21-TA-68: Noteikumu projekts (Grozījumi)
Anotācijas (ex-ante) nosaukums
Tiesību akta projekta "Grozījums Ministru kabineta 2006. gada 31. oktobra noteikumos Nr. 899 "Ambulatorajai ārstēšanai paredzēto zāļu un medicīnisko ierīču iegādes izdevumu kompensācijas kārtība"" sākotnējās ietekmes (ex-ante) novērtējuma ziņojums (anotācija)
1. Tiesību akta projekta izstrādes nepieciešamība
1.1. Pamatojums
Izstrādes pamatojums
Ministrijas / iestādes iniciatīva
Apraksts
Noteikumu projekti ir sagatavoti, pamatojoties uz:
1. informatīvo ziņojumu "Veselības nozares kapacitātes celšana un noturības stiprināšana Covid-19 apstākļos Latvijā" (Ministru kabineta 2020. gada 8. decembra sēdes protokols Nr. 81, 7. §);
2. Veselības ministrijas (turpmāk – VM) iniciatīvu, ņemot vērā Imunizācijas valsts padomes (turpmāk – IVP) viedokli.
1. informatīvo ziņojumu "Veselības nozares kapacitātes celšana un noturības stiprināšana Covid-19 apstākļos Latvijā" (Ministru kabineta 2020. gada 8. decembra sēdes protokols Nr. 81, 7. §);
2. Veselības ministrijas (turpmāk – VM) iniciatīvu, ņemot vērā Imunizācijas valsts padomes (turpmāk – IVP) viedokli.
1.2. Mērķis
Mērķa apraksts
Mērķis ir turpināt veicināt ikgadējo vakcinācijas aptveri pret sezonālo gripu (turpmāk – gripa) īpaši apstākļos, kad, tuvojoties rudenim, tiek prognozēts saslimšanas pieaugums ar Covid-19.
Noteikumu projektā uzskaitītās personu grupas šī gada gripas sezonas laikā tiks vakcinētas ar pretgripas vakcīnām, kas būs iegādātas par valsts pamatbudžeta līdzekļiem. Vienlaikus nepieciešams saskaņots grozījums Ministru kabineta 2006. gada 31. oktobra noteikumos Nr. 899 "Ambulatorajai ārstēšanai paredzēto zāļu un medicīnisko ierīču iegādes izdevumu kompensācijas kārtība".
Noteikumu projektā uzskaitītās personu grupas šī gada gripas sezonas laikā tiks vakcinētas ar pretgripas vakcīnām, kas būs iegādātas par valsts pamatbudžeta līdzekļiem. Vienlaikus nepieciešams saskaņots grozījums Ministru kabineta 2006. gada 31. oktobra noteikumos Nr. 899 "Ambulatorajai ārstēšanai paredzēto zāļu un medicīnisko ierīču iegādes izdevumu kompensācijas kārtība".
Spēkā stāšanās termiņš
Vispārējā kārtība
1.3. Pašreizējā situācija, problēmas un risinājumi
Pašreizējā situācija
Gripa katru gadu rada lielu slogu veselības aprūpes sistēmai, cilvēkresursiem un ekonomikai kopumā, jo pieaug primārās veselības aprūpes konsultāciju skaits, hospitalizāciju skaits, klīnisko komplikāciju skaits, zāļu lietošana, rodas neatliekamās medicīniskās palīdzības dienesta pārslodze, kas savukārt rada tiešās medicīniskās izmaksas/slogu, jo kopā ar gripas izraisītu personāla trūkumu slimnīcās rada lielus traucējumus veselības aprūpes nozares darbībā.[1]
Pasaules Veselības asambleja 2003. gadā pieņēma Rezolūciju 56.19 par gripas pandēmiju un ikgadējo gripas epidēmijas profilaksi un kontroli[1], lai paplašinātu vakcināciju pret gripu un lai līdz 2010. gadam panāktu 75 % vakcinācijas aptveri gados vecāku iedzīvotāju grupās.
Padomes ieteikuma (2009. gada 22. decembris) par vakcināciju pret sezonālo gripu (2009/1019/ES)[2] mērķis ir pēc iespējas drīz un bija ieteicams līdz 2014./2015. gada ziemas sezonai sasniegt 75 % vakcinācijas aptveri gados vecāku cilvēku grupās. Minētais 75 % vakcinācijas aptveres mērķis būtu jāpaplašina, iekļaujot riska grupu, kurā ir personas ar hroniskām slimībām. Dalībvalstis tiek mudinātas arī palielināt vakcinācijas aptveri veselības aprūpes darbinieku vidū.
2012. gadā Pasaules Veselības organizācija (turpmāk – PVO)[3] rekomendēja veselības aprūpes darbinieku vakcināciju pret gripu. Veselības aprūpes darbinieku vakcinācija pret gripu tiek rekomendēta, lai pasargātu veselības aprūpes darbiniekus, viņu kolēģus un viņu pacientus no gripas infekcijas un lai samazinātu hospitālo gripu vai veselības aprūpē iegūtu gripu. Īpaši svarīgi ir pasargāt tos pacientus, kuriem ir paaugstināts risks iegūt komplikācijas pēc gripas infekcijas, un tos pacientus, kuriem var neveidoties pietiekama imūnā atbildes reakcija pēc gripas vakcinācijas. Veselības aprūpes darbinieku vakcinācija nodrošina veselības aprūpes pakalpojumu pieejamību un nepārtrauktību, kā arī samazina gripas epidēmijas rašanās risku veselības aprūpes iestādēs un ārpus tām, kas īpaši svarīgi kļūst apstākļos, kad Covid-19 infekcijas slimības atkārtotais vilnis var uzslāņoties gripas sezonai. Veselības aprūpes darbinieku vakcinēšanās pret gripu pilnībā sasaucas ar medicīnas pakalpojumu sniedzēju profesionālo pienākumu nekaitēt pacientam.
IVP pieņēma lēmumu stingri rekomendēt nodrošināt valsts apmaksātu riska grupu personu vakcināciju pret gripu[4].
Latvija joprojām ļoti ievērojami atpaliek no šīs rekomendētās vakcinācijas aptveres, tā piemēram, 2019./2020. gripas sezonas laikā imunizācijas līmenis sasniedza vismaz 4,63 % no visas Latvijas iedzīvotāju populācijas[5].
Līdz 2018./2019. gada gripas sezonai vakcinēto bērnu īpatsvars 6 līdz 23 mēnešu vecuma grupā nepārsniedza 3,1 %, bet 2019./2020. gada sezonā šo bērnu vakcinācija jau sasniedza 68,6 % (jeb bija vakcinēti 21 427 mazie bērni), jo kopš 2019. gada tā tika iekļauta bērnu valsts imunizācijas programmā[1].
Sākot ar 2012. gada 1. augustu grūtnieces saņēma 50 % kompensējamo gripas vakcīnu. 2018./2019. gada sezonā ar valsts kompensējamo vakcīnu pret gripu tika vakcinētas 359 grūtnieces (2017./2018. gada sezonā – 193 un 2016./2017. gada sezonā – 185 grūtnieces). No
2019./2020. gada sezonas grūtnieces saņēma 100 % valsts apmaksātu vakcīnu, un šo iespēju vakcinēties pret gripu izmantoja 5 156 grūtnieces, kas ievērojami pārsniedz iepriekšējo gripas sezonu vakcinācijas rādītājus.
Uz 2020./2021. gripas sezonu mazajiem bērniem un grūtniecēm kopā tika plānotas 30 000 pretgripas vakcīnas, izpilde līdz 2021. gada februārim saskaņā ar saņemtajām vakcinācijas iestāžu atskaitēm bija par 92 % jeb faktiski izlietota 27 571 vakcīna (22 839 – mazajiem bērniem un 4 732 – grūtniecēm). 2019./2020. gadā grūtniecēm un mazajiem bērniem kopā tika izlietotas 26 583 pretgripas vakcīnas.
Ir redzams, ka vakcinēto iedzīvotāju skaits pret gripu katru gadu palielinās, ja cilvēkiem tiek nodrošinātas bezmaksas pretgripas vakcīnas, kuras viņiem ir viegli saņemt.
Būtiski ir ņemt vērā faktu, ka gripai un Covid-19 ir līdzīgi izplatīšanās ceļi. Eiropas Slimību profilakses un kontroles centra prognoze attiecībā uz SARS-CoV-2 vīrusa Delta varianta izplatību Eiropā jau ir izpildījusies un, piemēram, Latvijā 34. nedēļā 91 % no apstiprinātajiem Covid-19 gadījumiem ir SARS-CoV-2 vīrusa Delta (B.1.617.2.) variants. Tādēļ tiek prognozēts, ka šoruden atkal pasliktināsies epidemioloģiskā situācija ar Covid-19 (pašreiz jau notiek diskusijas par to, vai būs jānosaka stingri ierobežojumi, vai un kādam personu lokam būs nepieciešams uzsākt revakcināciju pret Covid-19, kāda vakcinācijas aptvere pret Covid-19 būs sasniegta sabiedrībā rudenī). Slimnīcās jau sāk pieaugt stacionēto Covid-19 pacientu skaits. Tāpat pastāv iespēja, ka Covid-19 izplatības pieaugumam var uzslāņoties gripas epidēmijas vilnis, tādēļ ļoti būtiski ir nodrošināt riska grupu vakcināciju pret gripu.
Stingro epidemioloģiskās drošības pasākumu Covid-19 infekcijas izplatības ierobežošanai dēļ 2020./2021. gada gripas sezonas laikā saslimstība ar gripu praktiski netika novērota (Latvijā, tāpat kā citviet Eiropā, gripas aktivitāte saglabājas starpsezonu līmenī[1]). Arī zinātniskajās publikācijās[2] tiek norādīts, ka distancēšanās politika, kas tiek pielietota lai samazinātu SARS-CoV-2 vīrusa transmisiju, ir efektīva arī pret gripu, jo gripas vīrusi un SARS-CoV-2 galvenokārt izplatās ar elpceļu pilieniem, kas tiek nodoti ciešu kontaktu rezultātā.
Tomēr teorētiski tas var nozīmēt arī to, ka nākamajā (proti, šajā) gripas sezonā būtu gaidāma lielāka saslimstība ar gripu, jo imunitāte populācijā pret gripu būs ievērojami mazāka. Mēs varam sagaidīt, ka jaunā Covid-19 realitāte tikai sarežģīs nākamo gripas sezonu[1]. Arī PVO paredz, ka 2021./2022. gada gripas sezona būs sarežģīta. Ja tiek paredzēts, ka šosezon gripas aktivitāte pieaugs, ir nepieciešams turpināt riska grupu personas nodrošināt ar valsts apmaksātām pretgripas vakcīnām.
Slimību profilakses un kontroles centra (turpmāk – SPKC) dati arī pierāda, ka gripas sezonas laikā parasti ir visaugstākie iknedēļas mirstības rādītāji, kā arī gripas sezonas laikā ievērojami palielinās ambulatoro un stacionāro veselības aprūpes pakalpojumu apjoms.
2020./2021. gada gripas sezonas laikā saistībā ar gripas infekciju (apstiprināta klīniski) hospitalizēti divi pacienti, abi 0-4 gadu vecuma grupā (salīdzinājumam -2019./2020. gada sezonā tika stacionēti 1 249 pacienti ar diagnozi gripa un 239 pacienti ar diagnozi gripas izraisīta pneimonija); ziņojumi par nāves gadījumiem pacientiem ar apstiprinātu gripas infekciju nav saņemti[2].
Gripa un Covid-19 visvairāk skar seniorus un cilvēkus ar hroniskām slimībām, tādēļ arī šajā gripas sezonā ir būtiski turpināt nodrošināt šīm riska grupām iespēju saņemt valsts apmaksātu pretgripas vakcīnu. Arī senioriem iepriekš bija jādodas pie ārsta un jāsaņem recepte, lai seniors varētu iegūt pretgripas vakcīnu. Kā liecina iepriekšējā gripas sezonā gūtā pieredze, nodrošinot iespēju cilvēkiem saņemt centralizētajā iepirkumā iegādātas pretgripas vakcīnas, vakcinācijas aptvere vairākkārtīgi palielinās. Tādēļ ir nepieciešams turpināt veicināt arī senioru pretgripas vakcinācijas aptveri.
Ņemot vērā to, ka ir ļoti grūti aprēķināt, cik liels būs cilvēku pieprasījums pēc pretgripas vakcīnām, Vakcinācijas noteikumos tiek mainīts pats pamatprincips pretgripas vakcīnas saņemšanai. Noteikumu projektā tiek izveidota jauna nodaļa "Valsts apmaksāta vakcinācija pret sezonālo gripu", kurā tiek uzskaitītas visas personu grupas, kuras var saņemt valsts apmaksātu pretgripas vakcīnu. Vienlaikus no noteikumu projekta tiek svītrotas atsauces uz obligāto vakcināciju pret gripu mazajiem bērniem un grūtniecēm, jo tā kā nav iespējams prognozēt vakcinācijas aptveri, bet pretgripas vakcīna ir derīga tikai vienai sezonai, kā arī vislabākais laiks cilvēkiem vakcinēties ir tieši rudens sezona, bet iepērkot pretgripas vakcīnas centralizētajā iepirkumā, vakcīnas būs pieejamas tikai noteiktā daudzumā. Tas nozīmē, ka nav iespējams nevienai no riska grupām precīzi plānot vakcinācijas aptveri, attiecīgi nav iespējams iegādāties vakcīnas pilnīgi visām personām riska grupās; līdz ar to vakcinācija pret gripu nevar būt noteikta kā vakcinācijas kalendāra sastāvdaļa (obligāti vakcinējami), jo šādā gadījumā nevar veidoties situācija, ka daļa riska grupu personu nevar saņemt viņiem obligāti pienākošos vakcīnu.
Veidojot jauno nodaļu noteikumu projektā, tiek paredzēts, ka riska grupu personām ir iespējams saņemt valsts apmaksātu vakcināciju pret gripu, bet tas nenozīmē, ka visām personām šajās personu grupās obligāti pienākas pretgripas vakcīna. Izlietojot valsts iepirkumā iegādātās vakcīnas, vakcīnu krājums šai sezonai tiks izsmelts un vairāk pretgripas vakcīnas šai sezonai netiks iepirktas. Pārējām personām pretgripas vakcīnas būs jāiegādājas par saviem personīgajiem finanšu līdzekļiem.
Šāds normatīvais regulējums ir izvēlēts, veicot analīzi par 2020./2021. gada gripas sezonas vakcinācijas aptveri. Uz 2020./2021. gripas sezonu mazajiem bērniem un grūtniecēm kopā tika plānotas 30 000 vakcīnas, izpilde līdz 2021. gada februārim saskaņā ar saņemtajām vakcinācijas iestāžu atskaitēm bija par 92 %. Ilgstošas sociālās aprūpes centru (turpmāk – SAC) vakcinācijai tika ieplānotas 19 598 vakcīnas un ārstniecības personu un ārstniecības atbalsta personu (turpmāk – ĀP) vakcinācijai – 40 402 pretgripas vakcīnas. Apkopojot vakcinācijas iestāžu atskaites, redzams, ka līdz 2021. gada februārim vakcinācijas aptvere SACiem bija 45 % un ĀP – 17,4 %. Tādējādi, kā to pieļāva Vakcinācijas noteikumi, daļa vakcīnu tika novirzītas citu riska grupu vakcinācijai (hroniskie pacienti, personas vecumā 65+). Līdz 2021. gada februārim vakcinācijas iestādes atskaitījās par 13 098 veiktajām vakcinācijām riska grupu pacientiem. Tātad kopā tika izlietoti tikai 62 % par valsts budžeta līdzekļiem iegādāto vakcīnu.
Tādējādi, ņemot vērā iepriekšminēto skaidrojumu, tiek veikti attiecīgi grozījumi (noteikumu projekta 1.-9. punkts). Veicot noteiktu personu grupu vakcināciju pret gripu būs nepieciešams aizpildīt arī pārskatus par imunizāciju un pretgripas vakcīnas pasūtījumu.
Ņemot vērā, ka Vakcinācijas noteikumos tiek izveidota jauna nodaļa attiecībā uz dažādu riska grupu vakcināciju pret gripu, Ministru kabineta 2006. gada 31. oktobra noteikumi Nr. 899 "Ambulatorajai ārstēšanai paredzēto zāļu un medicīnisko ierīču iegādes izdevumu kompensācijas kārtība" attiecīgi šajā gripas sezonā (no 15. septembra līdz 1. maijam) netiek piemērots 1. pielikuma 16.1. apakšpunkts, kurā līdz šim bija noteikts kompensācijas apjoms pretgripas vakcinācijai dažādām riska grupām. Tādējādi normatīvais regulējums, kas attiecas uz riska grupu vakcināciju pret gripu, šai jaunajai gripas sezonai tiek veidots vienkopus tikai Vakcinācijas noteikumos.
Projekta mērķis un būtība ir nodrošināt 100 % valsts apmaksātas pretgripas vakcīnas saņemšanu riska grupām.
Identificētās problēmas nav iespējams atrisināt ar citiem līdzekļiem. Noteikumu projekts atrisinās identificēto problēmu un arī šajā gripas sezonas laikā tiks veicināta vakcinācija pret gripu.
[1] COVID-19 and the next influenza season, Singer, Sci. Adv. 2020; 6: eabd0086 29 July 2020; https://advances.sciencemag.org/content/advances/6/31/eabd0086.full.pdf
[2] Gripa un citas elpceļu infekcijas 2020.-2021. gada sezonā, Nr. 26 (1736), 2021. gada 27. maijā; avots: SPKC
[1] Gripa un citas elpceļu infekcijas 2020.-2021. gada sezonā, Nr. 17 (1727), 2021. gada 9. aprīlī; avots: SPKC
[2] COVID-19 and the next influenza season, Singer, Sci. Adv. 2020; 6: eabd0086 29 July 2020; https://advances.sciencemag.org/content/advances/6/31/eabd0086.full.pdf
[1] Pārskats par gripas un citu akūtu augšējo elpceļu infekciju (AAEI) izplatību 2019.-2020. gada epidēmiskajā sezonā, Nr. 35 (1694), 2020. gada 15. septembris; avots: SPKC
[1] https://apps.who.int/iris/handle/10665/78320
[2] https://eur-lex.europa.eu/legal-content/LV/TXT/PDF/?uri=CELEX:32009H1019&from=EN
[3] https://www.who.int/wer/2012/wer8747.pdf?ua=1
[4] Imunizācijas valsts padomes protokols Nr. 67
[5] Pārskats par gripas un citu akūtu augšējo elpceļu infekciju (AAEI) izplatību 2019.-2020. gada epidēmiskajā sezonā, Nr. 35 (1694), 2020. gada 15. septembris; avots: SPKC
[1] The European Scientific Working group on Influenza; http://eswi.org/knowledge-center/economic-impact/
Pasaules Veselības asambleja 2003. gadā pieņēma Rezolūciju 56.19 par gripas pandēmiju un ikgadējo gripas epidēmijas profilaksi un kontroli[1], lai paplašinātu vakcināciju pret gripu un lai līdz 2010. gadam panāktu 75 % vakcinācijas aptveri gados vecāku iedzīvotāju grupās.
Padomes ieteikuma (2009. gada 22. decembris) par vakcināciju pret sezonālo gripu (2009/1019/ES)[2] mērķis ir pēc iespējas drīz un bija ieteicams līdz 2014./2015. gada ziemas sezonai sasniegt 75 % vakcinācijas aptveri gados vecāku cilvēku grupās. Minētais 75 % vakcinācijas aptveres mērķis būtu jāpaplašina, iekļaujot riska grupu, kurā ir personas ar hroniskām slimībām. Dalībvalstis tiek mudinātas arī palielināt vakcinācijas aptveri veselības aprūpes darbinieku vidū.
2012. gadā Pasaules Veselības organizācija (turpmāk – PVO)[3] rekomendēja veselības aprūpes darbinieku vakcināciju pret gripu. Veselības aprūpes darbinieku vakcinācija pret gripu tiek rekomendēta, lai pasargātu veselības aprūpes darbiniekus, viņu kolēģus un viņu pacientus no gripas infekcijas un lai samazinātu hospitālo gripu vai veselības aprūpē iegūtu gripu. Īpaši svarīgi ir pasargāt tos pacientus, kuriem ir paaugstināts risks iegūt komplikācijas pēc gripas infekcijas, un tos pacientus, kuriem var neveidoties pietiekama imūnā atbildes reakcija pēc gripas vakcinācijas. Veselības aprūpes darbinieku vakcinācija nodrošina veselības aprūpes pakalpojumu pieejamību un nepārtrauktību, kā arī samazina gripas epidēmijas rašanās risku veselības aprūpes iestādēs un ārpus tām, kas īpaši svarīgi kļūst apstākļos, kad Covid-19 infekcijas slimības atkārtotais vilnis var uzslāņoties gripas sezonai. Veselības aprūpes darbinieku vakcinēšanās pret gripu pilnībā sasaucas ar medicīnas pakalpojumu sniedzēju profesionālo pienākumu nekaitēt pacientam.
IVP pieņēma lēmumu stingri rekomendēt nodrošināt valsts apmaksātu riska grupu personu vakcināciju pret gripu[4].
Latvija joprojām ļoti ievērojami atpaliek no šīs rekomendētās vakcinācijas aptveres, tā piemēram, 2019./2020. gripas sezonas laikā imunizācijas līmenis sasniedza vismaz 4,63 % no visas Latvijas iedzīvotāju populācijas[5].
Līdz 2018./2019. gada gripas sezonai vakcinēto bērnu īpatsvars 6 līdz 23 mēnešu vecuma grupā nepārsniedza 3,1 %, bet 2019./2020. gada sezonā šo bērnu vakcinācija jau sasniedza 68,6 % (jeb bija vakcinēti 21 427 mazie bērni), jo kopš 2019. gada tā tika iekļauta bērnu valsts imunizācijas programmā[1].
Sākot ar 2012. gada 1. augustu grūtnieces saņēma 50 % kompensējamo gripas vakcīnu. 2018./2019. gada sezonā ar valsts kompensējamo vakcīnu pret gripu tika vakcinētas 359 grūtnieces (2017./2018. gada sezonā – 193 un 2016./2017. gada sezonā – 185 grūtnieces). No
2019./2020. gada sezonas grūtnieces saņēma 100 % valsts apmaksātu vakcīnu, un šo iespēju vakcinēties pret gripu izmantoja 5 156 grūtnieces, kas ievērojami pārsniedz iepriekšējo gripas sezonu vakcinācijas rādītājus.
Uz 2020./2021. gripas sezonu mazajiem bērniem un grūtniecēm kopā tika plānotas 30 000 pretgripas vakcīnas, izpilde līdz 2021. gada februārim saskaņā ar saņemtajām vakcinācijas iestāžu atskaitēm bija par 92 % jeb faktiski izlietota 27 571 vakcīna (22 839 – mazajiem bērniem un 4 732 – grūtniecēm). 2019./2020. gadā grūtniecēm un mazajiem bērniem kopā tika izlietotas 26 583 pretgripas vakcīnas.
Ir redzams, ka vakcinēto iedzīvotāju skaits pret gripu katru gadu palielinās, ja cilvēkiem tiek nodrošinātas bezmaksas pretgripas vakcīnas, kuras viņiem ir viegli saņemt.
Būtiski ir ņemt vērā faktu, ka gripai un Covid-19 ir līdzīgi izplatīšanās ceļi. Eiropas Slimību profilakses un kontroles centra prognoze attiecībā uz SARS-CoV-2 vīrusa Delta varianta izplatību Eiropā jau ir izpildījusies un, piemēram, Latvijā 34. nedēļā 91 % no apstiprinātajiem Covid-19 gadījumiem ir SARS-CoV-2 vīrusa Delta (B.1.617.2.) variants. Tādēļ tiek prognozēts, ka šoruden atkal pasliktināsies epidemioloģiskā situācija ar Covid-19 (pašreiz jau notiek diskusijas par to, vai būs jānosaka stingri ierobežojumi, vai un kādam personu lokam būs nepieciešams uzsākt revakcināciju pret Covid-19, kāda vakcinācijas aptvere pret Covid-19 būs sasniegta sabiedrībā rudenī). Slimnīcās jau sāk pieaugt stacionēto Covid-19 pacientu skaits. Tāpat pastāv iespēja, ka Covid-19 izplatības pieaugumam var uzslāņoties gripas epidēmijas vilnis, tādēļ ļoti būtiski ir nodrošināt riska grupu vakcināciju pret gripu.
Stingro epidemioloģiskās drošības pasākumu Covid-19 infekcijas izplatības ierobežošanai dēļ 2020./2021. gada gripas sezonas laikā saslimstība ar gripu praktiski netika novērota (Latvijā, tāpat kā citviet Eiropā, gripas aktivitāte saglabājas starpsezonu līmenī[1]). Arī zinātniskajās publikācijās[2] tiek norādīts, ka distancēšanās politika, kas tiek pielietota lai samazinātu SARS-CoV-2 vīrusa transmisiju, ir efektīva arī pret gripu, jo gripas vīrusi un SARS-CoV-2 galvenokārt izplatās ar elpceļu pilieniem, kas tiek nodoti ciešu kontaktu rezultātā.
Tomēr teorētiski tas var nozīmēt arī to, ka nākamajā (proti, šajā) gripas sezonā būtu gaidāma lielāka saslimstība ar gripu, jo imunitāte populācijā pret gripu būs ievērojami mazāka. Mēs varam sagaidīt, ka jaunā Covid-19 realitāte tikai sarežģīs nākamo gripas sezonu[1]. Arī PVO paredz, ka 2021./2022. gada gripas sezona būs sarežģīta. Ja tiek paredzēts, ka šosezon gripas aktivitāte pieaugs, ir nepieciešams turpināt riska grupu personas nodrošināt ar valsts apmaksātām pretgripas vakcīnām.
Slimību profilakses un kontroles centra (turpmāk – SPKC) dati arī pierāda, ka gripas sezonas laikā parasti ir visaugstākie iknedēļas mirstības rādītāji, kā arī gripas sezonas laikā ievērojami palielinās ambulatoro un stacionāro veselības aprūpes pakalpojumu apjoms.
2020./2021. gada gripas sezonas laikā saistībā ar gripas infekciju (apstiprināta klīniski) hospitalizēti divi pacienti, abi 0-4 gadu vecuma grupā (salīdzinājumam -2019./2020. gada sezonā tika stacionēti 1 249 pacienti ar diagnozi gripa un 239 pacienti ar diagnozi gripas izraisīta pneimonija); ziņojumi par nāves gadījumiem pacientiem ar apstiprinātu gripas infekciju nav saņemti[2].
Gripa un Covid-19 visvairāk skar seniorus un cilvēkus ar hroniskām slimībām, tādēļ arī šajā gripas sezonā ir būtiski turpināt nodrošināt šīm riska grupām iespēju saņemt valsts apmaksātu pretgripas vakcīnu. Arī senioriem iepriekš bija jādodas pie ārsta un jāsaņem recepte, lai seniors varētu iegūt pretgripas vakcīnu. Kā liecina iepriekšējā gripas sezonā gūtā pieredze, nodrošinot iespēju cilvēkiem saņemt centralizētajā iepirkumā iegādātas pretgripas vakcīnas, vakcinācijas aptvere vairākkārtīgi palielinās. Tādēļ ir nepieciešams turpināt veicināt arī senioru pretgripas vakcinācijas aptveri.
Ņemot vērā to, ka ir ļoti grūti aprēķināt, cik liels būs cilvēku pieprasījums pēc pretgripas vakcīnām, Vakcinācijas noteikumos tiek mainīts pats pamatprincips pretgripas vakcīnas saņemšanai. Noteikumu projektā tiek izveidota jauna nodaļa "Valsts apmaksāta vakcinācija pret sezonālo gripu", kurā tiek uzskaitītas visas personu grupas, kuras var saņemt valsts apmaksātu pretgripas vakcīnu. Vienlaikus no noteikumu projekta tiek svītrotas atsauces uz obligāto vakcināciju pret gripu mazajiem bērniem un grūtniecēm, jo tā kā nav iespējams prognozēt vakcinācijas aptveri, bet pretgripas vakcīna ir derīga tikai vienai sezonai, kā arī vislabākais laiks cilvēkiem vakcinēties ir tieši rudens sezona, bet iepērkot pretgripas vakcīnas centralizētajā iepirkumā, vakcīnas būs pieejamas tikai noteiktā daudzumā. Tas nozīmē, ka nav iespējams nevienai no riska grupām precīzi plānot vakcinācijas aptveri, attiecīgi nav iespējams iegādāties vakcīnas pilnīgi visām personām riska grupās; līdz ar to vakcinācija pret gripu nevar būt noteikta kā vakcinācijas kalendāra sastāvdaļa (obligāti vakcinējami), jo šādā gadījumā nevar veidoties situācija, ka daļa riska grupu personu nevar saņemt viņiem obligāti pienākošos vakcīnu.
Veidojot jauno nodaļu noteikumu projektā, tiek paredzēts, ka riska grupu personām ir iespējams saņemt valsts apmaksātu vakcināciju pret gripu, bet tas nenozīmē, ka visām personām šajās personu grupās obligāti pienākas pretgripas vakcīna. Izlietojot valsts iepirkumā iegādātās vakcīnas, vakcīnu krājums šai sezonai tiks izsmelts un vairāk pretgripas vakcīnas šai sezonai netiks iepirktas. Pārējām personām pretgripas vakcīnas būs jāiegādājas par saviem personīgajiem finanšu līdzekļiem.
Šāds normatīvais regulējums ir izvēlēts, veicot analīzi par 2020./2021. gada gripas sezonas vakcinācijas aptveri. Uz 2020./2021. gripas sezonu mazajiem bērniem un grūtniecēm kopā tika plānotas 30 000 vakcīnas, izpilde līdz 2021. gada februārim saskaņā ar saņemtajām vakcinācijas iestāžu atskaitēm bija par 92 %. Ilgstošas sociālās aprūpes centru (turpmāk – SAC) vakcinācijai tika ieplānotas 19 598 vakcīnas un ārstniecības personu un ārstniecības atbalsta personu (turpmāk – ĀP) vakcinācijai – 40 402 pretgripas vakcīnas. Apkopojot vakcinācijas iestāžu atskaites, redzams, ka līdz 2021. gada februārim vakcinācijas aptvere SACiem bija 45 % un ĀP – 17,4 %. Tādējādi, kā to pieļāva Vakcinācijas noteikumi, daļa vakcīnu tika novirzītas citu riska grupu vakcinācijai (hroniskie pacienti, personas vecumā 65+). Līdz 2021. gada februārim vakcinācijas iestādes atskaitījās par 13 098 veiktajām vakcinācijām riska grupu pacientiem. Tātad kopā tika izlietoti tikai 62 % par valsts budžeta līdzekļiem iegādāto vakcīnu.
Tādējādi, ņemot vērā iepriekšminēto skaidrojumu, tiek veikti attiecīgi grozījumi (noteikumu projekta 1.-9. punkts). Veicot noteiktu personu grupu vakcināciju pret gripu būs nepieciešams aizpildīt arī pārskatus par imunizāciju un pretgripas vakcīnas pasūtījumu.
Ņemot vērā, ka Vakcinācijas noteikumos tiek izveidota jauna nodaļa attiecībā uz dažādu riska grupu vakcināciju pret gripu, Ministru kabineta 2006. gada 31. oktobra noteikumi Nr. 899 "Ambulatorajai ārstēšanai paredzēto zāļu un medicīnisko ierīču iegādes izdevumu kompensācijas kārtība" attiecīgi šajā gripas sezonā (no 15. septembra līdz 1. maijam) netiek piemērots 1. pielikuma 16.1. apakšpunkts, kurā līdz šim bija noteikts kompensācijas apjoms pretgripas vakcinācijai dažādām riska grupām. Tādējādi normatīvais regulējums, kas attiecas uz riska grupu vakcināciju pret gripu, šai jaunajai gripas sezonai tiek veidots vienkopus tikai Vakcinācijas noteikumos.
Projekta mērķis un būtība ir nodrošināt 100 % valsts apmaksātas pretgripas vakcīnas saņemšanu riska grupām.
Identificētās problēmas nav iespējams atrisināt ar citiem līdzekļiem. Noteikumu projekts atrisinās identificēto problēmu un arī šajā gripas sezonas laikā tiks veicināta vakcinācija pret gripu.
[1] COVID-19 and the next influenza season, Singer, Sci. Adv. 2020; 6: eabd0086 29 July 2020; https://advances.sciencemag.org/content/advances/6/31/eabd0086.full.pdf
[2] Gripa un citas elpceļu infekcijas 2020.-2021. gada sezonā, Nr. 26 (1736), 2021. gada 27. maijā; avots: SPKC
[1] Gripa un citas elpceļu infekcijas 2020.-2021. gada sezonā, Nr. 17 (1727), 2021. gada 9. aprīlī; avots: SPKC
[2] COVID-19 and the next influenza season, Singer, Sci. Adv. 2020; 6: eabd0086 29 July 2020; https://advances.sciencemag.org/content/advances/6/31/eabd0086.full.pdf
[1] Pārskats par gripas un citu akūtu augšējo elpceļu infekciju (AAEI) izplatību 2019.-2020. gada epidēmiskajā sezonā, Nr. 35 (1694), 2020. gada 15. septembris; avots: SPKC
[1] https://apps.who.int/iris/handle/10665/78320
[2] https://eur-lex.europa.eu/legal-content/LV/TXT/PDF/?uri=CELEX:32009H1019&from=EN
[3] https://www.who.int/wer/2012/wer8747.pdf?ua=1
[4] Imunizācijas valsts padomes protokols Nr. 67
[5] Pārskats par gripas un citu akūtu augšējo elpceļu infekciju (AAEI) izplatību 2019.-2020. gada epidēmiskajā sezonā, Nr. 35 (1694), 2020. gada 15. septembris; avots: SPKC
[1] The European Scientific Working group on Influenza; http://eswi.org/knowledge-center/economic-impact/
Problēmas un risinājumi
Vai ir izvērtēti alternatīvie risinājumi?
Nē
Vai ir izvērtēts prasību un izmaksu samērīgums pret ieguvumiem?
Nē
1.4. Izvērtējumi/pētījumi, kas pamato TA nepieciešamību
1.5. Pēcpārbaudes (ex-post) izvērtējums
Vai tiks veikts?
Nē
1.6. Cita informācija
-
2. Tiesību akta projekta ietekmējamās sabiedrības grupas, ietekme uz tautsaimniecības attīstību un administratīvo slogu
Vai projekts skar šo jomu?
Jā
2.1. Sabiedrības grupas, kuras tiesiskais regulējums ietekmē, vai varētu ietekmēt
Fiziskās personas
JāIetekmes apraksts
riska grupu personas, kuras ir nepieciešams vakcinēt pret gripu
Juridiskās personas
JāIetekmes apraksts
Noteikumu projekts ietekmē arī:
1. ģimenes ārstus un vakcinācijas iestādes;
2. SPKC darbiniekus, kuri apkopo vakcinācijas iestāžu vakcīnu pasūtījumus, atskaites par vakcināciju un vakcīnu izlietojumu;
3. Nacionālā veselības dienesta darbiniekus, kuri nodarbojas ar vakcīnu iepirkumu veikšanu.
1. ģimenes ārstus un vakcinācijas iestādes;
2. SPKC darbiniekus, kuri apkopo vakcinācijas iestāžu vakcīnu pasūtījumus, atskaites par vakcināciju un vakcīnu izlietojumu;
3. Nacionālā veselības dienesta darbiniekus, kuri nodarbojas ar vakcīnu iepirkumu veikšanu.
2.2. Tiesiskā regulējuma ietekme uz tautsaimniecību
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
2.3. Administratīvo izmaksu monetārs novērtējums
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
2.4. Atbilstības izmaksu monetārs novērtējums
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
3. Tiesību akta projekta ietekme uz valsts budžetu un pašvaldību budžetiem
Vai projekts skar šo jomu?
Jā
Rādītājs
2021
saskaņā ar valsts budžetu kārtējam gadam
izmaiņas kārtējā gadā, salīdzinot ar valsts budžetu kārtējam gadam
Turpmākie trīs gadi (euro)
2022
2023
2024
saskaņā ar vidēja termiņa budžeta ietvaru
izmaiņas, salīdzinot ar vidēja termiņa budžeta ietvaru
saskaņā ar vidēja termiņa budžeta ietvaru
izmaiņas, salīdzinot ar vidēja termiņa budžeta ietvaru
izmaiņas, salīdzinot ar vidēja termiņa budžeta ietvaru
1
2
3
4
5
6
7
8
1. Budžeta ieņēmumi
575 978
0
575 978
0
575 978
0
0
1.1. valsts pamatbudžets, tai skaitā ieņēmumi no maksas pakalpojumiem un citi pašu ieņēmumi
575 978
0
575 978
0
575 978
0
0
1.2. valsts speciālais budžets
0
0
0
0
0
0
0
1.3. pašvaldību budžets
0
0
0
0
0
0
0
2. Budžeta izdevumi
575 978
1 570 726
575 978
0
575 978
0
0
2.1. valsts pamatbudžets
575 978
1 570 726
575 978
0
575 978
0
0
2.2. valsts speciālais budžets
0
0
0
0
0
0
0
2.3. pašvaldību budžets
0
0
0
0
0
0
0
3. Finansiālā ietekme
0
-1 570 726
0
0
0
0
0
3.1. valsts pamatbudžets
0
-1 570 726
0
0
0
0
0
3.2. speciālais budžets
0
0
0
0
0
0
0
3.3. pašvaldību budžets
0
0
0
0
0
0
0
4. Finanšu līdzekļi papildu izdevumu finansēšanai (kompensējošu izdevumu palielinājumu norāda ar "-" zīmi)
0
1 570 726
0
0
0
0
0
5. Precizēta finansiālā ietekme
0
0
0
0
5.1. valsts pamatbudžets
0
0
0
0
5.2. speciālais budžets
0
0
0
0
5.3. pašvaldību budžets
0
0
0
0
6. Detalizēts ieņēmumu un izdevumu aprēķins (ja nepieciešams, detalizētu ieņēmumu un izdevumu aprēķinu var pievienot anotācijas (ex-ante) pielikumā)
Noteikumu projekts paredz Vakcinācijas noteikumos mainīt pamatprincipu pretgripas vakcīnas saņemšanai. Noteikumu projektā tiek izveidota jauna nodaļa “Valsts apmaksāta vakcinācija pret sezonālo gripu”, kurā tiek uzskaitītas visas personu grupas, kuras var saņemt valsts apmaksātu pretgripas vakcīnu, papildus grūtniecēm un bērniem līdz 2 gadu vecumam, kam 100 % valsts apmaksāta pretgripas vakcinācija jau tiek kompensēta, tā tiktu no valsts budžeta apmaksāta arī ārstniecības personām un sociālo aprūpes centru darbiniekiem un klientiem, kā arī tiek aizstāts pašreizējais 50 % apmaksas kompensācijas mehānisms gripas vakcinācijai ar valsts 100 % apmaksātu vakcināciju senioriem, kas ir vecāki par 65 gadiem, un personām ar hroniskām slimībām.
Kompensācijas mehānisms tiek mainīts uz terminētu periodu – 2021./2022. gada gripas sezonai (2021. gada 15. septembris – 2022. gada 1. maijs), atbilstoši turpmākajos gados pieejamam finansējumam plānoto mehānismu varētu ieviest kā pastāvīgu.
Līdz šim 100 % valsts apmaksāta pretgripas vakcīna bija noteikta grūtniecēm un bērniem līdz 2 gadu vecumam, paredzot tam finansējumu 2021. gadam un turpmāk 189 847 euro apmērā valsts budžeta apakšprogrammā 33.04.00 “Centralizēta medikamentu un materiālu iegāde”.
Savukārt pretgripas vakcīnas senioriem, kas ir vecāki par 65 gadiem, un personām ar hroniskām slimībām, kompensācijas sistēmas ietvaros tiek finansētas no valsts budžeta apakšprogrammā 33.03.00 “Kompensējamo medikamentu un materiālu apmaksāšana”. 2020. gadā šīm grupām izlietotais finansējums vakcīnu iegādes kompensācijai – 386 131 euro. Šāds finansējums pretgripas vakcīnu kompensēšanai 50% apmērā senioriem, kas ir vecāki par 65 gadiem, un personām ar hroniskām slimībām arī tiek plānots 2021.gada budžetā.
Mainot pamatprincipu pretgripas vakcīnas saņemšanai, 2021. gadā pretgripas vakcīnu nodrošināšana tiks finansēta no valsts budžeta apakšprogrammā 33.04.00 "Centralizēta medikamentu un materiālu iegāde". Līdz ar to arī 2021. gadam pieejamais finansējums pretgripas vakcīnu kompensācijai valsts budžeta apakšprogrammā 33.03.00 “Kompensējamo medikamentu un materiālu apmaksāšana” ir jāpārdala uz valsts budžeta apakšprogrammā 33.04.00 “Centralizēta medikamentu un materiālu iegāde”.
Atbilstoši SPKC novērtējumam 2021./2022. gada gripas sezonai būtu nepieciešamas 185 000 pretgripas vakcīnas devas.
Lai nodrošinātu valsts apmaksātu pretgripas vakcīnas noteikumu projektā minētajām grupām 2021./2022. gada gripas sezonā, kopējās izmaksas ir 2 146 704 euro.
Izmaksu pieaugums 2021.gadā veidojas gan uz vakcīnu iepirkuma cenas izmaiņām, gan plānoto vakcīnu skaita pieaugumu.
Lai nodrošinātu valsts apmaksātas pretgripas vakcīnas Vakcinācijas noteikumu projektā minētajām grupām 2021./2022. gada gripas sezonā, papildus nepieciešamais finansējums ir 1 570 726 euro.
2021./2022.gada gripas sezonai nepieciešamās vakcīnas tiks iegādātas 2021.gadā, līdz ar to vakcīnu nodrošināšanai nepieciešamais finansējums ir vajadzīgs 2021.gada budžetā.
Veselības ministrijas (Nacionālā veselības dienesta) izdevumus pretgripas vakcīnu nodrošināšanai noteikumu projektā minētajām grupām 2021./2022. gada gripas sezonā 1 570 726 euro apmērā 2021.gadā Veselības ministrija lūdz segt no valsts budžeta programmas 02.00.00 "Līdzekļi neparedzētiem gadījumiem".
Informatīvā ziņojumā “Veselības nozares kapacitātes celšana un noturības stiprināšana Covid-19 apstākļos Latvijā” kā viens no īstenojamajiem pasākumiem tika iekļauts - 100% valsts apmaksātas pretgripas vakcīnu nodrošināšana 2021./2022.gada gripas sezonā riska grupām, paredzot tam 90 537 vakcīnu devas ar kopējo papildus nepieciešamo finansējumu 759 659 euro apmērā. Pēc jaunākā SPKC vērtējuma ir nepieciešams lielāks vakcīnu devu skaits, kā arī 2021.gadā ir palielinājušās vakcīnu iepirkumu cenas.
Lai nodrošinātu pretgripas vakcīnas apmaksu riska grupām 2020./2021.gada gripas sezonā 2020.gadā finansējums tika rasts apakšprogrammas 33.04.00 “Centralizēta medikamentu un materiālu iegāde” ietvaros (kā vienreizēju pasākums), jo iepriekšminētajā apakšprogrammā izveidojās līdzekļu ekonomija.
2021.gadā apakšprogrammas 33.04.00 “Centralizēta medikamentu un materiālu iegāde” ietvaros indikatīvi prognozēto līdzekļu ekonomiju ir plānots novirzīt apakšprogrammas 33.03.00 “Kompensējamo medikamentu un materiālu apmaksāšana” daļējai deficīta segšanai, kur pēc šī brīža aprēķiniem uz gada beigām deficīts tiek prognozēts 30 572 222 euro norēķiniem par 2021.gada novembri un decembri. Faktiski 2021.gadā Nacionālajam veselības dienestam norēķinu veikšanai par novembri trūkst finanšu līdzekļi 14 783 856 euro apmērā un 50% no decembra summas, kas jāapmaksā šajā gadā – 7 894 183 euro (15 788 366 euro*50%), kas sastāda faktisko 2021.gada deficītu 22 678 039 euro apmērā.
Pēc noteikumu projekta apstiprināšanas Ministru kabinetā tiks iesniegts Ministru kabineta rīkojuma projekts "Par finanšu līdzekļu piešķiršanu no valsts budžeta programmas "Līdzekļi neparedzētiem gadījumiem"", kurš paredzēs Finanšu ministrijai no valsts budžeta programmas 02.00.00 "Līdzekļi neparedzētiem gadījumiem" piešķirt Veselības ministrijai (Nacionālajam veselības dienestam) finansējumu 1 570 726 euro apmērā, lai nodrošinātu pretgripas vakcīnas 2021./2022. gada gripas sezonā noteikumu projektā minētajām personu mērķa grupām.
Lai pasākumu provizoriski varētu turpināt arī 2022. gadā un turpmāk Veselības ministrija likumprojekta "Par valsts budžetu 2022. gadam" un likumprojekta "Par vidējā termiņa budžeta ietvaru 2022., 2023. un 2024. gadam" izstrādes procesā pie jauno politikas iniciatīvu izskatīšanas ir iesniegusi papildu finansējuma pieprasījumu 2022. gadam un turpmāk ik gadu 1 826 919 euro apmērā valsts apmaksātu pretgripas vakcīnu nodrošināšanai riska grupām (prioritāro pasākumu kartiņa Nr.29_04_P “Tarifu un kompensāciju palielināšana (tarifa elementu palielināšana, pacientu līdzmaksājumi, pārējo kompensējamo medikamentu un materiālu sistēmas un centralizēti iepērkamo medikamentu un materiālu sistēmas uzlabošana)).
Detalizēti aprēķini anotācijas pielikumā.
Jautājumu par papildu valsts budžeta līdzekļu piešķiršanu noteikumu projektā paredzēto pasākumu īstenošanai 2022.gadam un turpmāk ik gadu izskatīt Ministru kabinetā likumprojekta “Par valsts budžetu 2022.gadam” un likumprojekta “Par vidējā termiņa budžeta ietvaru 2022., 2023. un 2024.gadam” sagatavošanas un izskatīšanas procesā kopā ar visu ministriju un citu centrālo valsts iestāžu iesniegtajiem prioritāro pasākumu pieteikumiem atbilstoši valsts budžeta finansiālajām iespējām.
Kompensācijas mehānisms tiek mainīts uz terminētu periodu – 2021./2022. gada gripas sezonai (2021. gada 15. septembris – 2022. gada 1. maijs), atbilstoši turpmākajos gados pieejamam finansējumam plānoto mehānismu varētu ieviest kā pastāvīgu.
Līdz šim 100 % valsts apmaksāta pretgripas vakcīna bija noteikta grūtniecēm un bērniem līdz 2 gadu vecumam, paredzot tam finansējumu 2021. gadam un turpmāk 189 847 euro apmērā valsts budžeta apakšprogrammā 33.04.00 “Centralizēta medikamentu un materiālu iegāde”.
Savukārt pretgripas vakcīnas senioriem, kas ir vecāki par 65 gadiem, un personām ar hroniskām slimībām, kompensācijas sistēmas ietvaros tiek finansētas no valsts budžeta apakšprogrammā 33.03.00 “Kompensējamo medikamentu un materiālu apmaksāšana”. 2020. gadā šīm grupām izlietotais finansējums vakcīnu iegādes kompensācijai – 386 131 euro. Šāds finansējums pretgripas vakcīnu kompensēšanai 50% apmērā senioriem, kas ir vecāki par 65 gadiem, un personām ar hroniskām slimībām arī tiek plānots 2021.gada budžetā.
Mainot pamatprincipu pretgripas vakcīnas saņemšanai, 2021. gadā pretgripas vakcīnu nodrošināšana tiks finansēta no valsts budžeta apakšprogrammā 33.04.00 "Centralizēta medikamentu un materiālu iegāde". Līdz ar to arī 2021. gadam pieejamais finansējums pretgripas vakcīnu kompensācijai valsts budžeta apakšprogrammā 33.03.00 “Kompensējamo medikamentu un materiālu apmaksāšana” ir jāpārdala uz valsts budžeta apakšprogrammā 33.04.00 “Centralizēta medikamentu un materiālu iegāde”.
Atbilstoši SPKC novērtējumam 2021./2022. gada gripas sezonai būtu nepieciešamas 185 000 pretgripas vakcīnas devas.
| Vakcinējamo personu mērķa grupa | Devas |
| Bērni līdz 2 gadu vecumam un grūtnieces | 37 251 |
| grūtnieces | 6 000 |
| bērni | 31 251 |
| ārstniecības personas | 8 100 |
| Sociālās aprūpes centru klienti | 8 370 |
| Sociālās aprūpes centru darbinieki | 2 030 |
| Seniori, kas vecāki par 65 gadiem | 104 246 |
| Personas ar hroniskām saslimšanām | 25 003 |
| KOPĀ | 185 000 |
Lai nodrošinātu valsts apmaksātu pretgripas vakcīnas noteikumu projektā minētajām grupām 2021./2022. gada gripas sezonā, kopējās izmaksas ir 2 146 704 euro.
| Vakcīnu nosaukums | Cena par 1 devu bez PVN (2020.g. iepirkuma cena), euro | Cena par 1 devu bez PVN (2021.g. iepirkuma cena), euro | Devu skaits | Kopsumma ar (12%) PVN (ar 2020.g cenām), euro | Kopsumma ar (12%) PVN (ar 2021.g cenām), euro | Izdevumu pieaugums saistībā ar vakcīnu cenu pieaugumu (nepieciešams papildus 2021.g. salīdzinot ar 2020.g. cenām) |
| Vaxigrip Tetra | 9.97 | 10.23 | 40 000 | 446 656 | 458 304 | +11 648 |
| Vaxigrip Tetra | 9.97 | 8.50 | 20 000 | 223 328 | 190 400 | -32 928 |
| Influvac Tetra | 8.38 | 10.70 | 125 000 | 1 173 200 | 1 498 000 | +324 800 |
| KOPĀ | 1 843 184 | 2 146 704 | +303 520 |
Izmaksu pieaugums 2021.gadā veidojas gan uz vakcīnu iepirkuma cenas izmaiņām, gan plānoto vakcīnu skaita pieaugumu.
Lai nodrošinātu valsts apmaksātas pretgripas vakcīnas Vakcinācijas noteikumu projektā minētajām grupām 2021./2022. gada gripas sezonā, papildus nepieciešamais finansējums ir 1 570 726 euro.
| Kopējās izmaksas gripas vakcīnas nodrošināšanai 2021./2022.gadam, euro | Grūtnieču un bērnu vakcinācijai 2021.gada budžeta bāzē paredzētais finansējums, euro | Kompensācijas sistēmas ietvaros pieejamais finansējums pretgripas vakcīnu kompensēšanai valsts budžeta apakšprogrammā 33.03.00, euro | Papildus nepieciešamais finansējums valsts apmaksātu pretgripas vakcīnu nodrošināšanai 2021./2022.gada gripas sezonā, euro |
| 2 146 704 | 189 847 | 386 131 | 1 570 726 |
2021./2022.gada gripas sezonai nepieciešamās vakcīnas tiks iegādātas 2021.gadā, līdz ar to vakcīnu nodrošināšanai nepieciešamais finansējums ir vajadzīgs 2021.gada budžetā.
Veselības ministrijas (Nacionālā veselības dienesta) izdevumus pretgripas vakcīnu nodrošināšanai noteikumu projektā minētajām grupām 2021./2022. gada gripas sezonā 1 570 726 euro apmērā 2021.gadā Veselības ministrija lūdz segt no valsts budžeta programmas 02.00.00 "Līdzekļi neparedzētiem gadījumiem".
Informatīvā ziņojumā “Veselības nozares kapacitātes celšana un noturības stiprināšana Covid-19 apstākļos Latvijā” kā viens no īstenojamajiem pasākumiem tika iekļauts - 100% valsts apmaksātas pretgripas vakcīnu nodrošināšana 2021./2022.gada gripas sezonā riska grupām, paredzot tam 90 537 vakcīnu devas ar kopējo papildus nepieciešamo finansējumu 759 659 euro apmērā. Pēc jaunākā SPKC vērtējuma ir nepieciešams lielāks vakcīnu devu skaits, kā arī 2021.gadā ir palielinājušās vakcīnu iepirkumu cenas.
Lai nodrošinātu pretgripas vakcīnas apmaksu riska grupām 2020./2021.gada gripas sezonā 2020.gadā finansējums tika rasts apakšprogrammas 33.04.00 “Centralizēta medikamentu un materiālu iegāde” ietvaros (kā vienreizēju pasākums), jo iepriekšminētajā apakšprogrammā izveidojās līdzekļu ekonomija.
2021.gadā apakšprogrammas 33.04.00 “Centralizēta medikamentu un materiālu iegāde” ietvaros indikatīvi prognozēto līdzekļu ekonomiju ir plānots novirzīt apakšprogrammas 33.03.00 “Kompensējamo medikamentu un materiālu apmaksāšana” daļējai deficīta segšanai, kur pēc šī brīža aprēķiniem uz gada beigām deficīts tiek prognozēts 30 572 222 euro norēķiniem par 2021.gada novembri un decembri. Faktiski 2021.gadā Nacionālajam veselības dienestam norēķinu veikšanai par novembri trūkst finanšu līdzekļi 14 783 856 euro apmērā un 50% no decembra summas, kas jāapmaksā šajā gadā – 7 894 183 euro (15 788 366 euro*50%), kas sastāda faktisko 2021.gada deficītu 22 678 039 euro apmērā.
Pēc noteikumu projekta apstiprināšanas Ministru kabinetā tiks iesniegts Ministru kabineta rīkojuma projekts "Par finanšu līdzekļu piešķiršanu no valsts budžeta programmas "Līdzekļi neparedzētiem gadījumiem"", kurš paredzēs Finanšu ministrijai no valsts budžeta programmas 02.00.00 "Līdzekļi neparedzētiem gadījumiem" piešķirt Veselības ministrijai (Nacionālajam veselības dienestam) finansējumu 1 570 726 euro apmērā, lai nodrošinātu pretgripas vakcīnas 2021./2022. gada gripas sezonā noteikumu projektā minētajām personu mērķa grupām.
Lai pasākumu provizoriski varētu turpināt arī 2022. gadā un turpmāk Veselības ministrija likumprojekta "Par valsts budžetu 2022. gadam" un likumprojekta "Par vidējā termiņa budžeta ietvaru 2022., 2023. un 2024. gadam" izstrādes procesā pie jauno politikas iniciatīvu izskatīšanas ir iesniegusi papildu finansējuma pieprasījumu 2022. gadam un turpmāk ik gadu 1 826 919 euro apmērā valsts apmaksātu pretgripas vakcīnu nodrošināšanai riska grupām (prioritāro pasākumu kartiņa Nr.29_04_P “Tarifu un kompensāciju palielināšana (tarifa elementu palielināšana, pacientu līdzmaksājumi, pārējo kompensējamo medikamentu un materiālu sistēmas un centralizēti iepērkamo medikamentu un materiālu sistēmas uzlabošana)).
Detalizēti aprēķini anotācijas pielikumā.
Jautājumu par papildu valsts budžeta līdzekļu piešķiršanu noteikumu projektā paredzēto pasākumu īstenošanai 2022.gadam un turpmāk ik gadu izskatīt Ministru kabinetā likumprojekta “Par valsts budžetu 2022.gadam” un likumprojekta “Par vidējā termiņa budžeta ietvaru 2022., 2023. un 2024.gadam” sagatavošanas un izskatīšanas procesā kopā ar visu ministriju un citu centrālo valsts iestāžu iesniegtajiem prioritāro pasākumu pieteikumiem atbilstoši valsts budžeta finansiālajām iespējām.
6.1. detalizēts ieņēmumu aprēķins
-
6.2. detalizēts izdevumu aprēķins
-
7. Amata vietu skaita izmaiņas (palielinājuma gadījumā: izvērsts pamatojums, izvērtējums par esošo resursu pārskatīšanas iespējām, t.sk. vakanto štata vietu, ilgstošo vakanču izmantošanu u.c.)
Nav
Cita informācija
-
4. Tiesību akta projekta ietekme uz spēkā esošo tiesību normu sistēmu
Vai projekts skar šo jomu?
Jā
4.1. Saistītie tiesību aktu projekti
4.1.1. Ministru kabineta noteikumi Nr. 330
Rīgā 2000.gada 26.septembrī (prot. Nr.46 36.§)
Vakcinācijas noteikumi
Pamatojums un apraksts
Vakcinācijas noteikumos tiek izveidota jauna nodaļa attiecībā uz dažādu riska grupu vakcināciju pret gripu. Tādējādi normatīvais regulējums, kas attiecas uz riska grupu vakcināciju pret gripu, tiek veidots vienkopus tikai Vakcinācijas noteikumos.
Atbildīgā institūcija
Veselības ministrija
4.2. Cita informācija
-
5. Tiesību akta projekta atbilstība Latvijas Republikas starptautiskajām saistībām
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
5.3. Cita informācija
Apraksts
-
6. Projekta izstrādē iesaistītās institūcijas un sabiedrības līdzdalības process
Sabiedrības līdzdalība uz šo tiesību akta projektu neattiecas
Jā
Skaidrojums
SPKC katru gadu veic kampaņas par vakcināciju, kā arī vienmēr informē ārstniecības personas par izmaiņām vai aktualitātēm vakcinācijas jomā.
Konsultācijas ar sabiedrības pārstāvjiem nav notikušas.
IVP locekļi ir vairākkārtīgi diskutējuši par riska grupu vakcināciju pret gripu un ir lēmuši, ka vakcinējamais personu loks ir jāpaplašina, ja tam ir iespējams rast valsts finanšu līdzekļus.
Noteikumu projekts tika nodots publiskai apspriešanai VM tīmekļvietnē līdz šī gada 13. augustam.
VM šī gada 13. augustā ir saņēmusi Latvijas Farmaceitiskās aprūpes asociācijas vēstuli, kurā minētā asociācija aicina ietvert Vakcinācijas noteikumos atvērta tipa aptieku kā vietu un farmaceitu kā veselības aprūpes profesionāļu resursu iedzīvotāju vakcinācijas veikšanai, lai palielinātu Covid-19 vakcinācijas aptveri valstī kopumā.
Ņemot vārā, ka noteikumu projekti tieši nav saistīti ar vakcināciju pret Covid-19, minētais jautājums netiek aktualizēts šo noteikumu projektu kontekstā.
Latvijas Farmaceitiskās aprūpes asociācijas izteiktais priekšlikums ir izvērtējams kā viena no Covid-19 vakcinācijas aptveres palielināšanas iespējām.
Papildus norādāms, ka pašreiz normatīvie akti (2010. gada 23. marta Ministru kabineta noteikumi Nr. 288 "Aptieku darbības noteikumi") liedz aptiekām sniegt vakcinācijas pakalpojumus, kā arī aptieku personāls nav apmācīts vakcinācijas jautājumos. Līdz ar to, ņemot vērā vakcinācijas pret gripu jautājuma aktualitāti un steidzamību, dotajā brīdī šo noteikumu projektu grozījumu kontekstā Latvijas Farmaceitiskās aprūpes asociācijas izteiktais priekšlikums netiek ņemts vērā.
Konsultācijas ar sabiedrības pārstāvjiem nav notikušas.
IVP locekļi ir vairākkārtīgi diskutējuši par riska grupu vakcināciju pret gripu un ir lēmuši, ka vakcinējamais personu loks ir jāpaplašina, ja tam ir iespējams rast valsts finanšu līdzekļus.
Noteikumu projekts tika nodots publiskai apspriešanai VM tīmekļvietnē līdz šī gada 13. augustam.
VM šī gada 13. augustā ir saņēmusi Latvijas Farmaceitiskās aprūpes asociācijas vēstuli, kurā minētā asociācija aicina ietvert Vakcinācijas noteikumos atvērta tipa aptieku kā vietu un farmaceitu kā veselības aprūpes profesionāļu resursu iedzīvotāju vakcinācijas veikšanai, lai palielinātu Covid-19 vakcinācijas aptveri valstī kopumā.
Ņemot vārā, ka noteikumu projekti tieši nav saistīti ar vakcināciju pret Covid-19, minētais jautājums netiek aktualizēts šo noteikumu projektu kontekstā.
Latvijas Farmaceitiskās aprūpes asociācijas izteiktais priekšlikums ir izvērtējams kā viena no Covid-19 vakcinācijas aptveres palielināšanas iespējām.
Papildus norādāms, ka pašreiz normatīvie akti (2010. gada 23. marta Ministru kabineta noteikumi Nr. 288 "Aptieku darbības noteikumi") liedz aptiekām sniegt vakcinācijas pakalpojumus, kā arī aptieku personāls nav apmācīts vakcinācijas jautājumos. Līdz ar to, ņemot vērā vakcinācijas pret gripu jautājuma aktualitāti un steidzamību, dotajā brīdī šo noteikumu projektu grozījumu kontekstā Latvijas Farmaceitiskās aprūpes asociācijas izteiktais priekšlikums netiek ņemts vērā.
6.4. Cita informācija
-
7. Tiesību akta projekta izpildes nodrošināšana un tās ietekme uz institūcijām
Vai projekts skar šo jomu?
Jā
7.1. Projekta izpildē iesaistītās institūcijas
Institūcijas
- Slimību profilakses un kontroles centrs
- Nacionālais veselības dienests
7.2. Administratīvo izmaksu monetārs novērtējums
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
7.3. Atbilstības izmaksu monetārs novērtējums
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
7.4. Projekta izpildes ietekme uz pārvaldes funkcijām un institucionālo struktūru
Ietekme
Jā/Nē
Skaidrojums
1. Tiks veidota jauna institūcija
Nē
-
2. Tiks likvidēta institūcija
Nē
-
3. Tiks veikta esošās institūcijas reorganizācija
Nē
-
4. Institūcijas funkcijas un uzdevumi tiks mainīti (paplašināti vai sašaurināti)
Nē
-
5. Tiks veikta iekšējo institūcijas procesu efektivizācija
Nē
-
6. Tiks veikta iekšējo institūcijas procesu digitalizācija
Nē
-
7. Tiks veikta iekšējo institūcijas procesu optimizācija
Nē
-
8. Cita informācija
Nē
-
7.5. Cita informācija
-
8. Horizontālās ietekmes
8.1. Projekta tiesiskā regulējuma ietekme
8.1.1. uz publisku pakalpojumu attīstību
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.2. uz valsts un pašvaldību informācijas un komunikācijas tehnoloģiju attīstību
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.3. uz informācijas sabiedrības politikas īstenošanu
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.4. uz Nacionālā attīstības plāna rādītājiem
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.5. uz teritoriju attīstību
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.6. uz vidi
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.7. uz klimatneitralitāti
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.8. uz iedzīvotāju sociālo situāciju
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.9. uz personu ar invaliditāti vienlīdzīgām iespējām un tiesībām
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.10. uz dzimumu līdztiesību
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.11. uz veselību
Vai projekts skar šo jomu?
Jā
Apraksts
Noteikumu projektam ir pozitīva ietekme uz sabiedrības veselību – tiek aizstāvētas sabiedrības intereses kopumā, jo vakcinējamais personu loks tiek pasargāts pret inficēšanos un saslimšanu ar gripu.
Noteikumu projekts attiecināms uz noteiktu personu loku, kurām saskaņā ar grozījumiem Vakcinācijas noteikumos tiks nodrošināta valsts apmaksāta vakcinācija pret gripu.
Noteikumu projekts attiecināms uz noteiktu personu loku, kurām saskaņā ar grozījumiem Vakcinācijas noteikumos tiks nodrošināta valsts apmaksāta vakcinācija pret gripu.
8.1.12. uz cilvēktiesībām, demokrātiskām vērtībām un pilsoniskās sabiedrības attīstību
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.13. uz datu aizsardzību
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.14. uz diasporu
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.15. uz profesiju reglamentāciju
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.16. uz bērna labākajām interesēm
8.2. Cita informācija
-
Pielikumi
1. pielikums
Nosaukums
Papildus nepieciešamais finansējums valsts apmaksātas pretgripas vakcīnas nodrošināšanai riska grupām 2022.gadam un turpmāk ik gadu