Projekta ID/ Uzdevuma numurs
Tiesību akta/ diskusiju dokumenta nosaukums
Grozījumi Apcietinājumā turēšanas kārtības likumā
Līdzdalības veids
Publiskā apspriešana
Sākotnēji identificētās problēmas apraksts
Ņemot vērā Eiropas Padomes Komitejas spīdzināšanas un necilvēcīgas vai pazemojošas rīcības vai soda novēršanai (turpmāk – CPT) norādes par nepieciešamajiem pilnveidojumiem, tai skaitā apcietinājuma izpildes kārtībā, apjomīgos grozījumus Latvijas Sodu izpildes kodeksā, kas stājās spēkā 2024. gada 1. septembrī, kā arī konstatētos citus nepieciešamos Apcietinājumā turēšanas kārtības likuma regulējuma pilnveidojumus un papildinājumus (regulējumu par informācijas izsniegšanas ierobežojumiem, apmeklējuma vai satikšanās norises kārtību, sociālās rehabilitācijas norisi u.c.), tika izstrādāts projekts.
Tāpat Eiropas Cilvēktiesību tiesa (turpmāk – ECT) 2024. gada 11. janvārī pasludināja spriedumu lietā “D. pret Latviju” (turpmāk – Spriedums), secinot, ka ir pieļauts Eiropas Cilvēka tiesību un pamatbrīvību aizsardzības konvencijas 3. pantā (spīdzināšanas un necilvēcīgas apiešanās aizliegums) garantēto tiesību pārkāpums. ECT uzskatīja, ka valsts iestādes nebija rīkojušās pietiekami, lai novērstu ieslodzījuma vietās pastāvošo ieslodzīto neformālo hierarhiju. Ņemot vērā minēto, projektā ir ietverti arī grozījumi ieslodzīto neformālās hierarhijas mazināšanai, neatļautu priekšmetu un vielu aprites mazināšanai, kā arī neatļautas saziņas iespēju mazināšanai.
Tāpat Eiropas Cilvēktiesību tiesa (turpmāk – ECT) 2024. gada 11. janvārī pasludināja spriedumu lietā “D. pret Latviju” (turpmāk – Spriedums), secinot, ka ir pieļauts Eiropas Cilvēka tiesību un pamatbrīvību aizsardzības konvencijas 3. pantā (spīdzināšanas un necilvēcīgas apiešanās aizliegums) garantēto tiesību pārkāpums. ECT uzskatīja, ka valsts iestādes nebija rīkojušās pietiekami, lai novērstu ieslodzījuma vietās pastāvošo ieslodzīto neformālo hierarhiju. Ņemot vērā minēto, projektā ir ietverti arī grozījumi ieslodzīto neformālās hierarhijas mazināšanai, neatļautu priekšmetu un vielu aprites mazināšanai, kā arī neatļautas saziņas iespēju mazināšanai.
Mērķa apraksts
Paplašināt apcietināto tiesības uz saziņu apjomu, noteiktu detalizētāku apmeklējuma un satikšanās norises regulējumu un veikt citus grozījumus Apcietinājumā turēšanas kārtības likumā apcietinājuma izpildes pilnveidošanai. Tāpat projektā ietverti grozījumi, kas vērsti uz ieslodzīto neformālās hierarhijas mazināšanu, neatļautu priekšmetu un vielu aprites mazināšanai, kā arī neatļautas saziņas iespēju mazināšanai.
Politikas jomas
Kriminālsodu izpildes tiesības
Teritorija
Latvija
Norises laiks
31.01.2025. - 18.02.2025.
Informācija
Sabiedrības pārstāvjus lūdzam sniegt viedokli līdz 2025.gada 18.februārim, nosūtot to uz e-pastu: laura.sileikiste@tm.gov.lv
Fiziskās personas
- Personas, kurām piemērots drošības līdzeklis – apcietinājums.
Skaidrojums un ietekme
Projekts paredz grozījumus, kas vērsti uz ieslodzīto neformālās hierarhijas mazināšanu, neatļautu priekšmetu un vielu aprites mazināšanu, neatļautas saziņas iespēju mazināšanu, kā arī citus grozījumus apcietinājuma izpildes pilnveidošanai.
Juridiskās personas
Nē
Sagatavoja
Laura Šileikiste (TM)
Atbildīgā persona
Anda Smiltēna (TM)
Izsludināšanas datums
31.01.2025. 10:43
Apkopojums
Dokumenta nosaukums
Publicēts
Iesniegtie viedokļi
ID
Iesniedzējs
Viedokļa būtība
Iesniegts
24-TA-1960/1
r.a. "Siltumnīca"
Par projektu Nr. 24-TA-1960 "Grozījumi Apcietinājumā turēšanas kārtības likumā" tiek izteikti šādi iebildumi.
1. Tiek izteikti iebildumi par likumprojekta 8.pantu, ciktāl tas paredz 13. pantā izslēgt pirmās daļas 10. punktu, proti, izslēgt no likuma garantētās tiesības un nodot šo tiesību piešķiršanas izlemšanu izmeklēšanas cietuma priekšniekam. Nedz likumprojekts, nedz anotācija nesniedz atbildi uz jautājumu – kāpēc šis tiesību loks tiek mainīts, to nododot cietuma priekšnieka kompetencē.
Tādā veidā tiek veidota sistēma, kas neveicina cilvēka pamattiesību nodrošināšanu ieslodzījuma un apcietinājumā turēšanas vietās. Ja apcietinātajiem tiek pilnībā liegtas iespējas izmantot jebkādu sadzīves tehniku (piemēram, iespēju pagatavot sev siltu dzērienu), tas var tikt vērtēts kā ieslodzījuma apstākļi, kas neatbilst Eiropas cilvēktiesību un pamatbrīvību aizsardzības konvencijas 3. pantam (necilvēcīga vai pazemojoša apiešanās). Līdz ar to apšaubāma ir arī piedāvātā apstrīdēšanas sistēma. Anotācijā šādi jautājumi tiek vērtēti kā tādi, kas neietilpst administratīvā akta atvērumā, tomēr Administratīvā procesa likums par administratīvo aktu atzīst arī tādu lēmumu, ja tas būtiski ierobežo iestādei īpaši pakļautas personas cilvēktiesības.
Ņemot vērā minēto būtu padziļināti vērtējama grozījumu izdarīšana Apcietinājumā turēšanas kārtības likuma 13. pantā attiecībā uz pirmās daļas 10. punkta izslēgšanu un papildināšanu ar 2.1, 2.2 un 2.3 daļu, ciktāl tā nevis risina problēmu, bet potenciāli ierobežo apcietinātā tiesības tos vēl vairāk pakļaujot slēgta tipa iestādes vadībai, mazinot tiesības uz savu interešu efektīvu aizsardzību.
2. Tiek izteikti iebildumi par likumprojekta 17.pantu, ciktāl tie paredz tikai un vienīgi papildus ierobežojumus Apcietinājumā turēšanas kārtības likuma 22.1 panta. Tajā pat laikā netiek vērtētas sūdzības, kas tiek iesniegtas Veselības inspekcijā un citās iestādēs par veselības aprūpes kvalitāti un tās uzlabošanas iespējām.
Tiek pausts uzskats, ka skarot Apcietinājumā turēšanas kārtības likuma 22.1 panta tvērumu, likumprojektā būtu vērtējams iesniegto sūdzību kopums gan Eiropas Cilvēktiesību tiesas prakse attiecībā uz apcietināto veselības aprūpi balstās uz Eiropas Cilvēktiesību un pamatbrīvību aizsardzības konvencijas 3. pantu, kas aizliedz spīdzināšanu un necilvēcīgu vai pazemojošu apiešanos. Tiesa ir atzinusi, ka valstij ir pozitīvs pienākums nodrošināt ieslodzītajiem tādus apstākļus, kas atbilst cilvēka cieņai, un sniegt nepieciešamo medicīnisko aprūpi.
3. Tiek izteikti iebildumi par likumprojekta 20. pantu, ciktāl tas neparedz obligāti izpildāmu cietuma administrācijas pienākumu attiecībā uz izglītības un pilnveides iespēju nodrošināšanu.
Tiek izteikts priekšlikums izteikt 24. pantu šādā redakcijā:
"24. pants. Apcietināto izglītība
(1) Izmeklēšanas cietuma administrācija nodrošina, lai apcietinātie apgūst vispārējo vai profesionālo izglītību.
(2) Izmeklēšanas cietumā sociālās rehabilitācijas ietvaros apcietinātajam tiek nodrošināta profesionālā tālākizglītība un profesionālā pilnveide."
4.Tiek izteikti iebildumi par likumprojekta 31.pantu Papildināt pārejas noteikumus ar 7. punktu šādā redakcijā:
“7. Ministru kabinets līdz 2026. gada 1. decembrim izdod šā likuma 23. panta otrajā daļā minētos noteikumus.”
Noteiktais termiņš (gandrīz 2 gadi) ir nepieļaujami garš, jo īpaši, ja tas skar sociālās rehabilitācijas jautājumus, proti, to, kas pozitīvi ietekmē apcietināto stāvokli un viņu resocializāciju. Termiņš būtu nosakāms ne ilgāks kā 3 mēneši pēc likuma spēkā stāšanās.
Ar šo iebildumu tiek vērsta uzmanība arī uz visu grozījumu tendenciozo raksturu. Likumprojekts izstrādāts laba mērķa labad, lai nodrošinātu cilvēka pamattiesību nodrošināšanu un spīdzināšanas un necilvēcīgas apiešanās aizlieguma iedzīvināšanu. Tomēr liela daļa grozījumu tiek vērsta uz pretējo, proti, apcietināto personu tiesību ietvara mazināšanu, cietuma administrācijas pienākumu noteikšanu neobligātā formā (pēc iespējas) un sociālās rehabilitācijas pasākumu nesteidzīgu ieviešanu.
1. Tiek izteikti iebildumi par likumprojekta 8.pantu, ciktāl tas paredz 13. pantā izslēgt pirmās daļas 10. punktu, proti, izslēgt no likuma garantētās tiesības un nodot šo tiesību piešķiršanas izlemšanu izmeklēšanas cietuma priekšniekam. Nedz likumprojekts, nedz anotācija nesniedz atbildi uz jautājumu – kāpēc šis tiesību loks tiek mainīts, to nododot cietuma priekšnieka kompetencē.
Tādā veidā tiek veidota sistēma, kas neveicina cilvēka pamattiesību nodrošināšanu ieslodzījuma un apcietinājumā turēšanas vietās. Ja apcietinātajiem tiek pilnībā liegtas iespējas izmantot jebkādu sadzīves tehniku (piemēram, iespēju pagatavot sev siltu dzērienu), tas var tikt vērtēts kā ieslodzījuma apstākļi, kas neatbilst Eiropas cilvēktiesību un pamatbrīvību aizsardzības konvencijas 3. pantam (necilvēcīga vai pazemojoša apiešanās). Līdz ar to apšaubāma ir arī piedāvātā apstrīdēšanas sistēma. Anotācijā šādi jautājumi tiek vērtēti kā tādi, kas neietilpst administratīvā akta atvērumā, tomēr Administratīvā procesa likums par administratīvo aktu atzīst arī tādu lēmumu, ja tas būtiski ierobežo iestādei īpaši pakļautas personas cilvēktiesības.
Ņemot vērā minēto būtu padziļināti vērtējama grozījumu izdarīšana Apcietinājumā turēšanas kārtības likuma 13. pantā attiecībā uz pirmās daļas 10. punkta izslēgšanu un papildināšanu ar 2.1, 2.2 un 2.3 daļu, ciktāl tā nevis risina problēmu, bet potenciāli ierobežo apcietinātā tiesības tos vēl vairāk pakļaujot slēgta tipa iestādes vadībai, mazinot tiesības uz savu interešu efektīvu aizsardzību.
2. Tiek izteikti iebildumi par likumprojekta 17.pantu, ciktāl tie paredz tikai un vienīgi papildus ierobežojumus Apcietinājumā turēšanas kārtības likuma 22.1 panta. Tajā pat laikā netiek vērtētas sūdzības, kas tiek iesniegtas Veselības inspekcijā un citās iestādēs par veselības aprūpes kvalitāti un tās uzlabošanas iespējām.
Tiek pausts uzskats, ka skarot Apcietinājumā turēšanas kārtības likuma 22.1 panta tvērumu, likumprojektā būtu vērtējams iesniegto sūdzību kopums gan Eiropas Cilvēktiesību tiesas prakse attiecībā uz apcietināto veselības aprūpi balstās uz Eiropas Cilvēktiesību un pamatbrīvību aizsardzības konvencijas 3. pantu, kas aizliedz spīdzināšanu un necilvēcīgu vai pazemojošu apiešanos. Tiesa ir atzinusi, ka valstij ir pozitīvs pienākums nodrošināt ieslodzītajiem tādus apstākļus, kas atbilst cilvēka cieņai, un sniegt nepieciešamo medicīnisko aprūpi.
3. Tiek izteikti iebildumi par likumprojekta 20. pantu, ciktāl tas neparedz obligāti izpildāmu cietuma administrācijas pienākumu attiecībā uz izglītības un pilnveides iespēju nodrošināšanu.
Tiek izteikts priekšlikums izteikt 24. pantu šādā redakcijā:
"24. pants. Apcietināto izglītība
(1) Izmeklēšanas cietuma administrācija nodrošina, lai apcietinātie apgūst vispārējo vai profesionālo izglītību.
(2) Izmeklēšanas cietumā sociālās rehabilitācijas ietvaros apcietinātajam tiek nodrošināta profesionālā tālākizglītība un profesionālā pilnveide."
4.Tiek izteikti iebildumi par likumprojekta 31.pantu Papildināt pārejas noteikumus ar 7. punktu šādā redakcijā:
“7. Ministru kabinets līdz 2026. gada 1. decembrim izdod šā likuma 23. panta otrajā daļā minētos noteikumus.”
Noteiktais termiņš (gandrīz 2 gadi) ir nepieļaujami garš, jo īpaši, ja tas skar sociālās rehabilitācijas jautājumus, proti, to, kas pozitīvi ietekmē apcietināto stāvokli un viņu resocializāciju. Termiņš būtu nosakāms ne ilgāks kā 3 mēneši pēc likuma spēkā stāšanās.
Ar šo iebildumu tiek vērsta uzmanība arī uz visu grozījumu tendenciozo raksturu. Likumprojekts izstrādāts laba mērķa labad, lai nodrošinātu cilvēka pamattiesību nodrošināšanu un spīdzināšanas un necilvēcīgas apiešanās aizlieguma iedzīvināšanu. Tomēr liela daļa grozījumu tiek vērsta uz pretējo, proti, apcietināto personu tiesību ietvara mazināšanu, cietuma administrācijas pienākumu noteikšanu neobligātā formā (pēc iespējas) un sociālās rehabilitācijas pasākumu nesteidzīgu ieviešanu.
18.02.2025. 15:40
Atlasīts 1 ieraksts.
Ierakstu skaits lapā25