Projekta ID/ Uzdevuma numurs
Tiesību akta/ diskusiju dokumenta nosaukums
Par bāzes pensijas attīstības iecerēm
Līdzdalības veids
Publiskā apspriešana
Sākotnēji identificētās problēmas apraksts
Darba ņēmēju proporcija kopējā iedzīvotāju skaitā Latvijā turpina samazināties (zemas dzimstības un emigrācijas dēļ), cilvēki noveco, pieaug pensijā pavadāmo dzīves gadu skaits šie demogrāfijas izaicinājumi ietekmē to, ka arvien mazākam skaitam strādājošo būs jāuztur arvien lielāks skaits pensionāru. Tas savukārt ietekmēs pensijas apmēru, kas samazināsies. Lai gan pensiju 2. un 3. līmenis novērš demogrāfijas rādītāju ietekmi, tomēr šie abi pensijas līmeņi ir pakļauti finanšu riskiem. Tādēļ jau šobrīd ir nepieciešams lemt par papildu atbalstu pensijas vecuma iedzīvotājiem, kas nav atkarīgs no demogrāfijas rādītājiem vai valsts ekonomiskās attīstības cikliem, tomēr vienlaikus motivē cilvēka aktīvu atrašanos darba tirgū. Paaugstinot adekvātumu, vienlaikus nevar aizmirst arī, lai pensiju sistēma saglabātos taisnīga un nezustu motivācija pilnvērtīgi piedalīties sociālās apdrošināšanas sistēmā. Izvēloties piemērotāko risinājumu, jāņem vērā, lai tiktu nodrošināta gan pensiju sistēmas finanšu ilgtspēja, gan pensiju sistēmas sociālā ilgtspēja.
Mērķa apraksts
Piemaksas pie vecuma pensijas pilnveidošana, paaugstinot piemaksu par apdrošināšanas stāžu līdz 1995.gada beigām un nosakot piemaksu par stāžu no 1996.gada, ir iespēja virzībai uz “bāzes” pensiju, kas nodrošinātu taisnīgumu pret visiem vecuma pensijas saņēmējiem, neatkarīgi no laika, kad piešķirta pensija. Piemaksas piešķiršana pie visām vecuma pensijām un tās apmēra noteikšana atbilstoši personas kopējam individuālajam apdrošināšanas stāžam būtu taisnīga pret visiem vecuma pensijas saņēmējiem.
Politikas jomas
Nodarbinātības un sociālā politika
Teritorija
-
Norises laiks
21.04.2026. - 05.05.2026.
Informācija
Viedokli sūtīt uz e-pastu: Dace.Trusinska@lm.gov.lv
Fiziskās personas
- pensionāri
Skaidrojums un ietekme
-
Juridiskās personas
Nē
Sagatavoja
Dace Trušinska (LM)
Atbildīgā persona
Ingus Alliks (LM)
Izsludināšanas datums
21.04.2026. 13:51
Apkopojums
Dokumenta nosaukums
Publicēts
Iesniegtie viedokļi
Iesniedzējs
Viedokļa būtība
Iesniegts
Fiziska persona
Ieviest no 80 gadiem nevis no 85.
29.04.2026. 09:26
Pēteris Leiškalns
1. Pirmajā sadaļā ir minēts: "Kopējais vecuma pensijas atvietojuma līmenis Latvijā laika periodā kopš 2014.gada ir svārstījies ap 45%, kas ir viens no zemākajiem rādītājiem ES."
P.L. Ja personas pensijas kapitālā ieskaitītu visus 23,91procentpunktus (%p)? Skaitot abus līmeņus kopā, pensija būtu par 19% lielāka, bet, rēķinot pret šībrīža 1.līmeni - par 26% lielāka, kas nozīmētu atvietojuma līmeņa pieaugumu par 9 procentpunktiem (%p), kā rezultātā atvietojuma līmenis būtu ~ 56% no bruto.
2. Projektā ir minēts: "ir nepieciešams lemt par papildu atbalstu pensijas vecuma iedzīvotājiem, kas nav atkarīgs no demogrāfijas rādītājiem vai valsts ekonomiskās attīstības cikliem."
[P.L.] Ņemot vērā, ka budžeta resursi ir saistīti ar valsts ekonomiskās attīstības cikliem, no pamatbudžeta maksāta bāzes pensija nevar būt neatkarīga no valsts ekonomiskās attīstības cikliem.
3. Projektā ir minēts: "vienlaikus nevar aizmirst arī, lai pensiju sistēma saglabātos taisnīga [PL1] un nezustu motivācija pilnvērtīgi piedalīties sociālās apdrošināšanas sistēmā"
[P.L.] Manuprāt, vārdi 'saglabātos taisnīga" nav attiecināma uz Latvijas pensiju sistēmu, jo:
1) Sākumkapitāla atvasināšanu no dažu gadu iemaksām, manuprāt, nevar uzskatīt par taisnīgu;
2) To, ka mātēm, kuras 90.to gadu sākumā audzināja bērnus, uz šo periodu netiek attiecināts apdrošināšanas stāžs, jo viņas nebija veikušas iemaksas no dažiem santīmiem līdz 50 santīmiem mēnesī, - manuprāt, nevar uzskatīt par taisnīgu. Pamatpazīmei tomēr ir jābūt uzaudzinātam bērnam, nevis šiem santīmiem.
3) Piemaksu par stāžu piešķiršanu pēc pensionēšanās (dzimšanas) gada pazīmes, manuprāt, nevar uzskatīt par taisnīgu;
4) Indeksācijas ierobežojumi, kas attiecas ne tikai uz, iespējams, mākslīgi "uzaudzētu" sākumkapitālu, bet arī uz pensijas daļu, kas ir balstīta reālās iemaksās, manuprāt, nevar uzskatīt par taisnīgu;
5) To, ka persona kurai ir pietiekams pensijas kapitāls, kas nodrošinātu uz tā balstītu pensiju vismaz minimālās pensijas apmērā, nevar saņemt uz veiktajām iemaksām balstītu pensiju tikai tādēļ, ka nav pietiekams kvalifikācijas stāžs, manuprāt,nevar uzskatīt par taisnīgu;
6) To, ka persona kurai ir uzkrāts lielāks vai mazāks pensijas kapitāls, nepietiekama kvalifikācijas stāža gadījumā nevar saņemt pat fondēto pensijas daļu, manuprāt, nevar uzskatīt par taisnīgu.
7) To, ka personām, kuras maksā t.s. Solidaritātes nodokli, kapitālā neieskaita uz obligāto fondēto pensiju attiecināmo iemaksu daļu, manuprāt, arī nevar uzskatīt par taisnīgu
Līdz ar to vārds "saglabātu" ir aizstājams ar vārdiem "virzītos uz" vai vārdkopa "pensiju sistēma saglabātos taisnīga un" ir jāizslēdz
4. Projektā minēts: "Piemaksas ieviešanas sākotnējais mērķis bija uzlabot materiālo nodrošinājumu pensijas saņēmējiem ar nelielām pensijām un lielu apdrošināšanas stāžu".
[PL1] Tam daļēji var piekrist, tomēr Piemaksas ieviešanas sākotnējais mērķis bija mazināt plaisu starp sākumkapitāla atvasināšanas īpatnību rezultātā piešķirtajām lielajām (tostarp ļoti lielajām) un izteikti nelielalām pensijām. No 2009.gada, kad piemaksas sāka piešķirt neatkarīgi no piešķirtās pensijas apmēra, Piemaksas zaudēja sākotnējo funkciju.
5. Projektā pareizi norādīts, ka "Ar 2012.gada 1.janvāri piemaksas pie pensijas par nostrādātajiem gadiem līdz 1995.gada 31.decembrim no jauna vairs nepiešķīra, taču turpināja izmaksāt iepriekš piešķirtās piemaksas."
[P.L.] Pēc 2011.gada 31.decembra jaunpiešķirto vecuma un invaliditātes pensiju saņēmējiem pārtrauca piešķirt piemaksu par apdrošināšanas stāžu, kas uzkrāts līdz 1995.gada 31.decembrim. Arī mazo pensiju saņēmējiem, kuriem piemaksas pēc to sākotnējā mērķa pienāktos. Savukārt no 2009. līdz 2011.gadam piešķirtās piemaksas saņēma arī personas, kurām tās pēc piemaksu sākotnējā mērķa nepienāktos. Piešķirot piemaksas pēc pensionāšanās gada pazīmes, faktiski izveidojās atšķirīga attieksme pēc dzimšanas gada pazīmes, kas nav labs risinājums. Satversmes tiesa, izvērtējot piemaksu jautājumu, atzina, ka personas kuras pensionējās 2011.gadā un vēlāk, ir salīdzināmos apstākļos, tomēr pieļāva atkāpi no vienlīdzīguma nosacījumiem, lai neapdraudētu pensiju speciālā budžeta ilgtspēju. Ņemot vērā, ka sākot ar 2014.gadu piemaksas izmaksā no pamatbudžeta, atšķirīgajai attieksmei vairs nav legāla pamata.
6. Projektā ir minēts: "Piemaksas apmērs tiek katru gadu oktobrī indeksēts, ņemot vērā faktisko patēriņa cenu indeksu un 50% no apdrošināšanas iemaksu algu summas reālā pieauguma procentiem.
[PL1] Lēmums indeksēt jau piešķirtās piemaksas laikā, kad it kā līdzekļu trūkuma dēļ nebija nodrošināta piemaksa visām personām, kurām ir stāžs līdz 1996.gadam, vēl vairāk palielināja nevienlīdzību starp pirmo un otro grupu.
7. Projektā ir minēts: "Piemaksas pilnveidošana būtu iespēja virzībai uz “bāzes” pensiju, kas nodrošinātu taisnīgumu pret visiem vecuma pensijas saņēmējiem, neatkarīgi no laika, kad piešķirta pensija."
[PL] Taisnīgumu attiecībā uz piemaksām var nodrošināt arī bez “bāzes” pensiju ieviešanas. Vienkārši ir jāpiešķir piemaksas visām personām, kurām ir apdrošināšanas stāžs līdz 1996.gadam.
8. Projektā ir: "Piedāvājums - ar 2027.gada 1.janvāri Latvijā dzīvojošiem vecuma pensijas saņēmējiem, kuri sasnieguši 85 gadu vecumu un vairāk gadu"
[P.L.] Vispirms ir jānovērš šobrīd pastāvošā diskriminācija pēc pensionēšanās (dzimšanas) gada pazīmes attiecībā uz piemaksām par stāžu līdz 1995. gada 31.decembrim.
9. Projektā ir tabula ar piedāvājumu ik pa 3 gadiem papildināt bāzes pensijas saņēmēju loku pa 5 gadu kohortēm.
[PL1] Nav skaidrs:
1) kādēļ šo tiesību piešķiršanai ir jānotiek "lēcienveidīgi". Kādēļ nevar būt, piemēram, katru gadu palielina pa divu gadu kohortēm?
2) Vai ir pārliecība, ka 2039.gadā un nākamajos pensionēšanās vecums būs 65 gadi?
10. [P.L.] Kopumā, lai iedzīvotājus motivētu veikt iemaksas, tādā veidā nodrošinot pietiekamu finansējumu gan esošajai pensionāru paaudzei, gan savai nākotnes pensijai, ir jānovērš visi nosacījumi, kas var mazināt ticību pensiju sistēmas taisnīgumam, un, ja runājam par 2050.gadu - tad beidzot ir jāpievēršas nopietnai ģimeņu atbalsta politikai.
P.L. Ja personas pensijas kapitālā ieskaitītu visus 23,91procentpunktus (%p)? Skaitot abus līmeņus kopā, pensija būtu par 19% lielāka, bet, rēķinot pret šībrīža 1.līmeni - par 26% lielāka, kas nozīmētu atvietojuma līmeņa pieaugumu par 9 procentpunktiem (%p), kā rezultātā atvietojuma līmenis būtu ~ 56% no bruto.
2. Projektā ir minēts: "ir nepieciešams lemt par papildu atbalstu pensijas vecuma iedzīvotājiem, kas nav atkarīgs no demogrāfijas rādītājiem vai valsts ekonomiskās attīstības cikliem."
[P.L.] Ņemot vērā, ka budžeta resursi ir saistīti ar valsts ekonomiskās attīstības cikliem, no pamatbudžeta maksāta bāzes pensija nevar būt neatkarīga no valsts ekonomiskās attīstības cikliem.
3. Projektā ir minēts: "vienlaikus nevar aizmirst arī, lai pensiju sistēma saglabātos taisnīga [PL1] un nezustu motivācija pilnvērtīgi piedalīties sociālās apdrošināšanas sistēmā"
[P.L.] Manuprāt, vārdi 'saglabātos taisnīga" nav attiecināma uz Latvijas pensiju sistēmu, jo:
1) Sākumkapitāla atvasināšanu no dažu gadu iemaksām, manuprāt, nevar uzskatīt par taisnīgu;
2) To, ka mātēm, kuras 90.to gadu sākumā audzināja bērnus, uz šo periodu netiek attiecināts apdrošināšanas stāžs, jo viņas nebija veikušas iemaksas no dažiem santīmiem līdz 50 santīmiem mēnesī, - manuprāt, nevar uzskatīt par taisnīgu. Pamatpazīmei tomēr ir jābūt uzaudzinātam bērnam, nevis šiem santīmiem.
3) Piemaksu par stāžu piešķiršanu pēc pensionēšanās (dzimšanas) gada pazīmes, manuprāt, nevar uzskatīt par taisnīgu;
4) Indeksācijas ierobežojumi, kas attiecas ne tikai uz, iespējams, mākslīgi "uzaudzētu" sākumkapitālu, bet arī uz pensijas daļu, kas ir balstīta reālās iemaksās, manuprāt, nevar uzskatīt par taisnīgu;
5) To, ka persona kurai ir pietiekams pensijas kapitāls, kas nodrošinātu uz tā balstītu pensiju vismaz minimālās pensijas apmērā, nevar saņemt uz veiktajām iemaksām balstītu pensiju tikai tādēļ, ka nav pietiekams kvalifikācijas stāžs, manuprāt,nevar uzskatīt par taisnīgu;
6) To, ka persona kurai ir uzkrāts lielāks vai mazāks pensijas kapitāls, nepietiekama kvalifikācijas stāža gadījumā nevar saņemt pat fondēto pensijas daļu, manuprāt, nevar uzskatīt par taisnīgu.
7) To, ka personām, kuras maksā t.s. Solidaritātes nodokli, kapitālā neieskaita uz obligāto fondēto pensiju attiecināmo iemaksu daļu, manuprāt, arī nevar uzskatīt par taisnīgu
Līdz ar to vārds "saglabātu" ir aizstājams ar vārdiem "virzītos uz" vai vārdkopa "pensiju sistēma saglabātos taisnīga un" ir jāizslēdz
4. Projektā minēts: "Piemaksas ieviešanas sākotnējais mērķis bija uzlabot materiālo nodrošinājumu pensijas saņēmējiem ar nelielām pensijām un lielu apdrošināšanas stāžu".
[PL1] Tam daļēji var piekrist, tomēr Piemaksas ieviešanas sākotnējais mērķis bija mazināt plaisu starp sākumkapitāla atvasināšanas īpatnību rezultātā piešķirtajām lielajām (tostarp ļoti lielajām) un izteikti nelielalām pensijām. No 2009.gada, kad piemaksas sāka piešķirt neatkarīgi no piešķirtās pensijas apmēra, Piemaksas zaudēja sākotnējo funkciju.
5. Projektā pareizi norādīts, ka "Ar 2012.gada 1.janvāri piemaksas pie pensijas par nostrādātajiem gadiem līdz 1995.gada 31.decembrim no jauna vairs nepiešķīra, taču turpināja izmaksāt iepriekš piešķirtās piemaksas."
[P.L.] Pēc 2011.gada 31.decembra jaunpiešķirto vecuma un invaliditātes pensiju saņēmējiem pārtrauca piešķirt piemaksu par apdrošināšanas stāžu, kas uzkrāts līdz 1995.gada 31.decembrim. Arī mazo pensiju saņēmējiem, kuriem piemaksas pēc to sākotnējā mērķa pienāktos. Savukārt no 2009. līdz 2011.gadam piešķirtās piemaksas saņēma arī personas, kurām tās pēc piemaksu sākotnējā mērķa nepienāktos. Piešķirot piemaksas pēc pensionāšanās gada pazīmes, faktiski izveidojās atšķirīga attieksme pēc dzimšanas gada pazīmes, kas nav labs risinājums. Satversmes tiesa, izvērtējot piemaksu jautājumu, atzina, ka personas kuras pensionējās 2011.gadā un vēlāk, ir salīdzināmos apstākļos, tomēr pieļāva atkāpi no vienlīdzīguma nosacījumiem, lai neapdraudētu pensiju speciālā budžeta ilgtspēju. Ņemot vērā, ka sākot ar 2014.gadu piemaksas izmaksā no pamatbudžeta, atšķirīgajai attieksmei vairs nav legāla pamata.
6. Projektā ir minēts: "Piemaksas apmērs tiek katru gadu oktobrī indeksēts, ņemot vērā faktisko patēriņa cenu indeksu un 50% no apdrošināšanas iemaksu algu summas reālā pieauguma procentiem.
[PL1] Lēmums indeksēt jau piešķirtās piemaksas laikā, kad it kā līdzekļu trūkuma dēļ nebija nodrošināta piemaksa visām personām, kurām ir stāžs līdz 1996.gadam, vēl vairāk palielināja nevienlīdzību starp pirmo un otro grupu.
7. Projektā ir minēts: "Piemaksas pilnveidošana būtu iespēja virzībai uz “bāzes” pensiju, kas nodrošinātu taisnīgumu pret visiem vecuma pensijas saņēmējiem, neatkarīgi no laika, kad piešķirta pensija."
[PL] Taisnīgumu attiecībā uz piemaksām var nodrošināt arī bez “bāzes” pensiju ieviešanas. Vienkārši ir jāpiešķir piemaksas visām personām, kurām ir apdrošināšanas stāžs līdz 1996.gadam.
8. Projektā ir: "Piedāvājums - ar 2027.gada 1.janvāri Latvijā dzīvojošiem vecuma pensijas saņēmējiem, kuri sasnieguši 85 gadu vecumu un vairāk gadu"
[P.L.] Vispirms ir jānovērš šobrīd pastāvošā diskriminācija pēc pensionēšanās (dzimšanas) gada pazīmes attiecībā uz piemaksām par stāžu līdz 1995. gada 31.decembrim.
9. Projektā ir tabula ar piedāvājumu ik pa 3 gadiem papildināt bāzes pensijas saņēmēju loku pa 5 gadu kohortēm.
[PL1] Nav skaidrs:
1) kādēļ šo tiesību piešķiršanai ir jānotiek "lēcienveidīgi". Kādēļ nevar būt, piemēram, katru gadu palielina pa divu gadu kohortēm?
2) Vai ir pārliecība, ka 2039.gadā un nākamajos pensionēšanās vecums būs 65 gadi?
10. [P.L.] Kopumā, lai iedzīvotājus motivētu veikt iemaksas, tādā veidā nodrošinot pietiekamu finansējumu gan esošajai pensionāru paaudzei, gan savai nākotnes pensijai, ir jānovērš visi nosacījumi, kas var mazināt ticību pensiju sistēmas taisnīgumam, un, ja runājam par 2050.gadu - tad beidzot ir jāpievēršas nopietnai ģimeņu atbalsta politikai.
30.04.2026. 16:25
Jānis Brazovskis - Latvijas Finanšu nozares asociācija
Finanšu nozares asociācija (FNA) konceptuāli atbalsta Labklājības ministrijas centienus pilnveidot esošo pensiju sistēmu. Vienlaikus FNA ieskatā ziņojumā nav pietiekami skaidri definēta risināmā problēma. Mūsu izpratnē risināmā problēma ir tā, ka daļa pensionāru, sasniedzot pensijas vecumu, neraugoties uz ilgu darba stāžu, ir pakļauti nabadzības riskam zemā pensijas apmēra dēļ. Tādēļ ziņojumā būtu nepieciešams skaidri formulēt risināmo problēmu un tai pakārtot piedāvātos risinājumus.
Ziņojums nerada pārliecību, ka piedāvātais risinājums nodrošina optimālu līdzsvaru starp pensiju sistēmas sociālo funkciju un finansiālo ilgtspēju. Piedāvājums paredz piemaksas visiem pensiju saņēmējiem neatkarīgi no pensijas apmēra, tādējādi pēc būtības ieviešot universālu atbalsta mehānismu. Šādai pieejai ir būtiska ilgtermiņa fiskālā ietekme, un tā var mazināt stimulus veidot privātos pensiju uzkrājumus. Papildus ziņojumā nav pietiekami skaidri identificēts risinājums adekvāta pensijas apmēra nodrošināšanai tiem iedzīvotājiem, kuriem nav pietiekama apdrošināšanas stāža.
Lietderīgi būtu izvērtēt alternatīvus bāzes pensijas modeļus, kas paredz mērķētāku palīdzību finansiālo vājākajām pensionāru grupām, un vienlaikus rada mazāku fiskālu spiedienu uz budžetu, piemēram, bāzes pensiju var apsvērt noteikt kā procentu no valsts minimālās algas, vienlaikus apsverot, kā saglabāt motivāciju aktīvai dalībai darba tirgū un privāto pensijas uzkrājumu veidošanas.
Ziņojumā paredzētais izdevumu pieaugums līdz gandrīz 1% no IKP ilgtermiņā ir būtisks, un tas jāvērtē kontekstā ar demogrāfiskajām tendencēm un ar novecošanu saistīto izdevumu pieaugumu citās jomās.
Lai arī papildu atbalsts var uzlabot pensiju pietiekamību, piedāvātais risinājums (balstīts tikai uz apdrošināšanas stāžu) var vājināt saikni starp veiktajām sociālajām iemaksām un saņemtās pensijas apmēru. Šāda pieeja ilgtermiņā var mazināt iedzīvotāju motivāciju aktīvi veidot savus uzkrājumus vecumdienām, tai skaitā piedaloties pensiju 2. un 3. līmenī. Ilgtspējīga pensiju sistēma balstās ne tikai uz valsts nodrošinājumu, bet arī uz personīgo finanšu plānošanu un uzkrājumu veidošanu.
Atbalstāma ir iecere stiprināt kopējo pensiju sistēmas pietiekamību, tomēr ziņojumā nepietiekami analizēta mijiedarbība ar pensiju 2. līmeni. Ņemot vērā, ka Latvijā jau pastāv uzkrājumu instruments demogrāfisko risku mazināšanai, jebkādas izmaiņas pensiju sistēmā nedrīkst mazināt pensiju 2. līmeņa nozīmi vai radīt signālus par tā sekundāru lomu. Ilgtspējīgai sistēmai ir jāstiprina uzkrājumu veidošana, nevis primāri jāpalielina no valsts budžeta finansēts atbalsts.
Lai gan sākotnējā pieeja uzsākt atbalstu ar vecāko iedzīvotāju grupu (85+) ir saprotama, piedāvātā pakāpeniskā paplašināšana nozīmē, ka ilgtermiņā šis instruments kļūst universāls. Līdz ar to nepieciešams izvērtēt, vai šāds universāls risinājums ir efektīvākais veids, kā sasniegt pensiju pietiekamības mērķus. Vienlaikus FNA ieskatā nepieciešams turpināt attīstīt esošos pensiju līmeņus, īpaši fokusējoties uz pensiju 2. un 3. līmeņa pilnveidi, tostarp izmaksu risinājumu attīstību un jau uzsākto iniciatīvu turpināšanu. Ilgtspējīga pieeja paredz sistēmas attīstību, kur pietiekamības jautājumi tiek risināti līdzsvaroti gan ar mērķētu atbalstu, gan stiprinot iedzīvotāju uzkrājumu veidošanu un to efektīvu izmantošanu vecumdienās.
FNA uzskata, ka pensiju sistēmas pilnveide ir nepieciešama un konceptuāli virziens uz pietiekamības uzlabošanu ir atbalstāms. Vienlaikus piedāvātais “bāzes pensijas” modelis pašreizējā formā rada būtiskus riskus fiskālajai ilgtspējai un nav mērķēts uz finansiāli ievainojamākām pensionāru grupām. Pirms virzības uz priekšu nepieciešama vairāku alternatīvu izvērtējums un skaidra stratēģija, kā saglabāt līdzsvaru starp pietiekamību un sistēmas ilgtspēju.
Ziņojums nerada pārliecību, ka piedāvātais risinājums nodrošina optimālu līdzsvaru starp pensiju sistēmas sociālo funkciju un finansiālo ilgtspēju. Piedāvājums paredz piemaksas visiem pensiju saņēmējiem neatkarīgi no pensijas apmēra, tādējādi pēc būtības ieviešot universālu atbalsta mehānismu. Šādai pieejai ir būtiska ilgtermiņa fiskālā ietekme, un tā var mazināt stimulus veidot privātos pensiju uzkrājumus. Papildus ziņojumā nav pietiekami skaidri identificēts risinājums adekvāta pensijas apmēra nodrošināšanai tiem iedzīvotājiem, kuriem nav pietiekama apdrošināšanas stāža.
Lietderīgi būtu izvērtēt alternatīvus bāzes pensijas modeļus, kas paredz mērķētāku palīdzību finansiālo vājākajām pensionāru grupām, un vienlaikus rada mazāku fiskālu spiedienu uz budžetu, piemēram, bāzes pensiju var apsvērt noteikt kā procentu no valsts minimālās algas, vienlaikus apsverot, kā saglabāt motivāciju aktīvai dalībai darba tirgū un privāto pensijas uzkrājumu veidošanas.
Ziņojumā paredzētais izdevumu pieaugums līdz gandrīz 1% no IKP ilgtermiņā ir būtisks, un tas jāvērtē kontekstā ar demogrāfiskajām tendencēm un ar novecošanu saistīto izdevumu pieaugumu citās jomās.
Lai arī papildu atbalsts var uzlabot pensiju pietiekamību, piedāvātais risinājums (balstīts tikai uz apdrošināšanas stāžu) var vājināt saikni starp veiktajām sociālajām iemaksām un saņemtās pensijas apmēru. Šāda pieeja ilgtermiņā var mazināt iedzīvotāju motivāciju aktīvi veidot savus uzkrājumus vecumdienām, tai skaitā piedaloties pensiju 2. un 3. līmenī. Ilgtspējīga pensiju sistēma balstās ne tikai uz valsts nodrošinājumu, bet arī uz personīgo finanšu plānošanu un uzkrājumu veidošanu.
Atbalstāma ir iecere stiprināt kopējo pensiju sistēmas pietiekamību, tomēr ziņojumā nepietiekami analizēta mijiedarbība ar pensiju 2. līmeni. Ņemot vērā, ka Latvijā jau pastāv uzkrājumu instruments demogrāfisko risku mazināšanai, jebkādas izmaiņas pensiju sistēmā nedrīkst mazināt pensiju 2. līmeņa nozīmi vai radīt signālus par tā sekundāru lomu. Ilgtspējīgai sistēmai ir jāstiprina uzkrājumu veidošana, nevis primāri jāpalielina no valsts budžeta finansēts atbalsts.
Lai gan sākotnējā pieeja uzsākt atbalstu ar vecāko iedzīvotāju grupu (85+) ir saprotama, piedāvātā pakāpeniskā paplašināšana nozīmē, ka ilgtermiņā šis instruments kļūst universāls. Līdz ar to nepieciešams izvērtēt, vai šāds universāls risinājums ir efektīvākais veids, kā sasniegt pensiju pietiekamības mērķus. Vienlaikus FNA ieskatā nepieciešams turpināt attīstīt esošos pensiju līmeņus, īpaši fokusējoties uz pensiju 2. un 3. līmeņa pilnveidi, tostarp izmaksu risinājumu attīstību un jau uzsākto iniciatīvu turpināšanu. Ilgtspējīga pieeja paredz sistēmas attīstību, kur pietiekamības jautājumi tiek risināti līdzsvaroti gan ar mērķētu atbalstu, gan stiprinot iedzīvotāju uzkrājumu veidošanu un to efektīvu izmantošanu vecumdienās.
FNA uzskata, ka pensiju sistēmas pilnveide ir nepieciešama un konceptuāli virziens uz pietiekamības uzlabošanu ir atbalstāms. Vienlaikus piedāvātais “bāzes pensijas” modelis pašreizējā formā rada būtiskus riskus fiskālajai ilgtspējai un nav mērķēts uz finansiāli ievainojamākām pensionāru grupām. Pirms virzības uz priekšu nepieciešama vairāku alternatīvu izvērtējums un skaidra stratēģija, kā saglabāt līdzsvaru starp pietiekamību un sistēmas ilgtspēju.
05.05.2026. 15:56
Atlasīti 3 ieraksti.
Ierakstu skaits lapā25