Projekta ID/ Uzdevuma numurs
Tiesību akta/ diskusiju dokumenta nosaukums
Grozījumi Ministru kabineta 2019. gada 26. februāra noteikumos Nr. 94 "Liellopu, cūku, aitu, kazu un zirgu šķirņu ciltsgrāmatas un krustojuma cūku ciltsreģistra kārtošanas noteikumi"
Līdzdalības veids
Publiskā apspriešana
Sākotnēji identificētās problēmas apraksts
Patlaban biedrības saskaņā ar regulas 2016/2012 prasībām, izstrādā audzēšanas programmu tīršķirnes lauksaimniecības dzīvniekiem un tajā iekļauj kritērijus ciltsgrāmatas kārtošanai. Kompetentā iestāde – Lauku atbalsta dienests – šīs audzēšanas programmas apstiprina, ņemot vērā to atbilstību gan regulas 2016/2012, gan nacionālo normatīvo aktu un vispārpieņemtām dzīvnieku audzēšanas prasībām. Biedrības ciltsgrāmatas galvenajā daļā ieraksta tikai tīršķirnes liellopus, cūkas, aitas un kazas, savukārt dzīvniekiem, kuri neatbilst vecāku un vecvecāku kritērijiem, taču attiecībā uz kuriem biedrības uzskata, ka tie atbilst attiecīgās šķirnes audzēšanas programmā noteiktajām šķirnes īpašībām, biedrības var ciltsgrāmatā izveidot papilddaļas. Lauksaimniecības dzīvnieku uzņemšanai ciltsgrāmatas papilddaļā, biedrība jau patlaban nosaka audzēšanas programmā prasības par attiecīgai šķirnei piederīgo dzīvnieku priekšteču paaudzēm, lai nākotnē to pēcnācējiem paaugstinātu statusu uz ciltsgrāmatas pamatdaļu.
Noteikumu Nr. 94 9.punktā iekļautie papildu kritēriji par šķirnes liellopu, cūku, aitu un kazu uzņemšanu ciltsgrāmatas papilddaļā, ņemot vērā dzīvnieka izcelsmi attiecīgā priekšteču paaudzē, ir radījuši biedrībām atšķirīgu izpratni par nosacījumiem ierakstot dzīvniekus ciltsgrāmatas papilddaļā. Lai dzīvnieku uzņemtu ciltsgrāmatā pamatnosacījums ir šķirnes dzīvnieks jeb dzīvnieks, kuram ir attiecīgās šķirnes apzīmējums un tikai pēc tam tiek ņemtas vērā priekšteču paaudzes. Tā kā šķirnes apzīmējumu dzīvniekam piešķir tikai ņemot vērā tā izcelsmi, tad var rasties situācija, ka priekšteču paaudzes ir zināmas, bet atbilstība šķirnei vēl nav.
Tā kā noteikumu Nr. 94 9.punktā iekļautie papildu kritēriji par dzīvnieka izcelsmi attiecīgā priekšteču paaudzē, ir biedrību kompetence, tad ir pietiekami, ja tos iekļauj audzēšanas programmā un pie nepieciešamības biedrība var tos koriģēt. Tāpēc, lai turpmāk atvieglotu biedrībām ciltsgrāmatas kārtošanu, no noteikumu Nr.94 9.punkta jāsvītro 9.1., 9.2., 9.3., 9.4. un 9.5.apakšpunkts, vienlaikus saglabājot prasību par audzēšanas programmā noteikto kritēriju iekļaušanu.
Noteikumu Nr. 94 9.punktā iekļautie papildu kritēriji par šķirnes liellopu, cūku, aitu un kazu uzņemšanu ciltsgrāmatas papilddaļā, ņemot vērā dzīvnieka izcelsmi attiecīgā priekšteču paaudzē, ir radījuši biedrībām atšķirīgu izpratni par nosacījumiem ierakstot dzīvniekus ciltsgrāmatas papilddaļā. Lai dzīvnieku uzņemtu ciltsgrāmatā pamatnosacījums ir šķirnes dzīvnieks jeb dzīvnieks, kuram ir attiecīgās šķirnes apzīmējums un tikai pēc tam tiek ņemtas vērā priekšteču paaudzes. Tā kā šķirnes apzīmējumu dzīvniekam piešķir tikai ņemot vērā tā izcelsmi, tad var rasties situācija, ka priekšteču paaudzes ir zināmas, bet atbilstība šķirnei vēl nav.
Tā kā noteikumu Nr. 94 9.punktā iekļautie papildu kritēriji par dzīvnieka izcelsmi attiecīgā priekšteču paaudzē, ir biedrību kompetence, tad ir pietiekami, ja tos iekļauj audzēšanas programmā un pie nepieciešamības biedrība var tos koriģēt. Tāpēc, lai turpmāk atvieglotu biedrībām ciltsgrāmatas kārtošanu, no noteikumu Nr.94 9.punkta jāsvītro 9.1., 9.2., 9.3., 9.4. un 9.5.apakšpunkts, vienlaikus saglabājot prasību par audzēšanas programmā noteikto kritēriju iekļaušanu.
Mērķa apraksts
Tiesību akta projekts "Grozījums Ministru kabineta 2019. gada 26. februāra noteikumos Nr. 94 "Liellopu, cūku, aitu, kazu un zirgu šķirņu ciltsgrāmatas un krustojuma cūku ciltsreģistra kārtošanas noteikumi"" paredz grozīt Noteikumu Nr. 94 9. punktu nosakot, ka turpmāk šķirnes liellopu, cūku, aitu un kazu varēs ierakstīt attiecīgās šķirnes ciltsgrāmatas papilddaļā saskaņā ar regulas 2016/1012 20.panta 1.punktā noteiktām prasībām, ja dzīvnieks ir snieguma pārbaudē un atbilst audzēšanas programmas prasībām.
Politikas jomas
Lauksaimniecības dzīvnieku, kultūraugu, meža un zivju resursu ilgtspējīga apsaimniekošana
Teritorija
Visa Latvia
Norises laiks
20.01.2026. - 03.02.2026.
Informācija
Lūdzu sniegt priekšlikumus un komentārus par tiesību akta projektu "Grozījums Ministru kabineta 2019. gada 26. februāra noteikumos Nr. 94 "Liellopu, cūku, aitu, kazu un zirgu šķirņu ciltsgrāmatas un krustojuma cūku ciltsreģistra kārtošanas noteikumi""
Fiziskās personas
- Lauksaimniecības dzīvnieku īpašnieki un turētāji.
Skaidrojums un ietekme
Noteikumu grozījumu projekta regulējums sabiedrības mērķgrupām nemaina ne tiesības, ne pienākumus.
Juridiskās personas
- Šķirnes lauksaimniecības dzīvnieku audzētāju biedrības un organizācijas,kas kārto ciltsgrāmatu šķirnes lauksaimniecības dzīvniekiem.
Skaidrojums un ietekme
Noteikumu grozījumu projekta regulējums sabiedrības mērķgrupām nemaina ne tiesības, ne pienākumus.
Sagatavoja
Sandra Justa (ZM)
Atbildīgā persona
Juris Zīvarts (ZM)
Izsludināšanas datums
20.01.2026. 08:25
Iesniegtie viedokļi
Iesniedzējs
Viedokļa būtība
Iesniegts
Kristīne Piliena - Latvijas kazkopības biedrība
Iebildumi par “Grozījumi Ministru kabineta 2019. gada 26. februāra noteikumos Nr. 94
„Liellopu, cūku, aitu, kazu un zirgu šķirņu ciltsgrāmatas un krustojuma cūku ciltsreģistra kārtošanas noteikumi””.
I. Tiesiskais pamats
Iebildumi sagatavoti, pamatojoties uz Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (ES) 2016/1012 par zootehniskajiem un ciltsdarba nosacījumiem, kā arī Ministru kabineta 2019. gada 26. februāra noteikumiem Nr. 94. Regula ir tieši piemērojama visās dalībvalstīs, un nacionālie normatīvie akti nedrīkst ierobežot tās darbību vai ieviest pretrunīgus kritērijus.
II. Terminoloģijas neatbilstības
Grozījumos lietoti termini, kas nav definēti Regulā (piem., “tīršķirnes lauksaimniecības dzīvnieks”, “šķirnes dzīvnieks”, “šķirnes apzīmējums”). Tas rada tiesisko nenoteiktību un neatbilst ES tiesību vienotības principam. Lietojami tikai regulā definētie termini – “tīršķirnes vaislas dzīvnieks” un “ieraksts ciltsgrāmatā”.
III. Paaudžu kritēriji un ciltsgrāmatas papilddaļa
Regulas II pielikuma 1. daļas II nodaļa neparedz obligātas priekšteču paaudžu prasības. Paaudžu kritēriji ir selekcijas metodisks jautājums un atstājami audzēšanas programmu kompetencē. To nostiprināšana normatīvā aktā vai obligāta saglabāšana programmās neatbilst proporcionalitātes principam.
IV. Atsauces uz Regulas II pielikumu nepieciešamība
No jaunās redakcijas izslēgta atsauce uz Regulas II pielikuma 1. daļas II nodaļu. Šī norma ir būtiska, jo tieši tā nosaka papilddaļas piemērošanas nosacījumus. Atsauces svītrošana rada interpretācijas risku un var sašaurināt papilddaļas piemērošanu.
V. Ietekme uz mazām populācijām
Papilddaļai jānodrošina elastīga pieeja mazām un vietējām populācijām, tostarp Zānes un Latvijas kazu populācijām. Pārmērīgas prasības var apdraudēt ģenētisko daudzveidību un šķirņu saglabāšanu.
VI. Neatbilstības ES Regulas tiešai piemērošanai
1) Nacionālais regulējums nedrīkst ieviest stingrākas prasības nekā Regula;
2) nedrīkst ieviest jaunus, Regulā nedefinētus terminus;
3) nedrīkst dublēt vai aizstāt audzēšanas organizāciju kompetenci;
4) nedrīkst selektīvi piemērot tikai atsevišķas Regulas normas, ignorējot II pielikuma nosacījumus.
Šie aspekti neatbilst ES tiesību tiešas piemērojamības un pārākuma principiem.
VII. Juridiskais izvērtējums
Izvērtējot grozījumus pēc tiesiskās noteiktības, proporcionalitātes un labas likumdošanas principiem, secināms, ka detalizētu selekcijas kritēriju nostiprināšana normatīvā aktā pārsniedz valsts regulēšanas nepieciešamo apjomu. Šādas prasības rada administratīvo slogu, ierobežo profesionālo autonomiju un ir pretrunā Regulas sistēmai, kur primārais instruments ir audzēšanas programma.
VIII. Priekšlikumi
1) Svītrot Noteikumu Nr. 94 9. punkta 9.1.–9.5. apakšpunktus;
2) Saglabāt pilnu atsauci uz Regulas 20. pantu un II pielikuma 1. daļas II nodaļu;
3) Lietot tikai regulā definētos terminus;
4) Atstāt uzņemšanas kritērijus audzēšanas organizāciju kompetencē;
5) Nodrošināt elastīgu pieeju mazām populācijām.
IX. Secinājumi
Grozījumi pašreizējā redakcijā rada terminoloģiskas un sistēmiskas neatbilstības, dublē regulējumu, palielina administratīvo slogu un var apdraudēt šķirņu saglabāšanu. Tādēļ nepieciešams precizēt redakciju, nodrošinot pilnīgu atbilstību Regulas (ES) 2016/1012 prasībām un audzēšanas organizāciju autonomijai.
Ar cieņu,
Latvijas kazkopības biedrība
Mg.agr. Kristīne Piliena
„Liellopu, cūku, aitu, kazu un zirgu šķirņu ciltsgrāmatas un krustojuma cūku ciltsreģistra kārtošanas noteikumi””.
I. Tiesiskais pamats
Iebildumi sagatavoti, pamatojoties uz Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (ES) 2016/1012 par zootehniskajiem un ciltsdarba nosacījumiem, kā arī Ministru kabineta 2019. gada 26. februāra noteikumiem Nr. 94. Regula ir tieši piemērojama visās dalībvalstīs, un nacionālie normatīvie akti nedrīkst ierobežot tās darbību vai ieviest pretrunīgus kritērijus.
II. Terminoloģijas neatbilstības
Grozījumos lietoti termini, kas nav definēti Regulā (piem., “tīršķirnes lauksaimniecības dzīvnieks”, “šķirnes dzīvnieks”, “šķirnes apzīmējums”). Tas rada tiesisko nenoteiktību un neatbilst ES tiesību vienotības principam. Lietojami tikai regulā definētie termini – “tīršķirnes vaislas dzīvnieks” un “ieraksts ciltsgrāmatā”.
III. Paaudžu kritēriji un ciltsgrāmatas papilddaļa
Regulas II pielikuma 1. daļas II nodaļa neparedz obligātas priekšteču paaudžu prasības. Paaudžu kritēriji ir selekcijas metodisks jautājums un atstājami audzēšanas programmu kompetencē. To nostiprināšana normatīvā aktā vai obligāta saglabāšana programmās neatbilst proporcionalitātes principam.
IV. Atsauces uz Regulas II pielikumu nepieciešamība
No jaunās redakcijas izslēgta atsauce uz Regulas II pielikuma 1. daļas II nodaļu. Šī norma ir būtiska, jo tieši tā nosaka papilddaļas piemērošanas nosacījumus. Atsauces svītrošana rada interpretācijas risku un var sašaurināt papilddaļas piemērošanu.
V. Ietekme uz mazām populācijām
Papilddaļai jānodrošina elastīga pieeja mazām un vietējām populācijām, tostarp Zānes un Latvijas kazu populācijām. Pārmērīgas prasības var apdraudēt ģenētisko daudzveidību un šķirņu saglabāšanu.
VI. Neatbilstības ES Regulas tiešai piemērošanai
1) Nacionālais regulējums nedrīkst ieviest stingrākas prasības nekā Regula;
2) nedrīkst ieviest jaunus, Regulā nedefinētus terminus;
3) nedrīkst dublēt vai aizstāt audzēšanas organizāciju kompetenci;
4) nedrīkst selektīvi piemērot tikai atsevišķas Regulas normas, ignorējot II pielikuma nosacījumus.
Šie aspekti neatbilst ES tiesību tiešas piemērojamības un pārākuma principiem.
VII. Juridiskais izvērtējums
Izvērtējot grozījumus pēc tiesiskās noteiktības, proporcionalitātes un labas likumdošanas principiem, secināms, ka detalizētu selekcijas kritēriju nostiprināšana normatīvā aktā pārsniedz valsts regulēšanas nepieciešamo apjomu. Šādas prasības rada administratīvo slogu, ierobežo profesionālo autonomiju un ir pretrunā Regulas sistēmai, kur primārais instruments ir audzēšanas programma.
VIII. Priekšlikumi
1) Svītrot Noteikumu Nr. 94 9. punkta 9.1.–9.5. apakšpunktus;
2) Saglabāt pilnu atsauci uz Regulas 20. pantu un II pielikuma 1. daļas II nodaļu;
3) Lietot tikai regulā definētos terminus;
4) Atstāt uzņemšanas kritērijus audzēšanas organizāciju kompetencē;
5) Nodrošināt elastīgu pieeju mazām populācijām.
IX. Secinājumi
Grozījumi pašreizējā redakcijā rada terminoloģiskas un sistēmiskas neatbilstības, dublē regulējumu, palielina administratīvo slogu un var apdraudēt šķirņu saglabāšanu. Tādēļ nepieciešams precizēt redakciju, nodrošinot pilnīgu atbilstību Regulas (ES) 2016/1012 prasībām un audzēšanas organizāciju autonomijai.
Ar cieņu,
Latvijas kazkopības biedrība
Mg.agr. Kristīne Piliena
02.02.2026. 13:39
Atlasīts 1 ieraksts.
Ierakstu skaits lapā25