Anotācija (ex-ante)

Valsts pārvaldes iekārtas likuma 88.panta septītā daļa nosaka, ka publiska persona, kas dibinājusi kapitālsabiedrību vai ieguvusi līdzdalību esošā kapitālsabiedrībā, pārvērtē līdzdalību tajā saskaņā ar Valsts pārvaldes iekārtas likuma 88.pantu un Likumu. Saskaņā ar Likuma 7.panta otro daļu lēmumu par publiskas personas līdzdalības saglabāšanu kapitālsabiedrībās pieņem attiecīgās publiskās personas augstākā lēmējinstitūcija. Lēmumā ietver vērtējumu attiecībā uz atbilstību Likuma 4.panta nosacījumiem un vispārējo stratēģisko mērķi. Likuma 1.panta pirmās daļas 14.punkta a) apakšpunkts nosaka, ka publiskas personas augstākā lēmējinstitūcija attiecībā uz valsts kapitāla daļu un kapitālsabiedrību pārvaldību ir Ministru kabinets.

Ņemot vērā Kultūras ministrijas iepriekš sagatavoto līdzdalības izvērtējumu par kapitālsabiedrību, pamatojoties uz Ministru kabineta 2015.gada 22.decembra sēdes protokollēmuma (Nr.68 80.§) „Par valsts līdzdalības saglabāšanu valsts kapitālsabiedrībās, kurās Kultūras ministrija ir valsts kapitāla daļu turētāja” 1.8.punktu, nolemts saglabāt valsts līdzdalību kapitālsabiedrībā, jo kapitālsabiedrība ir viens no diviem lielākajiem dramatiskajiem teātriem Latvijā un ieņem nozīmīgu lomu profesionālās teātra mākslas pieejamībā visiem Latvijas iedzīvotājiem, ar savu repertuārpolitiku nodrošinot nacionālo vērtību radīšanu un saglabāšanu un veicinot latviešu oriģināldramaturģijas attīstību, un atbilstoši kultūrpolitiskajām prioritātēm nodrošina augstāku kvalitātes standartu teātra mākslas jomā, un ņemot vērā to, ka kapitālsabiedrības stratēģiskie mērķi ir kultūras vērtību radīšana, izplatīšana, saglabāšana un popularizēšana teātra mākslas jomā.

Ievērojot Valsts pārvaldes iekārtas likuma 88.panta pirmajā daļā noteikto, publiska persona var dibināt kapitālsabiedrību vai iegūt līdzdalību jau esošā kapitālsabiedrībā, ja izpildās vismaz viens no Valsts pārvaldes iekārtas likuma 88.panta pirmajā daļā minētajiem nosacījumiem, t.i.:
1) tiek novērsta tirgus nepilnība – situācija, kad tirgus nav spējīgs nodrošināt sabiedrības interešu īstenošanu attiecīgajā jomā;
2) publiskas personas kapitālsabiedrības vai publisku personu kontrolētas kapitālsabiedrības darbības rezultātā tiek radītas preces vai pakalpojumi, kas ir stratēģiski svarīgi valsts vai pašvaldības administratīvās teritorijas attīstībai vai valsts drošībai;
3) tiek pārvaldīti tādi īpašumi, kas ir stratēģiski svarīgi valsts vai pašvaldības administratīvās teritorijas attīstībai vai valsts drošībai.
Saskaņā ar Pārresoru koordinācijas centra izstrādāto Valsts līdzdalības vispārējo stratēģisko mērķu noteikšanas vadlīniju 32.punktu „valsts vai pašvaldība ir tiesīga noteikt, kuram pakalpojumam vai precei piešķirams statuss „stratēģiski svarīgs”. Jēdziens „stratēģiski svarīgs” ir saturiski mainīgs un galvenokārt izriet no ilgtermiņa attīstības plānošanas dokumentos noteiktajiem mērķiem, kā arī normatīvajiem aktiem, it sevišķi, ar Satversmē nostiprinātajiem valsts pastāvēšanas pamatiem, personas pamattiesībām un valsts pienākumiem”, savukārt Konkurences padomes informatīvā materiāla „Priekšnoteikumi publiskas personas līdzdalībai kapitālsabiedrībā un tās izvērtēšana” 20.punktā noteikts, ka „jēdzienu „stratēģiski svarīgas preces vai pakalpojumi” raksturo tas, ka tās skar ievērojamu sabiedrības daļu, nodrošinot pakalpojumus, kuru kvalitāte un kvantitāte ir svarīga tautsaimniecības nozaru funkcionēšanai”. Izvērtējot iepriekš minēto kompetento institūciju likuma normu skaidrojumus, pamatojoties uz Latvijas Nacionālā attīstības plāna 2021.-2027.gadam (apstiprināts Saeimas 2020.gada 2.jūlija sēdē) prioritātes „Kultūra un sports aktīvai un pilnvērtīgai dzīvei” rīcības virziena „Kultūras un sporta devums ilgtspējīgai sabiedrībai” 382.uzdevumu „Atbalstošas vides radīšana profesionālajai mākslinieciskajai jaunradei, izveidojot radošo personu atalgojuma sistēmu un pilnveidojot finanšu atbalsta instrumentus profesionālajai mākslinieciskajai jaunradei”, kura rezultāts ir rīcības virziena mērķa 377.indikators „Kultūras pasākumu apmeklējumu skaits gadā uz 100 iedzīvotājiem”, un Kultūrpolitikas pamatnostādņu 2022.-2027.gadam „Kultūrvalsts” (apstiprinātas ar Ministru kabineta 2022.gada 1.marta rīkojumu Nr.143) (turpmāk – Kultūrpolitikas pamatnostādnes) 1.rīcības virzienu „Kultūras piedāvājuma pieejamība sabiedrībai”, kā arī 4.rīcības virziena „Kultūras un radošo nozaru attīstība” 4.1.uzdevumu „Radīt priekšnosacījumus profesionālās mākslas attīstībai”, valsts līdzdalības saglabāšana kapitālsabiedrībā ir atbilstoša Valsts pārvaldes iekārtas likuma 88.panta pirmās daļas 2.punktam – publiskas personas kapitālsabiedrības vai publisku personu kontrolētas kapitālsabiedrības darbības rezultātā tiek radītas preces vai pakalpojumi, kas ir stratēģiski svarīgi valsts vai pašvaldības administratīvās teritorijas attīstībai vai valsts drošībai.

Teātrim kā profesionālās mākslas veidam un nozīmīgai nacionālās kultūras daļai ir liela nozīme latviešu valodas un nacionālo kultūrvērtību saglabāšanā un jaunradīšanā. Izrādes tapšanas process ir ļoti sazarots un sevī ietver dažādas mākslas jomas – literatūru, mūziku, vizuālo mākslu –, tādēļ var droši apgalvot, ka teātra attīstība pastarpināti veicina visas Latvijas kultūrtelpas attīstību. Gadu gaitā ir mainījušies mākslinieciskās izteiksmes līdzekļi un personālijas, tomēr galvenā teātra mākslas funkcija palikusi nemainīga – attēlojot sabiedrībā aktuālus procesus, apliecināt piederību Eiropas kultūras tradīcijai. Ņemot vērā Latvijas Nacionālā attīstības plāna 2021.-2027.gadam prioritāti „Kultūra un sports aktīvai un pilnvērtīgai dzīvei”, kurā definēts, ka „kultūrai ir vadošā loma cilvēka intelektuālās attīstības un personības izaugsmes ceļā, tā palīdz veidot dažādas prasmes radošās darbības attīstībai, veicina ne tikai personiskās, bet arī reģionālās, nacionālās identitātes un piederības izjūtu”, kā arī prioritātes mērķi: „Ikvienam pieejams dinamisks kultūras un sporta pakalpojumu klāsts, kas ļauj attīstīt talantus un veidot spēcīgu Latvijas tēlu pasaulē”, teātra mākslā ir izvirzāmas šādas funkcijas:
1) mākslinieciska pašvērtība, kas saistīta ar teātra kā suverēna mākslas žanra iekšējās attīstības likumiem atbilstoši laikmeta estētiskajām tendencēm un izcilām režijas, scenogrāfijas, aktieru u.c. mākslinieku radošajām personībām;
2) nacionālo identitāti stiprinoša funkcija, jo teātris ir populārs un enerģētiski iedarbīgs medijs, kas uzrunā tūkstošiem skatītāju, paužot noteiktas idejas, turklāt teātris, kaut arī tā daudzveidība ir pieaugusi, joprojām ir cieši saistīts ar dzimtās valodas lietojumu;
3) sociālā funkcija, kas ietver sevī izklaides, komunikatīvo, sabiedrības integrācijas u.c. sociālo sfēru raksturojošus lielumus, nodrošinot kvalitatīvu atpūtu brīvajā laikā, piedāvājot klātbūtnes un līdzdalības iespēju iekļauties noteiktā sociālā grupā;
4) izglītojošā funkcija, kas caur daudzveidīga rakstura izrādēm, performancēm un teatrālām akcijām rosina sabiedrību domāt par aktuāliem jautājumiem, ētiskām un estētiskām vērtībām.
Visas šīs četras teātra funkcijas, to pilnvērtīga un sabalansēta līdzāspastāvēšana ir būtiska teātra mākslas attīstībai, lai Latvija būtu līdzvērtīga pārējām Eiropas valstīm ar pilnasinīgu nacionālās kultūras dzīvi. Taču, kā visas mākslas formas, teātra māksla pamatos ir nekomerciāla. Tas nozīmē, ka tā nevar izdzīvot brīvā tirgus apstākļos. Ja teātriem Latvijā būtu jāatpelna visi izrāžu sagatavošanā ieguldītie līdzekļi, augstās biļešu cenas padarītu šos kultūras produktus Latvijas sabiedrībai nepieejamus. Teātra izrādes apmeklēt varētu atļauties vien neliela daļa elitāras publikas. Tas savukārt neizbēgami sašaurinātu kultūras piedāvājuma klāstu un pašos pamatos apdraudētu ne tikai Latvijas kultūras pārmantojamību, jaunradi un atjaunotni, daudzveidību, nacionālas identitātes nostiprināšanos, bet arī bērnu un jauniešu pilnvērtīgas personības veidošanos.

Publiskais finansējums kapitālsabiedrībās, kurās Kultūras ministrija ir valsts kapitāla daļu turētāja, veido 40-60% no teātru gada budžeta. Šis finansējuma apjoms ir nepietiekams jaunu iestudējumu sagatavošanai. Šim mērķim nepieciešamo finansējumu teātriem ir jānopelna pašiem vai jāpiesaista, startējot dažādos konkursos vai sadarbojoties ar privāto sektoru. Dalība Valsts kultūrkapitāla fonda regulārajos konkursos ir viens no iespējamajiem līdzekļu piesaistes veidiem. Tā kā konkursos iesniegtos projektus izvērtē neatkarīga ekspertu komisija, tad šāda situācija, kurā valsts kapitālsabiedrības konkurē ar privāto sektoru, ir uzskatāma par veiksmīgu un nozari attīstošu. Minētais jautājums ir ticis diskutēts ar nozares pārstāvjiem Latvijas Teātra padomē, kas vienojās par šādas sistēmas saglabāšanu arī turpmāk.

Kultūras ministrija regulāri sadarbojas un konsultējas ar nozari, sasaucot Latvijas Teātra padomes sēdes, kurās ir pārstāvēts viss nozares dalībnieku spektrs: valsts kapitālsabiedrības, pašvaldību teātri, nevalstiskie teātri, individuālie mākslinieki, nozari pārstāvošās organizācijas, piemēram, Latvijas Teātra darbinieku savienība un Latvijas Jaunā teātra institūts.

Teātri sadarbojas arī ar privāto sektoru. Izvērtējot sadarbības apjoma īpatsvaru starp publisko un privāto sektoru, jāsecina, ka tāda joma kā biļešu tirdzniecība ir 100% privātā sektora pārziņā, kamēr dekorāciju un kostīmu ražošanā vērojama atšķirīga pieeja. Teātri, kam ir sava ražošanas bāze, to izmanto 100%, lai nodrošinātu pamatvajadzības, tomēr, veidojot sarežģītus iestudējumus, dekorāciju un kostīmu ražošana iepirkuma procedūras rezultātā tiek nodota ražošanā privātajam sektoram. Šādi tiek realizēti 30% no teātru vajadzībām nepieciešamā ražošanas apjoma. Kā ārpakalpojums tiek izmantoti arī loģistikas pakalpojumi. Teātri ar saviem resursiem nodrošina savu ikdienas funkciju veikšanu, bet lielākiem pārvadājumiem, piemēram, viesizrāžu vajadzībām, tiek piesaistītas loģistikas kompānijas. Sadarbības īpatsvars ir pielīdzināms viesizrāžu apjomam, kas ir 5-10%.

Kapitālsabiedrības zāļu procentuālā piepildītība ir 86% no to maksimālās kapacitātes, kas liecina par stabilitāti un ilgtspēju. Finanšu darbības rādītāji uzrāda izaugsmi. Būtisku kritumu rezultatīvajos rādītājos radījuši Covid-19 izraisītās pandēmijas noteiktie epidemioloģiskie ierobežojumi, kas lieguši kapitālsabiedrībai pilnvērtīgi darboties, nodrošinot sabiedrībai augstvērtīgu teātra izrāžu piedāvājumu, un gūt plānotos ienākumus.

Kapitālsabiedrības veicamo papildu darbību izvērtējums atbilstoši kapitālsabiedrības statūtos norādītajiem darbības veidiem pēc NACE klasifikatora pievienots anotācijas 1.pielikumā.

Likuma 57.pants nosaka, ka vidēja termiņa darbības stratēģiju izstrādā, ņemot vērā publiskas personas augstākās lēmējinstitūcijas noteiktos kapitālsabiedrības vispārējos stratēģiskos mērķus, savukārt Likuma 1.panta pirmās daļas 14.punkts nosaka, ka publiskas personas augstākā lēmējinstitūcija attiecībā uz valsts kapitāla daļu un kapitālsabiedrību pārvaldību ir Ministru kabinets. Saskaņā ar Likuma 1.panta pirmās daļas 18.punktu vispārējie stratēģiskie mērķi ir publiskas personas augstākās lēmējinstitūcijas noteikti kapitālsabiedrības mērķi, kurus publiska persona vēlas sasniegt ar līdzdalību kapitālsabiedrībā un kuri izriet no tiesību aktiem un politikas plānošanas dokumentiem. Saskaņā ar Likuma 7.panta pirmo daļu publiskai personai ne retāk kā reizi piecos gados ir pienākums pārvērtēt tās līdzdalību kapitālsabiedrībās. Lēmumā par publiskas personas līdzdalības saglabāšanu ietver arī vispārējo stratēģisko mērķi. Kapitālsabiedrības vispārējais stratēģiskais mērķis atbilstoši Likuma 7.panta otrajā daļā noteiktajai kārtībai tika noteikts Ministru kabineta 2015.gada 22.decembra sēdes protokollēmuma (Nr.68 80.§) „Par valsts līdzdalības saglabāšanu valsts kapitālsabiedrībās, kurās Kultūras ministrija ir valsts kapitāla daļu turētāja” 1.8.punktā.

2017.gadā Valsts kontroles veiktās revīzijas „Vai Kultūras ministrija nodrošina efektīvu kapitālsabiedrību pārvaldību?” (revīzijas lieta Nr.2.4.1-10/2017) rezultātā sniegto ieteikumu ieviešanas grafikā 1.2.punktā Kultūras ministrijai uzdots veikt kapitālsabiedrību, kurās Kultūras ministrija ir valsts kapitāla daļu turētāja, vispārējo stratēģisko mērķu pārskatīšanu, lai nodrošinātu, ka katras kapitālsabiedrības vispārējais stratēģiskais mērķis ir noteikts atbilstoši tās darbības specifikai un skaidri norāda, ko valsts vēlas panākt ar līdzdalību katrā konkrētajā kapitālsabiedrībā. Jauni, precizēti vispārējie stratēģiskie mērķi nepieciešami, lai tos varētu ietvert kapitālsabiedrību nākamo periodu vidēja termiņa darbības stratēģijās.

Kultūrpolitikas pamatnostādnēs ir noteikti pieci rīcības virzieni: kultūras piedāvājuma pieejamība sabiedrībai; sabiedrības līdzdalība kultūras procesos; kultūras mantojuma ilgtspēja; kultūras un radošo nozaru attīstība; kultūra un izglītība. Kapitālsabiedrības darbība ir saistīta ar vairāku Kultūrpolitikas pamatnostādņu rīcības virzienu ietvaros izvirzīto uzdevumu un rezultatīvo rādītāju sasniegšanu. Lai nodrošinātu Kultūrpolitikas pamatnostādņu 1.rīcības virziena „Kultūras piedāvājuma pieejamība sabiedrībai” īstenošanu, Kultūrpolitikas pamatnostādnēs ir izvirzīti vairāki uzdevumi, kas saistīti ar specifisku mērķauditoriju kultūras vajadzību apmierināšanu un auditorijas paplašināšanu, tostarp nodrošināt kultūras piedāvājumu bērniem un jauniešiem, nodrošināt kultūras piedāvājumu mazākumtautībām un ārvalstu pilsoņiem, kā arī nodrošināt kultūras piedāvājuma popularizāciju, sasniedzot 1.rīcības virziena rezultatīvos rādītājus – kultūras pasākumu apmeklējumu skaits gadā uz 100 iedzīvotājiem (RR1) un mājsaimniecību izdevumi kultūrai un atpūtai no mājsaimniecību kopējiem patēriņa izdevumiem (RR2). Visu kapitālsabiedrību, kurās Kultūras ministrija ir valsts kapitāla daļu turētāja, stratēģiskajos mērķos ir ietverti uzdevumi, kas saistīti ar plaša kultūras piedāvājuma pieejamības nodrošināšanu sabiedrībai. Kultūrpolitikas pamatnostādņu 4.rīcības virziens „Kultūras un radošo nozaru ilgtspējīga attīstība” un tajā izvirzītie uzdevumi atbalsta Kultūrpolitikas pamatnostādņu pirmajos trijos rīcības virzienos noteikto uzdevumu izpildi, risinot kultūras un radošajām nozarēm būtiskus attīstības jautājumus, kas rezultātā nodrošina sabiedrībai augstvērtīgus un pieejamus kultūras pakalpojumus un līdzdalības iespējas kultūrā. Kultūrpolitikas pamatnostādņu 4.rīcības virziena „Kultūras un radošo nozaru ilgtspējīga attīstība” 4.1.uzdevuma „Radīt priekšnosacījumus profesionālās mākslas attīstībai” viens no īstenošanas veidiem ir valsts līdzdalība kapitālsabiedrībās, kurās Kultūras ministrija ir valsts kapitāla daļu turētāja un kuru stratēģiskie mērķi saistīti ar profesionālās mākslas attīstību. Šī uzdevuma izpildei Kultūrpolitikas pamatnostādņu 3.pielikumā „Pamatnostādņu finansējums” ir paredzēts arī kapitālsabiedrības darbībai nepieciešamais finansējums. Vienlaikus kapitālsabiedrība sniedz ieguldījumu arī Kultūrpolitikas pamatnostādņu 5.rīcības virziena „Kultūra un izglītība” 5.5.uzdevuma „Sniegt ieguldījumu vispārējās izglītības procesā kultūras izpratnes un pašizpausmes mākslā attīstīšanai” izpildē, veidojot piedāvājumu bērnu un jauniešu auditorijai, tostarp programmas „Latvijas skolas soma” ietvaros.

Kapitālsabiedrības darbība ir orientēta uz nacionālo vērtību saglabāšanu, attīstību un popularizēšanu, veicinot latviešu oriģināldramaturģijas izaugsmi. Tādēļ tai ir ļoti nozīmīga loma latviešu valodas un latviskās kultūrtelpas stiprināšanā, kas ir pamats nacionālās un valstiskās piederības veidošanā. Tajā pašā laikā svarīgi uzsvērt, ka kapitālsabiedrība nestrādā tikai uz nacionālu vērtību kopšanu, bet pievēršas arī pasaules literatūrai, piesaistot pasaulē atzītus viesrežisorus, lai nodrošinātu teātra ilgtspējīgu izaugsmi.

Ņemot vērā minēto, pamatojoties uz Likuma 4. un 7.pantu un Valsts pārvaldes iekārtas likuma 88.panta pirmās daļas 2.punktu, pārvērtējot valsts līdzdalību kapitālsabiedrībā, secināms, ka valsts līdzdalība kapitālsabiedrībā ir saglabājama, nosakot kapitālsabiedrības vispārējo stratēģisko mērķi – saglabāt, attīstīt un popularizēt nacionālo un pasaules kultūras mantojumu teātra mākslas jomā, ar teātra repertuārpolitiku veicinot latviešu oriģināldramaturģijas attīstību un nodrošinot jaunu nacionālo vērtību radīšanu, kā arī nodrošināt teātra mākslas pieejamību sabiedrībai.