdz bērns sasniedzis 18 gadu vecumu, ne mazāk kā astoņus gadus ir aprūpējis piecus vai vairāk bērnus vai bērnu, kurš normatīvajos aktos noteiktajā kārtībā vismaz astoņus gadus ir bijis atzīts par bērnu ar invaliditāti. Vienlaikus saskaņā ar likuma pārejas perioda 10.punktu ar atvieglotiem nosacījumiem vecuma pensiju varēja pieprasīt sievietes, kurām ir pieci vai vairāk bērni vai bērns ar invaliditāti kopš bērnības un kuras ir izaudzinājušas bērnus līdz 8 gadu vecumam, ja apdrošināšanas stāžs nav mazāks par 20 gadiem. Pieprasot vecuma pensiju no ātrāka vecuma kā vispārējais pensionēšanās vecums, pensijas apmērs šīm personām ir mazāks. Ņemot vērā, ka šie vecāki visus savus spēkus veltījuši bērnu audzināšanai, īpaši, bērnu ar invaliditāti audzināšanai un aprūpei, Saeimas Sociālo un darba lietu komisijas sēdē tika dots uzdevums Labklājības ministrijai virzīt grozījumus likumā, lai šīm personām pensiju indeksācijā tiktu pārskatīts viss pensijas apmērs.
Risinājuma apraksts
Likumprojektā noteikts, ka valsts pensiju vai tās daļas apmēru, kas nepārsniedz iepriekšējā kalendāra gada vidējās apdrošināšanas iemaksu algas valstī apmēru (noapaļotu līdz veseliem euro), pārskata 1. oktobrī, ņemot vērā faktisko patēriņa cenu indeksu un daļu no apdrošināšanas iemaksu algas reālā pieauguma procentiem. Likumprojektā uzskaitītas arī tās personu kategorijas, kurām indeksē visu pensijas apmēru, papildinot šo uzskaitījumu ar personām, kurām vecuma pensija piešķirta pirms šā likuma 11. panta pirmajā daļā noteiktā vecuma sasniegšanas sakarā ar bērna, kuram noteikta invaliditāte, vai piecu un vairāk bērnu aprūpi un audzināšanu (likuma 26.pants). Pensiju indeksācijas izmaiņas stāsies spēkā 2025.gada 1.janvārī un attieksies uz pensiju indeksāciju, sākot no 2025.gada oktobra.
Vai ir izvērtēti alternatīvie risinājumi?
Jā
Apraksts
Gan Senioru lietu padomē, gan sanāksmē ar pensiju ekspertiem tika apspriesti citi pensiju indeksācijas varianti, kā piemēram, indeksēt pensijas visu apmēru, vai pensijas apmēru, kas pārsniedz 50% no iepriekšējā gada apdrošināšanas iemaksu algas, indeksēt, ņemot vērā tikai patēriņa cenu indeksu, vai indeksēt pensijas divas reizes gadā. Tika atbalstīts variants par visa pensijas apmēra pārskatīšanu, ņemot vērā faktisko patēriņa cenu indeksu un daļu no apdrošināšanas iemaksu algas reālā pieauguma procentiem. Taču ņemot vērā finansiālās iespējas nolemts paaugstināt pensijas indeksējamo robežu līdz 100% no iepriekšējā gada vidējās apdrošināšanas iemaksu algas (šobrīd 50%).
Vai ir izvērtēts prasību un izmaksu samērīgums pret ieguvumiem?
-
1.4. Izvērtējumi/pētījumi, kas pamato TA nepieciešamību
1.5. Pēcpārbaudes (ex-post) izvērtējums
Vai tiks veikts?
Nē
1.6. Cita informācija
Personām, kuras audzina un aprūpē bērnu ar invaliditāti vai piecus un vairāk bērnus bieži vien nav iespējams vienlaicīgi būt algotā darbā nodarbinātai. Un šīm personām, kurām nav pietiekams apdrošināšanas stāžs, lai būtu tiesības uz pensiju, sasniedzot pensionēšanās vecumu tiek piešķirts valsts sociālā nodrošinājuma pabalsts, kas tiek pārskatīts katru gadu janvārī, bet šis apmērs ir ievērojami zemāks par vecuma pensijas apmēru. Līdz ar to šīs personas atrodas salīdzinoši sliktākā situācijā ar tām personām, kurām ir tiesības uz vecuma pensiju, jo arī viņas visus spēkus veltījušas bērnu audzināšanai, īpaši, bērnu ar invaliditāti audzināšanai un aprūpei.
2. Tiesību akta projekta ietekmējamās sabiedrības grupas, ietekme uz tautsaimniecības attīstību un administratīvo slogu
Vai projekts skar šo jomu?
Jā
2.1. Sabiedrības grupas, kuras tiesiskais regulējums ietekmē, vai varētu ietekmēt
Fiziskās personas
- pensionāri
- personas ar invaliditāti
Ietekmes apraksts
Pēc Valsts sociālās apdrošināšanas aģentūras (VSAA) datiem š.g. jūlijā vecuma pensijas, kas nepārsniedz 600 euro, saņem 67% pensiju saņēmēju, 28,5% pensijas apmērs ir robežās no 600,01 līdz 1200,00 euro, 2,5% pensijas apmērs ir robežās no 1200,01 līdz 1500,00 euro un 2% pensijas apmērs pārsniedz 1500,01 euro. Invaliditātes pensijas, kas nepārsniedz 600 euro, saņem 93% pensiju saņēmēju, 6% pensijas apmērs ir robežās no 600,01 līdz 1200,00 euro, 1% pensijas apmērs pārsniedz 1200,01 euro.
Pensiju indeksācijai ir tieša ietekme uz iedzīvotāju grupu (seniori, personas ar invaliditāti) dzīves kvalitātes un ienākumu līmeņa paaugstināšanu.
Pensiju indeksācijai ir tieša ietekme uz iedzīvotāju grupu (seniori, personas ar invaliditāti) dzīves kvalitātes un ienākumu līmeņa paaugstināšanu.
Juridiskās personas
Nē
2.2. Tiesiskā regulējuma ietekme uz tautsaimniecību
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
2.3. Administratīvo izmaksu monetārs novērtējums
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
2.4. Atbilstības izmaksu monetārs novērtējums
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
3. Tiesību akta projekta ietekme uz valsts budžetu un pašvaldību budžetiem
Vai projekts skar šo jomu?
Jā
Rādītājs
2024
saskaņā ar valsts budžetu kārtējam gadam
izmaiņas kārtējā gadā, salīdzinot ar valsts budžetu kārtējam gadam
Turpmākie trīs gadi (euro)
2025
2026
2027
saskaņā ar vidēja termiņa budžeta ietvaru
izmaiņas, salīdzinot ar vidēja termiņa budžeta ietvaru
saskaņā ar vidēja termiņa budžeta ietvaru
izmaiņas, salīdzinot ar vidēja termiņa budžeta ietvaru
izmaiņas, salīdzinot ar vidēja termiņa budžeta ietvaru
1
2
3
4
5
6
7
8
1. Budžeta ieņēmumi
242 040 335
0
483 123 742
0
724 099 072
0
0
1.1. valsts pamatbudžets, tai skaitā ieņēmumi no maksas pakalpojumiem un citi pašu ieņēmumi
5 586 306
0
10 714 204
0
15 988 490
0
0
1.2. valsts speciālais budžets
236 454 029
0
472 409 538
0
708 110 582
0
0
1.3. pašvaldību budžets
0
0
0
0
0
0
0
2. Budžeta izdevumi
242 040 335
0
483 123 742
5 789 737
724 099 072
27 559 157
44 638 195
2.1. valsts pamatbudžets
5 586 306
0
10 714 204
327 051
15 988 490
1 617 707
2 782 530
2.2. valsts speciālais budžets
236 454 029
0
472 409 538
5 462 686
708 110 582
25 941 450
41 855 665
2.3. pašvaldību budžets
0
0
0
0
0
0
0
3. Finansiālā ietekme
0
0
0
-5 789 737
0
-27 559 157
-44 638 195
3.1. valsts pamatbudžets
0
0
0
-327 051
0
-1 617 707
-2 782 530
3.2. speciālais budžets
0
0
0
-5 462 686
0
-25 941 450
-41 855 665
3.3. pašvaldību budžets
0
0
0
0
0
0
0
4. Finanšu līdzekļi papildu izdevumu finansēšanai (kompensējošu izdevumu palielinājumu norāda ar "-" zīmi)
0
0
0
5 789 737
0
27 559 157
44 638 195
5. Precizēta finansiālā ietekme
0
0
0
0
5.1. valsts pamatbudžets
0
0
0
0
5.2. speciālais budžets
0
0
0
0
5.3. pašvaldību budžets
0
0
0
0
6. Detalizēts ieņēmumu un izdevumu aprēķins (ja nepieciešams, detalizētu ieņēmumu un izdevumu aprēķinu var pievienot anotācijas (ex-ante) pielikumā)
Detalizēta likumprojekta ietekme uz valsts budžetu pievienota anotācijas 1.pielikumā.
6.1. detalizēts ieņēmumu aprēķins
-
6.2. detalizēts izdevumu aprēķins
Detalizēts LM izdevumu palielinājuma saistībā ar likumprojekta ieviešanu aprēķins pievienots anotācijas 2.pielikumā.
Saistībā ar pensijas indeksējamās robežas paaugstināšanu līdz 100% no iepriekšējā gada vidējās apdrošināšanas iemaksu algas, papildus nepieciešamais finansējums tiek prognozēts 2025. gadā: 5 784 171 euro, 2026. gadā: 27 559 157 euro, 2027. gadā 44 638 195 euro un 2028. gadā 60 894 953 euro, t.sk.:
1) Aizsardzības ministrijas budžeta apakšprogrammā 31.00.00 “Militārpersonu pensiju fonds” 2025. gadā: 59 670 euro, 2026. gadā: 300 921 euro, 2027. gadā 552 563 euro un 2028. gadā 814 669 euro;
2) Labklājības ministrijas pamatbudžeta apakšprogrammā 20.02.00 “Izdienas pensijas: 2025. gadā: 267 381 euro, 2026. gadā: 1 316 786 euro, 2027. gadā: 2 229 967 euro un 2028. gadā 3 153 576 euro;
3) Labklājības ministrijas speciālajā budžetā 2025. gadā: 5 457 120 euro, 2026. gadā: 25 941 450 euro, 2027. gadā: 41 855 665 euro un 2028. gadā 56 926 708 euro, t.sk.:
- apakšprogrammā 04.01.00 “Valsts pensiju speciālais budžets 2025. gadā: 5 255 523 euro, 2026. gadā: 24 954 350 euro, 2027. gadā: 40 250 726 euro un 2028. gadā 54 870 833 euro;
- apakšprogrammā 04.03.00 “Darba negadījumu speciālais budžets” 2025. gadā: 106 686 euro, 2026. gadā: 534 107 euro, 2027. gadā: 874 704 euro un 2028. gadā 1 106 513 euro;
- apakšprogrammā 04.04.00 “Invaliditātes, maternitātes un slimības speciālais budžets” 2025. gadā: 94 911 euro, 2026. gadā: 452 993 euro, 2027. gadā: 730 235 euro un 2028. gadā 949 362 euro.
Aprēķinos nav ņemta vērā informācija par Aizsardzības ministrijas (izņemot atvaļināto militārpersonu pensijas saņēmējus), Satversmes aizsardzības biroja un Militārās izlūkošanas un drošības dienesta izdienas pensijas, ņemot vērā informācijas slepenības pakāpi.
Vienlaikus, lai nodrošinātu VSAA informācijas sistēmu pielāgošanu likumprojekta ieviešanai, 2025. gadā nepieciešams papildu finansējums speciālā budžeta apakšprogrammā 04.05.00 “Valsts sociālās apdrošināšanas aģentūras speciālais budžets” 5 566 euro apmērā, piesaistot ārpakalpojuma sniedzējus (10 c/d x 556,60 euro ar PVN). Izstrādātājam jāveic testēšanas darbi, lai pārbaudītu masveida un individuālās apstrādes (piešķirot vai pārrēķinot par iepriekšējiem periodiem) indeksācijas nosacījumus.
Finansējums VSAA IS izmaiņām tiks nodrošināts no LM pamatbudžeta apakšprogrammas 97.02.00 “Nozares centralizēto funkciju izpilde” kā kapitālo izdevumu transferti no valsts pamatbudžeta uz valsts speciālā budžeta apakšprogrammu 04.05.00 “Valsts sociālās apdrošināšanas aģentūras speciālais budžets”.
Līdz ar to likumprojekta kopējā ietekme uz valsts budžeta izdevumiem tiek prognozēta 2025.gadā: 5 789 737 euro, 2026. gadā: 27 559 157 euro, 2027. gadā 44 638 195 euro un 2028. gadā 60 894 953 euro.
Lai nodrošinātu likumprojekta ieviešanai nepieciešamo finansējumu, LM ir pārskatījusi LM pamatbudžeta un speciālā budžeta bāzes izdevumus 2025.-2028.gadam un radusi iespēju samazināt izdevumus 2025.gadā 5 789 737 euro apmērā, 2026. gadā 27 559 157 euro apmērā, 2027. gadā 33 022 878 euro apmērā un 2028. gadā 38 655 903 euro apmērā , t.sk. valsts budžeta uzturēšanas izdevumu transfertiem no valsts pamatbudžeta uz valsts speciālo budžetu (konsolidējamā pozīcija) Labklājības ministrijas pamatbudžeta programmā 04.00.00 "Valsts atbalsts sociālajai apdrošināšanai" 2025. gadam 24 884 euro apmērā, 2026. gadam 25 856 euro apmērā, 2027. gadam 25 916 euro apmērā un 2028. gadam 25 888 euro apmērā, apakšprogrammā 20.02.00 "Izdienas pensijas" 2025. gadam 52 euro apmērā, 2026. gadam 54 euro apmērā, 2027. gadam 56 euro apmērā un 2028. gadam 60 euro apmērā, apakšprogrammā 20.03.00 "Piemaksas pie vecuma un invaliditātes pensijām" 2025. gadam 248 282 euro apmērā, 2026. gadam 359 389 euro apmērā, 2027. gadam 462 600 euro apmērā un 2028. gadam 577 335 euro apmērā un samazināt izdevumus sociāla rakstura maksājumiem un kompensācijām speciālā budžeta apakšprogrammā 04.01.00 "Valsts pensiju speciālais budžets" 2025. gadam 4 930 078 euro apmērā, 2026. gadam 8 695 144 euro apmērā, 2027. gadam 11 658 972 euro apmērā un 2028. gadam 14 545 242 euro apmērā, apakšprogrammā 04.02.00 "Nodarbinātības speciālais budžets" 2026. gadam 305 007 euro apmērā, 2027. gadam 413 815 euro apmērā un 2028. gadam 766 609 euro apmērā, apakšprogrammā 04.03.00 "Darba negadījumu speciālais budžets" 2025. gadam 107 683 euro apmērā, 2026. gadam 220 978 euro apmērā, 2027. gadam 383 917 euro apmērā un 2028. gadam 572 029 euro apmērā, apakšprogrammā 04.04.00 "Invaliditātes, maternitātes un slimības speciālais budžets" 2025. gadam 751 976 euro apmērā, 2026. gadam 18 338 028 euro apmērā, 2027. gadam 20 566 174 euro apmērā un 2028. gadam 22 772 023 euro apmērā (apstiprināts ar MK 19.09.2024. sēdes protokollēmuma Nr.38 2.§ 26.punktu).
Tādējādi LM ir radusi iespēju likumprojekta ieviešanu 2025.un 2026.gadā nodrošināt kā fiskāli neitrālu pasākumu un 2027. un 2028. gadā kā daļēji fiskāli neitrālu pasākumu. Papildu nepieciešamais finansējums likumprojekta ieviešanai 2027. gadā 11 615 317 euro apmērā un 2028. gadā 22 239 050 euro apmērā tiks nodrošināts no budžeta resora "74. Gadskārtējā valsts budžeta izpildes procesā pārdalāmais finansējums" (atbilstoši ar MK 19.09.2024. sēdes protokollēmuma Nr.38 2.§ 28.punktam).
Saistībā ar likumprojekta normu, kas paredz indeksēt visu pensijas apmēru arī personām, kurām vecuma pensija piešķirta pirms vispārīgā pensionēšanās vecuma sasniegšanas sakarā ar bērna, kuram noteikta invaliditāte, aprūpi un audzināšanu, vai sakarā ar piecu un vairāk bērnu aprūpi un audzināšanu pensiju neatkarīgi no pensijas apmēra, fiskālā ietekme uz speciālā budžeta izdevumiem ir nebūtiska un izdevumi tiks veikti speciālā budžeta apstiprinātā finansējuma 2025.-2028.gadam ietvaros.
Saistībā ar pensijas indeksējamās robežas paaugstināšanu līdz 100% no iepriekšējā gada vidējās apdrošināšanas iemaksu algas, papildus nepieciešamais finansējums tiek prognozēts 2025. gadā: 5 784 171 euro, 2026. gadā: 27 559 157 euro, 2027. gadā 44 638 195 euro un 2028. gadā 60 894 953 euro, t.sk.:
1) Aizsardzības ministrijas budžeta apakšprogrammā 31.00.00 “Militārpersonu pensiju fonds” 2025. gadā: 59 670 euro, 2026. gadā: 300 921 euro, 2027. gadā 552 563 euro un 2028. gadā 814 669 euro;
2) Labklājības ministrijas pamatbudžeta apakšprogrammā 20.02.00 “Izdienas pensijas: 2025. gadā: 267 381 euro, 2026. gadā: 1 316 786 euro, 2027. gadā: 2 229 967 euro un 2028. gadā 3 153 576 euro;
3) Labklājības ministrijas speciālajā budžetā 2025. gadā: 5 457 120 euro, 2026. gadā: 25 941 450 euro, 2027. gadā: 41 855 665 euro un 2028. gadā 56 926 708 euro, t.sk.:
- apakšprogrammā 04.01.00 “Valsts pensiju speciālais budžets 2025. gadā: 5 255 523 euro, 2026. gadā: 24 954 350 euro, 2027. gadā: 40 250 726 euro un 2028. gadā 54 870 833 euro;
- apakšprogrammā 04.03.00 “Darba negadījumu speciālais budžets” 2025. gadā: 106 686 euro, 2026. gadā: 534 107 euro, 2027. gadā: 874 704 euro un 2028. gadā 1 106 513 euro;
- apakšprogrammā 04.04.00 “Invaliditātes, maternitātes un slimības speciālais budžets” 2025. gadā: 94 911 euro, 2026. gadā: 452 993 euro, 2027. gadā: 730 235 euro un 2028. gadā 949 362 euro.
Aprēķinos nav ņemta vērā informācija par Aizsardzības ministrijas (izņemot atvaļināto militārpersonu pensijas saņēmējus), Satversmes aizsardzības biroja un Militārās izlūkošanas un drošības dienesta izdienas pensijas, ņemot vērā informācijas slepenības pakāpi.
Vienlaikus, lai nodrošinātu VSAA informācijas sistēmu pielāgošanu likumprojekta ieviešanai, 2025. gadā nepieciešams papildu finansējums speciālā budžeta apakšprogrammā 04.05.00 “Valsts sociālās apdrošināšanas aģentūras speciālais budžets” 5 566 euro apmērā, piesaistot ārpakalpojuma sniedzējus (10 c/d x 556,60 euro ar PVN). Izstrādātājam jāveic testēšanas darbi, lai pārbaudītu masveida un individuālās apstrādes (piešķirot vai pārrēķinot par iepriekšējiem periodiem) indeksācijas nosacījumus.
Finansējums VSAA IS izmaiņām tiks nodrošināts no LM pamatbudžeta apakšprogrammas 97.02.00 “Nozares centralizēto funkciju izpilde” kā kapitālo izdevumu transferti no valsts pamatbudžeta uz valsts speciālā budžeta apakšprogrammu 04.05.00 “Valsts sociālās apdrošināšanas aģentūras speciālais budžets”.
Līdz ar to likumprojekta kopējā ietekme uz valsts budžeta izdevumiem tiek prognozēta 2025.gadā: 5 789 737 euro, 2026. gadā: 27 559 157 euro, 2027. gadā 44 638 195 euro un 2028. gadā 60 894 953 euro.
Lai nodrošinātu likumprojekta ieviešanai nepieciešamo finansējumu, LM ir pārskatījusi LM pamatbudžeta un speciālā budžeta bāzes izdevumus 2025.-2028.gadam un radusi iespēju samazināt izdevumus 2025.gadā 5 789 737 euro apmērā, 2026. gadā 27 559 157 euro apmērā, 2027. gadā 33 022 878 euro apmērā un 2028. gadā 38 655 903 euro apmērā , t.sk. valsts budžeta uzturēšanas izdevumu transfertiem no valsts pamatbudžeta uz valsts speciālo budžetu (konsolidējamā pozīcija) Labklājības ministrijas pamatbudžeta programmā 04.00.00 "Valsts atbalsts sociālajai apdrošināšanai" 2025. gadam 24 884 euro apmērā, 2026. gadam 25 856 euro apmērā, 2027. gadam 25 916 euro apmērā un 2028. gadam 25 888 euro apmērā, apakšprogrammā 20.02.00 "Izdienas pensijas" 2025. gadam 52 euro apmērā, 2026. gadam 54 euro apmērā, 2027. gadam 56 euro apmērā un 2028. gadam 60 euro apmērā, apakšprogrammā 20.03.00 "Piemaksas pie vecuma un invaliditātes pensijām" 2025. gadam 248 282 euro apmērā, 2026. gadam 359 389 euro apmērā, 2027. gadam 462 600 euro apmērā un 2028. gadam 577 335 euro apmērā un samazināt izdevumus sociāla rakstura maksājumiem un kompensācijām speciālā budžeta apakšprogrammā 04.01.00 "Valsts pensiju speciālais budžets" 2025. gadam 4 930 078 euro apmērā, 2026. gadam 8 695 144 euro apmērā, 2027. gadam 11 658 972 euro apmērā un 2028. gadam 14 545 242 euro apmērā, apakšprogrammā 04.02.00 "Nodarbinātības speciālais budžets" 2026. gadam 305 007 euro apmērā, 2027. gadam 413 815 euro apmērā un 2028. gadam 766 609 euro apmērā, apakšprogrammā 04.03.00 "Darba negadījumu speciālais budžets" 2025. gadam 107 683 euro apmērā, 2026. gadam 220 978 euro apmērā, 2027. gadam 383 917 euro apmērā un 2028. gadam 572 029 euro apmērā, apakšprogrammā 04.04.00 "Invaliditātes, maternitātes un slimības speciālais budžets" 2025. gadam 751 976 euro apmērā, 2026. gadam 18 338 028 euro apmērā, 2027. gadam 20 566 174 euro apmērā un 2028. gadam 22 772 023 euro apmērā (apstiprināts ar MK 19.09.2024. sēdes protokollēmuma Nr.38 2.§ 26.punktu).
Tādējādi LM ir radusi iespēju likumprojekta ieviešanu 2025.un 2026.gadā nodrošināt kā fiskāli neitrālu pasākumu un 2027. un 2028. gadā kā daļēji fiskāli neitrālu pasākumu. Papildu nepieciešamais finansējums likumprojekta ieviešanai 2027. gadā 11 615 317 euro apmērā un 2028. gadā 22 239 050 euro apmērā tiks nodrošināts no budžeta resora "74. Gadskārtējā valsts budžeta izpildes procesā pārdalāmais finansējums" (atbilstoši ar MK 19.09.2024. sēdes protokollēmuma Nr.38 2.§ 28.punktam).
Saistībā ar likumprojekta normu, kas paredz indeksēt visu pensijas apmēru arī personām, kurām vecuma pensija piešķirta pirms vispārīgā pensionēšanās vecuma sasniegšanas sakarā ar bērna, kuram noteikta invaliditāte, aprūpi un audzināšanu, vai sakarā ar piecu un vairāk bērnu aprūpi un audzināšanu pensiju neatkarīgi no pensijas apmēra, fiskālā ietekme uz speciālā budžeta izdevumiem ir nebūtiska un izdevumi tiks veikti speciālā budžeta apstiprinātā finansējuma 2025.-2028.gadam ietvaros.
7. Amata vietu skaita izmaiņas (palielinājuma gadījumā: izvērsts pamatojums, izvērtējums par esošo resursu pārskatīšanas iespējām, t.sk. vakanto štata vietu, ilgstošo vakanču izmantošanu u.c.)
-
Cita informācija
Ministru kabineta 2024. gada 19. septembra sēdē (protokollēmuma Nr. 38 2. § 26.punkts) tika atbalstīts Labklājības ministrijas pasākums “Pensiju indeksācijas mehānisma pilnveidošana”. Pasākuma nodrošināšanai ir atbalstīts kopējais papildu finansējums 2025. gadā: 5 789 737 euro, 2026. gadā: 27 559 157 euro, 2027. gadā 44 638 195 euro un 2028. gadā 60 894 953 euro apmērā.
Finansējums likumprojekta ieviešanai iekļauts Labklājības ministrijas maksimāli pieļaujamajā pamatbudžeta un speciālā budžeta izdevumu kopējā apjomā 2025., 2026., 2027. un 2028. gadam un Aizsardzības ministrijas maksimāli pieļaujamajā pamatbudžeta izdevumu kopējā apjomā 2025., 2026., 2027. un 2028. gadam un atbilstoši tiks iestrādāts likumprojektā “Par valsts budžetu 2025. gadam un budžeta ietvaru 2025., 2026. un 2027. gadam”.
Aizsardzības ministrija un Labklājības ministrija likumprojektā paredzēto pasākumu īstenošanai nepieciešamo papildu finansējumu 2026. gadam un turpmāk ik gadu pārskatīs un iekļaus Aizsardzības ministrijas pamatbudžetā un Labklājības ministrijas pamatbudžetā un sociālās apdrošināšanas speciālajā budžetā valsts budžeta bāzes sagatavošanas procesā atbilstoši Ministru kabineta 2023. gada 17. janvāra noteikumu Nr. 15 “Maksimāli pieļaujamā valsts budžeta izdevumu kopapjoma un katrai ministrijai un citai centrālajai valsts iestādei paredzētā izdevumu kopējā apjoma noteikšanas kārtība vidējam termiņam” 9.3.2. apakšpunktam, ņemot vērā prognozētās izmaiņas izdienas pensiju vidējā apmērā un saņēmēju skaitā un 15.7. apakšpunktam, ņemot vērā prognozētās izmaiņas saistībā ar sociālās apdrošināšanas pakalpojumu saņēmēju skaitā un vidējā apmērā.
Finansējums likumprojekta ieviešanai iekļauts Labklājības ministrijas maksimāli pieļaujamajā pamatbudžeta un speciālā budžeta izdevumu kopējā apjomā 2025., 2026., 2027. un 2028. gadam un Aizsardzības ministrijas maksimāli pieļaujamajā pamatbudžeta izdevumu kopējā apjomā 2025., 2026., 2027. un 2028. gadam un atbilstoši tiks iestrādāts likumprojektā “Par valsts budžetu 2025. gadam un budžeta ietvaru 2025., 2026. un 2027. gadam”.
Aizsardzības ministrija un Labklājības ministrija likumprojektā paredzēto pasākumu īstenošanai nepieciešamo papildu finansējumu 2026. gadam un turpmāk ik gadu pārskatīs un iekļaus Aizsardzības ministrijas pamatbudžetā un Labklājības ministrijas pamatbudžetā un sociālās apdrošināšanas speciālajā budžetā valsts budžeta bāzes sagatavošanas procesā atbilstoši Ministru kabineta 2023. gada 17. janvāra noteikumu Nr. 15 “Maksimāli pieļaujamā valsts budžeta izdevumu kopapjoma un katrai ministrijai un citai centrālajai valsts iestādei paredzētā izdevumu kopējā apjoma noteikšanas kārtība vidējam termiņam” 9.3.2. apakšpunktam, ņemot vērā prognozētās izmaiņas izdienas pensiju vidējā apmērā un saņēmēju skaitā un 15.7. apakšpunktam, ņemot vērā prognozētās izmaiņas saistībā ar sociālās apdrošināšanas pakalpojumu saņēmēju skaitā un vidējā apmērā.
4. Tiesību akta projekta ietekme uz spēkā esošo tiesību normu sistēmu
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
4.2. Cita informācija
-
5. Tiesību akta projekta atbilstība Latvijas Republikas starptautiskajām saistībām
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
5.3. Cita informācija
Apraksts
-
6. Projekta izstrādē iesaistītās institūcijas un sabiedrības līdzdalības process
Sabiedrības līdzdalība uz šo tiesību akta projektu neattiecas
Jā
Skaidrojums
Atsevišķa sabiedrības līdzdalība un komunikācija par likumprojektu nav paredzēta. Stājoties spēkā likumprojektam, sabiedrība kompleksi tiks informēta par izmaiņām normatīvajā regulējumā un tā ietekmi uz ikdienu, gan izmantojot valsts iestāžu tīmekļa vietnes, gan medijus.
6.4. Cita informācija
-
7. Tiesību akta projekta izpildes nodrošināšana un tās ietekme uz institūcijām
Vai projekts skar šo jomu?
Jā
7.1. Projekta izpildē iesaistītās institūcijas
Institūcijas
- Valsts sociālās apdrošināšanas aģentūra
7.2. Administratīvo izmaksu monetārs novērtējums
Vai projekts skar šo jomu?
Jā
Sabiedrības grupa
Palielinās/samazinās
Stundas samaksas likme - euro
Laika patēriņš uz vienību - stundās
Subjektu skaits
Cik bieži - reizes gadā
Administratīvās izmaksas - euro
Aprēķinu skaidrojums
Valsts sociālās apdrošināšanas aģentūra
palielinās
Vērtības nozīme:
556,60
ar PVN
10,00
cilv/diens
1
pielāgojums
1
reizi gadā
5 566,00
Lai nodrošinātu VSAA informācijas sistēmu pielāgošanu likumprojekta ieviešanai, 2025. gadā nepieciešams papildu finansējums speciālā budžeta apakšprogrammā 04.05.00 “Valsts sociālās apdrošināšanas aģentūras speciālais budžets” 5 566 euro apmērā, piesaistot ārpakalpojuma sniedzējus (10 c/d x 556,60 euro ar PVN). Izstrādātājam jāveic testēšanas darbi, lai pārbaudītu masveida un individuālās apstrādes (piešķirot vai pārrēķinot par iepriekšējiem periodiem) indeksācijas nosacījumus.
Kopā
5 566,00
7.3. Atbilstības izmaksu monetārs novērtējums
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
7.4. Projekta izpildes ietekme uz pārvaldes funkcijām un institucionālo struktūru
Ietekme
Jā/Nē
Skaidrojums
1. Tiks veidota jauna institūcija
Nē
-
2. Tiks likvidēta institūcija
Nē
-
3. Tiks veikta esošās institūcijas reorganizācija
Nē
-
4. Institūcijas funkcijas un uzdevumi tiks mainīti (paplašināti vai sašaurināti)
Nē
-
5. Tiks veikta iekšējo institūcijas procesu efektivizācija
Nē
-
6. Tiks veikta iekšējo institūcijas procesu digitalizācija
Nē
-
7. Tiks veikta iekšējo institūcijas procesu optimizācija
Nē
-
8. Cita informācija
Nē
-
7.5. Cita informācija
-
8. Horizontālās ietekmes
8.1. Projekta tiesiskā regulējuma ietekme
8.1.1. uz publisku pakalpojumu attīstību
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.2. uz valsts un pašvaldību informācijas un komunikācijas tehnoloģiju attīstību
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.3. uz informācijas sabiedrības politikas īstenošanu
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.4. uz Nacionālā attīstības plāna rādītājiem
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.5. uz teritoriju attīstību
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.6. uz vidi
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.7. uz klimatneitralitāti
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.8. uz iedzīvotāju sociālo situāciju
Vai projekts skar šo jomu?
Jā
Apraksts
Pensiju indeksācijai ir tieša ietekme uz iedzīvotāju grupu (seniori, personas ar invaliditāti) dzīves kvalitātes un ienākumu līmeņa paaugstināšanu.
8.1.9. uz personu ar invaliditāti vienlīdzīgām iespējām un tiesībām
Vai projekts skar šo jomu?
Jā
Apraksts
Pensiju indeksācijai ir tieša ietekme uz iedzīvotāju grupu (seniori, personas ar invaliditāti) dzīves kvalitātes un ienākumu līmeņa paaugstināšanu.
8.1.10. uz dzimumu līdztiesību
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.11. uz veselību
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.12. uz cilvēktiesībām, demokrātiskām vērtībām un pilsoniskās sabiedrības attīstību
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.13. uz datu aizsardzību
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.14. uz diasporu
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.15. uz profesiju reglamentāciju
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.16. uz bērna labākajām interesēm
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.2. Cita informācija
-
Pielikumi