23-TA-1386: Noteikumu projekts (Jauns)
Anotācijas (ex-ante) nosaukums
Tiesību akta projekta "Brīvības atņemšanas iestādes iekšējās kārtības noteikumi" sākotnējās ietekmes (ex-ante) novērtējuma ziņojums (anotācija)
1. Tiesību akta projekta izstrādes nepieciešamība
1.1. Pamatojums
Izstrādes pamatojums
Ministrijas / iestādes iniciatīva
Apraksts
Ministru kabineta noteikumu projekts "Brīvības atņemšanas iestādes iekšējās kārtības noteikumi" (turpmāk – Projekts) izstrādāts, pamatojoties uz Latvijas Sodu izpildes kodeksa (turpmāk – Kodekss) 11. panta piekto daļu, 42. pantu, 47. panta pirmo daļu un 47.1 panta otro daļu.
1.2. Mērķis
Mērķa apraksts
Izstrādāt brīvības atņemšanas iestādēs reglamentētu iekšējo kārtību, nosakot notiesāto pieņemšanas kārtību; priekšmetu, mantu sarakstu un skaitu, kurus notiesātie var glabāt; personiskās sadzīves tehnikas sarakstu, daudzumu, izmantošanas laiku un kārtību; aizliegto priekšmetu izņemšanas kārtību; satikšanās un apmeklējuma kārtību; sūtījumu, pienesumu pieņemšanas un izsniegšanas kārtību; pārtikas produktu, pirmās nepieciešamības priekšmetu sarakstu un to skaitu, kurus atļauts pārdot komersanta izveidotajā tirdzniecības vietā brīvības atņemšanas iestādē.
Spēkā stāšanās termiņš
Vispārējā kārtība
1.3. Pašreizējā situācija, problēmas un risinājumi
Pašreizējā situācija
Kodeksa 11. panta piektajā daļā un 47. panta pirmajā daļā ir noteikts deleģējums Ministru kabinetam izdot ārējo normatīvo aktu. Ievērojot minēto, Ministru kabinets 2006. gada 30. maijā pieņēma noteikumus Nr. 423 "Brīvības atņemšanas iestādes iekšējās kārtības noteikumi" (turpmāk – Noteikumi Nr. 423), kas stājās spēkā 2006. gada 3. jūnijā. Saskaņā ar Noteikumu Nr. 423 1. punktu noteikumi nosaka brīvības atņemšanas iestādes iekšējo kārtību. Noteikumu Nr. 423 normas ir precizētas tikai divas reizes, tas ir, 2009. un 2011. gadā (ieskaitot pielikumus), līdz ar to daļa normu ir novecojušas un neatbilst šī brīža aktualitātei. Turklāt Kodeksā ir veikta virkne grozījumu atbilstoši kuriem jāprecizē arī Noteikumu Nr. 423 normas. Tāpat arī tiesu nolēmumos izteiktās atziņas un izdarītie secinājumi rosina pārskatīt Noteikumu Nr. 423 pašreizējo redakciju.
Ievērojot minēto, ir nepieciešams aktualizēt Noteikumu Nr. 423 regulējumu, papildināt esošās normas, kā arī svītrot novecojušas un neefektīvas normas. Ņemot vērā nepieciešamo grozījumu apmēru Noteikumos Nr. 423, lietderīgāk ir izstrādāt jaunu Ministru kabineta noteikumu projektu, nevis veikt grozījumus Noteikumos Nr. 423.
Ievērojot minēto, ir nepieciešams aktualizēt Noteikumu Nr. 423 regulējumu, papildināt esošās normas, kā arī svītrot novecojušas un neefektīvas normas. Ņemot vērā nepieciešamo grozījumu apmēru Noteikumos Nr. 423, lietderīgāk ir izstrādāt jaunu Ministru kabineta noteikumu projektu, nevis veikt grozījumus Noteikumos Nr. 423.
Problēmas un risinājumi
Problēmas apraksts
Kriminālsoda mērķis ir aizsargāt sabiedrības drošību, atjaunot taisnīgumu, sodīt vainīgo personu par izdarīto noziedzīgo nodarījumu, resocializēt sodīto personu, kā arī panākt, lai notiesātais un citas personas ievērotu ārējos normatīvos aktus un atturētos no noziedzīgu nodarījumu izdarīšanas. Kodeksa VII nodaļa noteic režīmu brīvības atņemšanas iestādēs. Režīms ir brīvības atņemšanas soda izpildes kārtība, proti, tas nozīmē notiesāto obligātu izolāciju un uzraudzību, lai viņiem nebūtu iespējas izdarīt jaunus noziedzīgus nodarījumus, tātad brīvības atņemšanas soda izciešanas režīma pamatā ir iekšējā kārtība, kā arī drošība.
Kodekss paredz notiesātajiem tiesības glabāt pie sevis kamerā vai dzīvojamā telpā konkrētus priekšmetus, tiesības saņemt sūtījumus un pienesumus, kā arī iepirkties komersanta izveidotajā pastāvīgajā tirdzniecības vietā brīvības atņemšanas iestādes teritorijā. Savukārt priekšmetu un mantu sarakstu un to daudzumu, kas var atrasties pie notiesātajiem, priekšmetu sarakstu, kurus notiesātajiem atļauts saņemt sūtījumos un pienesumos, kā arī to priekšmetu sortimentu un daudzumu, kuru notiesātais drīkst iegādāties komersanta izveidotajā pastāvīgajā tirdzniecības vietā brīvības atņemšanas iestādes teritorijā, reglamentē Noteikumi Nr. 423.
Kā viens no pēdējo gadu aktuālajiem problēmjautājumiem, kas risināms, ir saistāms ar Kodeksā noteiktajām notiesātā tiesībām glabāt pie sevis kamerā vai dzīvojamā telpā konkrētus priekšmetus. Priekšmetu un mantu sarakstu un to daudzumu, kas var atrasties pie notiesātā kamerā, reglamentē Noteikumu Nr. 423 1. pielikums "Priekšmeti un pārtikas produkti, kurus notiesātajiem ir atļauts glabāt". Minētā pielikuma 1.10. apakšpunkts noteic, ka notiesātajam atļauts glabāt mazgabarīta televizoru ar ekrāna izmēru līdz 50 cm pa diagonāli. Ņemot vērā sadzīves tehnikas piedāvājuma attīstību, ir nepieciešams pārskatīt notiesātajiem glabāšanā atļauto mazgabarīta televizoru izmērus, atļaujot notiesātajiem glabāt mazgabarīta televizoru ar lielāku izmēru. Kodekss paredz notiesātajiem tiesības lietot radiouztvērēju (bez balss ieraksta iespējām), taču šobrīd notiesātie (vairumā gadījumu) ir izteikuši vēlmi saņemt pienesumos un sūtījumos dažādu izmēru radiouztvērējus ar papildu dažādām funkcijām, kā, piemēram, USB, WI-FI, Bluetooth – kā portatīvo skaņas sistēmu, kā bezvadu skaļruņus u.tml. Neskatoties uz to, ka ar šīm dažādajām ierīcēm (kurus notiesātie definē kā radiouztvērējus) ir iespējams klausīties radio, tās pamatfunkcija bieži vien nav radiouztvērējs. Šobrīd Noteikumos Nr. 423 bezvadu skaļruņi un portatīvā skaņu sistēmas nav minēti kā priekšmeti, kurus atļauts nodot sūtījumos vai pienesumos un glabāt kamerā vai dzīvojamā telpā. Tāpat Noteikumos Nr. 423 nav minēts, ka notiesātie varētu saņemt un glabāt ierīces ar Bluetooth tehnoloģiju vai iespēju tām pievienot ārējos datu nesējus (piemēram, USB).
Terminu skaidrojošajā vārdnīcā (www.tezaurs.lv) radiouztvērējs ir skaidrots kā ierīce informatīvā signāla izdalīšanai no visām antenas uztvertajām elektromagnētiskajām svārstībām un šā signāla pastiprināšanai un pārveidošanai izmantošanai nepieciešamajā formā. Likumdevējs ir paredzējis notiesātajiem tiesības lietot ierīci, kuras pamatfunkcija ir uztvert elektromagnētiskās svārstības, kas tiek raidītas konkrētā frekvencē, kā arī transformēt tās skaņas formā. Lai gan līdzīga funkcija – iebūvēts radiouztvērējs – ir paredzēta dažādās ierīcēs, tas nenozīmē, ka jebkuru šādu ierīci var uzskatīt par radiouztvērēju Kodeksa izpratnē. Attiecīgi ir nepieciešams precizēt normu par personisko radiouztvērēju ar papildu funkcijām lietošanu brīvības atņemšanas iestādē. Bieži vien radiouztvērējiem komplektā ir arī austiņas, kuras notiesātie izmanto, lai netraucēti no pārējiem varētu izmantot savu radiouztvērēju vai televizoru. Administratīvā rajona tiesa 2021. gada 7. aprīļa spriedumā lietā Nr. A420205820 atzina, ka "…austiņas (pāris mazu skaļruņu, kas paredzēti novietošanai pie lietotāju ausīm) nav patstāvīga elektroierīce, kas bez citas ierīces pildītu savas funkcijas. Tātad austiņas pēc būtības ir aksesuārs (piederums) kādai citai elektroierīcei, kas rada skaņu, piemēram, televizors vai radiouztvērējs. Tādēļ austiņas Noteikumos Nr. 423 arī atsevišķi nav norādītas, tomēr tas nenozīmē, ka ieslodzītie tās nebūtu tiesīgi lietot. Gluži pretēji, tiesas ieskatā, austiņas nodrošina, ka katrs ieslodzītais kamerā var klausīties to, ko vēlas, netraucējot citus kameras biedrus. Tādā veidā novēršot konfliktus starp ieslodzītajiem, kas eventuāli varētu izveidoties, ja kamerā vienlaicīgi skanētu vairāki televizori un radiouztvērēji vai skanētu brīdī, kad citi ieslodzītie gribētu baudīt klusumu. Tātad ar austiņu palīdzību tiek novērsti drošības apdraudējumi ieslodzījuma vietās, savukārt ieslodzīto drošība ir viens no ieslodzījumu vietu administrācijas uzdevumiem". Ievērojot tiesas secinājumus un ar to saistīto problemātiku, attiecīgi ir nepieciešams precizēt Noteikumus Nr. 423, lai neradītu atšķirīgu praksi brīvības atņemšanas iestādēs minētā jautājuma risināšanā.
Tāpat nepieciešams Noteikumu Nr. 423 normas precizēt atbilstoši Kodeksa aktuālajām regulējumam, piemēram, Noteikumos Nr. 423 joprojām ir spēkā regulējums saskaņā ar kuru notiesātais 10 dienu laikā var iesniegt sūdzību prokuroram vai pārsūdzēt viņam uzlikto disciplinārsodu Ieslodzījuma vietu pārvaldes priekšniekam, lai gan saskaņā ar Kodeksa 71. panta piekto daļu uzlikto sodu notiesātais var apstrīdēt Ieslodzījuma vietu pārvaldes priekšniekam Administratīvā procesa likumā noteiktajā kārtībā, t.i., mēneša laikā.
Kopumā Kodeksā ir veikta virkne grozījumu, atbilstoši kuriem ir jāprecizē arī Noteikumu Nr. 423 regulējums. Vērā ņemamas ir arī aktuālās tiesu spriedumus ietvertās atziņas un secinājumi, kā arī starptautiskajos dokumentos norādītie ieteikumi.
Kodekss paredz notiesātajiem tiesības glabāt pie sevis kamerā vai dzīvojamā telpā konkrētus priekšmetus, tiesības saņemt sūtījumus un pienesumus, kā arī iepirkties komersanta izveidotajā pastāvīgajā tirdzniecības vietā brīvības atņemšanas iestādes teritorijā. Savukārt priekšmetu un mantu sarakstu un to daudzumu, kas var atrasties pie notiesātajiem, priekšmetu sarakstu, kurus notiesātajiem atļauts saņemt sūtījumos un pienesumos, kā arī to priekšmetu sortimentu un daudzumu, kuru notiesātais drīkst iegādāties komersanta izveidotajā pastāvīgajā tirdzniecības vietā brīvības atņemšanas iestādes teritorijā, reglamentē Noteikumi Nr. 423.
Kā viens no pēdējo gadu aktuālajiem problēmjautājumiem, kas risināms, ir saistāms ar Kodeksā noteiktajām notiesātā tiesībām glabāt pie sevis kamerā vai dzīvojamā telpā konkrētus priekšmetus. Priekšmetu un mantu sarakstu un to daudzumu, kas var atrasties pie notiesātā kamerā, reglamentē Noteikumu Nr. 423 1. pielikums "Priekšmeti un pārtikas produkti, kurus notiesātajiem ir atļauts glabāt". Minētā pielikuma 1.10. apakšpunkts noteic, ka notiesātajam atļauts glabāt mazgabarīta televizoru ar ekrāna izmēru līdz 50 cm pa diagonāli. Ņemot vērā sadzīves tehnikas piedāvājuma attīstību, ir nepieciešams pārskatīt notiesātajiem glabāšanā atļauto mazgabarīta televizoru izmērus, atļaujot notiesātajiem glabāt mazgabarīta televizoru ar lielāku izmēru. Kodekss paredz notiesātajiem tiesības lietot radiouztvērēju (bez balss ieraksta iespējām), taču šobrīd notiesātie (vairumā gadījumu) ir izteikuši vēlmi saņemt pienesumos un sūtījumos dažādu izmēru radiouztvērējus ar papildu dažādām funkcijām, kā, piemēram, USB, WI-FI, Bluetooth – kā portatīvo skaņas sistēmu, kā bezvadu skaļruņus u.tml. Neskatoties uz to, ka ar šīm dažādajām ierīcēm (kurus notiesātie definē kā radiouztvērējus) ir iespējams klausīties radio, tās pamatfunkcija bieži vien nav radiouztvērējs. Šobrīd Noteikumos Nr. 423 bezvadu skaļruņi un portatīvā skaņu sistēmas nav minēti kā priekšmeti, kurus atļauts nodot sūtījumos vai pienesumos un glabāt kamerā vai dzīvojamā telpā. Tāpat Noteikumos Nr. 423 nav minēts, ka notiesātie varētu saņemt un glabāt ierīces ar Bluetooth tehnoloģiju vai iespēju tām pievienot ārējos datu nesējus (piemēram, USB).
Terminu skaidrojošajā vārdnīcā (www.tezaurs.lv) radiouztvērējs ir skaidrots kā ierīce informatīvā signāla izdalīšanai no visām antenas uztvertajām elektromagnētiskajām svārstībām un šā signāla pastiprināšanai un pārveidošanai izmantošanai nepieciešamajā formā. Likumdevējs ir paredzējis notiesātajiem tiesības lietot ierīci, kuras pamatfunkcija ir uztvert elektromagnētiskās svārstības, kas tiek raidītas konkrētā frekvencē, kā arī transformēt tās skaņas formā. Lai gan līdzīga funkcija – iebūvēts radiouztvērējs – ir paredzēta dažādās ierīcēs, tas nenozīmē, ka jebkuru šādu ierīci var uzskatīt par radiouztvērēju Kodeksa izpratnē. Attiecīgi ir nepieciešams precizēt normu par personisko radiouztvērēju ar papildu funkcijām lietošanu brīvības atņemšanas iestādē. Bieži vien radiouztvērējiem komplektā ir arī austiņas, kuras notiesātie izmanto, lai netraucēti no pārējiem varētu izmantot savu radiouztvērēju vai televizoru. Administratīvā rajona tiesa 2021. gada 7. aprīļa spriedumā lietā Nr. A420205820 atzina, ka "…austiņas (pāris mazu skaļruņu, kas paredzēti novietošanai pie lietotāju ausīm) nav patstāvīga elektroierīce, kas bez citas ierīces pildītu savas funkcijas. Tātad austiņas pēc būtības ir aksesuārs (piederums) kādai citai elektroierīcei, kas rada skaņu, piemēram, televizors vai radiouztvērējs. Tādēļ austiņas Noteikumos Nr. 423 arī atsevišķi nav norādītas, tomēr tas nenozīmē, ka ieslodzītie tās nebūtu tiesīgi lietot. Gluži pretēji, tiesas ieskatā, austiņas nodrošina, ka katrs ieslodzītais kamerā var klausīties to, ko vēlas, netraucējot citus kameras biedrus. Tādā veidā novēršot konfliktus starp ieslodzītajiem, kas eventuāli varētu izveidoties, ja kamerā vienlaicīgi skanētu vairāki televizori un radiouztvērēji vai skanētu brīdī, kad citi ieslodzītie gribētu baudīt klusumu. Tātad ar austiņu palīdzību tiek novērsti drošības apdraudējumi ieslodzījuma vietās, savukārt ieslodzīto drošība ir viens no ieslodzījumu vietu administrācijas uzdevumiem". Ievērojot tiesas secinājumus un ar to saistīto problemātiku, attiecīgi ir nepieciešams precizēt Noteikumus Nr. 423, lai neradītu atšķirīgu praksi brīvības atņemšanas iestādēs minētā jautājuma risināšanā.
Tāpat nepieciešams Noteikumu Nr. 423 normas precizēt atbilstoši Kodeksa aktuālajām regulējumam, piemēram, Noteikumos Nr. 423 joprojām ir spēkā regulējums saskaņā ar kuru notiesātais 10 dienu laikā var iesniegt sūdzību prokuroram vai pārsūdzēt viņam uzlikto disciplinārsodu Ieslodzījuma vietu pārvaldes priekšniekam, lai gan saskaņā ar Kodeksa 71. panta piekto daļu uzlikto sodu notiesātais var apstrīdēt Ieslodzījuma vietu pārvaldes priekšniekam Administratīvā procesa likumā noteiktajā kārtībā, t.i., mēneša laikā.
Kopumā Kodeksā ir veikta virkne grozījumu, atbilstoši kuriem ir jāprecizē arī Noteikumu Nr. 423 regulējums. Vērā ņemamas ir arī aktuālās tiesu spriedumus ietvertās atziņas un secinājumi, kā arī starptautiskajos dokumentos norādītie ieteikumi.
Risinājuma apraksts
Projektā paredzētas 16 nodaļas:
1) Vispārīgais jautājumu (I);
2) Notiesāto pieņemšanas brīvības atņemšanas iestādē (II);
3) Notiesātā apgāde un nodrošināšana (III);
4) Notiesātā higiēnas prasību nodrošināšana un ievērošana (IV);
5) Notiesātā dienas kārtība (V);
6) Notiesātā garīgā aprūpe (VI);
7) Notiesātā personiskās sadzīves tehnikas glabāšana un lietošana (VII);
8) Notiesātā uzvedības noteikumi (VIII)
9) Pienesumu un sūtījumu saņemšanas un izsniegšanas kārtība (IX);
10) Notiesātā apmeklēšana (X);
11) Notiesātā iespēja īslaicīgi atstāt brīvības atņemšanas iestādi (XI);
12) Pamudinājumu un disciplinārsodu piemērošana notiesātajiem (XII);
13) Drošības pasākumi (XIII);
14) Rīcība notiesātā nāves gadījumā (XIV);
15) Prasības, kas jāievēro notiesātajiem atklātajos cietumos (XV);
16) Noslēguma jautājumi (XVI).
Projekta II nodaļā tie saglabāta līdzšinējā notiesāto pieņemšanas brīvības atņemšanas iestādē kārtība.
Minētajā nodaļā noteikts, ka notiesātā identifikāciju un pieņemšanu brīvības atņemšanas iestādē organizē brīvības atņemšanas iestādes amatpersona (2. punkts). Norādāms, ka brīvības atņemšanas iestādes amatpersonas amata pienākumi tiek noteikti katras amatpersonas amata aprakstā.
Projekta 3. punktā tiek detalizēti aprakstīts notiesātā pieņemšanas process brīvības atņemšanas iestādē, kas ietver notiesātā reģistrēšanu, notiesātā iepazīstināšanu (viņam saprotamā valodā) ar notiesātā tiesībām un pienākumiem, brīvības atņemšanas iestādes dienas kārtību, ugunsdrošības noteikumiem un ar informāciju par personas datu apstrādi brīvības atņemšanas iestādē. Norādāms, ka ar vārdiem "saprotamā valodā", galvenokārt, tiek domāta angļu valoda, kas ir viena no Eiropas Savienībā atzītajām oficiālajām valodām. Tāpat notiesātajam tiek nodrošināta iespēja paziņot ģimenei vai citai notiesātā izvēlētai personai par savu atrašanos brīvības atņemšanas iestādē un tās adresi, nosūtot par brīvības atņemšanas iestādes līdzekļiem paziņojumu. Bez tam, pieņemot notiesāto brīvības atņemšanas iestādē, tiek veikta notiesātā medicīniskā apskate un sanitārā apstrāde (Projekta 3.4. apakšpunkts), kā arī tiek veikta notiesātā pārmeklēšana, viņa mantu apskate un uzskaite (Projekta 3.5. apakšpunkts). Ņemot vērā apstākli, ka notiesātie brīvības atņemšanas iestādē aizliegtus priekšmetus, izstrādājumus un vielas slēptā veidā pārvieto visdažādākās vietās –mantās, apģērbā, uz ķermeņa, ķermeņa dobumos – atzīstams, ka šādu slēptu priekšmetu, izstrādājumu un vielu atrašana un izņemšana brīvības atņemšanas iestādē iekšējās kārtības un notiesāto drošības nodrošināšanai, veicama, izdarot notiesātās personas pārmeklēšanu. Pārmeklēšana atzīstama par tādu brīvības atņemšanas iestāžu darbību, kas slēgtā vidē ir neizbēgama.
Notiesātajiem, kas ievietoti brīvības atņemšanas iestādē īslaicīgi, proti, pirms pārvietošanas uz citu ieslodzījuma vietu, netiek nodrošināta iespēja paziņojot ģimenei vai citai personai par savu atrašanos vietu par brīvības atņemšanas iestādes līdzekļiem, kā arī netiek iepazīstināt ar viņa tiesībām, pienākumiem, ugunsdrošības noteikumiem, brīvības atņemšanas iestādes dienas kārtību. Parasti attiecīgajā brīvības atņemšanas iestādē notiesātais pavada dažas stundas, pirms tiek pārvests uz citu ieslodzījuma vietu, kurā arī tiek nodrošināts Projekta 3. punktā minētais.
Projekta 4. punktā noteikts, ka, ja nepilngadīgajai notiesātai personai likumā noteiktā kārtībā iecelts aizbildnis, brīvības atņemšanas iestādes administrācija paziņojumu par nepilngadīgā atrašanos brīvības atņemšanas iestādē nosūta likumiskajam pārstāvim un attiecīgajai bāriņtiesai. Savukārt šī paziņojuma kopiju pievieno notiesātā personas lietai.
Projekta 5. un 6. punktā tiek precizēts, kādas darbības ir ietvertas notiesātā sanitārā apstrādē un notiesātā medicīniskā apskatē.
Tāpat Projektā tiek noteikts, ka notiesātā medicīniskās apskates laikā tiek noformēta jauna vai papildināta jau esošā notiesātā ambulatorā pacienta medicīniskā karte, kurā izdara ierakstus par notiesātā veselības stāvokli (Projekta 7. punkts). Minēto ir būtiski norādīt, jo daļai notiesāto, atrodoties jau apcietinātā statusā, ir jau noformēta ambulatorā pacienta medicīniskā karte, kas secīgi vēlāk tiek papildināta.
Projektā tiek ietverta norma, kas paredz, ka medicīniskās apskates laikā brīvības atņemšanas iestādes ārstniecības persona piedāvā notiesātajam veikt izmeklēšanu HIV, C hepatīta, kā arī citu infekcijas slimību noteikšanai. Šo infekciju slimību izmeklēšana ir atkarīga no notiesātā brīvās gribas, savukārt gaisa pilienu bīstamo infekciju izmeklēšana ir obligāta (Projekta 8. punkts). Norādāms, ka arī apcietinātajām personām šobrīd šāda iespēja pastāv saskaņā ar ārējiem normatīvajiem aktiem.
Projekta 9. punkts noteic, ka notiesātais nodod brīvības atņemšanas iestādei glabāšanā personu apliecinošos dokumentus, kā arī mantas, kas nav minētas to priekšmetu un pārtikas produktu sarakstā, kurus notiesātajam ir atļauts glabāt, vai pārsniedz atļauto skaitu (daudzumu) (Projekta 2. pielikums). Norādāms, ka minēto paredz arī Personu apliecinošu dokumentu likuma 14. panta trešā daļa, kas noteic, ka personu apliecinošu vai pagaidu dokumentu, kas izņemts personai, kurai piemērots drošības līdzeklis – apcietinājums – vai sods – brīvības atņemšana vai arests – nodod apcietinātās vai notiesātās personas ieslodzījuma vietai un glabā attiecīgās personas lietā. Tāpat notiesātais tiek brīdināts par priekšmetu izņemšanu un iznīcināšanu labprātīgas nenodošanas gadījumā. Notiesātā mantas tiek uzglabātas brīvības atņemšanas iestādes noliktavā. Par noliktavā nodotajām mantām noformē aktu, kuru paraksta notiesātais un brīvības atņemšanas iestādes amatpersona, kas mantas pieņem. Notiesātais saņem parakstītu akta eksemplāru.
Projekta 10. punkts paredz, ka priekšmetu kopējais svars (bez personiskās sadzīves tehnikas), kuru notiesātajam ir atļauts glabāt brīvības atņemšanas iestādē, nedrīkst pārsniegt 50 kilogramus, no kuriem kamerā vai dzīvojamajā telpā ir atļauts glabāt līdz 30 kilogramiem. Minēto ir būtiski noregulēt, lai nerastos nevienlīdzīga prakse brīvības atņemšanas iestādēs, kā arī notiesātajai personai, atrodoties kamerā vai dzīvojamajā telpā, būtu iespēja šos priekšmetus (mantas) turēt labā kārtībā, vienlaikus nodrošinot arī kameras vai dzīvojamās telpas tīrību, kārtību un pārskatāmību. Savukārt pārmeklēšanas laikā pie notiesātā atrastie priekšmeti, izstrādājumus un vielas, kuras aizliegts glabāt un kuras netika labprātīgi nodotas, atsavina un iznīcina, un par to noformējot aktu (Projekta 11. punkts).
Projekta 12. punktā ir paredzēts, ka naudu, kuru nepilngadīgais notiesātais nav labprātīgi nodevis, nodod nepilngadīgā notiesātā likumiskajam pārstāvim.
Projekta 13. punkts paredz notiesātā tiesības nodod viņa mantas radiniekam vai citai personai, ja saņemta brīvības atņemšanas iestādes priekšnieka atļauja. Ar mantu šī punkta kontekstā ir saprotama jebkura manta, kas glabājās pie notiesātā, tajā skaitā noliktavā, kā piemēram, personiskā sadzīves tehnika, nauda, dārgakmeņi un to izstrādājumi, vērtspapīri.
Projekta 14. punktā noteikts, ka notiesāto ārvalstnieku brīvības atņemšanas iestādē, pēc iespējas, izvieto tā, lai vienā valodā runājošie notiesātie varētu sazināties savā starpā. Norādāms, ka Kodeksa 13.2 pants reglamentē notiesāto izvietošanu brīvības atņemšanas iestādē. Minētā panta pirmā daļa noteic, ka ar brīvības atņemšanas iestādes priekšnieka rīkojumu izveidotā notiesāto izvietošanas komisija nosaka, kurā brīvības atņemšanas iestādes nodaļā, vienībā un kamerā notiesātais izvietojams, ņemot vērā brīvās vietas kamerās, notiesāto psiholoģisko saderību, veselības stāvokli, attieksmi pret smēķēšanu, iepriekšējo kriminālo pieredzi. Attiecīgi, ievērojot labas pārvaldības principu, arī vienā valodā runājošiem notiesātiem tiek dota iespēja sazināties savā starpā.
Projekta III nodaļā tiek regulēta notiesātā apgādes un nodrošināšanas kārtība. Projekta 15. punktā paredzēts, ka notiesātais valkā sezonai atbilstošu personisko apģērbu vai brīvības atņemšanas iestādes administrācijas nodrošināto apģērbu ar piestiprinātu atpazīšanas zīmi (Projekta 3. pielikums). Atpazīšanas zīmē iekļauj notiesātā fotogrāfiju, notiesātā vārdu, uzvārdu, dzimšanas dienu, mēnesi un gadu, kā arī vienības numuru. Atklātajos cietumos notiesātais valkā personisko apģērbu vai brīvības atņemšanas iestādes administrācijas nodrošināto apģērbu ar piestiprinātu atpazīšanas zīmi, ārpus brīvības atņemšanas iestādes – bez piestiprinātas atpazīšanas zīmes. Ar minēto regulējumu tiek uzsvērts, ka notiesātai personai brīvības atņemšanas iestādē ir pienākums valkāt apģērbu, pie kura ir piestiprināta atpazīšanas zīme, kurā norādītā Projekta 15. punktā ietvertā informācija. Būtiski ir arī uzsvērt, ka notiesātā atpazīšanas zīmes izgatavošanas un izsniegšanas mērķis ir notiesātā tūlītēja identificēšana, kas slēgtā vidē ir būtiska. Nolūki personas datu apstrādei atpazīšanas zīmē ir notiesāto obligātās izolācijas un uzraudzības nodrošināšana, īstenojot brīvības atņemšanas kā kriminālsoda izpildi; obligātās izolācijas un uzraudzības nodrošināšana, lai notiesātajiem nebūtu iespējams izdarīt jaunus noziedzīgus nodarījumus; notiesātajiem noteikto pienākumu precīzas bezierunu izpildes nodrošināšana un dažādu režīma apstākļu nodrošināšana atkarībā no notiesātā izdarītā noziedzīgā nodarījuma rakstura, notiesātā personības un uzvedības; notiesāto tiesību īstenošana. Lai nodrošinātu Kodeksa 41. panta pirmajā daļā brīvības atņemšanas iestādei noteiktos pienākumus, kā arī nodrošinātu Kodeksa 50.4 panta astotā daļā, 50.6 panta sestajā, septītajā, devītajā, 12. daļā, kā arī citos Kodeksa pantos noteiktās notiesāto tiesības (piemēram, notiesātā dalība izvērtēšanas komisijā, ārstniecības pakalpojumu nodrošināšana, dalības nodrošināšana tiesas sēdēs, nodarbinātības nodrošināšana, izglītības nodrošināšana utt.), brīvības atņemšanas iestādes nodarbinātajiem ir nepieciešams nepārprotami identificēt konkrētu notiesāto, jo notiesātā tiesības ir atkarīgas no notiesātā soda izciešanas režīma. Brīvības atņemšanas iestādē konkrēta notiesātā vizuālā identifikācija notiek, identificējot notiesāto pēc atpazīšanas zīmē esošās informācijas, proti, fotoattēla, vārda, uzvārda un dzimšanas datuma. Fotoattēls nodrošina nepārprotamu notiesātā vizuālo identificēšanu, proti, tas ir viens no būtiskākajiem notiesātā vizuālajiem identifikatoriem, jo tas neatkārtojas, tas ir, brīvības atņemšanas iestādē neatrodas divas vizuāli identiskas personas. Kā vēl viens no notiesātā identifikatoriem ir notiesātā vārds un uzvārds. Minētie personas dati ir nepieciešami, lai nodrošinātu ne tikai notiesātā identifikāciju, bet arī komunikāciju ar notiesāto soda izpildes gaitā, kā arī dokumentu, kas tiek radīti soda izpildes gaitā, pārvaldību. Tā kā vienā brīvības atņemšanas iestādē var atrasties notiesātie ar vienādiem vārdiem un uzvārdiem un pat dzimšanas gadiem, tad notiesātā vizītkartē ir nepieciešama informācija par notiesātā dzimšanas datumu, kas nepārprotami norāda uz konkrētu notiesāto un ir nepieciešama soda izpildes gaitas nodrošināšanai atbilstoši normatīvajos aktos noteiktajām prasībām, kā arī notiesātā tiesību īstenošanai citās valsts vai pašvaldību iestādēs. Ņemot vērā minēto, secināms, lai brīvības atņemšanas iestādes varētu nodrošināt notiesāto obligātās izolācijas un uzraudzības nodrošināšanu, īstenojot brīvības atņemšanas kā kriminālsoda izpildi; obligātās izolācijas un uzraudzības nodrošināšanu, lai notiesātajiem nebūtu iespējams izdarīt jaunus noziedzīgus nodarījumus; notiesātajiem noteikto pienākumu precīzas bezierunu izpildes nodrošināšanu un dažādu režīma apstākļu nodrošināšanu atkarībā no notiesātā izdarītā noziedzīgā nodarījuma rakstura, notiesātā personības un uzvedības; notiesāto tiesību īstenošanu, brīvības atņemšanas iestādēm ir nepieciešams identificēt notiesāto, pamatojoties uz notiesātā atpazīšanas zīmē esošo informāciju. Atpazīšanas zīmē esošā notiesātā fotoattēla tiesiskumu ir vērtējusi arī tiesa, proti, Administratīvā apgabaltiesa 2019. gada 11. oktobra spriedumā lietā Nr. A420285918 ir norādījusi, ka apstāklis, ka vizītkartes saturā ir iekļauta notiesātās personas fotogrāfija, nevar ierobežot pieteicēja cilvēktiesības. [..] Fotogrāfijas ievietošanas mērķis vizītkartē ir iespēja pārliecināties, ka persona, kas tiek identificēta ar vizītkarti, atbilst vizītkartes nēsātājam. Vizītkarte netiek izmantota atrauti no personas, kuras apģērbam tā ir piesprausta. Attiecīgi arī fotogrāfija netiek izmantota atrauti no personas, kuru tā identificē. Fotogrāfija, kas ataino personu, kura vienmēr ir klātesoša, nevar aizskart personas tiesības uz privāto dzīvi (sprieduma 20. punkts).
Saskaņā ar Kodeksa 43. panta pirmo un trešo daļu notiesātajiem atļauts iegādāties pārtikas produktus un pirmās nepieciešamības priekšmetus komersanta izveidotajā pastāvīgajā tirdzniecības vietā brīvības atņemšanas iestādes teritorijā, savukārt pārtikas produktu un pirmās nepieciešamības priekšmetu sarakstu, kurus atļauts pārdot notiesātajiem, reglamentē brīvības atņemšanas iestādes iekšējās kārtības noteikumi. Attiecīgi Projekts paredz, ka notiesātais (izņemot atklātā cietuma notiesātos) par personiskās naudas uzskaites kartē esošajiem līdzekļiem var iegādāties pārtikas produktus un pirmās nepieciešamības priekšmetus (turpmāk – preces) (Projekta 4. pielikums) komersanta izveidotajā pastāvīgajā tirdzniecības vietā brīvības atņemšanas iestādes teritorijā (Projekta 16. punkts).
Projekta IV nodaļa tiek saglabāta šobrīd Noteikumos Nr. 423 esošā notiesātā higiēnas prasību nodrošināšanas un ievērošanas kārtība. Saskaņā ar Kodeksa 77. panta pirmo daļu notiesātajiem, kuri izcieš sodu brīvības atņemšanas iestādēs, nodrošināmi epidemioloģiskās drošības un higiēnas noteikumiem atbilstoši sadzīves apstākļi. Attiecīgi Projekta 17. punkts noteic, ka brīvības atņemšanas iestāde nodrošina notiesātā higiēnas prasību ievērošanu un sanitāro apstrādi Projekta 5. punktā norādītajā apjomā.
Kodeksa 77. panta septītā daļa noteic, ka notiesāto uztura un sadzīves vajadzību materiālā nodrošinājuma normas nosaka Ministru kabinets. Tātad no minētās tiesību normas izriet, ka likumdevējs ir deleģējis Ministru kabinetam noteikt notiesāto personu uztura normas. Ministru kabineta 2006. gada 19. decembra noteikumi Nr. 1022 "Noteikumi par ieslodzīto personu uztura un sadzīves vajadzību materiālā nodrošinājuma normām" nosaka materiālās apgādes normas apcietinātajiem un notiesātajiem, kuri atrodas ieslodzījuma vietās. Attiecīgi brīvības atņemšanas iestāde veic pasākumu kopumu, kas nodrošina cilvēka organisma normālu funkcionēšanu un veselības saglabāšanu.
Projekta 18. punkts paredz, ka notiesātajam jābūt koptam, kārtīgam un jāievēro personīgās higiēnas prasības. Notiesātajam soda izpildes režīma ietvaros tiek noteikti zināmi ierobežojumi, kas paredzēti Kodeksā un citos normatīvajos aktos. Kodeksa 9. pants noteic, ka personām, kuras izcieš sodu, ir likumos noteiktie pienākumi un tiesības ar ierobežojumiem, ko likumi paredz notiesātajiem, kā arī ar tādiem ierobežojumiem, kas izriet no tiesas sprieduma un režīma, kādu attiecīgā soda veida izciešanai nosaka Kodekss. No minētā secināms, ka notiesātie, kas ir īpaši pakļautas personas, nevar rīkoties, kā viņiem gribētos, bet viņiem ir jāpakļaujas stingri noteiktai kārtībai. Tai nepakļaujoties notiesātais var tikt disciplināri sodīts. Tajā pašā laikā arī valsts pienākums ir nodrošināt atbilstošus apstākļus brīvības atņemšanas iestādē. Šis pienākums iever atbilstošu sanitāro un higiēnas standartu nodrošināšanu. Minētais izriet arī no Augstākās tiesas spriedumos paustajām atziņām, proti, tas, ka cilvēkam ieslodzījumā ir jādzīvo sanitāros apstākļos un jābūt pietiekamām iespējām sevi apkopt, uzturēt savu ķermeni tīru, ir pašsaprotami. Ar šo vajadzību ieslodzījumā esošā persona nekādi neatšķiras no pārējiem cilvēkiem. Nespēja apmierināt šīs pamatvajadzības pienācīgā līmenī liek justies cilvēkam pazemojoši (Augstākās tiesas 2010. gada 6. maija sprieduma lietā Nr. SKA-160/2010 18. punkts; 2012. gada 20. aprīļa sprieduma lietā Nr. SKA-372/2012 13. punkts). Attiecībā par Projekta 18. punktā ietverto regulējumu norādāms arī, ka personiskās higiēnas ievērošana veicina cilvēka veselības saglabāšanos un nostiprināšanos. Personiskajai higiēnai ir ne tikai individuāla, bet arī sociāla nozīme, tās neievērošana var būt par cēloni dažādām slimībām, kuras var viegli izplatīties slēgtā vidē. Viens no personiskās higiēnas pamatelementiem ir ādas kopšana un matu kopšana. Atrodoties brīvības atņemšanas iestādē, būtiski ir pievērst uzmanību notiesātās personas matu, ūsu un bārdas stāvoklim, lai tie būtu kopti un kārtīgi. Ir pieņemami dažādi matu griezumi, ja tie nerada nekārtības iespaidu. Notiesātajiem vīriešiem vēlams, ka mati ir īsi. Neviens normatīvais akts nenosaka pieļaujamo vai konkrēti vēlamo matu garumu notiesātajiem un tajā pašā laikā neviens normatīvais akts neuzliek par pienākumu matus nogriezt pavisam. Notiesātajiem vīriešiem matu garumam ir jābūt tādam, lai neradītu nekārtības iespaidu, proti, priekšpusē mati nedrīkst krist pāri uzacīm, sānos – pāri ausīm. Minētais, galvenokārt, saistāms ar to, lai notiesātā seja ir labi redzama (ja notiesātais ir lietojis narkotiskās vai citas apreibinošas vielas, vai guvis sejas traumas). Savukārt, ja ir ūsas, tās ir koptas un nedrīkst pārsegt augšlūpu. Ūsu konfigurācija – no deguna kaktiņiem līdz lūpu kaktiņiem. Ja ir bārda, tā ir labi kopta un pēc iespējas īsa. Papildus norādāms, ka brīvības atņemšanas iestāde ir specifiska vide, kurā ir būtiski nodrošināt arī iekšējo kartību un drošību. Notiesātā izskats ir viens no priekšnoteikumiem šādas vides nodrošināšanā, un visa brīvības atņemšanas soda izciešanas laikā ir svarīgi saglabāt notiesātā vienveidīgu izskatu, kardināli to nemainot.
Savukārt Projekta 19. punkts noteic, ka brīvības atņemšanas iestāde notiesātajam nodrošina mazgāšanos dušā ne retāk kā divas reizes septiņās dienās, apakšveļas un gultas veļas maiņu ne retāk kā vienu reizi septiņās dienās. Minētais nozīmē, ka ar šo normu ir noteikts brīvības atņemšanas iestādes pienākums katrā konkrētā gadījumā izdarīt lietderības apsvērumus, piešķirot arī biežākas mazgāšanās reizes (ne tikai divas paredzētās), tādējādi panākot saprātīgāko, lietderīgāko un pieņemamāko risinājumu gan no valsts budžeta interešu viedokļa, gan no cilvēktiesību viedokļa. Viens no lietderības apsvērumu satura pamatkritērijiem ir nepieciešamība, kas šajā gadījumā iegūst īpašu nozīmi, ņemot vērā konkrēto faktisko apstākļu raksturu. Mazgāšanās biežums ir atkarīgs no nepieciešamības, tātad no faktiskajiem apstākļiem, kādos persona atrodas, un kas var ietekmēt nepieciešamību mazgāties biežāk vai retāk (individualizētie gadījumi, piemēram, nepieciešamība nomazgāties pēc sporta nodarbībām vai pēc darba).
Savukārt Projekta 20. punkts paredz, ka brīvības atņemšanas iestāde ne retāk kā reizi mēnesī nodrošina notiesātā apģērba mazgāšanu. Ar apģērbu šī punkta kontekstā ir saprotams pārējais notiesātā apģērbs (bikses, T-krekls, jaka, džemperis u.c.), izņemot apakšveļu, jo to saskaņā ar Projekta 19. punktu maina ne retāk kā vienu reizi septiņās dienās.
Projekta V nodaļā tiek noteikta notiesātā dienas kārtība. Kodeksa 41. panta ceturtā daļa noteic, ka brīvības atņemšanas iestādēs ar iestādes priekšnieka rīkojumu nosaka stingri reglamentētu dienas kārtību.
Saskaņā ar Projekta 21. punktu dienas kārtība ietver laiku resocializācijas, garīgās aprūpes un režīma pasākumiem, ēdienreizes, skaitliskās pārbaudes, ikdienas pastaigas, atpūtas laiku, kā arī nepārtrauktu astoņu stundu naktsmieru. Viens no notiesātā pienākumiem ir ievērot noteikto dienas kārtību. No Kodeksa 41. panta pirmās daļas izriet, ka viens no režīma pamatnoteikumiem ir notiesātajiem noteikto pienākumu precīza bezierunu izpilde. Savukārt no Kodeksa 70. panta pirmās daļas izriet, ka notiesātajiem par soda izciešanas režīmu prasību pārkāpšanu var tikt piemērots sods. Lai nodrošinātu soda izciešanas režīma ievērošanu, brīvības atņemšanas iestādē ir nepieciešams stingri reglamentēt iekšējo kārtību. Soda izciešanas režīma ievērošana ir nepieciešama, lai panāktu kārtību brīvības atņemšanas iestādē, kā arī garantētu notiesāto un darbinieku drošību. Stingri reglamentēta dienas kārtība ir līdzeklis, kā novērst iespējamos likumpārkāpumus, nodrošināt kārtību brīvības atņemšanas iestādē un aizsargāt sabiedrības drošību kopumā.
Projekta 22. punktā noteikts, ka notiesātais ar garīdznieku tiekas dienas kārtībā noteiktajā laikā.
Saskaņā ar Projekta 23. punktu brīvības atņemšanas iestādes priekšnieka noteikta amatpersona ne retāk kā reizi mēnesī pārbauda notiesātā ārējo izskatu, apģērbu, apavus un gultas piederumus. Attiecīgi brīvības atņemšanas iestādes amatpersonai ir tiesības veikt notiesātā pilna ārējā izskata pārbaudi, un notiesātajam ir pienākums tai pakļauties.
Savukārt Projekta 24. punkts noteic, ka dienas kārtībā noteiktajā laikā divas reizes dienā – no rīta un vakarā, bet, ja nepieciešams, arī citā laikā – veic notiesāto skaitlisko pārbaudi. Skaitlisko pārbaudi organizē brīvības atņemšanas iestādes amatpersona.
Projekta 25. punkts noteic, ka skaitliskās pārbaudes laikā notiesātais nostājas ierindā speciāli pārbaudei paredzētā laukumā. Sliktos laikapstākļos saskaņā ar brīvības atņemšanas iestādes amatpersonas lēmumu notiesātā skaitlisko pārbaudi veic dzīvojamā telpā vai kamerā. Norādāms, ka notiesāto skaitliskā pārbaude ir neatņemama un neizbēgama brīvības atņemšanas iestādes iekšējās kārtības sastāvdaļa, kas saistāma arī ar brīvības atņemšanas iestādes amatpersonu pienākumu veikt nepārtrauktu notiesāto diennakts uzraudzību.
Turklāt Projekta 26. punkts noteic gadījumus, kad notiesātā pārbaudi veic pēc viņa atrašanās vietas.
Lai nodrošinātu kārtību un drošību brīvības atņemšanas iestādē un izvairoties, iespējams, no notiesāto prettiesiskām rīcībām, Projekta 27. punkts paredz, ka notiesāto ievietojot kamerā, dzīvojamā telpā un izvedot no tās, notiesātas nostājās speciāli paredzētā vietā vai brīvības atņemšanas iestādes amatpersonas norādītajā vietā.
Projekta VI nodaļā tiek noteikta notiesātā garīgā aprūpe.
Projekta 28. punkts noteic, ka, lai nodrošinātu notiesātā garīgo aprūpi, kapelāni brīvības atņemšanas iestādēs organizē Latvijas Republikā likumīgi reģistrēto reliģisko organizāciju reliģisko darbību. Norādāms, ka Eiropas Cilvēktiesību tiesa (turpmāk – ECT) atzinusi, ka tiesības uz domu, apziņas un reliģijas brīvību ir viens no demokrātiskas sabiedrības pamatiem. Šo tiesību reliģiskā dimensija ir svarīgs elements, kas veido ticīgo identitāti un dzīves uzskatus, bet tā ir vērtība arī ateistiem, agnostiķiem, skeptiķiem un nepārliecinātajiem (sk., piemēram, ECT 2001. gada 13. decembra sprieduma lietā "Metropolitan Church of Bessarabia and Others v. Moldova", iesniegums Nr. 45701/99, 114. punktu).
Brīvības atņemšanas iestāde organizē notiesātā garīgā un reliģiskā satura pasākumus – dievkalpojumus, programmas, lekcijas, diskusijas, audzinošas pārrunas, muzikālus priekšnesumus un citus pasākumus (Projekta 29. punkts).
Norādāms, ka reliģisko organizāciju reliģiskās darbības notiek brīvības atņemšanas iestādes amatpersonas klātbūtnē (izņemot grēksūdzi) (Projekta 30. punkts).
Projekta 31. punkts noteic, ka notiesāto, kurš ir ievietots soda vai disciplinārajā izolatorā, garīdznieks apmeklē tikai ar brīvības atņemšanas iestādes priekšnieka atļauju. Brīvības atņemšanas iestādes administrācijas pārstāvja klātbūtne šādā gadījumā ir obligāta.
Lai nodrošinātu notiesāto personu tiesības uz reliģiskās pārliecības paušanu, Projekta 32. punkts noteic, ka, saņemot brīvības atņemšanas iestādes priekšnieka atļauju, notiesātais kamerā vai dzīvojamā telpā var glabāt reliģiskos priekšmetus un reliģisko literatūru, ja viņam tie nodoti pienesumā vai sūtījumā.
Projekta 33. un 34. punkts noteic kārtību, kādā brīvības atņemšanas iestādes administrācija var lemt par atļauju vai aizliegumu notiesātajiem glabāt reliģiskos priekšmetus un reliģisko literatūru. Projektā paredzēts, ka notiesātajiem reliģisko priekšmetu un reliģiskās literatūras glabāšanai brīvības atņemšanas iestādē ir nepieciešams saņemt brīvības atņemšanas iestādes priekšnieka atļauju, kura tiek noformēta lēmuma veidā, veicot konkrētā gadījuma individuālu apstākļu izvērtējumu, un ņemot vērā brīvības atņemšanas iestādes kapelāna atzinumu. Projektā ir paredzēta brīvības atņemšanas iestādes priekšnieka lēmuma par atļauju vai aizliegumu glabāt reliģiskos priekšmetus un reliģisko literatūru apstrīdēšanas kārtība.
Projektā ir arī paredzēta kārtība, kādā izņem reliģiskos priekšmetus vai reliģisko literatūru, kuri nodoti notiesātajiem glabāšanā, ja notiesātā persona, izmantojot reliģiskos priekšmetus vai reliģisko literatūru, izdara soda izciešanas režīma pārkāpumu (Projekta 35. punkts). Līdz ar to, ja reliģiskais priekšmets vai reliģiskā literatūra tiek izmantota neatbilstoši tā sākotnējai nozīmei un saistīts ar soda izciešanas režīma pārkāpuma izdarīšanu, tas zaudē savu reliģiskā priekšmeta nozīmi. Pieņemot, ka šim izņemtajam priekšmetam vai literatūrai varētu būt noteikta morālā vērtība, tā tiek nodota glabāšanai brīvības atņemšanas iestādei.
Savukārt Projekta 36. punkts noteic, ka brīvības atņemšanas iestādes priekšnieka lēmums par atļauju glabāt attiecīgu reliģisko priekšmetu vai reliģisko literatūru ir spēkā, pārvietojot notiesāto uz citu ieslodzījuma vietu. Minēto ir svarīgi uzsvērt, lai nepieļautu situāciju, kurā notiesātajam, ierodoties citā brīvības atņemšanas iestādē, reliģisko priekšmetu vai reliģisko literatūru varētu izņemt (piemēram, uzskatot to par aizliegto priekšmetu), vai lai radītu situāciju, kurā būtu atkārtoti jālūdz brīvības atņemšanas iestādes priekšnieka atļauja glabāt reliģisko priekšmetu vai reliģisko literatūru.
Svarīgi piebilst, ka atbilstoši Projekta 1. pielikumam notiesātajam ir atļauts glabāt septiņas grāmatas, šo septiņu grāmatu skaitā ietilpst arī reliģiskā literatūra.
Projekta VII nodaļa reglamentē televizoru, radiouztvērēju un citas personiskās sadzīves tehnikas glabāšanas un lietošanas kārtību. Kodeksa 47.1 panta pirmā daļa noteic, ka notiesātajiem atļauts izmantot personisko sadzīves tehniku. Turklāt šī paša panta otrā daļa paredz, ka Ministru kabinets nosaka brīvības atņemšanas iestādē atļautās notiesāto personiskās sadzīves tehnikas sarakstu, daudzumu un izmantošanas laiku un kārtību. Līdz ar to Projektā ir ietvertas arī normas, kas regulē iepriekš minētos jautājumus saistībā ar notiesātā personisko sadzīves tehniku.
Priekšnoteikums personiskās sadzīves tehnikas glabāšanai un lietošanai ir brīvības atņemšanas iestādes priekšnieka atļauja. Saņemot šo atļauju, notiesātais dienas kārtībā noteiktajā laikā var glabāt un lietot konkrētu personisko sadzīves tehniku, kas uzskaitīta Projekta 37. punktā. Kodeksa 47.1 panta trešā daļa noteic, ka par brīvības atņemšanas iestādes priekšnieka lēmumu attiecībā uz personisko sadzīves tehniku var iesniegt sūdzību Ieslodzījuma vietu pārvaldes priekšnieka. Ieslodzījuma vietu pārvaldes priekšnieka lēmums nav pārsūdzams. Tā kā notiesātais ir uzskatāms par brīvības atņemšanas iestādei īpaši pakļautu personu (sk., piemēram, Satversmes tiesas 2006. gada 6. februāra sprieduma lietā Nr. 2005-17-01 9. punktu, Senāta 2007. gada 14. februāra lēmuma lietā Nr. SKA-186/2007 6. punktu), aizliegums notiesātajam glabāt un lietot personisko sadzīves tehniku nav administratīvais akts, bet iestādes iekšējs lēmums.
Projekta 37. punkts noteic šādu personiskās sadzīves tehnikas uzskaitījumu, proti, televizoru bez papildu funkcijām, televizoram pievienojām videospēļu iekārtas, kuras nerada neatļautās saziņas risku, radiouztvērēju, elektrisko tējkannu, elektrisko pagarinātāju, mazās austiņas ar vadu bez papildu funkcijām, atklātajā cietumā arī bezvadu austiņas, elektrisko bārdas skujamo aparātu, elektrisko matu griežamo mašīnu, elektrisko galda ventilatoru bez papildu funkcijām, palīglīdzekli augstākās izglītības apguvei, matu ieveidošanas ierīces (sievietēm).
Šobrīd atbilstoši normatīvajam regulējumam notiesātajiem ir atļauts izmantot televizoram pievienojamās videospēles. Proti, Noteikumu Nr. 423 40. punkts noteic, ka, saņemot brīvības atņemšanas iestādes administrācijas atļauju, notiesātie kamerās un koplietošanas telpās dienas kārtībā noteiktajā laikā var lietot televizoriem pievienojamās videospēles. Tāpat attiecīgi videospēles ir iekļautas Noteikumu Nr. 423 1. pielikuma "Priekšmeti un pārtikas produkti, kurus notiesātajam ir atļauts glabāt" 10.1. apakšpunktā un 11. pielikuma "Priekšmeti, kurus atļauts nodot sūtījumos un pienesumos" 10.1. apakšpunktā. Tomēr videospēļu iekārtas pēdējo gadu laikā ir strauji attīstījušas, un to funkcionalitāte, cita starpā, paredz iespēju tās izmantot ne tikai videospēļu spēlēšanai, bet arī neatļautai ieslodzīto saziņai – gan savā starpā, gan saziņai ar personām ārpus ieslodzījuma vietas. Pie tam jaunajām videospēļu iekārtām ir bezvadu kontrolieri (pultis) ar adaptīvām pogām un taustes sajūtu tehnoloģiju, kā arī iebūvēta rācija, kas nodrošina spēlētajiem iespēju savstarpēji sazināties. Līdz ar to ieslodzītajiem, izmantojot jaunākās videospēļu iekārtas, nav nepieciešams pat ielādēt vai izmantot sazināšanas platformas, lai sarakstītos vai sazinātos ar citām personām, pietiek vien izmantot videospēļu iekārtu kontrolieri (pulti). Praksē ar vien biežāk tiek konstatēts, ka ieslodzītie videospēļu iekārtu izmanto kā neatļautu saziņas līdzekli ne tikai sarunām ar radiniekiem un laulāto, veicinot sociāli lietderīgu saikņu saglabāšanu vai atjaunošanu, bet arī ar citām personām noziedzīgo kontaktu turpināšanai, jaunu noziedzīgu nodarījumu veikšanai un organizēšanai. Turklāt, videospēļu iekārta kā neatļauts saziņas līdzeklis tiek izmantots ne tikai komunikācijai ar citām personām ārpus ieslodzījuma vietas, bet arī saziņai ar ieslodzītajiem, kas izvietoti citās ieslodzījuma vietās. Tādējādi, ieslodzītie var ietekmēt kriminālsoda izpildi, izmeklēšanas gaitu vai izmeklēšanas procesu, piemēram, ietekmējot lieciniekus vai saskaņojot liecības. Tāpat ieslodzītie, atrodoties ieslodzījumu vietās un izmantojot videospēļu iekārtu kā neatļautu saziņas līdzekli, var koordinēt dažādu noziedzīgu grupu darbības ārpus ieslodzījuma vietas, kā arī organizēt nelegālus finanšu darījumus, piemēram, naudas atmazgāšanu, krāpšanu vai nelegālu līdzekļu pārvedumus. Izmantojot neatļautus saziņas līdzekļus, ieslodzītie var plānot bēgšanu no ieslodzījuma vietas, saskaņojot un izstrādājot detalizētu bēgšanas plānu un nodrošinot nepieciešamos resursus un līdzekļus. Šāda ieslodzīto rīcība nodara kaitējumu ļoti plašām sabiedrības interesēm – sākot no valsts drošības interesēm un beidzot ar personas veselību un dzīvību. Tādējādi tiek apdraudēta ne tikai ieslodzījuma vietu drošība, bet arī sabiedrības drošība kopumā. Kaut arī ieslodzījuma vietās tiek veikti pasākumi, lai mazinātu šādas saziņas iespējas, tomēr videospēļu iekārtu funkcionalitāte paver ar vien lielākas iespējas tās izmantot neatļautai saziņai. Un, kamēr tās ir iekļautas ieslodzītajiem atļauto sadzīves priekšmetu klāstā, nav iespējams pilnībā novērst riskus, ka videospēļu iekārtas netiks izmantotas neatļautai saziņai gan ieslodzīto starpā, gan arī ārpus ieslodzījuma vietas. Ņemot vērā minēto, Projekta 37.2. apakšpunkts noteic, ka notiesātais, saņemot brīvības atņemšanas iestādes priekšnieka atļauju, var glabāt un dienas noteiktajā laikā lietot tādas televizoram pievienojamās videospēļu iekārtas, kuras nerada neatļautas saziņas risku. Atļautie saziņas veidi ir minēti Kodeksā, kā piemēram, brīvības atņemšanas iestādes telefons, īslaicīga un ilgstoša satikšanās, vēstules u.c. Ja attiecīgais sazināšanas veids nav minēts Kodeksā, tātad tas ir uzskatāms par neatļautu saziņas veidu. Tas nozīmē, ka notiesājam ir atļauts glabāt un lietot tikai tādu videospēļu iekārtu, kuru nav iespējams nekādā veidā izmantot neatļautai saziņai gan ieslodzīto starpā, gan arī ārpus ieslodzījuma vietas, proti, kuru tehniski nav iespējams nekādā veidā patstāvīgi vai pievienojot citai ierīcei pieslēgt interneta tīklam vai citam datu pārraides tīklam, tāpat kuru tehniski nevar izmantot kā rāciju, telefonu, datoru, planšetdatoru, datu nesēju, video vai audio raidītāju. Svarīgs nosacījums ir tas, vai videospēļu iekārtu var izmantot neatļautai saziņai atbilstoši tās tehniskajai specifikācijai, nevis tam, vai notiesātais šo iekārtu lietos vai nelietos neatļautai saziņai. Tātad, ja notiesātais lūgs atļauju brīvības atņemšanas iestādes priekšniekam glabāt un lietot videospēļu iekārtu, saņemot to pienesumā vai sūtījumā vai nopērkot to komersanta izveidotajā pastāvīgajā tirdzniecības vietā brīvības atņemšanas iestādes teritorijā (turpmāk – cietums veikals), brīvības atņemšanas iestādes nodarbinātie, pārbaudot attiecīgo videospēļu iekārtu, ņems vērā tās tehnisko specifikāciju.
Attiecībā par mazajām austiņām norādāms, ka atļautas ir tādas austiņas, kuras ir stiprināmas (ieliekamas) ausīs un tām nav iebūvēta mikrofona. Savukārt austiņas, kuras pilnībā aizsedz ausis un stiprinās ap galvu, var radīt brīvības atņemšanas iestādē apdraudējuma riskus, ņemot vērā, ka austiņā (kas pilnībā aizsedz ausi) var iestrādāt un slēpt brīvības atņemšanas iestādē neatļautus priekšmetus, izstrādājumus vai vielas (iestrādāt aiz austiņas polsterējuma vai plastmasas detaļām). Norādāms, ka attiecībā uz matu (tai skaitā griešanu) vai bārdas kopšanu, notiesātajam ir izvēles brīvība. Matu vai bārdas kopšanā notiesātajam ir iespēja izmantot elektrisko matu griežamo mašīnu (ražošanā ir brīvi pieejama) vai elektrisko bārdas skujamo aparātu, šķēres vai arī skujamā aparāta kaseti. Bez šaubām, attiecībā uz bezvadu matu griežamo mašīnu, tā ir ne tikai praktiska, bet arī viegli lietojama un ar zemu trokšņa līmeni. Savukārt matu griežamās mašīnas ar vadu ir jaudīgākas, taču brīvības atņemšanas iestādēs nevar izslēgt situācijas, kad notiesātās personas sava veida priekšrocības var izmantot mērķiem, kas nav savienojamas ar progresīvu soda izpildi (izmantot citu notiesāto tetovēšanai u.tml.). Taču notiesātajam šajā jautājumā ir alternatīva izvēle gan matu, gan bārdas kopšanā.
Projekta 38. punkts paredz, ka Ieslodzījuma vietu pārvaldes priekšnieks ar rīkojumu varēs noteikt notiesātā personiskās sadzīves tehniskas tehniskos parametrus, piemēram, funkcionalitāti, izmēru, kontaktligzdu skaitu, izmantošanas sezonalitāti, tādējādi notiesātajam tiks atļauta tādas personiskā sadzīves tehnikas, kas minēta Projekta 37. punktā, vienlaikus ņemot vērā Ieslodzījuma vietu pārvaldes rīkojumā noteiktos personiskās sadzīves tehnikas tehniskos parametrus.
Būtiski norādīt, ka izdevumus par individuālās sadzīves elektroiekārtas patērēto elektroenerģiju sedz notiesātais, apmaksājot attiecīgu Ieslodzījuma vietu pārvaldes maksas pakalpojumu (Projekta 39. punkts).
Ja notiesātais pārkāpj brīvības atņemšanas iestādē noteikto dienas kārtību attiecībā uz televizoru, radiouztvērēju vai citas personiskās sadzīves tehnikas izmantošanu, brīvības atņemšanas iestādes administrācija izņem šo priekšmetu un nodod glabāšanā brīvības atņemšanas iestādes noliktavā. Par izņemto un noliktavā nodoto personisko sadzīves tehniku noformē aktu divos eksemplārus, kuru paraksta notiesātais un brīvības atņemšanas iestādes amatpersona, kura nodod mantas noliktavā. Notiesātais saņem vienu parakstītu akta eksemplāru (Projekta 40. punkts).
Projekta VIII nodaļa reglamentē notiesātā uzvedības noteikumus, proti, šajā nodaļā tiek noteiktas notiesātā tiesības, pienākumi un aizliegumi. Ievērojot, ka tiesību, pienākumu un aizliegumu regulējums ir būtisks notiesāto tiesisko statusu noteicošs regulējums, to ir nepieciešams noteikt precīzāku, detalizētāku un lakoniskāku, lai nerastos neskaidrības un pārpratumi starp brīvības atņemšanas iestādes nodarbinātajiem un notiesātajiem. Turklāt, ņemot vērā, ka notiesātajam par pienākumu vai aizliegumu neievērošanu brīvības atņemšanas iestādes priekšnieks var piemērot disciplinārsodu.
Projekta 41. punktā uzskaitītas notiesātā tiesības. Pēc būtības Projektā notiesātajam ir saglabātas tādas pašas tiesības, kādas ir norādītas šī brīža Noteikumos Nr. 423, vienīgi tās nedaudz precizējot. Neskatoties uz to, ka šobrīd Noteikumos Nr. 423 nav noteiktas notiesātā tiesības lūgt kapelānu, lai viņš pieaicina notiesātā konfesijas garīdznieku, praksē notiesātajam šādas tiesības ir un tās šobrīd tiek arī realizētas brīvības atņemšanas iestādē, līdz ar to arī Projektā tiek paredzētas šādas notiesātā tiesības. Kā arī līdz šim nav nostiprinātas notiesātā tiesības sniegt paskaidrojumu, līdz ar to Projektā tiek noteikts, ka notiesātajam ir tiesības sniegt rakstisku paskaidrojumu par soda izciešanas režīma pārkāpumu izdarīšanas apstākļiem vai citos gadījumos. Būtiski, ka paskaidrojuma sniegšana ir notiesātā brīva griba, tās ir viņa tiesības, kuru notiesātais var realizēt vai nerealizēt pēc paša vēlēšanās, turklāt paskaidrojuma nesniegšana nevar radīt notiesātajām negatīvās sekas. Līdz ar to paskaidrojuma sniegšana ir notiesātā tiesības, nevis pienākums.
Šobrīd notiesātā pienākumi uzskaitīti Noteikumu Nr. 423 44. punktā un pēc būtības tikai nedaudz tos precizējot un pārformulējot, tie ir iekļauti Projekta 42. punktā. Papildus Projekta 42. punktā nostiprināti tādi pienākumi, kas nav norādīti Noteikumu Nr. 423 44. punktā, bet tie izriet no citiem Noteikumu Nr. 423 pantiem, citiem Ministru kabineta noteikumiem, kā arī no Kodeksā ietvertajām normām, kā piemēram, notiesātā pienākums pakļauts pārmeklēšanai, apmaksāt Ieslodzījuma vietu pārvaldes maksas pakalpojumu cenrādi noteiktajā kārtībā un apmērā, nēsāt atpazīšanas zīmi.
Savukārt Projekta 43. punktā uzskaitīti aizliegumi, kuri notiesātajiem jāievēro, atrodoties brīvības atņemšanas iestādē. Laika gaitā, noformējot ziņojumus par soda izciešanas režīma pārkāpumiem un pēc tam piemērojot par to arī sodus, tika konstatēts, ka šie aizliegumi nav precīzi noformulēti, kā arī nepieciešamas nostiprināt jaunus aizliegumus. Līdz ar to Projektā tiek ietverti tie paši aizliegumi, kas minēti Noteikumu Nr. 423 45. punktā, tos precizējot un papildinot ar jauniem aizliegumiem, kuri ir svarīgi ikdienas darbā ar notiesātajiem, lai nodrošinātu kārtību un drošību brīvības atņemšanas iestādē, kā arī lai atturētu notiesātos no prettiesiskām rīcībām.
Lai atbalstītu notiesāto jaunrades iniciatīvu un nodrošinātu viņiem iespēju attīstīt savas mākslinieciskās prasmes, Projekta 44. punkts noteic, ka notiesātais ar brīvības atņemšanas iestādes priekšnieka atļauju var izmantot un glabāt personiskos mūzikas instrumentus, materiālus un instrumentus māksliniecisko un lietišķās mākslas izstrādājumu izgatavošanai, kā arī citus priekšmetus, kas nepieciešami notiesātā jaunrades iniciatīvu īstenošanai. Turklāt šāda regulējuma ieviešana, iespējams, motivēs notiesātos lietderīgi izmantot savu brīvo laiku, tādējādi iegūstot jaunas prasmes un zināšanas, kas turpmāk noderēs, atrodoties ārpus brīvības atņemšanas iestādes.
Projekta IX nodaļa noteic pienesumu un sūtījumu saņemšanas un izsniegšanas kārtību.
Projekta 45. punkts noteic, ka pienesumus un sūtījumus reģistrē un uzskaita brīvības atņemšanas iestādes administrācija.
Projekta 46. punktā paredzēts, ka pienesumā un sūtījumā notiesātajam atļauts saņemt priekšmetus saskaņā ar Projekta 5. pielikumu.
Projekts noteic, ka pienesumu nodošanai iekārto telpu, kurā persona, kas notiesātajam atnesusi pienesumu (turpmāk – pienesuma piegādātājs), var brīvi ieiet brīvības atņemšanas iestādes administrācijas noteiktajā laikā (Projekta 47. punkts).
Projekta 48. punkts savukārt noteic, ka šo noteikumu 47. punktā minētajā telpā jābūt galdam, rakstāmpiederumiem, krēslam vai solam un kastītei, kurā ievietot sūdzības un iesniegumus. Minētais ir paredzēts pienesuma piegādātāja ērtībām, kā arī, lai nodrošinātu vienotu praksi (standartu) attiecīgā jautājuma risinājumā visās brīvības atņemšanas iestādēs.
Projektā paredzēts, ka telpā redzamā vietā izvieto attiecīgo normatīvo aktu izrakstus, kuros noteikts pienesumos atļautais priekšmetu sortiments, pienesuma pieņemšanas kārtība, kā arī informācija par personas atbildību par neatļautu priekšmetu, izstrādājumu un vielu nodošanu vai saņemšanu (Projekta 49. punkts).
Projekta 50. punkts noteic, ka pienesuma piegādātājs nododot pienesumu iesniedz iesniegumu par pienesumu (Projekta 6. pielikums) divos eksemplāros un uzrāda personu apliecinošu dokumentu.
Savukārt brīvības atņemšanas iestādes amatpersona pienesuma piegādātāja klātbūtnē pārbauda pienesuma saturu. Pēc pienesuma pārbaudes vienu iesnieguma eksemplāru izsniedz pienesuma piegādātājam, bet otru iesnieguma eksemplāru notiesātais paraksta pēc pienesuma saņemšanas (Projekta 51. punkts).
Bet, ja pienesumā ietilpst plombēta sadzīves tehnika, tā tiek pieņemta tikai tad, ja pienesuma piegādātājs rakstiski apliecina atļauju noņemt plombu sadzīves tehnikas apskatei (Projekta 52. punkts). Minētās prasības pamatā ir drošības apsvērumi, lai nepieļautu situācijas, kad brīvības atņemšanas iestādēs ar pienesumos esošās sadzīves tehnikas starpniecību tiek piegādāti un ienesti brīvības atņemšanas iestādē neatļauti priekšmeti, izstrādājumi un vielas.
Projekta 53. punkts noteic, ka priekšmetus, kuri nav minēti Projekta 5. pielikumā norādītajā sarakstā, vai kuru glabāšanai Projektā minētajos gadījumos nav saņemta brīvības atņemšanas iestādes priekšnieka atļauja, vai kuru skaits (daudzums) pārsniedz atļauto skaitu (daudzumu), izsniedz atpakaļ pienesuma piegādātājam. Turpretim, ja atklāj, ka pienesumā vai sūtījumā slēptā veidā ir ievietoti pienesumos un sūtījumos aizliegtie priekšmeti, izstrādājumi un vielas, vai atklāj ieročus vai ieročiem līdzīgus priekšmetus, narkotiskās vai citas nezināmas izcelsmes vielas vai zāles, pienesumu vai sūtījumu aiztur un veic neatliekamās izmeklēšanas darbības. Pēc tam lietas materiālus nodod pēc piekritības (Projekta 54. punkts).
Projekta 55. punkts paredz, ka notiesātajam, kurš pārvietots uz citu ieslodzījuma vietu, sūtījumu pārsūta par brīvības atņemšanas iestādes līdzekļiem.
Tāpat Projektā paredzēts, ja notiesātajam nav tiesību saņemt viņam adresēto sūtījumu vai notiesātais ir atbrīvots vai miris, sūtījumu nosūta atpakaļ nosūtītājam ar atzīmi "Sūtījumu nodot nevar", norādot iemeslu (Projekta 56. punkts).
Projekta 57. punktā noteikts, ka sūtījumu atver un pārbauda tā notiesātā klātbūtnē, kuram sūtījums ir adresēts. Attiecīgi notiesātajai personai ir iespēja gūt pilnīgu pārliecību par sev adresētā sūtījuma saturu un sūtījumā esošo priekšmetu vai mantu stāvokli.
Projekta 58. punkts noteic, ka no sūtījuma izņemtos priekšmetus, izstrādājumus un vielas, kuras nav minētas Projekta 5. pielikumā vai kuru glabāšanai Projektā minētajos gadījumos nav saņemta brīvības atņemšanas iestādes priekšnieka atļauja, vai kuru skaits (daudzums) pārsniedz atļauto skaitu (daudzumu) vai neatbilst brīvības atņemšanas iestādes darbību reglamentējošo normatīvo aktu prasībām, pieņem glabāšanā un par to paziņo nosūtītājam. Ja nosūtītājs triju mēnešu laikā šos priekšmetus, izstrādājumus, vielas un pārtikas produktus no brīvības atņemšanas iestādes noliktavas nav izņēmis, noformē aktu par to iznīcināšanu un izņemtos priekšmetus, izstrādājumus, vielas un pārtikas produktus iznīcina. Pārtikas produktus, kas ātri bojājas, iznīcina nekavējoties, bet ne vēlāk kā nākamajā darba dienā. Savukārt, ja sūtījumā vai pienesumā pieņem notiesātajam paredzētos mācību materiālus, tos neuzskata par pienesumu vai sūtījumu (Projekta 59. punkts).
Projekta X nodaļa noteic notiesātā apmeklēšanas kārtību. Ar vārdu "apmeklēšanu" apzīmē gan apmeklējumu, gan satikšanos. Saskaņā ar Kodeksa 45. panta pirmo, otro un trešo daļu notiesātajām personām atkarībā no brīvības atņemšanas iestādes veida un soda izciešanas režīma pakāpes ir paredzētas divu veidu satikšanās ar radiniekiem un citām personām:1) īslaicīgās satikšanās, kuras ilgst no vienas stundas līdz divām stundām; 2) ilgstošās satikšanās – uz laiku no divpadsmit līdz četrdesmit-astoņām stundām. Savukārt ar apmeklējumu ir saprotama jebkuras personas nākšana uz brīvības atņemšanas iestādi pie notiesātā (vispārīgs apzīmējums). Taču apmeklējuma nosacījumi nav attiecināmi uz personām, kuras ierodas brīvības atņemšanas iestādē, lai veiktu profesionālos pienākumus.
Projekta 60. punkts noteic, ka satikšanās vai apmeklējuma atļauju piešķir brīvības atņemšanas iestādes priekšnieks, pamatojoties uz notiesātā iesniegumu, kurā norādīts vēlamais tikšanās datums, apmeklētāja dati un radniecības pakāpe. Notiesātajiem likumā noteiktās satikšanos organizē un nodrošina rindas kārtībā, tādējādi paredzot vienādas iespējas visiem notiesātajiem. Attiecīgi priekšnoteikums, lai notiktu satikšanās vai apmeklējums, ir brīvības atņemšanas iestādes priekšnieka atļauja, kura izdota, pamatojoties uz paša notiesātā vēlmi tikties. Tādējādi notiesātajam ir iespējas uzturēt un saglabāt gan ģimenes un radnieciskos sakarus, gan satikties arī ar citām personām. Lai pārbaudītu notiesātā iesniegumā norādīto personu radniecību ar notiesāto, brīvības atņemšanas iestādes amatpersona vai darbinieks pārbauda personas datus Fizisko personu reģistrā. Līdz ar to apmeklētājam (radiniekam, laulātajam) nav jāpierāda sava radniecība ar notiesāto ar dokumentu starpniecību. Sodu reģistrā tiek pārbaudīta apmeklētāja sodāmība. Sodāmības informācijas pārbaude ir nepieciešama, lai nodrošinātu drošību brīvības atņemšanas iestādēs. Projekta 61. punkts noteic, ka satikšanās vai apmeklējuma ilgumu nosaka brīvības atņemšanas iestādes priekšnieks. Notiesātais vai viņa apmeklētājs var saīsināt satikšanās vai apmeklējuma laiku. Attiecīgi notiesātā satikšanās skaits un ilgums ir atkarīgs no notiesātā soda izciešanas režīma pakāpes (tiesību apjoma) atbilstoši Kodeksā noteiktajam.
Tāpat Projekta 62. punkts noteic, ka katru mēnesi līdz desmitajam datumam brīvības atņemšanas iestādes priekšnieks apstiprina īslaicīgās un ilglaicīgās satikšanos grafiku nākamajam mēnesim. Notiesātais tiek informēts par satikšanās piešķiršanu. Attiecīgi notiesātais tiek informēts par iekļaušanu satikšanos grafikā, un šāda kārtība ļauj izvairīties no strīdus situācijām (nodrošinot vienādas notiesāto tiesības uz satikšanos). Projekta 63. punkts paredz, ka pirms satikšanās vai apmeklējuma apmeklētājs uzrāda personu apliecinošu dokumentu, bērns līdz 15 gadu vecumam – dzimšanas apliecību. Praksē ir situācijas, kad bērnu pie notiesātā ved vecmamma vai vectēvs, vai cits radinieks. Brīvības atņemšanas iestādes rīcībā nav informācijas, īpaši situācijās, kad notiesātais vairs nav laulībā ar sava bērna māti, par to, vai tiesa nav noteikusi bērna saskarsmes ierobežojumus attiecībā uz notiesāto. Brīvības atņemšanas iestādei nav tiesību šādu informāciju pieprasīt, kā rezultātā var rasties situācijas, kad tiek pārkāptas tiesas spriedumā noteiktās saskarsmes tiesības starp notiesāto un bērnu. Līdz ar to Projekts noteic, ja nepilngadīga persona apmeklē notiesāto ar personu, kura nav likumiskais pārstāvis, tad ir jāuzrāda notariāli apliecināta pilnvara, ar kuru likumiskais pārstāvis, kas atrodas ārpus ieslodzījuma vietas, atļauj nepilngadīgajai personai satikties ar notiesāto.
Tāpat pirms satikšanās vai apmeklējuma apmeklētājs parakstās par to, ka ir informēts par atbildību, kura var iestāties, saņemot vai nododot notiesātajam priekšmetus, izstrādājumus un vielas, kuras ir aizliegtas brīvības atņemšanas iestādē, un apmeklētājam izskaidro brīvības atņemšanas iestādes iekšējās kārtības noteikumus. Ja brīvības atņemšanas iestādes noteiktā kārtība tiek pārkāpta, satikšanos vai apmeklējumu pārtrauc (Projekta 64. punkts).
Projekta 65. punkts noteic, ka pirms satikšanās vai apmeklējuma veic apmeklētāja pārmeklēšanu, mantu un apģērba apskati. Praksē ir konstatēts, ka aizliegtos priekšmetus, izstrādājumus un vielas notiesātajiem var piegādāt jebkurš (gan radinieks, gan cita persona), t.sk. izmantojot bērnus, slēpjot aizliegtos priekšmetus, izstrādājumus vai vielas bērnu autiņbiksītēs, pārtikā, piederumos u.tml., kā arī personas ar invaliditāti, slēpjot aizliegtos priekšmetus, izstrādājumus un vielas medicīniskās ierīcēs. Lai nepieļautu situāciju, ka brīvības atņemšanas iestādē nekontrolēti var nonākt aizliegtie priekšmeti, izstrādājumi un vielas, jo šādā situācija var apdraudēt brīvības atņemšanas iestādes iekšējo kārtību un drošību, pirms satikšanās vai apmeklējuma veic apmeklētāja pārmeklēšanu, mantu un apģērba apskati.
Projekta 66. punkts skaidri definē gadījumus, kad satikšanās vai apmeklējums netiek atļauts: apmeklētājs atsakās no mantu un apģērba apskates vai pārmeklēšanas, vai atsakās nodot brīvības atņemšanas iestādē neatļautus priekšmetus, izstrādājumus un vielas (Projekta 66.1. apakšpunkts); ja apskates vai pārmeklēšanas laikā tiek izņemti no pārbaudes slēpti priekšmeti, vielas vai pārtikas produkti, kurus apmeklētājiem ienest aizliegts (Projekta 66.2. apakšpunkts); ja apmeklētājs atrodas alkohola, narkotisko vai citu apreibinošo vielu ietekmē vai atsakās pakļauties pārbaudei, kuras mērķis ir konstatēt alkohola, narkotisko vai citu apreibinošo vielu ietekmi (Projekta 66.3. apakšpunkts); ja apmeklētājs atsakās uzrādīt derīgu personu apliecinošu dokumentu, bērns līdz 15 gadu vecumam – dzimšanas apliecību vai derīgu personu apliecinošu dokumentu (Projekta 66.4. apakšpunktu; apmeklētājs atsakās apliecināt, ka ir iepazinies ar Projekta 64. punktā minēto (Projekta 66.5. apakšpunkts).
Projekta 67. punkts noteic, ka satikšanās vai apmeklējuma laikā kopā ar notiesāto vienlaikus var uzturēties līdz 4 personām, no kurām viena ir pilngadīga, ņemot vērā attiecīgās brīvības atņemšanas iestādē pieejamo infrastruktūru.
Projekta 68. punkts savukārt noteic, ka notiesātajam, kurš ārstējas Latvijas Cietumu slimnīcā, satikšanos atļauj, ja saņemta ārstējošā ārsta atļauja.
Projekta 69. punkts noteic, ka pirms un pēc satikšanās vai apmeklējuma notiesāto pārmeklē. Uz ilglaicīgo satikšanos notiesātais drīkst ņemt līdzi tikai higiēnas un smēķēšanas piederumus. Norādāms, ka notiesātās personas pārmeklēšana pirms un pēc satikšanās ir obligāti veicama darbība brīvības atņemšanas iestādes iekšējās kārtības un drošības nodrošināšanai.
Projekta 70. punkts noteic, ka ilglaicīgās satikšanās telpā apmeklētāji drīkst ienest tikai tādus priekšmetus un pārtikas produktus, kurus notiesātajiem ir atļauts glabāt, bet notiesātais tos nedrīkst iznest no satikšanās telpas. Ilglaicīgās satikšanās telpā apmeklētājam ir aizliegts ienest personīgo gultas veļu. Attiecīgi minētais nosakāms, lai nepieļautu aizliegtu priekšmetu, izstrādājumu un vielu nonākšanu brīvības atņemšanas iestādē, lai notiesātajiem brīvības atņemšanas iestādēs varētu nodrošināt epidemioloģiskās drošības un higiēnas noteikumiem atbilstošus sadzīves apstākļus. Projekta 71. punkts stingri noteic, ka satikšanās vai apmeklējuma laikā aizliegts nodot notiesātajam vai apmeklētājam dokumentus, piezīmes, shēmas, rasējumus, vēstules un pierakstus. Norādāms, ka minētais punkts faktiski noteic, ka satikšanās un apmeklējuma laikā aizliegts nodot jebkādus priekšmetus, izstrādājumus un vielas. Saskaņā ar Projekta 72. punktu pirmo satikšanos notiesātajam var atļaut dienas kārtībā noteiktajā laikā tūlīt pēc viņa ievietošanas brīvības atņemšanas iestādē, bet turpmākās satikšanās piešķir ar intervālu, kas ir skaitļa 12 dalījums ar attiecīgajā režīma pakāpē paredzēto satikšanos skaitu gadā.
Savukārt notiesātajam, kas pārvietots no citas brīvības atņemšanas iestādes, nākamā satikšanās piešķirama, ņemot vērā iepriekšējā brīvības atņemšanas iestādē piešķirto satikšanos skaitu (Projekta 73. punkts).
Projekta 74. punkts noteic, ka satikšanās vai apmeklējuma laikā brīvības atņemšanas iestādes administrācija atbrīvo notiesāto no citiem pasākumiem. Attiecīgi notiesātais satikšanās vai apmeklējuma laikā nebūs iesaistīts brīvības atņemšanas iestādē plānotos pasākumos, darbā vai mācībās.
Projektā 75. punktā paredzēts, ka satikšanos vai apmeklējumu nepiešķir vai to var pārtraukt ārkārtēju apdraudējuma situāciju, katastrofas vai tās draudu gadījumu, ārkārtējās situācijas vai izņēmuma stāvokļa dēļ, kā arī stihisku nelaimju dēļ.
Tāpat Projekta 76. punkts paredz, ka nav atļauts sadalīt vienas satikšanās laiku vairākās reizēs. Pārtrauktu satikšanos turpināt nevar.
Satikšanās reģistrē un uzskaita brīvības atņemšanas iestādes administrācija (Projekta 77. punkts). Attiecīgi visi šie uzskaitītie procesi brīvības atņemšanas iestādē ir reģistrēti un nepieciešamības gadījumā ir pārbaudāmi.
Pamatojoties uz notiesātā rakstisku iesniegumu un brīvības atņemšanas iestādes priekšnieka atļauju, ilglaicīgo satikšanos var aizstāt ar īslaicīgo satikšanos (Projekta 78. punkts). Ja notiesātais vēlas (sev zināmu apstākļu dēļ) ilglaicīgo satikšanos aizstāt ar īslaicīgo satikšanos, viņam ir šāda iespēja.
Projekta XII nodaļa noteic pamudinājumu un disciplinārsodu piemērošanas kārtību notiesātajam. Kodeksa 68. pants noteic, ka par labu uzvedību un godīgu attieksmi pret darbu vai mācībām brīvības atņemšanas iestādes administrācija notiesātajiem var piemērot Kodeksā noteiktos pamudinājumus. Savukārt Kodeksa 70. pants paredz soda veidus personām, kam atņemta brīvība, un Kodeksa 71. pants – kārtību, kādā ar brīvības atņemšanu notiesātajiem uzliekami sodi. Projektā tiek noteikta lēmuma par pamudinājumu un sodu piemērošanu noformēšanas kārtība.
Projekta 81. punkts paredz, ka brīvības atņemšanas iestādes priekšnieks notiesātajam disciplinārsodu un pamudinājumu piemēro ar rakstisku lēmumu.
Savukārt Projekta 82. punkts noteic, ka brīvības atņemšanas iestādes priekšnieks lēmumu par soda nepiemērošanu noformē rezolūcijas veidā uz ziņojuma par notiesātā izdarīto soda izciešanas režīma pārkāpumu. Ar lēmumu par soda nepiemērošanu iepazīstina notiesāto, kas ar parakstu apliecina, ka ir iepazinies ar lēmumu. Attiecīgi, lai nepalielinātu administratīvo slogu un netiktu noformēti nevajadzīgi dokumenti, kā arī ņemot vērā, ka notiesātais, visticamāk, neapstrīdēs un nepārsūdzēs viņam labvēlīgu lēmumu, lietderīgi ir lēmumu par soda nepiemērošanu noformēt rezolūcijas veidā.
Projekta 83. punkts paredz, ka notiesāto iepazīstina ar brīvības atņemšanas priekšnieka lēmumu par soda piemērošanu un vienas darbdienas laikā izsniedz viņam apliecinātu lēmuma kopiju bez maksas. Lēmuma saņemšanu notiesātais apliecina ar parakstu lēmuma attiecīgajā sadaļā.
Notiesātajam, kuru ievieto soda vai disciplinārajā izolatorā, atļauts ņemt līdzi personiskās higiēnas piederumus, brilles, kontaktlēcas, rakstāmpiederumus, aploksnes, vienu grāmatu un ar tiesvedību saistītos dokumentus un pierakstus, kā arī ar brīvības atņemšanas iestādes ārstniecības personas atļauju – medicīniskās ierīces un medikamentus. Grāmatu var apmainīt reizi nedēļā (Projekta 84. punkts).
Savukārt brīvības atņemšanas iestādes priekšnieka prombūtnes laikā brīvības atņemšanas iestādes amatpersona, kas ir atbildīga par diennakts uzraudzību un apsardzi, dod rīkojumu par notiesātā izolēšanu uz laiku, kas nepārsniedz 64 stundas, ja notiesātā pārkāpumu var pārtraukt tikai ar notiesātā ievietošanu soda vai disciplinārajā izolatorā (Projekta 85. punkts). Brīvības atņemšanas iestādes priekšnieka dežurējošais palīgs ir tā amatpersona, kura ir atbildīga par diennakts uzraudzību un apsardzi.
Projekta XIII nodaļa noteic drošības pasākumus. Atbilstoši Kodeksa 41. panta otrajai daļai notiesātie ir pakļauti pārmeklēšanai, ko izdara tā paša dzimuma persona. Attiecīgi Projekta XIII nodaļā tiek noteikta arī pārmeklēšanas kārtība.
Projekta 86. punkts paredz, ka brīvības atņemšanas iestādes amatpersonai ir tiesības pārmeklēt notiesāto un viņa mantas, apmeklētāju un viņa mantas, kā arī brīvības atņemšanas iestādes teritoriju, ēkas un telpas. Tāpat šis pants noteic, ka pārmeklēšanā var izmantot tehniskos līdzekļus, piemēram, metāla detektoru, vai dienesta suni. Būtiski ir tas, ka brīvības atņemšanas iestādes amatpersona pārmeklēšanu var veikt jebkurā diennakts laikā, tomēr ir nosacījums, ka naktsmiera laikā pārmeklēt kameras, dzīvojamās telpas vai citas telpas, kurās atrodas notiesātie, var tikai tad, ja ir pamatotas aizdomas, ka tiek apdraudēta brīvības atņemšanas iestādes drošība vai personas dzīvība vai veselības (Projekta 87. punkts). Attiecīgi notiesātā naktsmiers bez pamatotām aizdomām netiek traucēts.
Projekta 88. punkts noteic, ka, veicot kameras vai dzīvojamās telpas un tajā esošo mantu pārmeklēšanu, notiesātos izved uz atsevišķu telpu, atstājot vienu notiesāto, kura klātbūtnē veic telpu un mantu pārmeklēšanu. Ja kamerā vai dzīvojamā telpā izvietots viens notiesātais, kameras vai telpas un tajā esošo mantu pārmeklēšanu veic šī paša notiesātā klātbūtnē. Attiecīgi telpu un mantu pārmeklēšana vienmēr notiks kāda notiesātā klātbūtnē, kurš vajadzības gadījumā varēs sniegt informāciju par pārmeklēšanas gaitu.
Savukārt Projekta 89. punkts paredz, ja pārmeklēšanas laikā nepieciešams izģērbt pārmeklējamo personu, nodrošina pārmeklējamās personas privātumu.
Ieslodzījuma vietu pārvaldes likuma 22. panta pirmās daļas 4. punkts noteic, ka amatpersonai, pildot dienesta uzdevumus, ir tiesības un pienākums normatīvajos aktos noteiktajā kārtībā izdarīt personu apskati, telpu, mantu un apģērbu pārbaudi, arī izmantojot tehniskos līdzekļus, izņemt priekšmetus, izstrādājumus un vielas, kuras aizliegts ienest, lietot un glabāt ieslodzījuma vietā. Notiesāto var pārmeklēt, veicot pilnīgu pārmeklēšanu (ar personas izģērbšanos) vai daļēju pārmeklēšanu (bez personas izģērbšanās). Brīvības atņemšanas iestādes amatpersona notiesātā pilnīgās pārmeklēšanas laikā pārmeklē notiesātā apģērbu, mantas, galvassegu un apavus un pārbauda notiesātā ķermeni, protēzes un medicīniskās ierīces. Tātad notiesātā pilnīgā pārmeklēšana iever sevī gan notiesātā pārmeklēšanu no ārpus, gan ķermeņa atveru pārbaudīšanu. Līdz ar to brīvības atņemšanas iestādes amatpersona pati veic notiesātā pārmeklēšanu no ārpus, un kad ir nepieciešams pārbaudīt notiesātā ķermeņa dobumus, protēzes vai medicīniskās saites, brīvības atņemšanas iestādes amatpersona pieaicina brīvības atņemšanas iestādes ārstniecības personu (Projekta 90. punkts).
Projekta 91. punktā detalizēti tiek uzskaitīti gadījumi, kuros notiesāto un viņa mantas pārmeklē.
Notiesāto pārmeklē, veicot pilnīgu pārmeklēšanu (ar personas pilnu izģērbšanu) vai daļēju pārmeklēšanu (bez personas pilnas izģērbšanas) (Projekta 92. punkts).
Par pilnīgas pārmeklēšanas veikšanu noformē pārmeklēšanas protokolu. Par daļēju pārmeklēšanu minēto protokolu noformē, ja tiek atrasti aizliegtie priekšmeti, vielas vai izstrādājumi (Projekta 93. punkts).
Projekta 94. punktā ir secīgi uzskaitīts notiesātā daļējas pārmeklēšanas process (veicamās darbības).
Savukārt Projekta 95. punktā secīgi uzskaitīts notiesātā pilnīgas pārmeklēšanas process.
Projekta 96. punkts noteic, ja, veicot daļējo pārmeklēšanu, rodas pamatotas aizdomas par aizliegto priekšmetu, vielu vai izstrādājumu glabāšanu, brīvības atņemšanas iestādes amatpersona veic pilnīgo pārmeklēšanu.
Projekta 97. punkts noteic, ka pārmeklēšanas laikā atrastos aizliegtos priekšmetus, izstrādājumus un vielas, un kas netika labprātīgi nodotas, atsavina un iznīcina, par to noformējot aktu.
Projekta 98. punkts noteic, ka brīvības atņemšanas iestādes teritorijā un koplietošanas telpās veic videonovērošanu, lai nodrošinātu notiesāto un citu personu, kuras atrodas brīvības atņemšanas iestādē vai tās teritorijā, apsardzi, drošību un uzraudzību, kā arī lai atturētu no prettiesisku darbību veikšanas.
Savukārt Projekta 99. punkts noteic, ka, individuāli izvērtējot apstākļus, videonovērošanu var veikt notiesāto kamerās vai dzīvojamajās telpās.
Projekta XIV nodaļā noteikta kārtība, kādā brīvības atņemšanas iestādes administrācija rīkojas notiesātā nāves gadījumā.
Projekta 100. punkts noteic, ka brīvība atņemšanas amatpersonai, kas ir atbildīga par diennakts uzraudzību un apsardzi, ir pienākums par notiesātā nāvi nekavējoties telefoniski ziņot Ieslodzījuma vietu pārvaldes un brīvības atņemšanas iestādes vadības atbildīgajai amatpersonai un Ieslodzījuma vietu pārvaldes centrālā aparāta amatpersonai, kura ir atbildīga par izmeklēšanas veikšanu.
Savukārt Projekta 101. punkts noteic brīvības atņemšanas iestādes priekšnieka pienākumu paziņot par notiesātā nāvi attiecīgajā apakšpunktā norādītājai iestādēm. Tā kā notiesātā nāve tāpat kā jebkuras citas personas, kura atrodas brīvībā, nāve ir cieši saistīta ar mantojuma jautājumiem, brīvības atņemšanas iestādes priekšniekam ir pienākums par notiesātā nāvi paziņot arī mirušā notiesātā radiniekiem, tajā skaitā arī par mirušā notiesātā personīgajām mantām, dokumentiem, kas glabājās brīvības atņemšanas iestādē, un personiskās naudas uzskaites kartē un atbrīvošanas fondā esošajiem naudas līdzekļiem (Projekta 101.4. apakšpunkts).
Ņemot vērā, ka brīvības atņemšanas iestādes administrācija mirušā notiesātā mantas, dokumentus un uzkrātos naudas līdzekļus var izsniegt tikai viņa mantiniekiem, ir svarīgi Projektā paredzēt, ka mirušā notiesātā personīgos dokumentus un mantas izsniedz viņa mantiniekiem. Pamatojoties uz mirušā notiesātā mantinieka iesniegumu un uzrādot mantojuma apliecību, mirušā notiesātā personiskās naudas uzskaites kartē un atbrīvošanas fondā esošos naudas līdzekļus pārskaita uz minētā mantinieka kontu, kas atvērts pie maksājumu pakalpojumu sniedzēja. Par naudas, dokumentu un mantu izsniegšanu noformē aktu, kuru pievieno mirušā notiesātā personas lietai (Projekta 102. punkts). Projekta 8. pielikumā paredzēta attiecīgā akta veidlapa.
Latvijas Republikas Civillikuma 693. pantā ir noteikti mantojuma pieņemšanas termiņi, kas ir atkarīgi no dažādiem apstākļiem (piemēram, no mantojuma atstājēja gribas, no personas, kura noformē uzaicinājumu pieņemt mantojumu). Turklāt Civillikuma 693. panta trešajā daļā paredzēts vispārīgs mantojuma pieņemšanas termiņš, proti, ja nav bijis uzaicinājuma pieņem mantojumu, tad mantiniekiem jāizsaka sava griba pieņemt mantojumu gada laikā. Ņemot vērā, ka brīvības atņemšanas iestāde nav iesaistīta mirušā notiesātā mantojuma pieņemšanas procesā, tai arī nav zināms, kāds ir mantojuma pieņemšanas termiņš katrā konkrētajā gadījumā, nepieciešams Projektā paredzēt saprātīgu termiņu, kura laikā mirušā notiesātā mantinieki var vērsties pie brīvības atņemšanas iestādes administrācijas ar lūgumu izsniegt mirušā notiesātā mantas, dokumentus un uzkrātos naudas līdzekļus. Tā kā vispārīgs mantojuma pieņemšanas termiņš ir viens gads, Projekta 105. punktā ir noteikts, ka divu gadu laikā no notiesātā miršanas mirušā notiesātā mantinieki var vērsties pie brīvības atņemšanas iestādes administrācijas ar lūgumu izsniegt mirušā notiesātā mantas, dokumentus un uzkrātos naudas līdzekļus. Divi gadi no notiesātā miršanas ir pietiekams laiks, lai mantinieki paspētu pieņemt mantojumu un lai varētu vērsties ar attiecīgu iesniegumu brīvības atņemšanas iestādē. Turklāt, ja mirušajam notiesātajam nav mantinieku vai divu gadu laikā mirušā notiesātā mantinieki nav vērsušies pie brīvības atņemšanas iestādes administrācijas ar attiecīgu lūgumu: notiesātā personiskās naudas uzskaites kartē un atbrīvošanas fondā esošos naudas līdzekļus pārskaita valsts budžeta ieņēmumos (105.1. apakšpunkts); par pārējo mantu noformē aktu un mantu iznīcina (105.2. apakšpunkts).
Projekta XV nodaļā noteiktas prasības, kas jāievēro notiesātajiem atklātajos cietumos. Projekta 106. punkts paredz, ka notiesātajam ir pienākums nekavējoties rakstveidā informēt brīvības atņemšanas iestādes priekšnieku par viņa rīcībā esošo personisko datortehniku un mobilo telefonu, kā arī to sastāvdaļām, norādot tā nosaukumu, modeli, IMEI kodu un sērijas numuru, un to uzrādīt brīvības atņemšanas iestādes administrācijai. Kodeksa 41. panta sestā daļa, cita starp, noteic, ka notiesātajiem, kuri sodu izcieš atklātajos cietumos, ar brīvības atņemšanas iestādes priekšnieka atļauju ir atļauts glabāt arī personisko datortehniku ar interneta pieeju, ja tā nepieciešama notiesātā izglītības apguves vai nodarbinātības nodrošināšanai, un personisko mobilo telefonu. Notiesāto glabāšanā esošā personiskā datortehnika un mobilais telefons tiek pakļauti pārbaudei. Savukārt Kodeksa 50.6 panta sestās daļas 2. punkts noteic, ka notiesātajiem atklātajos cietumos ir tiesības glabāt pie sevis personisko datortehniku ar interneta pieeju un personisko mobilo telefonu, kuri reģistrēti brīvības atņemšanas iestādes priekšnieka noteiktajā kārtībā. Attiecīgi, lai brīvības atņemšanas iestādes administrācija varētu veikt šo Kodeksā noteikto pārbaudi un reģistrāciju, notiesātajam nekavējoties jāsniedz brīvības atņemšanas iestādes administrācijai informācija par viņa rīcībā esošo personisko datortehniku un mobilo telefonu, kā arī to sastāvdaļām, norādot tā nosaukumu, modeli, IMEI kodu un sērijas numuru.
Savukārt Projekta 107. punkts noteic, ka notiesātajam ir atļauts viņa rīcībā esošo personisko datortehniku un mobilo telefonu lietot dienas kārtībā paredzētajā laikā. Attiecīgi arī atklātajā cietumā notiesātajam ir pienākums ievērot brīvības atņemšanas iestādes dienas kārtību.
Projekta 108. punkts noteic, ka notiesātajam un apmeklētājam brīvības atņemšanas iestādes teritorijā veikt video, audio ierakstu un fotografēt ir atļauts, saņemot brīvības atņemšanas iestādes priekšnieka atļauju. Veiktie ieraksti un uzņemtās fotogrāfijas ir pakļautas pārbaudei. Būtiski, ka apmeklētājam vai notiesātajam, veicot video, audio ierakstu vai fotografējot, jāievēro trešo personu tiesības uz savu personu datu aizsardzību.
Notiesāto un apmeklētāju satikšanās organizē saskaņā ar brīvības atņemšanas iestādes priekšnieka apstiprinātu grafiku un notiek norādītajā vietā vai telpā (Projekta 109. punkts). Kodeksa 50.6 panta sestās daļas 4. punkts noteic, ka notiesātajiem atklātajos cietumos ir tiesības brīvības atņemšanas iestādes dienas kārtībā paredzētajā laikā uzņemt pie sevis viesus. Attiecīgi brīvības atņemšanas iestādes priekšnieka apstiprināts grafiks ļauj visiem atklātā cietuma notiesātajiem vienādas tiesības uz tikšanos.
Kodeksa 50.6 panta sestās daļas 5. punkts noteic, ka notiesātajiem atklātajos cietumos ir tiesības iegādāties un glabāt pārtikas produktus un pirmās nepieciešamības priekšmetus, kuri iegādāti veikalā ārpus brīvības atņemšanas iestādes teritorijas, ja ir saņemta brīvības atņemšanas iestādes priekšnieka atļauja īslaicīgi atstāt cietuma teritoriju šajā kodeksā norādītajos gadījumos. Attiecīgi Projekta 110. punkts noteic, ka pirms veikala ārpus brīvības atņemšanas iestādes teritorijas apmeklējuma notiesātais vēršas ar iesniegumu pie brīvības atņemšanas iestādes priekšnieka, kurā norāda teritorijas atstāšanas mērķi, datumu, laiku, veikala adresi, nosaukumu, plānoto pārvietošanas maršrutu un veidu.
Savukārt Projekta 111. punkts noteic, ka pēc brīvības atņemšanas iestādes amatpersonas mutiska pieprasījuma notiesātais, atgriežoties no veikala apmeklējuma, uzrāda iegādāto preču pirkuma čeku.
Projekta XVI nodaļa noteic noslēguma jautājumus.
Projekta 112. punkts paredz, ka šajos noteikumos noteikto dokumentu veidlapu paraugus ar rīkojumu nosaka Ieslodzījuma vietu pārvaldes priekšnieks. Ja Projekta pielikumā nav ietverta kāda dokumenta veidlapas paraugs, kā piemēram, akts par pārmeklēšanas laikā atrastiem aizliegtiem priekšmetiem, izstrādājumiem un vielām, šāda dokumenta veidlapas paraugs tiks noteikts ar Ieslodzījuma vietas priekšnieka rīkojumu.
Savukārt Projekta 113. punkts paredz atzīt par spēku zaudējušiem Noteikumus Nr. 423.
1) Vispārīgais jautājumu (I);
2) Notiesāto pieņemšanas brīvības atņemšanas iestādē (II);
3) Notiesātā apgāde un nodrošināšana (III);
4) Notiesātā higiēnas prasību nodrošināšana un ievērošana (IV);
5) Notiesātā dienas kārtība (V);
6) Notiesātā garīgā aprūpe (VI);
7) Notiesātā personiskās sadzīves tehnikas glabāšana un lietošana (VII);
8) Notiesātā uzvedības noteikumi (VIII)
9) Pienesumu un sūtījumu saņemšanas un izsniegšanas kārtība (IX);
10) Notiesātā apmeklēšana (X);
11) Notiesātā iespēja īslaicīgi atstāt brīvības atņemšanas iestādi (XI);
12) Pamudinājumu un disciplinārsodu piemērošana notiesātajiem (XII);
13) Drošības pasākumi (XIII);
14) Rīcība notiesātā nāves gadījumā (XIV);
15) Prasības, kas jāievēro notiesātajiem atklātajos cietumos (XV);
16) Noslēguma jautājumi (XVI).
Projekta II nodaļā tie saglabāta līdzšinējā notiesāto pieņemšanas brīvības atņemšanas iestādē kārtība.
Minētajā nodaļā noteikts, ka notiesātā identifikāciju un pieņemšanu brīvības atņemšanas iestādē organizē brīvības atņemšanas iestādes amatpersona (2. punkts). Norādāms, ka brīvības atņemšanas iestādes amatpersonas amata pienākumi tiek noteikti katras amatpersonas amata aprakstā.
Projekta 3. punktā tiek detalizēti aprakstīts notiesātā pieņemšanas process brīvības atņemšanas iestādē, kas ietver notiesātā reģistrēšanu, notiesātā iepazīstināšanu (viņam saprotamā valodā) ar notiesātā tiesībām un pienākumiem, brīvības atņemšanas iestādes dienas kārtību, ugunsdrošības noteikumiem un ar informāciju par personas datu apstrādi brīvības atņemšanas iestādē. Norādāms, ka ar vārdiem "saprotamā valodā", galvenokārt, tiek domāta angļu valoda, kas ir viena no Eiropas Savienībā atzītajām oficiālajām valodām. Tāpat notiesātajam tiek nodrošināta iespēja paziņot ģimenei vai citai notiesātā izvēlētai personai par savu atrašanos brīvības atņemšanas iestādē un tās adresi, nosūtot par brīvības atņemšanas iestādes līdzekļiem paziņojumu. Bez tam, pieņemot notiesāto brīvības atņemšanas iestādē, tiek veikta notiesātā medicīniskā apskate un sanitārā apstrāde (Projekta 3.4. apakšpunkts), kā arī tiek veikta notiesātā pārmeklēšana, viņa mantu apskate un uzskaite (Projekta 3.5. apakšpunkts). Ņemot vērā apstākli, ka notiesātie brīvības atņemšanas iestādē aizliegtus priekšmetus, izstrādājumus un vielas slēptā veidā pārvieto visdažādākās vietās –mantās, apģērbā, uz ķermeņa, ķermeņa dobumos – atzīstams, ka šādu slēptu priekšmetu, izstrādājumu un vielu atrašana un izņemšana brīvības atņemšanas iestādē iekšējās kārtības un notiesāto drošības nodrošināšanai, veicama, izdarot notiesātās personas pārmeklēšanu. Pārmeklēšana atzīstama par tādu brīvības atņemšanas iestāžu darbību, kas slēgtā vidē ir neizbēgama.
Notiesātajiem, kas ievietoti brīvības atņemšanas iestādē īslaicīgi, proti, pirms pārvietošanas uz citu ieslodzījuma vietu, netiek nodrošināta iespēja paziņojot ģimenei vai citai personai par savu atrašanos vietu par brīvības atņemšanas iestādes līdzekļiem, kā arī netiek iepazīstināt ar viņa tiesībām, pienākumiem, ugunsdrošības noteikumiem, brīvības atņemšanas iestādes dienas kārtību. Parasti attiecīgajā brīvības atņemšanas iestādē notiesātais pavada dažas stundas, pirms tiek pārvests uz citu ieslodzījuma vietu, kurā arī tiek nodrošināts Projekta 3. punktā minētais.
Projekta 4. punktā noteikts, ka, ja nepilngadīgajai notiesātai personai likumā noteiktā kārtībā iecelts aizbildnis, brīvības atņemšanas iestādes administrācija paziņojumu par nepilngadīgā atrašanos brīvības atņemšanas iestādē nosūta likumiskajam pārstāvim un attiecīgajai bāriņtiesai. Savukārt šī paziņojuma kopiju pievieno notiesātā personas lietai.
Projekta 5. un 6. punktā tiek precizēts, kādas darbības ir ietvertas notiesātā sanitārā apstrādē un notiesātā medicīniskā apskatē.
Tāpat Projektā tiek noteikts, ka notiesātā medicīniskās apskates laikā tiek noformēta jauna vai papildināta jau esošā notiesātā ambulatorā pacienta medicīniskā karte, kurā izdara ierakstus par notiesātā veselības stāvokli (Projekta 7. punkts). Minēto ir būtiski norādīt, jo daļai notiesāto, atrodoties jau apcietinātā statusā, ir jau noformēta ambulatorā pacienta medicīniskā karte, kas secīgi vēlāk tiek papildināta.
Projektā tiek ietverta norma, kas paredz, ka medicīniskās apskates laikā brīvības atņemšanas iestādes ārstniecības persona piedāvā notiesātajam veikt izmeklēšanu HIV, C hepatīta, kā arī citu infekcijas slimību noteikšanai. Šo infekciju slimību izmeklēšana ir atkarīga no notiesātā brīvās gribas, savukārt gaisa pilienu bīstamo infekciju izmeklēšana ir obligāta (Projekta 8. punkts). Norādāms, ka arī apcietinātajām personām šobrīd šāda iespēja pastāv saskaņā ar ārējiem normatīvajiem aktiem.
Projekta 9. punkts noteic, ka notiesātais nodod brīvības atņemšanas iestādei glabāšanā personu apliecinošos dokumentus, kā arī mantas, kas nav minētas to priekšmetu un pārtikas produktu sarakstā, kurus notiesātajam ir atļauts glabāt, vai pārsniedz atļauto skaitu (daudzumu) (Projekta 2. pielikums). Norādāms, ka minēto paredz arī Personu apliecinošu dokumentu likuma 14. panta trešā daļa, kas noteic, ka personu apliecinošu vai pagaidu dokumentu, kas izņemts personai, kurai piemērots drošības līdzeklis – apcietinājums – vai sods – brīvības atņemšana vai arests – nodod apcietinātās vai notiesātās personas ieslodzījuma vietai un glabā attiecīgās personas lietā. Tāpat notiesātais tiek brīdināts par priekšmetu izņemšanu un iznīcināšanu labprātīgas nenodošanas gadījumā. Notiesātā mantas tiek uzglabātas brīvības atņemšanas iestādes noliktavā. Par noliktavā nodotajām mantām noformē aktu, kuru paraksta notiesātais un brīvības atņemšanas iestādes amatpersona, kas mantas pieņem. Notiesātais saņem parakstītu akta eksemplāru.
Projekta 10. punkts paredz, ka priekšmetu kopējais svars (bez personiskās sadzīves tehnikas), kuru notiesātajam ir atļauts glabāt brīvības atņemšanas iestādē, nedrīkst pārsniegt 50 kilogramus, no kuriem kamerā vai dzīvojamajā telpā ir atļauts glabāt līdz 30 kilogramiem. Minēto ir būtiski noregulēt, lai nerastos nevienlīdzīga prakse brīvības atņemšanas iestādēs, kā arī notiesātajai personai, atrodoties kamerā vai dzīvojamajā telpā, būtu iespēja šos priekšmetus (mantas) turēt labā kārtībā, vienlaikus nodrošinot arī kameras vai dzīvojamās telpas tīrību, kārtību un pārskatāmību. Savukārt pārmeklēšanas laikā pie notiesātā atrastie priekšmeti, izstrādājumus un vielas, kuras aizliegts glabāt un kuras netika labprātīgi nodotas, atsavina un iznīcina, un par to noformējot aktu (Projekta 11. punkts).
Projekta 12. punktā ir paredzēts, ka naudu, kuru nepilngadīgais notiesātais nav labprātīgi nodevis, nodod nepilngadīgā notiesātā likumiskajam pārstāvim.
Projekta 13. punkts paredz notiesātā tiesības nodod viņa mantas radiniekam vai citai personai, ja saņemta brīvības atņemšanas iestādes priekšnieka atļauja. Ar mantu šī punkta kontekstā ir saprotama jebkura manta, kas glabājās pie notiesātā, tajā skaitā noliktavā, kā piemēram, personiskā sadzīves tehnika, nauda, dārgakmeņi un to izstrādājumi, vērtspapīri.
Projekta 14. punktā noteikts, ka notiesāto ārvalstnieku brīvības atņemšanas iestādē, pēc iespējas, izvieto tā, lai vienā valodā runājošie notiesātie varētu sazināties savā starpā. Norādāms, ka Kodeksa 13.2 pants reglamentē notiesāto izvietošanu brīvības atņemšanas iestādē. Minētā panta pirmā daļa noteic, ka ar brīvības atņemšanas iestādes priekšnieka rīkojumu izveidotā notiesāto izvietošanas komisija nosaka, kurā brīvības atņemšanas iestādes nodaļā, vienībā un kamerā notiesātais izvietojams, ņemot vērā brīvās vietas kamerās, notiesāto psiholoģisko saderību, veselības stāvokli, attieksmi pret smēķēšanu, iepriekšējo kriminālo pieredzi. Attiecīgi, ievērojot labas pārvaldības principu, arī vienā valodā runājošiem notiesātiem tiek dota iespēja sazināties savā starpā.
Projekta III nodaļā tiek regulēta notiesātā apgādes un nodrošināšanas kārtība. Projekta 15. punktā paredzēts, ka notiesātais valkā sezonai atbilstošu personisko apģērbu vai brīvības atņemšanas iestādes administrācijas nodrošināto apģērbu ar piestiprinātu atpazīšanas zīmi (Projekta 3. pielikums). Atpazīšanas zīmē iekļauj notiesātā fotogrāfiju, notiesātā vārdu, uzvārdu, dzimšanas dienu, mēnesi un gadu, kā arī vienības numuru. Atklātajos cietumos notiesātais valkā personisko apģērbu vai brīvības atņemšanas iestādes administrācijas nodrošināto apģērbu ar piestiprinātu atpazīšanas zīmi, ārpus brīvības atņemšanas iestādes – bez piestiprinātas atpazīšanas zīmes. Ar minēto regulējumu tiek uzsvērts, ka notiesātai personai brīvības atņemšanas iestādē ir pienākums valkāt apģērbu, pie kura ir piestiprināta atpazīšanas zīme, kurā norādītā Projekta 15. punktā ietvertā informācija. Būtiski ir arī uzsvērt, ka notiesātā atpazīšanas zīmes izgatavošanas un izsniegšanas mērķis ir notiesātā tūlītēja identificēšana, kas slēgtā vidē ir būtiska. Nolūki personas datu apstrādei atpazīšanas zīmē ir notiesāto obligātās izolācijas un uzraudzības nodrošināšana, īstenojot brīvības atņemšanas kā kriminālsoda izpildi; obligātās izolācijas un uzraudzības nodrošināšana, lai notiesātajiem nebūtu iespējams izdarīt jaunus noziedzīgus nodarījumus; notiesātajiem noteikto pienākumu precīzas bezierunu izpildes nodrošināšana un dažādu režīma apstākļu nodrošināšana atkarībā no notiesātā izdarītā noziedzīgā nodarījuma rakstura, notiesātā personības un uzvedības; notiesāto tiesību īstenošana. Lai nodrošinātu Kodeksa 41. panta pirmajā daļā brīvības atņemšanas iestādei noteiktos pienākumus, kā arī nodrošinātu Kodeksa 50.4 panta astotā daļā, 50.6 panta sestajā, septītajā, devītajā, 12. daļā, kā arī citos Kodeksa pantos noteiktās notiesāto tiesības (piemēram, notiesātā dalība izvērtēšanas komisijā, ārstniecības pakalpojumu nodrošināšana, dalības nodrošināšana tiesas sēdēs, nodarbinātības nodrošināšana, izglītības nodrošināšana utt.), brīvības atņemšanas iestādes nodarbinātajiem ir nepieciešams nepārprotami identificēt konkrētu notiesāto, jo notiesātā tiesības ir atkarīgas no notiesātā soda izciešanas režīma. Brīvības atņemšanas iestādē konkrēta notiesātā vizuālā identifikācija notiek, identificējot notiesāto pēc atpazīšanas zīmē esošās informācijas, proti, fotoattēla, vārda, uzvārda un dzimšanas datuma. Fotoattēls nodrošina nepārprotamu notiesātā vizuālo identificēšanu, proti, tas ir viens no būtiskākajiem notiesātā vizuālajiem identifikatoriem, jo tas neatkārtojas, tas ir, brīvības atņemšanas iestādē neatrodas divas vizuāli identiskas personas. Kā vēl viens no notiesātā identifikatoriem ir notiesātā vārds un uzvārds. Minētie personas dati ir nepieciešami, lai nodrošinātu ne tikai notiesātā identifikāciju, bet arī komunikāciju ar notiesāto soda izpildes gaitā, kā arī dokumentu, kas tiek radīti soda izpildes gaitā, pārvaldību. Tā kā vienā brīvības atņemšanas iestādē var atrasties notiesātie ar vienādiem vārdiem un uzvārdiem un pat dzimšanas gadiem, tad notiesātā vizītkartē ir nepieciešama informācija par notiesātā dzimšanas datumu, kas nepārprotami norāda uz konkrētu notiesāto un ir nepieciešama soda izpildes gaitas nodrošināšanai atbilstoši normatīvajos aktos noteiktajām prasībām, kā arī notiesātā tiesību īstenošanai citās valsts vai pašvaldību iestādēs. Ņemot vērā minēto, secināms, lai brīvības atņemšanas iestādes varētu nodrošināt notiesāto obligātās izolācijas un uzraudzības nodrošināšanu, īstenojot brīvības atņemšanas kā kriminālsoda izpildi; obligātās izolācijas un uzraudzības nodrošināšanu, lai notiesātajiem nebūtu iespējams izdarīt jaunus noziedzīgus nodarījumus; notiesātajiem noteikto pienākumu precīzas bezierunu izpildes nodrošināšanu un dažādu režīma apstākļu nodrošināšanu atkarībā no notiesātā izdarītā noziedzīgā nodarījuma rakstura, notiesātā personības un uzvedības; notiesāto tiesību īstenošanu, brīvības atņemšanas iestādēm ir nepieciešams identificēt notiesāto, pamatojoties uz notiesātā atpazīšanas zīmē esošo informāciju. Atpazīšanas zīmē esošā notiesātā fotoattēla tiesiskumu ir vērtējusi arī tiesa, proti, Administratīvā apgabaltiesa 2019. gada 11. oktobra spriedumā lietā Nr. A420285918 ir norādījusi, ka apstāklis, ka vizītkartes saturā ir iekļauta notiesātās personas fotogrāfija, nevar ierobežot pieteicēja cilvēktiesības. [..] Fotogrāfijas ievietošanas mērķis vizītkartē ir iespēja pārliecināties, ka persona, kas tiek identificēta ar vizītkarti, atbilst vizītkartes nēsātājam. Vizītkarte netiek izmantota atrauti no personas, kuras apģērbam tā ir piesprausta. Attiecīgi arī fotogrāfija netiek izmantota atrauti no personas, kuru tā identificē. Fotogrāfija, kas ataino personu, kura vienmēr ir klātesoša, nevar aizskart personas tiesības uz privāto dzīvi (sprieduma 20. punkts).
Saskaņā ar Kodeksa 43. panta pirmo un trešo daļu notiesātajiem atļauts iegādāties pārtikas produktus un pirmās nepieciešamības priekšmetus komersanta izveidotajā pastāvīgajā tirdzniecības vietā brīvības atņemšanas iestādes teritorijā, savukārt pārtikas produktu un pirmās nepieciešamības priekšmetu sarakstu, kurus atļauts pārdot notiesātajiem, reglamentē brīvības atņemšanas iestādes iekšējās kārtības noteikumi. Attiecīgi Projekts paredz, ka notiesātais (izņemot atklātā cietuma notiesātos) par personiskās naudas uzskaites kartē esošajiem līdzekļiem var iegādāties pārtikas produktus un pirmās nepieciešamības priekšmetus (turpmāk – preces) (Projekta 4. pielikums) komersanta izveidotajā pastāvīgajā tirdzniecības vietā brīvības atņemšanas iestādes teritorijā (Projekta 16. punkts).
Projekta IV nodaļa tiek saglabāta šobrīd Noteikumos Nr. 423 esošā notiesātā higiēnas prasību nodrošināšanas un ievērošanas kārtība. Saskaņā ar Kodeksa 77. panta pirmo daļu notiesātajiem, kuri izcieš sodu brīvības atņemšanas iestādēs, nodrošināmi epidemioloģiskās drošības un higiēnas noteikumiem atbilstoši sadzīves apstākļi. Attiecīgi Projekta 17. punkts noteic, ka brīvības atņemšanas iestāde nodrošina notiesātā higiēnas prasību ievērošanu un sanitāro apstrādi Projekta 5. punktā norādītajā apjomā.
Kodeksa 77. panta septītā daļa noteic, ka notiesāto uztura un sadzīves vajadzību materiālā nodrošinājuma normas nosaka Ministru kabinets. Tātad no minētās tiesību normas izriet, ka likumdevējs ir deleģējis Ministru kabinetam noteikt notiesāto personu uztura normas. Ministru kabineta 2006. gada 19. decembra noteikumi Nr. 1022 "Noteikumi par ieslodzīto personu uztura un sadzīves vajadzību materiālā nodrošinājuma normām" nosaka materiālās apgādes normas apcietinātajiem un notiesātajiem, kuri atrodas ieslodzījuma vietās. Attiecīgi brīvības atņemšanas iestāde veic pasākumu kopumu, kas nodrošina cilvēka organisma normālu funkcionēšanu un veselības saglabāšanu.
Projekta 18. punkts paredz, ka notiesātajam jābūt koptam, kārtīgam un jāievēro personīgās higiēnas prasības. Notiesātajam soda izpildes režīma ietvaros tiek noteikti zināmi ierobežojumi, kas paredzēti Kodeksā un citos normatīvajos aktos. Kodeksa 9. pants noteic, ka personām, kuras izcieš sodu, ir likumos noteiktie pienākumi un tiesības ar ierobežojumiem, ko likumi paredz notiesātajiem, kā arī ar tādiem ierobežojumiem, kas izriet no tiesas sprieduma un režīma, kādu attiecīgā soda veida izciešanai nosaka Kodekss. No minētā secināms, ka notiesātie, kas ir īpaši pakļautas personas, nevar rīkoties, kā viņiem gribētos, bet viņiem ir jāpakļaujas stingri noteiktai kārtībai. Tai nepakļaujoties notiesātais var tikt disciplināri sodīts. Tajā pašā laikā arī valsts pienākums ir nodrošināt atbilstošus apstākļus brīvības atņemšanas iestādē. Šis pienākums iever atbilstošu sanitāro un higiēnas standartu nodrošināšanu. Minētais izriet arī no Augstākās tiesas spriedumos paustajām atziņām, proti, tas, ka cilvēkam ieslodzījumā ir jādzīvo sanitāros apstākļos un jābūt pietiekamām iespējām sevi apkopt, uzturēt savu ķermeni tīru, ir pašsaprotami. Ar šo vajadzību ieslodzījumā esošā persona nekādi neatšķiras no pārējiem cilvēkiem. Nespēja apmierināt šīs pamatvajadzības pienācīgā līmenī liek justies cilvēkam pazemojoši (Augstākās tiesas 2010. gada 6. maija sprieduma lietā Nr. SKA-160/2010 18. punkts; 2012. gada 20. aprīļa sprieduma lietā Nr. SKA-372/2012 13. punkts). Attiecībā par Projekta 18. punktā ietverto regulējumu norādāms arī, ka personiskās higiēnas ievērošana veicina cilvēka veselības saglabāšanos un nostiprināšanos. Personiskajai higiēnai ir ne tikai individuāla, bet arī sociāla nozīme, tās neievērošana var būt par cēloni dažādām slimībām, kuras var viegli izplatīties slēgtā vidē. Viens no personiskās higiēnas pamatelementiem ir ādas kopšana un matu kopšana. Atrodoties brīvības atņemšanas iestādē, būtiski ir pievērst uzmanību notiesātās personas matu, ūsu un bārdas stāvoklim, lai tie būtu kopti un kārtīgi. Ir pieņemami dažādi matu griezumi, ja tie nerada nekārtības iespaidu. Notiesātajiem vīriešiem vēlams, ka mati ir īsi. Neviens normatīvais akts nenosaka pieļaujamo vai konkrēti vēlamo matu garumu notiesātajiem un tajā pašā laikā neviens normatīvais akts neuzliek par pienākumu matus nogriezt pavisam. Notiesātajiem vīriešiem matu garumam ir jābūt tādam, lai neradītu nekārtības iespaidu, proti, priekšpusē mati nedrīkst krist pāri uzacīm, sānos – pāri ausīm. Minētais, galvenokārt, saistāms ar to, lai notiesātā seja ir labi redzama (ja notiesātais ir lietojis narkotiskās vai citas apreibinošas vielas, vai guvis sejas traumas). Savukārt, ja ir ūsas, tās ir koptas un nedrīkst pārsegt augšlūpu. Ūsu konfigurācija – no deguna kaktiņiem līdz lūpu kaktiņiem. Ja ir bārda, tā ir labi kopta un pēc iespējas īsa. Papildus norādāms, ka brīvības atņemšanas iestāde ir specifiska vide, kurā ir būtiski nodrošināt arī iekšējo kartību un drošību. Notiesātā izskats ir viens no priekšnoteikumiem šādas vides nodrošināšanā, un visa brīvības atņemšanas soda izciešanas laikā ir svarīgi saglabāt notiesātā vienveidīgu izskatu, kardināli to nemainot.
Savukārt Projekta 19. punkts noteic, ka brīvības atņemšanas iestāde notiesātajam nodrošina mazgāšanos dušā ne retāk kā divas reizes septiņās dienās, apakšveļas un gultas veļas maiņu ne retāk kā vienu reizi septiņās dienās. Minētais nozīmē, ka ar šo normu ir noteikts brīvības atņemšanas iestādes pienākums katrā konkrētā gadījumā izdarīt lietderības apsvērumus, piešķirot arī biežākas mazgāšanās reizes (ne tikai divas paredzētās), tādējādi panākot saprātīgāko, lietderīgāko un pieņemamāko risinājumu gan no valsts budžeta interešu viedokļa, gan no cilvēktiesību viedokļa. Viens no lietderības apsvērumu satura pamatkritērijiem ir nepieciešamība, kas šajā gadījumā iegūst īpašu nozīmi, ņemot vērā konkrēto faktisko apstākļu raksturu. Mazgāšanās biežums ir atkarīgs no nepieciešamības, tātad no faktiskajiem apstākļiem, kādos persona atrodas, un kas var ietekmēt nepieciešamību mazgāties biežāk vai retāk (individualizētie gadījumi, piemēram, nepieciešamība nomazgāties pēc sporta nodarbībām vai pēc darba).
Savukārt Projekta 20. punkts paredz, ka brīvības atņemšanas iestāde ne retāk kā reizi mēnesī nodrošina notiesātā apģērba mazgāšanu. Ar apģērbu šī punkta kontekstā ir saprotams pārējais notiesātā apģērbs (bikses, T-krekls, jaka, džemperis u.c.), izņemot apakšveļu, jo to saskaņā ar Projekta 19. punktu maina ne retāk kā vienu reizi septiņās dienās.
Projekta V nodaļā tiek noteikta notiesātā dienas kārtība. Kodeksa 41. panta ceturtā daļa noteic, ka brīvības atņemšanas iestādēs ar iestādes priekšnieka rīkojumu nosaka stingri reglamentētu dienas kārtību.
Saskaņā ar Projekta 21. punktu dienas kārtība ietver laiku resocializācijas, garīgās aprūpes un režīma pasākumiem, ēdienreizes, skaitliskās pārbaudes, ikdienas pastaigas, atpūtas laiku, kā arī nepārtrauktu astoņu stundu naktsmieru. Viens no notiesātā pienākumiem ir ievērot noteikto dienas kārtību. No Kodeksa 41. panta pirmās daļas izriet, ka viens no režīma pamatnoteikumiem ir notiesātajiem noteikto pienākumu precīza bezierunu izpilde. Savukārt no Kodeksa 70. panta pirmās daļas izriet, ka notiesātajiem par soda izciešanas režīmu prasību pārkāpšanu var tikt piemērots sods. Lai nodrošinātu soda izciešanas režīma ievērošanu, brīvības atņemšanas iestādē ir nepieciešams stingri reglamentēt iekšējo kārtību. Soda izciešanas režīma ievērošana ir nepieciešama, lai panāktu kārtību brīvības atņemšanas iestādē, kā arī garantētu notiesāto un darbinieku drošību. Stingri reglamentēta dienas kārtība ir līdzeklis, kā novērst iespējamos likumpārkāpumus, nodrošināt kārtību brīvības atņemšanas iestādē un aizsargāt sabiedrības drošību kopumā.
Projekta 22. punktā noteikts, ka notiesātais ar garīdznieku tiekas dienas kārtībā noteiktajā laikā.
Saskaņā ar Projekta 23. punktu brīvības atņemšanas iestādes priekšnieka noteikta amatpersona ne retāk kā reizi mēnesī pārbauda notiesātā ārējo izskatu, apģērbu, apavus un gultas piederumus. Attiecīgi brīvības atņemšanas iestādes amatpersonai ir tiesības veikt notiesātā pilna ārējā izskata pārbaudi, un notiesātajam ir pienākums tai pakļauties.
Savukārt Projekta 24. punkts noteic, ka dienas kārtībā noteiktajā laikā divas reizes dienā – no rīta un vakarā, bet, ja nepieciešams, arī citā laikā – veic notiesāto skaitlisko pārbaudi. Skaitlisko pārbaudi organizē brīvības atņemšanas iestādes amatpersona.
Projekta 25. punkts noteic, ka skaitliskās pārbaudes laikā notiesātais nostājas ierindā speciāli pārbaudei paredzētā laukumā. Sliktos laikapstākļos saskaņā ar brīvības atņemšanas iestādes amatpersonas lēmumu notiesātā skaitlisko pārbaudi veic dzīvojamā telpā vai kamerā. Norādāms, ka notiesāto skaitliskā pārbaude ir neatņemama un neizbēgama brīvības atņemšanas iestādes iekšējās kārtības sastāvdaļa, kas saistāma arī ar brīvības atņemšanas iestādes amatpersonu pienākumu veikt nepārtrauktu notiesāto diennakts uzraudzību.
Turklāt Projekta 26. punkts noteic gadījumus, kad notiesātā pārbaudi veic pēc viņa atrašanās vietas.
Lai nodrošinātu kārtību un drošību brīvības atņemšanas iestādē un izvairoties, iespējams, no notiesāto prettiesiskām rīcībām, Projekta 27. punkts paredz, ka notiesāto ievietojot kamerā, dzīvojamā telpā un izvedot no tās, notiesātas nostājās speciāli paredzētā vietā vai brīvības atņemšanas iestādes amatpersonas norādītajā vietā.
Projekta VI nodaļā tiek noteikta notiesātā garīgā aprūpe.
Projekta 28. punkts noteic, ka, lai nodrošinātu notiesātā garīgo aprūpi, kapelāni brīvības atņemšanas iestādēs organizē Latvijas Republikā likumīgi reģistrēto reliģisko organizāciju reliģisko darbību. Norādāms, ka Eiropas Cilvēktiesību tiesa (turpmāk – ECT) atzinusi, ka tiesības uz domu, apziņas un reliģijas brīvību ir viens no demokrātiskas sabiedrības pamatiem. Šo tiesību reliģiskā dimensija ir svarīgs elements, kas veido ticīgo identitāti un dzīves uzskatus, bet tā ir vērtība arī ateistiem, agnostiķiem, skeptiķiem un nepārliecinātajiem (sk., piemēram, ECT 2001. gada 13. decembra sprieduma lietā "Metropolitan Church of Bessarabia and Others v. Moldova", iesniegums Nr. 45701/99, 114. punktu).
Brīvības atņemšanas iestāde organizē notiesātā garīgā un reliģiskā satura pasākumus – dievkalpojumus, programmas, lekcijas, diskusijas, audzinošas pārrunas, muzikālus priekšnesumus un citus pasākumus (Projekta 29. punkts).
Norādāms, ka reliģisko organizāciju reliģiskās darbības notiek brīvības atņemšanas iestādes amatpersonas klātbūtnē (izņemot grēksūdzi) (Projekta 30. punkts).
Projekta 31. punkts noteic, ka notiesāto, kurš ir ievietots soda vai disciplinārajā izolatorā, garīdznieks apmeklē tikai ar brīvības atņemšanas iestādes priekšnieka atļauju. Brīvības atņemšanas iestādes administrācijas pārstāvja klātbūtne šādā gadījumā ir obligāta.
Lai nodrošinātu notiesāto personu tiesības uz reliģiskās pārliecības paušanu, Projekta 32. punkts noteic, ka, saņemot brīvības atņemšanas iestādes priekšnieka atļauju, notiesātais kamerā vai dzīvojamā telpā var glabāt reliģiskos priekšmetus un reliģisko literatūru, ja viņam tie nodoti pienesumā vai sūtījumā.
Projekta 33. un 34. punkts noteic kārtību, kādā brīvības atņemšanas iestādes administrācija var lemt par atļauju vai aizliegumu notiesātajiem glabāt reliģiskos priekšmetus un reliģisko literatūru. Projektā paredzēts, ka notiesātajiem reliģisko priekšmetu un reliģiskās literatūras glabāšanai brīvības atņemšanas iestādē ir nepieciešams saņemt brīvības atņemšanas iestādes priekšnieka atļauju, kura tiek noformēta lēmuma veidā, veicot konkrētā gadījuma individuālu apstākļu izvērtējumu, un ņemot vērā brīvības atņemšanas iestādes kapelāna atzinumu. Projektā ir paredzēta brīvības atņemšanas iestādes priekšnieka lēmuma par atļauju vai aizliegumu glabāt reliģiskos priekšmetus un reliģisko literatūru apstrīdēšanas kārtība.
Projektā ir arī paredzēta kārtība, kādā izņem reliģiskos priekšmetus vai reliģisko literatūru, kuri nodoti notiesātajiem glabāšanā, ja notiesātā persona, izmantojot reliģiskos priekšmetus vai reliģisko literatūru, izdara soda izciešanas režīma pārkāpumu (Projekta 35. punkts). Līdz ar to, ja reliģiskais priekšmets vai reliģiskā literatūra tiek izmantota neatbilstoši tā sākotnējai nozīmei un saistīts ar soda izciešanas režīma pārkāpuma izdarīšanu, tas zaudē savu reliģiskā priekšmeta nozīmi. Pieņemot, ka šim izņemtajam priekšmetam vai literatūrai varētu būt noteikta morālā vērtība, tā tiek nodota glabāšanai brīvības atņemšanas iestādei.
Savukārt Projekta 36. punkts noteic, ka brīvības atņemšanas iestādes priekšnieka lēmums par atļauju glabāt attiecīgu reliģisko priekšmetu vai reliģisko literatūru ir spēkā, pārvietojot notiesāto uz citu ieslodzījuma vietu. Minēto ir svarīgi uzsvērt, lai nepieļautu situāciju, kurā notiesātajam, ierodoties citā brīvības atņemšanas iestādē, reliģisko priekšmetu vai reliģisko literatūru varētu izņemt (piemēram, uzskatot to par aizliegto priekšmetu), vai lai radītu situāciju, kurā būtu atkārtoti jālūdz brīvības atņemšanas iestādes priekšnieka atļauja glabāt reliģisko priekšmetu vai reliģisko literatūru.
Svarīgi piebilst, ka atbilstoši Projekta 1. pielikumam notiesātajam ir atļauts glabāt septiņas grāmatas, šo septiņu grāmatu skaitā ietilpst arī reliģiskā literatūra.
Projekta VII nodaļa reglamentē televizoru, radiouztvērēju un citas personiskās sadzīves tehnikas glabāšanas un lietošanas kārtību. Kodeksa 47.1 panta pirmā daļa noteic, ka notiesātajiem atļauts izmantot personisko sadzīves tehniku. Turklāt šī paša panta otrā daļa paredz, ka Ministru kabinets nosaka brīvības atņemšanas iestādē atļautās notiesāto personiskās sadzīves tehnikas sarakstu, daudzumu un izmantošanas laiku un kārtību. Līdz ar to Projektā ir ietvertas arī normas, kas regulē iepriekš minētos jautājumus saistībā ar notiesātā personisko sadzīves tehniku.
Priekšnoteikums personiskās sadzīves tehnikas glabāšanai un lietošanai ir brīvības atņemšanas iestādes priekšnieka atļauja. Saņemot šo atļauju, notiesātais dienas kārtībā noteiktajā laikā var glabāt un lietot konkrētu personisko sadzīves tehniku, kas uzskaitīta Projekta 37. punktā. Kodeksa 47.1 panta trešā daļa noteic, ka par brīvības atņemšanas iestādes priekšnieka lēmumu attiecībā uz personisko sadzīves tehniku var iesniegt sūdzību Ieslodzījuma vietu pārvaldes priekšnieka. Ieslodzījuma vietu pārvaldes priekšnieka lēmums nav pārsūdzams. Tā kā notiesātais ir uzskatāms par brīvības atņemšanas iestādei īpaši pakļautu personu (sk., piemēram, Satversmes tiesas 2006. gada 6. februāra sprieduma lietā Nr. 2005-17-01 9. punktu, Senāta 2007. gada 14. februāra lēmuma lietā Nr. SKA-186/2007 6. punktu), aizliegums notiesātajam glabāt un lietot personisko sadzīves tehniku nav administratīvais akts, bet iestādes iekšējs lēmums.
Projekta 37. punkts noteic šādu personiskās sadzīves tehnikas uzskaitījumu, proti, televizoru bez papildu funkcijām, televizoram pievienojām videospēļu iekārtas, kuras nerada neatļautās saziņas risku, radiouztvērēju, elektrisko tējkannu, elektrisko pagarinātāju, mazās austiņas ar vadu bez papildu funkcijām, atklātajā cietumā arī bezvadu austiņas, elektrisko bārdas skujamo aparātu, elektrisko matu griežamo mašīnu, elektrisko galda ventilatoru bez papildu funkcijām, palīglīdzekli augstākās izglītības apguvei, matu ieveidošanas ierīces (sievietēm).
Šobrīd atbilstoši normatīvajam regulējumam notiesātajiem ir atļauts izmantot televizoram pievienojamās videospēles. Proti, Noteikumu Nr. 423 40. punkts noteic, ka, saņemot brīvības atņemšanas iestādes administrācijas atļauju, notiesātie kamerās un koplietošanas telpās dienas kārtībā noteiktajā laikā var lietot televizoriem pievienojamās videospēles. Tāpat attiecīgi videospēles ir iekļautas Noteikumu Nr. 423 1. pielikuma "Priekšmeti un pārtikas produkti, kurus notiesātajam ir atļauts glabāt" 10.1. apakšpunktā un 11. pielikuma "Priekšmeti, kurus atļauts nodot sūtījumos un pienesumos" 10.1. apakšpunktā. Tomēr videospēļu iekārtas pēdējo gadu laikā ir strauji attīstījušas, un to funkcionalitāte, cita starpā, paredz iespēju tās izmantot ne tikai videospēļu spēlēšanai, bet arī neatļautai ieslodzīto saziņai – gan savā starpā, gan saziņai ar personām ārpus ieslodzījuma vietas. Pie tam jaunajām videospēļu iekārtām ir bezvadu kontrolieri (pultis) ar adaptīvām pogām un taustes sajūtu tehnoloģiju, kā arī iebūvēta rācija, kas nodrošina spēlētajiem iespēju savstarpēji sazināties. Līdz ar to ieslodzītajiem, izmantojot jaunākās videospēļu iekārtas, nav nepieciešams pat ielādēt vai izmantot sazināšanas platformas, lai sarakstītos vai sazinātos ar citām personām, pietiek vien izmantot videospēļu iekārtu kontrolieri (pulti). Praksē ar vien biežāk tiek konstatēts, ka ieslodzītie videospēļu iekārtu izmanto kā neatļautu saziņas līdzekli ne tikai sarunām ar radiniekiem un laulāto, veicinot sociāli lietderīgu saikņu saglabāšanu vai atjaunošanu, bet arī ar citām personām noziedzīgo kontaktu turpināšanai, jaunu noziedzīgu nodarījumu veikšanai un organizēšanai. Turklāt, videospēļu iekārta kā neatļauts saziņas līdzeklis tiek izmantots ne tikai komunikācijai ar citām personām ārpus ieslodzījuma vietas, bet arī saziņai ar ieslodzītajiem, kas izvietoti citās ieslodzījuma vietās. Tādējādi, ieslodzītie var ietekmēt kriminālsoda izpildi, izmeklēšanas gaitu vai izmeklēšanas procesu, piemēram, ietekmējot lieciniekus vai saskaņojot liecības. Tāpat ieslodzītie, atrodoties ieslodzījumu vietās un izmantojot videospēļu iekārtu kā neatļautu saziņas līdzekli, var koordinēt dažādu noziedzīgu grupu darbības ārpus ieslodzījuma vietas, kā arī organizēt nelegālus finanšu darījumus, piemēram, naudas atmazgāšanu, krāpšanu vai nelegālu līdzekļu pārvedumus. Izmantojot neatļautus saziņas līdzekļus, ieslodzītie var plānot bēgšanu no ieslodzījuma vietas, saskaņojot un izstrādājot detalizētu bēgšanas plānu un nodrošinot nepieciešamos resursus un līdzekļus. Šāda ieslodzīto rīcība nodara kaitējumu ļoti plašām sabiedrības interesēm – sākot no valsts drošības interesēm un beidzot ar personas veselību un dzīvību. Tādējādi tiek apdraudēta ne tikai ieslodzījuma vietu drošība, bet arī sabiedrības drošība kopumā. Kaut arī ieslodzījuma vietās tiek veikti pasākumi, lai mazinātu šādas saziņas iespējas, tomēr videospēļu iekārtu funkcionalitāte paver ar vien lielākas iespējas tās izmantot neatļautai saziņai. Un, kamēr tās ir iekļautas ieslodzītajiem atļauto sadzīves priekšmetu klāstā, nav iespējams pilnībā novērst riskus, ka videospēļu iekārtas netiks izmantotas neatļautai saziņai gan ieslodzīto starpā, gan arī ārpus ieslodzījuma vietas. Ņemot vērā minēto, Projekta 37.2. apakšpunkts noteic, ka notiesātais, saņemot brīvības atņemšanas iestādes priekšnieka atļauju, var glabāt un dienas noteiktajā laikā lietot tādas televizoram pievienojamās videospēļu iekārtas, kuras nerada neatļautas saziņas risku. Atļautie saziņas veidi ir minēti Kodeksā, kā piemēram, brīvības atņemšanas iestādes telefons, īslaicīga un ilgstoša satikšanās, vēstules u.c. Ja attiecīgais sazināšanas veids nav minēts Kodeksā, tātad tas ir uzskatāms par neatļautu saziņas veidu. Tas nozīmē, ka notiesājam ir atļauts glabāt un lietot tikai tādu videospēļu iekārtu, kuru nav iespējams nekādā veidā izmantot neatļautai saziņai gan ieslodzīto starpā, gan arī ārpus ieslodzījuma vietas, proti, kuru tehniski nav iespējams nekādā veidā patstāvīgi vai pievienojot citai ierīcei pieslēgt interneta tīklam vai citam datu pārraides tīklam, tāpat kuru tehniski nevar izmantot kā rāciju, telefonu, datoru, planšetdatoru, datu nesēju, video vai audio raidītāju. Svarīgs nosacījums ir tas, vai videospēļu iekārtu var izmantot neatļautai saziņai atbilstoši tās tehniskajai specifikācijai, nevis tam, vai notiesātais šo iekārtu lietos vai nelietos neatļautai saziņai. Tātad, ja notiesātais lūgs atļauju brīvības atņemšanas iestādes priekšniekam glabāt un lietot videospēļu iekārtu, saņemot to pienesumā vai sūtījumā vai nopērkot to komersanta izveidotajā pastāvīgajā tirdzniecības vietā brīvības atņemšanas iestādes teritorijā (turpmāk – cietums veikals), brīvības atņemšanas iestādes nodarbinātie, pārbaudot attiecīgo videospēļu iekārtu, ņems vērā tās tehnisko specifikāciju.
Attiecībā par mazajām austiņām norādāms, ka atļautas ir tādas austiņas, kuras ir stiprināmas (ieliekamas) ausīs un tām nav iebūvēta mikrofona. Savukārt austiņas, kuras pilnībā aizsedz ausis un stiprinās ap galvu, var radīt brīvības atņemšanas iestādē apdraudējuma riskus, ņemot vērā, ka austiņā (kas pilnībā aizsedz ausi) var iestrādāt un slēpt brīvības atņemšanas iestādē neatļautus priekšmetus, izstrādājumus vai vielas (iestrādāt aiz austiņas polsterējuma vai plastmasas detaļām). Norādāms, ka attiecībā uz matu (tai skaitā griešanu) vai bārdas kopšanu, notiesātajam ir izvēles brīvība. Matu vai bārdas kopšanā notiesātajam ir iespēja izmantot elektrisko matu griežamo mašīnu (ražošanā ir brīvi pieejama) vai elektrisko bārdas skujamo aparātu, šķēres vai arī skujamā aparāta kaseti. Bez šaubām, attiecībā uz bezvadu matu griežamo mašīnu, tā ir ne tikai praktiska, bet arī viegli lietojama un ar zemu trokšņa līmeni. Savukārt matu griežamās mašīnas ar vadu ir jaudīgākas, taču brīvības atņemšanas iestādēs nevar izslēgt situācijas, kad notiesātās personas sava veida priekšrocības var izmantot mērķiem, kas nav savienojamas ar progresīvu soda izpildi (izmantot citu notiesāto tetovēšanai u.tml.). Taču notiesātajam šajā jautājumā ir alternatīva izvēle gan matu, gan bārdas kopšanā.
Projekta 38. punkts paredz, ka Ieslodzījuma vietu pārvaldes priekšnieks ar rīkojumu varēs noteikt notiesātā personiskās sadzīves tehniskas tehniskos parametrus, piemēram, funkcionalitāti, izmēru, kontaktligzdu skaitu, izmantošanas sezonalitāti, tādējādi notiesātajam tiks atļauta tādas personiskā sadzīves tehnikas, kas minēta Projekta 37. punktā, vienlaikus ņemot vērā Ieslodzījuma vietu pārvaldes rīkojumā noteiktos personiskās sadzīves tehnikas tehniskos parametrus.
Būtiski norādīt, ka izdevumus par individuālās sadzīves elektroiekārtas patērēto elektroenerģiju sedz notiesātais, apmaksājot attiecīgu Ieslodzījuma vietu pārvaldes maksas pakalpojumu (Projekta 39. punkts).
Ja notiesātais pārkāpj brīvības atņemšanas iestādē noteikto dienas kārtību attiecībā uz televizoru, radiouztvērēju vai citas personiskās sadzīves tehnikas izmantošanu, brīvības atņemšanas iestādes administrācija izņem šo priekšmetu un nodod glabāšanā brīvības atņemšanas iestādes noliktavā. Par izņemto un noliktavā nodoto personisko sadzīves tehniku noformē aktu divos eksemplārus, kuru paraksta notiesātais un brīvības atņemšanas iestādes amatpersona, kura nodod mantas noliktavā. Notiesātais saņem vienu parakstītu akta eksemplāru (Projekta 40. punkts).
Projekta VIII nodaļa reglamentē notiesātā uzvedības noteikumus, proti, šajā nodaļā tiek noteiktas notiesātā tiesības, pienākumi un aizliegumi. Ievērojot, ka tiesību, pienākumu un aizliegumu regulējums ir būtisks notiesāto tiesisko statusu noteicošs regulējums, to ir nepieciešams noteikt precīzāku, detalizētāku un lakoniskāku, lai nerastos neskaidrības un pārpratumi starp brīvības atņemšanas iestādes nodarbinātajiem un notiesātajiem. Turklāt, ņemot vērā, ka notiesātajam par pienākumu vai aizliegumu neievērošanu brīvības atņemšanas iestādes priekšnieks var piemērot disciplinārsodu.
Projekta 41. punktā uzskaitītas notiesātā tiesības. Pēc būtības Projektā notiesātajam ir saglabātas tādas pašas tiesības, kādas ir norādītas šī brīža Noteikumos Nr. 423, vienīgi tās nedaudz precizējot. Neskatoties uz to, ka šobrīd Noteikumos Nr. 423 nav noteiktas notiesātā tiesības lūgt kapelānu, lai viņš pieaicina notiesātā konfesijas garīdznieku, praksē notiesātajam šādas tiesības ir un tās šobrīd tiek arī realizētas brīvības atņemšanas iestādē, līdz ar to arī Projektā tiek paredzētas šādas notiesātā tiesības. Kā arī līdz šim nav nostiprinātas notiesātā tiesības sniegt paskaidrojumu, līdz ar to Projektā tiek noteikts, ka notiesātajam ir tiesības sniegt rakstisku paskaidrojumu par soda izciešanas režīma pārkāpumu izdarīšanas apstākļiem vai citos gadījumos. Būtiski, ka paskaidrojuma sniegšana ir notiesātā brīva griba, tās ir viņa tiesības, kuru notiesātais var realizēt vai nerealizēt pēc paša vēlēšanās, turklāt paskaidrojuma nesniegšana nevar radīt notiesātajām negatīvās sekas. Līdz ar to paskaidrojuma sniegšana ir notiesātā tiesības, nevis pienākums.
Šobrīd notiesātā pienākumi uzskaitīti Noteikumu Nr. 423 44. punktā un pēc būtības tikai nedaudz tos precizējot un pārformulējot, tie ir iekļauti Projekta 42. punktā. Papildus Projekta 42. punktā nostiprināti tādi pienākumi, kas nav norādīti Noteikumu Nr. 423 44. punktā, bet tie izriet no citiem Noteikumu Nr. 423 pantiem, citiem Ministru kabineta noteikumiem, kā arī no Kodeksā ietvertajām normām, kā piemēram, notiesātā pienākums pakļauts pārmeklēšanai, apmaksāt Ieslodzījuma vietu pārvaldes maksas pakalpojumu cenrādi noteiktajā kārtībā un apmērā, nēsāt atpazīšanas zīmi.
Savukārt Projekta 43. punktā uzskaitīti aizliegumi, kuri notiesātajiem jāievēro, atrodoties brīvības atņemšanas iestādē. Laika gaitā, noformējot ziņojumus par soda izciešanas režīma pārkāpumiem un pēc tam piemērojot par to arī sodus, tika konstatēts, ka šie aizliegumi nav precīzi noformulēti, kā arī nepieciešamas nostiprināt jaunus aizliegumus. Līdz ar to Projektā tiek ietverti tie paši aizliegumi, kas minēti Noteikumu Nr. 423 45. punktā, tos precizējot un papildinot ar jauniem aizliegumiem, kuri ir svarīgi ikdienas darbā ar notiesātajiem, lai nodrošinātu kārtību un drošību brīvības atņemšanas iestādē, kā arī lai atturētu notiesātos no prettiesiskām rīcībām.
Lai atbalstītu notiesāto jaunrades iniciatīvu un nodrošinātu viņiem iespēju attīstīt savas mākslinieciskās prasmes, Projekta 44. punkts noteic, ka notiesātais ar brīvības atņemšanas iestādes priekšnieka atļauju var izmantot un glabāt personiskos mūzikas instrumentus, materiālus un instrumentus māksliniecisko un lietišķās mākslas izstrādājumu izgatavošanai, kā arī citus priekšmetus, kas nepieciešami notiesātā jaunrades iniciatīvu īstenošanai. Turklāt šāda regulējuma ieviešana, iespējams, motivēs notiesātos lietderīgi izmantot savu brīvo laiku, tādējādi iegūstot jaunas prasmes un zināšanas, kas turpmāk noderēs, atrodoties ārpus brīvības atņemšanas iestādes.
Projekta IX nodaļa noteic pienesumu un sūtījumu saņemšanas un izsniegšanas kārtību.
Projekta 45. punkts noteic, ka pienesumus un sūtījumus reģistrē un uzskaita brīvības atņemšanas iestādes administrācija.
Projekta 46. punktā paredzēts, ka pienesumā un sūtījumā notiesātajam atļauts saņemt priekšmetus saskaņā ar Projekta 5. pielikumu.
Projekts noteic, ka pienesumu nodošanai iekārto telpu, kurā persona, kas notiesātajam atnesusi pienesumu (turpmāk – pienesuma piegādātājs), var brīvi ieiet brīvības atņemšanas iestādes administrācijas noteiktajā laikā (Projekta 47. punkts).
Projekta 48. punkts savukārt noteic, ka šo noteikumu 47. punktā minētajā telpā jābūt galdam, rakstāmpiederumiem, krēslam vai solam un kastītei, kurā ievietot sūdzības un iesniegumus. Minētais ir paredzēts pienesuma piegādātāja ērtībām, kā arī, lai nodrošinātu vienotu praksi (standartu) attiecīgā jautājuma risinājumā visās brīvības atņemšanas iestādēs.
Projektā paredzēts, ka telpā redzamā vietā izvieto attiecīgo normatīvo aktu izrakstus, kuros noteikts pienesumos atļautais priekšmetu sortiments, pienesuma pieņemšanas kārtība, kā arī informācija par personas atbildību par neatļautu priekšmetu, izstrādājumu un vielu nodošanu vai saņemšanu (Projekta 49. punkts).
Projekta 50. punkts noteic, ka pienesuma piegādātājs nododot pienesumu iesniedz iesniegumu par pienesumu (Projekta 6. pielikums) divos eksemplāros un uzrāda personu apliecinošu dokumentu.
Savukārt brīvības atņemšanas iestādes amatpersona pienesuma piegādātāja klātbūtnē pārbauda pienesuma saturu. Pēc pienesuma pārbaudes vienu iesnieguma eksemplāru izsniedz pienesuma piegādātājam, bet otru iesnieguma eksemplāru notiesātais paraksta pēc pienesuma saņemšanas (Projekta 51. punkts).
Bet, ja pienesumā ietilpst plombēta sadzīves tehnika, tā tiek pieņemta tikai tad, ja pienesuma piegādātājs rakstiski apliecina atļauju noņemt plombu sadzīves tehnikas apskatei (Projekta 52. punkts). Minētās prasības pamatā ir drošības apsvērumi, lai nepieļautu situācijas, kad brīvības atņemšanas iestādēs ar pienesumos esošās sadzīves tehnikas starpniecību tiek piegādāti un ienesti brīvības atņemšanas iestādē neatļauti priekšmeti, izstrādājumi un vielas.
Projekta 53. punkts noteic, ka priekšmetus, kuri nav minēti Projekta 5. pielikumā norādītajā sarakstā, vai kuru glabāšanai Projektā minētajos gadījumos nav saņemta brīvības atņemšanas iestādes priekšnieka atļauja, vai kuru skaits (daudzums) pārsniedz atļauto skaitu (daudzumu), izsniedz atpakaļ pienesuma piegādātājam. Turpretim, ja atklāj, ka pienesumā vai sūtījumā slēptā veidā ir ievietoti pienesumos un sūtījumos aizliegtie priekšmeti, izstrādājumi un vielas, vai atklāj ieročus vai ieročiem līdzīgus priekšmetus, narkotiskās vai citas nezināmas izcelsmes vielas vai zāles, pienesumu vai sūtījumu aiztur un veic neatliekamās izmeklēšanas darbības. Pēc tam lietas materiālus nodod pēc piekritības (Projekta 54. punkts).
Projekta 55. punkts paredz, ka notiesātajam, kurš pārvietots uz citu ieslodzījuma vietu, sūtījumu pārsūta par brīvības atņemšanas iestādes līdzekļiem.
Tāpat Projektā paredzēts, ja notiesātajam nav tiesību saņemt viņam adresēto sūtījumu vai notiesātais ir atbrīvots vai miris, sūtījumu nosūta atpakaļ nosūtītājam ar atzīmi "Sūtījumu nodot nevar", norādot iemeslu (Projekta 56. punkts).
Projekta 57. punktā noteikts, ka sūtījumu atver un pārbauda tā notiesātā klātbūtnē, kuram sūtījums ir adresēts. Attiecīgi notiesātajai personai ir iespēja gūt pilnīgu pārliecību par sev adresētā sūtījuma saturu un sūtījumā esošo priekšmetu vai mantu stāvokli.
Projekta 58. punkts noteic, ka no sūtījuma izņemtos priekšmetus, izstrādājumus un vielas, kuras nav minētas Projekta 5. pielikumā vai kuru glabāšanai Projektā minētajos gadījumos nav saņemta brīvības atņemšanas iestādes priekšnieka atļauja, vai kuru skaits (daudzums) pārsniedz atļauto skaitu (daudzumu) vai neatbilst brīvības atņemšanas iestādes darbību reglamentējošo normatīvo aktu prasībām, pieņem glabāšanā un par to paziņo nosūtītājam. Ja nosūtītājs triju mēnešu laikā šos priekšmetus, izstrādājumus, vielas un pārtikas produktus no brīvības atņemšanas iestādes noliktavas nav izņēmis, noformē aktu par to iznīcināšanu un izņemtos priekšmetus, izstrādājumus, vielas un pārtikas produktus iznīcina. Pārtikas produktus, kas ātri bojājas, iznīcina nekavējoties, bet ne vēlāk kā nākamajā darba dienā. Savukārt, ja sūtījumā vai pienesumā pieņem notiesātajam paredzētos mācību materiālus, tos neuzskata par pienesumu vai sūtījumu (Projekta 59. punkts).
Projekta X nodaļa noteic notiesātā apmeklēšanas kārtību. Ar vārdu "apmeklēšanu" apzīmē gan apmeklējumu, gan satikšanos. Saskaņā ar Kodeksa 45. panta pirmo, otro un trešo daļu notiesātajām personām atkarībā no brīvības atņemšanas iestādes veida un soda izciešanas režīma pakāpes ir paredzētas divu veidu satikšanās ar radiniekiem un citām personām:1) īslaicīgās satikšanās, kuras ilgst no vienas stundas līdz divām stundām; 2) ilgstošās satikšanās – uz laiku no divpadsmit līdz četrdesmit-astoņām stundām. Savukārt ar apmeklējumu ir saprotama jebkuras personas nākšana uz brīvības atņemšanas iestādi pie notiesātā (vispārīgs apzīmējums). Taču apmeklējuma nosacījumi nav attiecināmi uz personām, kuras ierodas brīvības atņemšanas iestādē, lai veiktu profesionālos pienākumus.
Projekta 60. punkts noteic, ka satikšanās vai apmeklējuma atļauju piešķir brīvības atņemšanas iestādes priekšnieks, pamatojoties uz notiesātā iesniegumu, kurā norādīts vēlamais tikšanās datums, apmeklētāja dati un radniecības pakāpe. Notiesātajiem likumā noteiktās satikšanos organizē un nodrošina rindas kārtībā, tādējādi paredzot vienādas iespējas visiem notiesātajiem. Attiecīgi priekšnoteikums, lai notiktu satikšanās vai apmeklējums, ir brīvības atņemšanas iestādes priekšnieka atļauja, kura izdota, pamatojoties uz paša notiesātā vēlmi tikties. Tādējādi notiesātajam ir iespējas uzturēt un saglabāt gan ģimenes un radnieciskos sakarus, gan satikties arī ar citām personām. Lai pārbaudītu notiesātā iesniegumā norādīto personu radniecību ar notiesāto, brīvības atņemšanas iestādes amatpersona vai darbinieks pārbauda personas datus Fizisko personu reģistrā. Līdz ar to apmeklētājam (radiniekam, laulātajam) nav jāpierāda sava radniecība ar notiesāto ar dokumentu starpniecību. Sodu reģistrā tiek pārbaudīta apmeklētāja sodāmība. Sodāmības informācijas pārbaude ir nepieciešama, lai nodrošinātu drošību brīvības atņemšanas iestādēs. Projekta 61. punkts noteic, ka satikšanās vai apmeklējuma ilgumu nosaka brīvības atņemšanas iestādes priekšnieks. Notiesātais vai viņa apmeklētājs var saīsināt satikšanās vai apmeklējuma laiku. Attiecīgi notiesātā satikšanās skaits un ilgums ir atkarīgs no notiesātā soda izciešanas režīma pakāpes (tiesību apjoma) atbilstoši Kodeksā noteiktajam.
Tāpat Projekta 62. punkts noteic, ka katru mēnesi līdz desmitajam datumam brīvības atņemšanas iestādes priekšnieks apstiprina īslaicīgās un ilglaicīgās satikšanos grafiku nākamajam mēnesim. Notiesātais tiek informēts par satikšanās piešķiršanu. Attiecīgi notiesātais tiek informēts par iekļaušanu satikšanos grafikā, un šāda kārtība ļauj izvairīties no strīdus situācijām (nodrošinot vienādas notiesāto tiesības uz satikšanos). Projekta 63. punkts paredz, ka pirms satikšanās vai apmeklējuma apmeklētājs uzrāda personu apliecinošu dokumentu, bērns līdz 15 gadu vecumam – dzimšanas apliecību. Praksē ir situācijas, kad bērnu pie notiesātā ved vecmamma vai vectēvs, vai cits radinieks. Brīvības atņemšanas iestādes rīcībā nav informācijas, īpaši situācijās, kad notiesātais vairs nav laulībā ar sava bērna māti, par to, vai tiesa nav noteikusi bērna saskarsmes ierobežojumus attiecībā uz notiesāto. Brīvības atņemšanas iestādei nav tiesību šādu informāciju pieprasīt, kā rezultātā var rasties situācijas, kad tiek pārkāptas tiesas spriedumā noteiktās saskarsmes tiesības starp notiesāto un bērnu. Līdz ar to Projekts noteic, ja nepilngadīga persona apmeklē notiesāto ar personu, kura nav likumiskais pārstāvis, tad ir jāuzrāda notariāli apliecināta pilnvara, ar kuru likumiskais pārstāvis, kas atrodas ārpus ieslodzījuma vietas, atļauj nepilngadīgajai personai satikties ar notiesāto.
Tāpat pirms satikšanās vai apmeklējuma apmeklētājs parakstās par to, ka ir informēts par atbildību, kura var iestāties, saņemot vai nododot notiesātajam priekšmetus, izstrādājumus un vielas, kuras ir aizliegtas brīvības atņemšanas iestādē, un apmeklētājam izskaidro brīvības atņemšanas iestādes iekšējās kārtības noteikumus. Ja brīvības atņemšanas iestādes noteiktā kārtība tiek pārkāpta, satikšanos vai apmeklējumu pārtrauc (Projekta 64. punkts).
Projekta 65. punkts noteic, ka pirms satikšanās vai apmeklējuma veic apmeklētāja pārmeklēšanu, mantu un apģērba apskati. Praksē ir konstatēts, ka aizliegtos priekšmetus, izstrādājumus un vielas notiesātajiem var piegādāt jebkurš (gan radinieks, gan cita persona), t.sk. izmantojot bērnus, slēpjot aizliegtos priekšmetus, izstrādājumus vai vielas bērnu autiņbiksītēs, pārtikā, piederumos u.tml., kā arī personas ar invaliditāti, slēpjot aizliegtos priekšmetus, izstrādājumus un vielas medicīniskās ierīcēs. Lai nepieļautu situāciju, ka brīvības atņemšanas iestādē nekontrolēti var nonākt aizliegtie priekšmeti, izstrādājumi un vielas, jo šādā situācija var apdraudēt brīvības atņemšanas iestādes iekšējo kārtību un drošību, pirms satikšanās vai apmeklējuma veic apmeklētāja pārmeklēšanu, mantu un apģērba apskati.
Projekta 66. punkts skaidri definē gadījumus, kad satikšanās vai apmeklējums netiek atļauts: apmeklētājs atsakās no mantu un apģērba apskates vai pārmeklēšanas, vai atsakās nodot brīvības atņemšanas iestādē neatļautus priekšmetus, izstrādājumus un vielas (Projekta 66.1. apakšpunkts); ja apskates vai pārmeklēšanas laikā tiek izņemti no pārbaudes slēpti priekšmeti, vielas vai pārtikas produkti, kurus apmeklētājiem ienest aizliegts (Projekta 66.2. apakšpunkts); ja apmeklētājs atrodas alkohola, narkotisko vai citu apreibinošo vielu ietekmē vai atsakās pakļauties pārbaudei, kuras mērķis ir konstatēt alkohola, narkotisko vai citu apreibinošo vielu ietekmi (Projekta 66.3. apakšpunkts); ja apmeklētājs atsakās uzrādīt derīgu personu apliecinošu dokumentu, bērns līdz 15 gadu vecumam – dzimšanas apliecību vai derīgu personu apliecinošu dokumentu (Projekta 66.4. apakšpunktu; apmeklētājs atsakās apliecināt, ka ir iepazinies ar Projekta 64. punktā minēto (Projekta 66.5. apakšpunkts).
Projekta 67. punkts noteic, ka satikšanās vai apmeklējuma laikā kopā ar notiesāto vienlaikus var uzturēties līdz 4 personām, no kurām viena ir pilngadīga, ņemot vērā attiecīgās brīvības atņemšanas iestādē pieejamo infrastruktūru.
Projekta 68. punkts savukārt noteic, ka notiesātajam, kurš ārstējas Latvijas Cietumu slimnīcā, satikšanos atļauj, ja saņemta ārstējošā ārsta atļauja.
Projekta 69. punkts noteic, ka pirms un pēc satikšanās vai apmeklējuma notiesāto pārmeklē. Uz ilglaicīgo satikšanos notiesātais drīkst ņemt līdzi tikai higiēnas un smēķēšanas piederumus. Norādāms, ka notiesātās personas pārmeklēšana pirms un pēc satikšanās ir obligāti veicama darbība brīvības atņemšanas iestādes iekšējās kārtības un drošības nodrošināšanai.
Projekta 70. punkts noteic, ka ilglaicīgās satikšanās telpā apmeklētāji drīkst ienest tikai tādus priekšmetus un pārtikas produktus, kurus notiesātajiem ir atļauts glabāt, bet notiesātais tos nedrīkst iznest no satikšanās telpas. Ilglaicīgās satikšanās telpā apmeklētājam ir aizliegts ienest personīgo gultas veļu. Attiecīgi minētais nosakāms, lai nepieļautu aizliegtu priekšmetu, izstrādājumu un vielu nonākšanu brīvības atņemšanas iestādē, lai notiesātajiem brīvības atņemšanas iestādēs varētu nodrošināt epidemioloģiskās drošības un higiēnas noteikumiem atbilstošus sadzīves apstākļus. Projekta 71. punkts stingri noteic, ka satikšanās vai apmeklējuma laikā aizliegts nodot notiesātajam vai apmeklētājam dokumentus, piezīmes, shēmas, rasējumus, vēstules un pierakstus. Norādāms, ka minētais punkts faktiski noteic, ka satikšanās un apmeklējuma laikā aizliegts nodot jebkādus priekšmetus, izstrādājumus un vielas. Saskaņā ar Projekta 72. punktu pirmo satikšanos notiesātajam var atļaut dienas kārtībā noteiktajā laikā tūlīt pēc viņa ievietošanas brīvības atņemšanas iestādē, bet turpmākās satikšanās piešķir ar intervālu, kas ir skaitļa 12 dalījums ar attiecīgajā režīma pakāpē paredzēto satikšanos skaitu gadā.
Savukārt notiesātajam, kas pārvietots no citas brīvības atņemšanas iestādes, nākamā satikšanās piešķirama, ņemot vērā iepriekšējā brīvības atņemšanas iestādē piešķirto satikšanos skaitu (Projekta 73. punkts).
Projekta 74. punkts noteic, ka satikšanās vai apmeklējuma laikā brīvības atņemšanas iestādes administrācija atbrīvo notiesāto no citiem pasākumiem. Attiecīgi notiesātais satikšanās vai apmeklējuma laikā nebūs iesaistīts brīvības atņemšanas iestādē plānotos pasākumos, darbā vai mācībās.
Projektā 75. punktā paredzēts, ka satikšanos vai apmeklējumu nepiešķir vai to var pārtraukt ārkārtēju apdraudējuma situāciju, katastrofas vai tās draudu gadījumu, ārkārtējās situācijas vai izņēmuma stāvokļa dēļ, kā arī stihisku nelaimju dēļ.
Tāpat Projekta 76. punkts paredz, ka nav atļauts sadalīt vienas satikšanās laiku vairākās reizēs. Pārtrauktu satikšanos turpināt nevar.
Satikšanās reģistrē un uzskaita brīvības atņemšanas iestādes administrācija (Projekta 77. punkts). Attiecīgi visi šie uzskaitītie procesi brīvības atņemšanas iestādē ir reģistrēti un nepieciešamības gadījumā ir pārbaudāmi.
Pamatojoties uz notiesātā rakstisku iesniegumu un brīvības atņemšanas iestādes priekšnieka atļauju, ilglaicīgo satikšanos var aizstāt ar īslaicīgo satikšanos (Projekta 78. punkts). Ja notiesātais vēlas (sev zināmu apstākļu dēļ) ilglaicīgo satikšanos aizstāt ar īslaicīgo satikšanos, viņam ir šāda iespēja.
Projekta XII nodaļa noteic pamudinājumu un disciplinārsodu piemērošanas kārtību notiesātajam. Kodeksa 68. pants noteic, ka par labu uzvedību un godīgu attieksmi pret darbu vai mācībām brīvības atņemšanas iestādes administrācija notiesātajiem var piemērot Kodeksā noteiktos pamudinājumus. Savukārt Kodeksa 70. pants paredz soda veidus personām, kam atņemta brīvība, un Kodeksa 71. pants – kārtību, kādā ar brīvības atņemšanu notiesātajiem uzliekami sodi. Projektā tiek noteikta lēmuma par pamudinājumu un sodu piemērošanu noformēšanas kārtība.
Projekta 81. punkts paredz, ka brīvības atņemšanas iestādes priekšnieks notiesātajam disciplinārsodu un pamudinājumu piemēro ar rakstisku lēmumu.
Savukārt Projekta 82. punkts noteic, ka brīvības atņemšanas iestādes priekšnieks lēmumu par soda nepiemērošanu noformē rezolūcijas veidā uz ziņojuma par notiesātā izdarīto soda izciešanas režīma pārkāpumu. Ar lēmumu par soda nepiemērošanu iepazīstina notiesāto, kas ar parakstu apliecina, ka ir iepazinies ar lēmumu. Attiecīgi, lai nepalielinātu administratīvo slogu un netiktu noformēti nevajadzīgi dokumenti, kā arī ņemot vērā, ka notiesātais, visticamāk, neapstrīdēs un nepārsūdzēs viņam labvēlīgu lēmumu, lietderīgi ir lēmumu par soda nepiemērošanu noformēt rezolūcijas veidā.
Projekta 83. punkts paredz, ka notiesāto iepazīstina ar brīvības atņemšanas priekšnieka lēmumu par soda piemērošanu un vienas darbdienas laikā izsniedz viņam apliecinātu lēmuma kopiju bez maksas. Lēmuma saņemšanu notiesātais apliecina ar parakstu lēmuma attiecīgajā sadaļā.
Notiesātajam, kuru ievieto soda vai disciplinārajā izolatorā, atļauts ņemt līdzi personiskās higiēnas piederumus, brilles, kontaktlēcas, rakstāmpiederumus, aploksnes, vienu grāmatu un ar tiesvedību saistītos dokumentus un pierakstus, kā arī ar brīvības atņemšanas iestādes ārstniecības personas atļauju – medicīniskās ierīces un medikamentus. Grāmatu var apmainīt reizi nedēļā (Projekta 84. punkts).
Savukārt brīvības atņemšanas iestādes priekšnieka prombūtnes laikā brīvības atņemšanas iestādes amatpersona, kas ir atbildīga par diennakts uzraudzību un apsardzi, dod rīkojumu par notiesātā izolēšanu uz laiku, kas nepārsniedz 64 stundas, ja notiesātā pārkāpumu var pārtraukt tikai ar notiesātā ievietošanu soda vai disciplinārajā izolatorā (Projekta 85. punkts). Brīvības atņemšanas iestādes priekšnieka dežurējošais palīgs ir tā amatpersona, kura ir atbildīga par diennakts uzraudzību un apsardzi.
Projekta XIII nodaļa noteic drošības pasākumus. Atbilstoši Kodeksa 41. panta otrajai daļai notiesātie ir pakļauti pārmeklēšanai, ko izdara tā paša dzimuma persona. Attiecīgi Projekta XIII nodaļā tiek noteikta arī pārmeklēšanas kārtība.
Projekta 86. punkts paredz, ka brīvības atņemšanas iestādes amatpersonai ir tiesības pārmeklēt notiesāto un viņa mantas, apmeklētāju un viņa mantas, kā arī brīvības atņemšanas iestādes teritoriju, ēkas un telpas. Tāpat šis pants noteic, ka pārmeklēšanā var izmantot tehniskos līdzekļus, piemēram, metāla detektoru, vai dienesta suni. Būtiski ir tas, ka brīvības atņemšanas iestādes amatpersona pārmeklēšanu var veikt jebkurā diennakts laikā, tomēr ir nosacījums, ka naktsmiera laikā pārmeklēt kameras, dzīvojamās telpas vai citas telpas, kurās atrodas notiesātie, var tikai tad, ja ir pamatotas aizdomas, ka tiek apdraudēta brīvības atņemšanas iestādes drošība vai personas dzīvība vai veselības (Projekta 87. punkts). Attiecīgi notiesātā naktsmiers bez pamatotām aizdomām netiek traucēts.
Projekta 88. punkts noteic, ka, veicot kameras vai dzīvojamās telpas un tajā esošo mantu pārmeklēšanu, notiesātos izved uz atsevišķu telpu, atstājot vienu notiesāto, kura klātbūtnē veic telpu un mantu pārmeklēšanu. Ja kamerā vai dzīvojamā telpā izvietots viens notiesātais, kameras vai telpas un tajā esošo mantu pārmeklēšanu veic šī paša notiesātā klātbūtnē. Attiecīgi telpu un mantu pārmeklēšana vienmēr notiks kāda notiesātā klātbūtnē, kurš vajadzības gadījumā varēs sniegt informāciju par pārmeklēšanas gaitu.
Savukārt Projekta 89. punkts paredz, ja pārmeklēšanas laikā nepieciešams izģērbt pārmeklējamo personu, nodrošina pārmeklējamās personas privātumu.
Ieslodzījuma vietu pārvaldes likuma 22. panta pirmās daļas 4. punkts noteic, ka amatpersonai, pildot dienesta uzdevumus, ir tiesības un pienākums normatīvajos aktos noteiktajā kārtībā izdarīt personu apskati, telpu, mantu un apģērbu pārbaudi, arī izmantojot tehniskos līdzekļus, izņemt priekšmetus, izstrādājumus un vielas, kuras aizliegts ienest, lietot un glabāt ieslodzījuma vietā. Notiesāto var pārmeklēt, veicot pilnīgu pārmeklēšanu (ar personas izģērbšanos) vai daļēju pārmeklēšanu (bez personas izģērbšanās). Brīvības atņemšanas iestādes amatpersona notiesātā pilnīgās pārmeklēšanas laikā pārmeklē notiesātā apģērbu, mantas, galvassegu un apavus un pārbauda notiesātā ķermeni, protēzes un medicīniskās ierīces. Tātad notiesātā pilnīgā pārmeklēšana iever sevī gan notiesātā pārmeklēšanu no ārpus, gan ķermeņa atveru pārbaudīšanu. Līdz ar to brīvības atņemšanas iestādes amatpersona pati veic notiesātā pārmeklēšanu no ārpus, un kad ir nepieciešams pārbaudīt notiesātā ķermeņa dobumus, protēzes vai medicīniskās saites, brīvības atņemšanas iestādes amatpersona pieaicina brīvības atņemšanas iestādes ārstniecības personu (Projekta 90. punkts).
Projekta 91. punktā detalizēti tiek uzskaitīti gadījumi, kuros notiesāto un viņa mantas pārmeklē.
Notiesāto pārmeklē, veicot pilnīgu pārmeklēšanu (ar personas pilnu izģērbšanu) vai daļēju pārmeklēšanu (bez personas pilnas izģērbšanas) (Projekta 92. punkts).
Par pilnīgas pārmeklēšanas veikšanu noformē pārmeklēšanas protokolu. Par daļēju pārmeklēšanu minēto protokolu noformē, ja tiek atrasti aizliegtie priekšmeti, vielas vai izstrādājumi (Projekta 93. punkts).
Projekta 94. punktā ir secīgi uzskaitīts notiesātā daļējas pārmeklēšanas process (veicamās darbības).
Savukārt Projekta 95. punktā secīgi uzskaitīts notiesātā pilnīgas pārmeklēšanas process.
Projekta 96. punkts noteic, ja, veicot daļējo pārmeklēšanu, rodas pamatotas aizdomas par aizliegto priekšmetu, vielu vai izstrādājumu glabāšanu, brīvības atņemšanas iestādes amatpersona veic pilnīgo pārmeklēšanu.
Projekta 97. punkts noteic, ka pārmeklēšanas laikā atrastos aizliegtos priekšmetus, izstrādājumus un vielas, un kas netika labprātīgi nodotas, atsavina un iznīcina, par to noformējot aktu.
Projekta 98. punkts noteic, ka brīvības atņemšanas iestādes teritorijā un koplietošanas telpās veic videonovērošanu, lai nodrošinātu notiesāto un citu personu, kuras atrodas brīvības atņemšanas iestādē vai tās teritorijā, apsardzi, drošību un uzraudzību, kā arī lai atturētu no prettiesisku darbību veikšanas.
Savukārt Projekta 99. punkts noteic, ka, individuāli izvērtējot apstākļus, videonovērošanu var veikt notiesāto kamerās vai dzīvojamajās telpās.
Projekta XIV nodaļā noteikta kārtība, kādā brīvības atņemšanas iestādes administrācija rīkojas notiesātā nāves gadījumā.
Projekta 100. punkts noteic, ka brīvība atņemšanas amatpersonai, kas ir atbildīga par diennakts uzraudzību un apsardzi, ir pienākums par notiesātā nāvi nekavējoties telefoniski ziņot Ieslodzījuma vietu pārvaldes un brīvības atņemšanas iestādes vadības atbildīgajai amatpersonai un Ieslodzījuma vietu pārvaldes centrālā aparāta amatpersonai, kura ir atbildīga par izmeklēšanas veikšanu.
Savukārt Projekta 101. punkts noteic brīvības atņemšanas iestādes priekšnieka pienākumu paziņot par notiesātā nāvi attiecīgajā apakšpunktā norādītājai iestādēm. Tā kā notiesātā nāve tāpat kā jebkuras citas personas, kura atrodas brīvībā, nāve ir cieši saistīta ar mantojuma jautājumiem, brīvības atņemšanas iestādes priekšniekam ir pienākums par notiesātā nāvi paziņot arī mirušā notiesātā radiniekiem, tajā skaitā arī par mirušā notiesātā personīgajām mantām, dokumentiem, kas glabājās brīvības atņemšanas iestādē, un personiskās naudas uzskaites kartē un atbrīvošanas fondā esošajiem naudas līdzekļiem (Projekta 101.4. apakšpunkts).
Ņemot vērā, ka brīvības atņemšanas iestādes administrācija mirušā notiesātā mantas, dokumentus un uzkrātos naudas līdzekļus var izsniegt tikai viņa mantiniekiem, ir svarīgi Projektā paredzēt, ka mirušā notiesātā personīgos dokumentus un mantas izsniedz viņa mantiniekiem. Pamatojoties uz mirušā notiesātā mantinieka iesniegumu un uzrādot mantojuma apliecību, mirušā notiesātā personiskās naudas uzskaites kartē un atbrīvošanas fondā esošos naudas līdzekļus pārskaita uz minētā mantinieka kontu, kas atvērts pie maksājumu pakalpojumu sniedzēja. Par naudas, dokumentu un mantu izsniegšanu noformē aktu, kuru pievieno mirušā notiesātā personas lietai (Projekta 102. punkts). Projekta 8. pielikumā paredzēta attiecīgā akta veidlapa.
Latvijas Republikas Civillikuma 693. pantā ir noteikti mantojuma pieņemšanas termiņi, kas ir atkarīgi no dažādiem apstākļiem (piemēram, no mantojuma atstājēja gribas, no personas, kura noformē uzaicinājumu pieņemt mantojumu). Turklāt Civillikuma 693. panta trešajā daļā paredzēts vispārīgs mantojuma pieņemšanas termiņš, proti, ja nav bijis uzaicinājuma pieņem mantojumu, tad mantiniekiem jāizsaka sava griba pieņemt mantojumu gada laikā. Ņemot vērā, ka brīvības atņemšanas iestāde nav iesaistīta mirušā notiesātā mantojuma pieņemšanas procesā, tai arī nav zināms, kāds ir mantojuma pieņemšanas termiņš katrā konkrētajā gadījumā, nepieciešams Projektā paredzēt saprātīgu termiņu, kura laikā mirušā notiesātā mantinieki var vērsties pie brīvības atņemšanas iestādes administrācijas ar lūgumu izsniegt mirušā notiesātā mantas, dokumentus un uzkrātos naudas līdzekļus. Tā kā vispārīgs mantojuma pieņemšanas termiņš ir viens gads, Projekta 105. punktā ir noteikts, ka divu gadu laikā no notiesātā miršanas mirušā notiesātā mantinieki var vērsties pie brīvības atņemšanas iestādes administrācijas ar lūgumu izsniegt mirušā notiesātā mantas, dokumentus un uzkrātos naudas līdzekļus. Divi gadi no notiesātā miršanas ir pietiekams laiks, lai mantinieki paspētu pieņemt mantojumu un lai varētu vērsties ar attiecīgu iesniegumu brīvības atņemšanas iestādē. Turklāt, ja mirušajam notiesātajam nav mantinieku vai divu gadu laikā mirušā notiesātā mantinieki nav vērsušies pie brīvības atņemšanas iestādes administrācijas ar attiecīgu lūgumu: notiesātā personiskās naudas uzskaites kartē un atbrīvošanas fondā esošos naudas līdzekļus pārskaita valsts budžeta ieņēmumos (105.1. apakšpunkts); par pārējo mantu noformē aktu un mantu iznīcina (105.2. apakšpunkts).
Projekta XV nodaļā noteiktas prasības, kas jāievēro notiesātajiem atklātajos cietumos. Projekta 106. punkts paredz, ka notiesātajam ir pienākums nekavējoties rakstveidā informēt brīvības atņemšanas iestādes priekšnieku par viņa rīcībā esošo personisko datortehniku un mobilo telefonu, kā arī to sastāvdaļām, norādot tā nosaukumu, modeli, IMEI kodu un sērijas numuru, un to uzrādīt brīvības atņemšanas iestādes administrācijai. Kodeksa 41. panta sestā daļa, cita starp, noteic, ka notiesātajiem, kuri sodu izcieš atklātajos cietumos, ar brīvības atņemšanas iestādes priekšnieka atļauju ir atļauts glabāt arī personisko datortehniku ar interneta pieeju, ja tā nepieciešama notiesātā izglītības apguves vai nodarbinātības nodrošināšanai, un personisko mobilo telefonu. Notiesāto glabāšanā esošā personiskā datortehnika un mobilais telefons tiek pakļauti pārbaudei. Savukārt Kodeksa 50.6 panta sestās daļas 2. punkts noteic, ka notiesātajiem atklātajos cietumos ir tiesības glabāt pie sevis personisko datortehniku ar interneta pieeju un personisko mobilo telefonu, kuri reģistrēti brīvības atņemšanas iestādes priekšnieka noteiktajā kārtībā. Attiecīgi, lai brīvības atņemšanas iestādes administrācija varētu veikt šo Kodeksā noteikto pārbaudi un reģistrāciju, notiesātajam nekavējoties jāsniedz brīvības atņemšanas iestādes administrācijai informācija par viņa rīcībā esošo personisko datortehniku un mobilo telefonu, kā arī to sastāvdaļām, norādot tā nosaukumu, modeli, IMEI kodu un sērijas numuru.
Savukārt Projekta 107. punkts noteic, ka notiesātajam ir atļauts viņa rīcībā esošo personisko datortehniku un mobilo telefonu lietot dienas kārtībā paredzētajā laikā. Attiecīgi arī atklātajā cietumā notiesātajam ir pienākums ievērot brīvības atņemšanas iestādes dienas kārtību.
Projekta 108. punkts noteic, ka notiesātajam un apmeklētājam brīvības atņemšanas iestādes teritorijā veikt video, audio ierakstu un fotografēt ir atļauts, saņemot brīvības atņemšanas iestādes priekšnieka atļauju. Veiktie ieraksti un uzņemtās fotogrāfijas ir pakļautas pārbaudei. Būtiski, ka apmeklētājam vai notiesātajam, veicot video, audio ierakstu vai fotografējot, jāievēro trešo personu tiesības uz savu personu datu aizsardzību.
Notiesāto un apmeklētāju satikšanās organizē saskaņā ar brīvības atņemšanas iestādes priekšnieka apstiprinātu grafiku un notiek norādītajā vietā vai telpā (Projekta 109. punkts). Kodeksa 50.6 panta sestās daļas 4. punkts noteic, ka notiesātajiem atklātajos cietumos ir tiesības brīvības atņemšanas iestādes dienas kārtībā paredzētajā laikā uzņemt pie sevis viesus. Attiecīgi brīvības atņemšanas iestādes priekšnieka apstiprināts grafiks ļauj visiem atklātā cietuma notiesātajiem vienādas tiesības uz tikšanos.
Kodeksa 50.6 panta sestās daļas 5. punkts noteic, ka notiesātajiem atklātajos cietumos ir tiesības iegādāties un glabāt pārtikas produktus un pirmās nepieciešamības priekšmetus, kuri iegādāti veikalā ārpus brīvības atņemšanas iestādes teritorijas, ja ir saņemta brīvības atņemšanas iestādes priekšnieka atļauja īslaicīgi atstāt cietuma teritoriju šajā kodeksā norādītajos gadījumos. Attiecīgi Projekta 110. punkts noteic, ka pirms veikala ārpus brīvības atņemšanas iestādes teritorijas apmeklējuma notiesātais vēršas ar iesniegumu pie brīvības atņemšanas iestādes priekšnieka, kurā norāda teritorijas atstāšanas mērķi, datumu, laiku, veikala adresi, nosaukumu, plānoto pārvietošanas maršrutu un veidu.
Savukārt Projekta 111. punkts noteic, ka pēc brīvības atņemšanas iestādes amatpersonas mutiska pieprasījuma notiesātais, atgriežoties no veikala apmeklējuma, uzrāda iegādāto preču pirkuma čeku.
Projekta XVI nodaļa noteic noslēguma jautājumus.
Projekta 112. punkts paredz, ka šajos noteikumos noteikto dokumentu veidlapu paraugus ar rīkojumu nosaka Ieslodzījuma vietu pārvaldes priekšnieks. Ja Projekta pielikumā nav ietverta kāda dokumenta veidlapas paraugs, kā piemēram, akts par pārmeklēšanas laikā atrastiem aizliegtiem priekšmetiem, izstrādājumiem un vielām, šāda dokumenta veidlapas paraugs tiks noteikts ar Ieslodzījuma vietas priekšnieka rīkojumu.
Savukārt Projekta 113. punkts paredz atzīt par spēku zaudējušiem Noteikumus Nr. 423.
Problēmas apraksts
Noteikumos Nr. 423 ir 16 pielikumi, kuri ir precizēti tikai vienu reizi, tas ir, 2011. gadā, līdz ar to pielikumos ietvertā informācija un veidlapas ir novecojušas, neprecīzas un neatbilst šī brīža aktualitātēm. Kā piemēram, Noteikumu Nr. 423 8. pielikums noteic pārtikas produktus un priekšmetus, kurus notiesātajiem drīkst iegādāties cietuma veikalā, tomēr kopš Noteikumu Nr. 423 spēkā stāšanās ir pagājuši vairāk nekā desmit gadi, kuru laikā ir mainījies gan preču klāsts veikalos, gan pircēju pieprasījums pēc precēm, līdz ar to nepieciešams precizēt to pārtikas produktu un priekšmetu sarakstu, ko notiesātais var iegādāties cietuma veikalā, sarakstu. Tāpat, piemēram, aktualitāti ir zaudējis Noteikumu Nr. 423 7. pielikums, kas noteic notiesātajiem noteikta parauga apģērbu, jo notiesātie ikdienā valkā savu personisko apģērbu, savukārt, ja notiesātajam nav sezonai atbilstoša un valkāšanai derīga personiskā apģērba, brīvības atņemšanas iestādes administrācija saskaņā ar Kodeksa 77. panta astoto daļu nodrošina notiesāto ar apģērbu. Pie tam Ministru kabineta 2006. gada 19. decembra noteikumu Nr. 1022 "Noteikumi par ieslodzīto personu uztura un sadzīves vajadzību materiālā nodrošinājuma normām" 4. pielikumā ir uzskaitīts, kāds apģērbs notiesātajam jāizsniedz, ja notiesātajam īpašumā nav attiecīgā apģērba. Tā kā Projektā paredzēts palielināt personiskās sadzīves tehnikas, kuru notiesātais ar brīvības atņemšanas iestādes priekšnieka atļauju var glabāt, sarakstu, attiecīgi nepieciešams pārskatīt Noteikumu Nr. 423 1. pielikumā "Priekšmeti un pārtikas produkti, kurus notiesātajiem ir atļauts glabāt" un 11. pielikumā "Priekšmeti, kurus atļauts nodot sūtījumos un pienesumos" minēto. Turklāt, ņemot vērā, ka pielikumos ietvertā informācija un veidlapas regulāri jāpārskata, pielāgojot to aktuālajām kriminālsoda izpildes regulējumam un ieslodzījumu vietu darba specifikai un videi, un to, ka grozījumu izstrāde ārējos normatīvajos aktos ir sarežģīts un laikietilpīgs process, Projektā paredzēts samazināt pielikumu skaitu līdz astoņiem pielikumiem, pārējās dokumenta veidlapas tiks apstiprinātas ar Ieslodzījuma vietu pārvaldes priekšnieka rīkojumu. Pārsvarā Projekta pielikumos tiek noteiktas to dokumentu veidlapas, kuras tieši skar trešo personu intereses, piemēram, iesnieguma par pienesumu veidlapa, kuru aizpilda persona, kura atnest pienesumu notiesātajam.
Risinājuma apraksts
Projektā ir paredzēti šādi astoņi pielikumi:
1. pielikums "Paziņojums" (par personas atrašanās brīvības atņemšanas iestādē);
2. pielikums "Priekšmeti un pārtikas produkti, kurus notiesātajam ir atļauts glabāt";
3. pielikums "Atpazīšanas zīmes";
4. pielikums "Priekšmeti un pārtikas produkti, ko notiesātais var iegādāties komersanta izveidotajā pastāvīgajā tirdzniecības vietā brīvības atņemšanas iestādes teritorijā";
5. pielikums "Priekšmeti, kurus atļauts nodot sūtījumos un pienesumos";
6. pielikums "Iesniegums par pienesumu" (veidlapas paraugs);
7. pielikums "Personas pagaidu apliecība" (paraugs);
8. pielikums "Mantu un dokumentu nodošanas akts".
Projekta 1. pielikumā ir paredzēts paziņojuma veidlapas paraugs, kuru notiesātajam, ierodoties brīvības atņemšanas iestādē, ir iespēja nosūtīt savai ģimenei vai citai notiesātā izvēlētai personai, informējot par savu atrašanās brīvības atņemšanas iestādē un tās adresi, kā arī informējot par savām tiesībām nosūtīt un saņemt vēstules, saņemt un sūtīt naudas pārvedumus, īslaicīgi un ilglaicīgi satikties ar radiniekiem un citām personām, saņemt pienesumus un sūtījumus, veikt telefonsarunas.
Projekta 2. pielikumā ir uzskaitīti priekšmeti un pārtikas produkti, kurus notiesātajiem ir atļauts glabāt. Šī pielikuma izstrādei par pamatu ņemts Noteikumu Nr. 423 1. pielikums, papildinot to ar jaunām pozīcijām, piemēram, papildus notiesātajam atļauts glabāt – plastmasas dakšiņas (ne vairāk kā divas), mehānisko vienpusēju vai četrpusēju dārzeņu rīvi, kontaktlēcu kopšanas līdzekļus, plāksterus virspusēju ādas bojājumu aizsardzībai, uztura bagātinātājus, bezrecepšu vitamīnus, mehānisko cigarešu veidošanas mašīnīti, cigarešu papīru, cigarešu čaulītes, kā arī ir palielināts to kanceleju preču klāsts, kuru notiesātais var glabāt. Tāpat atšķirībā no Noteikumu Nr. 423 1. pielikumā noteiktā notiesātais ar brīvības atņemšanas iestādes priekšnieka atļauju var glabāt mazās austiņas ar vadu bez papildu funkcijām, elektrisko galda ventilatoru bez papildu funkcijām, elektrisko pagarinātāju u.c.
Projekta 3. pielikumā noteikts atpazīšanas zīmes paraugs. Noteikumu Nr. 423 pielikumos nebija ietverts atpazīšanas zīmes paraugs, tomēr, ņemot vērā, ka, pamatojoties uz atpazīšanas zīmi un tajā ietverto informāciju, brīvības atņemšanas iestādē tiek identificēts katrs notiesātais un atpazīšanas zīmē ir norādīti notiesātā personas dati, ir svarīgi, lai visās brīvības atņemšanas iestādēs izmantotu vienādu atpazīšanas zīmes paraugu un visiem notiesātajiem pieprasītu vienādu personas datu apjomu, lai nodrošinātu vienlīdzību un netiktu bez tiesiska pamata un nolūka apstrādāti notiesātā personas dati.
Projekta 4. pielikumā ir norādīti priekšmeti un pārtikas produkti, kurus notiesātais var iegādāties cietuma veikalā. Šī pielikuma izstrādei par pamatu ņemts Noteikumu Nr. 423 8. pielikums, papildinot to ar jaunu preču klāstu, tajā skaitā ņemot vērā notiesāto pieprasījumus pēc noteiktiem pārtikas produktiem un priekšmetiem. Ievērojot minēto, pārtikas produktu un priekšmetu saraksts papildināts ar šādām jaunām pozīcijām: čipsi, kūpināta gaļa, vārītās gaļas izstrādājumi (cīsiņi, desas, sardeles), dzīvnieku izcelsmes tauki, augu tauki un eļļas, konservi ar pašatveramiem vākiem, tajā skaitā sēņu, sinepes, mārrutki, garšvielu maisījumi (izņemot piparus). Notiesātajiem aizliegts cietuma veikalā iegādāties piparus drošības apsvērumu dēļ, tajā skaitā ņemot vērā, ka pipari var negatīvi ietekmēt dienesta suņa ožu, kas arī var piedalīties notiesātā, viņa mantu un telpu pārmeklēšanā. Tāpat iepriekš minētais saraksts papildināts ar svaigiem un termiski apstrādātiem dārzeņiem, svaigiem un žāvētiem augļiem, attīrītām sēklām, dzeramo ūdeni, brillēm un plāksteriem, atsevišķām kancelejas precēm (piemēram, dzēšgumijas, flomāsteri, zīmuļi u.c.), ūdens filtra krūzēm ar maināmu filtru, ūdens filtrēšanas krūzes filtriem, iepirkuma maisiņiem. Tāpat nepieciešams precizēt minēto preču klāstu, nosakot, ka notiesātais cietuma veikalā var iegādāties ne tikai bezrecepšu vitamīnus, bet arī uztura bagātinātājus. Cietuma veikalā notiesātais var iegādāties arī virtuves piederumus (šķīvjus, bļodiņas, karotes, plastmasas dakšiņas, krūzītes). Ņemot vērā, ka šobrīd pasaulē ir daudz dažādu materiālu, no kuriem izgatavo traukus, tajā skaitā bļodas, šķīvjus un krūzītes, piemēram, bambuss, emalja, porcelāns, līdz ar to Projekta 4. pielikumā nav noteikts kāda materiāla virtuves piederumus (izņemot plastmasa dakšiņas drošības apsvērumu dēļ) notiesātais var iegādāties cietuma veikalā. Vienīgais izņēmums ir stikla trauki, jo tos notiesātie var izmantot uzbrukumam citam notiesātajam vai ieslodzījuma vietas nodarbinātajam, kā arī lai kaitētu sev (pašsakropļojums). Ir palielināts arī to priekšmetu klāts, kurus notiesātais var iegādāties ar brīvības atņemšanas iestādes priekšnieka atļauju, proti, elektriskais pagarinātais, mazās austiņas ar vadu bez papildu funkcijām, elektriskais galda ventilators bez papildu funkcijām.
Praksē katru gadu komersants, kurš ieslodzījuma vietās nodrošina cietuma veikalu tīkla darbību, kas, savukārt nodrošina ieslodzītajiem visās ieslodzījuma vietās iespēju iegādāties preces, siltajā laika periodā vēršas pie Pārvaldes ar lūgumu atļaut pārtraukt tirgot cietumu veikalos vārītās gaļas izstrādājumus, ņemot vērā, ka bieži vien nevar ievērot pārtikas produktu glabāšanas prasības, tādējādi pakļaujot ieslodzītos saindēšanas riskam. Notiesāto pasūtīto preču sakomplektēšana un izsniegšana var ilgt no vienas stundas līdz par vairākām stundām, līdz ar to pastāv risks, ka kamēr ieslodzītais saņems savu pasūtīto vārītas gaļas izstrādājumu, šis pārtikas produkts jau būs sabojāts, tādējādi ieslodzītais tiks pakļauts saindēšanas riskam. Tāpat jāņem vērā, ka Pārvaldei visiem ieslodzītajiem jānodrošina vienādas iespējas iegādāties cietuma veikalā vienus un tos pašus pārtikas produktus par vienu un to pašu cenu neatkarīgi no ieslodzījuma vietas atrašanas vietas, tās lieluma un notiesāto skaita.
Saskaņā ar Latvijas vides, ģeoloģijas un meteoroloģijas centra mājaslapā https://videscentrs.lvgmc.lv/lapas/latvijas-klimats esošo informāciju Latvijā vidēji augstākā gaisa temperatūra gada laikā ir novērota no maija līdz septembrim, tas ir, virs 10oC. Ņemot vērā, ka vārītās gaļas izstrādājumi siltākā laika periodā pakļauti ātrākai bojāšanai, nepieciešams ierobežot šo pārtikas produktu realizāciju gada siltākajos mēnešos.
Līdzīgs mantu un pārtikas produktu saraksts tiks iestrādāts Ministru kabineta 2007. gada 27. novembra noteikumos Nr. 800 "Izmeklēšanas cietuma iekšējās kārtības noteikumi" un Ministru kabineta 2017. gada 3. janvāra noteikumos Nr. 23 "Iekšējās kārtības noteikumi brīvības atņemšanas iestādes struktūrvienībā, kurā tiek īstenota resocializācijas programma atkarību mazināšanai".
Projekta 5. pielikumā norādīti priekšmeti, kurus atļauts nodot notiesātajam sūtījumos un pienesumus. Arī šī pielikuma izstrādei par pamatu ņemts Noteikumu Nr. 423 11. pielikums, papildot to ar jaunām pozīcijām, kā piemēram, veļas mazgāšanas līdzeklis, dušas želeja, plastmasas dakšiņas, zobu diegs, kontaktlēcu kopšanas līdzekļi, zīmuļa asināmais, lineāls, foto albums u.c., kā arī ar brīvības atņemšanas iestādes priekšnieka atļauju – mazās austiņas ar vadu bez papildu funkcijām, elektrisko pagarinātāju u.c.
Projekta 6. pielikumā ietverta iesnieguma par pienesumu veidlapas paraugs. Šo iesniegumu aizpilda tā persona, kuru atnest notiesājam uz brīvības atņemšanas iestādi pienesumu. Pēc būtības šis Projekta pielikums neatšķiras no Noteikumu Nr. 423 12. pielikuma, vienīgā atšķirība ir tajā, ka Projekta 6. pielikums ir papildināts ar šādu teikumu "Piekrītu plombētas sadzīves tehnikas plombu noņemšanai un tehnikas apskatei". Šāda atruna ir nepieciešama, lai brīvības atņemšanas iestādes nodarbinātie varētu detalizēti pārbaudīt atnesto sadzīves tehniku, nepieciešamības gadījumā arī izjaucot to, bet persona, kas atnesa pienesumu, apzinātos, ka šādu sadzīves tehniku nevarēs nodot atpakaļ veikalā vai veikt remontu atbilstoši garantijai.
Projekta 7. pielikumā ir noteikts personas pagaidu apliecības paraugs. Personas pagaidu apliecību izsniedz notiesātajam gadījumos, kad notiesātajam atļauts īslaicīgi atstāt brīvības atņemšanas iestādes teritoriju un viņš izmanto šo atļauju. Šāds personas pagaidu apliecības paraugs ir ietverts arī Noteikumu Nr. 423 14. pielikumā. Informācija, kura atspoguļota personas pagaidu apliecībā, ir tāda pati kā Noteikumu Nr. 423 14. pielikumā. Vienīgā atšķirībā ir personas pagaidu apliecības ārējā formā (izskats).
Projekta 8. pielikumā ietverta mantu un dokumentu nodošanas akta veidlapa. Tā kā Projektā ir ietverts regulējums, kā rīkoties notiesātā nāves gadījumā, cita starpā, nosakot arī kārtību, kādā notiesātā mantiniekiem izsniedz mirušā notiesātā personīgos dokumentus, mantu un naudu, Projekta 8. pielikumā ietverta akta, kuru aizpilda brīvības atņemšanas iestādes administrācija, izsniedzot notiesātā mantiniekiem mantas, dokumentus un naudu, veidlapa. Šāds akts kalpo kā pierādījums tam, ka mantas, dokumenti un nauda ir izsniegta notiesātā mantiniekam. Ņemot vērā, ka Noteikumos Nr. 423 nav ietvertas normas, kas noteic, kā rīkoties notiesātā nāves gadījuma, līdz ar Noteikumu Nr. 423 pielikumos nav šāda dokumenta veidlapas.
1. pielikums "Paziņojums" (par personas atrašanās brīvības atņemšanas iestādē);
2. pielikums "Priekšmeti un pārtikas produkti, kurus notiesātajam ir atļauts glabāt";
3. pielikums "Atpazīšanas zīmes";
4. pielikums "Priekšmeti un pārtikas produkti, ko notiesātais var iegādāties komersanta izveidotajā pastāvīgajā tirdzniecības vietā brīvības atņemšanas iestādes teritorijā";
5. pielikums "Priekšmeti, kurus atļauts nodot sūtījumos un pienesumos";
6. pielikums "Iesniegums par pienesumu" (veidlapas paraugs);
7. pielikums "Personas pagaidu apliecība" (paraugs);
8. pielikums "Mantu un dokumentu nodošanas akts".
Projekta 1. pielikumā ir paredzēts paziņojuma veidlapas paraugs, kuru notiesātajam, ierodoties brīvības atņemšanas iestādē, ir iespēja nosūtīt savai ģimenei vai citai notiesātā izvēlētai personai, informējot par savu atrašanās brīvības atņemšanas iestādē un tās adresi, kā arī informējot par savām tiesībām nosūtīt un saņemt vēstules, saņemt un sūtīt naudas pārvedumus, īslaicīgi un ilglaicīgi satikties ar radiniekiem un citām personām, saņemt pienesumus un sūtījumus, veikt telefonsarunas.
Projekta 2. pielikumā ir uzskaitīti priekšmeti un pārtikas produkti, kurus notiesātajiem ir atļauts glabāt. Šī pielikuma izstrādei par pamatu ņemts Noteikumu Nr. 423 1. pielikums, papildinot to ar jaunām pozīcijām, piemēram, papildus notiesātajam atļauts glabāt – plastmasas dakšiņas (ne vairāk kā divas), mehānisko vienpusēju vai četrpusēju dārzeņu rīvi, kontaktlēcu kopšanas līdzekļus, plāksterus virspusēju ādas bojājumu aizsardzībai, uztura bagātinātājus, bezrecepšu vitamīnus, mehānisko cigarešu veidošanas mašīnīti, cigarešu papīru, cigarešu čaulītes, kā arī ir palielināts to kanceleju preču klāsts, kuru notiesātais var glabāt. Tāpat atšķirībā no Noteikumu Nr. 423 1. pielikumā noteiktā notiesātais ar brīvības atņemšanas iestādes priekšnieka atļauju var glabāt mazās austiņas ar vadu bez papildu funkcijām, elektrisko galda ventilatoru bez papildu funkcijām, elektrisko pagarinātāju u.c.
Projekta 3. pielikumā noteikts atpazīšanas zīmes paraugs. Noteikumu Nr. 423 pielikumos nebija ietverts atpazīšanas zīmes paraugs, tomēr, ņemot vērā, ka, pamatojoties uz atpazīšanas zīmi un tajā ietverto informāciju, brīvības atņemšanas iestādē tiek identificēts katrs notiesātais un atpazīšanas zīmē ir norādīti notiesātā personas dati, ir svarīgi, lai visās brīvības atņemšanas iestādēs izmantotu vienādu atpazīšanas zīmes paraugu un visiem notiesātajiem pieprasītu vienādu personas datu apjomu, lai nodrošinātu vienlīdzību un netiktu bez tiesiska pamata un nolūka apstrādāti notiesātā personas dati.
Projekta 4. pielikumā ir norādīti priekšmeti un pārtikas produkti, kurus notiesātais var iegādāties cietuma veikalā. Šī pielikuma izstrādei par pamatu ņemts Noteikumu Nr. 423 8. pielikums, papildinot to ar jaunu preču klāstu, tajā skaitā ņemot vērā notiesāto pieprasījumus pēc noteiktiem pārtikas produktiem un priekšmetiem. Ievērojot minēto, pārtikas produktu un priekšmetu saraksts papildināts ar šādām jaunām pozīcijām: čipsi, kūpināta gaļa, vārītās gaļas izstrādājumi (cīsiņi, desas, sardeles), dzīvnieku izcelsmes tauki, augu tauki un eļļas, konservi ar pašatveramiem vākiem, tajā skaitā sēņu, sinepes, mārrutki, garšvielu maisījumi (izņemot piparus). Notiesātajiem aizliegts cietuma veikalā iegādāties piparus drošības apsvērumu dēļ, tajā skaitā ņemot vērā, ka pipari var negatīvi ietekmēt dienesta suņa ožu, kas arī var piedalīties notiesātā, viņa mantu un telpu pārmeklēšanā. Tāpat iepriekš minētais saraksts papildināts ar svaigiem un termiski apstrādātiem dārzeņiem, svaigiem un žāvētiem augļiem, attīrītām sēklām, dzeramo ūdeni, brillēm un plāksteriem, atsevišķām kancelejas precēm (piemēram, dzēšgumijas, flomāsteri, zīmuļi u.c.), ūdens filtra krūzēm ar maināmu filtru, ūdens filtrēšanas krūzes filtriem, iepirkuma maisiņiem. Tāpat nepieciešams precizēt minēto preču klāstu, nosakot, ka notiesātais cietuma veikalā var iegādāties ne tikai bezrecepšu vitamīnus, bet arī uztura bagātinātājus. Cietuma veikalā notiesātais var iegādāties arī virtuves piederumus (šķīvjus, bļodiņas, karotes, plastmasas dakšiņas, krūzītes). Ņemot vērā, ka šobrīd pasaulē ir daudz dažādu materiālu, no kuriem izgatavo traukus, tajā skaitā bļodas, šķīvjus un krūzītes, piemēram, bambuss, emalja, porcelāns, līdz ar to Projekta 4. pielikumā nav noteikts kāda materiāla virtuves piederumus (izņemot plastmasa dakšiņas drošības apsvērumu dēļ) notiesātais var iegādāties cietuma veikalā. Vienīgais izņēmums ir stikla trauki, jo tos notiesātie var izmantot uzbrukumam citam notiesātajam vai ieslodzījuma vietas nodarbinātajam, kā arī lai kaitētu sev (pašsakropļojums). Ir palielināts arī to priekšmetu klāts, kurus notiesātais var iegādāties ar brīvības atņemšanas iestādes priekšnieka atļauju, proti, elektriskais pagarinātais, mazās austiņas ar vadu bez papildu funkcijām, elektriskais galda ventilators bez papildu funkcijām.
Praksē katru gadu komersants, kurš ieslodzījuma vietās nodrošina cietuma veikalu tīkla darbību, kas, savukārt nodrošina ieslodzītajiem visās ieslodzījuma vietās iespēju iegādāties preces, siltajā laika periodā vēršas pie Pārvaldes ar lūgumu atļaut pārtraukt tirgot cietumu veikalos vārītās gaļas izstrādājumus, ņemot vērā, ka bieži vien nevar ievērot pārtikas produktu glabāšanas prasības, tādējādi pakļaujot ieslodzītos saindēšanas riskam. Notiesāto pasūtīto preču sakomplektēšana un izsniegšana var ilgt no vienas stundas līdz par vairākām stundām, līdz ar to pastāv risks, ka kamēr ieslodzītais saņems savu pasūtīto vārītas gaļas izstrādājumu, šis pārtikas produkts jau būs sabojāts, tādējādi ieslodzītais tiks pakļauts saindēšanas riskam. Tāpat jāņem vērā, ka Pārvaldei visiem ieslodzītajiem jānodrošina vienādas iespējas iegādāties cietuma veikalā vienus un tos pašus pārtikas produktus par vienu un to pašu cenu neatkarīgi no ieslodzījuma vietas atrašanas vietas, tās lieluma un notiesāto skaita.
Saskaņā ar Latvijas vides, ģeoloģijas un meteoroloģijas centra mājaslapā https://videscentrs.lvgmc.lv/lapas/latvijas-klimats esošo informāciju Latvijā vidēji augstākā gaisa temperatūra gada laikā ir novērota no maija līdz septembrim, tas ir, virs 10oC. Ņemot vērā, ka vārītās gaļas izstrādājumi siltākā laika periodā pakļauti ātrākai bojāšanai, nepieciešams ierobežot šo pārtikas produktu realizāciju gada siltākajos mēnešos.
Līdzīgs mantu un pārtikas produktu saraksts tiks iestrādāts Ministru kabineta 2007. gada 27. novembra noteikumos Nr. 800 "Izmeklēšanas cietuma iekšējās kārtības noteikumi" un Ministru kabineta 2017. gada 3. janvāra noteikumos Nr. 23 "Iekšējās kārtības noteikumi brīvības atņemšanas iestādes struktūrvienībā, kurā tiek īstenota resocializācijas programma atkarību mazināšanai".
Projekta 5. pielikumā norādīti priekšmeti, kurus atļauts nodot notiesātajam sūtījumos un pienesumus. Arī šī pielikuma izstrādei par pamatu ņemts Noteikumu Nr. 423 11. pielikums, papildot to ar jaunām pozīcijām, kā piemēram, veļas mazgāšanas līdzeklis, dušas želeja, plastmasas dakšiņas, zobu diegs, kontaktlēcu kopšanas līdzekļi, zīmuļa asināmais, lineāls, foto albums u.c., kā arī ar brīvības atņemšanas iestādes priekšnieka atļauju – mazās austiņas ar vadu bez papildu funkcijām, elektrisko pagarinātāju u.c.
Projekta 6. pielikumā ietverta iesnieguma par pienesumu veidlapas paraugs. Šo iesniegumu aizpilda tā persona, kuru atnest notiesājam uz brīvības atņemšanas iestādi pienesumu. Pēc būtības šis Projekta pielikums neatšķiras no Noteikumu Nr. 423 12. pielikuma, vienīgā atšķirība ir tajā, ka Projekta 6. pielikums ir papildināts ar šādu teikumu "Piekrītu plombētas sadzīves tehnikas plombu noņemšanai un tehnikas apskatei". Šāda atruna ir nepieciešama, lai brīvības atņemšanas iestādes nodarbinātie varētu detalizēti pārbaudīt atnesto sadzīves tehniku, nepieciešamības gadījumā arī izjaucot to, bet persona, kas atnesa pienesumu, apzinātos, ka šādu sadzīves tehniku nevarēs nodot atpakaļ veikalā vai veikt remontu atbilstoši garantijai.
Projekta 7. pielikumā ir noteikts personas pagaidu apliecības paraugs. Personas pagaidu apliecību izsniedz notiesātajam gadījumos, kad notiesātajam atļauts īslaicīgi atstāt brīvības atņemšanas iestādes teritoriju un viņš izmanto šo atļauju. Šāds personas pagaidu apliecības paraugs ir ietverts arī Noteikumu Nr. 423 14. pielikumā. Informācija, kura atspoguļota personas pagaidu apliecībā, ir tāda pati kā Noteikumu Nr. 423 14. pielikumā. Vienīgā atšķirībā ir personas pagaidu apliecības ārējā formā (izskats).
Projekta 8. pielikumā ietverta mantu un dokumentu nodošanas akta veidlapa. Tā kā Projektā ir ietverts regulējums, kā rīkoties notiesātā nāves gadījumā, cita starpā, nosakot arī kārtību, kādā notiesātā mantiniekiem izsniedz mirušā notiesātā personīgos dokumentus, mantu un naudu, Projekta 8. pielikumā ietverta akta, kuru aizpilda brīvības atņemšanas iestādes administrācija, izsniedzot notiesātā mantiniekiem mantas, dokumentus un naudu, veidlapa. Šāds akts kalpo kā pierādījums tam, ka mantas, dokumenti un nauda ir izsniegta notiesātā mantiniekam. Ņemot vērā, ka Noteikumos Nr. 423 nav ietvertas normas, kas noteic, kā rīkoties notiesātā nāves gadījuma, līdz ar Noteikumu Nr. 423 pielikumos nav šāda dokumenta veidlapas.
Vai ir izvērtēti alternatīvie risinājumi?
Nē
Vai ir izvērtēts prasību un izmaksu samērīgums pret ieguvumiem?
Nē
1.4. Izvērtējumi/pētījumi, kas pamato TA nepieciešamību
1.5. Pēcpārbaudes (ex-post) izvērtējums
Vai tiks veikts?
Nē
1.6. Cita informācija
-
2. Tiesību akta projekta ietekmējamās sabiedrības grupas, ietekme uz tautsaimniecības attīstību un administratīvo slogu
Vai projekts skar šo jomu?
Jā
2.1. Sabiedrības grupas, kuras tiesiskais regulējums ietekmē, vai varētu ietekmēt
Fiziskās personas
- Ieslodzījuma vietu pārvaldes amatpersonas ar speciālajām dienesta pakāpēm, vispārējā valsts civildienesta ierēdņu un darbiniekus (turpmāk – nodarbinātais)
- Personas, kuras izcieš brīvības atņemšanas sodu (notiesātās personas)
Ietekmes apraksts
Projekts tiešā veidā ietekmē Pārvaldes nodarbinātos, jo noteic viņu dienesta (darba) pienākumus un tiesības, kā arī Projekts tiešā veidā ietekmē personas, kuras izcieš brīvības atņemšanas sodu, jo noteic šo personu pienākumus un tiesības, kā arī prasības, kurām notiesātajam jāpakļaujas, izciešot sodu brīvības atņemšanas iestādē.
Juridiskās personas
Nē
2.2. Tiesiskā regulējuma ietekme uz tautsaimniecību
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
2.3. Administratīvo izmaksu monetārs novērtējums
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
2.4. Atbilstības izmaksu monetārs novērtējums
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
3. Tiesību akta projekta ietekme uz valsts budžetu un pašvaldību budžetiem
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
Cita informācija
-
4. Tiesību akta projekta ietekme uz spēkā esošo tiesību normu sistēmu
Vai projekts skar šo jomu?
Jā
4.1. Saistītie tiesību aktu projekti
4.1.1. Ministru kabineta 2013. gada 3. septembra noteikumi Nr. 739 "Ieslodzījuma vietu pārvaldes maksas pakalpojumu cenrādis".
Pamatojums un apraksts
Ņemot vērā, ka Projektā ir paredzēts, ka turpmāk notiesātais varēs lietot tādu personisko sadzīves tehniku, kura līdz šim saskaņā ar Noteikumu Nr. 423 nebija atļauta, un ka izdevumus par personiskās sadzīves elektroiekārtu patērēto elektroenerģiju sedz notiesātais, apmaksājot attiecīgu Ieslodzījuma vietu pārvaldes maksas pakalpojumu, nepieciešams veikt grozījumus Ministru kabineta 2013. gada 3. septembra noteikumos Nr. 739 "Ieslodzījuma vietu pārvaldes maksas pakalpojumu cenrādis".
Atbildīgā institūcija
Tieslietu ministrija
4.2. Cita informācija
-
5. Tiesību akta projekta atbilstība Latvijas Republikas starptautiskajām saistībām
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
5.3. Cita informācija
Apraksts
-
6. Projekta izstrādē iesaistītās institūcijas un sabiedrības līdzdalības process
Sabiedrības līdzdalība uz šo tiesību akta projektu neattiecas
Nē
6.1. Projekta izstrādē iesaistītās institūcijas
Valsts un pašvaldību institūcijas
Ieslodzījuma vietu pārvalde, Tieslietu ministrijaNevalstiskās organizācijas
NēCits
Nē6.2. Sabiedrības līdzdalības organizēšanas veidi
Veids
Publiskā apspriešana
Saite uz sabiedrības līdzdalības rezultātiem
-
6.3. Sabiedrības līdzdalības rezultāti
Projekts tika nodots publiskajai apspriešanai, kas norisinājās no 2023.gada 8.septembra līdz 2023.gada 22.septembrim. Publiskās apspriešanas laikā tika saņemti 27 fizisku personu viedokļi. Gandrīz katrā no viedokļiem ir iekļauti vairāki iebildumi par Projektu, turklāt vairums iebildumu pēc būtības ir līdzīga satura. Ir ņemts vērā viens iebildums, pārējie netika ņemti vērā. Ņemot vērā saņemto viedokļu lielo apjomu, to apkopojums atsevišķā dokumentā pievienots projekta tiesību akta lietas sadaļā "Papildu dokumenti".”
6.4. Cita informācija
-
7. Tiesību akta projekta izpildes nodrošināšana un tās ietekme uz institūcijām
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
7.5. Cita informācija
-
8. Horizontālās ietekmes
8.1. Projekta tiesiskā regulējuma ietekme
8.1.1. uz publisku pakalpojumu attīstību
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.2. uz valsts un pašvaldību informācijas un komunikācijas tehnoloģiju attīstību
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.3. uz informācijas sabiedrības politikas īstenošanu
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.4. uz Nacionālā attīstības plāna rādītājiem
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.5. uz teritoriju attīstību
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.6. uz vidi
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.7. uz klimatneitralitāti
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.8. uz iedzīvotāju sociālo situāciju
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.9. uz personu ar invaliditāti vienlīdzīgām iespējām un tiesībām
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.10. uz dzimumu līdztiesību
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.11. uz veselību
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.12. uz cilvēktiesībām, demokrātiskām vērtībām un pilsoniskās sabiedrības attīstību
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.13. uz datu aizsardzību
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.14. uz diasporu
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.15. uz profesiju reglamentāciju
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.16. uz bērna labākajām interesēm
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.2. Cita informācija
-
Pielikumi