Projekta ID/ Uzdevuma numurs
Tiesību akta/ diskusiju dokumenta nosaukums
Noteikumi par kritērijiem un kārtību, kādā tiek izraudzītas nevalstiskās organizācijas darbam Sabiedrības integrācijas fonda padomē, un atlīdzību Sabiedrības integrācijas fonda padomes locekļiem, kuri ir nevalstisko organizāciju pārstāvji
Līdzdalības veids
Publiskā apspriešana
Sākotnēji identificētās problēmas apraksts
Ņemot vērā Fonda darbības stratēģiskos virzienus, nepieciešams nodrošināt dažādu jomu nevalstisko organizāciju iesaisti Fonda padomē. Lai nodrošinātu efektīvu konkursa komisijas, kas izvērtē nevalstisko organizāciju pieteikumus darbam Fonda padomē, efektivitāti, ir nepieciešams papildināt konkursa komisijas sastāvu. Ņemot vērā strauji pieaugušo nevalstisko organizāciju interesi un gatavību iesaistīties Fonda padomes darbā, nepieciešams pagarināt pieteikumu vērtēšanas termiņu. MK noteikumi Nr. 205 neparedz konkursa komisijas konkrētu rīcību gadījumā, ja konkursā nevalstiskā organizācija nav izvirzījusi aizvietotāju.
Mērķa apraksts
Projekta mērķis ir noteikt kritērijus un kārtību, kādā tiek izraudzītas nevalstiskās organizācijas darbam Fonda padomē, un atalgojumu Fonda padomes locekļiem, kuri ir nevalstisko organizāciju pārstāvji.
Politikas jomas
Pilsoniskās sabiedrības attīstība; Pilsoniskās sabiedrības un demokrātijas politika
Teritorija
Latvija
Norises laiks
16.06.2025. - 30.06.2025.
Informācija
Sabiedrība var sniegt viedokli par noteikumu projektu.
Fiziskās personas
Nē
Juridiskās personas
- nevalstiskās organizācijas
Skaidrojums un ietekme
Tiks nodrošināta efektīva un pārskatāma nevalstisko organizāciju un to pārstāvju atlase darbam Fonda padomē.
Sagatavoja
Jolanta Ramiņa (KM)
Atbildīgā persona
Dace Vilsone (KM)
Izsludināšanas datums
16.06.2025. 12:49
Apkopojums
Dokumenta nosaukums
Publicēts
Iesniegtie viedokļi
Iesniedzējs
Viedokļa būtība
Iesniegts
Rīgas vācu kultūras biedrība
Rīgā, 30.06.2025. Nr.2025.6.1.
Kultūras ministrijai
ATZINUMS par projektu
“Noteikumi par kritērijiem un kārtību, kādā tiek izraudzītas nevalstiskās organizācijas darbam Sabiedrības integrācijas fonda padomē, un atalgojumu Sabiedrības integrācijas fonda padomes locekļiem, kuri ir nevalstisko organizāciju pārstāvji” ID: 25-TA-1409
Biedrība „Rīgas Vācu kultūras biedrība” (turpmāk – RVKB) ir iepazinusies ar Kultūras ministrijas izstrādāto Noteikumu projektu “Noteikumi par kritērijiem un kārtību, kādā tiek izraudzītas nevalstiskās organizācijas darbam Sabiedrības integrācijas fonda padomē, un atalgojumu Sabiedrības integrācijas fonda padomes locekļiem, kuri ir nevalstisko organizāciju pārstāvji” (turpmāk – Noteikumu projekts) un sniedz atzinumu.
Apsvērt izteikt 6.1. punkta otro daļu šādā redakcijā: “nevalstiskā organizācija ir biedrība vai nodibinājums, kas ir reģistrēta un darbojas Latvijas Republikā vismaz trīs gadus pirms konkursa izsludināšanas. Visas nepieciešamās, aktuālās jomas tiek jau uzskaitītas Noteikumu 6.6. punktā, līdz ar to tagadējā ierosinātā redakcija faktiski rada kolīziju un nevajadzīgu juridisku nesaskaņotību par jomām, kurās NVO var darboties: no vienas puses, nepieciešams atbilst valsts un budžeta prioritātēm, no otras – tiek veikts 6.6. punkta uzskaitījums. Tas nav atbalstāmi un rada juridisku haosu.
Izteikt 6.6.1. punktu šādā redakcijā:
“6.6.1. kultūra un māksla;
6.6.2. izglītība (tostarp interešu izglītība, mūžizglītība, pieaugošo izglītība);
6.6.3. veselība (tostarp slimību profilakse) un sports;
6.6.4. sabiedrības saliedētība un izaugsme (tostarp sociālā aizsardzība un sociālā labklājība; darbs ar jaunatni; darbs ar ģimenēm; darbs ar senioriem un citām mazaizsargātām grupām);
6.6.5. vides un dabas aizsardzība;
6.6.6. mediji un žurnālistika;
6.6.7. demokrātija (tostarp interešu pārstāvība);
6.6.8. pilsoniskā sabiedrība (tostarp diaspora, teritorijas, kopienas un apkaimes attīstība, labdarība, brīvprātīgā darba veicināšana);
6.6.9. cilvēktiesību un indivīda tiesību aizsardzība (tostarp mazākumtautības);
6.6.10. citas fonda stratēģijā noteiktās jomas.”
Uzskatām, ka šāds NVO jomu uzskaitījums labāk raksturo SIF darbību nepieciešamās NVO iemaņas un zinātību, lai sekmētu SIF darbu. Nav nepieciešams pielāgoties VID NVO jomu iedalījumam – tam ir cits mērķis un citi formulējumi. Konkurss uz SIF padomes amata vietām ir tematiski un saturiski jāveido atbilstoši SIF darbības jomām un aktualitātēm.
papildināt 7.punktu (prasības NVO pārstāvim) ar vēl 2 kritērijiem:
- kurai nav pasludināts fiziskās personas maksātnespējas process un no tā izbeigšanas dienas ir pagājuši pieci gadi;
- kura ieguvusi parādnieka statusu saskaņā ar Uzturlīdzekļu garantiju fonda likumu.
Rosinām pārdomāt, vai tiešām ir nepieciešama liekvārdība normatīvajos aktos, expressis verbis norādot:
kura pārvalda latviešu valodu un var nodrošināt pilnvērtīgu dalību fonda padomes sēdēs;
kuras rīcībspēju nav ierobežojusi tiesa;
Uzskatām, ka atlases procesā, ja persona nevarēs sniegt prezentāciju latviešu valodā, viennozīmīgi šis kandidāts netiks virzīts tālākai dalībai, jo ir pašsaprotami, ka visās valsts institūcijās darbs notiek valsts valodā.
Ja personas rīcībspēja ir ierobežota, tad tās vārdā rīkojas aizgādnis. Arī šādā, mūsu ieskatā 0.001% iespējamā situācijā, ja NVO izvirza personu, kuras vārdā rīkojas aizgādnis, tālāka virzība konkursā būtu izslēgta. Tas ir pašsaprotami, un šāda viennozīmīga tiesību normu izpratne ir izsecināma no visas tiesību sistēmas. Piemēram, likuma “Par tiesu varu” 51.pantā noteiktās tiesnesim izvirzāmās prasības neuzskaita arī rīcībspēju. Vai rīcībnespējīga persona varētu sekmīgi virzīties konkursā uz tiesneša amatu?
Normatīvajos aktos nav jāuzskaita visas iespējamās situācijas, tās preventīvi risinot. Latvijā darbojas vispārīgie tiesību principi un veselais saprāts, kas ikvienas iestādes juristam ir jāpiemēro pēc nepieciešamības.
Rosinām apsvērt kandidātu atlasē ieviest dažādības veicināšanas principu (sekmējot, ka vismaz viens no pārstāvjiem ir mazaizsargātā personu grupa, piemēram, persona ar īpašām vajadzībām).
Aicinām svītrot 9.3. punkta 9.3.2. apakšpunktu “ar valsts institūcijām un pašvaldībām – ir kādas publiskās pārvaldes konsultatīvā formāta dalībniece un ir paudusi viedokli savā interešu aizstāvības jomā vismaz vienai valsts pārvaldes institūcijai”. Noteikumu projekta 9.4. punkts jau šobrīd paredz NVO pieredzi līdzdalībā lēmumu pieņemšanā, politiku veidošanā vai interešu aizstāvībā, tādēļ atsevišķa prasība pēc dalības publiskās pārvaldes konsultatīvā formātā nav nepieciešama.
Aicinām Noteikumu projekta II. daļu papildināt ar punktu, kas nosaka, kuros gadījumos NVO pārstāvja aizvietotājs ir tiesīgs aizvietot NVO pārstāvi fonda padomes sēdē vai ievērojami atvieglot aizvietošanas procesu, galveno pārstāvi un aizvietotāju vienlaikus apstiprinot SIF padomē (abas kļūst par amatpersonām). Līdz ar to nepieciešamības gadījumā aizvietotājs katru reizi pārstāv NVO bez kādām atsevišķām birokrātijas procedūrām (arī tad, ja, piemēram, galvenajam pārstāvim notiek paralēla sanāksme vai komandējums utt).
Cieņā, Rīgas Vācu kultūras biedrības priekšsēdētāja D.Šulmane
Kultūras ministrijai
ATZINUMS par projektu
“Noteikumi par kritērijiem un kārtību, kādā tiek izraudzītas nevalstiskās organizācijas darbam Sabiedrības integrācijas fonda padomē, un atalgojumu Sabiedrības integrācijas fonda padomes locekļiem, kuri ir nevalstisko organizāciju pārstāvji” ID: 25-TA-1409
Biedrība „Rīgas Vācu kultūras biedrība” (turpmāk – RVKB) ir iepazinusies ar Kultūras ministrijas izstrādāto Noteikumu projektu “Noteikumi par kritērijiem un kārtību, kādā tiek izraudzītas nevalstiskās organizācijas darbam Sabiedrības integrācijas fonda padomē, un atalgojumu Sabiedrības integrācijas fonda padomes locekļiem, kuri ir nevalstisko organizāciju pārstāvji” (turpmāk – Noteikumu projekts) un sniedz atzinumu.
Apsvērt izteikt 6.1. punkta otro daļu šādā redakcijā: “nevalstiskā organizācija ir biedrība vai nodibinājums, kas ir reģistrēta un darbojas Latvijas Republikā vismaz trīs gadus pirms konkursa izsludināšanas. Visas nepieciešamās, aktuālās jomas tiek jau uzskaitītas Noteikumu 6.6. punktā, līdz ar to tagadējā ierosinātā redakcija faktiski rada kolīziju un nevajadzīgu juridisku nesaskaņotību par jomām, kurās NVO var darboties: no vienas puses, nepieciešams atbilst valsts un budžeta prioritātēm, no otras – tiek veikts 6.6. punkta uzskaitījums. Tas nav atbalstāmi un rada juridisku haosu.
Izteikt 6.6.1. punktu šādā redakcijā:
“6.6.1. kultūra un māksla;
6.6.2. izglītība (tostarp interešu izglītība, mūžizglītība, pieaugošo izglītība);
6.6.3. veselība (tostarp slimību profilakse) un sports;
6.6.4. sabiedrības saliedētība un izaugsme (tostarp sociālā aizsardzība un sociālā labklājība; darbs ar jaunatni; darbs ar ģimenēm; darbs ar senioriem un citām mazaizsargātām grupām);
6.6.5. vides un dabas aizsardzība;
6.6.6. mediji un žurnālistika;
6.6.7. demokrātija (tostarp interešu pārstāvība);
6.6.8. pilsoniskā sabiedrība (tostarp diaspora, teritorijas, kopienas un apkaimes attīstība, labdarība, brīvprātīgā darba veicināšana);
6.6.9. cilvēktiesību un indivīda tiesību aizsardzība (tostarp mazākumtautības);
6.6.10. citas fonda stratēģijā noteiktās jomas.”
Uzskatām, ka šāds NVO jomu uzskaitījums labāk raksturo SIF darbību nepieciešamās NVO iemaņas un zinātību, lai sekmētu SIF darbu. Nav nepieciešams pielāgoties VID NVO jomu iedalījumam – tam ir cits mērķis un citi formulējumi. Konkurss uz SIF padomes amata vietām ir tematiski un saturiski jāveido atbilstoši SIF darbības jomām un aktualitātēm.
papildināt 7.punktu (prasības NVO pārstāvim) ar vēl 2 kritērijiem:
- kurai nav pasludināts fiziskās personas maksātnespējas process un no tā izbeigšanas dienas ir pagājuši pieci gadi;
- kura ieguvusi parādnieka statusu saskaņā ar Uzturlīdzekļu garantiju fonda likumu.
Rosinām pārdomāt, vai tiešām ir nepieciešama liekvārdība normatīvajos aktos, expressis verbis norādot:
kura pārvalda latviešu valodu un var nodrošināt pilnvērtīgu dalību fonda padomes sēdēs;
kuras rīcībspēju nav ierobežojusi tiesa;
Uzskatām, ka atlases procesā, ja persona nevarēs sniegt prezentāciju latviešu valodā, viennozīmīgi šis kandidāts netiks virzīts tālākai dalībai, jo ir pašsaprotami, ka visās valsts institūcijās darbs notiek valsts valodā.
Ja personas rīcībspēja ir ierobežota, tad tās vārdā rīkojas aizgādnis. Arī šādā, mūsu ieskatā 0.001% iespējamā situācijā, ja NVO izvirza personu, kuras vārdā rīkojas aizgādnis, tālāka virzība konkursā būtu izslēgta. Tas ir pašsaprotami, un šāda viennozīmīga tiesību normu izpratne ir izsecināma no visas tiesību sistēmas. Piemēram, likuma “Par tiesu varu” 51.pantā noteiktās tiesnesim izvirzāmās prasības neuzskaita arī rīcībspēju. Vai rīcībnespējīga persona varētu sekmīgi virzīties konkursā uz tiesneša amatu?
Normatīvajos aktos nav jāuzskaita visas iespējamās situācijas, tās preventīvi risinot. Latvijā darbojas vispārīgie tiesību principi un veselais saprāts, kas ikvienas iestādes juristam ir jāpiemēro pēc nepieciešamības.
Rosinām apsvērt kandidātu atlasē ieviest dažādības veicināšanas principu (sekmējot, ka vismaz viens no pārstāvjiem ir mazaizsargātā personu grupa, piemēram, persona ar īpašām vajadzībām).
Aicinām svītrot 9.3. punkta 9.3.2. apakšpunktu “ar valsts institūcijām un pašvaldībām – ir kādas publiskās pārvaldes konsultatīvā formāta dalībniece un ir paudusi viedokli savā interešu aizstāvības jomā vismaz vienai valsts pārvaldes institūcijai”. Noteikumu projekta 9.4. punkts jau šobrīd paredz NVO pieredzi līdzdalībā lēmumu pieņemšanā, politiku veidošanā vai interešu aizstāvībā, tādēļ atsevišķa prasība pēc dalības publiskās pārvaldes konsultatīvā formātā nav nepieciešama.
Aicinām Noteikumu projekta II. daļu papildināt ar punktu, kas nosaka, kuros gadījumos NVO pārstāvja aizvietotājs ir tiesīgs aizvietot NVO pārstāvi fonda padomes sēdē vai ievērojami atvieglot aizvietošanas procesu, galveno pārstāvi un aizvietotāju vienlaikus apstiprinot SIF padomē (abas kļūst par amatpersonām). Līdz ar to nepieciešamības gadījumā aizvietotājs katru reizi pārstāv NVO bez kādām atsevišķām birokrātijas procedūrām (arī tad, ja, piemēram, galvenajam pārstāvim notiek paralēla sanāksme vai komandējums utt).
Cieņā, Rīgas Vācu kultūras biedrības priekšsēdētāja D.Šulmane
30.06.2025. 12:36
Latvijas Pilsoniskā alianse
Biedrība “Latvijas Pilsoniskā alianse” (turpmāk – LPA) ir iepazinusies ar Kultūras ministrijas izstrādāto Noteikumu projektu “Noteikumi par kritērijiem un kārtību, kādā tiek izraudzītas nevalstiskās organizācijas darbam Sabiedrības integrācijas fonda padomē, un atalgojumu Sabiedrības integrācijas fonda padomes locekļiem, kuri ir nevalstisko organizāciju pārstāvji” (turpmāk – Noteikumu projekts) un sniedz atzinumu.
(1) Attiecībā uz NVO pārstāvju tiesībām tikt deleģētiem Sabiedrības integrācijas fonda (turpmāk - fonds) padomē, aicinām izteikt 3. un 4. punktu šādā redakcijā:
“3. Nevalstiskā organizācija ir tiesīga deleģēt savu pārstāvi darbam fonda padomē atkārtoti ne vairāk kā divus pilnvaru termiņus pēc kārtas.” un
“4. Nevalstiskās organizācijas pārstāvis var tikt deleģēts darbam fonda padomē atkārtoti uz vienu pilnvaru termiņa laiku gadījumā, ja viņš pārstāv citu nevalstisko organizāciju, kura ir tiesīga deleģēt savu pārstāvi darbam fonda padomē.”
Uzskatām, ka Noteikumu projektā esošie ierobežojumi gan attiecībā uz organizācijas iespēju deleģēt pārstāvi, gan personas iespēju darboties padomē no citas NVO nav pamatoti.
(2) Aicinām svītrot 6.1. punkta otro daļu: “jomā, kuru fonda padome nosaka par prioritāro, balstoties uz attīstības plānošanas dokumentiem un valsts budžeta prioritātēm. Pirms konkursa izsludināšanas prioritārā joma tiek izvēlēta uz trīs gadu periodu”. Vēršam uzmanību, ka valsts budžeta prioritātes var mainīties ik gadu, kamēr fonda padomes sastāvs, tostarp nevalstisko organizāciju (turpmāk – NVO) pārstāvji, tiek apstiprināts uz trim gadiem.
Tādēļ aicinām Noteikumu projekta 6.1. punktu izteikt šādā redakcijā:
“6.1. nevalstiskā organizācija ir biedrība vai nodibinājums, kas ir reģistrēta un darbojas Latvijas Republikā vismaz trīs gadus pirms konkursa izsludināšanas;”
(3) Aicinām svītrot 6.6. punkta 6.6.1.-6.6.13. apakšpunktus, kuros uzskaitītas nevalstisko organizāciju specifiskās darbības jomas. Nav skaidrs, pēc kādiem principiem piedāvātajā darbības jomu uzskaitījumā, piemēram, kādēļ ir iekļauta joma “sports un sporta atbalsts”, kas nav tieši saistāma ar fonda stratēģiskajiem darbības virzieniem, kamēr tādas jomas kā, piemēram, “starptautiskā palīdzība un attīstības sadarbība” vai “palīdzības sniegšana katastrofu gadījumos un ārkārtas situācijās” nav iekļautas. LPA ieskatā būtiskākais kritērijs ir tas, lai NVO darbības joma atbilstu fonda stratēģijai un darbības virzieniem.
Tādēļ aicinām 6.6. punktu izteikt šādā redakcijā:
“6.6. nevalstiskās organizācijas statūtos noteiktais darbības mērķis un darbības joma atbilstoši Ministru kabineta noteiktajai klasifikācijai vismaz trīs gadus ir tieši saistīta ar fonda stratēģijā noteiktajām jomām”
(4) Aicinām papildināt 7.punktu ar vēl diviem NVO pārstāvju un viņu aizvietotāju kritērijiem:
“7.8. kurai nav pasludināts fiziskās personas maksātnespējas process un no tā izbeigšanas dienas ir pagājuši pieci gadi;” un
“7.9. kura nav ieguvusi parādnieka statusu saskaņā ar Uzturlīdzekļu garantiju fonda likumu.”
(5) Aicinām svītrot 9.3. punkta 9.3.2. apakšpunktu “ar valsts institūcijām un pašvaldībām – ir kādas publiskās pārvaldes konsultatīvā formāta dalībniece un ir paudusi viedokli savā interešu aizstāvības jomā vismaz vienai valsts pārvaldes institūcijai”. LPA ieskatā, nosacījums par dalību konsultatīvajos mehānismos un viedokļa paušanu valsts institūcijās var kļūt par nepamatotu konkurences ierobežojumu. Vēršam uzmanību, ka Noteikumu projekta 9.4. punkts jau šobrīd paredz NVO pieredzi līdzdalībā lēmumu pieņemšanā, politiku veidošanā vai interešu aizstāvībā, tādēļ atsevišķa prasība pēc dalības publiskās pārvaldes konsultatīvā formātā nav nepieciešama. Turklāt organizācija var būt ļoti kompetenta un daudz iesaistīta lēmumu pieņemšanas procesos, arī ja tā pieteikuma sagatavošanas laikā nav pārstāvēta publiskās pārvaldes konsultatīvos formātos.
(6) Aicinām Noteikumu projekta II daļu papildināt ar punktu, kas nosaka, kuros gadījumos NVO pārstāvja aizvietotājs ir tiesīgs aizvietot NVO pārstāvi fonda padomes sēdē. LPA vērš uzmanību, ka šobrīd Noteikumu projektā nav skaidri noteikti gadījumi, kad NVO pārstāvja aizvietošana ir pieļaujama. Tādēļ aicinām precizēt šos nosacījumus, paredzot konkrētus attaisnojošus iemeslus, piemēram, slimību, atvaļinājumu, bērna kopšanas atvaļinājumu, ilgstošu prombūtni un/vai citus objektīvi pamatotus apstākļus.
(1) Attiecībā uz NVO pārstāvju tiesībām tikt deleģētiem Sabiedrības integrācijas fonda (turpmāk - fonds) padomē, aicinām izteikt 3. un 4. punktu šādā redakcijā:
“3. Nevalstiskā organizācija ir tiesīga deleģēt savu pārstāvi darbam fonda padomē atkārtoti ne vairāk kā divus pilnvaru termiņus pēc kārtas.” un
“4. Nevalstiskās organizācijas pārstāvis var tikt deleģēts darbam fonda padomē atkārtoti uz vienu pilnvaru termiņa laiku gadījumā, ja viņš pārstāv citu nevalstisko organizāciju, kura ir tiesīga deleģēt savu pārstāvi darbam fonda padomē.”
Uzskatām, ka Noteikumu projektā esošie ierobežojumi gan attiecībā uz organizācijas iespēju deleģēt pārstāvi, gan personas iespēju darboties padomē no citas NVO nav pamatoti.
(2) Aicinām svītrot 6.1. punkta otro daļu: “jomā, kuru fonda padome nosaka par prioritāro, balstoties uz attīstības plānošanas dokumentiem un valsts budžeta prioritātēm. Pirms konkursa izsludināšanas prioritārā joma tiek izvēlēta uz trīs gadu periodu”. Vēršam uzmanību, ka valsts budžeta prioritātes var mainīties ik gadu, kamēr fonda padomes sastāvs, tostarp nevalstisko organizāciju (turpmāk – NVO) pārstāvji, tiek apstiprināts uz trim gadiem.
Tādēļ aicinām Noteikumu projekta 6.1. punktu izteikt šādā redakcijā:
“6.1. nevalstiskā organizācija ir biedrība vai nodibinājums, kas ir reģistrēta un darbojas Latvijas Republikā vismaz trīs gadus pirms konkursa izsludināšanas;”
(3) Aicinām svītrot 6.6. punkta 6.6.1.-6.6.13. apakšpunktus, kuros uzskaitītas nevalstisko organizāciju specifiskās darbības jomas. Nav skaidrs, pēc kādiem principiem piedāvātajā darbības jomu uzskaitījumā, piemēram, kādēļ ir iekļauta joma “sports un sporta atbalsts”, kas nav tieši saistāma ar fonda stratēģiskajiem darbības virzieniem, kamēr tādas jomas kā, piemēram, “starptautiskā palīdzība un attīstības sadarbība” vai “palīdzības sniegšana katastrofu gadījumos un ārkārtas situācijās” nav iekļautas. LPA ieskatā būtiskākais kritērijs ir tas, lai NVO darbības joma atbilstu fonda stratēģijai un darbības virzieniem.
Tādēļ aicinām 6.6. punktu izteikt šādā redakcijā:
“6.6. nevalstiskās organizācijas statūtos noteiktais darbības mērķis un darbības joma atbilstoši Ministru kabineta noteiktajai klasifikācijai vismaz trīs gadus ir tieši saistīta ar fonda stratēģijā noteiktajām jomām”
(4) Aicinām papildināt 7.punktu ar vēl diviem NVO pārstāvju un viņu aizvietotāju kritērijiem:
“7.8. kurai nav pasludināts fiziskās personas maksātnespējas process un no tā izbeigšanas dienas ir pagājuši pieci gadi;” un
“7.9. kura nav ieguvusi parādnieka statusu saskaņā ar Uzturlīdzekļu garantiju fonda likumu.”
(5) Aicinām svītrot 9.3. punkta 9.3.2. apakšpunktu “ar valsts institūcijām un pašvaldībām – ir kādas publiskās pārvaldes konsultatīvā formāta dalībniece un ir paudusi viedokli savā interešu aizstāvības jomā vismaz vienai valsts pārvaldes institūcijai”. LPA ieskatā, nosacījums par dalību konsultatīvajos mehānismos un viedokļa paušanu valsts institūcijās var kļūt par nepamatotu konkurences ierobežojumu. Vēršam uzmanību, ka Noteikumu projekta 9.4. punkts jau šobrīd paredz NVO pieredzi līdzdalībā lēmumu pieņemšanā, politiku veidošanā vai interešu aizstāvībā, tādēļ atsevišķa prasība pēc dalības publiskās pārvaldes konsultatīvā formātā nav nepieciešama. Turklāt organizācija var būt ļoti kompetenta un daudz iesaistīta lēmumu pieņemšanas procesos, arī ja tā pieteikuma sagatavošanas laikā nav pārstāvēta publiskās pārvaldes konsultatīvos formātos.
(6) Aicinām Noteikumu projekta II daļu papildināt ar punktu, kas nosaka, kuros gadījumos NVO pārstāvja aizvietotājs ir tiesīgs aizvietot NVO pārstāvi fonda padomes sēdē. LPA vērš uzmanību, ka šobrīd Noteikumu projektā nav skaidri noteikti gadījumi, kad NVO pārstāvja aizvietošana ir pieļaujama. Tādēļ aicinām precizēt šos nosacījumus, paredzot konkrētus attaisnojošus iemeslus, piemēram, slimību, atvaļinājumu, bērna kopšanas atvaļinājumu, ilgstošu prombūtni un/vai citus objektīvi pamatotus apstākļus.
30.06.2025. 18:15
Liene Reine-Miteva - "Ilgtspējīgas uzņēmējdarbības atbalstam"
Piekrītam LPA un Rīgas Vācu biedrības sagatavotajiem un iesniegtajiem priekšlikumiem
30.06.2025. 20:13
Atlasīti 3 ieraksti.
Ierakstu skaits lapā25