Projekta ID/ Uzdevuma numurs
Tiesību akta/ diskusiju dokumenta nosaukums
Grozījumi Grāmatvedības likumā
Līdzdalības veids
Publiskā apspriešana
Sākotnēji identificētās problēmas apraksts
1.Jāpārņem Eiropas Parlamenta un Padomes 2023.gada 13.decembra direktīva (ES) 2023/2864, ar ko attiecībā uz Eiropas vienotā piekļuves punkta izveidi un darbību groza konkrētas direktīvas -(Grozījums Direktīvā 2013/34/ES).
2. Grāmatvedības likumu paredzēts papildināt ar jaunu pantu par informācijas pieejamību Eiropas vienotajā piekļuves punktā (ESAP), iekļaujot tiesību normas, kas izriet no direktīvas 2023/2864 ar ko groza direktīvu 2013/34/ES.
2. Grāmatvedības likumu paredzēts papildināt ar jaunu pantu par informācijas pieejamību Eiropas vienotajā piekļuves punktā (ESAP), iekļaujot tiesību normas, kas izriet no direktīvas 2023/2864 ar ko groza direktīvu 2013/34/ES.
Mērķa apraksts
1. Nodrošināt, lai Ilgtspējas informācijas atklāšanas likuma subjektu un likuma “Par ieguves rūpniecībā vai pirmatnējo mežu izstrādē iesaistītu komercsabiedrību paziņojumiem par maksājumiem pārvaldes iestādēm” subjektu Valsts ieņēmumu dienestā (turpmāk - VID) iesniegtie un Latvijas Republikas Uzņēmumu reģistram (turpmāk - Uzņēmumu reģistrs) publiskošanai nodotie dokumenti tiek nodoti ESAP.
2. Precizēt Grāmatvedības likuma subjektus.
2. Precizēt Grāmatvedības likuma subjektus.
Politikas jomas
Grāmatvedība
Teritorija
Latvija
Norises laiks
09.06.2025. - 23.06.2025.
Informācija
-
Fiziskās personas
Nē
Juridiskās personas
JāSkaidrojums un ietekme
-
Sagatavoja
Dina Kucina (FM)
Atbildīgā persona
Baiba Bāne (FM)
Izsludināšanas datums
09.06.2025. 17:41
Iesniegtie iebildumi / priekšlikumi
Iebilduma / priekšlikuma iesniedzējs
Iebilduma / priekšlikuma būtība
Iesniegts
Biedrība "Latvijas Republikas ārpakalpojuma grāmatvežu asociācija"
LRĀGA pilnībā atbalsta izstrādāto likumprojektu “Grozījumi Grāmatvedības likumā” ar vienu iebildumu. Proti, ja minētais likums ir atvērts grozījumiem, LRĀGA joprojām uztur spēkā priekšlikumu par grozījumu veikšanu likumā saistībā ar e-rēķiniem.
Jau iepriekšējo grozījumu sakarā LRĀGA iesniedza konkrētus priekšlikumus, kuri diemžēl netika izskatīti un netika arī pausti pamatoti argumenti priekšlikumu noraidīšanai.
Gan LRĀGA biedri, gan arī aptaujātie nozares proefesionāļi uzskata, ka e-rēķinu sagatavošanas pienākuma uzlikšana visiem Grāmatvedības likuma subjektiem bez izņēmuma viennozīmīgi ir administratīvā sloga un vienlaicīgi arī administratīvo izdevumu palielināšana nevalstiskajām organizācijām, saimnieciskās darbības veicējiem un arī mazajiem komersantiem. Vēl jo vairāk, ka likumdošanas iniciators nav spējis izskaidrot ieguvumus šajā sakarā. Arī minēto e-rēķinu uzkrāšana un administrēšana Valsts ieņēmumu dienestā radīs papildus valsts budžeta izdevumus, šīs darbības finansējot.
Valsts ieņēmumu dienesta paustais skaidrojums, ka e-rēķinu ieviešana samazinās administratīvo slogu nodokļu maksātājiem, ka, piemēram, Valsts ieņēmumu dienests turpmāk bez nodokļu maksātāja līdzdalības varēs aprēķināt valsts budžetā maksājamo pievienotās vērtības nodokli, neiztur kritiku. Tikai ar e-rēķinu novirzīšanu uz Valsts ieņēmumu dienestu šāds mērķis nav sasniedzams. Tāpat nav saprotama Valsts ieņēmumu dienesta prasība savā datu bāzē saņemt un uzkrāt mega-lielu datu apjomu. Vēl jo vairāk, ka ievērojams apjoms saimniecisko darījumu vienalga paliks ārpus šīs datu bāzes. VID nesaņems informāciju par absolūti visiem nodokļu maksātāju darījumiem, jo attaisnojuma dokumenti ir arī EKA čeki mazumtirdzniecībā un apkalpojošā sfērā, kvītis, bezskaidras naudas pārskaitījumi (avansa rēķinu apmaksa), kases orderi un citi dokumenti. Paliek neatbildēts jautājums – kāds ir šī jaunieveduma mērķis, ja pilnvērtīga kontrole tāpat nav iespējama.
Spēkā esošie normatīvie akti jau pašlaik dod tiesības nodokļu administrācijai (VID) nodokļu aprēķināšanas un attiecīgas kontroles nolūkā no nodokļu maksātāja saņemt un iepazīties ar jebkuru grāmatvedības reģistros iekļauto attaisnojuma dokumentu. Kā jau minēts, šāds normatīvā akta regulējums ievērojami palielinās slodzi nodokļu administrācijai, kā arī šī mērķa īstenošanai būs nepieciešams atvēlēt ievērojamus valsts budžeta līdzekļus. Tā vietā, lai birokrātiju samazinātu, valsts mērogā tiek plānotas arvien jaunas birokrātiskas procedūras, kuras ne tikai palielina un arī sadārdzina administratīvo slogu nodokļu maksātājiem (pašnodarbinātām personām, nevalstiskajām organizācijām, komersantiem, arī no valsts budžeta finansētām institūcijām un pašvaldībām), bet arī, mūsuprāt, nevajadzīgi palielina valsts budžeta izdevumus, kurus sedz nodokļu maksātāji.
Uzskatām, ka tas “mazos” uzņēmējus nostādīs nevienlīdzīgā situācijā un faktiski kropļos konkurenci. Tāpēc iesakām no minētā pienākuma atbrīvot saimnieciskās darbības veicējus, individuālos uzņēmumus un individuālos komersantus, zemnieku un zvejnieku saimniecības, nevalstiskās organizācijas (biedrības, nodibinājumi, arodbiedrības, reliģiskās organizācijas) un noteikt komersantu gradāciju, e-rēķina obligātās prasības neattiecināt uz šo nodokļu maksātāju segmentu.
LRĀGA papildus priekšlikums likumprojektam:
Priekšlikums – papildināt:
11.pants
(16) Atkāpties no šā panta četrpadsmitajā daļā noteiktās prasības par strukturētu elektronisko rēķinu noformēšanu var:
...
4) komersanti, kuri Gada pārskatu un konsolidēto gada pārskatu likumā klasificēti kā mikrosabiedrības, kā arī saimnieciskās darbības veicēji, individuālie uzņēmumi un individuālie komersanti, zemnieku un zvejnieku saimniecības, nevalstiskās organizācijas (biedrības, nodibinājumi, arodbiedrības, reliģiskās organizācijas un tml).
LRĀGA Valdes priekšsēdētājs A.Droiskis
Jau iepriekšējo grozījumu sakarā LRĀGA iesniedza konkrētus priekšlikumus, kuri diemžēl netika izskatīti un netika arī pausti pamatoti argumenti priekšlikumu noraidīšanai.
Gan LRĀGA biedri, gan arī aptaujātie nozares proefesionāļi uzskata, ka e-rēķinu sagatavošanas pienākuma uzlikšana visiem Grāmatvedības likuma subjektiem bez izņēmuma viennozīmīgi ir administratīvā sloga un vienlaicīgi arī administratīvo izdevumu palielināšana nevalstiskajām organizācijām, saimnieciskās darbības veicējiem un arī mazajiem komersantiem. Vēl jo vairāk, ka likumdošanas iniciators nav spējis izskaidrot ieguvumus šajā sakarā. Arī minēto e-rēķinu uzkrāšana un administrēšana Valsts ieņēmumu dienestā radīs papildus valsts budžeta izdevumus, šīs darbības finansējot.
Valsts ieņēmumu dienesta paustais skaidrojums, ka e-rēķinu ieviešana samazinās administratīvo slogu nodokļu maksātājiem, ka, piemēram, Valsts ieņēmumu dienests turpmāk bez nodokļu maksātāja līdzdalības varēs aprēķināt valsts budžetā maksājamo pievienotās vērtības nodokli, neiztur kritiku. Tikai ar e-rēķinu novirzīšanu uz Valsts ieņēmumu dienestu šāds mērķis nav sasniedzams. Tāpat nav saprotama Valsts ieņēmumu dienesta prasība savā datu bāzē saņemt un uzkrāt mega-lielu datu apjomu. Vēl jo vairāk, ka ievērojams apjoms saimniecisko darījumu vienalga paliks ārpus šīs datu bāzes. VID nesaņems informāciju par absolūti visiem nodokļu maksātāju darījumiem, jo attaisnojuma dokumenti ir arī EKA čeki mazumtirdzniecībā un apkalpojošā sfērā, kvītis, bezskaidras naudas pārskaitījumi (avansa rēķinu apmaksa), kases orderi un citi dokumenti. Paliek neatbildēts jautājums – kāds ir šī jaunieveduma mērķis, ja pilnvērtīga kontrole tāpat nav iespējama.
Spēkā esošie normatīvie akti jau pašlaik dod tiesības nodokļu administrācijai (VID) nodokļu aprēķināšanas un attiecīgas kontroles nolūkā no nodokļu maksātāja saņemt un iepazīties ar jebkuru grāmatvedības reģistros iekļauto attaisnojuma dokumentu. Kā jau minēts, šāds normatīvā akta regulējums ievērojami palielinās slodzi nodokļu administrācijai, kā arī šī mērķa īstenošanai būs nepieciešams atvēlēt ievērojamus valsts budžeta līdzekļus. Tā vietā, lai birokrātiju samazinātu, valsts mērogā tiek plānotas arvien jaunas birokrātiskas procedūras, kuras ne tikai palielina un arī sadārdzina administratīvo slogu nodokļu maksātājiem (pašnodarbinātām personām, nevalstiskajām organizācijām, komersantiem, arī no valsts budžeta finansētām institūcijām un pašvaldībām), bet arī, mūsuprāt, nevajadzīgi palielina valsts budžeta izdevumus, kurus sedz nodokļu maksātāji.
Uzskatām, ka tas “mazos” uzņēmējus nostādīs nevienlīdzīgā situācijā un faktiski kropļos konkurenci. Tāpēc iesakām no minētā pienākuma atbrīvot saimnieciskās darbības veicējus, individuālos uzņēmumus un individuālos komersantus, zemnieku un zvejnieku saimniecības, nevalstiskās organizācijas (biedrības, nodibinājumi, arodbiedrības, reliģiskās organizācijas) un noteikt komersantu gradāciju, e-rēķina obligātās prasības neattiecināt uz šo nodokļu maksātāju segmentu.
LRĀGA papildus priekšlikums likumprojektam:
Priekšlikums – papildināt:
11.pants
(16) Atkāpties no šā panta četrpadsmitajā daļā noteiktās prasības par strukturētu elektronisko rēķinu noformēšanu var:
...
4) komersanti, kuri Gada pārskatu un konsolidēto gada pārskatu likumā klasificēti kā mikrosabiedrības, kā arī saimnieciskās darbības veicēji, individuālie uzņēmumi un individuālie komersanti, zemnieku un zvejnieku saimniecības, nevalstiskās organizācijas (biedrības, nodibinājumi, arodbiedrības, reliģiskās organizācijas un tml).
LRĀGA Valdes priekšsēdētājs A.Droiskis
19.06.2025. 12:06
Atlasīts 1 ieraksts.
Ierakstu skaits lapā25