Projekta ID/ Uzdevuma numurs
Tiesību akta/ diskusiju dokumenta nosaukums
Kritēriji un kārtība, kādā valsts piedalās pedagogu darba samaksas finansēšanā vispārējās pamatizglītības un vispārējās vidējās izglītības pakāpē
Līdzdalības veids
Publiskā apspriešana
Sākotnēji identificētās problēmas apraksts
Latvijas izglītības iestāžu tīklam ir nepieciešamas būtiskas pārmaiņas, lai nodrošinātu efektīvāku resursu izmantošanu, mērķtiecīgākas investīcijas izglītības iestāžu infrastruktūrās, mazinātu izglītojamo mācību sasniegumu atšķirības starp reģioniem un uzlabotu izglītības pieejamību neatkarīgi no izglītojamā dzīvesvietas.
OECD ziņojumā par Latvijas izglītības iestāžu tīklu tās autori iesaka apsvērt izglītojamo un skolotāju proporcionālo attiecību regulēšanu vai minimālā klases lieluma noteikšanu, lai samazinātu pārmērīgu personāla skaitu izglītības iestādēs un optimizētu resursu izmantošanu. Tas ir svarīgs aspekts efektivitātes uzlabošanai un izglītības iestāžu tīkla pārvaldībai, it īpaši apvidū ar zemu iedzīvotāju blīvumu, kur pārāk maz izglītojamo klasēs palielina izmaksas uz vienu izglītojamo.
OECD ziņojumā par Latvijas izglītības iestāžu tīklu tās autori iesaka apsvērt izglītojamo un skolotāju proporcionālo attiecību regulēšanu vai minimālā klases lieluma noteikšanu, lai samazinātu pārmērīgu personāla skaitu izglītības iestādēs un optimizētu resursu izmantošanu. Tas ir svarīgs aspekts efektivitātes uzlabošanai un izglītības iestāžu tīkla pārvaldībai, it īpaši apvidū ar zemu iedzīvotāju blīvumu, kur pārāk maz izglītojamo klasēs palielina izmaksas uz vienu izglītojamo.
Mērķa apraksts
Laba izglītības pārvaldība balstās uz efektīvu resursu izmantošanu, lai nodrošinātu laikmetīgu mācību vidi un palīdzētu izglītojamiem attīstīt savas prasmes un realizēt savu potenciālu. Projekta mērķis ir veidot ilgtspējīgu izglītības iestāžu tīklu ar efektīvi pārvaldītiem finanšu, personāla un infrastruktūras resursiem. Tas paredz uzturēt optimālu izglītības iestāžu tīklu, veikt regulārus kapitālieguldījumus infrastruktūrā un piesaistīt kvalificētus pedagogus, kā arī nodrošināt viņiem atbalstu un vidi profesionālai attīstībai.
Politikas jomas
Izglītības un zinātnes politika
Teritorija
Latvija
Norises laiks
27.01.2026. - 10.02.2026.
Informācija
-
Fiziskās personas
- skolēni
- Pedagogi
Skaidrojums un ietekme
Tiesību akta projekta mērķis ir noteikt priekšnoteikumus kvalitatīvas un ilgtspējīgas vispārējās pamata un vidējās izglītības nodrošināšanai, nodrošinot efektīvu cilvēkresursu un publiskā finansējuma izmantošanu izglītības sistēmā. Projekts ir vērsts uz tādas izglītības ekosistēmas izveidi un uzturēšanu, kas nodrošina katram izglītojamam, neatkarīgi no viņa dzīvesvietas, iespēju iegūt kvalitatīvu izglītību stabilā un ilgtspējīgā izglītības iestādē, kurā ir nodrošināti nepieciešamie pārvaldības nosacījumi izglītības programmu īstenošanai.
Juridiskās personas
- Izglītības iestādes un to dibinātāji
Skaidrojums un ietekme
Projektā ietvertais risinājums var ietekmēt izglītības iestāžu dibinātāju piekļuvi valsts budžeta finansējumam pedagogu darba samaksas nodrošināšanai.
Sagatavoja
Ramona Urtāne (IZM)
Atbildīgā persona
Jānis Paiders (IZM)
Izsludināšanas datums
27.01.2026. 18:23
Iesniegtie iebildumi / priekšlikumi
Iebilduma / priekšlikuma iesniedzējs
Iebilduma / priekšlikuma būtība
Iesniegts
"Alternatīvo skolu asociācija"
IEBILDUMS par noteikumu projekta “Kritēriji un kārtība, kādā valsts piedalās pedagogu darba samaksas finansēšanā vispārējās pamatizglītības un vispārējās vidējās izglītības pakāpē” 3.9. punktu (15. grupas definējumu)
Alternatīvo skolu asociācija” (turpmāk – Asociācija) izsaka iebildumu pret noteikumu projekta 3.9.punktā noteikto 15.grupas definējumu.
Esošajā redakcijā alternatīvās pedagoģijas jēdziens tiek nepamatoti sašaurināts, attiecinot to tikai uz Montesori vai Valdorfa pedagoģijām. Šāds regulējums ir diskriminējošs attiecībā uz citām akreditētajām alternatīvajām skolām, kas īsteno citas alternatīvās pedagoģijas pieejas vai vairāku metožu kombinācijas, neraugoties uz to, ka tās darbojas valsts uzraudzībā un īsteno valsts noteiktos izglītības standartus. Tādējādi tām tiek liegta vienlīdzīga attieksme valsts finansējuma piešķiršanā.
Alternatīvās skolas Latvijā ir sabiedrības iniciatīva, kas nodrošina individuāli pielāgotu izglītību bērniem, kuriem klasiskās izglītības metodes nav bijušas piemērotas. Praksē valsts un pašvaldību skolām ne vienmēr ir pietiekami resursu, lai pilnā apjomā nodrošinātu šādu bērnu vajadzības, savukārt alternatīvās privātskolas, bieži darbojoties arī bezpeļņas un sociālās uzņēmējdarbības modeļos, šo slogu daļēji uzņemas uz sevi, tādējādi papildinot valsts izglītības sistēmu.
Saskaņā ar Izglītības likuma 55. panta pirmo punktu ikvienam izglītojamajam ir tiesības uz valsts vai pašvaldības apmaksātu izglītību, savukārt Izglītības likuma 57. panta pirmais punkts paredz vecāku tiesības izvēlēties izglītības iestādi bērna izglītošanai. Līdz ar to valstij ir pienākums nodrošināt vienlīdzīgu un nediskriminējošu attieksmi pret visām akreditētajām izglītības iestādēm neatkarīgi no to dibinātāja vai izmantotās pedagoģiskās pieejas.
Asociācijas skolu mācību process nebalstās tikai uz vienu pedagoģisko metodi, bet tiek veidots, kombinējot dažādas pieejas atbilstoši skolēnu individuālajām vajadzībām, tostarp holistisko pieeju personības attīstībā, brīvdabas pedagoģiju, latvisko dzīvesziņu, pieredzē balstītu mācīšanos, principu “skolēns māca skolēnu”, vides estētikas skolas metodes, apzinātības praksi, ūdensglāžu matemātikas metodi, kā arī atsevišķus Valdorfa un Montesori pedagoģijas elementus. Tieši šāda elastīga un bērna vajadzībām atbilstoša metožu kombinācija ir individuāli pielāgotas izglītības būtība.
Mūsdienu izglītības teorijā un starptautiskajā izglītības politikas diskursā jēdziens “alternatīvā izglītības metodoloģija” aptver plašāku pieeju loku nekā tikai vēsturiski izveidotas pedagoģiskās skolas, piemēram, Valdorfa vai Montesori izglītību. Tas ietver uz skolēnu vērstas, sadarbībā un pētniecībā balstītas mācību procesa organizācijas pieejas, tostarp projektos balstītu mācīšanos, starpdisciplināru mācību organizāciju, kompetenču pieejas padziļinātu īstenošanu un iekļaujošas izglītības modeļus. Šīs pieejas nav balstītas konkrētā ideoloģijā, bet gan mācību procesa organizācijas principos, kas tiek attīstīti, reaģējot uz mūsdienu sabiedrības, darba tirgus un skolēnu daudzveidības vajadzībām. Līdz ar to alternatīvās pedagoģijas jēdziena sašaurināšana tikai līdz divām metodēm nav pamatota ne pedagoģiski, ne izglītības politikas ziņā.
Asociācijas skolas ir akreditētas, darbojas vairāk nekā 10 gadus un šobrīd nodrošina alternatīvu izglītību aptuveni 430 bērniem. Daudziem no šiem bērniem klasiskās pedagoģijas metodes nav bijušas piemērotas, un mazāks skolēnu skaits klasē ir fundamentāla nepieciešamība, lai nodrošinātu viņu tiesības uz piemērotu izglītību. Šādas tiesības izriet no Latvijas Republikas Satversmes 112.panta, kas nosaka tiesības uz izglītību, un Bērnu tiesību aizsardzības likuma 6.pantam, kurā noteikts, ka bērna tiesības un intereses ir prioritāras.
Noteikumu projekta 3.9. punktā ietvertais sašaurinātais alternatīvās pedagoģijas definējums rada situāciju, kurā privātās alternatīvās skolas, kas neīsteno tieši Montesori vai Valdorfa pedagoģiju, nesaņem pilnu valsts finansējumu pedagogu darba samaksai. Mazām alternatīvajām skolām šāds finansējuma samazinājums var būt izšķirošs un apdraudēt to pastāvēšanu kopumā, neraugoties uz to, ka šīs skolas ir akreditētas, darbojas valsts uzraudzībā un nodrošina valsts izglītības standartu sasniegšanu.
Rezultātā pastāv risks, ka ar šo regulējumu netieši tiek ierobežotas vecāku tiesības izvēlēties bērnam piemērotāko izglītības iestādi, kā arī samazināta izglītības sistēmas daudzveidība, kas ir būtisks priekšnoteikums iekļaujošas un uz bērna interesēm vērstas izglītības nodrošināšanai.
Ņemot vērā minēto, Asociācija aicina:
1. Nepamatoti nesašaurināt alternatīvās pedagoģijas jēdzienu, attiecinot to tikai uz Montesori un Valdorfa pedagoģijām;
2. Definēt alternatīvo pedagoģiju plašāk, iekļaujot arī citas akreditētas, uz skolēna vajadzībām vērstas pedagoģiskās pieejas un to kombinācijas;
3. Paredzēt iespēju atzīt alternatīvus izglītības modeļus, kuru īstenošanai objektīvi nepieciešami atšķirīgi resursu nosacījumi.
Šāds risinājums nodrošinātu nediskriminējošu attieksmi, saglabātu izglītības sistēmas daudzveidību un veicinātu bērnu tiesību uz piemērotu izglītību īstenošanu praksē.
Piedāvātā 3.9. punkta redakcija
“15. grupa – izglītības iestādes, kurās mācību process tiek organizēts, izmantojot alternatīvās pedagoģijas pieejas vai to kombinācijas, tostarp, bet ne tikai, Montesori vai Valdorfa pedagoģiju, un kuras Izglītības un zinātnes ministrijai ir iesniegušas mācību procesa organizācijas aprakstu, norādot izmantotās pedagoģiskās pieejas un to atbilstību izglītības programmas mērķiem un valsts izglītības standartiem.”
05.02.2026. 14:30
Laura Stalīdzāne - Atašienes kopienas attīstības biedrība
IEBILDUMS
Normatīvā akta projekta 3. pielikumā uzskaitītas skolas, kuras atbilstoši anotācijas 5. sadaļas c. punktā minētajiem kritērijiem, noteiktas kā izglītības iestādes ar augstu pieejamības risku. Norādām, ka šo izglītības iestāžu sarakstu nepieciešams papildināt ar Sūnu pamatskolas izglītības programmu īstenošanas vietu Atašiene, kas atrodas Jēkabpils novadā. Faktiskais ceļā pavadītais laiks pārsniedz šī tiesību akta anotācijā noteiktās 30 minūtes, kas izglītojamajam jāpavada ceļā līdz tuvākai izglītības iestādei, kas šajā gadījumā ir Sūnu pamatskola. Norādām, ka mazāk kā 30 minūtēs var iekļauties tikai tādā gadījumā, ja šo ceļu mēro vasarā, ideālos braukšanas apstākļos, pie nosacījuma, ka maršruts tiek veikts tikai no punkta A līdz punktam B, neņemot vērā faktus, ka patiesais izglītojamo ceļš uz izglītības iestādi no sākumpunkta līdz tuvākajai izglītības iestādei patiesībā aizņem kā minimums 1,2 h. Pašreizējā situācijā kopējais izglītojamo pārvadāšanas laiks no dzīvesvietas līdz Sūnu pamatskolas izglītības programmu īstenošanas vietai Atašiene aizņem jau 1,3 stundas (pārvadājums pašlaik tiek organizēts kā divi atsevišķi maršruti).
Izglītojamie nedzīvo tikai ciemata teritorijā, bet visā Atašienes pagasta teritorijā, kas ir 24300 ha. Tāpat pagasta teritorijā esošais ceļu tīkls ir ar dažādu segumu un atsevišķi posmi ir grūti izbraucami, un to izbraukšanai nevar piemērot maksimālo pieļaujamo braukšanas ātrumu. Tāpat nekorekti ir vērtēt tikai tieši ceļā pavadīto laiku, jo šīs izglītības iestādes gadījumā, jau šobrīd ir paredzams, ka būs vairāki pieturas punkti, kuros būs nepieciešams apstāties, lai pa ceļam paņemtu blakus pagasta – Mežāres –, izglītojamos (viņi jau šobrīd mācās Sūnu pamatskolā). Pašreizējā situācijā Atašienes pagasta izglītojamie būs spiesti ceļā uz Sūnu pamatskolu pavadīt ievērojami lielāku laiku, kas nozīmē, ka izglītojamajiem ievērojami tiks pagarināts dienas ilgums un tiks radīta nesamērīga slodze, it īpaši sākumskolas vecuma bērniem. Šāds ikdienas pārbrauciens ietekmē bērnu spējas pilnvērtīgi piedalīties mācību procesā un ārpusklases aktivitātēs.
Īpaši jāuzsver, ka Sūnu pamatskolas izglītības programmu īstenošanas vietā Atašiene īsteno iekļaujošu izglītības pieeju, nodrošinot mācību procesu izglītojamiem ar dažādām individuālām mācīšanās vajadzībām, tostarp izglītojamiem ar mācīšanās grūtībām. Šādiem izglītojamajiem īpaši nozīmīga ir stabila, pazīstama vide, individualizēta pieeja un cieša sadarbība ar ģimeni, ko būtiski apgrūtina ilgstoša ikdienas nokļūšana uz tālu izglītības iestādi. Kā vēl viens nozīmīgs aspekts – tiek nodrošinātas iespējas medicīnas darbinieku (psihiatru, psihologu) sniegtās rekomendācijas, izglītojamiem nodrošināt mācīšanās iespējas nelielās klasēs – līdz 10 izglītojamajiem.
Saskaņā ar ANO Bērnu tiesību konvenciju un Latvijas Republikas Satversmes 112. pantu valstij ir pienākums nodrošināt ikvienam bērnam pieejamu un kvalitatīvu izglītību. Izglītības likumā un Bērnu tiesību aizsardzības likumā ir noteikts, ka izglītības sistēmas uzdevums ir nodrošināt ikvienam bērnam iespēju iegūt izglītību atbilstoši viņa spējām un vajadzībām, ievērojot bērna labākās intereses. Minētie apstākļi apliecina, ka Sūnu pamatskolas izglītības programmu īstenošanas vietas Atašiene nozīme izglītības pieejamības nodrošināšanā konkrētajā teritorijā ir būtiska un tuvākās skolas – Sūnu pamatskolas – sasniegšanu nav iespējams nodrošināt laika nogrieznī līdz 30 minūtēm.
Papildus būtiski uzsvērt, ka Sūnu pamatskolas izglītības programmu īstenošanas vieta Atašiene nodrošina izglītības pieejamību bērniem, kuri dzīvo novada robežteritorijā, kā arī bērniem no blakus novadiem, piemēram, Madonas novada, kur alternatīvu izglītības iestāžu izvēle ir ierobežota. Līdz ar to skola faktiski pilda plašāku, starpnovadu pieejamības funkciju, nodrošinot mācīšanās iespējas bērniem, neatkarīgi no administratīvajām robežām.
Normatīvā akta projekta anotācijā norādīts, ka ilgtspējīga izglītības iestāžu tīkla veidošanā Izglītības un zinātnes ministrija definē piecus principus. Kā viens no tiem ir noteiktais urbanizācijas līmenis administratīvi teritoriālajām vienībām. Šī principa noteikšanai izmantota Eurostat DEGURBA klasifikācija.
Norādām, ka Eiropā pastāv liels skaits mazo skolu, kur bērnu skaits ir mazāks par 50, līdz ar to izteiktais viedoklis par neefektivitāti, skolu līmeni, utml., neatbilst reālajai situācijai vairākās no Eiropas valstīm – ir valstis, kur tas ir pieņemami. Skolu tīkla uzturēšana laukos nav ‘bizness’ – tā ir pieejamības politika.
Eurydice (Eiropas Komisijas/EACEA izglītības datu platforma) par Čehiju norāda, ka 27.7 % pamatskolu Čehijā ir ar mazāk nekā 50 skolēniem. Turklāt Čehijā likumdošana ļauj veidot skolas, kurām nav visi klašu posmi, un izmantot apvienotās klases, lai nodrošinātu pieejamību mazās pašvaldībās. (https://eurydice.eacea.ec.europa.eu/eurypedia/czechia/organisation-single-structure-education).
Lielisks piemērs Austrija, minēts, ka 15 % lauku pamatskolu ir ar < 50 skolēniem (un ~6 % pat ar < 20). Austrijā pieejamība laukos ir prioritāte, pat ja tas ir dārgāk nekā “optimizācija” (https://www.sciencedirect.com/science/article/pii/S0883035525003179).
Francijas sistēma lauku teritorijās paredz skolas pieejamību pat pie ļoti maza bērnu skaita. Tiek uzturētas skolas ar bērnu skaitu pat ap 15. Plānojot tiek ņemtas vērā ne vien konkrētas pašvaldības, bet arī blakus esošo pašvaldību intereses. (https://eurydice.eacea.ec.europa.eu/eurypedia/france/organisation-primary-education).
Šie ir tikai daži piemēri no Eiropas Savienības valstu praksēm. Balstoties uz iepriekš norādīto, iebilstam, ka normatīvā akta projektā, ka viens no pamatkritērijiem tiek izmantota metode, kas vairākās Eiropas Savienības valstīs netiek pielietota un ir atzīta par neefektīvu skolu pieejamības plānošanā. Uzskatām, ka DEGURBA klasifikācijas piemērošana Latvijas skolām nav efektīva, lai veidotu kvalitatīvu skolu tīklu, kas vienlaikus sekmētu no pilsētām attālāko pagastu un ciemu attīstību un saglabāšanu.
Līdz ar to lauku skolas reorganizācijas/slēgšanas izvērtējumā jāņem vērā, ka Eiropas Savienības valstīs skolu tīkla lēmumi lauku teritorijās tiek pieņemti, analizējot pieejamību un ietekmi uz teritorijas dzīvotspēju. Vienas skolas “iekšējie rādītāji” nevar būt vienīgais un izšķirošais pamats lēmumam, jo skolas pastāvēšana ir cieši saistīta ar pagasta attīstību, iedzīvotāju piesaisti un vienlīdzīgu izglītības iespēju nodrošināšanu.
Skolas turpmākās pastāvēšanas un attīstības jautājumu nav pieļaujams vērtēt tikai pēc šauriem īstermiņa rādītājiem – skolēnu skaita, izmaksām uz vienu izglītojamo vai pedagogu slodžu organizācijas aspektiem. Šāda pieeja neatspoguļo izglītības iestādes patieso nozīmi lauku teritorijā un ir pretrunā ar mērķi nodrošināt izglītības pieejamību un vienlīdzīgas iespējas neatkarīgi no dzīvesvietas.
Tāpat ir jāņem vērā, ka izglītības pieejamība ir ne tikai pakalpojuma nodrošināšana, bet arī reālas iespējas bērniem to saņemt bez nesamērīga apgrūtinājuma. Ja bērniem būtu jābrauc uz tālāku skolu, tas nozīmētu ilgāku ceļu, agrāku izbraukšanu, vēlāku atgriešanos mājās, mazāku iespēju piedalīties interešu izglītībā un ārpusstundu aktivitātēs, kā arī papildu riskus un stresu. Sevišķi būtiski tas ir jaunākā vecuma bērniem. Tas tieši ietekmē izglītības kvalitāti, bērna labsajūtu, sociālo iekļaušanu un ģimeņu ikdienas iespējas apvienot darbu ar bērna aprūpi.
Ņemot vērā minētos apstākļus normatīvos aktus, citu valstu pieredzi, norādām, ka ir nepieciešams izvērtēt Sūnu pamatskolas izglītības programmu īstenošanas vietas Atašiene situāciju individuāli, ņemot vērā ne tikai kvantitatīvos rādītājus, bet arī faktisko pieejamību, faktisko izglītojamo ceļā pavadīto laiku un izglītojamo individuālās mācīšanās vajadzības plašākā – arī starpnovadu – kontekstā un Sūnu pamatskolas izglītības programmu īstenošanas vietu Atašiene noteikt kā izglītības iestādi ar augstu pieejamības risku.
Normatīvā akta projekta 3. pielikumā uzskaitītas skolas, kuras atbilstoši anotācijas 5. sadaļas c. punktā minētajiem kritērijiem, noteiktas kā izglītības iestādes ar augstu pieejamības risku. Norādām, ka šo izglītības iestāžu sarakstu nepieciešams papildināt ar Sūnu pamatskolas izglītības programmu īstenošanas vietu Atašiene, kas atrodas Jēkabpils novadā. Faktiskais ceļā pavadītais laiks pārsniedz šī tiesību akta anotācijā noteiktās 30 minūtes, kas izglītojamajam jāpavada ceļā līdz tuvākai izglītības iestādei, kas šajā gadījumā ir Sūnu pamatskola. Norādām, ka mazāk kā 30 minūtēs var iekļauties tikai tādā gadījumā, ja šo ceļu mēro vasarā, ideālos braukšanas apstākļos, pie nosacījuma, ka maršruts tiek veikts tikai no punkta A līdz punktam B, neņemot vērā faktus, ka patiesais izglītojamo ceļš uz izglītības iestādi no sākumpunkta līdz tuvākajai izglītības iestādei patiesībā aizņem kā minimums 1,2 h. Pašreizējā situācijā kopējais izglītojamo pārvadāšanas laiks no dzīvesvietas līdz Sūnu pamatskolas izglītības programmu īstenošanas vietai Atašiene aizņem jau 1,3 stundas (pārvadājums pašlaik tiek organizēts kā divi atsevišķi maršruti).
Izglītojamie nedzīvo tikai ciemata teritorijā, bet visā Atašienes pagasta teritorijā, kas ir 24300 ha. Tāpat pagasta teritorijā esošais ceļu tīkls ir ar dažādu segumu un atsevišķi posmi ir grūti izbraucami, un to izbraukšanai nevar piemērot maksimālo pieļaujamo braukšanas ātrumu. Tāpat nekorekti ir vērtēt tikai tieši ceļā pavadīto laiku, jo šīs izglītības iestādes gadījumā, jau šobrīd ir paredzams, ka būs vairāki pieturas punkti, kuros būs nepieciešams apstāties, lai pa ceļam paņemtu blakus pagasta – Mežāres –, izglītojamos (viņi jau šobrīd mācās Sūnu pamatskolā). Pašreizējā situācijā Atašienes pagasta izglītojamie būs spiesti ceļā uz Sūnu pamatskolu pavadīt ievērojami lielāku laiku, kas nozīmē, ka izglītojamajiem ievērojami tiks pagarināts dienas ilgums un tiks radīta nesamērīga slodze, it īpaši sākumskolas vecuma bērniem. Šāds ikdienas pārbrauciens ietekmē bērnu spējas pilnvērtīgi piedalīties mācību procesā un ārpusklases aktivitātēs.
Īpaši jāuzsver, ka Sūnu pamatskolas izglītības programmu īstenošanas vietā Atašiene īsteno iekļaujošu izglītības pieeju, nodrošinot mācību procesu izglītojamiem ar dažādām individuālām mācīšanās vajadzībām, tostarp izglītojamiem ar mācīšanās grūtībām. Šādiem izglītojamajiem īpaši nozīmīga ir stabila, pazīstama vide, individualizēta pieeja un cieša sadarbība ar ģimeni, ko būtiski apgrūtina ilgstoša ikdienas nokļūšana uz tālu izglītības iestādi. Kā vēl viens nozīmīgs aspekts – tiek nodrošinātas iespējas medicīnas darbinieku (psihiatru, psihologu) sniegtās rekomendācijas, izglītojamiem nodrošināt mācīšanās iespējas nelielās klasēs – līdz 10 izglītojamajiem.
Saskaņā ar ANO Bērnu tiesību konvenciju un Latvijas Republikas Satversmes 112. pantu valstij ir pienākums nodrošināt ikvienam bērnam pieejamu un kvalitatīvu izglītību. Izglītības likumā un Bērnu tiesību aizsardzības likumā ir noteikts, ka izglītības sistēmas uzdevums ir nodrošināt ikvienam bērnam iespēju iegūt izglītību atbilstoši viņa spējām un vajadzībām, ievērojot bērna labākās intereses. Minētie apstākļi apliecina, ka Sūnu pamatskolas izglītības programmu īstenošanas vietas Atašiene nozīme izglītības pieejamības nodrošināšanā konkrētajā teritorijā ir būtiska un tuvākās skolas – Sūnu pamatskolas – sasniegšanu nav iespējams nodrošināt laika nogrieznī līdz 30 minūtēm.
Papildus būtiski uzsvērt, ka Sūnu pamatskolas izglītības programmu īstenošanas vieta Atašiene nodrošina izglītības pieejamību bērniem, kuri dzīvo novada robežteritorijā, kā arī bērniem no blakus novadiem, piemēram, Madonas novada, kur alternatīvu izglītības iestāžu izvēle ir ierobežota. Līdz ar to skola faktiski pilda plašāku, starpnovadu pieejamības funkciju, nodrošinot mācīšanās iespējas bērniem, neatkarīgi no administratīvajām robežām.
Normatīvā akta projekta anotācijā norādīts, ka ilgtspējīga izglītības iestāžu tīkla veidošanā Izglītības un zinātnes ministrija definē piecus principus. Kā viens no tiem ir noteiktais urbanizācijas līmenis administratīvi teritoriālajām vienībām. Šī principa noteikšanai izmantota Eurostat DEGURBA klasifikācija.
Norādām, ka Eiropā pastāv liels skaits mazo skolu, kur bērnu skaits ir mazāks par 50, līdz ar to izteiktais viedoklis par neefektivitāti, skolu līmeni, utml., neatbilst reālajai situācijai vairākās no Eiropas valstīm – ir valstis, kur tas ir pieņemami. Skolu tīkla uzturēšana laukos nav ‘bizness’ – tā ir pieejamības politika.
Eurydice (Eiropas Komisijas/EACEA izglītības datu platforma) par Čehiju norāda, ka 27.7 % pamatskolu Čehijā ir ar mazāk nekā 50 skolēniem. Turklāt Čehijā likumdošana ļauj veidot skolas, kurām nav visi klašu posmi, un izmantot apvienotās klases, lai nodrošinātu pieejamību mazās pašvaldībās. (https://eurydice.eacea.ec.europa.eu/eurypedia/czechia/organisation-single-structure-education).
Lielisks piemērs Austrija, minēts, ka 15 % lauku pamatskolu ir ar < 50 skolēniem (un ~6 % pat ar < 20). Austrijā pieejamība laukos ir prioritāte, pat ja tas ir dārgāk nekā “optimizācija” (https://www.sciencedirect.com/science/article/pii/S0883035525003179).
Francijas sistēma lauku teritorijās paredz skolas pieejamību pat pie ļoti maza bērnu skaita. Tiek uzturētas skolas ar bērnu skaitu pat ap 15. Plānojot tiek ņemtas vērā ne vien konkrētas pašvaldības, bet arī blakus esošo pašvaldību intereses. (https://eurydice.eacea.ec.europa.eu/eurypedia/france/organisation-primary-education).
Šie ir tikai daži piemēri no Eiropas Savienības valstu praksēm. Balstoties uz iepriekš norādīto, iebilstam, ka normatīvā akta projektā, ka viens no pamatkritērijiem tiek izmantota metode, kas vairākās Eiropas Savienības valstīs netiek pielietota un ir atzīta par neefektīvu skolu pieejamības plānošanā. Uzskatām, ka DEGURBA klasifikācijas piemērošana Latvijas skolām nav efektīva, lai veidotu kvalitatīvu skolu tīklu, kas vienlaikus sekmētu no pilsētām attālāko pagastu un ciemu attīstību un saglabāšanu.
Līdz ar to lauku skolas reorganizācijas/slēgšanas izvērtējumā jāņem vērā, ka Eiropas Savienības valstīs skolu tīkla lēmumi lauku teritorijās tiek pieņemti, analizējot pieejamību un ietekmi uz teritorijas dzīvotspēju. Vienas skolas “iekšējie rādītāji” nevar būt vienīgais un izšķirošais pamats lēmumam, jo skolas pastāvēšana ir cieši saistīta ar pagasta attīstību, iedzīvotāju piesaisti un vienlīdzīgu izglītības iespēju nodrošināšanu.
Skolas turpmākās pastāvēšanas un attīstības jautājumu nav pieļaujams vērtēt tikai pēc šauriem īstermiņa rādītājiem – skolēnu skaita, izmaksām uz vienu izglītojamo vai pedagogu slodžu organizācijas aspektiem. Šāda pieeja neatspoguļo izglītības iestādes patieso nozīmi lauku teritorijā un ir pretrunā ar mērķi nodrošināt izglītības pieejamību un vienlīdzīgas iespējas neatkarīgi no dzīvesvietas.
Tāpat ir jāņem vērā, ka izglītības pieejamība ir ne tikai pakalpojuma nodrošināšana, bet arī reālas iespējas bērniem to saņemt bez nesamērīga apgrūtinājuma. Ja bērniem būtu jābrauc uz tālāku skolu, tas nozīmētu ilgāku ceļu, agrāku izbraukšanu, vēlāku atgriešanos mājās, mazāku iespēju piedalīties interešu izglītībā un ārpusstundu aktivitātēs, kā arī papildu riskus un stresu. Sevišķi būtiski tas ir jaunākā vecuma bērniem. Tas tieši ietekmē izglītības kvalitāti, bērna labsajūtu, sociālo iekļaušanu un ģimeņu ikdienas iespējas apvienot darbu ar bērna aprūpi.
Ņemot vērā minētos apstākļus normatīvos aktus, citu valstu pieredzi, norādām, ka ir nepieciešams izvērtēt Sūnu pamatskolas izglītības programmu īstenošanas vietas Atašiene situāciju individuāli, ņemot vērā ne tikai kvantitatīvos rādītājus, bet arī faktisko pieejamību, faktisko izglītojamo ceļā pavadīto laiku un izglītojamo individuālās mācīšanās vajadzības plašākā – arī starpnovadu – kontekstā un Sūnu pamatskolas izglītības programmu īstenošanas vietu Atašiene noteikt kā izglītības iestādi ar augstu pieejamības risku.
07.02.2026. 16:50
Sandra Lielmeža - SIA "Cēsu Jaunā pamatskola"
Atzinums par MK noteikumu projektu “Kritēriji un kārtība, kādā valsts piedalās pedagogu darba samaksas finansēšanā vispārējās pamatizglītības un vispārējās vidējās izglītības pakāpē” 26-TA-19
1. Izsakām iebildumu pret noteikumu projekta 3.1. apakšpunktā paredzēto pašvaldību administratīvi teritoriālo vienību, kurā atrodas izglītības iestāde, iedalījumu atkarībā no urbanizācijas līmeņa (DEGURBA) un no tā izrietošajiem noteikumu projekta 2. pielikumā norādītajiem kvantitatīvajiem rādītājiem.
Saskaņā ar Centrālās statistikas pārvaldes Oficiālā statistikas portāla apkopoto informāciju[1] Rīgā dzīvo trešdaļa Latvijas iedzīvotāju, tādējādi vienādu kvantitatīvo rādītāju piemērošana 1. un 2. grupai nav samērīga, jo lielā iedzīvotāju skaita atšķirību dēļ tās nav objektīvi salīdzināmas.
Tāpat 2. grupā iekļauto pilsētu iedzīvotāju skaits ir ļoti atšķirīgs un svārstās no 78 tūkstošiem iedzīvotāju Daugavpils valstspilsētā līdz gandrīz 5 tūkstošiem iedzīvotāju Ķekavas pilsētā. Uzskatām, ka 2. grupā iekļautajām 9 Latvijas valstpilsētām, t.i. nacionālas nozīmes attīstības centriem, būtu jāatrodas atsevišķā grupā iepretim novadu pilsētām, kas ir vietējas nozīmes attīstības centri un kurās dzīvo ievērojami mazāk iedzīvotāju. Tāpat neizprotama ir Tukuma pilsētas ar 16 tūkstošiem iedzīvotāju atrašanās 4. grupā, iepretim Cēsīm, Siguldai, Bauskai, Saldum, Olainei, Ādažiem, Aizkrauklei un Ķekavai, kurās ir mazāks iedzīvotāju skaits, bet, kuras saskaņā ar noteikumu projekta 1. pielikumu, ievietotas 2. grupā un kurām jāatbilst tādiem pašiem kritērijiem kā galvaspilsētai Rīgai ar 595 tūkstošiem iedzīvotāju.
2. Izsakām iebildumu pret to, ka noteikumu projekts neparedz pieņemamu pārejas periodu jaunu kvantitatīvo rādītāju ieviešanai.
17.12.2024. MK sēdē tika pieņemts zināšanai informatīvais ziņojums “Par pedagogu atalgojuma finansēšanas modeli "Programma skolā"” un ar 06.11.2024. datētais un IZM izstrādātais finansēšanas modeļa “Programma skolā” apraksts, kuru atbilstoši MK sēdē nolemtajam (171. § ) bija paredzēts ieviest ar 01.09.2025., ja līdz minētajam datumam tiktu nodrošināti atbilstoši finanšu resursi.
Minētā apraksta 13. tabulā tika iekļauti modeļa aprēķina kritēriji, kas balstīti uz 21.11.2023. MK sēdē izskatītajā IZM sagatavotajā informatīvajā ziņojumā “Kompleksi risinājumi augstvērtīgai izglītības nodrošināšanai vispārējā pamata un vidējā izglītībā” iekļauto informāciju, kā arī sarunās ar pašvaldībām panākto vienošanos. Šajā tabulā tika paredzēts tāds iestādes tips kā “Privātās izglītības iestādes”, paredzot 30 skolēnus kā optimālo izglītojamo skaitu 1.-3.klašu grupā, 4.-6. klašu grupā un 7.-9. klašu grupā.
Noteikumu projekta 3. punkts un 2. pielikums paredz citas izglītības iestāžu grupas nekā sākotnējais “Programma skolā” apraksts un tajā vairs nav paredzēta tāda grupa kā “Privātās izglītības iestādes”. Tāpat noteikumu projekts neparedz “saudzējošu” pārejas periodu, kas ļautu privātām izglītības iestādēm pārorientēt savu darbību atbilstoši jaunajam regulējumam, kā arī izglītojamo vecākiem pieņemt apzinātu un pārdomātu lēmumu savu bērnu izglītības iestādes izvēlei.
Tiesiskās drošības un paļāvības princips noteic, ka indivīds var paļauties uz to, ka tiesības un citas leģitīmās intereses, kuras viņš ir ieguvis, paļaujoties uz to, ka publisko tiesību subjekta rīcība ir tiesiska un konsekventa, viņam vēlāk netiks atņemtas, tāpēc, ka publisko tiesību subjekts savas domas ir mainījis vai arī izrādās, ka rīcība ir bijusi prettiesiska.[2]
Tiesiskās paļāvības aizsardzība ir Eiropas Savienības tiesību tiesiskās drošības pamataspekts. Tiesiskās drošības princips garantē paredzamu vidi un noteic, ka cilvēkiem jābūt spējīgiem droši plānot savu dzīvi, apzinoties savas rīcības juridiskās sekas. Tas paredz, ka 1) nevienai valsts rīcībai nedrīkst būt atpakaļvērsts spēks; 2) likumdevējiem jānodrošina valsts iedzīvotājiem pieņemams laika periods, lai sagatavotos attiecīgā juridiskā instrumenta piemērošanai no tā publicēšanas datuma.[3]
Skola 2030 pieeja mācību saturam izceļ obligātā mācību satura struktūru, kas tiek plānota saskaņā ar noteiktiem 3 gadu periodiem, ar mērķi sekmēt mērķtiecīgu mācību saturu un rezultātus ilgākā laika periodā. Arī izglītības standarts paredz sasniedzamos rezultātus trīs gadu posma noslēgumā (beidzot 3. klasi, beidzot 6. klasi, beidzot 9. klasi).
Uzskatām, ka 3 gadu periods ir pieņemams laika periods, kurā privātās izglītības iestādes varētu sagatavoties jaunajam regulējumam, gan izglītojamo vecāki nebūtu spiesti mainīt izglītības iestādi uzsāktā 3 gadu posma sākumā vai vidū tikai tā iemesla dēļ, ka publiskais tiesību subjekts ir mainījis savas domas attiecībā uz finansējuma piešķiršanu izglītības iestādēm.
______
[1] Šeit un turpmāk statistikas dati no https://stat.gov.lv/lv/statistikas-temas/iedzivotaji/iedzivotaju-skaits/247-iedzivotaju-skaits-un-ta-izmainas
[2] D.Rezevska. Referāta “Tiesiskās drošības un paļāvības princips – būtiski tiesiskas valsts principa elementi” tēzes.
[3] Turpat
1. Izsakām iebildumu pret noteikumu projekta 3.1. apakšpunktā paredzēto pašvaldību administratīvi teritoriālo vienību, kurā atrodas izglītības iestāde, iedalījumu atkarībā no urbanizācijas līmeņa (DEGURBA) un no tā izrietošajiem noteikumu projekta 2. pielikumā norādītajiem kvantitatīvajiem rādītājiem.
Saskaņā ar Centrālās statistikas pārvaldes Oficiālā statistikas portāla apkopoto informāciju[1] Rīgā dzīvo trešdaļa Latvijas iedzīvotāju, tādējādi vienādu kvantitatīvo rādītāju piemērošana 1. un 2. grupai nav samērīga, jo lielā iedzīvotāju skaita atšķirību dēļ tās nav objektīvi salīdzināmas.
Tāpat 2. grupā iekļauto pilsētu iedzīvotāju skaits ir ļoti atšķirīgs un svārstās no 78 tūkstošiem iedzīvotāju Daugavpils valstspilsētā līdz gandrīz 5 tūkstošiem iedzīvotāju Ķekavas pilsētā. Uzskatām, ka 2. grupā iekļautajām 9 Latvijas valstpilsētām, t.i. nacionālas nozīmes attīstības centriem, būtu jāatrodas atsevišķā grupā iepretim novadu pilsētām, kas ir vietējas nozīmes attīstības centri un kurās dzīvo ievērojami mazāk iedzīvotāju. Tāpat neizprotama ir Tukuma pilsētas ar 16 tūkstošiem iedzīvotāju atrašanās 4. grupā, iepretim Cēsīm, Siguldai, Bauskai, Saldum, Olainei, Ādažiem, Aizkrauklei un Ķekavai, kurās ir mazāks iedzīvotāju skaits, bet, kuras saskaņā ar noteikumu projekta 1. pielikumu, ievietotas 2. grupā un kurām jāatbilst tādiem pašiem kritērijiem kā galvaspilsētai Rīgai ar 595 tūkstošiem iedzīvotāju.
2. Izsakām iebildumu pret to, ka noteikumu projekts neparedz pieņemamu pārejas periodu jaunu kvantitatīvo rādītāju ieviešanai.
17.12.2024. MK sēdē tika pieņemts zināšanai informatīvais ziņojums “Par pedagogu atalgojuma finansēšanas modeli "Programma skolā"” un ar 06.11.2024. datētais un IZM izstrādātais finansēšanas modeļa “Programma skolā” apraksts, kuru atbilstoši MK sēdē nolemtajam (171. § ) bija paredzēts ieviest ar 01.09.2025., ja līdz minētajam datumam tiktu nodrošināti atbilstoši finanšu resursi.
Minētā apraksta 13. tabulā tika iekļauti modeļa aprēķina kritēriji, kas balstīti uz 21.11.2023. MK sēdē izskatītajā IZM sagatavotajā informatīvajā ziņojumā “Kompleksi risinājumi augstvērtīgai izglītības nodrošināšanai vispārējā pamata un vidējā izglītībā” iekļauto informāciju, kā arī sarunās ar pašvaldībām panākto vienošanos. Šajā tabulā tika paredzēts tāds iestādes tips kā “Privātās izglītības iestādes”, paredzot 30 skolēnus kā optimālo izglītojamo skaitu 1.-3.klašu grupā, 4.-6. klašu grupā un 7.-9. klašu grupā.
Noteikumu projekta 3. punkts un 2. pielikums paredz citas izglītības iestāžu grupas nekā sākotnējais “Programma skolā” apraksts un tajā vairs nav paredzēta tāda grupa kā “Privātās izglītības iestādes”. Tāpat noteikumu projekts neparedz “saudzējošu” pārejas periodu, kas ļautu privātām izglītības iestādēm pārorientēt savu darbību atbilstoši jaunajam regulējumam, kā arī izglītojamo vecākiem pieņemt apzinātu un pārdomātu lēmumu savu bērnu izglītības iestādes izvēlei.
Tiesiskās drošības un paļāvības princips noteic, ka indivīds var paļauties uz to, ka tiesības un citas leģitīmās intereses, kuras viņš ir ieguvis, paļaujoties uz to, ka publisko tiesību subjekta rīcība ir tiesiska un konsekventa, viņam vēlāk netiks atņemtas, tāpēc, ka publisko tiesību subjekts savas domas ir mainījis vai arī izrādās, ka rīcība ir bijusi prettiesiska.[2]
Tiesiskās paļāvības aizsardzība ir Eiropas Savienības tiesību tiesiskās drošības pamataspekts. Tiesiskās drošības princips garantē paredzamu vidi un noteic, ka cilvēkiem jābūt spējīgiem droši plānot savu dzīvi, apzinoties savas rīcības juridiskās sekas. Tas paredz, ka 1) nevienai valsts rīcībai nedrīkst būt atpakaļvērsts spēks; 2) likumdevējiem jānodrošina valsts iedzīvotājiem pieņemams laika periods, lai sagatavotos attiecīgā juridiskā instrumenta piemērošanai no tā publicēšanas datuma.[3]
Skola 2030 pieeja mācību saturam izceļ obligātā mācību satura struktūru, kas tiek plānota saskaņā ar noteiktiem 3 gadu periodiem, ar mērķi sekmēt mērķtiecīgu mācību saturu un rezultātus ilgākā laika periodā. Arī izglītības standarts paredz sasniedzamos rezultātus trīs gadu posma noslēgumā (beidzot 3. klasi, beidzot 6. klasi, beidzot 9. klasi).
Uzskatām, ka 3 gadu periods ir pieņemams laika periods, kurā privātās izglītības iestādes varētu sagatavoties jaunajam regulējumam, gan izglītojamo vecāki nebūtu spiesti mainīt izglītības iestādi uzsāktā 3 gadu posma sākumā vai vidū tikai tā iemesla dēļ, ka publiskais tiesību subjekts ir mainījis savas domas attiecībā uz finansējuma piešķiršanu izglītības iestādēm.
______
[1] Šeit un turpmāk statistikas dati no https://stat.gov.lv/lv/statistikas-temas/iedzivotaji/iedzivotaju-skaits/247-iedzivotaju-skaits-un-ta-izmainas
[2] D.Rezevska. Referāta “Tiesiskās drošības un paļāvības princips – būtiski tiesiskas valsts principa elementi” tēzes.
[3] Turpat
08.02.2026. 18:28
Svetlana Sasko - Zasas vidusskola
IEBILDUMI par MK noteikumu projektu “Kritēriji un kārtība, kādā valsts piedalās pedagogu darba samaksas finansēšanā vispārējās pamatizglītības un vispārējās vidējās izglītības pakāpē”, projekta ID 26-TA-193.
Normatīvā akta projekta 3. pielikumā uzskaitītas skolas, kuras atbilstoši anotācijas 5. sadaļas c. punktā minētajiem kritērijiem, noteiktas kā izglītības iestādes ar augstu pieejamības risku ( ja ceļā pavadītais laiks līdz nākamajai izglītības iestādei ir vairāk kā 30 minūtes, izglītības iestādei ir augsts pieejamības risks, un līdz ar to šīm izglītības iestādēm tiek noteikts zemākais iespējamais izglītojamo skaita slieksnis jeb kvantitatīvie kritēriji). Norādām, ka šo izglītības iestāžu sarakstu nepieciešams papildināt ar Zasas vidusskolu, kas atrodas Jēkabpils novadā. Faktiskais ceļā pavadītais laiks pārsniedz šī tiesību akta anotācijā noteiktās 30 minūtes, kas izglītojamajam jāpavada ceļā līdz tuvākai izglītības iestādei, kas šajā gadījumā ir Zasas vidusskola.
Dati apliecina, ka Zasas vidusskola apkalpo plašu un daudzveidīgu teritoriju Jēkabpils novadā, tostarp: Zasas pagastu (lielākā daļa skolēnu), Kalna, Leimaņu, Rubenes, Dignājas, Asares, Ābeļu, Salas, Kūku pagastu un Jēkabpils pilsētu. Skola faktiski pilda reģionāla izglītības centra funkciju, piesaistot skolēnus gan no lauku teritorijām, gan pilsētas.
Kopējais attālums līdz skolai (no dzīvesvietas): minimālais: 0–5 km (lielākā daļa Zasas pagasta skolēnu), tipiskais diapazons: 5–20 km, lielākais fiksētais attālums: 70–74 km (atsevišķi gadījumi no Kūku pagasta) un regulāri sastopami attālumi 35–43 km (Jēkabpils, Salas pagasts). Tas apliecina, ka skola jau šobrīd nodrošina izglītības pieejamību arī ļoti attāli dzīvojošiem skolēniem.
Kopējais ceļā pavadītais laiks (kājām + transports): īsākais: 4–10 minūtes, vidējais: 20–40 minūtes un ilgākais: 60–75 minūtes, atsevišķos gadījumos līdz 1 h 16 min. Svarīgi: pat skolēni ar ļoti ilgu ceļa laiku apzināti izvēlas Zasas vidusskolu, kas liecina par tās reputāciju, drošību un piemērotību. Vairākos gadījumos norādīts skolēniem “nav ne skolas, ne satiksmes autobusa”. Tas nozīmē, ka daļa skolēnu ir atkarīgi no vecāku transporta un skolas tuvums kļūst kritiski svarīgs, un jebkura skolas tīkla sašaurināšana palielinātu nevienlīdzību. Zasas vidusskolas saglabāšana un tās iekļaušana augsta pieejamības riska grupā mazina risku, ka skolēniem nāktos pavadīt nesamērīgi ilgu laiku ceļā vai pārtraukt mācības.
Kartogrāfiskā karte nepārprotami apliecina, ka Zasas vidusskola atrodas stratēģiski nozīmīgā ģeogrāfiskā vietā. Novelkot 25 km rādiusa apli ap skolu tiek nosegta plaša teritorija – vairāk kā 1000 km2 – kurā ietilpst arī Dignājas un Rubeņu pamatskolu apkalpotās teritorijas, kuru izglītības iestāžu slēgšana pašlaik tiek plānota. Tas nozīmē, ka Zasas vidusskolai ir objektīvs un stabils potenciāls arī turpmākajos gados nodrošināt pietiekamu skolēnu skaitu vidusskolas posmā, atbilstoši pieejamības skolas kritērijam. Salīdzinājumā ar Aknīstes un Viesītes vidusskolām, Zasas vidusskola ar mazāku ģeogrāfisko pārklājuma rādiusu spēj nodrošināt izglītības pieejamību lielākam iedzīvotāju skaitam, kas liecina par tās efektivitāti un ilgtspēju. Vidusskola posma saglabāšana Zasā ir īpaši būtiska lauku teritorijas dzīvojošajiem jauniešiem, kuriem izglītības pieejamība ir cieši saistīta ar transporta iespējām, drošību un emocionālo labklājību.
Neveicot Zasas vidusskolas reorganizāciju un piešķirot tai pieejamības skolas statusu, tiktu saglabātas un nostiprinātas plašākas iespējas jauniešiem iegūt kvalitatīvu vidējo izglītību tuvāk dzīvesvietai, mazinot priekšlaicīgas mācību pārtraukšanas riskus un veicinot reģiona sociāli ekonomisko attīstību. Zasas vidusskolas “vidusskolas” posma saglabāšana ir ieguldījums ne tikai konkrētās skolas nākotnē, bet arī visas apkārtējās teritorijas attīstībā un jaunās paaudzes izglītībā.
Saskaņā ar ANO Bērnu tiesību konvenciju un Latvijas Republikas Satversmes 112. pantu valstij ir pienākums nodrošināt ikvienam bērnam pieejamu un kvalitatīvu izglītību. Izglītības likumā un Bērnu tiesību aizsardzības likumā ir noteikts, ka izglītības sistēmas uzdevums ir nodrošināt ikvienam bērnam iespēju iegūt izglītību atbilstoši viņa spējām un vajadzībām, ievērojot bērna labākās intereses. Minētie apstākļi apliecina, ka Zasas vidusskolas “vidusskolas” posma saglabāšana un pieejamības statusa piešķiršana nozīmē izglītības pieejamības nodrošināšanā konkrētajā teritorijā ir būtiska un tuvākās skolas – Aknīstes vidusskola, Viesītes vidusskola un Jēkabpils pilsētas vidusskola/ģimnāzija – sasniegšanu nav iespējams nodrošināt laika nogrieznī līdz 30 minūtēm.
Normatīvā akta projekta anotācijā norādīts, ka ilgtspējīga izglītības iestāžu tīkla veidošanā Izglītības un zinātnes ministrija definē piecus principus. Kā viens no tiem ir noteiktais urbanizācijas līmenis administratīvi teritoriālajām vienībām. Šī principa noteikšanai izmantota Eurostat DEGURBA klasifikācija.
Norādām, ka Eiropā pastāv liels skaits mazo skolu, kur bērnu skaits ir mazāks par 50, līdz ar to izteiktais viedoklis par neefektivitāti, skolu līmeni, utml., neatbilst reālajai situācijai vairākās no Eiropas valstīm – ir valstis, kur tas ir pieņemami. Skolu tīkla uzturēšana laukos nav ‘bizness’ – tā ir pieejamības politika.
Līdz ar to lauku skolas reorganizācijas/slēgšanas izvērtējumā jāņem vērā, ka Eiropas Savienības valstīs skolu tīkla lēmumi lauku teritorijās tiek pieņemti, analizējot pieejamību un ietekmi uz teritorijas dzīvotspēju. Vienas skolas “iekšējie rādītāji” nevar būt vienīgais un izšķirošais pamats lēmumam, jo skolas pastāvēšana ir cieši saistīta ar pagasta attīstību, iedzīvotāju piesaisti un vienlīdzīgu izglītības iespēju nodrošināšanu.
Skolas turpmākās pastāvēšanas un attīstības jautājumu nav pieļaujams vērtēt tikai pēc šauriem īstermiņa rādītājiem – skolēnu skaita, izmaksām uz vienu izglītojamo vai pedagogu slodžu organizācijas aspektiem. Šāda pieeja neatspoguļo izglītības iestādes patieso nozīmi lauku teritorijā un ir pretrunā ar mērķi nodrošināt izglītības pieejamību un vienlīdzīgas iespējas neatkarīgi no dzīvesvietas.
Tāpat ir jāņem vērā, ka izglītības pieejamība ir ne tikai pakalpojuma nodrošināšana, bet arī reālas iespējas bērniem to saņemt bez nesamērīga apgrūtinājuma. Ja bērniem būtu jābrauc uz tālāku skolu, tas nozīmētu ilgāku ceļu, agrāku izbraukšanu, vēlāku atgriešanos mājās, mazāku iespēju piedalīties interešu izglītībā un ārpusstundu aktivitātēs, kā arī papildu riskus un stresu. Tas tieši ietekmē izglītības kvalitāti, bērna labsajūtu, sociālo iekļaušanu un ģimeņu ikdienas iespējas apvienot darbu ar bērna aprūpi.
Ņemot vērā minētos apstākļus normatīvos aktus, norādām, ka ir nepieciešams izvērtēt Zasas vidusskolas “vidusskolas” posma slēgšanas situāciju individuāli, ņemot vērā ne tikai kvantitatīvos rādītājus, bet arī faktisko pieejamību, faktisko izglītojamo ceļā pavadīto laiku un izglītojamo individuālās mācīšanās vajadzības plašākā – arī starpnovadu – kontekstā un Zasas vidusskolu noteikt kā izglītības iestādi ar augstu pieejamības risku.
Zasas vidusskolas direktore S.Sasko
09.02.2026. 15:48
Anna Jermakoviča - Latvijas Privātskolu asociācija
Par tiesību aktu projektu Nr. 26-TA-193 (papildināts)
Biedrība “Latvijas Privātskolu asociācija” (turpmāk – Asociācija) ir iepazinusies ar Ministru kabineta noteikumu projektu “Kritēriji un kārtība, kādā valsts piedalās pedagogu darba samaksas finansēšanā vispārējās pamatizglītības un vispārējās vidējās izglītības pakāpē” (turpmāk – Projekts) un publiskās apspriešanas ietvaros iebilst pret tā tālāku virzību piedāvātajā redakcijā šādu apsvērumu dēļ:
I Asociācija, piedaloties jau likumprojekta “Grozījumi Izglītības likumā” (Nr. 1114/Lp14) apspriešanā, Saeimas Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijai pauda viedokli[1], ka virzītie grozījumi rada draudus Latvijas izglītības pieejamībai, kvalitātei un privātskolu pastāvēšanai nākotnē. Asociācija vērsa uzmanību, ka kvantitatīvais kritērijs, nosakot, ka pilsētās un blīvi apdzīvotās vietās 1.-3.klašu grupā ir jābūt 120 skolēniem un tikpat arī nākamajās klašu grupās (4.-6., 7-9., 10.-12.), lielākajai daļai privātskolu Latvijā nav izpildāms. Tāpat savu satraukumu Asociācija pauda arī 2025. gada 14. novembra vēstulē Nr. 1-3PA/2025/10 un tikšanās laikā 2025. gada 2. decembrī. Tomēr, virzot šo reformu, Asociācijas viedoklis pēc būtības ir ignorēts.
II Projekta anotācijā nav sniegti dati par izstrādātā regulējuma ietekmi ne uz tām privātajām izglītības iestādēm, kas darbojas šobrīd, ne arī vērtētas šī tirgus segmenta attīstības iespējas turpmāk. Kā zināms, Latvijā salīdzinoši ar citām OECD (Ekonomiskās sadarbības un attīstības organizācija) dalībvalstīm ir viens no zemākajiem rādītājiem – privātās skolas Latvijā veido tikai 2-3% no nozares un tās saņem vismazāko līdzfinansējumu[2]. Izglītības likuma
55. panta pirmajā punktā ir noteikts, ka ikvienam izglītojamajam ir tiesības uz valsts vai pašvaldības apmaksātu izglītību, un Izglītības likuma 57. panta pirmajā punktā ir noteikts, ka vecākiem ir tiesības izvēlēties izglītības iestādi bērna izglītošanai. Latvijā, pastāvot mazam privāto izglītības iestāžu segmentam izglītības nozarē, valstij, respektējot izglītojamā tiesības un vecāku tiesības, jo īpaši ir jāievēro pienākums nodrošināt vienlīdzīgu un nediskriminējošu attieksmi pret visām akreditētajām izglītības iestādēm neatkarīgi no to dibinātāja un atrašanās vietas.
Vēl būtiskāk no sabiedrības interešu viedokļa, kā arī bērnu tiesību un interešu prioritātes viedokļa, ir rast atbildi uz jautājumu, kādu ietekmi Projekts radīs uz skolēniem. Projekta anotācijā norādītais, ka tas ir vērsts uz tādas izglītības ekosistēmas izveidi un uzturēšanu, kas nodrošina katram izglītojamam, neatkarīgi no viņa dzīvesvietas, iespēju iegūt kvalitatīvu izglītību stabilā un ilgtspējīgā izglītības iestādē, kurā ir nodrošināti nepieciešamie pārvaldības nosacījumi izglītības programmu īstenošanai, attiecībā uz privātajām izglītības iestādēm nav pamatots. Privātas iestādes stabilitāte un ilgtspēja lielā mērā ir atkarīga no spējas piedāvāt kvalitatīvu, skolēnam pielāgotu, pašu piemērotāko mācīšanās modeli. Skolēnu skaita kritērijs privātskolās nevar būt tāds pats kā pašvaldību izglītības iestādēs – tas ir pretrunā ar privātskolu pārliecību, pieeju, skolēnu un viņu vecāku vēlmēm un vajadzībām. Tāpat tas nostāda privātskolas situācijā, kurā tām ir jāspēj konkurēt arī ar pieejamo infrastruktūru, turklāt kvantitatīvi, ne kvalitatīvi, un nesaņemot valsts un Eiropas Savienības fondu atbalstu. Lūdzam Konkurences padomi sniegt arī savu izvērtējumu.
Attiecībā uz skolēnu un viņu vecāku vēlmēm un vajadzībām jānorāda, ka tās ir dažādas, un šobrīd pieejamais privātskolu piedāvājums tās spēj kvalitatīvi apmierināt. Eiropas Savienības Pamattiesību hartas 14. panta 3. punktā nostiprināta brīvība dibināt mācību iestādes, ievērojot demokrātiskus principus, kā arī vecāku tiesības nodrošināt savu bērnu audzināšanu un izglītību saskaņā ar savu reliģisko, filozofisko un pedagoģisko pārliecību. Minētā brīvība ir juridiskais pamats privāto skolu pastāvēšanai visā Eiropas Savienībā. Savukārt izglītības iestāžu un izglītības programmu akreditācija jau nodrošina izglītības iestādes snieguma atbilstību izvirzītajiem mērķiem, apliecina mācību kvalitāti, iekļaujošu vidi un labu pārvaldību. Skolēnu skaitu klasē nevar izmantot par objektīvu kvalitātes kritēriju. Zinātniskie pētījumi apliecina pretējo, par ko informāciju Izglītības un zinātnes ministrijai jau sniegušas virkne citu asociāciju.
Ne mazāk svarīga ir arī Projekta ietekme uz valsts budžetu un pašvaldību budžetiem. Projekts neparedz ne pārejas periodu, ne rīcības plānu, pat ne apņemšanos nodrošināt ikvienam skolēnam vietu līdzvērtīgā, viņa vajadzībām piemērotā mācību iestādē, ja privātskola, kurā bērns šobrīd mācās, neatbildīs izvirzītajam kvantitatīvajam kritērijam attiecībā uz bērnu skaitu klašu grupā. Ja Projekta pašreizējā redakcijā tiks pieņemts norādītais kvantitatīvais kritērijs, tad jau 2027.gadā gan Rīgā, gan citos reģionos, tiks būtiski ierobežotas vecāku tiesības izvēlēties bērnam piemērotāko izglītības iestādi un tiks neatgriezeniski samazināta izglītības sistēmas daudzveidība un pieejamība, kas ir būtisks priekšnoteikums iekļaujošas un uz bērna interesēm vērstas izglītības nodrošināšanai. Daļai bērnu, kuri mācās privātajās izglītības iestādēs, klasiskās pedagoģijas metodes nav piemērotas un īstenojamas, kā rezultātā mazāks skolēnu skaits klasē ir fundamentāls priekšnoteikums, lai nodrošinātu viņu tiesības uz piemērotu izglītību. Izglītības iestāde atstāj ļoti lielu ietekmi uz bērna tālākajām dzīves gaitām pēc izglītības iegūšanas, tāpēc ir jo sevišķi svarīgi bērna sākumskolas vecumposmā nodrošināt viņam piemērotu izglītības iegūšanas vidi. Latvijas Republikas Satversmes 112.pantā ir noteikts, ka ikvienam ir tiesības uz izglītību. Savukārt, Bērnu tiesību aizsardzības likuma 6.panta pirmajā daļā ir noteikts, ka tiesiskajās attiecībās, kas skar bērnu, bērna tiesības un intereses ir prioritāras, un šā panta otrajā daļā ir noteikts, ka visām darbībām attiecībā uz bērnu neatkarīgi no tā, vai tās veic valsts vai pašvaldību institūcijas, sabiedriskās organizācijas vai citas fiziskās un juridiskās personas, kā arī tiesas un citas tiesībaizsardzības iestādes, prioritāri ir jānodrošina bērna tiesības un intereses.
Reformas īstenošana piedāvātajā veidolā viennozīmīgi radīs nepieciešamību meklēt ievērojamus papildu līdzekļus valsts un pašvaldību budžetos.
III Projekta 3. punktā definētas grupas, kurās ietilpstošajām izglītības iestādēm tiktu pieļauta izglītojamo skaita svārstība. Izglītības un zinātnes ministrija savā atbildē uz iepriekš minēto Asociācijas vēstuli to dēvē par diferencētu un elastīgu pieeju privātajām izglītības iestādēm. Ņemot vērā iepriekš paustos argumentus pret skolēnu skaita klasē kritēriju, Asociācija nevar atbalstīt šādu regulējumu, kas ir netieši diskriminējošs attiecībā uz citām privātskolām. Ne Izglītības likums, ne kāds cits normatīvais akts nedefinē jēdzienu “alternatīvā pedagoģija” – arī neizvirza kādus konkrētus kritērijus (vēl bez pienākuma ievērot valsts izglītības standarta un akreditācijas prasības) vai ieteikumus izmantot minētos pedagoģijas virzienus. Tādējādi nav pamata regulējuma diferenciācijai, nosakot kvantitatīvos kritērijus.
Darām zināmu, ka Asociācija plāno vērsties Saeimas Juridiskajā birojā un Tieslietu ministrijā, lūdzot viedokli to kompetences ietvaros par Izglītības likuma 14. panta 41. un 42. punktā Ministru kabinetam dotā deleģējuma tvērumu ņemot vērā finansēšanas kritēriju ietekmi uz privāto izglītības iestāžu darbības darbības un pastāvēšanas nosacījumiem.
Apskatot minētās grupas, nav arī skaidra šo tiesību normu piemērošanas kārtība, piemēram:
3.7. apakšpunkts (13. grupa) – [..] privātās izglītības iestāde, kura īsteno vispārējās vidējās izglītības programmas klātienes formā un kura kā būtiska pašvaldības izglītības ekosistēmas daļa iekļauta apstiprinātā pašvaldības izglītības ekosistēmas attīstības stratēģijā. Rīgas valstspilsētas pašvaldības izglītības ekosistēmas attīstības stratēģijai 2024.-2028. gadam atzīts, ka Rīgā ir izvietotas daudzas privātu vai juridisku personu dibinātas izglītības iestādes, profesionālās un augstākās izglītības iestādes, kas ievērojami paplašina galvaspilsētas iedzīvotājiem pieejamo izglītības pakalpojumu piedāvājumu. Vai minētais nozīmē, ka 13. grupā ietilptu visas Rīgas privātās skolas?
3.9. punkts (15.grupa) – izglītības iestādes, kurās viss mācību process tiek organizēts, izmantojot Montesori vai Valdorfa alternatīvo pedagoģiju [..]. Izglītības un zinātnes ministrijas pasūtītajā pētījumā “Privāto izglītības iestāžu ieguldījums vispārējās izglītības nodrošināšanā”[3]. Pētot privātskolu dibinātāju motivāciju, konstatēts, ka salīdzinoši daudz privāto izglītības iestāžu piedāvā Valdorfpedagoģijā un Montesori pieejā balstītu izglītību, taču šo pieeju popularitāte nedrīkst tās nostādīt priviliģētākā stāvoklī pār citām skolām – piemēram, skolas, kas piedāvā reliģisko audzināšanu un izglītību, vai vecāku un kopienu veidotas skolas, kurās nedominē viena no pedagoģiskajām pieejām. Izglītības un zinātnes ministrijai gan no minētā pētījuma, gan sarunām ar nozari ir zināms, ka virknē privātskolu pedagogi pēta dažādas mācīšanās pieejas. Pedagoģiskās pieejas, virziena izvēle ir būtisks privātskolu autonomijas elements, ko lūdzam respektēt.
Priekšlikumi
Izstrādāt un steidzami virzīt grozījumus Izglītības likumā par termiņa pagarinājumu Ministru kabineta regulējuma izdošanai attiecībā uz privātskolām;
Pēc Projekta publiskās apspriešanas organizēt plašu diskusiju, iesaistot visas ieinteresētās puses, nepieciešamības gadījumā veidojot darba grupu, lai izstrādātu samērīgu un taisnīgu normatīvo regulējumu, kas veicinātu visu subjektu garantēto tiesību un izvirzīto mērķu sasniegšanu, par prioritāti nosakot bērnu tiesības un intereses;
Cita starpā izvērtēt Saeimas Juridiskā biroja un Tieslietu ministrijas atbildi par Izglītības likuma 14. panta 41. un 42. punktā ietvertā deleģējuma Ministru kabinetam tvērumu (pēc tās saņemšanas).
[1] https://titania.saeima.lv/LIVS14/SaeimaLIVS14.nsf/0/FDDAFF71961AA823C2258D3B003A617C?OpenDocument
[2] https://www.oecd.org/en/publications/pisa-2022-results-volume-ii_a97db61c-en.html
[3] https://ppdb.mk.gov.lv/database/privato-izglitibas-iestazu-ieguldijums-visparejas-izglitibas-nodrosinasana/
Biedrība “Latvijas Privātskolu asociācija” (turpmāk – Asociācija) ir iepazinusies ar Ministru kabineta noteikumu projektu “Kritēriji un kārtība, kādā valsts piedalās pedagogu darba samaksas finansēšanā vispārējās pamatizglītības un vispārējās vidējās izglītības pakāpē” (turpmāk – Projekts) un publiskās apspriešanas ietvaros iebilst pret tā tālāku virzību piedāvātajā redakcijā šādu apsvērumu dēļ:
I Asociācija, piedaloties jau likumprojekta “Grozījumi Izglītības likumā” (Nr. 1114/Lp14) apspriešanā, Saeimas Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijai pauda viedokli[1], ka virzītie grozījumi rada draudus Latvijas izglītības pieejamībai, kvalitātei un privātskolu pastāvēšanai nākotnē. Asociācija vērsa uzmanību, ka kvantitatīvais kritērijs, nosakot, ka pilsētās un blīvi apdzīvotās vietās 1.-3.klašu grupā ir jābūt 120 skolēniem un tikpat arī nākamajās klašu grupās (4.-6., 7-9., 10.-12.), lielākajai daļai privātskolu Latvijā nav izpildāms. Tāpat savu satraukumu Asociācija pauda arī 2025. gada 14. novembra vēstulē Nr. 1-3PA/2025/10 un tikšanās laikā 2025. gada 2. decembrī. Tomēr, virzot šo reformu, Asociācijas viedoklis pēc būtības ir ignorēts.
II Projekta anotācijā nav sniegti dati par izstrādātā regulējuma ietekmi ne uz tām privātajām izglītības iestādēm, kas darbojas šobrīd, ne arī vērtētas šī tirgus segmenta attīstības iespējas turpmāk. Kā zināms, Latvijā salīdzinoši ar citām OECD (Ekonomiskās sadarbības un attīstības organizācija) dalībvalstīm ir viens no zemākajiem rādītājiem – privātās skolas Latvijā veido tikai 2-3% no nozares un tās saņem vismazāko līdzfinansējumu[2]. Izglītības likuma
55. panta pirmajā punktā ir noteikts, ka ikvienam izglītojamajam ir tiesības uz valsts vai pašvaldības apmaksātu izglītību, un Izglītības likuma 57. panta pirmajā punktā ir noteikts, ka vecākiem ir tiesības izvēlēties izglītības iestādi bērna izglītošanai. Latvijā, pastāvot mazam privāto izglītības iestāžu segmentam izglītības nozarē, valstij, respektējot izglītojamā tiesības un vecāku tiesības, jo īpaši ir jāievēro pienākums nodrošināt vienlīdzīgu un nediskriminējošu attieksmi pret visām akreditētajām izglītības iestādēm neatkarīgi no to dibinātāja un atrašanās vietas.
Vēl būtiskāk no sabiedrības interešu viedokļa, kā arī bērnu tiesību un interešu prioritātes viedokļa, ir rast atbildi uz jautājumu, kādu ietekmi Projekts radīs uz skolēniem. Projekta anotācijā norādītais, ka tas ir vērsts uz tādas izglītības ekosistēmas izveidi un uzturēšanu, kas nodrošina katram izglītojamam, neatkarīgi no viņa dzīvesvietas, iespēju iegūt kvalitatīvu izglītību stabilā un ilgtspējīgā izglītības iestādē, kurā ir nodrošināti nepieciešamie pārvaldības nosacījumi izglītības programmu īstenošanai, attiecībā uz privātajām izglītības iestādēm nav pamatots. Privātas iestādes stabilitāte un ilgtspēja lielā mērā ir atkarīga no spējas piedāvāt kvalitatīvu, skolēnam pielāgotu, pašu piemērotāko mācīšanās modeli. Skolēnu skaita kritērijs privātskolās nevar būt tāds pats kā pašvaldību izglītības iestādēs – tas ir pretrunā ar privātskolu pārliecību, pieeju, skolēnu un viņu vecāku vēlmēm un vajadzībām. Tāpat tas nostāda privātskolas situācijā, kurā tām ir jāspēj konkurēt arī ar pieejamo infrastruktūru, turklāt kvantitatīvi, ne kvalitatīvi, un nesaņemot valsts un Eiropas Savienības fondu atbalstu. Lūdzam Konkurences padomi sniegt arī savu izvērtējumu.
Attiecībā uz skolēnu un viņu vecāku vēlmēm un vajadzībām jānorāda, ka tās ir dažādas, un šobrīd pieejamais privātskolu piedāvājums tās spēj kvalitatīvi apmierināt. Eiropas Savienības Pamattiesību hartas 14. panta 3. punktā nostiprināta brīvība dibināt mācību iestādes, ievērojot demokrātiskus principus, kā arī vecāku tiesības nodrošināt savu bērnu audzināšanu un izglītību saskaņā ar savu reliģisko, filozofisko un pedagoģisko pārliecību. Minētā brīvība ir juridiskais pamats privāto skolu pastāvēšanai visā Eiropas Savienībā. Savukārt izglītības iestāžu un izglītības programmu akreditācija jau nodrošina izglītības iestādes snieguma atbilstību izvirzītajiem mērķiem, apliecina mācību kvalitāti, iekļaujošu vidi un labu pārvaldību. Skolēnu skaitu klasē nevar izmantot par objektīvu kvalitātes kritēriju. Zinātniskie pētījumi apliecina pretējo, par ko informāciju Izglītības un zinātnes ministrijai jau sniegušas virkne citu asociāciju.
Ne mazāk svarīga ir arī Projekta ietekme uz valsts budžetu un pašvaldību budžetiem. Projekts neparedz ne pārejas periodu, ne rīcības plānu, pat ne apņemšanos nodrošināt ikvienam skolēnam vietu līdzvērtīgā, viņa vajadzībām piemērotā mācību iestādē, ja privātskola, kurā bērns šobrīd mācās, neatbildīs izvirzītajam kvantitatīvajam kritērijam attiecībā uz bērnu skaitu klašu grupā. Ja Projekta pašreizējā redakcijā tiks pieņemts norādītais kvantitatīvais kritērijs, tad jau 2027.gadā gan Rīgā, gan citos reģionos, tiks būtiski ierobežotas vecāku tiesības izvēlēties bērnam piemērotāko izglītības iestādi un tiks neatgriezeniski samazināta izglītības sistēmas daudzveidība un pieejamība, kas ir būtisks priekšnoteikums iekļaujošas un uz bērna interesēm vērstas izglītības nodrošināšanai. Daļai bērnu, kuri mācās privātajās izglītības iestādēs, klasiskās pedagoģijas metodes nav piemērotas un īstenojamas, kā rezultātā mazāks skolēnu skaits klasē ir fundamentāls priekšnoteikums, lai nodrošinātu viņu tiesības uz piemērotu izglītību. Izglītības iestāde atstāj ļoti lielu ietekmi uz bērna tālākajām dzīves gaitām pēc izglītības iegūšanas, tāpēc ir jo sevišķi svarīgi bērna sākumskolas vecumposmā nodrošināt viņam piemērotu izglītības iegūšanas vidi. Latvijas Republikas Satversmes 112.pantā ir noteikts, ka ikvienam ir tiesības uz izglītību. Savukārt, Bērnu tiesību aizsardzības likuma 6.panta pirmajā daļā ir noteikts, ka tiesiskajās attiecībās, kas skar bērnu, bērna tiesības un intereses ir prioritāras, un šā panta otrajā daļā ir noteikts, ka visām darbībām attiecībā uz bērnu neatkarīgi no tā, vai tās veic valsts vai pašvaldību institūcijas, sabiedriskās organizācijas vai citas fiziskās un juridiskās personas, kā arī tiesas un citas tiesībaizsardzības iestādes, prioritāri ir jānodrošina bērna tiesības un intereses.
Reformas īstenošana piedāvātajā veidolā viennozīmīgi radīs nepieciešamību meklēt ievērojamus papildu līdzekļus valsts un pašvaldību budžetos.
III Projekta 3. punktā definētas grupas, kurās ietilpstošajām izglītības iestādēm tiktu pieļauta izglītojamo skaita svārstība. Izglītības un zinātnes ministrija savā atbildē uz iepriekš minēto Asociācijas vēstuli to dēvē par diferencētu un elastīgu pieeju privātajām izglītības iestādēm. Ņemot vērā iepriekš paustos argumentus pret skolēnu skaita klasē kritēriju, Asociācija nevar atbalstīt šādu regulējumu, kas ir netieši diskriminējošs attiecībā uz citām privātskolām. Ne Izglītības likums, ne kāds cits normatīvais akts nedefinē jēdzienu “alternatīvā pedagoģija” – arī neizvirza kādus konkrētus kritērijus (vēl bez pienākuma ievērot valsts izglītības standarta un akreditācijas prasības) vai ieteikumus izmantot minētos pedagoģijas virzienus. Tādējādi nav pamata regulējuma diferenciācijai, nosakot kvantitatīvos kritērijus.
Darām zināmu, ka Asociācija plāno vērsties Saeimas Juridiskajā birojā un Tieslietu ministrijā, lūdzot viedokli to kompetences ietvaros par Izglītības likuma 14. panta 41. un 42. punktā Ministru kabinetam dotā deleģējuma tvērumu ņemot vērā finansēšanas kritēriju ietekmi uz privāto izglītības iestāžu darbības darbības un pastāvēšanas nosacījumiem.
Apskatot minētās grupas, nav arī skaidra šo tiesību normu piemērošanas kārtība, piemēram:
3.7. apakšpunkts (13. grupa) – [..] privātās izglītības iestāde, kura īsteno vispārējās vidējās izglītības programmas klātienes formā un kura kā būtiska pašvaldības izglītības ekosistēmas daļa iekļauta apstiprinātā pašvaldības izglītības ekosistēmas attīstības stratēģijā. Rīgas valstspilsētas pašvaldības izglītības ekosistēmas attīstības stratēģijai 2024.-2028. gadam atzīts, ka Rīgā ir izvietotas daudzas privātu vai juridisku personu dibinātas izglītības iestādes, profesionālās un augstākās izglītības iestādes, kas ievērojami paplašina galvaspilsētas iedzīvotājiem pieejamo izglītības pakalpojumu piedāvājumu. Vai minētais nozīmē, ka 13. grupā ietilptu visas Rīgas privātās skolas?
3.9. punkts (15.grupa) – izglītības iestādes, kurās viss mācību process tiek organizēts, izmantojot Montesori vai Valdorfa alternatīvo pedagoģiju [..]. Izglītības un zinātnes ministrijas pasūtītajā pētījumā “Privāto izglītības iestāžu ieguldījums vispārējās izglītības nodrošināšanā”[3]. Pētot privātskolu dibinātāju motivāciju, konstatēts, ka salīdzinoši daudz privāto izglītības iestāžu piedāvā Valdorfpedagoģijā un Montesori pieejā balstītu izglītību, taču šo pieeju popularitāte nedrīkst tās nostādīt priviliģētākā stāvoklī pār citām skolām – piemēram, skolas, kas piedāvā reliģisko audzināšanu un izglītību, vai vecāku un kopienu veidotas skolas, kurās nedominē viena no pedagoģiskajām pieejām. Izglītības un zinātnes ministrijai gan no minētā pētījuma, gan sarunām ar nozari ir zināms, ka virknē privātskolu pedagogi pēta dažādas mācīšanās pieejas. Pedagoģiskās pieejas, virziena izvēle ir būtisks privātskolu autonomijas elements, ko lūdzam respektēt.
Priekšlikumi
Izstrādāt un steidzami virzīt grozījumus Izglītības likumā par termiņa pagarinājumu Ministru kabineta regulējuma izdošanai attiecībā uz privātskolām;
Pēc Projekta publiskās apspriešanas organizēt plašu diskusiju, iesaistot visas ieinteresētās puses, nepieciešamības gadījumā veidojot darba grupu, lai izstrādātu samērīgu un taisnīgu normatīvo regulējumu, kas veicinātu visu subjektu garantēto tiesību un izvirzīto mērķu sasniegšanu, par prioritāti nosakot bērnu tiesības un intereses;
Cita starpā izvērtēt Saeimas Juridiskā biroja un Tieslietu ministrijas atbildi par Izglītības likuma 14. panta 41. un 42. punktā ietvertā deleģējuma Ministru kabinetam tvērumu (pēc tās saņemšanas).
[1] https://titania.saeima.lv/LIVS14/SaeimaLIVS14.nsf/0/FDDAFF71961AA823C2258D3B003A617C?OpenDocument
[2] https://www.oecd.org/en/publications/pisa-2022-results-volume-ii_a97db61c-en.html
[3] https://ppdb.mk.gov.lv/database/privato-izglitibas-iestazu-ieguldijums-visparejas-izglitibas-nodrosinasana/
09.02.2026. 16:03
Ieva Dreimane - "CIRKUŽI"
Iebildums par noteikumu projekta (26-TA-193) anotāciju
Noteikumu projekta anotācijā un 3. pielikumā, nosakot izglītības iestādes ar augstu pieejamības risku, nav iekļauta Dignājas pamatskola (Jēkabpils novads), lai gan tās faktiskā situācija atbilst šīs kategorijas mērķim. Dignājas pamatskola faktiski jau pilda pieejamības skolas funkciju, jo pēc Dunavas pamatskolas slēgšanas 2018. gadā daļa izglītojamo līdz skolai mēro ceļu, kura ilgums pārsniedz 30 minūtes.
Anotācijā izmantotais kvantitatīvais izvērtējums nenodrošina pilnīgu faktiskās izglītības pieejamības izvērtējumu, jo netiek pietiekami ņemts vērā izglītojamo reālais ceļā pavadītais laiks, ceļu infrastruktūras stāvoklis un sezonālie apstākļi, kas būtiski ierobežo alternatīvu izglītības iestāžu sasniedzamību.
Vienlaikus netiek ņemta vērā Dignājas pamatskolas funkcionālā nozīme vietējās kopienas pastāvēšanā, reģionālās identitātes uzturēšanā un nemateriālā kultūras mantojuma pārmantošanā, kas ir nozīmīgs sabiedrības intereses aspekts un atbilst ilgtspējīgas reģionālās attīstības principam.
Dignājas pamatskolas neiekļaušana izglītības iestāžu ar augstu pieejamības risku sarakstā var radīt nesamērīgu negatīvu ietekmi uz izglītības pieejamību lauku teritorijā, izglītojamo labbūtību un Sēlijas vēsturiskās zemes attīstības plānošanas dokumentos noteikto mērķu īstenošanu.
Līdz ar to iebilstam pret noteikumu projekta 3. pielikumā ietverto izglītības iestāžu sarakstu un lūdzam to precizēt, iekļaujot Dignājas pamatskolu kā izglītības iestādi ar augstu pieejamības risku.
Noteikumu projekta anotācijā un 3. pielikumā, nosakot izglītības iestādes ar augstu pieejamības risku, nav iekļauta Dignājas pamatskola (Jēkabpils novads), lai gan tās faktiskā situācija atbilst šīs kategorijas mērķim. Dignājas pamatskola faktiski jau pilda pieejamības skolas funkciju, jo pēc Dunavas pamatskolas slēgšanas 2018. gadā daļa izglītojamo līdz skolai mēro ceļu, kura ilgums pārsniedz 30 minūtes.
Anotācijā izmantotais kvantitatīvais izvērtējums nenodrošina pilnīgu faktiskās izglītības pieejamības izvērtējumu, jo netiek pietiekami ņemts vērā izglītojamo reālais ceļā pavadītais laiks, ceļu infrastruktūras stāvoklis un sezonālie apstākļi, kas būtiski ierobežo alternatīvu izglītības iestāžu sasniedzamību.
Vienlaikus netiek ņemta vērā Dignājas pamatskolas funkcionālā nozīme vietējās kopienas pastāvēšanā, reģionālās identitātes uzturēšanā un nemateriālā kultūras mantojuma pārmantošanā, kas ir nozīmīgs sabiedrības intereses aspekts un atbilst ilgtspējīgas reģionālās attīstības principam.
Dignājas pamatskolas neiekļaušana izglītības iestāžu ar augstu pieejamības risku sarakstā var radīt nesamērīgu negatīvu ietekmi uz izglītības pieejamību lauku teritorijā, izglītojamo labbūtību un Sēlijas vēsturiskās zemes attīstības plānošanas dokumentos noteikto mērķu īstenošanu.
Līdz ar to iebilstam pret noteikumu projekta 3. pielikumā ietverto izglītības iestāžu sarakstu un lūdzam to precizēt, iekļaujot Dignājas pamatskolu kā izglītības iestādi ar augstu pieejamības risku.
09.02.2026. 21:15
Jānis Paškus
Būdami vecāki ar sievu bērnam, kurš šobrīd apmeklē privātu mācību iestādi un apgūst pirmsskolas kursu, kā arī šogad plānots uzsākt 1.klases apmācību šajā pašā mācību iestādē, kategoriski nepiekrītam izstrādātajiem kvantitatīvajiem rādītājiem un iespējamām šo rādītāju svārtstībām. Uzskatām, ka izglītojamo skaits nedrīkst būt kā primāri noteicošais kritērijs, pēc kura vadīties, lai organizētu mācību procesus Latvijas izglītības iestādēs. Nepieciešams ņemt vērā kvalitatīvos rādītājus (pedagogu attieksme pret izglītojamajiem, individuāla pieeja, utt.), nevis kvantitāti.
09.02.2026. 22:04
Edijs Klaišis - Biedrība "OPEN Radošais Centrs"
Iebildumus centos pievienot vakar, tomēr TAP sistēma nestrādāja, par ko ir informēts attiecīgais e-pasts tap.atbalsts.@mk.gov.lv. Tādēļ lūdzu pieņemt, ka iebildumi pievienoti ar 09.02.2026.
1. Par noteikumu projekta mērķi un tvērumu (attiecināms uz noteikumu projektu kopumā, īpaši 1. un 2. punktu)
Kā Biedrība “OPEN Radošais Centrs” dibinātājs vēlos vērst uzmanību, ka šis regulējums nav ņēmis vērā bērnu un jauniešu dažādās sociālo situāciju un dzīves apstākļus. Jaunieši, kuri nonākuši krīzes situācijās, nevar pilnvērtīgi iekļauties tradicionālajā klātienes izglītības modelī. Regulējums, kas neveicina elastīgas izglītības formas, tostarp tālmācības, pieejamību šai mērķgrupai, neatbilst izglītības pieejamības un bērna labāko interešu principam.
Tādēļ aicinu pārskatīt šī likuma projektu un sniegt elastīgāku pieeju tieši tālmācībai, kas mūsu gadījumā, ir bieži pēdējā iespēja jauniešiem atgriezties izglītības sistēmā.
2. Par klašu grupu principu un mācību procesa organizāciju (attiecināms uz 6. punktu un 2. pielikumu)
Apskatot MK noteikumu projektu, ir noprotams, ka šis topošais regulējums neņem vērā to jauniešu specifiku, kuri apvieno mācības ar darbu vai kuri atrodas psihosociāli nestabilā situācijā. Jauniešiem no krīzes situācijām ir nepieciešams elastīgs mācību grafiks, individuāls temps un pastiprināts pedagoga atbalsts. Liels izglītojamo skaits vienā klašu grupā samazina pedagoga iespējas sniegt individuālu uzmanību, kas šai jauniešu grupai ir kritiski svarīgi. Uzskatu, ka šis regulējums ir nepārdomāts un sasteigts.
Tādēļ lūdzam pārskatīt MK noteikumu projektu no sākuma, iesaistot gan izglītības iestādes, gan iestādes kā “OPEN Radošais Centrs”, jo liels jauniešu skaits klasē (saprotu, ka klasē ir jābūt 40 jauniešiem, lai pedagogs saņemtu algu) nepalīdzēs atgriezt sistēmā “pazudušos sistēmas bērnus”.
3. Par tālmācības nozīmi sociāli mazaizsargātiem jauniešiem (attiecināms uz 3.10. apakšpunktu un 2. pielikumu)
Tālmācība jauniešiem, kuri spiesti strādāt, mainīt dzīvesvietu vai atjaunot dzīvi pēc krīzes situācijām, ir nevis izvēles ērtība, bet būtisks sociālās integrācijas instruments. Vienotas tālmācības grupas piemērošana, neņemot vērā sociālā riska grupu specifiku, apdraud šādu jauniešu iespējas pabeigt izglītību un veiksmīgi integrēties sabiedrībā.
Uzskatām, ka 120 skolēnu skaits vienā klašu grupā ir nesamērīgs un nepamatots, tādēļ lūdzam samazināt skolēnu skaitu vienā klašu grupā.
1. Par noteikumu projekta mērķi un tvērumu (attiecināms uz noteikumu projektu kopumā, īpaši 1. un 2. punktu)
Kā Biedrība “OPEN Radošais Centrs” dibinātājs vēlos vērst uzmanību, ka šis regulējums nav ņēmis vērā bērnu un jauniešu dažādās sociālo situāciju un dzīves apstākļus. Jaunieši, kuri nonākuši krīzes situācijās, nevar pilnvērtīgi iekļauties tradicionālajā klātienes izglītības modelī. Regulējums, kas neveicina elastīgas izglītības formas, tostarp tālmācības, pieejamību šai mērķgrupai, neatbilst izglītības pieejamības un bērna labāko interešu principam.
Tādēļ aicinu pārskatīt šī likuma projektu un sniegt elastīgāku pieeju tieši tālmācībai, kas mūsu gadījumā, ir bieži pēdējā iespēja jauniešiem atgriezties izglītības sistēmā.
2. Par klašu grupu principu un mācību procesa organizāciju (attiecināms uz 6. punktu un 2. pielikumu)
Apskatot MK noteikumu projektu, ir noprotams, ka šis topošais regulējums neņem vērā to jauniešu specifiku, kuri apvieno mācības ar darbu vai kuri atrodas psihosociāli nestabilā situācijā. Jauniešiem no krīzes situācijām ir nepieciešams elastīgs mācību grafiks, individuāls temps un pastiprināts pedagoga atbalsts. Liels izglītojamo skaits vienā klašu grupā samazina pedagoga iespējas sniegt individuālu uzmanību, kas šai jauniešu grupai ir kritiski svarīgi. Uzskatu, ka šis regulējums ir nepārdomāts un sasteigts.
Tādēļ lūdzam pārskatīt MK noteikumu projektu no sākuma, iesaistot gan izglītības iestādes, gan iestādes kā “OPEN Radošais Centrs”, jo liels jauniešu skaits klasē (saprotu, ka klasē ir jābūt 40 jauniešiem, lai pedagogs saņemtu algu) nepalīdzēs atgriezt sistēmā “pazudušos sistēmas bērnus”.
3. Par tālmācības nozīmi sociāli mazaizsargātiem jauniešiem (attiecināms uz 3.10. apakšpunktu un 2. pielikumu)
Tālmācība jauniešiem, kuri spiesti strādāt, mainīt dzīvesvietu vai atjaunot dzīvi pēc krīzes situācijām, ir nevis izvēles ērtība, bet būtisks sociālās integrācijas instruments. Vienotas tālmācības grupas piemērošana, neņemot vērā sociālā riska grupu specifiku, apdraud šādu jauniešu iespējas pabeigt izglītību un veiksmīgi integrēties sabiedrībā.
Uzskatām, ka 120 skolēnu skaits vienā klašu grupā ir nesamērīgs un nepamatots, tādēļ lūdzam samazināt skolēnu skaitu vienā klašu grupā.
10.02.2026. 13:18
Reinis Balodis - Skolnieku vecāki
Par Ministru kabineta noteikumu projektu “Kritēriji un kārtība, kādā valsts piedalās pedagogu darba samaksas finansēšanā vispārējās pamatizglītības un vispārējās vidējās izglītības pakāpē” (turpmāk – noteikumu projekts). (26-TA-193):
Iebildums - nav pamatots skaidrojums, kāpēc par izglītības pieejamības attālumu un ceļā pavadīto laiku tiek uzskatīts attālums iestāde - iestāde,sabiedrībai, šī noteikumu projekta ietvaros, nav pieejama detalizēta un caurskatāma informācija par veiktajiem aprēķiniem un to rezultātiem veicot ceļā pavadītā laika aprēķinus.
Priekšlikums - Projektam kā pielikumu pievienot datu matricu ar aprēķinātajiem ceļā pavadītajiem laikiem.
Iebildums - Ceļā pavadītais laiks tiek aprēķināts tikai no 2025. gadā esošajām izglītības iestādēm, nevērtējot, ka skolu tīkla reorganizācija un optimizācija ir tikusi virzīta nepārtraukti vairāku gadu garumā periodiski slēdzot vairākas mācību iestādes un palielinot ģeogrāfisko pārklājumu, kurā tās nodrošina izglītības pieejamību, ko nosaka Satversme.
Priekšlikums - Veicot ceļā pavadīto laiku un nosakot skolas ar augstu pieejamības risku ir jāvērtē attālumi ne tikai starp 2025. gadā esošajām izglītības iestādēm, bet jāvērtē ari jau slēgtās izglītības iestādes un kas apkalpo šo slēgto skolu teritorijas, cik plašas tās ir un cik liels ceļā pavadītais laiks ir no slēgtās izglītības iestādes līdz šobrīd strādājošajai izglītības iestādei un tālāk tad jaņem vērā, cik ceļā būs jāpavada līdz nākamajai izglītības iestādei, ja šo tagadējo izglītības iestādi slēgs. Pamatizglītībai ir jābūt vienlīdz pieejamai.
Iebildums - Vērtējot Jēkabpils novada Dignājas pamatskolas pieejamības statusu nav ņemts vērā fakts, ka skola skolu tīkla optimizācijas ietvaros jau nodrošina pamatizglītības pieejamību ļoti plašā teritorija un veic pamatskolas izglītības pieejamību slēgtajai Dunavas skolai. Rēķinot ceļā pavadīto laiku nav ņemts vērā slēgtās Dunavas skolas faktors.
Priekšlikums - Noteikt Jēkabpils novada Dignājas skolai piejamības izglītības iestādes statusu.
Iebildums - sabiedrībai nav pieejami caurskatāms vērtējums par septiņām izglītības iestādēm, kurām noteikti tie paši kvantitatīvie rādītāji kā izglītības iestādēm ar augstu pieejamības risku.
Priekšlikums - Detalizētāk skaidrot noteikuma projekta ietvaros, pēc kādiem kritērijiem, argumentiem un datiem ir piešķirts šis papildus statuss. Vienlīdzības princips jāizmanto vērtējot visas izglītības iestādes, kas atbilst konkrētajiem kritērijiem.
Iebildums - Jēkabpils novada Dignājas pamatskola nav iekļauta kā astotā izglītības iestāde, kurai piemērojami kvantitatīvie rādītāji kā augsta pieejamības riska izglītības iestādēm.
Priekšlikums - Iekļaut Jēkabpils novada Dignājas pamatskolu kā astoto izglītības iestādi, kurai piemēroti kvantitatīvie rādītāji kā augsta pieejamības riska izglītības iestādēm, jo skola jau šobrīd nodrošina vienīgo alternatīvu izglītības pieejamībai slēgtās Dunavas skolas skolniekiem, izglītības iestāde nodrošina šo divu pagastu kopienu saliedētību un skola ir izteikti sēliska, nodrošinot reģionālaš identitātes saglabāšanu un nemateriāla'kultūrvēsturiskā mantojuma pārmantošanu. Reģionā nav pieejama samērīga alternatīva.
Iebildums - nav pamatots skaidrojums, kāpēc par izglītības pieejamības attālumu un ceļā pavadīto laiku tiek uzskatīts attālums iestāde - iestāde,sabiedrībai, šī noteikumu projekta ietvaros, nav pieejama detalizēta un caurskatāma informācija par veiktajiem aprēķiniem un to rezultātiem veicot ceļā pavadītā laika aprēķinus.
Priekšlikums - Projektam kā pielikumu pievienot datu matricu ar aprēķinātajiem ceļā pavadītajiem laikiem.
Iebildums - Ceļā pavadītais laiks tiek aprēķināts tikai no 2025. gadā esošajām izglītības iestādēm, nevērtējot, ka skolu tīkla reorganizācija un optimizācija ir tikusi virzīta nepārtraukti vairāku gadu garumā periodiski slēdzot vairākas mācību iestādes un palielinot ģeogrāfisko pārklājumu, kurā tās nodrošina izglītības pieejamību, ko nosaka Satversme.
Priekšlikums - Veicot ceļā pavadīto laiku un nosakot skolas ar augstu pieejamības risku ir jāvērtē attālumi ne tikai starp 2025. gadā esošajām izglītības iestādēm, bet jāvērtē ari jau slēgtās izglītības iestādes un kas apkalpo šo slēgto skolu teritorijas, cik plašas tās ir un cik liels ceļā pavadītais laiks ir no slēgtās izglītības iestādes līdz šobrīd strādājošajai izglītības iestādei un tālāk tad jaņem vērā, cik ceļā būs jāpavada līdz nākamajai izglītības iestādei, ja šo tagadējo izglītības iestādi slēgs. Pamatizglītībai ir jābūt vienlīdz pieejamai.
Iebildums - Vērtējot Jēkabpils novada Dignājas pamatskolas pieejamības statusu nav ņemts vērā fakts, ka skola skolu tīkla optimizācijas ietvaros jau nodrošina pamatizglītības pieejamību ļoti plašā teritorija un veic pamatskolas izglītības pieejamību slēgtajai Dunavas skolai. Rēķinot ceļā pavadīto laiku nav ņemts vērā slēgtās Dunavas skolas faktors.
Priekšlikums - Noteikt Jēkabpils novada Dignājas skolai piejamības izglītības iestādes statusu.
Iebildums - sabiedrībai nav pieejami caurskatāms vērtējums par septiņām izglītības iestādēm, kurām noteikti tie paši kvantitatīvie rādītāji kā izglītības iestādēm ar augstu pieejamības risku.
Priekšlikums - Detalizētāk skaidrot noteikuma projekta ietvaros, pēc kādiem kritērijiem, argumentiem un datiem ir piešķirts šis papildus statuss. Vienlīdzības princips jāizmanto vērtējot visas izglītības iestādes, kas atbilst konkrētajiem kritērijiem.
Iebildums - Jēkabpils novada Dignājas pamatskola nav iekļauta kā astotā izglītības iestāde, kurai piemērojami kvantitatīvie rādītāji kā augsta pieejamības riska izglītības iestādēm.
Priekšlikums - Iekļaut Jēkabpils novada Dignājas pamatskolu kā astoto izglītības iestādi, kurai piemēroti kvantitatīvie rādītāji kā augsta pieejamības riska izglītības iestādēm, jo skola jau šobrīd nodrošina vienīgo alternatīvu izglītības pieejamībai slēgtās Dunavas skolas skolniekiem, izglītības iestāde nodrošina šo divu pagastu kopienu saliedētību un skola ir izteikti sēliska, nodrošinot reģionālaš identitātes saglabāšanu un nemateriāla'kultūrvēsturiskā mantojuma pārmantošanu. Reģionā nav pieejama samērīga alternatīva.
10.02.2026. 21:10
Elīna Tripāne - Skolēnu vecāki
Iebildums - nosakot ceļā pavadīto laiku netiek vērtēts cik tālu jau šobrīd atrodas esošā izglītības iestāde.
Priekšlikums - izglītības pieejamības riski jāvērtē no skatu punkta ''dzīvesvieta'' - ''izglītības iestāde'', neignorējot jau iepriekšējos periodos slēgtās un reorganizētās izglītības iestādes.
Iebildums - nosakot minimālo skolēnu skaitu klašu grupās nav vērtēts disbalans apdzīvotības blīvumā. Latvijā ir izteikta koncentrācija ap vienu metrapoli un tās apkārtni, Rīgā un Pierīgā dzīvo vairāk kā puse valsts iedzīvotāju, pārējās valsts teritorijas ir ļoti zemu apdzīvotību, tāpēc šis faktors, kas ir salīdzinoši unikāls Eiropas valstu kontekstā, ir jāvērtē īpaši rūpīgi.
Priekšlikums - katru izglītības iestādi vērtēt kontekstā ar apdzīvotības blīvumu un ģeogrāfisko areālu, ko jau šobrīd apkalpo esošā izglītības iestāde. Izglītības pieejamību jāvērtē no kopienas līdz iestādei, nevis tikai starp iestādēm.
Iebildums - koncentrēšanās un kvantitātīvajiem izglītības parametriem nenodrošina kvalitātes uzlabošanu, kas ir pamatojums šim noteikumu projektam.
Priekšlikums - pazemināt minimālo izglītojamo skaitu reģionos ar zemu un ļoti zemu apdzīvotības blīvumu. Vētējot izglītības iestādi, ņemt vērā ne tikai ceļā pavadīto laiku, bet jau esošo izglītības kvalitāti un sasniegtos rezultātus.
Iebildums - nav caurskatāmi un pieejami kritēriji par izglītības iestādēm, kurām piemēroti kvantitatīvie rādītāji kā augsta pieejamības riska izglītības iestādēm.
Priekšlikums - papildināt noteikumu projektu ar skaidrojumu un kritērijiem, kas nosaka izglītības iestādes ar kvantitatīvajiem rādītājiem kā augsta pieejamības riska izglītības iestādēm.
Iebildums - nosakot izglītības iestādes ar augstu pieejamības risku nav veikts novērtējums par ietekmi uz kopienām, to dzīves kvalitāti Satversmes ietvarā.
Priekšlikums - paredzēt iespēju papildināt augsta pieejamības riska izglītības iestāžu sarakstu ar izglītības iestādēm, kas ir būtiskas un vitāli svarīgas kopienu saglabāšanai un to dzīves kvalitātes nodrošināšanai.
Iebildums - netiek nodrošināta iespēja dibinātājiem daļēji piefinansēt pedagogu atalgojumu, ja izglītības iestāde ir būtiska un svarīga kopienai.
Priekšlikums - paredzēt iespēju pašvaldībai nodrošināt līdzfinansējumu proporcionāli iztrūkstošo izglītojamo skaitam attiecīgā klašu grupā.
Priekšlikums - izglītības pieejamības riski jāvērtē no skatu punkta ''dzīvesvieta'' - ''izglītības iestāde'', neignorējot jau iepriekšējos periodos slēgtās un reorganizētās izglītības iestādes.
Iebildums - nosakot minimālo skolēnu skaitu klašu grupās nav vērtēts disbalans apdzīvotības blīvumā. Latvijā ir izteikta koncentrācija ap vienu metrapoli un tās apkārtni, Rīgā un Pierīgā dzīvo vairāk kā puse valsts iedzīvotāju, pārējās valsts teritorijas ir ļoti zemu apdzīvotību, tāpēc šis faktors, kas ir salīdzinoši unikāls Eiropas valstu kontekstā, ir jāvērtē īpaši rūpīgi.
Priekšlikums - katru izglītības iestādi vērtēt kontekstā ar apdzīvotības blīvumu un ģeogrāfisko areālu, ko jau šobrīd apkalpo esošā izglītības iestāde. Izglītības pieejamību jāvērtē no kopienas līdz iestādei, nevis tikai starp iestādēm.
Iebildums - koncentrēšanās un kvantitātīvajiem izglītības parametriem nenodrošina kvalitātes uzlabošanu, kas ir pamatojums šim noteikumu projektam.
Priekšlikums - pazemināt minimālo izglītojamo skaitu reģionos ar zemu un ļoti zemu apdzīvotības blīvumu. Vētējot izglītības iestādi, ņemt vērā ne tikai ceļā pavadīto laiku, bet jau esošo izglītības kvalitāti un sasniegtos rezultātus.
Iebildums - nav caurskatāmi un pieejami kritēriji par izglītības iestādēm, kurām piemēroti kvantitatīvie rādītāji kā augsta pieejamības riska izglītības iestādēm.
Priekšlikums - papildināt noteikumu projektu ar skaidrojumu un kritērijiem, kas nosaka izglītības iestādes ar kvantitatīvajiem rādītājiem kā augsta pieejamības riska izglītības iestādēm.
Iebildums - nosakot izglītības iestādes ar augstu pieejamības risku nav veikts novērtējums par ietekmi uz kopienām, to dzīves kvalitāti Satversmes ietvarā.
Priekšlikums - paredzēt iespēju papildināt augsta pieejamības riska izglītības iestāžu sarakstu ar izglītības iestādēm, kas ir būtiskas un vitāli svarīgas kopienu saglabāšanai un to dzīves kvalitātes nodrošināšanai.
Iebildums - netiek nodrošināta iespēja dibinātājiem daļēji piefinansēt pedagogu atalgojumu, ja izglītības iestāde ir būtiska un svarīga kopienai.
Priekšlikums - paredzēt iespēju pašvaldībai nodrošināt līdzfinansējumu proporcionāli iztrūkstošo izglītojamo skaitam attiecīgā klašu grupā.
10.02.2026. 21:42
Reinis Balodis - Sabiedrība ar ierobežotu atbildību "EGLONA"
Iebildums: Nav vērtēta šo noteikumu projekta ietekme uz tautsaimniecību. Reģionos stratēģiski tiek veicināta ražošanas attīstība ar ES fondiem, dažādām valsts atbalsta programmam, bet šo noteikumu kontekstā netiek vērtēts, kā paredzot izglītības iestāžu slēgšanu, tiks ietekmētas attiecīgajos reģionos esošās ražošanas. Darba spēka piesaiste tiek pakļauta augstam riskam, jo primāri jaunie speciālisti vērtē izglītības pieejamību reģionā pirms pieņem darbu, kas saistīts ar ģimenes pārcelšanos.
Priekšlikums: Nosakot izglītības iestādes ar augstu pieejamības statusu, vērtēt ari reģionā esošo ražošanu, tās potenciālo attīstību un jau šobrīd ieguldītos līdzekļus, kas reģionā ieguldīti ražošanas attīstībā. Jāvērtē reģiona ekonomiskā attīstība, tās prognozes un cik būtiska ir šīs izglītības pieejamibā jaunajiem speciālistiem ar ģimenēm.
Iebildums: Netiek nodrošināta iespēja dibinātājam nodrošināt līdzfinansējumu daļēji periodam, ja šobrīd izglītojamo skaits neatbilst noteiktajiem kvantitatīvajiem rādītājiem, bet nākotnes attīstības stratēģijas un prognozes paredz reģiona attīstību un izglītojamo skaita pieaugumu.
Priekšlikums: Paredzēt iespēju dibinātājam piefinansēt daļēji, nodrošinot iespēju finansējumam būt proporcionālam gan no valsts. gan no dibinātāja.
Priekšlikums: Nosakot izglītības iestādes ar augstu pieejamības statusu, vērtēt ari reģionā esošo ražošanu, tās potenciālo attīstību un jau šobrīd ieguldītos līdzekļus, kas reģionā ieguldīti ražošanas attīstībā. Jāvērtē reģiona ekonomiskā attīstība, tās prognozes un cik būtiska ir šīs izglītības pieejamibā jaunajiem speciālistiem ar ģimenēm.
Iebildums: Netiek nodrošināta iespēja dibinātājam nodrošināt līdzfinansējumu daļēji periodam, ja šobrīd izglītojamo skaits neatbilst noteiktajiem kvantitatīvajiem rādītājiem, bet nākotnes attīstības stratēģijas un prognozes paredz reģiona attīstību un izglītojamo skaita pieaugumu.
Priekšlikums: Paredzēt iespēju dibinātājam piefinansēt daļēji, nodrošinot iespēju finansējumam būt proporcionālam gan no valsts. gan no dibinātāja.
10.02.2026. 22:03
Atlasīti 11 ieraksti.
Ierakstu skaits lapā25