Projekta ID/ Uzdevuma numurs
Tiesību akta/ diskusiju dokumenta nosaukums
Grozījumi likumā "Par zemes dzīlēm"
Līdzdalības veids
Publiskā apspriešana
Sākotnēji identificētās problēmas apraksts
Derīgo izrakteņu ieguve ir viens no būtiskākajiem zemes dzīļu izmantošanas veidiem. Tomēr šobrīd zemes dzīļu izmantošanai nepieciešamās informācijas un dokumentācijas sagatavošana, izvērtēšana un izsniegšana ir sarežģītāka, nekā tā varētu būt. Ņemot vērā pienākumu saņemt dažādu zemes dzīļu izmantošanas dokumentāciju, nodrošināt efektīvu ģeoloģiskās informācijas sistēmas uzturēšanu un funkcionalitāti nav iespējams. Papildus nereti nav salāgojama un pēc vienotas metodikas noteikta arī ģeotelpisko robežu un derīgo izrakteņu krājumu apjomu informācija starp atradņu pasu, ģeoloģiskās izpētes un derīgo izrakteņu krājumu aprēķina laukumiem, ieguves licenču, atļauju un ieguves limitu laukumiem, kā arī faktiskajām derīgo izrakteņu ieguves platību robežām dabā.
Mērķa apraksts
Likumprojekta mērķis ir vienkāršot administratīvās procedūras zemes dzīļu izmantošanas jomā, ņemot vērā zemes dzīļu izmantošanas sektora un valsts pārvaldes vajadzības – optimizēt un nodalīt iesaistīto institūciju funkcijas zemes dzīļu izmantošanas jomā un samazināt administratīvo slogu zemes dzīļu izmantošanai nepieciešamās dokumentācijas apjomus. Vienlaikus Likumprojekts risina jautājumus, kas saistīti ar ogļūdeņražu meklēšanas, izpētes un ieguves pārraudzību, ko rosinājusi Ekonomikas ministrija.
Politikas jomas
Vides aizsardzība
Teritorija
Visa Latvija
Norises laiks
26.09.2022. - 07.10.2022.
Informācija
Sabiedrības pārstāvji aicināti iesniegt rakstiskus viedokļus.
Fiziskās personas
JāSkaidrojums un ietekme
-
Juridiskās personas
JāSkaidrojums un ietekme
-
Sagatavoja
Natālija Slaidiņa (VARAM)
Atbildīgā persona
Zanda Kristapsone (VARAM)
Izsludināšanas datums
27.09.2022. 15:40
Iesniegtie iebildumi / priekšlikumi
Iebilduma / priekšlikuma iesniedzējs
Iebilduma / priekšlikuma būtība
Iesniegts
Latvijas Kūdras asociācija
Latvijas Kūdras asociācija atbalsta likumprojekta tālāku virzību, vienlaikus izsakot šādus iebildumus:
1.Ar likumprojektu joprojām netiek risināts jautājums par VSIA “Latvijas Vides ģeoloģijas un meteoroloģijas centrs” krājumu akceptēšanas komisijas lēmumu apstrīdēšanu. Būtībā krājumu komisijas lēmums ir administratīvais akts, jo tā rezultātā var vai nevar izsniegt licenci derīgo izrakteņu ieguvei. Līdz ar to šim lēmumam jābūt apstrīdamam. Visbiežāk lēmuma apstrīdēšanai būtu jābūt speciālistu ģeologu diskusijai, nevis formālai procedūras izvērtēšanai. Ierosinām celt ministrijas padotības iestāžu veiktspēju, lai Valsts vides dienests (vai kāda cita iestāde) varētu būt pārsūdzības institūcija, un iekļaut likumprojektā attiecīgu papildinājumu, nosakot apstrīdēšanas institūciju.
2.Ar likumprojekta 8. pantu groza likuma “Par zemes dzīlēm” (turpmāk – Likums) 10. pantu, izsakot vienpadsmito daļu jaunā redakcijā.
2.1.Formulējumā “paredzētajā licences derīgo izrakteņu ieguvei laukumā” vārds “paredzētajā” rada neskaidrības. Kurā no zemes dzīļu apguves procesa etapiem licences laukums ir “paredzēts”? Ja ar šo saprot potenciālo licences derīgo izrakteņu ieguvei laukumu, kas plānots pirms ietekmes uz vidi novērtējuma un vēlāk var mainīties (piemēram, samazināties), tad asociācijai nav iebildumu, bet šāds formulējums nenodrošina mērķa “noteikt derīgā izrakteņa krājumus licences laukumā” sasniegšanu. Lūdzam šo formulējumu precizēt, lai likumu piemērojot, tas neradītu pārpratumus. Anotācijā attiecībā uz šo izmantots vārds “plānotajā”.
2.2.Attiecībā uz nosacījumu, ka “Derīgos izrakteņus, izņemot ogļūdeņražus un pazemes ūdeņus, iegūst, ja ir akceptēti derīgo izrakteņu krājumi paredzētajā licences derīgo izrakteņu ieguvei laukumā” lūdzam likumprojektu papildināt ar pārejas noteikumu, kas nosaka, ka šī norma attieksies uz licencēm, kas izsniegtas pēc 2023. gada 1. jūlija. Prasība veikt derīgo izrakteņu krājumu akceptēšanu licences laukumā spēkā esošām licencēm, gadījumā, ja krājumu akceptēšanas laukums atšķiras no licences laukuma, ir pretrunā ar likuma grozījumu mērķi - vienkāršot administratīvās procedūras zemes dzīļu izmantošanas jomā. Tā ir arī pretrunā ar tiesiskās paļāvības principu. Komersants ir izpildījis normatīvajos aktos noteiktās prasības un saņēmis licenci. Likumprojektā 8. pantā minēto prasību var attiecināt tikai uz jaunām licencēm, tādēļ nepieciešams pārejas noteikums.
2.3. No Likuma 10. panta vienpadsmitās daļas, kas izteikta jaunā redakcijā, vārdi “Ministru kabineta noteiktajam saturam atbilstoši” ir lieki un jāizslēdz. Vai ar šo tiek dots deleģējums jauniem Ministru kabineta noteikumiem, kas noteiks ieguves projekta saturu? Pašlaik spēkā esošie Ministru kabineta 2012.gada 21.augusta noteikumi Nr.570 “Derīgo izrakteņu ieguves kārtība” (turpmāk – noteikumi Nr. 570), kas izdoti uz Likumā jau esošā deleģējuma pamata, jau nosaka projekta saturu (37. - 44.punkts). Noteikumi Nr. 570 attiecas uz visiem derīgo izrakteņu ieguvei nepieciešamajiem darbu etapiem: ģeoloģisko izpēti, pārskata saskaņošanu, projekta izstrādi un saskaņošanu, ieguves vietas sagatavošanu, iegūto derīgo izrakteņu uzskaiti, rekultivāciju. Visas šīs darbības jāveic atbilstoši noteikumiem Nr. 570, bet tām nav īpaša deleģējumu un tās nav atsevišķi uzsvērtas Likumā ar norādi uz Ministra kabineta izstrādātu kārtību. Ja nepieciešams, noteikumus Nr. 570 var papildināt un grozīt vai izdot jaunā redakcijā, bet nav pamata Likumā izcelt vienu no ar ieguvi saistīto darbu etapiem, tas tikai radīs pārpratumus. Uzraugošo iestāžu iespējamās ir bažas, ka tām iesniegs noteikumiem Nr. 570 neatbilstošus projektus, nav pietiekams pamats papildināt 10. panta vienpadsmito daļu.
3. Likumprojekta 13. pants paredz izdarīt grozījumus 14. pantā un izteikt 8. punktu jaunā redakcijā. Asociācija iebilst pret Likuma 14. panta un 8. punkta jauno redakciju un, ņemot vērā, ka Likumā ir iekļauta rekultivācijas definīcija, ierosina 8.punktu izteikt šādā redakcijā:
“8) uz sava rēķina rekultivēt derīgo izrakteņu ieguves vietu un ar ieguvi saistītās platības licences laukumā un zemes gabala platības, kas izmainītas veicot zemes dzīļu izmantošanu ārpus licences laukuma, ja tas paredzēts derīgo izrakteņu projektā.”
Zemes dzīļu izmantošana gandrīz vienmēr notiek licences laukumā, derīgo izrakteņu ieguve var notikt tikai un vienīgi licences laukumā. Kūdras ieguves gadījumā dažkārt ar ieguvi saistītām darbībām izmanto teritoriju ārpus licences laukuma (piemēram, celmu, izraktās grunts glabāšana). Tādā gadījumā tas ir norādīts derīgo izrakteņu ieguves projektā. Zemes dzīļu izmantotāja pienākums ir rekultivēt šīs platības, bet viņam nevar uzlikt pienākumu rekultivēt jebko, kas kāda ieskatā varētu būt saistīts ar ieguvi, kā to pieļauj pašlaik likumprojektā iekļautā redakcija.
4. Likumprojekta 14. pants paredz izteikt jaunā redakcijā Likuma 16. panta piekto daļu. Lūdzam pilnveidot jauno piektās daļas redakciju. Izslēdzot vārdu “objekts”. Kā noprotams, šeit ar to domāts atļaujas vai licences laukums, vai ieguves vieta. Vārdu “objekts var aizstāt ar “zemes gabals” attiecīgā locījumā. Ierosinām šādu Likuma 16. panta piektās daļas redakciju: “Ja pašvaldība konstatē pārkāpumus zemes dzīļu izmantošanā vai saņem informāciju par šādiem pārkāpumiem, tā informē Valsts vides dienestu. Ja pārkāpums konstatēts bieži satopamo sastopamo derīgo izrakteņu ieguves atļaujas laukumā, pašvaldība ir tiesīga ierobežot vai apturēt atļaujas darbību vai to atcelt.”
5. Lūdzam kritiski izvērtēt un izslēgt anotācijā (1.3. punkts) minēto attiecībā uz grozījumiem Likuma 14. panta un 8. punktā. Anotācijā norādīts: “bojājumi var rasties ieguves procesā ārpus konkrētā derīgo izrakteņu ieguves licences laukuma (piemēram, bojājot piebraucamo ceļu, aizsargjoslu, vai no ieguves iekārtām noplūstot degvielai, kas rada piesārņojumu u.c.), …”. Atbildību par autoceļu bojāšanu nosaka Autoceļu likums (30. pants) un Ceļu satiksmes likums (82. pants). Arī pašvaldības var izstrādāt savus saistošos noteikumus. Kas domāts ar aizsargjoslas bojāšanu, nav saprotams, bet atbildību par pārkāpumiem un atbildīgās institūcijas nosaka Aizsargjoslu likums. Jautājumus, kas attiecas uz piesārņojumu regulē attiecīgie normatīvie akti, t.sk. Ministru kabineta noteikumi Nr.281, 24.04.2007., “Noteikumi par preventīvajiem un sanācijas pasākumiem un kārtību, kādā novērtējams kaitējums videi un aprēķināmas preventīvo, neatliekamo un sanācijas pasākumu izmaksas”. Ņemot vērā minēto, nevajadzētu noslogot Likumu ar šo jautājumu risināšanu, turklāt jaunā redakcija neatspoguļo anotācijā minēto.
Tāpat kritiski izvērtējams un izslēdzams vai būtiski labojams ir anotācijā iekļautais teksts: “Likumprojektā iekļautā redakcija ietver pienākumu, piemēram, atjaunot bojājumus inženierbūvēm, kas ir licences laukumā un izslēgti no ieguves limita aizsargjoslu apjomā, vai ārpus licences laukuma, kas var robežoties ar laukuma robežu; pienākumu atjaunot ūdens ieguves būvju bojājumus, ja ir pierādīts, ka zemes dzīļu izmantošanas rezultātā ūdens ieguve ir pārtraukta vai būtiski mazināta (akas, urbumi ); pienākumu rekultivēt tās platības, kuras ir skartas zemes dzīļu izmantošanas rezultātā, kā licences laukumā tā ārpus tā, ja kaimiņu platībās ir konstatēta ieguve vai tās rezultātā izsaukta erozija; pienākumu rekultivēt tās platības, kur nav veikta zemes dzīļu ieguve, bet ir notikuši sagatavošanās darbi (noņemta augsne, zemsedze, bojāts reljefs un virszemes ūdens notece).”
Vārdi “izslēgti no ieguves limita aizsargjoslu apjomā” ir lieki, jo no limita noteikšanas atsakās un pienākumam veikt rekultivāciju vispār nav sakara ar limitu.
Ja ūdens ieguves būvē (saskaņā ar Likumu – ūdens ieguves urbums vai grodu aka) vairs nepietek ūdens, tas nav uzskatāms par “ieguves būvju bojājumu”. Jautājumu par derīgo izrakteņu ieguves ietekmi uz pazemes ūdens resursiem var risināt ar pazemes ūdens monitoringu, kam arī jāsaņem licence. Šajā gadījumā var veikt kompensējošo pasākumus saskaņā ar ieguves licences nosacījumiem (piemēram ierīkot jaunu ūdens ieguves urbumu, ja tiešām pierādīts, ka ūdens pietrūkst ieguves dēļ), bet tā nebūs “ūdens ieguves būvju bojājumu” atjaunošana.
Anotācijas sadaļa 4.1.5. par MK noteikumiem Nr. 570 “Derīgo izrakteņu ieguves kārtība” jāpapildina ar informāciju, ka Ministru kabineta noteikumos jānosaka krājumu akceptēšanas pamatprincipi – ka komisijas sēdes ir atklātas, ka abām pusēm ir tiesības uzaicināt ekspertus un, iespējams, citus nosacījumus.
1.Ar likumprojektu joprojām netiek risināts jautājums par VSIA “Latvijas Vides ģeoloģijas un meteoroloģijas centrs” krājumu akceptēšanas komisijas lēmumu apstrīdēšanu. Būtībā krājumu komisijas lēmums ir administratīvais akts, jo tā rezultātā var vai nevar izsniegt licenci derīgo izrakteņu ieguvei. Līdz ar to šim lēmumam jābūt apstrīdamam. Visbiežāk lēmuma apstrīdēšanai būtu jābūt speciālistu ģeologu diskusijai, nevis formālai procedūras izvērtēšanai. Ierosinām celt ministrijas padotības iestāžu veiktspēju, lai Valsts vides dienests (vai kāda cita iestāde) varētu būt pārsūdzības institūcija, un iekļaut likumprojektā attiecīgu papildinājumu, nosakot apstrīdēšanas institūciju.
2.Ar likumprojekta 8. pantu groza likuma “Par zemes dzīlēm” (turpmāk – Likums) 10. pantu, izsakot vienpadsmito daļu jaunā redakcijā.
2.1.Formulējumā “paredzētajā licences derīgo izrakteņu ieguvei laukumā” vārds “paredzētajā” rada neskaidrības. Kurā no zemes dzīļu apguves procesa etapiem licences laukums ir “paredzēts”? Ja ar šo saprot potenciālo licences derīgo izrakteņu ieguvei laukumu, kas plānots pirms ietekmes uz vidi novērtējuma un vēlāk var mainīties (piemēram, samazināties), tad asociācijai nav iebildumu, bet šāds formulējums nenodrošina mērķa “noteikt derīgā izrakteņa krājumus licences laukumā” sasniegšanu. Lūdzam šo formulējumu precizēt, lai likumu piemērojot, tas neradītu pārpratumus. Anotācijā attiecībā uz šo izmantots vārds “plānotajā”.
2.2.Attiecībā uz nosacījumu, ka “Derīgos izrakteņus, izņemot ogļūdeņražus un pazemes ūdeņus, iegūst, ja ir akceptēti derīgo izrakteņu krājumi paredzētajā licences derīgo izrakteņu ieguvei laukumā” lūdzam likumprojektu papildināt ar pārejas noteikumu, kas nosaka, ka šī norma attieksies uz licencēm, kas izsniegtas pēc 2023. gada 1. jūlija. Prasība veikt derīgo izrakteņu krājumu akceptēšanu licences laukumā spēkā esošām licencēm, gadījumā, ja krājumu akceptēšanas laukums atšķiras no licences laukuma, ir pretrunā ar likuma grozījumu mērķi - vienkāršot administratīvās procedūras zemes dzīļu izmantošanas jomā. Tā ir arī pretrunā ar tiesiskās paļāvības principu. Komersants ir izpildījis normatīvajos aktos noteiktās prasības un saņēmis licenci. Likumprojektā 8. pantā minēto prasību var attiecināt tikai uz jaunām licencēm, tādēļ nepieciešams pārejas noteikums.
2.3. No Likuma 10. panta vienpadsmitās daļas, kas izteikta jaunā redakcijā, vārdi “Ministru kabineta noteiktajam saturam atbilstoši” ir lieki un jāizslēdz. Vai ar šo tiek dots deleģējums jauniem Ministru kabineta noteikumiem, kas noteiks ieguves projekta saturu? Pašlaik spēkā esošie Ministru kabineta 2012.gada 21.augusta noteikumi Nr.570 “Derīgo izrakteņu ieguves kārtība” (turpmāk – noteikumi Nr. 570), kas izdoti uz Likumā jau esošā deleģējuma pamata, jau nosaka projekta saturu (37. - 44.punkts). Noteikumi Nr. 570 attiecas uz visiem derīgo izrakteņu ieguvei nepieciešamajiem darbu etapiem: ģeoloģisko izpēti, pārskata saskaņošanu, projekta izstrādi un saskaņošanu, ieguves vietas sagatavošanu, iegūto derīgo izrakteņu uzskaiti, rekultivāciju. Visas šīs darbības jāveic atbilstoši noteikumiem Nr. 570, bet tām nav īpaša deleģējumu un tās nav atsevišķi uzsvērtas Likumā ar norādi uz Ministra kabineta izstrādātu kārtību. Ja nepieciešams, noteikumus Nr. 570 var papildināt un grozīt vai izdot jaunā redakcijā, bet nav pamata Likumā izcelt vienu no ar ieguvi saistīto darbu etapiem, tas tikai radīs pārpratumus. Uzraugošo iestāžu iespējamās ir bažas, ka tām iesniegs noteikumiem Nr. 570 neatbilstošus projektus, nav pietiekams pamats papildināt 10. panta vienpadsmito daļu.
3. Likumprojekta 13. pants paredz izdarīt grozījumus 14. pantā un izteikt 8. punktu jaunā redakcijā. Asociācija iebilst pret Likuma 14. panta un 8. punkta jauno redakciju un, ņemot vērā, ka Likumā ir iekļauta rekultivācijas definīcija, ierosina 8.punktu izteikt šādā redakcijā:
“8) uz sava rēķina rekultivēt derīgo izrakteņu ieguves vietu un ar ieguvi saistītās platības licences laukumā un zemes gabala platības, kas izmainītas veicot zemes dzīļu izmantošanu ārpus licences laukuma, ja tas paredzēts derīgo izrakteņu projektā.”
Zemes dzīļu izmantošana gandrīz vienmēr notiek licences laukumā, derīgo izrakteņu ieguve var notikt tikai un vienīgi licences laukumā. Kūdras ieguves gadījumā dažkārt ar ieguvi saistītām darbībām izmanto teritoriju ārpus licences laukuma (piemēram, celmu, izraktās grunts glabāšana). Tādā gadījumā tas ir norādīts derīgo izrakteņu ieguves projektā. Zemes dzīļu izmantotāja pienākums ir rekultivēt šīs platības, bet viņam nevar uzlikt pienākumu rekultivēt jebko, kas kāda ieskatā varētu būt saistīts ar ieguvi, kā to pieļauj pašlaik likumprojektā iekļautā redakcija.
4. Likumprojekta 14. pants paredz izteikt jaunā redakcijā Likuma 16. panta piekto daļu. Lūdzam pilnveidot jauno piektās daļas redakciju. Izslēdzot vārdu “objekts”. Kā noprotams, šeit ar to domāts atļaujas vai licences laukums, vai ieguves vieta. Vārdu “objekts var aizstāt ar “zemes gabals” attiecīgā locījumā. Ierosinām šādu Likuma 16. panta piektās daļas redakciju: “Ja pašvaldība konstatē pārkāpumus zemes dzīļu izmantošanā vai saņem informāciju par šādiem pārkāpumiem, tā informē Valsts vides dienestu. Ja pārkāpums konstatēts bieži satopamo sastopamo derīgo izrakteņu ieguves atļaujas laukumā, pašvaldība ir tiesīga ierobežot vai apturēt atļaujas darbību vai to atcelt.”
5. Lūdzam kritiski izvērtēt un izslēgt anotācijā (1.3. punkts) minēto attiecībā uz grozījumiem Likuma 14. panta un 8. punktā. Anotācijā norādīts: “bojājumi var rasties ieguves procesā ārpus konkrētā derīgo izrakteņu ieguves licences laukuma (piemēram, bojājot piebraucamo ceļu, aizsargjoslu, vai no ieguves iekārtām noplūstot degvielai, kas rada piesārņojumu u.c.), …”. Atbildību par autoceļu bojāšanu nosaka Autoceļu likums (30. pants) un Ceļu satiksmes likums (82. pants). Arī pašvaldības var izstrādāt savus saistošos noteikumus. Kas domāts ar aizsargjoslas bojāšanu, nav saprotams, bet atbildību par pārkāpumiem un atbildīgās institūcijas nosaka Aizsargjoslu likums. Jautājumus, kas attiecas uz piesārņojumu regulē attiecīgie normatīvie akti, t.sk. Ministru kabineta noteikumi Nr.281, 24.04.2007., “Noteikumi par preventīvajiem un sanācijas pasākumiem un kārtību, kādā novērtējams kaitējums videi un aprēķināmas preventīvo, neatliekamo un sanācijas pasākumu izmaksas”. Ņemot vērā minēto, nevajadzētu noslogot Likumu ar šo jautājumu risināšanu, turklāt jaunā redakcija neatspoguļo anotācijā minēto.
Tāpat kritiski izvērtējams un izslēdzams vai būtiski labojams ir anotācijā iekļautais teksts: “Likumprojektā iekļautā redakcija ietver pienākumu, piemēram, atjaunot bojājumus inženierbūvēm, kas ir licences laukumā un izslēgti no ieguves limita aizsargjoslu apjomā, vai ārpus licences laukuma, kas var robežoties ar laukuma robežu; pienākumu atjaunot ūdens ieguves būvju bojājumus, ja ir pierādīts, ka zemes dzīļu izmantošanas rezultātā ūdens ieguve ir pārtraukta vai būtiski mazināta (akas, urbumi ); pienākumu rekultivēt tās platības, kuras ir skartas zemes dzīļu izmantošanas rezultātā, kā licences laukumā tā ārpus tā, ja kaimiņu platībās ir konstatēta ieguve vai tās rezultātā izsaukta erozija; pienākumu rekultivēt tās platības, kur nav veikta zemes dzīļu ieguve, bet ir notikuši sagatavošanās darbi (noņemta augsne, zemsedze, bojāts reljefs un virszemes ūdens notece).”
Vārdi “izslēgti no ieguves limita aizsargjoslu apjomā” ir lieki, jo no limita noteikšanas atsakās un pienākumam veikt rekultivāciju vispār nav sakara ar limitu.
Ja ūdens ieguves būvē (saskaņā ar Likumu – ūdens ieguves urbums vai grodu aka) vairs nepietek ūdens, tas nav uzskatāms par “ieguves būvju bojājumu”. Jautājumu par derīgo izrakteņu ieguves ietekmi uz pazemes ūdens resursiem var risināt ar pazemes ūdens monitoringu, kam arī jāsaņem licence. Šajā gadījumā var veikt kompensējošo pasākumus saskaņā ar ieguves licences nosacījumiem (piemēram ierīkot jaunu ūdens ieguves urbumu, ja tiešām pierādīts, ka ūdens pietrūkst ieguves dēļ), bet tā nebūs “ūdens ieguves būvju bojājumu” atjaunošana.
Anotācijas sadaļa 4.1.5. par MK noteikumiem Nr. 570 “Derīgo izrakteņu ieguves kārtība” jāpapildina ar informāciju, ka Ministru kabineta noteikumos jānosaka krājumu akceptēšanas pamatprincipi – ka komisijas sēdes ir atklātas, ka abām pusēm ir tiesības uzaicināt ekspertus un, iespējams, citus nosacījumus.
05.10.2022. 17:28
Kristīne Ansone - AS Latvijas valsts meži
Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrija (turpmāk – VARAM) sagatavojusi likumprojektu “Grozījumi likumā “Par zemes dzīlēm”” (Projekta ID 22-TA-2212) (turpmāk – Likumprojekts). Akciju sabiedrība “Latvijas valsts meži” (turpmāk – LVM) izskatījusi Likumprojektu un savas kompetences ietvaros sniedz atzinumu par to.
[1] Likumprojekta 3. punkts “4. pantā: izteikt piekto daļu šādā redakcijā:
"(5) Vietējā pašvaldība savā administratīvajā teritorijā Ministru kabineta noteiktajā kārtībā:
1) pārrauga būvniecības objektos iegūto un izmantoto dabas resursu apriti;
2) nodrošina un pārrauga derīgo izrakteņu ieguves vietu rekultivāciju."
Likumprojekta anotācijā šis grozījums paskaidrots ar tekstu: “Likumprojekts paredz grozījumus Likuma 4. pantā, 6. pantā un 10. pantā. Vienlaikus tiek saglabāts nosacījums par derīgo izrakteņu ieguves vietas rekultivācijas veida saskaņošanu ar vietējo pašvaldību, kā arī par derīgo izrakteņu ieguves vietu rekultivācijas pārraudzību.”
LVM ieskatā Likumprojektā paredzētais regulējums, ka vietējā pašvaldība savā administratīvajā teritorijā nodrošina un pārrauga derīgo izrakteņu ieguves vietu rekultivāciju neatbilst anotācijā sniegtajam paskaidrojumam par grozījumu būtību un var radīt neskaidrības likuma piemērošanā. Spēkā esošais regulējums paredz, ka pašvaldība saskaņo rekultivācijas veidu derīgo izrakteņu ieguves projekta izstrādes stadijā un pabeigtos rekultivācijas darbus pieņem būvvaldes izveidota komisija.
Ņemot vērā, ka Likumprojektā ir iekļauta papildu funkcija pašvaldībai: “nodrošina derīgo izrakteņu ieguves vietu rekultivāciju”, nepieciešams Likumprojekta anotācijā paskaidrot šīs funkcijas iekļaušanas pamatojumu un robežas.
[2] Papildus attiecībā uz Likumprojekta 3. punktu, LVM norāda, ka nepieciešama reforma arī vietējo pašvaldību funkcijai: “pārrauga derīgo izrakteņu ieguves vietu rekultivāciju” attiecībā uz pienākumu izveidot komisiju rekultivācijas darbu pieņemšanai. Likumprojekta vispārējais mērķis paredz samazināt iesaistīto institūciju skaitu, mazināt birokrātiju. Koncentrējot viena uzdevuma izpildi vienas institūcijas pārziņā tiek nodrošināta sistēmiska un vienāda pieeja viena jautājuma risināšanai, piemēram, licences izsniegšana. Pēc analoģijas arī rekultivācijas darbu pieņemšanu var nodrošināt viena institūcija (Valsts vides dienests, kas ir saskaņojis projektu), pieaicinot pašvaldību (būvvaldes) pārstāvjus. LVM prakse norāda, ka vietējām pašvaldībām ir reti jāorganizē rekultivācijas komisijas darbu, tādēļ arī rekultivācijas pieņemšanas komisijas izveidē un darbā ir novērojama tā pati problemātika, kas attiecināma uz bieži sastopamo derīgo izrakteņu atļauju izsniegšanu - nav izveidojusies vienota prakse. Jāatzīmē arī apstākli, ka derīgo izrakteņu ieguves projektus pašvaldības nesaskaņo, bet tikai sniedz rekultivācijas nosacījumus, attiecīgi arī rekultivācijas pieņemšanu atbilstoši projektam racionālāk būtu organizēt Valsts vides dienestam, pieaicinot attiecīgās pašvaldības pārstāvi.
[3] Likumprojekta 14. punkts paredz Likuma Par zemes dzīlēm 16. panta piekto daļu izteikt šādā redakcijā: “Pašvaldība informē Valsts vides dienestu, ja tā konstatē vai saņem informāciju par iespējamu normatīvo aktu neievērošanu zemes dzīļu jomā pašvaldības teritorijā objektā, kurā notiek patvaļīga zemes dzīļu ieguve, kurā notiek būvdarbi vai kuram izsniegta zemes dzīļu izmantošanas licence. Gadījumā, ja pašvaldība konstatē vai saņem informāciju par iespējamu normatīvo aktu neievērošanu zemes dzīļu jomā pašvaldības teritorijā objektā, kuram izsniegta bieži sastopamo derīgo izrakteņu ieguves atļauja, pašvaldība izvērtē bieži sastopamo derīgo izrakteņu ieguves atļaujas ierobežošanu vai apturēšanu.”
LVM ierosina izslēgt otro teikumu attiecībā uz tiesībām vietējām pašvaldībām izvērtēt bieži sastopamo derīgo izrakteņu ieguves atļaujas ierobežošanu vai apturēšanu, šīs tiesības nododot Valsts vides dienestam. Likumprojekta mērķis ir optimizēt un nodalīt iesaistīto institūciju funkcijas zemes dzīļu izmantošanas jomā un samazināt administratīvo slogu zemes dzīļu izmantošanai nepieciešamās dokumentācijas apjomus. Ja ar Likumprojektu paredzēts pašvaldībām vairs neizsniegt jaunas bieži sastopamo derīgo izrakteņu ieguves atļaujas, tad lietderīgi ir vienlaicīgi arī kontroles funkciju ar tiesībām ierobežot vai apturēt derīgo izrakteņu ieguvi nodot vienas institūcijas – Valsts vides dienesta pārziņā, kas attiecīgi arī var uzņemties atbildību par vienādu sankciju piemērošanu par vienādiem pārkāpumiem atšķirīgās Latvijas teritorijās. Nav nepieciešamības saglabāt pārejas periodu līdz 25 gadiem ar tiesībām vietējām pašvaldībām turpināt kontrolēt izsniegto bieži sastopamo derīgo izrakteņu atļauju izpildi. Pašvaldībām likums nosaka pienākumu informēt Valsts vides dienestu par konstatētiem pārkāpumiem.
Papildus Likumprojektā ir nodrošināma kompleksa bieži sastopamo derīgo izrakteņu ieguves atļauju pārņemšana Valsts vides dienesta pārziņā pēc to reģistrācijas atbilstoši Pārejas noteikumu 32. pantam ar tiesībām veikt atļaujās noteikto noteikumu izpildes kontroli, veikt atļauju labošanu u.tml.
[4] LVM ierosina Likuma Par zemes dzīlēm 10. panta otro daļu papildināt ar sekojošu noteikumu: “Publiskas personas īpašumā esošā zemē zemes dzīļu izmantošanas licence var tikt izsniegta viena īpašnieka zemes robežās.”
Šāds ierobežojums nepieciešams, lai varētu nodrošināt precīzu derīgo izrakteņu uzskaiti publisko personu bilances vajadzībām. Situācijā, kad viena licence tiek izsniegta, apvienojot vairāku īpašnieku zemes, ģeoloģiskā izpēte, atlikušo krājumu aprēķins un citas uzskaites darbības tiek veiktas licences robežās, neveicot atsevišķu īpašumu izdalīšanu.
[5] LVM ierosina Likuma Par zemes dzīlēm 10. panta sestajā daļā otrajā teikumā izslēgt tekstu: “bet jaunajam zemes dzīļu izmantotājam ir tiesības saņemt jaunu licenci vai licenci iepriekš izsniegtās atļaujas vietā bez konkursa (izsoles), ja viņš uzņemas iepriekš izsniegtajā licencē vai atļaujā noteiktos pienākumus.
Šis nosacījums neatbilst citiem normatīvajiem aktiem un praksei. Ja zeme pieder publiskai personai, tad normatīvie akti regulē zemes nomas tiesību piešķiršanas kārtību, rīkojot konkursu ar tam sekojošu izsoli vai bez konkursa rīkošanas. Atsevišķs konkurss licences saņemšanai netiek rīkots. Ministru kabineta noteikumi Nr. 696 “Zemes dzīļu izmantošanas licenču un bieži sastopamo derīgo izrakteņu ieguves atļauju izsniegšanas kārtība, kā arī publiskas personas zemes iznomāšanas kārtība zemes dzīļu izmantošanai” regulē licences izsniegšanas kārtību, nosakot iesniedzamos dokumentus, t.sk. līgumu, kas apliecina tiesības izmantot zemes dzīles. Publiskas personas finanšu līdzekļu un mantas izšķērdēšanas novēršanas likums regulē publiskas personas pienākumus rīcībai ar publisko īpašumu, t.sk. nosakot, ka manta atsavināma un nododama īpašumā vai lietošanā citai personai par iespējami augstāku cenu. Saistību nodošana trešajai pusei tikai ar tādu nosacījumu, ka tā uzņemas iepriekšējās saistības neatbilst regulējumam par rīcību ar publiskas personas mantu, turklāt to var uzskatīt arī par neatbilstošu likuma Par zemes dzīlēm 10. panta sestās daļas sākuma tekstam, kas nosaka aizliegumu veikt jebkādus darījumus ar licenci.
Attiecībā uz privātpersonām piederošu zemi konkursi zemes dzīļu izmantošanai netiek rīkoti, līdz ar to likumā noteiktai atrunai par licences nodošanu bez konkursa nav nozīmes.
LVM Zemes dzīles direktore Kristīne Ansone
[1] Likumprojekta 3. punkts “4. pantā: izteikt piekto daļu šādā redakcijā:
"(5) Vietējā pašvaldība savā administratīvajā teritorijā Ministru kabineta noteiktajā kārtībā:
1) pārrauga būvniecības objektos iegūto un izmantoto dabas resursu apriti;
2) nodrošina un pārrauga derīgo izrakteņu ieguves vietu rekultivāciju."
Likumprojekta anotācijā šis grozījums paskaidrots ar tekstu: “Likumprojekts paredz grozījumus Likuma 4. pantā, 6. pantā un 10. pantā. Vienlaikus tiek saglabāts nosacījums par derīgo izrakteņu ieguves vietas rekultivācijas veida saskaņošanu ar vietējo pašvaldību, kā arī par derīgo izrakteņu ieguves vietu rekultivācijas pārraudzību.”
LVM ieskatā Likumprojektā paredzētais regulējums, ka vietējā pašvaldība savā administratīvajā teritorijā nodrošina un pārrauga derīgo izrakteņu ieguves vietu rekultivāciju neatbilst anotācijā sniegtajam paskaidrojumam par grozījumu būtību un var radīt neskaidrības likuma piemērošanā. Spēkā esošais regulējums paredz, ka pašvaldība saskaņo rekultivācijas veidu derīgo izrakteņu ieguves projekta izstrādes stadijā un pabeigtos rekultivācijas darbus pieņem būvvaldes izveidota komisija.
Ņemot vērā, ka Likumprojektā ir iekļauta papildu funkcija pašvaldībai: “nodrošina derīgo izrakteņu ieguves vietu rekultivāciju”, nepieciešams Likumprojekta anotācijā paskaidrot šīs funkcijas iekļaušanas pamatojumu un robežas.
[2] Papildus attiecībā uz Likumprojekta 3. punktu, LVM norāda, ka nepieciešama reforma arī vietējo pašvaldību funkcijai: “pārrauga derīgo izrakteņu ieguves vietu rekultivāciju” attiecībā uz pienākumu izveidot komisiju rekultivācijas darbu pieņemšanai. Likumprojekta vispārējais mērķis paredz samazināt iesaistīto institūciju skaitu, mazināt birokrātiju. Koncentrējot viena uzdevuma izpildi vienas institūcijas pārziņā tiek nodrošināta sistēmiska un vienāda pieeja viena jautājuma risināšanai, piemēram, licences izsniegšana. Pēc analoģijas arī rekultivācijas darbu pieņemšanu var nodrošināt viena institūcija (Valsts vides dienests, kas ir saskaņojis projektu), pieaicinot pašvaldību (būvvaldes) pārstāvjus. LVM prakse norāda, ka vietējām pašvaldībām ir reti jāorganizē rekultivācijas komisijas darbu, tādēļ arī rekultivācijas pieņemšanas komisijas izveidē un darbā ir novērojama tā pati problemātika, kas attiecināma uz bieži sastopamo derīgo izrakteņu atļauju izsniegšanu - nav izveidojusies vienota prakse. Jāatzīmē arī apstākli, ka derīgo izrakteņu ieguves projektus pašvaldības nesaskaņo, bet tikai sniedz rekultivācijas nosacījumus, attiecīgi arī rekultivācijas pieņemšanu atbilstoši projektam racionālāk būtu organizēt Valsts vides dienestam, pieaicinot attiecīgās pašvaldības pārstāvi.
[3] Likumprojekta 14. punkts paredz Likuma Par zemes dzīlēm 16. panta piekto daļu izteikt šādā redakcijā: “Pašvaldība informē Valsts vides dienestu, ja tā konstatē vai saņem informāciju par iespējamu normatīvo aktu neievērošanu zemes dzīļu jomā pašvaldības teritorijā objektā, kurā notiek patvaļīga zemes dzīļu ieguve, kurā notiek būvdarbi vai kuram izsniegta zemes dzīļu izmantošanas licence. Gadījumā, ja pašvaldība konstatē vai saņem informāciju par iespējamu normatīvo aktu neievērošanu zemes dzīļu jomā pašvaldības teritorijā objektā, kuram izsniegta bieži sastopamo derīgo izrakteņu ieguves atļauja, pašvaldība izvērtē bieži sastopamo derīgo izrakteņu ieguves atļaujas ierobežošanu vai apturēšanu.”
LVM ierosina izslēgt otro teikumu attiecībā uz tiesībām vietējām pašvaldībām izvērtēt bieži sastopamo derīgo izrakteņu ieguves atļaujas ierobežošanu vai apturēšanu, šīs tiesības nododot Valsts vides dienestam. Likumprojekta mērķis ir optimizēt un nodalīt iesaistīto institūciju funkcijas zemes dzīļu izmantošanas jomā un samazināt administratīvo slogu zemes dzīļu izmantošanai nepieciešamās dokumentācijas apjomus. Ja ar Likumprojektu paredzēts pašvaldībām vairs neizsniegt jaunas bieži sastopamo derīgo izrakteņu ieguves atļaujas, tad lietderīgi ir vienlaicīgi arī kontroles funkciju ar tiesībām ierobežot vai apturēt derīgo izrakteņu ieguvi nodot vienas institūcijas – Valsts vides dienesta pārziņā, kas attiecīgi arī var uzņemties atbildību par vienādu sankciju piemērošanu par vienādiem pārkāpumiem atšķirīgās Latvijas teritorijās. Nav nepieciešamības saglabāt pārejas periodu līdz 25 gadiem ar tiesībām vietējām pašvaldībām turpināt kontrolēt izsniegto bieži sastopamo derīgo izrakteņu atļauju izpildi. Pašvaldībām likums nosaka pienākumu informēt Valsts vides dienestu par konstatētiem pārkāpumiem.
Papildus Likumprojektā ir nodrošināma kompleksa bieži sastopamo derīgo izrakteņu ieguves atļauju pārņemšana Valsts vides dienesta pārziņā pēc to reģistrācijas atbilstoši Pārejas noteikumu 32. pantam ar tiesībām veikt atļaujās noteikto noteikumu izpildes kontroli, veikt atļauju labošanu u.tml.
[4] LVM ierosina Likuma Par zemes dzīlēm 10. panta otro daļu papildināt ar sekojošu noteikumu: “Publiskas personas īpašumā esošā zemē zemes dzīļu izmantošanas licence var tikt izsniegta viena īpašnieka zemes robežās.”
Šāds ierobežojums nepieciešams, lai varētu nodrošināt precīzu derīgo izrakteņu uzskaiti publisko personu bilances vajadzībām. Situācijā, kad viena licence tiek izsniegta, apvienojot vairāku īpašnieku zemes, ģeoloģiskā izpēte, atlikušo krājumu aprēķins un citas uzskaites darbības tiek veiktas licences robežās, neveicot atsevišķu īpašumu izdalīšanu.
[5] LVM ierosina Likuma Par zemes dzīlēm 10. panta sestajā daļā otrajā teikumā izslēgt tekstu: “bet jaunajam zemes dzīļu izmantotājam ir tiesības saņemt jaunu licenci vai licenci iepriekš izsniegtās atļaujas vietā bez konkursa (izsoles), ja viņš uzņemas iepriekš izsniegtajā licencē vai atļaujā noteiktos pienākumus.
Šis nosacījums neatbilst citiem normatīvajiem aktiem un praksei. Ja zeme pieder publiskai personai, tad normatīvie akti regulē zemes nomas tiesību piešķiršanas kārtību, rīkojot konkursu ar tam sekojošu izsoli vai bez konkursa rīkošanas. Atsevišķs konkurss licences saņemšanai netiek rīkots. Ministru kabineta noteikumi Nr. 696 “Zemes dzīļu izmantošanas licenču un bieži sastopamo derīgo izrakteņu ieguves atļauju izsniegšanas kārtība, kā arī publiskas personas zemes iznomāšanas kārtība zemes dzīļu izmantošanai” regulē licences izsniegšanas kārtību, nosakot iesniedzamos dokumentus, t.sk. līgumu, kas apliecina tiesības izmantot zemes dzīles. Publiskas personas finanšu līdzekļu un mantas izšķērdēšanas novēršanas likums regulē publiskas personas pienākumus rīcībai ar publisko īpašumu, t.sk. nosakot, ka manta atsavināma un nododama īpašumā vai lietošanā citai personai par iespējami augstāku cenu. Saistību nodošana trešajai pusei tikai ar tādu nosacījumu, ka tā uzņemas iepriekšējās saistības neatbilst regulējumam par rīcību ar publiskas personas mantu, turklāt to var uzskatīt arī par neatbilstošu likuma Par zemes dzīlēm 10. panta sestās daļas sākuma tekstam, kas nosaka aizliegumu veikt jebkādus darījumus ar licenci.
Attiecībā uz privātpersonām piederošu zemi konkursi zemes dzīļu izmantošanai netiek rīkoti, līdz ar to likumā noteiktai atrunai par licences nodošanu bez konkursa nav nozīmes.
LVM Zemes dzīles direktore Kristīne Ansone
07.10.2022. 16:19
Ilona Kiukucāne - Latvijas Darba devēju konfederācija
Latvijas Darba devēju konfederācija (turpmāk - LDDK), izvērtējot sabiedriskajā apspriešanā izsludināto likumprojektu "Grozījumi likumā "Par zemes dzīlēm"" (Grozījumi), sniedz zemāk norādītos iebildumus un priekšlikumus par sagatavotajiem Grozījumiem.
1. LDDK vispirms vēlas atzīmēt, ka likumā "Par zemes dzīlēm" (Likums) netiek risināts jautājums par VSIA “Latvijas Vides ģeoloģijas un meteoroloģijas centrs” krājumu akceptēšanas komisijas lēmumu apstrīdēšanu un šajos Grozījumos tas arī nav darīts. LDDK vērtē krājumu komisijas lēmumu kā administratīvo aktu, ar kuru personai tiek radītas tiesiskas sekas- lēmums izsniegt vai neizsniegt licenci derīgo izrakteņu ieguvei. Līdz ar to šim lēmumam jābūt apstrīdamam, turklāt tai jābūt speciālistu ģeologu diskusijai, nevis formālai procedūras izvērtēšanai.
LDDK lūdz papildināt Grozījumus un iekļaut pārsūdzības kārtību un aicina Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministriju par pārsūdzības iestādi noteikt kādu no tās padotības iestādēm, piem. Valsts vides dienestu.
2. LDDK ieskatā Likuma 9.panta 7.punkta grozījumi pēc būtības nav nepieciešami, tā kā Likuma 13.pants jau paredz Zemes izmantotāja tiesības un šī panta 4. un 5. punkts dod tiesības iniciēt licences pārskatīšanu arī ārpus likuma 9.panta noteiktajiem termiņiem:
4) ierosināt atļaujas vai licences izsniedzējam pārskatīt atļaujā vai licencē norādītos nosacījumus, ja zemes dzīļu izmantošanas gaitā atklājas apstākļi, kas būtiski atšķiras no atļaujā vai licencē norādītajiem;
5) saņemt atļaujas vai licences termiņa pagarinājumu vai jaunu atļauju vai licenci, ja ir pienācīgi pildīti iepriekšējās atļaujas vai licences nosacījumi un ja to pieļauj ar zemes īpašnieku vai pilnvaroto personu noslēgtais zemes dzīļu izmantošanas līgums.
Šādas papildu kārtības izveide būtiski palielinātu administratīvo slogu, kā arī dublētu prasības par atļaujas izsniegšanu. Tādejādi šāda pieeja pilnībā neatbilst “Nulles birokrātijas principam”.
Līdz ar ko arī anotācijā norādītais neatspoguļo faktisko situāciju.
LDDK ierosina atstāt pantu esošajā redakcijā.
3. Ar Grozījumu 8. pantu tiek izteikta jaunā redakcijā Likuma 10. panta 11.daļa, par ko LDDK izsaka šādus priekšlikumus:
3.1.minētās daļas redakcijā izmantots formulējums- “paredzētajā licences derīgo izrakteņu ieguvei laukumā”, kurā vārds “paredzētajā” rada neskaidrības. Nav skaidrs- kurā no zemes dzīļu apguves procesa etapiem licences laukums ir “paredzēts”? Turklāt Grozījumu anotācijā attiecībā uz šo jēdzienu ir izmantots vārds “plānotajā”.
LDDK lūdz šo formulējumu Grozījumos precizēt, lai Likumu piemērojot, tas būtu viennozīmīgs un saprotams.
3.2. Minētajā daļa ietvertā prasība veikt derīgo izrakteņu krājumu akceptēšanu licences laukumā spēkā esošām licencēm, gadījumā, ja krājumu akceptēšanas laukums atšķiras no licences laukuma, ir pretrunā ar šo Grozījumu mērķi - vienkāršot administratīvās procedūras zemes dzīļu izmantošanas jomā. Tā ir arī pretrunā ar tiesiskās paļāvības principu. Komersants ir izpildījis normatīvajos aktos noteiktās prasības un saņēmis licenci. Turklāt vēršam uzmanību, ka minēto prasību var attiecināt tikai uz jaunām licencēm, bet ne jau izsniegtajām, kā dēļ nepieciešams pārejas noteikums.
LDDK lūdz attiecībā uz nosacījumu- “Derīgos izrakteņus, izņemot ogļūdeņražus un pazemes ūdeņus, iegūst, ja ir akceptēti derīgo izrakteņu krājumi paredzētajā licences derīgo izrakteņu ieguvei laukumā” Grozījumus papildināt ar pārejas noteikumu, kas nosaka, ka šī norma attieksies uz licencēm, kas izsniegtas pēc 2023. gada 1. jūlija.
.
3.3. Pašlaik spēkā esošie Ministru kabineta 2012.gada 21.augusta noteikumi Nr.570 “Derīgo izrakteņu ieguves kārtība” (turpmāk – noteikumi Nr. 570), kas izdoti uz Likumā jau esošā deleģējuma pamata, jau nosaka projekta saturu (37. - 44.punkts). Noteikumi Nr. 570 attiecas uz visiem derīgo izrakteņu ieguvei nepieciešamajiem darbu etapiem: ģeoloģisko izpēti, pārskata saskaņošanu, projekta izstrādi un saskaņošanu, ieguves vietas sagatavošanu, iegūto derīgo izrakteņu uzskaiti, rekultivāciju. Visas šīs darbības jāveic atbilstoši noteikumiem Nr. 570, bet tām nav īpaša deleģējumu un tās nav atsevišķi uzsvērtas Likumā ar norādi uz Ministra kabineta izstrādātu kārtību. Nav izprotams kā dēļ minētajā daļā tiek dots jauns deleģējums Ministru kabineta noteikumiem, kas noteiks ieguves projekta saturu. Nepieciešamības gadījumā ir iespējams Noteikumus Nr. 570 papildināt un grozīt vai izdot jaunā redakcijā, taču nav pieļaujams Likumā izcelt vienu no ar ieguvi saistīto darbu etapiem, kas radīs pārpratumus.
LDDK ierosina no Likuma 10. panta vienpadsmitās daļas jaunās redakcijas izslēgt vārdus - “Ministru kabineta noteiktajam saturam atbilstoši”.
4. LDDK vērš uzmanību uz Latvijas Republikas satversmē nostiprināto nevainīguma prezumpciju un samērīguma principu, kas netiek ievēroti Likuma 10.panta 1.1 daļas 11.2 un 11.3punktos. Nav samērīgi piemērot atbildību fiziskai personai, par juridiskas personas izdarītiem pārkāpumiem, turklāt, ja šī persona, kā juridiskas personas dalībnieks vai pārvaldes institūcijas darbinieks vai pārstāvis nav saukta pie atbildības par pierādītiem pārkāpumiem. Šeit arī vēršam uzmanību, ka dažādu juridisku personu iekšējo struktūru vadītāji un atbildīgās amatpersonas var būt minētajā normā ietvertās amatpersonas taču faktiski iekšējas darba organizācijas rezultātā tai ir nodalīta kompetence un minētā amatpersona nevar ietekmēt juridiskas personas rīcību un veiktā pārkāpuma izdarīšanu.
LDDK ierosina papildināt Grozījumu redakcijas:
1) 11.2 punktu papildināt ar piebildi, “ja tā kompetencē ir bijusi lēmuma pieņemšana par derīgo izrakteņu ieguvi”;
2) 11.3 punktā aiz vārdiem “juridiskai personai, ja tās amatpersona” papildināt ar vārdiem ”kuras kompetencē ir lēmuma pieņemšana par derīgo izrakteņu ieguvi”.
5. Zemes dzīļu izmantošana gandrīz vienmēr notiek licences laukumā, derīgo izrakteņu ieguve var notikt tikai un vienīgi licences laukumā. Kūdras ieguves gadījumā dažkārt ar ieguvi saistītām darbībām izmanto teritoriju ārpus licences laukuma (piemēram, celmu, izraktās grunts glabāšana). Tādā gadījumā tas ir norādīts derīgo izrakteņu ieguves projektā. Zemes dzīļu izmantotāja pienākums ir rekultivēt šīs platības, bet viņam nevar uzlikt pienākumu rekultivēt jebko, kas kāda ieskatā varētu būt saistīts ar ieguvi, kā to pieļauj pašlaik likumprojektā iekļautā redakcija.
Turklāt anotācijā minētajos gadījumos veiktās darbības nevar būt saistītas ar kaitējumu, kas radies atbilstoši veicot ieguvi paredzētajā kārtībā un apjomā. Trešajām pusēm nodarītais kaitējums, ja tāds ir radies pierādāmu, apzinātu darbību rezultātā būtu uzskatāms par kaitējumu, kas izdarīts pret citas personas mantu vai dabu un pierādāms atbilstošā tiesiskā procesā, bet nevar tikt uzlikts par pienākumu, bez pierādījumiem kompensēt piemēram bojātu autoceļu, kurš nolietojies dabiskas ekspluatācijas gaitā. Tāpat arī pirms ieguves darbību uzsākšanu transporta plūsmas tiek izvērtētas un visas transporta vienības, lai piedalītos ceļu satiksmē ir bijušas atbilstošas normatīvajiem aktiem, bet iespējams autoceļa uzturētājs nav pienācīgi veicis uzturēšanas darbus, kā rezultātā rodas autoceļa bojājumi.
Ņemot vērā minēto Likuma 14. panta 8. punkta jaunā redakcija nav atbalstāma.
LDDK ierosina Likuma 14.panta 8.punktu izteikt šādā redakcijā:
“8) uz sava rēķina rekultivēt derīgo izrakteņu ieguves vietu un ar ieguvi saistītās platības licences laukumā un zemes gabala platības, kas izmainītas veicot zemes dzīļu izmantošanu ārpus licences laukuma, ja tas paredzēts derīgo izrakteņu projektā.”
6. Grozījumi paredz izteikt jaunā redakcijā Likuma 16. panta piekto daļu. Tomēr jaunajā redakcijā lietojot vārdu -“objekts” nav skaidrības kas tieši ar to domāts. Iespējams, ka to domāts atļaujas vai licences laukums, vai ieguves vieta.
LDDK ierosina šādu Likuma 16. panta piektās daļas redakciju: “Ja pašvaldība konstatē pārkāpumus zemes dzīļu izmantošanā vai saņem informāciju par šādiem pārkāpumiem, tā informē Valsts vides dienestu. Ja pārkāpums konstatēts bieži satopamo sastopamo derīgo izrakteņu ieguves atļaujas laukumā, pašvaldība ir tiesīga ierobežot vai apturēt atļaujas darbību vai to atcelt.”
7. Anotācijas 1.3.punkta norādīts: “bojājumi var rasties ieguves procesā ārpus konkrētā derīgo izrakteņu ieguves licences laukuma (piemēram, bojājot piebraucamo ceļu, aizsargjoslu, vai no ieguves iekārtām noplūstot degvielai, kas rada piesārņojumu u.c.), …”. Atbildību par autoceļu bojāšanu nosaka Autoceļu likums (30. pants) un Ceļu satiksmes likums (82. pants). Arī pašvaldības var izstrādāt savus saistošos noteikumus. Kas domāts ar aizsargjoslas bojāšanu, nav saprotams, bet atbildību par pārkāpumiem un atbildīgās institūcijas nosaka Aizsargjoslu likums. Jautājumus, kas attiecas uz piesārņojumu regulē attiecīgie normatīvie akti, t.sk. Ministru kabineta noteikumi Nr.281, 24.04.2007., “Noteikumi par preventīvajiem un sanācijas pasākumiem un kārtību, kādā novērtējams kaitējums videi un aprēķināmas preventīvo, neatliekamo un sanācijas pasākumu izmaksas”. Ņemot vērā minēto, nevajadzētu noslogot Likumu ar šo jautājumu risināšanu, turklāt jaunā redakcija neatspoguļo anotācijā minēto.
LDDK lūdz precizēt anotācijas 1.3. punktā minēto attiecībā uz grozījumiem Likuma 14. panta un 8. punktā.
8. Anotācijā norādīts: “Likumprojektā iekļautā redakcija ietver pienākumu, piemēram, atjaunot bojājumus inženierbūvēm, kas ir licences laukumā un izslēgti no ieguves limita aizsargjoslu apjomā, vai ārpus licences laukuma, kas var robežoties ar laukuma robežu; pienākumu atjaunot ūdens ieguves būvju bojājumus, ja ir pierādīts, ka zemes dzīļu izmantošanas rezultātā ūdens ieguve ir pārtraukta vai būtiski mazināta (akas, urbumi ); pienākumu rekultivēt tās platības, kuras ir skartas zemes dzīļu izmantošanas rezultātā, kā licences laukumā tā ārpus tā, ja kaimiņu platībās ir konstatēta ieguve vai tās rezultātā izsaukta erozija; pienākumu rekultivēt tās platības, kur nav veikta zemes dzīļu ieguve, bet ir notikuši sagatavošanās darbi (noņemta augsne, zemsedze, bojāts reljefs un virszemes ūdens notece).” Vārdi “izslēgti no ieguves limita aizsargjoslu apjomā” šajā gadījumā ir lieki, jo no limita noteikšanas atsakās un pienākumam veikt rekultivāciju nav sakara ar limitu.
LDDK ierosina precizēt anotācijas redakciju.
9. Vēršam uzmanību, ja ūdens ieguves būvē (saskaņā ar Likumu – ūdens ieguves urbums vai grodu aka) vairs nepietek ūdens, tas nav uzskatāms par “ieguves būvju bojājumu”. Jautājumu par derīgo izrakteņu ieguves ietekmi uz pazemes ūdens resursiem var risināt ar pazemes ūdens monitoringu, kam arī jāsaņem licence. Šajā gadījumā var veikt kompensējošo pasākumus saskaņā ar ieguves licences nosacījumiem (piemēram ierīkot jaunu ūdens ieguves urbumu, ja tiešām pierādīts, ka ūdens pietrūkst ieguves dēļ), bet tā nebūs “ūdens ieguves būvju bojājumu” atjaunošana.
LDDK ierosina anotācijas sadaļu 4.1.5. attiecībā uz Ministru kabineta noteikumiem Nr. 570 “Derīgo izrakteņu ieguves kārtība” papildināt ar informāciju, ka Ministru kabineta noteikumos jānosaka krājumu akceptēšanas pamatprincipi – ka komisijas sēdes ir atklātas, ka abām pusēm ir tiesības uzaicināt ekspertus un, iespējams, citus nosacījumus.
minētā amatā, bet ir ar iekšēji nodalītu kompetenci, kura nedz nes, nedz spēj ietekmēt juridiskas personas veiktā pārkāpuma faktu.
1. LDDK vispirms vēlas atzīmēt, ka likumā "Par zemes dzīlēm" (Likums) netiek risināts jautājums par VSIA “Latvijas Vides ģeoloģijas un meteoroloģijas centrs” krājumu akceptēšanas komisijas lēmumu apstrīdēšanu un šajos Grozījumos tas arī nav darīts. LDDK vērtē krājumu komisijas lēmumu kā administratīvo aktu, ar kuru personai tiek radītas tiesiskas sekas- lēmums izsniegt vai neizsniegt licenci derīgo izrakteņu ieguvei. Līdz ar to šim lēmumam jābūt apstrīdamam, turklāt tai jābūt speciālistu ģeologu diskusijai, nevis formālai procedūras izvērtēšanai.
LDDK lūdz papildināt Grozījumus un iekļaut pārsūdzības kārtību un aicina Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministriju par pārsūdzības iestādi noteikt kādu no tās padotības iestādēm, piem. Valsts vides dienestu.
2. LDDK ieskatā Likuma 9.panta 7.punkta grozījumi pēc būtības nav nepieciešami, tā kā Likuma 13.pants jau paredz Zemes izmantotāja tiesības un šī panta 4. un 5. punkts dod tiesības iniciēt licences pārskatīšanu arī ārpus likuma 9.panta noteiktajiem termiņiem:
4) ierosināt atļaujas vai licences izsniedzējam pārskatīt atļaujā vai licencē norādītos nosacījumus, ja zemes dzīļu izmantošanas gaitā atklājas apstākļi, kas būtiski atšķiras no atļaujā vai licencē norādītajiem;
5) saņemt atļaujas vai licences termiņa pagarinājumu vai jaunu atļauju vai licenci, ja ir pienācīgi pildīti iepriekšējās atļaujas vai licences nosacījumi un ja to pieļauj ar zemes īpašnieku vai pilnvaroto personu noslēgtais zemes dzīļu izmantošanas līgums.
Šādas papildu kārtības izveide būtiski palielinātu administratīvo slogu, kā arī dublētu prasības par atļaujas izsniegšanu. Tādejādi šāda pieeja pilnībā neatbilst “Nulles birokrātijas principam”.
Līdz ar ko arī anotācijā norādītais neatspoguļo faktisko situāciju.
LDDK ierosina atstāt pantu esošajā redakcijā.
3. Ar Grozījumu 8. pantu tiek izteikta jaunā redakcijā Likuma 10. panta 11.daļa, par ko LDDK izsaka šādus priekšlikumus:
3.1.minētās daļas redakcijā izmantots formulējums- “paredzētajā licences derīgo izrakteņu ieguvei laukumā”, kurā vārds “paredzētajā” rada neskaidrības. Nav skaidrs- kurā no zemes dzīļu apguves procesa etapiem licences laukums ir “paredzēts”? Turklāt Grozījumu anotācijā attiecībā uz šo jēdzienu ir izmantots vārds “plānotajā”.
LDDK lūdz šo formulējumu Grozījumos precizēt, lai Likumu piemērojot, tas būtu viennozīmīgs un saprotams.
3.2. Minētajā daļa ietvertā prasība veikt derīgo izrakteņu krājumu akceptēšanu licences laukumā spēkā esošām licencēm, gadījumā, ja krājumu akceptēšanas laukums atšķiras no licences laukuma, ir pretrunā ar šo Grozījumu mērķi - vienkāršot administratīvās procedūras zemes dzīļu izmantošanas jomā. Tā ir arī pretrunā ar tiesiskās paļāvības principu. Komersants ir izpildījis normatīvajos aktos noteiktās prasības un saņēmis licenci. Turklāt vēršam uzmanību, ka minēto prasību var attiecināt tikai uz jaunām licencēm, bet ne jau izsniegtajām, kā dēļ nepieciešams pārejas noteikums.
LDDK lūdz attiecībā uz nosacījumu- “Derīgos izrakteņus, izņemot ogļūdeņražus un pazemes ūdeņus, iegūst, ja ir akceptēti derīgo izrakteņu krājumi paredzētajā licences derīgo izrakteņu ieguvei laukumā” Grozījumus papildināt ar pārejas noteikumu, kas nosaka, ka šī norma attieksies uz licencēm, kas izsniegtas pēc 2023. gada 1. jūlija.
.
3.3. Pašlaik spēkā esošie Ministru kabineta 2012.gada 21.augusta noteikumi Nr.570 “Derīgo izrakteņu ieguves kārtība” (turpmāk – noteikumi Nr. 570), kas izdoti uz Likumā jau esošā deleģējuma pamata, jau nosaka projekta saturu (37. - 44.punkts). Noteikumi Nr. 570 attiecas uz visiem derīgo izrakteņu ieguvei nepieciešamajiem darbu etapiem: ģeoloģisko izpēti, pārskata saskaņošanu, projekta izstrādi un saskaņošanu, ieguves vietas sagatavošanu, iegūto derīgo izrakteņu uzskaiti, rekultivāciju. Visas šīs darbības jāveic atbilstoši noteikumiem Nr. 570, bet tām nav īpaša deleģējumu un tās nav atsevišķi uzsvērtas Likumā ar norādi uz Ministra kabineta izstrādātu kārtību. Nav izprotams kā dēļ minētajā daļā tiek dots jauns deleģējums Ministru kabineta noteikumiem, kas noteiks ieguves projekta saturu. Nepieciešamības gadījumā ir iespējams Noteikumus Nr. 570 papildināt un grozīt vai izdot jaunā redakcijā, taču nav pieļaujams Likumā izcelt vienu no ar ieguvi saistīto darbu etapiem, kas radīs pārpratumus.
LDDK ierosina no Likuma 10. panta vienpadsmitās daļas jaunās redakcijas izslēgt vārdus - “Ministru kabineta noteiktajam saturam atbilstoši”.
4. LDDK vērš uzmanību uz Latvijas Republikas satversmē nostiprināto nevainīguma prezumpciju un samērīguma principu, kas netiek ievēroti Likuma 10.panta 1.1 daļas 11.2 un 11.3punktos. Nav samērīgi piemērot atbildību fiziskai personai, par juridiskas personas izdarītiem pārkāpumiem, turklāt, ja šī persona, kā juridiskas personas dalībnieks vai pārvaldes institūcijas darbinieks vai pārstāvis nav saukta pie atbildības par pierādītiem pārkāpumiem. Šeit arī vēršam uzmanību, ka dažādu juridisku personu iekšējo struktūru vadītāji un atbildīgās amatpersonas var būt minētajā normā ietvertās amatpersonas taču faktiski iekšējas darba organizācijas rezultātā tai ir nodalīta kompetence un minētā amatpersona nevar ietekmēt juridiskas personas rīcību un veiktā pārkāpuma izdarīšanu.
LDDK ierosina papildināt Grozījumu redakcijas:
1) 11.2 punktu papildināt ar piebildi, “ja tā kompetencē ir bijusi lēmuma pieņemšana par derīgo izrakteņu ieguvi”;
2) 11.3 punktā aiz vārdiem “juridiskai personai, ja tās amatpersona” papildināt ar vārdiem ”kuras kompetencē ir lēmuma pieņemšana par derīgo izrakteņu ieguvi”.
5. Zemes dzīļu izmantošana gandrīz vienmēr notiek licences laukumā, derīgo izrakteņu ieguve var notikt tikai un vienīgi licences laukumā. Kūdras ieguves gadījumā dažkārt ar ieguvi saistītām darbībām izmanto teritoriju ārpus licences laukuma (piemēram, celmu, izraktās grunts glabāšana). Tādā gadījumā tas ir norādīts derīgo izrakteņu ieguves projektā. Zemes dzīļu izmantotāja pienākums ir rekultivēt šīs platības, bet viņam nevar uzlikt pienākumu rekultivēt jebko, kas kāda ieskatā varētu būt saistīts ar ieguvi, kā to pieļauj pašlaik likumprojektā iekļautā redakcija.
Turklāt anotācijā minētajos gadījumos veiktās darbības nevar būt saistītas ar kaitējumu, kas radies atbilstoši veicot ieguvi paredzētajā kārtībā un apjomā. Trešajām pusēm nodarītais kaitējums, ja tāds ir radies pierādāmu, apzinātu darbību rezultātā būtu uzskatāms par kaitējumu, kas izdarīts pret citas personas mantu vai dabu un pierādāms atbilstošā tiesiskā procesā, bet nevar tikt uzlikts par pienākumu, bez pierādījumiem kompensēt piemēram bojātu autoceļu, kurš nolietojies dabiskas ekspluatācijas gaitā. Tāpat arī pirms ieguves darbību uzsākšanu transporta plūsmas tiek izvērtētas un visas transporta vienības, lai piedalītos ceļu satiksmē ir bijušas atbilstošas normatīvajiem aktiem, bet iespējams autoceļa uzturētājs nav pienācīgi veicis uzturēšanas darbus, kā rezultātā rodas autoceļa bojājumi.
Ņemot vērā minēto Likuma 14. panta 8. punkta jaunā redakcija nav atbalstāma.
LDDK ierosina Likuma 14.panta 8.punktu izteikt šādā redakcijā:
“8) uz sava rēķina rekultivēt derīgo izrakteņu ieguves vietu un ar ieguvi saistītās platības licences laukumā un zemes gabala platības, kas izmainītas veicot zemes dzīļu izmantošanu ārpus licences laukuma, ja tas paredzēts derīgo izrakteņu projektā.”
6. Grozījumi paredz izteikt jaunā redakcijā Likuma 16. panta piekto daļu. Tomēr jaunajā redakcijā lietojot vārdu -“objekts” nav skaidrības kas tieši ar to domāts. Iespējams, ka to domāts atļaujas vai licences laukums, vai ieguves vieta.
LDDK ierosina šādu Likuma 16. panta piektās daļas redakciju: “Ja pašvaldība konstatē pārkāpumus zemes dzīļu izmantošanā vai saņem informāciju par šādiem pārkāpumiem, tā informē Valsts vides dienestu. Ja pārkāpums konstatēts bieži satopamo sastopamo derīgo izrakteņu ieguves atļaujas laukumā, pašvaldība ir tiesīga ierobežot vai apturēt atļaujas darbību vai to atcelt.”
7. Anotācijas 1.3.punkta norādīts: “bojājumi var rasties ieguves procesā ārpus konkrētā derīgo izrakteņu ieguves licences laukuma (piemēram, bojājot piebraucamo ceļu, aizsargjoslu, vai no ieguves iekārtām noplūstot degvielai, kas rada piesārņojumu u.c.), …”. Atbildību par autoceļu bojāšanu nosaka Autoceļu likums (30. pants) un Ceļu satiksmes likums (82. pants). Arī pašvaldības var izstrādāt savus saistošos noteikumus. Kas domāts ar aizsargjoslas bojāšanu, nav saprotams, bet atbildību par pārkāpumiem un atbildīgās institūcijas nosaka Aizsargjoslu likums. Jautājumus, kas attiecas uz piesārņojumu regulē attiecīgie normatīvie akti, t.sk. Ministru kabineta noteikumi Nr.281, 24.04.2007., “Noteikumi par preventīvajiem un sanācijas pasākumiem un kārtību, kādā novērtējams kaitējums videi un aprēķināmas preventīvo, neatliekamo un sanācijas pasākumu izmaksas”. Ņemot vērā minēto, nevajadzētu noslogot Likumu ar šo jautājumu risināšanu, turklāt jaunā redakcija neatspoguļo anotācijā minēto.
LDDK lūdz precizēt anotācijas 1.3. punktā minēto attiecībā uz grozījumiem Likuma 14. panta un 8. punktā.
8. Anotācijā norādīts: “Likumprojektā iekļautā redakcija ietver pienākumu, piemēram, atjaunot bojājumus inženierbūvēm, kas ir licences laukumā un izslēgti no ieguves limita aizsargjoslu apjomā, vai ārpus licences laukuma, kas var robežoties ar laukuma robežu; pienākumu atjaunot ūdens ieguves būvju bojājumus, ja ir pierādīts, ka zemes dzīļu izmantošanas rezultātā ūdens ieguve ir pārtraukta vai būtiski mazināta (akas, urbumi ); pienākumu rekultivēt tās platības, kuras ir skartas zemes dzīļu izmantošanas rezultātā, kā licences laukumā tā ārpus tā, ja kaimiņu platībās ir konstatēta ieguve vai tās rezultātā izsaukta erozija; pienākumu rekultivēt tās platības, kur nav veikta zemes dzīļu ieguve, bet ir notikuši sagatavošanās darbi (noņemta augsne, zemsedze, bojāts reljefs un virszemes ūdens notece).” Vārdi “izslēgti no ieguves limita aizsargjoslu apjomā” šajā gadījumā ir lieki, jo no limita noteikšanas atsakās un pienākumam veikt rekultivāciju nav sakara ar limitu.
LDDK ierosina precizēt anotācijas redakciju.
9. Vēršam uzmanību, ja ūdens ieguves būvē (saskaņā ar Likumu – ūdens ieguves urbums vai grodu aka) vairs nepietek ūdens, tas nav uzskatāms par “ieguves būvju bojājumu”. Jautājumu par derīgo izrakteņu ieguves ietekmi uz pazemes ūdens resursiem var risināt ar pazemes ūdens monitoringu, kam arī jāsaņem licence. Šajā gadījumā var veikt kompensējošo pasākumus saskaņā ar ieguves licences nosacījumiem (piemēram ierīkot jaunu ūdens ieguves urbumu, ja tiešām pierādīts, ka ūdens pietrūkst ieguves dēļ), bet tā nebūs “ūdens ieguves būvju bojājumu” atjaunošana.
LDDK ierosina anotācijas sadaļu 4.1.5. attiecībā uz Ministru kabineta noteikumiem Nr. 570 “Derīgo izrakteņu ieguves kārtība” papildināt ar informāciju, ka Ministru kabineta noteikumos jānosaka krājumu akceptēšanas pamatprincipi – ka komisijas sēdes ir atklātas, ka abām pusēm ir tiesības uzaicināt ekspertus un, iespējams, citus nosacījumus.
minētā amatā, bet ir ar iekšēji nodalītu kompetenci, kura nedz nes, nedz spēj ietekmēt juridiskas personas veiktā pārkāpuma faktu.
07.10.2022. 16:47