22-TA-1439: Rīkojuma projekts (Vispārīgais)
Anotācijas (ex-ante) nosaukums
Tiesību akta projekta "Par finanšu līdzekļu piešķiršanu no valsts budžeta programmas "Līdzekļi neparedzētiem gadījumiem"" sākotnējās ietekmes (ex-ante) novērtējuma ziņojums (anotācija)
1. Tiesību akta projekta izstrādes nepieciešamība
1.1. Pamatojums
Izstrādes pamatojums
Ministrijas / iestādes iniciatīva
Apraksts
Ministru kabineta rīkojuma projekts “Par finanšu līdzekļu piešķiršanu no valsts budžeta programmas “Līdzekļi neparedzētiem gadījumiem”” (turpmāk – rīkojuma projekts) izstrādāts, pamatojoties uz:
- Ministru kabineta 2018.gada 17.jūlija noteikumu Nr.421 „Kārtība, kādā veic gadskārtējā valsts budžeta likumā noteiktās apropriācijas izmaiņas” 43.punktu (prot.Nr.33 11.§);
- Covid-19 infekcijas izplatības seku pārvarēšanas likuma 24. un 25.pantu;
- Covid-19 infekcijas izplatības pārvaldības likuma 49.3 pantu.
- Ministru kabineta 2018.gada 17.jūlija noteikumu Nr.421 „Kārtība, kādā veic gadskārtējā valsts budžeta likumā noteiktās apropriācijas izmaiņas” 43.punktu (prot.Nr.33 11.§);
- Covid-19 infekcijas izplatības seku pārvarēšanas likuma 24. un 25.pantu;
- Covid-19 infekcijas izplatības pārvaldības likuma 49.3 pantu.
1.2. Mērķis
Mērķa apraksts
Nodrošināt ārstniecības personu un pārējo nodarbināto virsstundu, kas saistītas ar Covid-19 jautājumu risināšanu un seku novēršanu, apmaksas kompensēšanu laika periodā no 2021.gada 1.janvāra līdz 2022.gada 30.aprīlim.
Spēkā stāšanās termiņš
Vispārējā kārtība
1.3. Pašreizējā situācija, problēmas un risinājumi
Pašreizējā situācija
2020.gada 30.janvārī Pasaules Veselības organizācijas ģenerāldirektors sniedza paziņojumu, ka Covid-19 uzliesmojums ir uzskatāms par starptautiskas nozīmes ārkārtas sabiedrības veselības apdraudējumu un Eiropas Slimību profilakses centrs izdeva ieteikumus par Covid-19 izraisīto saslimšanas gadījumu uzraudzību.
Covid-19 infekcijas izplatības pārvaldības likuma 49.3 pantā noteikts, ka tiek atļauts valsts un pašvaldību ārstniecības iestādēs, kuras sniedz stacionāros veselības aprūpes pakalpojumus, kā arī Neatliekamās medicīniskās palīdzības dienestā un Valsts asinsdonoru centrā nodarbinātajiem, Veselības ministrijas, Slimību profilakses un kontroles centra, Nacionālā veselības dienesta un Veselības inspekcijas ierēdņiem un darbiniekiem noteikt tādu virsstundu darba laiku, kas pārsniedz Darba likumā un Ārstniecības likuma 53.1 panta otrajā daļā noteikto maksimālo virsstundu laiku, bet nepārsniedz 60 stundas nedēļā, kā arī tika noteikts, ka virsstundu darba apmaksai nepieciešamos papildu finanšu līdzekļus pieprasīt no valsts budžeta programmas "Līdzekļi neparedzētiem gadījumiem".
Atbilstoši iepriekš minētajam nepieciešams nodrošināt ārstniecības personu un citu nodarbināto virsstundu darba, kas ir saistīts ar Covid-19 jautājumu risināšanu un seku novēršanu, apmaksas kompensēšanu no 2021.gada 1.janvāra līdz 2022.gada 30.aprīlim.
Rīkojuma projekts paredz Finanšu ministrijai no valsts budžeta programmas 02.00.00 "Līdzekļi neparedzētiem gadījumiem" piešķirt Veselības ministrijai finansējumu 6 696 934 euro apmērā, lai kompensētu atbildīgajām institūcijām samaksu par ārstniecības personu un pārējo nodarbināto virsstundu darbu, kas saistīts ar Covid-19 jautājumu risināšanu un seku novēršanu, tai skaitā:
1. Nacionālajam veselības dienestam – 6 026 931 euro, lai nodrošinātu samaksu ārstniecības iestādēm (5 760 352 euro) par 2021. gadu un samaksu Nacionālā veselības dienesta darbiniekiem (266 579 euro) par laikposmu no 2021. gada 1. decembra līdz 2022. gada 30. aprīlim;
2. Neatliekamās medicīniskās palīdzības dienestam – 438 700 euro par laikposmu no 2021. gada 1. decembra līdz 2022. gada 28. februārim;
3. Slimību profilakses un kontroles centram – 165 230 euro par laikposmu no 2021. gada 1. decembra līdz 2022. gada 30. aprīlim;
4. Valsts asinsdonoru centram – 133 euro par laikposmu no 2022. gada 1. janvāra līdz 2022. gada 30. aprīlim;
5. Veselības ministrijai – 65 940 euro par laikposmu no 2021. gada 1. decembra līdz 2022. gada 30. aprīlim.
Komercdarbības atbalsts stacionārajām ārstniecības iestādēm tiek sniegts saskaņā ar Eiropas Komisijas 2011. gada 20. decembra Lēmumu Nr. 2012/21/ES par Līguma par Eiropas Savienības darbību 106. panta 2. punkta piemērošanu valsts atbalstam attiecībā uz kompensāciju par sabiedriskajiem pakalpojumiem dažiem uzņēmumiem, kuriem uzticēts sniegt pakalpojumus ar vispārēju tautsaimniecisku nozīmi, atbilstoši ar Nacionālo veselības dienestu noslēgtajiem līgumiem.
Veselības ministrijai normatīvajos aktos noteiktajā kārtībā sagatavot un iesniegt Finanšu ministrijā pieprasījumu par rīkojuma projektā minēto līdzekļu piešķiršanu no valsts budžeta programmas 02.00.00 “Līdzekļi neparedzētiem gadījumiem”.
Finanšu ministram normatīvajos aktos noteiktajā kārtībā informēt Saeimas Budžeta un finanšu (nodokļu) komisiju par šā rīkojuma projektā minētajām apropriācijas izmaiņām un, ja Saeimas Budžeta un finanšu (nodokļu) komisija piecu darbdienu laikā no attiecīgās informācijas saņemšanas dienas nav iebildusi pret apropriācijas izmaiņām, veikt apropriācijas izmaiņas.
Covid-19 infekcijas izplatības pārvaldības likuma 49.3 pantā noteikts, ka tiek atļauts valsts un pašvaldību ārstniecības iestādēs, kuras sniedz stacionāros veselības aprūpes pakalpojumus, kā arī Neatliekamās medicīniskās palīdzības dienestā un Valsts asinsdonoru centrā nodarbinātajiem, Veselības ministrijas, Slimību profilakses un kontroles centra, Nacionālā veselības dienesta un Veselības inspekcijas ierēdņiem un darbiniekiem noteikt tādu virsstundu darba laiku, kas pārsniedz Darba likumā un Ārstniecības likuma 53.1 panta otrajā daļā noteikto maksimālo virsstundu laiku, bet nepārsniedz 60 stundas nedēļā, kā arī tika noteikts, ka virsstundu darba apmaksai nepieciešamos papildu finanšu līdzekļus pieprasīt no valsts budžeta programmas "Līdzekļi neparedzētiem gadījumiem".
Atbilstoši iepriekš minētajam nepieciešams nodrošināt ārstniecības personu un citu nodarbināto virsstundu darba, kas ir saistīts ar Covid-19 jautājumu risināšanu un seku novēršanu, apmaksas kompensēšanu no 2021.gada 1.janvāra līdz 2022.gada 30.aprīlim.
Rīkojuma projekts paredz Finanšu ministrijai no valsts budžeta programmas 02.00.00 "Līdzekļi neparedzētiem gadījumiem" piešķirt Veselības ministrijai finansējumu 6 696 934 euro apmērā, lai kompensētu atbildīgajām institūcijām samaksu par ārstniecības personu un pārējo nodarbināto virsstundu darbu, kas saistīts ar Covid-19 jautājumu risināšanu un seku novēršanu, tai skaitā:
1. Nacionālajam veselības dienestam – 6 026 931 euro, lai nodrošinātu samaksu ārstniecības iestādēm (5 760 352 euro) par 2021. gadu un samaksu Nacionālā veselības dienesta darbiniekiem (266 579 euro) par laikposmu no 2021. gada 1. decembra līdz 2022. gada 30. aprīlim;
2. Neatliekamās medicīniskās palīdzības dienestam – 438 700 euro par laikposmu no 2021. gada 1. decembra līdz 2022. gada 28. februārim;
3. Slimību profilakses un kontroles centram – 165 230 euro par laikposmu no 2021. gada 1. decembra līdz 2022. gada 30. aprīlim;
4. Valsts asinsdonoru centram – 133 euro par laikposmu no 2022. gada 1. janvāra līdz 2022. gada 30. aprīlim;
5. Veselības ministrijai – 65 940 euro par laikposmu no 2021. gada 1. decembra līdz 2022. gada 30. aprīlim.
Komercdarbības atbalsts stacionārajām ārstniecības iestādēm tiek sniegts saskaņā ar Eiropas Komisijas 2011. gada 20. decembra Lēmumu Nr. 2012/21/ES par Līguma par Eiropas Savienības darbību 106. panta 2. punkta piemērošanu valsts atbalstam attiecībā uz kompensāciju par sabiedriskajiem pakalpojumiem dažiem uzņēmumiem, kuriem uzticēts sniegt pakalpojumus ar vispārēju tautsaimniecisku nozīmi, atbilstoši ar Nacionālo veselības dienestu noslēgtajiem līgumiem.
Veselības ministrijai normatīvajos aktos noteiktajā kārtībā sagatavot un iesniegt Finanšu ministrijā pieprasījumu par rīkojuma projektā minēto līdzekļu piešķiršanu no valsts budžeta programmas 02.00.00 “Līdzekļi neparedzētiem gadījumiem”.
Finanšu ministram normatīvajos aktos noteiktajā kārtībā informēt Saeimas Budžeta un finanšu (nodokļu) komisiju par šā rīkojuma projektā minētajām apropriācijas izmaiņām un, ja Saeimas Budžeta un finanšu (nodokļu) komisija piecu darbdienu laikā no attiecīgās informācijas saņemšanas dienas nav iebildusi pret apropriācijas izmaiņām, veikt apropriācijas izmaiņas.
Problēmas un risinājumi
Vai ir izvērtēti alternatīvie risinājumi?
Nē
Vai ir izvērtēts prasību un izmaksu samērīgums pret ieguvumiem?
Nē
1.4. Izvērtējumi/pētījumi, kas pamato TA nepieciešamību
1.5. Pēcpārbaudes (ex-post) izvērtējums
Vai tiks veikts?
Nē
1.6. Cita informācija
-
2. Tiesību akta projekta ietekmējamās sabiedrības grupas, ietekme uz tautsaimniecības attīstību un administratīvo slogu
Vai projekts skar šo jomu?
Jā
2.1. Sabiedrības grupas, kuras tiesiskais regulējums ietekmē, vai varētu ietekmēt
Fiziskās personas
Nē
Juridiskās personas
JāIetekmes apraksts
Stacionārās ārstniecības iestādes, kas nodrošina valsts apmaksātu veselības aprūpes pakalpojumu sniegšanu.
2.2. Tiesiskā regulējuma ietekme uz tautsaimniecību
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
2.3. Administratīvo izmaksu monetārs novērtējums
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
2.4. Atbilstības izmaksu monetārs novērtējums
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
3. Tiesību akta projekta ietekme uz valsts budžetu un pašvaldību budžetiem
Vai projekts skar šo jomu?
Jā
Rādītājs
2022
saskaņā ar valsts budžetu kārtējam gadam
izmaiņas kārtējā gadā, salīdzinot ar valsts budžetu kārtējam gadam
Turpmākie trīs gadi (euro)
2023
2024
2025
saskaņā ar vidēja termiņa budžeta ietvaru
izmaiņas, salīdzinot ar vidēja termiņa budžeta ietvaru
saskaņā ar vidēja termiņa budžeta ietvaru
izmaiņas, salīdzinot ar vidēja termiņa budžeta ietvaru
izmaiņas, salīdzinot ar vidēja termiņa budžeta ietvaru
1
2
3
4
5
6
7
8
1. Budžeta ieņēmumi
0
0
0
0
0
0
0
1.1. valsts pamatbudžets, tai skaitā ieņēmumi no maksas pakalpojumiem un citi pašu ieņēmumi
0
0
0
0
0
0
0
1.2. valsts speciālais budžets
0
0
0
0
0
0
0
1.3. pašvaldību budžets
0
0
0
0
0
0
0
2. Budžeta izdevumi
0
6 696 934
0
0
0
0
0
2.1. valsts pamatbudžets
0
6 696 934
0
0
0
0
0
2.2. valsts speciālais budžets
0
0
0
0
0
0
0
2.3. pašvaldību budžets
0
0
0
0
0
0
0
3. Finansiālā ietekme
0
-6 696 934
0
0
0
0
0
3.1. valsts pamatbudžets
0
-6 696 934
0
0
0
0
0
3.2. speciālais budžets
0
0
0
0
0
0
0
3.3. pašvaldību budžets
0
0
0
0
0
0
0
4. Finanšu līdzekļi papildu izdevumu finansēšanai (kompensējošu izdevumu palielinājumu norāda ar "-" zīmi)
0
6 696 934
0
0
0
0
0
5. Precizēta finansiālā ietekme
0
0
0
0
5.1. valsts pamatbudžets
0
0
0
0
5.2. speciālais budžets
0
0
0
0
5.3. pašvaldību budžets
0
0
0
0
6. Detalizēts ieņēmumu un izdevumu aprēķins (ja nepieciešams, detalizētu ieņēmumu un izdevumu aprēķinu var pievienot anotācijas (ex-ante) pielikumā)
Rīkojuma projekts paredz Finanšu ministrijai no valsts budžeta programmas 02.00.00 "Līdzekļi neparedzētiem gadījumiem" piešķirt Veselības ministrijai finansējumu 6 696 934 euro apmērā, lai kompensētu atbildīgajām institūcijām samaksu par ārstniecības personu un pārējo nodarbināto virsstundu darbu, kas saistīts ar Covid-19 jautājumu risināšanu un seku novēršanu, tai skaitā:
1. Nacionālajam veselības dienestam – 6 026 931 euro, lai nodrošinātu samaksu ārstniecības iestādēm (5 760 352 euro) par 2021. gadu un samaksu Nacionālā veselības dienesta darbiniekiem (266 579 euro) par laikposmu no 2021. gada 1. decembra līdz 2022. gada 30. aprīlim;
2. Neatliekamās medicīniskās palīdzības dienestam – 438 700 euro par laikposmu no 2021. gada 1. decembra līdz 2022. gada 28. februārim;
3. Slimību profilakses un kontroles centram – 165 230 euro par laikposmu no 2021. gada 1. decembra līdz 2022. gada 30. aprīlim;
4. Valsts asinsdonoru centram – 133 euro par laikposmu no 2022. gada 1. janvāra līdz 2022. gada 30. aprīlim;
5. Veselības ministrijai – 65 940 euro par laikposmu no 2021. gada 1. decembra līdz 2022. gada 30. aprīlim.
Komercdarbības atbalsts stacionārajām ārstniecības iestādēm tiek sniegts saskaņā ar Eiropas Komisijas 2011. gada 20. decembra Lēmumu Nr. 2012/21/ES par Līguma par Eiropas Savienības darbību 106. panta 2. punkta piemērošanu valsts atbalstam attiecībā uz kompensāciju par sabiedriskajiem pakalpojumiem dažiem uzņēmumiem, kuriem uzticēts sniegt pakalpojumus ar vispārēju tautsaimniecisku nozīmi, atbilstoši ar Nacionālo veselības dienestu noslēgtajiem līgumiem.
Veselības ministrijai normatīvajos aktos noteiktajā kārtībā sagatavot un iesniegt Finanšu ministrijā pieprasījumu par rīkojuma projektā minēto līdzekļu piešķiršanu no valsts budžeta programmas 02.00.00 “Līdzekļi neparedzētiem gadījumiem”.
Finanšu ministram normatīvajos aktos noteiktajā kārtībā informēt Saeimas Budžeta un finanšu (nodokļu) komisiju par šā rīkojuma projektā minētajām apropriācijas izmaiņām un, ja Saeimas Budžeta un finanšu (nodokļu) komisija piecu darbdienu laikā no attiecīgās informācijas saņemšanas dienas nav iebildusi pret apropriācijas izmaiņām, veikt apropriācijas izmaiņas.
Kopā nepieciešamais finansējums virsstundu darba apmaksai 6 696 934 euro - Veselības ministrijas padotības iestāžu darbiniekiem un ārstniecības iestāžu darbiniekiem, ņemot vērā arī ārstniecības personu summēto darba laiku un virsstundu izlīdzināšanas periodus, tai skaitā:
- Ārstniecības iestādes (administrē Nacionālais veselības dienests) – 5 760 352 euro (detalizēti aprēķini anotācijas Pielikumā Nr.1);
- Nacionālais veselības dienests – 266 579 euro (detalizēti aprēķini anotācijas Pielikumā Nr.2);
- Neatliekamās medicīniskās palīdzības dienests – 438 700 euro (detalizēti aprēķini anotācijas Pielikumā Nr.2);
- Slimību profilakses un kontroles centrs – 165 230 euro (detalizēti aprēķini anotācijas Pielikumā Nr.2);
- Valsts asinsdonoru centrs – 133 euro (detalizēti aprēķini anotācijas Pielikumā Nr.2);
- Veselības ministrija – 65 940 euro (detalizēti aprēķini anotācijas Pielikumā Nr.2).
Darba devējs, slēdzot darba līgumu ar darbinieku, darba samaksu var noteikt kā mēnešalgu vai stundas algas likmi. Ārstniecības iestādēs darbiniekiem, kuriem ir noteikts summētais darba laiks, darba līgumā parasti ir iekļauts stundas algas likmes apmērs, ar kuru tiek apmaksātas katru mēnesi mainīgi nostrādātās stundas (atkarīgs no dežūru skaita, kas iekrīt attiecīgajā mēnesī). Līdz ar to Veselības ministrija pārskatos par darba veicējiem (ārstniecības personām), virs normālā darba laika nostrādātām stundām, apmaksājamām stundām un izdevumiem, sakarā ar mērķi ierobežot Covid-19 izplatību, lūdz norādīt vai nu darba līgumā noteikto mēnešalgu vai stundas algas likmi, uzskatot tās par līdzvērtīgām.
Stacionārajās ārstniecības iestādēs nodarbinātajiem pārsvarā ir noteikts summētais darba laiks ar dažādiem virsstundu izlīdzināšanas periodiem (3,4, 6 un 12 mēneši). Līdz ar to atskaites par virsstundām katra stacionārā ārstniecības iestāde iesniedz atšķirīgos laika periodos.
2021.gadā veikto virsstundu darba apmaksas kompensēšanai Veselības ministrijai papildus finansējums piešķirts:
- ar Ministru kabineta 2021.gada 10.augusta rīkojumu Nr.530 “Par finanšu līdzekļu piešķiršanu no valsts budžeta programmas “Līdzekļi neparedzētiem gadījumiem”” stacionārajām ārstniecības iestādēm tika piešķirts papildus finansējums par laika periodu no 2021.gada 1.janvāra līdz 2021.gada 30.aprīlim, ar ko papildus finansējums virsstundu apmaksas kompensēšanai tika pārsvarā piešķirts tām stacionārajām ārstniecības iestādēm, kam virsstundu izlīdzināšanas periods ir 3 mēneši, tas ir no janvāra līdz martam, kā arī atskaites bija iesniegušas slimnīcas, kam nodarbināto skaits ir mazāks un atskaišu sagatavošana līdz ar to prasa mazāk laiku, kam virsstundu izlīdzināšanas periods ir 4 mēneši, tas ir no janvāra līdz aprīlim;
- ar Ministru kabineta 2021.gada 13.oktobra rīkojumu Nr.733 “Par finanšu līdzekļu piešķiršanu no valsts budžeta programmas “Līdzekļi neparedzētiem gadījumiem”” stacionārajām ārstniecības iestādēm tika piešķirts papildus finansējums par laika periodu no 2021.gada 1.janvāris – 30.jūnijs. Šeit tika iekļautas stacionārās ārstniecības iestādes, kam summētā darba laika izlīdzināšanas periods ir 4 mēneši, tas ir no janvāra līdz aprīlim, tai skaitā SIA “Rīgas Austrumu klīniskās universitātes slimnīca” un VSIA ”Paula Stradiņa klīniskā universitātes slimnīca”, kam atskaišu sagatavošana prasa ilgāku laika periodu, kā arī slimnīcu atskaites par laika periodu no 2021.gada aprīļa līdz jūnijam;
- ar Ministru kabineta 2021.gada 2.novembra rīkojumu Nr.794 “Par finanšu līdzekļu piešķiršanu no valsts budžeta programmas “Līdzekļi neparedzētiem gadījumiem”” stacionārajām ārstniecības iestādēm tika piešķirts papildus finansējums par laika periodu no 2021.gada 1.maijs – 31.augusts. Šajā finansējuma pieprasījumā pārsvarā ir iekļautas tās iestādes, kam summētā darba laika izlīdzināšanas periods ir 4 mēneši, tas ir no maija līdz augustam;
- ar Ministru kabineta 2021.gada 14.decembra rīkojumu Nr.956 “Par finanšu līdzekļu piešķiršanu no valsts budžeta programmas “Līdzekļi neparedzētiem gadījumiem”” stacionārajām ārstniecības iestādēm tika piešķirts papildus finansējums par laika periodu no 2021.gada 1.jūlija – 30.oktobrim. Šajā finansējuma pieprasījumā stacionārajām ārstniecības iestādēm pārsvarā ir iekļautas tās iestādes, kas darbiniekiem nav noteikusi summēto darba laiku, un iesniegušas atskaites par septembri un oktobri.
Rīkojuma projekts paredz papildus finansējuma piešķiršanu stacionārajām ārstniecības iestādēm virsstundu apmaksas kompensēšanai laika periodam no 2021.gada 1.janvāra līdz 31.decembrim. Šajā finansējuma pieprasījumā stacionārajām ārstniecības iestādēm pārsvarā ir iekļautas tās iestādes, kam summētais darba laiks ir septembris – decembris un iestādēs, kas nav noteikusi summēto darba laiku, par novembri un decembri, kā arī SIA “Rēzeknes slimnīca”, kam summētais darba laiks ir 2021.gada janvāris – decembris.
Rīkojuma projekts paredz papildus finansējuma piešķiršanu Veselības ministrijai un tās padotības iestādēm (Nacionālajam veselības dienestam, Slimību profilakses un kontroles centram un Valsts asinsdonoru centram) virsstundu apmaksas kompensēšanai laika periodam 2021.gada 1.decembris - 2022.gada 30.aprīlis. Valsts asinsdonoru centra nodarbinātie virsstundas, kas saistītas ar Covid-19 jautājumu risināšanu un seku novēršanu, ir strādājuši 2022.gada janvārī, savukārt 2022.gada februārī, martā un aprīlī virsstundas, kas saistītas ar Covid-19 jautājumu risināšanu, nav bijušas.
Lielākai daļai Neatliekamās medicīniskās palīdzības dienesta nodarbinātajiem ir noteikts summētais darba laiks ar virsstundu izlīdzināšanas periodu 3 mēneši. Rīkojuma projekts paredz papildus finansējuma piešķiršanu virsstundu apmaksas kompensēšanai par laika periodu no 2021.gada 1.decembra līdz 2022.gada 28.februārim. Nākamais virsstundu izlīdzināšanas periods - 2022.gada 1.marts - 2022.gada 31.maijs. Atskaite par attiecīgo periodu tiks iesniegta 2022.gada jūnija 20-tajos datumos.
Virsstundu apmaksas kompensēšana stacionārajām ārstniecības iestādēm ir komercdarbības atbalsta piešķiršana.
Komercdarbības atbalsts stacionārajām ārstniecības iestādēm tiek sniegts ar Nacionālo veselības dienestu noslēgto līgumu ietvaros saskaņā ar Eiropas Komisijas 2011. gada 20. decembra lēmumu Nr. 2012/21/ES par Līguma par Eiropas Savienības darbību 106. panta 2. punkta piemērošanu valsts atbalstam attiecībā uz kompensāciju par sabiedriskajiem pakalpojumiem dažiem uzņēmumiem, kuriem uzticēts sniegt pakalpojumus ar vispārēju tautsaimniecisku nozīmi.
Veselības ministrija, Nacionālais veselības dienests, Neatliekamās medicīniskās palīdzības dienests, Slimību profilakses un kontroles centrs un Valsts asinsdonoru centrs ir tiešās valsts pārvaldes iestādes, kuras pilda valsts funkcijas, tādēļ šīm iestādēm piešķirtais finansējums nav vērtējams komercdarbības atbalsta kontroles kontekstā.
1. Nacionālajam veselības dienestam – 6 026 931 euro, lai nodrošinātu samaksu ārstniecības iestādēm (5 760 352 euro) par 2021. gadu un samaksu Nacionālā veselības dienesta darbiniekiem (266 579 euro) par laikposmu no 2021. gada 1. decembra līdz 2022. gada 30. aprīlim;
2. Neatliekamās medicīniskās palīdzības dienestam – 438 700 euro par laikposmu no 2021. gada 1. decembra līdz 2022. gada 28. februārim;
3. Slimību profilakses un kontroles centram – 165 230 euro par laikposmu no 2021. gada 1. decembra līdz 2022. gada 30. aprīlim;
4. Valsts asinsdonoru centram – 133 euro par laikposmu no 2022. gada 1. janvāra līdz 2022. gada 30. aprīlim;
5. Veselības ministrijai – 65 940 euro par laikposmu no 2021. gada 1. decembra līdz 2022. gada 30. aprīlim.
Komercdarbības atbalsts stacionārajām ārstniecības iestādēm tiek sniegts saskaņā ar Eiropas Komisijas 2011. gada 20. decembra Lēmumu Nr. 2012/21/ES par Līguma par Eiropas Savienības darbību 106. panta 2. punkta piemērošanu valsts atbalstam attiecībā uz kompensāciju par sabiedriskajiem pakalpojumiem dažiem uzņēmumiem, kuriem uzticēts sniegt pakalpojumus ar vispārēju tautsaimniecisku nozīmi, atbilstoši ar Nacionālo veselības dienestu noslēgtajiem līgumiem.
Veselības ministrijai normatīvajos aktos noteiktajā kārtībā sagatavot un iesniegt Finanšu ministrijā pieprasījumu par rīkojuma projektā minēto līdzekļu piešķiršanu no valsts budžeta programmas 02.00.00 “Līdzekļi neparedzētiem gadījumiem”.
Finanšu ministram normatīvajos aktos noteiktajā kārtībā informēt Saeimas Budžeta un finanšu (nodokļu) komisiju par šā rīkojuma projektā minētajām apropriācijas izmaiņām un, ja Saeimas Budžeta un finanšu (nodokļu) komisija piecu darbdienu laikā no attiecīgās informācijas saņemšanas dienas nav iebildusi pret apropriācijas izmaiņām, veikt apropriācijas izmaiņas.
Kopā nepieciešamais finansējums virsstundu darba apmaksai 6 696 934 euro - Veselības ministrijas padotības iestāžu darbiniekiem un ārstniecības iestāžu darbiniekiem, ņemot vērā arī ārstniecības personu summēto darba laiku un virsstundu izlīdzināšanas periodus, tai skaitā:
- Ārstniecības iestādes (administrē Nacionālais veselības dienests) – 5 760 352 euro (detalizēti aprēķini anotācijas Pielikumā Nr.1);
- Nacionālais veselības dienests – 266 579 euro (detalizēti aprēķini anotācijas Pielikumā Nr.2);
- Neatliekamās medicīniskās palīdzības dienests – 438 700 euro (detalizēti aprēķini anotācijas Pielikumā Nr.2);
- Slimību profilakses un kontroles centrs – 165 230 euro (detalizēti aprēķini anotācijas Pielikumā Nr.2);
- Valsts asinsdonoru centrs – 133 euro (detalizēti aprēķini anotācijas Pielikumā Nr.2);
- Veselības ministrija – 65 940 euro (detalizēti aprēķini anotācijas Pielikumā Nr.2).
Darba devējs, slēdzot darba līgumu ar darbinieku, darba samaksu var noteikt kā mēnešalgu vai stundas algas likmi. Ārstniecības iestādēs darbiniekiem, kuriem ir noteikts summētais darba laiks, darba līgumā parasti ir iekļauts stundas algas likmes apmērs, ar kuru tiek apmaksātas katru mēnesi mainīgi nostrādātās stundas (atkarīgs no dežūru skaita, kas iekrīt attiecīgajā mēnesī). Līdz ar to Veselības ministrija pārskatos par darba veicējiem (ārstniecības personām), virs normālā darba laika nostrādātām stundām, apmaksājamām stundām un izdevumiem, sakarā ar mērķi ierobežot Covid-19 izplatību, lūdz norādīt vai nu darba līgumā noteikto mēnešalgu vai stundas algas likmi, uzskatot tās par līdzvērtīgām.
Stacionārajās ārstniecības iestādēs nodarbinātajiem pārsvarā ir noteikts summētais darba laiks ar dažādiem virsstundu izlīdzināšanas periodiem (3,4, 6 un 12 mēneši). Līdz ar to atskaites par virsstundām katra stacionārā ārstniecības iestāde iesniedz atšķirīgos laika periodos.
2021.gadā veikto virsstundu darba apmaksas kompensēšanai Veselības ministrijai papildus finansējums piešķirts:
- ar Ministru kabineta 2021.gada 10.augusta rīkojumu Nr.530 “Par finanšu līdzekļu piešķiršanu no valsts budžeta programmas “Līdzekļi neparedzētiem gadījumiem”” stacionārajām ārstniecības iestādēm tika piešķirts papildus finansējums par laika periodu no 2021.gada 1.janvāra līdz 2021.gada 30.aprīlim, ar ko papildus finansējums virsstundu apmaksas kompensēšanai tika pārsvarā piešķirts tām stacionārajām ārstniecības iestādēm, kam virsstundu izlīdzināšanas periods ir 3 mēneši, tas ir no janvāra līdz martam, kā arī atskaites bija iesniegušas slimnīcas, kam nodarbināto skaits ir mazāks un atskaišu sagatavošana līdz ar to prasa mazāk laiku, kam virsstundu izlīdzināšanas periods ir 4 mēneši, tas ir no janvāra līdz aprīlim;
- ar Ministru kabineta 2021.gada 13.oktobra rīkojumu Nr.733 “Par finanšu līdzekļu piešķiršanu no valsts budžeta programmas “Līdzekļi neparedzētiem gadījumiem”” stacionārajām ārstniecības iestādēm tika piešķirts papildus finansējums par laika periodu no 2021.gada 1.janvāris – 30.jūnijs. Šeit tika iekļautas stacionārās ārstniecības iestādes, kam summētā darba laika izlīdzināšanas periods ir 4 mēneši, tas ir no janvāra līdz aprīlim, tai skaitā SIA “Rīgas Austrumu klīniskās universitātes slimnīca” un VSIA ”Paula Stradiņa klīniskā universitātes slimnīca”, kam atskaišu sagatavošana prasa ilgāku laika periodu, kā arī slimnīcu atskaites par laika periodu no 2021.gada aprīļa līdz jūnijam;
- ar Ministru kabineta 2021.gada 2.novembra rīkojumu Nr.794 “Par finanšu līdzekļu piešķiršanu no valsts budžeta programmas “Līdzekļi neparedzētiem gadījumiem”” stacionārajām ārstniecības iestādēm tika piešķirts papildus finansējums par laika periodu no 2021.gada 1.maijs – 31.augusts. Šajā finansējuma pieprasījumā pārsvarā ir iekļautas tās iestādes, kam summētā darba laika izlīdzināšanas periods ir 4 mēneši, tas ir no maija līdz augustam;
- ar Ministru kabineta 2021.gada 14.decembra rīkojumu Nr.956 “Par finanšu līdzekļu piešķiršanu no valsts budžeta programmas “Līdzekļi neparedzētiem gadījumiem”” stacionārajām ārstniecības iestādēm tika piešķirts papildus finansējums par laika periodu no 2021.gada 1.jūlija – 30.oktobrim. Šajā finansējuma pieprasījumā stacionārajām ārstniecības iestādēm pārsvarā ir iekļautas tās iestādes, kas darbiniekiem nav noteikusi summēto darba laiku, un iesniegušas atskaites par septembri un oktobri.
Rīkojuma projekts paredz papildus finansējuma piešķiršanu stacionārajām ārstniecības iestādēm virsstundu apmaksas kompensēšanai laika periodam no 2021.gada 1.janvāra līdz 31.decembrim. Šajā finansējuma pieprasījumā stacionārajām ārstniecības iestādēm pārsvarā ir iekļautas tās iestādes, kam summētais darba laiks ir septembris – decembris un iestādēs, kas nav noteikusi summēto darba laiku, par novembri un decembri, kā arī SIA “Rēzeknes slimnīca”, kam summētais darba laiks ir 2021.gada janvāris – decembris.
Rīkojuma projekts paredz papildus finansējuma piešķiršanu Veselības ministrijai un tās padotības iestādēm (Nacionālajam veselības dienestam, Slimību profilakses un kontroles centram un Valsts asinsdonoru centram) virsstundu apmaksas kompensēšanai laika periodam 2021.gada 1.decembris - 2022.gada 30.aprīlis. Valsts asinsdonoru centra nodarbinātie virsstundas, kas saistītas ar Covid-19 jautājumu risināšanu un seku novēršanu, ir strādājuši 2022.gada janvārī, savukārt 2022.gada februārī, martā un aprīlī virsstundas, kas saistītas ar Covid-19 jautājumu risināšanu, nav bijušas.
Lielākai daļai Neatliekamās medicīniskās palīdzības dienesta nodarbinātajiem ir noteikts summētais darba laiks ar virsstundu izlīdzināšanas periodu 3 mēneši. Rīkojuma projekts paredz papildus finansējuma piešķiršanu virsstundu apmaksas kompensēšanai par laika periodu no 2021.gada 1.decembra līdz 2022.gada 28.februārim. Nākamais virsstundu izlīdzināšanas periods - 2022.gada 1.marts - 2022.gada 31.maijs. Atskaite par attiecīgo periodu tiks iesniegta 2022.gada jūnija 20-tajos datumos.
Virsstundu apmaksas kompensēšana stacionārajām ārstniecības iestādēm ir komercdarbības atbalsta piešķiršana.
Komercdarbības atbalsts stacionārajām ārstniecības iestādēm tiek sniegts ar Nacionālo veselības dienestu noslēgto līgumu ietvaros saskaņā ar Eiropas Komisijas 2011. gada 20. decembra lēmumu Nr. 2012/21/ES par Līguma par Eiropas Savienības darbību 106. panta 2. punkta piemērošanu valsts atbalstam attiecībā uz kompensāciju par sabiedriskajiem pakalpojumiem dažiem uzņēmumiem, kuriem uzticēts sniegt pakalpojumus ar vispārēju tautsaimniecisku nozīmi.
Veselības ministrija, Nacionālais veselības dienests, Neatliekamās medicīniskās palīdzības dienests, Slimību profilakses un kontroles centrs un Valsts asinsdonoru centrs ir tiešās valsts pārvaldes iestādes, kuras pilda valsts funkcijas, tādēļ šīm iestādēm piešķirtais finansējums nav vērtējams komercdarbības atbalsta kontroles kontekstā.
6.1. detalizēts ieņēmumu aprēķins
-
6.2. detalizēts izdevumu aprēķins
-
7. Amata vietu skaita izmaiņas (palielinājuma gadījumā: izvērsts pamatojums, izvērtējums par esošo resursu pārskatīšanas iespējām, t.sk. vakanto štata vietu, ilgstošo vakanču izmantošanu u.c.)
Projekts šo jomu neskar.
Cita informācija
Izdevumi tiks veikti Veselības ministrijas budžeta programmas 99.00.00 “Līdzekļu neparedzētiem gadījumiem izlietojums” ietvaros, līdzekļus pārdalot no valsts budžeta programmas 02.00.00 “Līdzekļi neparedzētiem gadījumiem”.
4. Tiesību akta projekta ietekme uz spēkā esošo tiesību normu sistēmu
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
4.2. Cita informācija
-
5. Tiesību akta projekta atbilstība Latvijas Republikas starptautiskajām saistībām
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
5.3. Cita informācija
Apraksts
-
6. Projekta izstrādē iesaistītās institūcijas un sabiedrības līdzdalības process
Sabiedrības līdzdalība uz šo tiesību akta projektu neattiecas
Nē
6.1. Projekta izstrādē iesaistītās institūcijas
Valsts un pašvaldību institūcijas
Nacionālais veselības dienests, Neatliekamās medicīniskās palīdzības dienests, Slimību profilakses un kontroles centrs, Valsts asinsdonoru centrs, Veselības ministrijaNevalstiskās organizācijas
NēCits
Nē6.2. Sabiedrības līdzdalības organizēšanas veidi
6.3. Sabiedrības līdzdalības rezultāti
-
6.4. Cita informācija
-
7. Tiesību akta projekta izpildes nodrošināšana un tās ietekme uz institūcijām
Vai projekts skar šo jomu?
Jā
7.1. Projekta izpildē iesaistītās institūcijas
Institūcijas
- Slimību profilakses un kontroles centrs
- Veselības ministrija
- Nacionālais veselības dienests
- Neatliekamās medicīniskās palīdzības dienests
- Valsts asinsdonoru centrs
7.2. Administratīvo izmaksu monetārs novērtējums
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
7.3. Atbilstības izmaksu monetārs novērtējums
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
7.4. Projekta izpildes ietekme uz pārvaldes funkcijām un institucionālo struktūru
Ietekme
Jā/Nē
Skaidrojums
1. Tiks veidota jauna institūcija
Nē
-
2. Tiks likvidēta institūcija
Nē
-
3. Tiks veikta esošās institūcijas reorganizācija
Nē
-
4. Institūcijas funkcijas un uzdevumi tiks mainīti (paplašināti vai sašaurināti)
Nē
-
5. Tiks veikta iekšējo institūcijas procesu efektivizācija
Nē
-
6. Tiks veikta iekšējo institūcijas procesu digitalizācija
Nē
-
7. Tiks veikta iekšējo institūcijas procesu optimizācija
Nē
-
8. Cita informācija
Nē
-
7.5. Cita informācija
-
8. Horizontālās ietekmes
8.1. Projekta tiesiskā regulējuma ietekme
8.1.1. uz publisku pakalpojumu attīstību
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.2. uz valsts un pašvaldību informācijas un komunikācijas tehnoloģiju attīstību
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.3. uz informācijas sabiedrības politikas īstenošanu
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.4. uz Nacionālā attīstības plāna rādītājiem
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.5. uz teritoriju attīstību
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.6. uz vidi
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.7. uz klimatneitralitāti
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.8. uz iedzīvotāju sociālo situāciju
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.9. uz personu ar invaliditāti vienlīdzīgām iespējām un tiesībām
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.10. uz dzimumu līdztiesību
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.11. uz veselību
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.12. uz cilvēktiesībām, demokrātiskām vērtībām un pilsoniskās sabiedrības attīstību
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.13. uz datu aizsardzību
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.14. uz diasporu
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.15. uz profesiju reglamentāciju
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.16. uz bērna labākajām interesēm
8.2. Cita informācija
-
Pielikumi