Anotācija (ex-ante)

Ņemot vērā Latvijas pilsoniskās sabiedrības jomas ierobežotos finanšu resursus, Latvijas dalībai Eiropas Ekonomikas zonas finanšu palīdzības programmās un Norvēģijas finanšu palīdzības programmās, Šveices – Latvijas sadarbības programmā vai citās ārvalstu finanšu palīdzības programmās ir būtiska nozīme. 

Saeima 2023. gada 28. septembra sēdē apstiprināja Nacionālās drošības koncepciju, kur viena no Latvijas prioritātēm iekšējai drošībai un konstitucionālajai iekārtai radītā apdraudējuma novēršanai ir saliedētas sabiedrības stiprināšana. Minētajā koncepcijā ir norādīts, ka Latvijas valsts attīstība un drošība ir saistīta ar kopējo sabiedrības vienotību, kas tiek īstenota no individuālā un nevalstiskā sektora līdz valstiskajam līmenim, veicinot sabiedrības saliedēšanu ap kopīgām vērtībām.

Latvijas Nacionālajā attīstības plānā 2021.–2027. gadam (apstiprināts ar Saeimas 2020. gada 2. jūlija lēmumu Nr. 418/Lm13) viena no augstākā līmeņa prioritātēm ir uzticēšanās. Iedzīvotāju savstarpējā uzticēšanās cieši saistīta ar sadarbības prasmēm un līdzdarbības prasmēm, jo īpaši attīstot pilsonisko izglītību un sabiedrības izpratni par demokrātiskiem procesiem valstī, tai skaitā lēmumu pieņemšanas procedūru un pilsoniskās sabiedrības lomu demokrātiskā valstī. Stipra, zinoša un aktīva pilsoniskā sabiedrība ir būtisks demokrātiskas valsts un cilvēka drošumspējas stūrakmens. Savukārt sabiedrības uzticēšanās valstij, kā arī aktīva un saliedēta sabiedrība rada priekšnoteikumus pilsoniskās sabiedrības pašorganizēšanās un efektīvas darbības spējām.

Savukārt Saliedētas un pilsoniski aktīvas sabiedrības attīstības pamatnostādņu 2021.–2027. gadam (apstiprinātas ar Ministru kabineta 2021. gada 5. februāra rīkojumu Nr. 72) virsmērķis ir nacionāla, solidāra, atvērta un pilsoniski aktīva sabiedrība, kuras pastāvēšanas pamats ir Satversmē noteiktās demokrātiskās vērtības un cilvēktiesības, latviešu valoda un latviskā kultūrtelpa.
  
Tomēr atšķirīgais nacionālais regulējums par valsts budžeta priekšfinansējuma piešķiršanu Eiropas Savienības politikas instrumentiem un pārējiem ārvalstu finanšu palīdzības līdzfinansētajiem pasākumiem veido nevienlīdzīgu attieksmi attiecībā pret iespējām, kādas tiek nodrošinātas valsts kapitālsabiedrībām un kādas tās ir nevalstiskajām organizācijām, kuras īsteno programmas, novēršot tirgus nepilnības un nodrošinot stratēģiski svarīgu pakalpojumu sniegšanu. Ierobežotās iespējas priekšfinansējuma nodrošināšanai liedz nevalstiskajām organizācijām iesaistīties programmu īstenošanā vai uzņemties programmas koordinatora vai vadošā partnera lomu.

Līdzvērtīga situācija ir ar nevalstisko organizāciju iespējām iesaistīties Eiropas Savienības politiku instrumentu un pārējās ārvalstu finanšu palīdzības līdzfinansēto projektu ietvaros līdzfinansēto projektu īstenošanā kā vadošajiem vai sadarbības partneriem. Lai veicinātu Latvijas nevalstisko organizāciju līdzdalību ārvalstu fondu [1] finansētu projektu, kas vērsti uz saliedētas un pilsoniski aktīvas sabiedrības attīstību, īstenošanā, tiek īstenota Sabiedrības integrācijas fonda administrētā valsts budžeta programma “NVO līdzfinansējuma programma”. Ik gadu minētās programmas ietvaros ir pieejams finansējums 105 000 euro apmērā projektu konkursu nodrošināšanai. Nevalstiskās organizācijas jau ilgstoši norāda uz šīs programmas nepietiekamo finansējumu, lai spētu uzņemties vadošā vai sadarbības partnera lomu.

Nevalstiskās organizācijas rūpīgi izvērtē savu dalību un iesaistes līmeni Eiropas Ekonomikas zonas finanšu palīdzības programmās un Norvēģijas finanšu palīdzības programmās, Šveices – Latvijas sadarbības programmā vai citās ārvalstu finanšu palīdzības programmās, kā arī Eiropas Savienības politiku instrumentu un pārējās ārvalstu finanšu palīdzības līdzfinansētos projektos. Atkarībā no programmas vai projekta specifikas, tajos ir dažādas aktivitātes – no politikas veidošanas līdz praktiskiem risinājumiem demokrātijas, iedzīvotāju līdzdalības, labas pārvaldības un atklātības jomās, cilvēktiesību un vienlīdzīgas attieksmes jomā, novēršot jebkādu diskrimināciju rases vai etniskās izcelsmes, reliģijas vai ticības, dzimuma, invaliditātes, vecuma, seksuālās orientācijas vai dzimuma identitātes dēļ, sociālā taisnīguma un mazaizsargāto grupu iekļaušanas jomā.

Ņemot vērā minēto, biedrībām un nodibinājumiem, kuri īsteno programmas un projektus pilsoniskās sabiedrības jomā, ir jāsniedz iespēja pretendēt uz valsts budžeta priekšfinansējuma piešķīrumu no Eiropas Ekonomikas zonas finanšu palīdzības programmas un Norvēģijas finanšu palīdzības programmas, Šveices – Latvijas sadarbības programmas vai citām ārvalstu finanšu palīdzības programmām, kā arī Eiropas Savienības politiku instrumentu un pārējās ārvalstu finanšu palīdzības līdzfinansētajiem projektiem.

[1] Eiropas Savienības programmu finanšu instrumenti, Eiropas Ekonomikas zonas finanšu palīdzības programmas vai citi OECD ārvalstu fondi.

Izvērtējot biedrību un nodibinājumu priekšfinansējumu situāciju, kā stiprās puses var minēt to, ka priekšfinansējums ļauj šīm organizācijām īstenot projektus un programmas, kuros ārējais finansējums tiek saņemts tikai pēc projekta attiecināmo izdevumu veikšanas, kā arī iespēju piedalīties starptautiskos projektos un programmās tām organizācijām, kurām nav pietiekamas sākotnējās naudas plūsmas. Vājās puses saistītas ar biedrību un nodibinājumu atšķirīgo finanšu un administratīvo kapacitāti, kas var radīt riskus priekšfinansējuma pārvaldībā, atskaitīšanā un atbilstības nodrošināšanā. Kā iespējas biedrību un nodibinājumu priekšfinansējumam var identificēt plašāku biedrību un nodibinājumu iesaisti Eiropas Savienības finansētos projektos un programmās, un pilsoniskās sabiedrības profesionālās kapacitātes stiprināšanu. Savukārt šāda priekšfinansējuma piešķiršanas iespējamie draudi saistīti ar valsts budžeta risku gadījumos, ja rodas kavējumi, neatbilstīgi izdevumi vai nepietiekami kontroles mehānismi. Norādītās situācijas analīzes (SVID) piezīmes ir izvērtētas arī kontekstā ar Eiropas Revīzijas palātas 2025. gada ziņojumu “NVO piešķirtā ES finansējuma pārredzamība: lai gan ir panākts progress, kopaina joprojām nav skaidra”. Šajā ziņojumā uzsvērta nepieciešamība uzlabot pārredzamību, datu pieejamību, finanšu plūsmu izsekojamību un kontroles vienotību. Tieši šo apsvērumu dēļ Projekts paredz priekšfinansējuma piešķiršanu biedrībām un nodibinājumiem integrēt esošajā valsts budžeta apropriācijas pārdales sistēmā, nodrošinot vienotu lēmumu pieņemšanu, centralizētu uzraudzību, konsekventu piemērošanu un fiskālo disciplīnu.

Lai nodrošinātu, ka biedrības un nodibinājumi var saņemt priekšfinansējumu Eiropas Ekonomikas zonas finanšu palīdzības programmu un Norvēģijas finanšu palīdzības programmu, Šveices – Latvijas sadarbības programmu vai citu ārvalstu finanšu palīdzības programmu īstenošanai, kā arī priekšfinansējumu Eiropas Savienības politiku instrumentu un pārējās ārvalstu finanšu palīdzības līdzfinansēto projektu ietvaros līdzfinansēto projektu īstenošanai, Projekts paredz veikt grozījumu MK noteikumos Nr. 421, papildinot tos ar 24.10. un 24.11. apakšpunktu. Šāds tiesiskais regulējums paredzēs, ka valsts budžeta priekšfinansējumu varēs saņemt biedrības un nodibinājumi, kuri īsteno programmas pilsoniskās sabiedrības jomā un kuri ir saņēmuši finansējuma piešķīrumu no Eiropas Ekonomikas zonas finanšu palīdzības programmas un Norvēģijas finanšu palīdzības programmas, Šveices – Latvijas sadarbības programmas vai citām ārvalstu finanšu palīdzības programmām. Vienlaikus, lai piešķirtu valsts budžeta priekšfinansējumu programmu īstenošanai, ir jāievēro vairāki nosacījumi. Programmas ietvaros nevar tikt īstenotas saimnieciska rakstura darbības, bet, ja saimnieciskā darbība tiek veikta, tad programmas īstenotājam jānodrošina, ka saimnieciskās darbības finansējums, izmaksas un ieņēmumi tiek uzskaitīti atsevišķi, nodrošinot izmaksu nodalīšanu. Vienlaikus programma ir jāīsteno atbilstoši starpvalstu vienošanās, starpvaldību līgumam vai Eiropas Savienības institūciju pieņemtam starptautiska līmeņa finansēšanas lēmumam, programmas ietvaros ir jāparedz finansējuma piešķiršana trešajām pusēm, kā arī uzraudzības un kontroles funkcija un par programmas priekšfinansēšanu ir jābūt pieņemtam attiecīgam Ministru kabineta lēmumam. Projekta 1. punktā ietvertā MK noteikumu Nr. 421 24.10.4. apakšpunktā ar “trešajām pusēm” tiek saprastas citas biedrības vai nodibinājumi, kuriem ir paredzēta finansējuma piešķiršana, kā arī uzraudzības un kontroles funkcija, atbilstoši Eiropas Savienības vai ārvalstu finanšu palīdzības programmu īstenošanas noteikumiem. Minētā kritērija mērķis ir nodrošināt, ka valsts budžeta priekšfinansējums tiek piešķirts tikai tādiem projektiem un programmām, kuru starptautiskais pamatojums ir juridiski saistošs Latvijas Republikai un kuru īstenošana notiek saskaņā ar starpvalstu vienošanos, starpvaldību līgumu vai Eiropas Savienības institūcijas pieņemtu starptautiska līmeņa finansēšanas lēmumu, kas skaidri nosaka finansējuma piešķiršanas un izmantošanas nosacījumus. Šāda pieeja nodrošina tiesisko noteiktību un finanšu disciplīnu, jo priekšfinansējums tiek piešķirts tikai projektiem un programmām, kurās pienākumi un finansējuma plūsmas ir balstītas juridiski definētās starptautiskās saistībās.

Vienlaikus Projekts paredz, ka valsts budžeta priekšfinansējumu varēs saņemt biedrības un nodibinājumi, kuri īsteno projektus Eiropas Savienības politiku instrumentu un pārējās ārvalstu finanšu palīdzības līdzfinansēto projektu ietvaros. Lai piešķirtu valsts budžeta priekšfinansējumu projektu īstenošanai, ir jāievēro vairāki nosacījumi. Projektu ietvaros nevar tikt īstenotas saimnieciska rakstura darbības, bet, ja saimnieciskā darbība tiek veikta, tad projekta īstenotājam jānodrošina, ka saimnieciskās darbības finansējums, izmaksas un ieņēmumi tiek uzskaitīti atsevišķi, nodrošinot izmaksu nodalīšanu. Vienlaikus biedrībai vai nodibinājumam projektā ir jābūt vadošajam vai sadarbības partnerim, kā arī par attiecīgo nozares politiku atbildīgajai ministrijai ir jāsagatavo un jāiesniedz izskatīšanai Ministru kabinetā informatīvais ziņojums par projektā plānoto darbību un rezultātu atbilstību Eiropas Savienības un nacionālajos nozares politikas plānošanas dokumentos noteiktajām prioritātēm, plānoto rezultātu ilgtspēju un ietekmi valsts līmenī, un par projekta priekšfinansēšanu ir jābūt pieņemtam attiecīgam Ministru kabineta lēmumam.
 
Projektā paredzētā tiesiskā regulējuma ieguvumi ir šādi:
1) risinājums dod iespēju atbalstīt kvalitatīvas un uz pilsoniskās sabiedrības jomas vajadzību risināšanu vērstas programmas, kuras sniedz ieguldījumu pilsoniskās sabiedrības un iedzīvotāju līdzdalības stiprināšanas un mazaizsargāto iedzīvotāju grupu spēju vairošanā;
2) risinājums dod iespēju atbalstīt biedrību un nodibinājumu īstenotus projektus, kas sniedz ieguldījumu Eiropas Savienības un nacionālajos nozares politikas plānošanas dokumentos noteikto prioritāšu īstenošanā, to ietvaros plānoto rezultāti ir ilgtspējīgi un tiem ir ietekme valsts līmenī;
3) Latvija izmanto iespēju pieteikt un īstenot programmas Eiropas Ekonomikas zonas finanšu palīdzības programmu un Norvēģijas finanšu palīdzības programmu, Šveices – Latvijas sadarbības programmu vai citu ārvalstu finanšu palīdzības programmu ietvaros;
4) Latvijas nevalstiskās organizācijas izmanto iespējas Eiropas Savienības politiku instrumentu un pārējās ārvalstu finanšu palīdzības līdzfinansēto projektu ietvaros īstenot projektus vadošā vai sadarbības partnera lomā;
5) tiek palielināti ieguldījumi saliedētas sabiedrības un pilsoniskās sabiedrības stiprināšanā, veicināta sabiedrības izpratne par pilsoniskās sabiedrības lomu un tās stiprināšanas nozīmi demokrātiskas valsts attīstībā, stiprināta Latvijas starptautiskā atpazīstamība, veidojot Latvijas reputāciju kā valsti ar attīstītu ekonomiku un uzticamām, spējīgām nevalstiskajām organizācijām;
6) attiecīgajai nozares politikas atbildīgajai ministrijai tiek sniegta informācija par programmā vai projektā plānotajiem rezultātiem, un tie var tikt izmantoti politikas plānošanā un īstenošanā;
7) tiek izmantota jau iedibināta kārtība, kādā ministrijas ierosina finansējuma pārdali no valsts budžeta resora “74. Gadskārtējā valsts budžeta izpildes procesā pārdalāmais finansējums” 80.00.00 programmas “Nesadalītais finansējums Eiropas Savienības politiku instrumentu un pārējās ārvalstu finanšu palīdzības līdzfinansēto projektu un pasākumu īstenošanai”.