Projekta ID/ Uzdevuma numurs
Tiesību akta/ diskusiju dokumenta nosaukums
Par Latvijas Atveseļošanas un noturības mehānisma plāna papildinājumu
Līdzdalības veids
Publiskā apspriešana
Dokumenti
Rīkojuma projektsPlānošanas dokumenta projekts (Latvijas Atveseļošanas un noturības mehānisma plāna papildinājums)Plānošanas dokumenta projekts (Latvijas Atveseļošanas un noturības mehānisma plāna papildinājuma 1.pielikums - principa "Nenodarīt būtisku kaitējumu" novērtējums)Plānošanas dokumenta projekts (Latvijas Atveseļošanas un noturības mehānisma plāna papildinājuma 2.pielikums - rādītāji, izmaksas, ietekmes izvērtējums (latviešu valodā))Plānošanas dokumenta projekts (Latvijas Atveseļošanas un noturības mehānisma plāna papildinājuma 3.pielikums - rādītāji, izmaksas, ietekmes izvērtējums (angļu valodā))MK sēdes protokollēmuma projekts
Sākotnēji identificētās problēmas apraksts
Finanšu ministrija sadarbībā ar Latvijas Atveseļošanas un noturības mehānisma plāna īstenošanā atbildīgajām iestādēm ir izstrādājusi Latvijas Atveseļošanas un noturības mehānisma plāna papildinājumu (23-TA-1103), lai:
1. izstrādātu un ieviestu reformas un investīcijas par papildu finansējumu 198 134 302 EUR apmērā:
1.1. 8 501 144 EUR Latvijas Atveseļošanas un noturības mehānisma plāna mainīgās daļas finansējumu;
1.2. 123 797 035 EUR RePowerEU iniciatīvas piešķīrumu;
1.3. 65 836 123 EUR papildus finansējumu RePowerEU iniciatīvai:
1.3.1. 10 946 343 EUR no Brexit korekcijas rezerves instrumenta;
1.3.2. 54 889 780 EUR no Eiropas Savienības kohēzijas politikas programmas 2021.–2027.gadam;
2. veiktu atsevišķas nepieciešamās izmaiņas Latvijas Atveseļošanas un noturības mehānisma plānā saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes regulas Nr. 2021/241, ar ko izveido Atveseļošanas un noturības mehānismu 21.panta 1.punktu – objektīvu apstākļu dēļ.
1. izstrādātu un ieviestu reformas un investīcijas par papildu finansējumu 198 134 302 EUR apmērā:
1.1. 8 501 144 EUR Latvijas Atveseļošanas un noturības mehānisma plāna mainīgās daļas finansējumu;
1.2. 123 797 035 EUR RePowerEU iniciatīvas piešķīrumu;
1.3. 65 836 123 EUR papildus finansējumu RePowerEU iniciatīvai:
1.3.1. 10 946 343 EUR no Brexit korekcijas rezerves instrumenta;
1.3.2. 54 889 780 EUR no Eiropas Savienības kohēzijas politikas programmas 2021.–2027.gadam;
2. veiktu atsevišķas nepieciešamās izmaiņas Latvijas Atveseļošanas un noturības mehānisma plānā saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes regulas Nr. 2021/241, ar ko izveido Atveseļošanas un noturības mehānismu 21.panta 1.punktu – objektīvu apstākļu dēļ.
Mērķa apraksts
Nepieciešams atbalstīt Latvijas Atveseļošanas un noturības mehānisma plāna papildinājuma apstiprināšanu, lai saņemtu papildus finansējumu 198 134 302 EUR apmērā.
Politikas jomas
Eiropas Savienības fondi un citi ārvalstu finanšu instrumenti
Teritorija
Latvija
Norises laiks
18.05.2023. - 01.06.2023.
Informācija
Pamatojoties uz Ministru kabineta 2009.gada 15.augusta noteikumiem Nr.970 “Sabiedrības līdzdalības kārtība attīstības plānošanas procesā” sabiedrībai tiek dota iespēja rakstiski sniegt viedokli par Ministru kabineta rīkojumu tā izstrādes un saskaņošanas procesā.
Fiziskās personas
JāSkaidrojums un ietekme
-
Juridiskās personas
JāSkaidrojums un ietekme
-
Sagatavoja
Laura Naudiņa (FM)
Atbildīgā persona
Baiba Bāne (FM)
Izsludināšanas datums
18.05.2023. 14:17
Iesniegtie iebildumi / priekšlikumi
Iebilduma / priekšlikuma iesniedzējs
Iebilduma / priekšlikuma būtība
Iesniegts
Maksis Apinis - "Zaļā brīvība"
Biedrības “Zaļā brīvība” priekšlikumi un iebildumi Latvijas Atveseļošanas un noturības mehānisma plāna papildinājumiem un izmaiņām
1) Izsakām bažas par iecerēto investīciju “Patērētās dabasgāzes zaļināšana, izveidojot reģionālos biometāna ievades punktus”, kas ietverta REPowerEU sadaļā investīcijā 7.1.1.1.i. “Elektroenerģijas pārvades un sadales tīklu modernizācija un AER īpatsvara palielināšana energoapgādes sistēmā”. Kaut arī biometāna piejaukuma vairošana dabasgāzes sistēmā radītu, kaut nelielu, tomēr tūlītēju CO2 emisiju samazinājumu, tomēr maz ticams, ka biometāns nākotnē varētu aizstāt dabasgāzi pilnībā, tādā apmērā, kādā prognozējama gāzveida kurināmā izmantošana, arī situācijā, ja nenotiek valsts vadīta mērķtiecīga pāreja uz elektrificētiem risinājumiem. Līdz ar to investīcijas plašas gāzveida kurināmā sistēmas uzturēšanā var paildzināt fosilās dabasgāzes izmantošanu enerģētikā. Mūsuprāt, publiskajām investīcijām jātiek orientētām uz elektrifikācijas veicināšanu siltumapgādē, piemēram, individuālajiem un industriālajiem siltumsūkņiem. Vienlaikus pieaugot to iedzīvotāju īpatsvaram, kas no dabasgāzes atsakās par labu citām tehnoloģijām, gāzveida kurināmā infrastruktūras uzturēšana kļūs aizvien nerentablāka. Atbalstām biogāzes ražošanu no dažāda veida atkritumiem, tā samazinot piesārņojumu, un tās racionālu izmantošanu tur, kur elektrifikācija ir apgrūtināta vai neiespējama. Tomēr investīcijām biometāna infrastuktūrā nevajadzētu novērst uzmanību (un investīcijas) no nepieciešamības pēc iespējas ātrāk pāriet uz elektrificētiem risinājumiem siltumapgādē.
Turklāt biogāzes ražošana ir cieši saistīta ar gaļas un piena ražošanu, kas, būdama ar lielu negatīvu ietekmi uz klimata pārmaiņām, ceļā uz klimatneitralitāti būs jāsamazina, pamazām mainot iedzīvotāju paradumus.
2) Neatbalstām ierosinātās izmaiņas 3.1.1.1.i. investīcijā “Valsts reģionālo un vietējo autoceļu tīkla uzlabošana”, kurā tiek svītroti investīcijas rādītāji Nr.87 un Nr.88 jeb septiņu bezizmešu bateriju elektrovilcienu iegāde un piegāde un 21 bezizmešu pilsētas sabiedriskā transporta vienību (elektroautobusu un tramvaju) piegāde Rīgas metropoles areāla tīklam. Izsvītrošanas pamatojumā ir minēts, ka “tie dublējas ar 1.1.1.1.i.1. un 1.1.1.2.i.1.pasākuma rādītājiem, un konkrētie rādītāji tiks sasniegti 1.komponentes ietvaros”. Tomēr šie rādītāji netiks sasniegti minēto pasākumu ietvaros, jo:
2.1. Esošajā aprakstā starp 1.1.1.1.i.1. un 1.1.1.2.i.1. pasākumiem nemaz nav iecerēta bezizmešu bateriju elektrovilcienu iegāde un piegāde. Tādējādi, svītrojot tos 3.1.1.1.i. investīcijā, nekur vairs nav paredzēta šada investīcija.
2.2. Pārējie rādītāji - 21 bezizmešu pilsētas sabiedriskā transporta vienību (elektroautobusu un tramvaju) piegāde - arī netiks sasniegti 1.1.1.1.i.1. un 1.1.1.2.i.1. pasākumu ietvaros, jo līdz ar grozījumiem tiem jau tā tiek samazināti sasniedzamie rādītāji (objektīvu iemeslu dēļ). Tikai tad, ja šiem 1.1.1.1.i.1. un 1.1.1.2.i.1. pasākumiem pieaugtu sasniedzamie rādītāji vai tie vismaz nesamazinātos, tad varētu uzskatīt, ka minēto rādītāju izslēgšana no 3.1.1.1.i. investīcijas neietekmētu kopējos sasniegtos rādītājus transporta sektora emisiju samazināšanā.
Šobrīd 3.1.1.1.i. investīcijas rādītājs “valsts reģionālo un vietējo ceļu renovāciju un rekonstrukciju 210 km garumā” netiek samazināts uz to pasākumu rēķina, kas būtu radījis SEG emisiju samazinājumu transporta nozarē.
Aicinām uzlabot skaidrojumu par to, kā investīciju rādītāju Nr.87 un Nr.88 izslēgšana no 3.1.1.1.i. investīcijas tiks kompensēta ar 1.1.1.1.i.1. un 1.1.1.2.i.1. pasākumos plānotajām, īstenotajām investīcijām.
3) Neatbalstām ierosinātās izmaiņas investīcijā 1.2.1.2.i. “Energoefektivitātes paaugstināšana uzņēmējdarbībā (ietverot pāreju uz atjaunojamo energoresursu tehnoloģiju izmantošanu siltumapgādē un pētniecības un attīstības aktivitātes (t.sk. bioekonomikā)”, papildinot 322. un 402. paragrāfā ar atbalstu mazemisiju transportlīdzekļiem (hibrīdautomašīnām), nevis tikai “nulles-emisiju transportlīdzekļu iegādei”. Publiskajām investīcijām būtu jādod tirgum skaidrs signāls, ka autotransporta nozarei jāvirzās uz pilnīgi dekarbonizāciju. Kaut arī, kā norādīts pamatojumā, rinda uz elektroauto iegādi ir relatīvi gara un hibrīdauto paredzēta zemāka finansiālā atbalsta intensitāte (turklāt tikai hibrīdauto zem 50g CO2/km), uzskatām, ka transporta nozares dekarbonizācijā iespējami efektīvāki pasākumi, nekā atbalsts hibrīdauto.
Ierosinām hibrīdauto vietā atbalstu paredzēt elektriskajiem mikromobilitātes pārvietošanās līdzekļiem, piemēram, elektriskajiem velosipēdiem vai arī potenciāli neapgūtos līdzekļus pārvirzīt uz citu pasākumu, kas veltīts sabiedriskā transporta uzlabošanai, dekarbonizācijai.
4) Grozījumu plānā minēts, ka Latvija neplāno izmantot aizdevuma atbalstu, kas ir pieejams līdz pat 2 miljardiem EUR. Latvijai milzīgs izaicinājums ir dzīvojamā fonda atjaunošana, energoefektivitātes uzlabošana un ar šobrīd paredzēto finansējumu no Kohēzijas fondiem un Atveseļošanās fonda ir daudzkārt par maz, lai īstenotu nepieciešamo trajektoriju virzībā uz ēku sektora dekarbonizāciju, uz klimatneitralitāti. Turklāt šobrīd nepieciešams galvenokārt nevis papildu finansējums pašiem renovācijas projektiem (ņemot vērā šī fonda īstenošanas ierobežoto laika nogriezni un pieteikšanās pasivitāti no iedzīvotāju puses), bet programmu dažādošana, lai novērstu tos “pudeles kaklus”, kas šobrīd neveicina iedzīvotājus lemt par ēku renovācijas uzsākšanu. Daudzdzīvokļu ēku renovācija ir aktivitāte, kas ne tikai rada drošu CO2 emisiju samazinājumu relatīvi īsā termiņā, bet sniedz būtisku atdevi arī kopējai ekonomiskajai situācijai, mazinot nepieciešamību pēc energoresursu importa, samazinot pašvaldību izdevumus, kas rodas, palīdzot mazturīgajai sabiedrības daļai segt ar mājokli saistītos izdevumus, veicinot ekonomisko aktivitāti būvniecības sektorā, kā arī uzlabojot iedzīvotāju pirktspēju ilgākā termiņā. Latvijai būtu jāizmanto izdevīgas aizņemšanās iespējas investīcijām, kuras ar augstu garantiju sniegs pozitīvu atdevi vietējai ekonomikai.
Ierosinām izmantot aizdevuma iespēju, lai īstenotu sekojošas vai līdzvērtīgas programmas:
4.1. Programmu pašvaldībām, lai gūtu atbalstu vienas pieturas aģentūru izveidei, kapacitātes vairošanai (tai skaitā, piemēram, projektu vadītāju izglītošanai un algošanai, kas palīdzētu daudzdzīvokļu māju iedzīvotāju kopienām veiksmīgi iziet cauri pieteikšanās un realizācijas procesiem).
4.2. Konkursus vairāku viena tipa daudzdzīvokļu māju nosiltināšanai viena iepirkuma ietvaros, ietverot arī siltinājuma elementu masveida ražošanu, līdzīgi, kā tiek īstenots Igaunijā, tādējādi samazinot izmaksas un paātrinot nosiltināšanas procesu.
4.3. Mērķētas atbalsta shēmas (ne tikai augstāka atbalsta intensitāte) ēku renovācijai mazturīgākajai sabiedrības daļai, it sevišķi daudzdzīvokļu ēkās, kurās ir pašvaldībām piederoši dzīvokļi.
5) Izsakām bažas par izmaiņām investīcijā “1.3.1.2.i. Investīcijas plūdu risku mazināšanas infrastruktūrā”:
Grozījumu plānā ietverts jauns projekts - “Valsts nozīmes ūdensnoteka Bolupe Balvu novadā”, kura “Nonodarīt būtisku kaitējumu” principa izvērtējumā teikts, ka “pasākumam nebūs kaitīgas ietekmes uz bioloģisko daudzveidību un ekosistēmām, jo: prioritāri tiks īstenoti “zaļās infrastruktūras” risinājumi, vai arī kombinētās infrastruktūras izbūve, kas papildināta ar dabā balstītu risinājumu elementiem; jebkurš sugu traucējums vai negatīva ietekme uz dzīvotnēm ārpus šīm vietām gan būvniecības, gan ekspluatācijas posmā tiks novērsta, veicot nepieciešamās profilakses un mazināšanas darbības; plānotajiem pasākumiem tiks veikts ietekmes uz vidi novērtējums normatīvo aktu noteiktajā apjomā; tas atbilst Dzīvotņu un putnu direktīvas prasībām; pasākums mazinās negatīvo ietekmi uz bioloģisko daudzveidību.” Vēlamies norādīt, ka šim projektam ir iespējama būtiska ietekme uz bioloģisko daudzveidību un tieši pieguļošajām Natura 2000 teritorijām (Lubāna mitrāju). Konkrētie riski ir plaši aprakstīti 03.04.2023 Vides Konsultatīvās padomes vēstulē Nr.1-11 “Par valsts nozīmes ūdensnotekas Bolupe atjaunošanas projektu pik. 88/00-358/00”. Lai gan Valsts Vides dienests jau šobrīd ir lēmis, ka projektam tiks veikts sākotnējais ietekmes uz vidi novērtējums, vēlamies uzsvērt, ka atbilstoši Eiropas Savienības Dzīvotņu direktīvas 6. panta 3. punktam, arī pašam Latvijas Atveseļošanas fonda plānam vai to grozījumiem ir nepieciešams veikt novērtējumu ietekmei uz Natura 2000 teritorijām, ja ir risks ka šīs teritorijas varētu tikt negatīvi ietekmētas plāna ievēšanas gaitā. Šāds novērtējums netika iekļauts Finanšu ministrijas veiktajā 2021. gada oktobra stratēģiskajā ietemes uz vidi novērtējumā, neskatoties uz to, ka sākotnēji investīcijā bija iekļauti vairāki projekti Natura 2000 teritorijās. Tas nav pievienots arī šiem grozījumiem attiecībā uz Bolupi.
Grozījumu plānā minēts, ka “sarunās ar Eiropas Komisiju 2023.gada 12.janvārī tika izrunāta iespēja par elastīgu projektu nomaiņu gadījumos, kad projektu īstenošanas riska palielinājuma (laika izteiksmē) dēļ vai būtisku klimatisku apstākļu (neparedzētu lietavu vai plūdu) dēļ tiek apdraudēta investīciju projektu īstenošana kopumā. Eiropas komisijas eksperti neiebilda šādai pamatotai jautājuma risinājuma iespējai.” Norādām, ka elastīgas objektu maiņas gadījumā jauniem objektiem arī ir nepieciešams “Nenodarīt būtisku kaitējumu” principa izvērtējums, kā arī nepieciešams nodrošināt caurspīdīgumu un dot iespēju sabiedrības līdzdalībai.
Grozījumos ir norādīts, ka investīcijas projektu skaits tika samazināts no 29 uz 21. Ir pievienoti “Nenodarīt būtisku kaitējumu” principa izvērtējumi pieciem jauniem projektiem, taču nav minēts, kuri projekti ir izņemti ārā no investīcijas, līdz ar to nav saprotams, kāds ir aktuālais, pilnais projektu saraksts, kas tiks finansēts šajā investīcijā.
Atveseļošanas un noturības mehānisma plāna 2021.-2026. gadam (turpmāk – ANM plāna) 1.pielikumā principa “Nenodarīt būtisku kaitējumu” novērtējumā attiecībā uz aktivitāti “1.3.1.2.i. Investīcijas plūdu risku mazināšanas infrastruktūrā, t.sk polderu sūkņu staciju atjaunošana, aizsargdambju atjaunošana, potamālo upju regulēto posmu atjaunošana” cita starpā minēts, ka pasākumam nebūs kaitīgas ietekmes uz bioloģisko daudzveidību un ekosistēmām, jo prioritāri tiks īstenoti “zaļās infrastruktūras” risinājumi, vai arī kombinētās infrastruktūras izbūve, kas papildināta ar dabā balstītu risinājumu elementiem un pasākums mazinās negatīvo ietekmi uz bioloģisko daudzveidību.” Zaļā infrastruktūra tiek definēta kā “stratēģiski plānots pilnīgi vai daļēji dabisku teritoriju tīkls kombinācijā ar citiem vides objektiem, kas ir izveidots un tiek pārvaldīts, lai sniegtu plašu ekosistēmu pakalpojumu klāstu. Tas ietver zaļās zonas (vai zilās, ja attiecas uz ūdens ekosistēmām) un citus fiziskus elementus sauszemes (tostarp piekrastes) un jūras teritorijās.” (Eiropas Komisija, COM/2013/0249). Piemēram, arī ganības un ilgtspējīgi apsaimniekoti zālāji, meža zemes, upes un palienes ir zaļās infrastruktūras elementi (Eiropas Vides Aģentūra un EK, ClimatAdapt). Starp šobrīd investīcijā (sākotnējā plānā vai grozījumos) iekļautajiem projektiem pēc mums pieejamās informācijas nav neviens projekts, kurā tiktu plānota esošo palieņu un citu mitrāju, dabisku upju posmu vai citu biotopu sistēmiska integrācija. Šo dzīvotņu loma ir atzīta arī ES Plūdu direktīvā, kurā uzsvērts, “ka plūdu risku pārvaldības plānos upēm ir jādod vairāk vietas un jāapsver, kur iespējams, upju palieņu apsaimniekošana un/vai atjaunošana”. Turklāt nesens EK Kopējā pētniecības centra pētījums arī secina, ka ūdens “aiztures zonas” (aut. piez. - tostarp, palienes un citi mitrāji) ir ekonomiski viens no pamatotākajiem risinājumiem. Papildu tam, pēdējā Ziņojumā Eiropas Komisijai par ES nozīmes biotopu (dzīvotņu) un sugu aizsardzības stāvokli Latvijā ir norādīts, ka vairākiem ES aizsargājamajiem biotopiem, kas ir saistīti ar upēm un to periodisku applūšanu (6450 ‘Palieņu zālāji’, 3260 ‘Upju straujteces vai dabiski upju posmi’, 9080* ‘Staignāju meži”) ir nelabvēlīgs-nepietiekams vai nelabvēlīgs-slikts aizsardzības stāvoklis, turklāt ES Biodaudzveidības stratēģija 2030 un ES Zaļais kurss paredz šo biotopu atjaunošanu lielā mērogā. Līdz ar to, atveseļošanās un noturības mehānisma plāna papildinājumos būtu nepieciešams atbalstīt vairāk projektu, kuri uzlabo šo dabas elementu stāvokli, reizē mazinot arī plūdu risku upju sateces baseinos.
1) Izsakām bažas par iecerēto investīciju “Patērētās dabasgāzes zaļināšana, izveidojot reģionālos biometāna ievades punktus”, kas ietverta REPowerEU sadaļā investīcijā 7.1.1.1.i. “Elektroenerģijas pārvades un sadales tīklu modernizācija un AER īpatsvara palielināšana energoapgādes sistēmā”. Kaut arī biometāna piejaukuma vairošana dabasgāzes sistēmā radītu, kaut nelielu, tomēr tūlītēju CO2 emisiju samazinājumu, tomēr maz ticams, ka biometāns nākotnē varētu aizstāt dabasgāzi pilnībā, tādā apmērā, kādā prognozējama gāzveida kurināmā izmantošana, arī situācijā, ja nenotiek valsts vadīta mērķtiecīga pāreja uz elektrificētiem risinājumiem. Līdz ar to investīcijas plašas gāzveida kurināmā sistēmas uzturēšanā var paildzināt fosilās dabasgāzes izmantošanu enerģētikā. Mūsuprāt, publiskajām investīcijām jātiek orientētām uz elektrifikācijas veicināšanu siltumapgādē, piemēram, individuālajiem un industriālajiem siltumsūkņiem. Vienlaikus pieaugot to iedzīvotāju īpatsvaram, kas no dabasgāzes atsakās par labu citām tehnoloģijām, gāzveida kurināmā infrastruktūras uzturēšana kļūs aizvien nerentablāka. Atbalstām biogāzes ražošanu no dažāda veida atkritumiem, tā samazinot piesārņojumu, un tās racionālu izmantošanu tur, kur elektrifikācija ir apgrūtināta vai neiespējama. Tomēr investīcijām biometāna infrastuktūrā nevajadzētu novērst uzmanību (un investīcijas) no nepieciešamības pēc iespējas ātrāk pāriet uz elektrificētiem risinājumiem siltumapgādē.
Turklāt biogāzes ražošana ir cieši saistīta ar gaļas un piena ražošanu, kas, būdama ar lielu negatīvu ietekmi uz klimata pārmaiņām, ceļā uz klimatneitralitāti būs jāsamazina, pamazām mainot iedzīvotāju paradumus.
2) Neatbalstām ierosinātās izmaiņas 3.1.1.1.i. investīcijā “Valsts reģionālo un vietējo autoceļu tīkla uzlabošana”, kurā tiek svītroti investīcijas rādītāji Nr.87 un Nr.88 jeb septiņu bezizmešu bateriju elektrovilcienu iegāde un piegāde un 21 bezizmešu pilsētas sabiedriskā transporta vienību (elektroautobusu un tramvaju) piegāde Rīgas metropoles areāla tīklam. Izsvītrošanas pamatojumā ir minēts, ka “tie dublējas ar 1.1.1.1.i.1. un 1.1.1.2.i.1.pasākuma rādītājiem, un konkrētie rādītāji tiks sasniegti 1.komponentes ietvaros”. Tomēr šie rādītāji netiks sasniegti minēto pasākumu ietvaros, jo:
2.1. Esošajā aprakstā starp 1.1.1.1.i.1. un 1.1.1.2.i.1. pasākumiem nemaz nav iecerēta bezizmešu bateriju elektrovilcienu iegāde un piegāde. Tādējādi, svītrojot tos 3.1.1.1.i. investīcijā, nekur vairs nav paredzēta šada investīcija.
2.2. Pārējie rādītāji - 21 bezizmešu pilsētas sabiedriskā transporta vienību (elektroautobusu un tramvaju) piegāde - arī netiks sasniegti 1.1.1.1.i.1. un 1.1.1.2.i.1. pasākumu ietvaros, jo līdz ar grozījumiem tiem jau tā tiek samazināti sasniedzamie rādītāji (objektīvu iemeslu dēļ). Tikai tad, ja šiem 1.1.1.1.i.1. un 1.1.1.2.i.1. pasākumiem pieaugtu sasniedzamie rādītāji vai tie vismaz nesamazinātos, tad varētu uzskatīt, ka minēto rādītāju izslēgšana no 3.1.1.1.i. investīcijas neietekmētu kopējos sasniegtos rādītājus transporta sektora emisiju samazināšanā.
Šobrīd 3.1.1.1.i. investīcijas rādītājs “valsts reģionālo un vietējo ceļu renovāciju un rekonstrukciju 210 km garumā” netiek samazināts uz to pasākumu rēķina, kas būtu radījis SEG emisiju samazinājumu transporta nozarē.
Aicinām uzlabot skaidrojumu par to, kā investīciju rādītāju Nr.87 un Nr.88 izslēgšana no 3.1.1.1.i. investīcijas tiks kompensēta ar 1.1.1.1.i.1. un 1.1.1.2.i.1. pasākumos plānotajām, īstenotajām investīcijām.
3) Neatbalstām ierosinātās izmaiņas investīcijā 1.2.1.2.i. “Energoefektivitātes paaugstināšana uzņēmējdarbībā (ietverot pāreju uz atjaunojamo energoresursu tehnoloģiju izmantošanu siltumapgādē un pētniecības un attīstības aktivitātes (t.sk. bioekonomikā)”, papildinot 322. un 402. paragrāfā ar atbalstu mazemisiju transportlīdzekļiem (hibrīdautomašīnām), nevis tikai “nulles-emisiju transportlīdzekļu iegādei”. Publiskajām investīcijām būtu jādod tirgum skaidrs signāls, ka autotransporta nozarei jāvirzās uz pilnīgi dekarbonizāciju. Kaut arī, kā norādīts pamatojumā, rinda uz elektroauto iegādi ir relatīvi gara un hibrīdauto paredzēta zemāka finansiālā atbalsta intensitāte (turklāt tikai hibrīdauto zem 50g CO2/km), uzskatām, ka transporta nozares dekarbonizācijā iespējami efektīvāki pasākumi, nekā atbalsts hibrīdauto.
Ierosinām hibrīdauto vietā atbalstu paredzēt elektriskajiem mikromobilitātes pārvietošanās līdzekļiem, piemēram, elektriskajiem velosipēdiem vai arī potenciāli neapgūtos līdzekļus pārvirzīt uz citu pasākumu, kas veltīts sabiedriskā transporta uzlabošanai, dekarbonizācijai.
4) Grozījumu plānā minēts, ka Latvija neplāno izmantot aizdevuma atbalstu, kas ir pieejams līdz pat 2 miljardiem EUR. Latvijai milzīgs izaicinājums ir dzīvojamā fonda atjaunošana, energoefektivitātes uzlabošana un ar šobrīd paredzēto finansējumu no Kohēzijas fondiem un Atveseļošanās fonda ir daudzkārt par maz, lai īstenotu nepieciešamo trajektoriju virzībā uz ēku sektora dekarbonizāciju, uz klimatneitralitāti. Turklāt šobrīd nepieciešams galvenokārt nevis papildu finansējums pašiem renovācijas projektiem (ņemot vērā šī fonda īstenošanas ierobežoto laika nogriezni un pieteikšanās pasivitāti no iedzīvotāju puses), bet programmu dažādošana, lai novērstu tos “pudeles kaklus”, kas šobrīd neveicina iedzīvotājus lemt par ēku renovācijas uzsākšanu. Daudzdzīvokļu ēku renovācija ir aktivitāte, kas ne tikai rada drošu CO2 emisiju samazinājumu relatīvi īsā termiņā, bet sniedz būtisku atdevi arī kopējai ekonomiskajai situācijai, mazinot nepieciešamību pēc energoresursu importa, samazinot pašvaldību izdevumus, kas rodas, palīdzot mazturīgajai sabiedrības daļai segt ar mājokli saistītos izdevumus, veicinot ekonomisko aktivitāti būvniecības sektorā, kā arī uzlabojot iedzīvotāju pirktspēju ilgākā termiņā. Latvijai būtu jāizmanto izdevīgas aizņemšanās iespējas investīcijām, kuras ar augstu garantiju sniegs pozitīvu atdevi vietējai ekonomikai.
Ierosinām izmantot aizdevuma iespēju, lai īstenotu sekojošas vai līdzvērtīgas programmas:
4.1. Programmu pašvaldībām, lai gūtu atbalstu vienas pieturas aģentūru izveidei, kapacitātes vairošanai (tai skaitā, piemēram, projektu vadītāju izglītošanai un algošanai, kas palīdzētu daudzdzīvokļu māju iedzīvotāju kopienām veiksmīgi iziet cauri pieteikšanās un realizācijas procesiem).
4.2. Konkursus vairāku viena tipa daudzdzīvokļu māju nosiltināšanai viena iepirkuma ietvaros, ietverot arī siltinājuma elementu masveida ražošanu, līdzīgi, kā tiek īstenots Igaunijā, tādējādi samazinot izmaksas un paātrinot nosiltināšanas procesu.
4.3. Mērķētas atbalsta shēmas (ne tikai augstāka atbalsta intensitāte) ēku renovācijai mazturīgākajai sabiedrības daļai, it sevišķi daudzdzīvokļu ēkās, kurās ir pašvaldībām piederoši dzīvokļi.
5) Izsakām bažas par izmaiņām investīcijā “1.3.1.2.i. Investīcijas plūdu risku mazināšanas infrastruktūrā”:
Grozījumu plānā ietverts jauns projekts - “Valsts nozīmes ūdensnoteka Bolupe Balvu novadā”, kura “Nonodarīt būtisku kaitējumu” principa izvērtējumā teikts, ka “pasākumam nebūs kaitīgas ietekmes uz bioloģisko daudzveidību un ekosistēmām, jo: prioritāri tiks īstenoti “zaļās infrastruktūras” risinājumi, vai arī kombinētās infrastruktūras izbūve, kas papildināta ar dabā balstītu risinājumu elementiem; jebkurš sugu traucējums vai negatīva ietekme uz dzīvotnēm ārpus šīm vietām gan būvniecības, gan ekspluatācijas posmā tiks novērsta, veicot nepieciešamās profilakses un mazināšanas darbības; plānotajiem pasākumiem tiks veikts ietekmes uz vidi novērtējums normatīvo aktu noteiktajā apjomā; tas atbilst Dzīvotņu un putnu direktīvas prasībām; pasākums mazinās negatīvo ietekmi uz bioloģisko daudzveidību.” Vēlamies norādīt, ka šim projektam ir iespējama būtiska ietekme uz bioloģisko daudzveidību un tieši pieguļošajām Natura 2000 teritorijām (Lubāna mitrāju). Konkrētie riski ir plaši aprakstīti 03.04.2023 Vides Konsultatīvās padomes vēstulē Nr.1-11 “Par valsts nozīmes ūdensnotekas Bolupe atjaunošanas projektu pik. 88/00-358/00”. Lai gan Valsts Vides dienests jau šobrīd ir lēmis, ka projektam tiks veikts sākotnējais ietekmes uz vidi novērtējums, vēlamies uzsvērt, ka atbilstoši Eiropas Savienības Dzīvotņu direktīvas 6. panta 3. punktam, arī pašam Latvijas Atveseļošanas fonda plānam vai to grozījumiem ir nepieciešams veikt novērtējumu ietekmei uz Natura 2000 teritorijām, ja ir risks ka šīs teritorijas varētu tikt negatīvi ietekmētas plāna ievēšanas gaitā. Šāds novērtējums netika iekļauts Finanšu ministrijas veiktajā 2021. gada oktobra stratēģiskajā ietemes uz vidi novērtējumā, neskatoties uz to, ka sākotnēji investīcijā bija iekļauti vairāki projekti Natura 2000 teritorijās. Tas nav pievienots arī šiem grozījumiem attiecībā uz Bolupi.
Grozījumu plānā minēts, ka “sarunās ar Eiropas Komisiju 2023.gada 12.janvārī tika izrunāta iespēja par elastīgu projektu nomaiņu gadījumos, kad projektu īstenošanas riska palielinājuma (laika izteiksmē) dēļ vai būtisku klimatisku apstākļu (neparedzētu lietavu vai plūdu) dēļ tiek apdraudēta investīciju projektu īstenošana kopumā. Eiropas komisijas eksperti neiebilda šādai pamatotai jautājuma risinājuma iespējai.” Norādām, ka elastīgas objektu maiņas gadījumā jauniem objektiem arī ir nepieciešams “Nenodarīt būtisku kaitējumu” principa izvērtējums, kā arī nepieciešams nodrošināt caurspīdīgumu un dot iespēju sabiedrības līdzdalībai.
Grozījumos ir norādīts, ka investīcijas projektu skaits tika samazināts no 29 uz 21. Ir pievienoti “Nenodarīt būtisku kaitējumu” principa izvērtējumi pieciem jauniem projektiem, taču nav minēts, kuri projekti ir izņemti ārā no investīcijas, līdz ar to nav saprotams, kāds ir aktuālais, pilnais projektu saraksts, kas tiks finansēts šajā investīcijā.
Atveseļošanas un noturības mehānisma plāna 2021.-2026. gadam (turpmāk – ANM plāna) 1.pielikumā principa “Nenodarīt būtisku kaitējumu” novērtējumā attiecībā uz aktivitāti “1.3.1.2.i. Investīcijas plūdu risku mazināšanas infrastruktūrā, t.sk polderu sūkņu staciju atjaunošana, aizsargdambju atjaunošana, potamālo upju regulēto posmu atjaunošana” cita starpā minēts, ka pasākumam nebūs kaitīgas ietekmes uz bioloģisko daudzveidību un ekosistēmām, jo prioritāri tiks īstenoti “zaļās infrastruktūras” risinājumi, vai arī kombinētās infrastruktūras izbūve, kas papildināta ar dabā balstītu risinājumu elementiem un pasākums mazinās negatīvo ietekmi uz bioloģisko daudzveidību.” Zaļā infrastruktūra tiek definēta kā “stratēģiski plānots pilnīgi vai daļēji dabisku teritoriju tīkls kombinācijā ar citiem vides objektiem, kas ir izveidots un tiek pārvaldīts, lai sniegtu plašu ekosistēmu pakalpojumu klāstu. Tas ietver zaļās zonas (vai zilās, ja attiecas uz ūdens ekosistēmām) un citus fiziskus elementus sauszemes (tostarp piekrastes) un jūras teritorijās.” (Eiropas Komisija, COM/2013/0249). Piemēram, arī ganības un ilgtspējīgi apsaimniekoti zālāji, meža zemes, upes un palienes ir zaļās infrastruktūras elementi (Eiropas Vides Aģentūra un EK, ClimatAdapt). Starp šobrīd investīcijā (sākotnējā plānā vai grozījumos) iekļautajiem projektiem pēc mums pieejamās informācijas nav neviens projekts, kurā tiktu plānota esošo palieņu un citu mitrāju, dabisku upju posmu vai citu biotopu sistēmiska integrācija. Šo dzīvotņu loma ir atzīta arī ES Plūdu direktīvā, kurā uzsvērts, “ka plūdu risku pārvaldības plānos upēm ir jādod vairāk vietas un jāapsver, kur iespējams, upju palieņu apsaimniekošana un/vai atjaunošana”. Turklāt nesens EK Kopējā pētniecības centra pētījums arī secina, ka ūdens “aiztures zonas” (aut. piez. - tostarp, palienes un citi mitrāji) ir ekonomiski viens no pamatotākajiem risinājumiem. Papildu tam, pēdējā Ziņojumā Eiropas Komisijai par ES nozīmes biotopu (dzīvotņu) un sugu aizsardzības stāvokli Latvijā ir norādīts, ka vairākiem ES aizsargājamajiem biotopiem, kas ir saistīti ar upēm un to periodisku applūšanu (6450 ‘Palieņu zālāji’, 3260 ‘Upju straujteces vai dabiski upju posmi’, 9080* ‘Staignāju meži”) ir nelabvēlīgs-nepietiekams vai nelabvēlīgs-slikts aizsardzības stāvoklis, turklāt ES Biodaudzveidības stratēģija 2030 un ES Zaļais kurss paredz šo biotopu atjaunošanu lielā mērogā. Līdz ar to, atveseļošanās un noturības mehānisma plāna papildinājumos būtu nepieciešams atbalstīt vairāk projektu, kuri uzlabo šo dabas elementu stāvokli, reizē mazinot arī plūdu risku upju sateces baseinos.
01.06.2023. 15:49