Projekta ID/ Uzdevuma numurs
Tiesību akta/ diskusiju dokumenta nosaukums
Sabiedrības interesēs iesaistīto personu aizsardzības likums
Līdzdalības veids
Publiskā apspriešana
Sākotnēji identificētās problēmas apraksts
Stratēģiskas tiesvedības ir pēdējos gados arvien izplatītāka parādība Eiropas Savienībā. Ietekmīgas personas vai uzņēmumi izmanto stratēģiskās tiesvedības kā instrumentu, lai vērstos pret žurnālistiem, cilvēktiesību aizstāvjiem, vides aktīvistiem, pētniekiem un citiem, kas pauž kritisku viedokli sabiedrības interesēs, tādējādi iebiedējot, nogurdinot, finansiāli un psiholoģiski izsmeļot kritiskā viedokļa paudējus.
Parasti šādas prasības netiek celtas, lai panāktu tiesisku aizsardzību, bet gan, lai radītu atturošu efektu ne tikai konkrētajam atbildētājam lietā, bet arī citiem, kuri bailēs no šādām tiesvedībām var atteikties no savu tiesību izmantošanas - izmeklēt un ziņot par sabiedrības interesēs esošajiem jautājumiem.
Šādās stratēģiskajās tiesvedībās visbiežāk prasības tiek celtas par goda un cieņas aizkārumu, datu tiesību pārkāpumiem, intelektuālā īpašuma pārkāpumiem.
Ņemot vērā prasītāja pārspēku un pieejamo resursu pārākumu - šāda stratēģiskā tiesvedība var smagi ietekmēt atbildētāja finansiālo un emocionālo stāvokli, kas to var atturēt no profesionālās darbības turpināšanas, vienlaicīgi apdraudot sabiedrisko diskusiju kopumā, jo veicina gan konkrētā atbildētāja, gan citu personu pašcenzūru.
Stratēģiskās tiesvedības apdraud demokrātiskās vērtības, pamattiesību īstenošanu – īpaši vārda brīvības īstenošanu, kā arī rada papildu slogu tiesu sistēmai.
Iespējams, visplašāk zināmais stratēģiskās tiesvedības piemērs pret žurnālistiem ir Maltas žurnālistes Dafnes Karuanas Galicijas gadījums. Dafne Karuana Galicija tika nogalināta 2017.gadā automašīnas sprādzienā - liktenīgajā rītā viņa sēdās savā automašīnā, lai dotos uz banku un mēģinātu atbloķēt savus bankas kontus, kas bija bloķēts pēc stratēģisko tiesvedību ierosinātāju pieprasījuma. Viņa bija iesaistīta "Panamas dokumentu" atklāšanā, kas izgaismoja ievērojamu pasaules politikā un uzņēmējdarbībā ietekmīgu personu nodokļu maksāšanas apiešanas praksi. Viņas slepkavības brīdī pret viņu bija ierosinātas vairāk nekā 40 civillietas par neslavas celšanu jeb goda un cieņas aizskaršanu Maltā, Amerikas Savienotajās Valstīs un Apvienotajā Karalistē.
2024. gada 11. aprīlī tika pieņemta Eiropas Parlamenta un Padomes direktīva (ES) 2024/1069 par sabiedrības līdzdalībā iesaistījušos personu aizsardzību pret acīmredzami nepamatotām prasībām vai ļaunprātīgu tiesvedību ("stratēģiska tiesvedība pret sabiedrības līdzdalību"), kuras mērķis ir likvidēt šķēršļus civillietu pienācīgai izskatīšanai, vienlaikus nodrošinot aizsardzību fiziskām un juridiskām personām, kuras darbojas sabiedrības interesēs, tostarp žurnālistiem, publicistiem, mediju organizācijām, trauksmes cēlējiem un cilvēktiesību aizstāvjiem, kā arī pilsoniskās sabiedrības organizācijām, NVO, arodbiedrībām, māksliniekiem, pētniekiem un akadēmisko aprindu pārstāvjiem, pret tiesvedībām, kas ierosinātas pret šīm personām, lai atturētu tās no darbošanās sabiedrības interesēs.
Latvijā šobrīd nav tāda regulējuma, kas pilnībā atbilstu Direktīvas prasībām, tajā skaitā Direktīvā iekļautajiem aizsardzības mehānismiem pret acīmredzami nepamatotām prasībām vai prasībām, kas celtas ļaunprātīgos nolūkos pret personām saistībā ar to darbošanos sabiedrības interesēs, līdz ar to, lai pārņemtu Direktīvu ir izstrādāts likumprojekts "Sabiedrības interesēs iesaistīto personu aizsardzības likums" un saistītie grozījumi Civilprocesa likumā.
Parasti šādas prasības netiek celtas, lai panāktu tiesisku aizsardzību, bet gan, lai radītu atturošu efektu ne tikai konkrētajam atbildētājam lietā, bet arī citiem, kuri bailēs no šādām tiesvedībām var atteikties no savu tiesību izmantošanas - izmeklēt un ziņot par sabiedrības interesēs esošajiem jautājumiem.
Šādās stratēģiskajās tiesvedībās visbiežāk prasības tiek celtas par goda un cieņas aizkārumu, datu tiesību pārkāpumiem, intelektuālā īpašuma pārkāpumiem.
Ņemot vērā prasītāja pārspēku un pieejamo resursu pārākumu - šāda stratēģiskā tiesvedība var smagi ietekmēt atbildētāja finansiālo un emocionālo stāvokli, kas to var atturēt no profesionālās darbības turpināšanas, vienlaicīgi apdraudot sabiedrisko diskusiju kopumā, jo veicina gan konkrētā atbildētāja, gan citu personu pašcenzūru.
Stratēģiskās tiesvedības apdraud demokrātiskās vērtības, pamattiesību īstenošanu – īpaši vārda brīvības īstenošanu, kā arī rada papildu slogu tiesu sistēmai.
Iespējams, visplašāk zināmais stratēģiskās tiesvedības piemērs pret žurnālistiem ir Maltas žurnālistes Dafnes Karuanas Galicijas gadījums. Dafne Karuana Galicija tika nogalināta 2017.gadā automašīnas sprādzienā - liktenīgajā rītā viņa sēdās savā automašīnā, lai dotos uz banku un mēģinātu atbloķēt savus bankas kontus, kas bija bloķēts pēc stratēģisko tiesvedību ierosinātāju pieprasījuma. Viņa bija iesaistīta "Panamas dokumentu" atklāšanā, kas izgaismoja ievērojamu pasaules politikā un uzņēmējdarbībā ietekmīgu personu nodokļu maksāšanas apiešanas praksi. Viņas slepkavības brīdī pret viņu bija ierosinātas vairāk nekā 40 civillietas par neslavas celšanu jeb goda un cieņas aizskaršanu Maltā, Amerikas Savienotajās Valstīs un Apvienotajā Karalistē.
2024. gada 11. aprīlī tika pieņemta Eiropas Parlamenta un Padomes direktīva (ES) 2024/1069 par sabiedrības līdzdalībā iesaistījušos personu aizsardzību pret acīmredzami nepamatotām prasībām vai ļaunprātīgu tiesvedību ("stratēģiska tiesvedība pret sabiedrības līdzdalību"), kuras mērķis ir likvidēt šķēršļus civillietu pienācīgai izskatīšanai, vienlaikus nodrošinot aizsardzību fiziskām un juridiskām personām, kuras darbojas sabiedrības interesēs, tostarp žurnālistiem, publicistiem, mediju organizācijām, trauksmes cēlējiem un cilvēktiesību aizstāvjiem, kā arī pilsoniskās sabiedrības organizācijām, NVO, arodbiedrībām, māksliniekiem, pētniekiem un akadēmisko aprindu pārstāvjiem, pret tiesvedībām, kas ierosinātas pret šīm personām, lai atturētu tās no darbošanās sabiedrības interesēs.
Latvijā šobrīd nav tāda regulējuma, kas pilnībā atbilstu Direktīvas prasībām, tajā skaitā Direktīvā iekļautajiem aizsardzības mehānismiem pret acīmredzami nepamatotām prasībām vai prasībām, kas celtas ļaunprātīgos nolūkos pret personām saistībā ar to darbošanos sabiedrības interesēs, līdz ar to, lai pārņemtu Direktīvu ir izstrādāts likumprojekts "Sabiedrības interesēs iesaistīto personu aizsardzības likums" un saistītie grozījumi Civilprocesa likumā.
Mērķa apraksts
Likumprojekta mērķis ir nodrošināt personām aizsardzību pret stratēģiskām tiesvedībām jeb nodrošināt aizsardzību personām, pret kurām tiesā ir celta acīmredzami nepamatota prasība vai prasība ļaunprātīgos nolūkos, saistībā ar šo personu darbošanos sabiedrības interesēs.
Politikas jomas
Pilsoniskās sabiedrības un demokrātijas politika; Civilprocesa tiesības
Teritorija
-
Norises laiks
15.10.2025. - 29.10.2025.
Informācija
Sabiedrības pārstāvjiem ir iespēja līdzdarboties likumprojekta izstrādē, sniedzot rakstiski viedokli atbilstoši Ministru kabineta 2024. gada 15. oktobra noteikumu Nr. 639 "Sabiedrības līdzdalības kārtība attīstības plānošanas procesā" 13.3. apakšpunktam.
Fiziskās personas
- Likumprojekts ietekmē jebkuru fizisku personu, kas darbojas sabiedrības interesēs, pret kuru saistībā ar tās darbošanos sabiedrības interesēs būs celta acīmredzami nepamatota prasība vai prasība ļaunprātīgos nolūkos.
Skaidrojums un ietekme
Ar šo likumprojektu un saistītajiem grozījumiem CPL fiziskām personām, kuras darbojas sabiedrības interesēs, tostarp žurnālistiem (to plašākajā izpratnē), trauksmes cēlējiem un cilvēktiesību aizstāvjiem, māksliniekiem, pētniekiem un akadēmisko aprindu pārstāvjiem u.c. tiek nodrošināti aizsardzības mehānismi gadījumā, ja pret šīm personām tiesā tiek celta acīmredzami nepamatota prasība vai prasība ļaunprātīgos nolūkos saistībā ar šo personu darbošanos sabiedrības interesēs.
Juridiskās personas
- Likumprojekts ietekmē jebkuru juridisku personu, kas darbojas sabiedrības interesēs, pret kuru saistībā ar tās darbošanos sabiedrības interesēs būs celta acīmredzami nepamatota prasība vai prasība ļaunprātīgos nolūkos.
Skaidrojums un ietekme
Ar šo likumprojektu un saistītajiem grozījumiem CPL juridiskām personām, kuras darbojas sabiedrības interesēs, tostarp publicistiem, mediju organizācijām, pilsoniskās sabiedrības organizācijām, NVO, arodbiedrībām u.c. tiek nodrošināti aizsardzības mehānismi gadījumā, ja pret šīm personām tiesā tiek celta acīmredzami nepamatota prasība vai prasība ļaunprātīgos nolūkos saistībā ar šo personu darbošanos sabiedrības interesēs.
Sagatavoja
Linda Vaļte (TM)
Atbildīgā persona
Inita Ilgaža (TM)
Izsludināšanas datums
15.10.2025. 13:58
Iesniegtie iebildumi / priekšlikumi
Iebilduma / priekšlikuma iesniedzējs
Iebilduma / priekšlikuma būtība
Iesniegts
Elīna Dugnese-Upeniece
Esmu pret šo likumprojektu.
Ja sabiedrība patiešām darbojas demokrātiski, tad nevienam nav jābaidās no tiesvedības, jo tiesas mērķis ir objektīvi noskaidrot patiesību. Papildu aizsardzības mehānismi var tikt uztverti kā nevajadzīga iejaukšanās tiesu neatkarībā.
• Likumprojekts var tikt interpretēts kā vienas grupas privileģēšana – piemēram, žurnālistu, aktīvistu vai NVO pārstāvju aizsardzība uz citu pilsoņu rēķina, tādējādi pārkāpjot vienlīdzības principu likuma priekšā.
• Pastāv risks, ka aizsargājot vienu grupu, tiek apdraudēta citas grupas tiesības uz taisnīgu tiesu – piemēram, personai, kura uzskata, ka par viņu publicēta nepatiesa informācija, tiktu liegta iespēja sevi aizstāvēt.
Latvijā jau pastāv Civilprocesa likuma mehānismi, kas ļauj tiesai noraidīt nepamatotu vai ļaunprātīgu prasību (piemēram, par prasības pieņemšanu, pierādījumu vērtēšanu u.c.), līdz ar to nav nepieciešams jauns atsevišķs regulējums.
• Jaunais likums var radīt juridisku neskaidrību, kā interpretēt, kas tieši ir “stratēģiska tiesvedība” vai “sabiedrības intereses”. Šie jēdzieni ir subjektīvi un var tikt ļaunprātīgi izmantoti.
• Pastāv risks, ka šāds regulējums ierobežos prasītāju tiesības vērsties tiesā, kas ir viena no pamattiesībām (Satversmes 92. pants – tiesības uz taisnīgu tiesu).
Žurnālisti vai aktīvisti, zinot, ka viņi ir “aizsargāti ar likumu”, var kļūt mazāk atbildīgi par savu rīcību vai izteikumiem, kas var samazināt kvalitāti medijos un sabiedriskajā komunikācijā. Šobrīd jau ir problēmas ar žurnālistiem un patiesas informācijas sniegšanu sabiedrībai.
Ja sabiedrība patiešām darbojas demokrātiski, tad nevienam nav jābaidās no tiesvedības, jo tiesas mērķis ir objektīvi noskaidrot patiesību. Papildu aizsardzības mehānismi var tikt uztverti kā nevajadzīga iejaukšanās tiesu neatkarībā.
• Likumprojekts var tikt interpretēts kā vienas grupas privileģēšana – piemēram, žurnālistu, aktīvistu vai NVO pārstāvju aizsardzība uz citu pilsoņu rēķina, tādējādi pārkāpjot vienlīdzības principu likuma priekšā.
• Pastāv risks, ka aizsargājot vienu grupu, tiek apdraudēta citas grupas tiesības uz taisnīgu tiesu – piemēram, personai, kura uzskata, ka par viņu publicēta nepatiesa informācija, tiktu liegta iespēja sevi aizstāvēt.
Latvijā jau pastāv Civilprocesa likuma mehānismi, kas ļauj tiesai noraidīt nepamatotu vai ļaunprātīgu prasību (piemēram, par prasības pieņemšanu, pierādījumu vērtēšanu u.c.), līdz ar to nav nepieciešams jauns atsevišķs regulējums.
• Jaunais likums var radīt juridisku neskaidrību, kā interpretēt, kas tieši ir “stratēģiska tiesvedība” vai “sabiedrības intereses”. Šie jēdzieni ir subjektīvi un var tikt ļaunprātīgi izmantoti.
• Pastāv risks, ka šāds regulējums ierobežos prasītāju tiesības vērsties tiesā, kas ir viena no pamattiesībām (Satversmes 92. pants – tiesības uz taisnīgu tiesu).
Žurnālisti vai aktīvisti, zinot, ka viņi ir “aizsargāti ar likumu”, var kļūt mazāk atbildīgi par savu rīcību vai izteikumiem, kas var samazināt kvalitāti medijos un sabiedriskajā komunikācijā. Šobrīd jau ir problēmas ar žurnālistiem un patiesas informācijas sniegšanu sabiedrībai.
16.10.2025. 16:56
Fiziska persona
Iebilstu pret šādu likumprojektu, jo dzīvojam demokrātiskā valstī un ikvienam sabiedrības loceklim ir tiesības aizstāvēt savas likumiskās tiesības.
Likumprojektā nav skaidri definēts, kas ir darbošanās sabiedrības interesēs. Piemēram: vai vēja parku attīstīšana ir sabiedrības interesēs, vai pret sabiedrības interesēm, jo daļa sabiedrības vēlas lētu enerģiju, bet cita sabiedrības daļa, kas dzīvo tiešā vēja parku tuvumā, tiecas uz dzīvi dabiskā, ekoloģiskā vidē, kas negatīvi neiespaido veselību. Vai cits piemērs: vai dabas liegumu izveidošana privātajos īpašumos ir sabiedrības interesēs, vai nē. Valsts, pašvaldība un zemes (meža) īpašnieks zaudē ienākumus, toties kāda vides sabiedriskā organizācija un DAP no ES fondiem gūst peļņu,
Likumprojektā nav skaidri definēts, kas ir darbošanās sabiedrības interesēs. Piemēram: vai vēja parku attīstīšana ir sabiedrības interesēs, vai pret sabiedrības interesēm, jo daļa sabiedrības vēlas lētu enerģiju, bet cita sabiedrības daļa, kas dzīvo tiešā vēja parku tuvumā, tiecas uz dzīvi dabiskā, ekoloģiskā vidē, kas negatīvi neiespaido veselību. Vai cits piemērs: vai dabas liegumu izveidošana privātajos īpašumos ir sabiedrības interesēs, vai nē. Valsts, pašvaldība un zemes (meža) īpašnieks zaudē ienākumus, toties kāda vides sabiedriskā organizācija un DAP no ES fondiem gūst peļņu,
17.10.2025. 12:16
Latvijas Pilsoniskā alianse
Biedrība “Latvijas Pilsoniskā alianse” (turpmāk – LPA) ir iepazinusies ar Tieslietu ministrijas izstrādātu likumprojektu “Sabiedrības interesēs iesaistīto personu aizsardzības likums” (turpmāk – likumprojekts) un sniedz atzinumu.
LPA augstu novērtē likumprojekta mērķi un atzinīgi vērtē pasākumus pilsoniskās telpas un pilsoniskās sabiedrības aizsardzībā, ieviešot Eiropas Parlamenta un Padomes direktīvas (ES) 2024/1069 (turpmāk – direktīvas) prasības nacionālajā likumdošanā. Vienlaikus aicinām izskatīt LPA rekomendācijas likumprojekta pilnveidei.
Aicinām precizēt likumprojekta 1. pantu, precizējot, ka aizsardzība tiek nodrošināta gan fiziskām, gan juridiskām personām, izskatot to šādā redakcijā:
“Likuma mērķis ir nodrošināt aizsardzību fiziskām un juridiskām personām, pret kurām tiesā ir celta acīmredzami nepamatota prasība vai prasība ļaunprātīgos nolūkos, saistībā ar šo personu darbošanos sabiedrības interesēs (turpmāk arī – atbildētāji).”
Aicinām papildināt likumprojekta 2. pantā noteikto sabiedrības interešu jautājumu tvērumu, papildinot to arī ar tādām jomām kā dzimumu līdztiesība, aizsardzība pret dzimumbalstītu vardarbību un nediskriminēšana, un tiesiskuma, biedrošanās, mediju brīvības un plurālisma aizsardzība.
Aicinām likumprojekta 3. pantu saskaņot ar likumprojekta mērķi, izsakot to šādā redakcijā: “Acīmredzami nepamatota prasība vai ļaunprātīgos nolūkos celta prasība pret personu saistībā ar tās darbošanos sabiedrības interesēs ir prasība, kas nav celta, lai patiesi aizstāvētu savas aizskartās vai apstrīdētās civilās tiesības vai ar likumu aizsargātās intereses tiesā, bet kuras galvenais mērķis ir novērst, ierobežot personu darbošanos sabiedrības interesēs vai sodīt par to, bieži vien izmantojot nevienlīdzīgu pušu spēku samēru.”
Aicinām likumprojekta 4. pantu papildināt, nosakot, ka prasītājam ir pienākumus atbildētājam atlīdzināt arī ļaunprātīgas vai acīmredzami nepamantotas prasības rezultātā radušos kaitējumus, tai skaitā arī reputācijas, nosakot to naudiskā izteiksmē, kā arī noteikt laika ierobežojumus tiesas sēžu rīkošanai vai tiesas lēmuma pieņemšanai, ja konstatēts, ka prasība celta saistībā ar personas darbošanos sabiedrības interesēs.
Ir būtiski, ka atbildētājam tiek nodrošināts efektīvs atbalsts, ņemot vērā, ka reizēm ļaunprātīgās tiesvedībās pret sabiedrības līdzdalību prasītāji apzināti atsauc vai groza prasību vai procesuālos dokumentus, lai izvairītos no tā, ka tiesa piespriež izmaksu atlīdzināšanu lietas dalībniekam, kuram spriedums ir labvēlīgs, kā tas arī atrunāts Direktīvas 34. pantā.
Aicinām likumprojekta 5. pantā neiekļaut atrunu, ka tikai biedrības vai nodibinājumi, ja tas saskan ar to darbības mērķiem, var atbalstīt personu pret kuru tiesā celta prasība saistībā ar personas darbošanos sabiedrības interesēs. Vēršam uzmanību, ka biedrību statūtos definētie mērķi var būt ļoti plaši un nekonkrēti, un pilnībā neatspoguļo biedrības un nodibinājuma darbību, tostarp īstenotās aktivitātes, kompetences un zināšanas, tādēļ aicinām izteikt likumprojekta 5. pantu šādā redakcijā:
“Biedrības un nodibinājumi, tostarp arodbiedrības un to apvienības, kā arī citi subjekti, var atbalstīt personu, pret kuru tiesā ir celta prasība saistībā ar šīs personas darbošanos sabiedrības interesēs, ja šī persona tam piekrīt, vai pēc tiesas pieprasījuma sniegt tādu informāciju minētajā tiesvedībā, kas varētu palīdzēt tiesai noskaidrot, vai saistībā ar personas darbošanos sabiedrības interesēs pret viņu ir celta acīmredzami nepamatota prasība vai tā celta ļaunprātīgos nolūkos.”
Tāpat aicinām likumprojekta 5. pantu papildināt, konkrētāk nosakot kādu atbalstu atbildētājam biedrības un nodibinājumi var sniegt, sniedzot lietā būtisku informāciju un iestājoties lietā atbildētāja atbalstam tiesvedībā, tostarp sniedzot arī finansiālu atbalstu, kas netiktu aplikts ar Iedzīvotāju ienākumu nodokli.
Kopumā aicinām likumprojekta tvērumu paplašināt, ka aizsardzība pret ļaunprātīgos nolūkos celtām prasībām pret personu saistībā ar tās darbošanos sabiedrības interesēs, ir attiecināma ne tikai uz civillietām vai komerclietām, bet arī administratīvajām un krimināllietām, lai nodrošinātu visaptverošu un efektīvu tiesisko aizsardzību personām, kas darbojas sabiedrības interesēs.
LPA augstu novērtē likumprojekta mērķi un atzinīgi vērtē pasākumus pilsoniskās telpas un pilsoniskās sabiedrības aizsardzībā, ieviešot Eiropas Parlamenta un Padomes direktīvas (ES) 2024/1069 (turpmāk – direktīvas) prasības nacionālajā likumdošanā. Vienlaikus aicinām izskatīt LPA rekomendācijas likumprojekta pilnveidei.
Aicinām precizēt likumprojekta 1. pantu, precizējot, ka aizsardzība tiek nodrošināta gan fiziskām, gan juridiskām personām, izskatot to šādā redakcijā:
“Likuma mērķis ir nodrošināt aizsardzību fiziskām un juridiskām personām, pret kurām tiesā ir celta acīmredzami nepamatota prasība vai prasība ļaunprātīgos nolūkos, saistībā ar šo personu darbošanos sabiedrības interesēs (turpmāk arī – atbildētāji).”
Aicinām papildināt likumprojekta 2. pantā noteikto sabiedrības interešu jautājumu tvērumu, papildinot to arī ar tādām jomām kā dzimumu līdztiesība, aizsardzība pret dzimumbalstītu vardarbību un nediskriminēšana, un tiesiskuma, biedrošanās, mediju brīvības un plurālisma aizsardzība.
Aicinām likumprojekta 3. pantu saskaņot ar likumprojekta mērķi, izsakot to šādā redakcijā: “Acīmredzami nepamatota prasība vai ļaunprātīgos nolūkos celta prasība pret personu saistībā ar tās darbošanos sabiedrības interesēs ir prasība, kas nav celta, lai patiesi aizstāvētu savas aizskartās vai apstrīdētās civilās tiesības vai ar likumu aizsargātās intereses tiesā, bet kuras galvenais mērķis ir novērst, ierobežot personu darbošanos sabiedrības interesēs vai sodīt par to, bieži vien izmantojot nevienlīdzīgu pušu spēku samēru.”
Aicinām likumprojekta 4. pantu papildināt, nosakot, ka prasītājam ir pienākumus atbildētājam atlīdzināt arī ļaunprātīgas vai acīmredzami nepamantotas prasības rezultātā radušos kaitējumus, tai skaitā arī reputācijas, nosakot to naudiskā izteiksmē, kā arī noteikt laika ierobežojumus tiesas sēžu rīkošanai vai tiesas lēmuma pieņemšanai, ja konstatēts, ka prasība celta saistībā ar personas darbošanos sabiedrības interesēs.
Ir būtiski, ka atbildētājam tiek nodrošināts efektīvs atbalsts, ņemot vērā, ka reizēm ļaunprātīgās tiesvedībās pret sabiedrības līdzdalību prasītāji apzināti atsauc vai groza prasību vai procesuālos dokumentus, lai izvairītos no tā, ka tiesa piespriež izmaksu atlīdzināšanu lietas dalībniekam, kuram spriedums ir labvēlīgs, kā tas arī atrunāts Direktīvas 34. pantā.
Aicinām likumprojekta 5. pantā neiekļaut atrunu, ka tikai biedrības vai nodibinājumi, ja tas saskan ar to darbības mērķiem, var atbalstīt personu pret kuru tiesā celta prasība saistībā ar personas darbošanos sabiedrības interesēs. Vēršam uzmanību, ka biedrību statūtos definētie mērķi var būt ļoti plaši un nekonkrēti, un pilnībā neatspoguļo biedrības un nodibinājuma darbību, tostarp īstenotās aktivitātes, kompetences un zināšanas, tādēļ aicinām izteikt likumprojekta 5. pantu šādā redakcijā:
“Biedrības un nodibinājumi, tostarp arodbiedrības un to apvienības, kā arī citi subjekti, var atbalstīt personu, pret kuru tiesā ir celta prasība saistībā ar šīs personas darbošanos sabiedrības interesēs, ja šī persona tam piekrīt, vai pēc tiesas pieprasījuma sniegt tādu informāciju minētajā tiesvedībā, kas varētu palīdzēt tiesai noskaidrot, vai saistībā ar personas darbošanos sabiedrības interesēs pret viņu ir celta acīmredzami nepamatota prasība vai tā celta ļaunprātīgos nolūkos.”
Tāpat aicinām likumprojekta 5. pantu papildināt, konkrētāk nosakot kādu atbalstu atbildētājam biedrības un nodibinājumi var sniegt, sniedzot lietā būtisku informāciju un iestājoties lietā atbildētāja atbalstam tiesvedībā, tostarp sniedzot arī finansiālu atbalstu, kas netiktu aplikts ar Iedzīvotāju ienākumu nodokli.
Kopumā aicinām likumprojekta tvērumu paplašināt, ka aizsardzība pret ļaunprātīgos nolūkos celtām prasībām pret personu saistībā ar tās darbošanos sabiedrības interesēs, ir attiecināma ne tikai uz civillietām vai komerclietām, bet arī administratīvajām un krimināllietām, lai nodrošinātu visaptverošu un efektīvu tiesisko aizsardzību personām, kas darbojas sabiedrības interesēs.
29.10.2025. 16:47
Atlasīti 3 ieraksti.
Ierakstu skaits lapā25