Projekta ID/ Uzdevuma numurs
Tiesību akta/ diskusiju dokumenta nosaukums
Grozījumi Jaunatnes likumā
Līdzdalības veids
Publiskā apspriešana
Sākotnēji identificētās problēmas apraksts
Jaunatnes likuma atsevišķas tiesību normas nav atbilstošas esošajai praksei jaunatnes politikas un darba ar jaunatni sistēmas ietvaros, tamdēļ nepieciešams veikt grozījumus Jaunatnes likumā.
Mērķa apraksts
Likumprojekts ir izstrādāts ar mērķi papildināt un pilnveidot likuma tiesību normas ar jaunatnes politikas un darba ar jaunatni sistēmas elementiem, kas tieši vērsti uz jauniešu vecumā no 13 līdz 25 gadiem, tajā skaitā jauniešu ar ierobežotām iespējām, sistemātiskas un ilgtspējīgas līdzdalības stiprināšanu, darbā ar jaunatni iesaistīto personu kvalifikācijas un profesionalizācijas nostiprināšanu, pašvaldību pienākumu noteikt par darbu ar jaunatni atbildīgo institūciju, iekļaujot “jaunatnes darbinieka” jēdzienu likumā u.c.
Politikas jomas
Jaunatnes politika
Teritorija
Latvija.
Norises laiks
18.10.2023. - 01.11.2023.
Informācija
-
Fiziskās personas
JāSkaidrojums un ietekme
-
Juridiskās personas
JāSkaidrojums un ietekme
-
Sagatavoja
Jānis Drigins (IZM)
Atbildīgā persona
Santa Šmīdlere (IZM)
Izsludināšanas datums
18.10.2023. 09:53
Iesniegtie iebildumi / priekšlikumi
Iebilduma / priekšlikuma iesniedzējs
Iebilduma / priekšlikuma būtība
Iesniegts
Renārs Manuilovs - "Jaunatne smaidam"
Lai nodrošinātu jaunatnes organizāciju izaugsmi ir būtiski sekmēt to kvalitatīvu un ilgtspējīgu pārvaldi. Nosakot, ka biedrības valdē ir nodrošināta jauniešu līdzdalība, jauniešu organizācijām tiek uzlikts būtisks administratīvais slogs, kas būtībā nesekmē sākotnēji izvirzīto mērķi - sekmēt jauniešu līderību. Biedrību un nodibinājumu likuma 43.pants "Valdes kompetence" nosaka tikai divas lietas, kuras ir valdes kompetencē - (1) Valde pārzina un vada biedrības lietas. Tā pārvalda biedrības mantu un rīkojas ar tās līdzekļiem atbilstoši likumiem, statūtiem, biedru sapulces vai citu institūciju lēmumiem. (2) Valde organizē biedrības grāmatvedības uzskaiti saskaņā ar normatīvajiem aktiem un veic citus pienākumus saskaņā ar statūtos noteikto kompetenci. Uzskatām, ka tas ir nesamērīgi noteikt jauniešiem šādu atbildību un tas būtu jāatstāj pieredzējušu jaunatnes darbinieku kompetencē.
Tādēļ aicinām 6. panta pirmā punkta ceturtajā daļā vārdu "valdē" aizstāt ar "pārvaldē". Tas nodrošinās demokrātiskāku un atvērtāku pieeju jauniešu vecumā no 13 līdz 25 gadiem iesaisti organizācijas pārvaldē, vienlaikus neuzliekot tiem nesamērīgu administratīvo atbildību.
Tādēļ aicinām 6. panta pirmā punkta ceturtajā daļā vārdu "valdē" aizstāt ar "pārvaldē". Tas nodrošinās demokrātiskāku un atvērtāku pieeju jauniešu vecumā no 13 līdz 25 gadiem iesaisti organizācijas pārvaldē, vienlaikus neuzliekot tiem nesamērīgu administratīvo atbildību.
23.10.2023. 21:39
Zane Zvaigzne - Latvijas Pašvaldību savienība
Ierosinām Likumprojekta 5.pantu izteikt šādā redakcijā:
Pašvaldība, pildot savas funkcijas, veic darbu ar jaunatni, aptverot dažādas jauniešu mērķgrupas un ievērojot jaunatnes politikas pamatprincipus un valsts jaunatnes politikas attīstības plānošanas dokumentus. Pašvaldība plāno darbu ar jaunatni, izstrādājot pašvaldības jaunatnes politikas attīstības plānošanas dokumentus. Pašvaldība nosaka par darbu ar jaunatni atbildīgo pašvaldības institūciju un nodrošina institucionālo sistēmu darbam ar jaunatni.
Pamatojums:
Pašvaldība, pildot savas funkcijas, veic darbu ar jaunatni, aptverot dažādas jauniešu mērķgrupas un ievērojot jaunatnes politikas pamatprincipus un valsts jaunatnes politikas attīstības plānošanas dokumentus. Pašvaldība plāno darbu ar jaunatni, izstrādājot pašvaldības jaunatnes politikas attīstības plānošanas dokumentus. Pašvaldība nosaka par darbu ar jaunatni atbildīgo pašvaldības institūciju un nodrošina institucionālo sistēmu darbam ar jaunatni.
Pašvaldība, pildot savas funkcijas, veic darbu ar jaunatni, aptverot dažādas jauniešu mērķgrupas un ievērojot jaunatnes politikas pamatprincipus un valsts jaunatnes politikas attīstības plānošanas dokumentus. Pašvaldība plāno darbu ar jaunatni, izstrādājot pašvaldības jaunatnes politikas attīstības plānošanas dokumentus. Pašvaldība nosaka par darbu ar jaunatni atbildīgo pašvaldības institūciju un nodrošina institucionālo sistēmu darbam ar jaunatni.
Pamatojums:
Pašvaldība, pildot savas funkcijas, veic darbu ar jaunatni, aptverot dažādas jauniešu mērķgrupas un ievērojot jaunatnes politikas pamatprincipus un valsts jaunatnes politikas attīstības plānošanas dokumentus. Pašvaldība plāno darbu ar jaunatni, izstrādājot pašvaldības jaunatnes politikas attīstības plānošanas dokumentus. Pašvaldība nosaka par darbu ar jaunatni atbildīgo pašvaldības institūciju un nodrošina institucionālo sistēmu darbam ar jaunatni.
01.11.2023. 15:42
Zane Zvaigzne - Latvijas Pašvaldību savienība
Ierosinām Likumprojekta 5.panta septītās daļas 61 punktu izteikt šādā redakcijā:
61) iespēju jaunatnes organizācijām nekomerciālos nolūkos izmantot jauniešu centra vai citas šim mērķim nozīmētās pašvaldības telpas šā likuma 2.1 panta trešajā daļā noteikto pamatuzdevumu veikšanai;
Pamatojums:
Lai gan iespēja izmantot pašvaldības telpas ir vitāli svarīga jaunatnes organizāciju un organizāciju, kas īsteno darbu ar jaunatni, ikdienas darbībai un spējai tajā iesaistīt jauniešus ar ierobežotām iespējām, uzskatām, ka piedāvātā redakcija ir nesamērīgi plaša un faktiski nozīmē, ka jauniešu centram būs jānodrošina jaunatnes organizācijai pēc tās pieprasījuma iespēju izmantot jebkuras pašvaldības telpas, ko organizācija ir izraudzījusies. Tas, savukārt, var negatīvi ietekmēt pašvaldības spēju pildīt citas savas funkcijas.
Ņemot vērā iepriekš minēto, rosinām noteikt, ka jauniešu centrs ir tiesīgs jaunatnes organizācijām nodrošināt iespēju izmantot vai nu savas telpas (atbilstoši to noslodzei) vai citas pašvaldības telpas, kurām pašvaldība ir lēmusi noteikt šādu izmantošanas mērķi.
61) iespēju jaunatnes organizācijām nekomerciālos nolūkos izmantot jauniešu centra vai citas šim mērķim nozīmētās pašvaldības telpas šā likuma 2.1 panta trešajā daļā noteikto pamatuzdevumu veikšanai;
Pamatojums:
Lai gan iespēja izmantot pašvaldības telpas ir vitāli svarīga jaunatnes organizāciju un organizāciju, kas īsteno darbu ar jaunatni, ikdienas darbībai un spējai tajā iesaistīt jauniešus ar ierobežotām iespējām, uzskatām, ka piedāvātā redakcija ir nesamērīgi plaša un faktiski nozīmē, ka jauniešu centram būs jānodrošina jaunatnes organizācijai pēc tās pieprasījuma iespēju izmantot jebkuras pašvaldības telpas, ko organizācija ir izraudzījusies. Tas, savukārt, var negatīvi ietekmēt pašvaldības spēju pildīt citas savas funkcijas.
Ņemot vērā iepriekš minēto, rosinām noteikt, ka jauniešu centrs ir tiesīgs jaunatnes organizācijām nodrošināt iespēju izmantot vai nu savas telpas (atbilstoši to noslodzei) vai citas pašvaldības telpas, kurām pašvaldība ir lēmusi noteikt šādu izmantošanas mērķi.
01.11.2023. 15:49
Sintija Lase - Jaunatnes lietu speciālistu pamatkompetenču mācību programmas vadītāja
1) Ierosinu 5.panta otrās daļas 2) punktu "Pieņemt darbā jaunatnes darbinieku – personu, kas veic darbu ar jaunatni" izteikt daudzskaitlī "pieņemt darbā jaunatnes darbiniekus – personas, kas veic darbu ar jaunatni", jo Latvijā pēc reģionālās reformas nav nevienas pašvaldības, kurā pietiktu ar vienu jaunatnes darbinieku.
2) Ierosinu 5.panta ceturtajā daļā konsekventi turpināt jēdziena "kompetence" lietošanu arī attiecībā uz jaunatnes darbinieku sagatavošanu un aizstāt vārdu "pamatprasmes" ar vārdu "kompetences" vai "pamatkompetences":
"(4) Ja pašvaldībā darbu ar jaunatni nodrošina jaunatnes lietu speciālists vai jaunatnes darbinieks, viņš apgūst mācību programmu Ministru kabineta noteiktajā kārtībā, lai pilnveidotu profesionālo pienākumu pildīšanai nepieciešamās pamatkompetences/ kompetences.
3) Ierosinu izvērtēt iespēju 12.panta astoto daļu formulēt tādā redakcijā, kas neizslēdz iespēju nākotnē jaunatnes darbu apgūt arī formālās izglītības ceļā un tam saņemt valsts finansējumu:
“(8) Darbā ar jaunatni iesaistītajai personai, kura apgūst neformālās izglītības programmu ikgadējās jaunatnes politikas valsts programmas ietvaros vai līdzvērtīgu formālās izglītības programmu darbā ar jaunatni, ir tiesības saņemt stipendiju motivācijai neformālās (svītrot) izglītības programmas apgūšanai. Stipendijas apmēru, saņemšanas kritērijus un izmaksas kārtību nosaka Ministru kabinets.”
2) Ierosinu 5.panta ceturtajā daļā konsekventi turpināt jēdziena "kompetence" lietošanu arī attiecībā uz jaunatnes darbinieku sagatavošanu un aizstāt vārdu "pamatprasmes" ar vārdu "kompetences" vai "pamatkompetences":
"(4) Ja pašvaldībā darbu ar jaunatni nodrošina jaunatnes lietu speciālists vai jaunatnes darbinieks, viņš apgūst mācību programmu Ministru kabineta noteiktajā kārtībā, lai pilnveidotu profesionālo pienākumu pildīšanai nepieciešamās pamatkompetences/ kompetences.
3) Ierosinu izvērtēt iespēju 12.panta astoto daļu formulēt tādā redakcijā, kas neizslēdz iespēju nākotnē jaunatnes darbu apgūt arī formālās izglītības ceļā un tam saņemt valsts finansējumu:
“(8) Darbā ar jaunatni iesaistītajai personai, kura apgūst neformālās izglītības programmu ikgadējās jaunatnes politikas valsts programmas ietvaros vai līdzvērtīgu formālās izglītības programmu darbā ar jaunatni, ir tiesības saņemt stipendiju motivācijai neformālās (svītrot) izglītības programmas apgūšanai. Stipendijas apmēru, saņemšanas kritērijus un izmaksas kārtību nosaka Ministru kabinets.”
01.11.2023. 17:44
Latvijas Jaunatnes padome
Latvijas Jaunatnes padome (turpmāk – LJP) savas kompetences ietvaros ir izvērtējusi Izglītības un zinātnes ministrijas (turpmāk – IZM) iesniegto likumprojektu “Grozījumi Jaunatnes likumā” (turpmāk – likumprojekts) un sniedz šādu viedokli.
1. Likumprojekta 3.pantā paredzēts papildināt Jaunatnes likumu ar panta piekto daļu, nosakot Jaunatnes starptautisko programmu aģentūras (turpmāk – JSPA) galvenos uzdevumus. Anotācijā minēts, ka “tādējādi Jaunatnes starptautisko programmu aģentūrai, kura ir galvenā valsts institūcija, kas ievieš jaunatnes politikas dzīvē un kuras rīcībā ir ekspertīze, personāls un institucionālā atmiņa, lai sekmīgi koordinētu mērķtiecīgu jaunatnes politikas sistēmas attīstību, likuma līmenī nav definētie galvenie uzdevumi un pienākumi, kas ļautu attīstīt jaunatnes politikas ieviešanas sistēmu. Grozījumu mērķis ir stiprināt Jaunatnes starptautisko programmu aģentūras lomu jaunatnes politikas un darba ar jaunatni kopējā sistēmā, nosakot konkrētus uzdevumus un tiesības, kas ļautu iestādei turpmāk daudz precīzāk un sekmīgāk īstenot Izglītības un zinātnes ministrijas izstrādātās rīcībpolitikas. Cita starpā tiek paredzēts, ka Jaunatnes starptautisko programmu aģentūrai, īstenojot neformālās izglītības programmas, nav nepieciešama normatīvajos aktos paredzētā atļauja minēto programmu īstenošanai.” Aicinām minēto grozījumu pārrunāt ar jaunatnes jomā iesaistītajiem Jaunatnes konsultatīvās padomes ietvaros un sniegt sīkāku skaidrojumu minētā grozījuma mērķim un kā tas ietekmēs turpmāko jomas attīstību un koordināciju, kā arī sniegt skaidrojumu, kāpēc šāds papildinājums netiek nostiprināts JSPA Nolikumā, bet Jaunatnes likumā.
2. Likumprojekts paredz 4.pantā izteikt otro daļu jaunā redakcijā, papildinot jaunatnes konsultatīvās padomes sastāvu ar jaunu subjektu loku “nevalstiskās organizācijas”. Anotācijā norādīts, ka mērķis ir “līdzsvarot un paplašināt valsts un pašvaldību pārstāvju iesaistīti jaunatnes konsultatīvās padomes darbā, tādējādi paverot iespējas plašākam jomas pārstāvju lokam piedalīties jaunatnes politikas un darba ar jaunatni jautājumu risināšanā un ilgtspējīgas jaunatnes politikas un darba ar jaunatni sistēmas veidošanā”. Izsakām bažas par Jaunatnes konsultatīvs padomes līdzšinējo darbības efektivitāti kā galvenajam konsultatīvajam mehānisms dažādiem jomas spēlētājiem un aicinām stiprināt tās darbu un lomu jaunatnes politikas attīstībā un pilnveidē. LJP rosina papildināt Jaunatnes konsultatīvās padome sastāvu ar Aizsardzības ministriju un Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministriju, kā arī aicināt IZM izvērtēt vai ir nepieciešamība padomes sastāvā iekļaut 2 IZM padotības iestādes.
3. Likumprojekta 12.pantā rosināts papildināt pantu ar astoto daļu jaunā redakcijā, papildinot ar stipendijām motivācijai neformālās izglītības programmas apgūšanai ikgadējās jaunatnes politikas valsts programmas ietvaros. LJP ieskatā šī iecere ir atbalstāma un nepieciešama, lai pilnveidotu darbā ar jaunatni iesaistīto personu prasmes un kompetences. Aicinām nodrošināt LJP iesaisti kārtības par stipendiju apmēru, saņemšanas kritērijiem un izmaksu izstrādē.
Papildus minētajam, likumprojekta ietvaros LJP vēlas vērstu uzmanību un aicina izvērtēt divus būtiskus priekšlikumus:
1) attiecībā uz likumprojekta 1. pantu, kurā noteiktas definīcijas jaunietis robežas, kas šobrīd ir no 13 - 25 gadiem, ņemot vērā LJP dalīborganizāciju ikdienas pieredzi, ka darba ar jaunatni pakalpojuma pieprasītāji ir arvien jaunāki jaunieši, aicinām IZM kā atbildīgajai ministrijai par jomu veikt izvērtējumu par to, kā šī brīža darba ar jaunatni saturiskais tvērums korelē ar šī brīža definīcijā noteikto vecumposmu, kāda ir atbilstība pret jauniešu vajadzībām attiecībā uz šobrīd piemērojamām rīcībpolitikas iniciatīvām.
Pārsvarā jaunatne tiek definēta kā “pāreja no apgādājamās bērnības uz neatkarīgu pieaugušo vecumu”, kad jaunieši atrodas pārejas posmā no diezgan drošas attīstības pasaules uz izvēles un riska pasauli (Eurostat 2009,17. lpp.). Jaunieši noteikti atrodas īpašā sociālā stāvoklī, jo viņiem vairs nepienākas bērnu pabalsti un aizsardzība, bet viņiem nepieciešama papildu aprūpe, jo viņi joprojām neizmanto visas pieaugušajiem pieejamās iespējas. Ir plaši zināms, ka nav skaidras definīcijas, kas īsti ir jaunietis, jo jaunieši ir ļoti neviendabīga kategorija ar dažādu sociālo, ekonomisko, kultūras un izglītības izcelsmi, interesēm, izaicinājumiem un vajadzībām. Tādējādi vispārpieņemtas jaunatnes definīcijas atrašana ir diezgan sarežģīts uzdevums. Vecums varētu būt noderīgs, bet nepietiekams rādītājs, lai raksturotu pāreju uz pilngadību. Līdz šim vecuma atšķirības pārsvarā tika uzskatītas par dominējošo pieeju jaunatnes definēšanā, taču nevajadzētu aizmirst, ka sava loma var būt arī sociālajam statusam un dzīves situācijām.
Eiropas jaunatnes pētnieku vidū valda plaša vienprātība, ka esošās jaunatnes definīcijas un jēdzieni kļūst arvien neskaidrāki dzīves trajektoriju destandartizācijas rezultātā. Jaunatne ne tikai mēdz sākt agrāk un beidzas vēlāk, bet arī pārejas no bērnības uz pieaugušu vecumu kļūst arvien sadrumstalotākas, kas ir īpaši pamanāmas, palielinoties atšķirībām starp dažādām politikas jomām (Eiropas Padomes starptautiskā pārskata grupa 2008, 17. lpp.). Tomēr jaunatnes kā sociālās grupas jēdziens prasa viendabīgumu, pamatojoties uz kopīgu sociālo stāvokli, kas atšķiras no citām vecuma grupām. Šajā kontekstā jaunieši jāuztver kā unikāla grupa, kurai nepieciešama uzmanība viņu neaizsargātības un vardarbības pakļautības dēļ vissvarīgākajā dzīves posmā. Atkarībā no jaunatnes politikas konceptualizācijas, sociālajiem modeļiem un ģimenes pārejas uz pilngadību modeļiem Eiropas valstis nosaka nacionālās pieejas un definīcijas personām, kurām ir tiesības uz atbalstu jauniešiem, tiesībām un aizsardzības pasākumiem. Ir daudz dažādu risinājumu, kā valsts iestādes un politikas veidotāji tiek galā ar šo uzdevumu un kādus juridiskos, stratēģiskos vai politikas instrumentus viņi izmanto, taču ir iespējams uztvert dažus modeļus.
2) Ņemot vērā Jaunatnes konsultatīvās padomes 2022. gada apstiprināto lēmumu, aicinām izteikt Likumprojekta 6.1 panta otro daļu šādā redakcijā:
“Latvijas Jaunatnes padome nodrošina Jaunatnes likuma un Jaunatnes politikas plānošanas dokumentu mērķu sasniegšanu sadarbībā ar jaunatnes organizācijām un organizācijām, kas strādā ar jauniešiem. Latvijas Jaunatnes padomes pienākumos ietilpst:
(1) īstenot jaunatnes organizāciju, organizāciju, kuras strādā ar jauniešiem, un jauniešu interešu pārstāvību visu līmeņu politiskajos procesos, tostarp sniedzot atzinumus par jaunatnes organizāciju un jauniešu intereses skarošiem normatīvo aktu projektiem;
(2) sniegt metodisko atbalstu jaunatnes organizācijām un juridiskām personām, kuras veic darbu ar jaunatni;
(3) veikt aktivitātes, kas ceļ jaunatnes politikas prestižu un veicina esošo līdzdalības mehānismu pieejamību;
(4) veicināt jaunatnes likumā un jaunatnes politikas plānošanas dokumentos norādīto pušu sadarbību.”
izteikt Likumprojekta 6.1 panta trešo daļu šādā redakcijā:
“(3) Latvijas Jaunatnes padomei ir tiesības pieprasīt un saņemt informāciju no valsts un pašvaldību institūcijām savu likumā noteikto funkciju veikšanai.”
izteikt Likumprojekta 6.1 panta ceturto daļu šādā redakcijā:
“(4) Izglītības un zinātnes ministrija nodrošina finansējumu Latvijas Jaunatnes padomes darbam nozares interešu aizstāvības jomā ikgadējās Jaunatnes politikas valsts programmas ietvaros.”
1. Likumprojekta 3.pantā paredzēts papildināt Jaunatnes likumu ar panta piekto daļu, nosakot Jaunatnes starptautisko programmu aģentūras (turpmāk – JSPA) galvenos uzdevumus. Anotācijā minēts, ka “tādējādi Jaunatnes starptautisko programmu aģentūrai, kura ir galvenā valsts institūcija, kas ievieš jaunatnes politikas dzīvē un kuras rīcībā ir ekspertīze, personāls un institucionālā atmiņa, lai sekmīgi koordinētu mērķtiecīgu jaunatnes politikas sistēmas attīstību, likuma līmenī nav definētie galvenie uzdevumi un pienākumi, kas ļautu attīstīt jaunatnes politikas ieviešanas sistēmu. Grozījumu mērķis ir stiprināt Jaunatnes starptautisko programmu aģentūras lomu jaunatnes politikas un darba ar jaunatni kopējā sistēmā, nosakot konkrētus uzdevumus un tiesības, kas ļautu iestādei turpmāk daudz precīzāk un sekmīgāk īstenot Izglītības un zinātnes ministrijas izstrādātās rīcībpolitikas. Cita starpā tiek paredzēts, ka Jaunatnes starptautisko programmu aģentūrai, īstenojot neformālās izglītības programmas, nav nepieciešama normatīvajos aktos paredzētā atļauja minēto programmu īstenošanai.” Aicinām minēto grozījumu pārrunāt ar jaunatnes jomā iesaistītajiem Jaunatnes konsultatīvās padomes ietvaros un sniegt sīkāku skaidrojumu minētā grozījuma mērķim un kā tas ietekmēs turpmāko jomas attīstību un koordināciju, kā arī sniegt skaidrojumu, kāpēc šāds papildinājums netiek nostiprināts JSPA Nolikumā, bet Jaunatnes likumā.
2. Likumprojekts paredz 4.pantā izteikt otro daļu jaunā redakcijā, papildinot jaunatnes konsultatīvās padomes sastāvu ar jaunu subjektu loku “nevalstiskās organizācijas”. Anotācijā norādīts, ka mērķis ir “līdzsvarot un paplašināt valsts un pašvaldību pārstāvju iesaistīti jaunatnes konsultatīvās padomes darbā, tādējādi paverot iespējas plašākam jomas pārstāvju lokam piedalīties jaunatnes politikas un darba ar jaunatni jautājumu risināšanā un ilgtspējīgas jaunatnes politikas un darba ar jaunatni sistēmas veidošanā”. Izsakām bažas par Jaunatnes konsultatīvs padomes līdzšinējo darbības efektivitāti kā galvenajam konsultatīvajam mehānisms dažādiem jomas spēlētājiem un aicinām stiprināt tās darbu un lomu jaunatnes politikas attīstībā un pilnveidē. LJP rosina papildināt Jaunatnes konsultatīvās padome sastāvu ar Aizsardzības ministriju un Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministriju, kā arī aicināt IZM izvērtēt vai ir nepieciešamība padomes sastāvā iekļaut 2 IZM padotības iestādes.
3. Likumprojekta 12.pantā rosināts papildināt pantu ar astoto daļu jaunā redakcijā, papildinot ar stipendijām motivācijai neformālās izglītības programmas apgūšanai ikgadējās jaunatnes politikas valsts programmas ietvaros. LJP ieskatā šī iecere ir atbalstāma un nepieciešama, lai pilnveidotu darbā ar jaunatni iesaistīto personu prasmes un kompetences. Aicinām nodrošināt LJP iesaisti kārtības par stipendiju apmēru, saņemšanas kritērijiem un izmaksu izstrādē.
Papildus minētajam, likumprojekta ietvaros LJP vēlas vērstu uzmanību un aicina izvērtēt divus būtiskus priekšlikumus:
1) attiecībā uz likumprojekta 1. pantu, kurā noteiktas definīcijas jaunietis robežas, kas šobrīd ir no 13 - 25 gadiem, ņemot vērā LJP dalīborganizāciju ikdienas pieredzi, ka darba ar jaunatni pakalpojuma pieprasītāji ir arvien jaunāki jaunieši, aicinām IZM kā atbildīgajai ministrijai par jomu veikt izvērtējumu par to, kā šī brīža darba ar jaunatni saturiskais tvērums korelē ar šī brīža definīcijā noteikto vecumposmu, kāda ir atbilstība pret jauniešu vajadzībām attiecībā uz šobrīd piemērojamām rīcībpolitikas iniciatīvām.
Pārsvarā jaunatne tiek definēta kā “pāreja no apgādājamās bērnības uz neatkarīgu pieaugušo vecumu”, kad jaunieši atrodas pārejas posmā no diezgan drošas attīstības pasaules uz izvēles un riska pasauli (Eurostat 2009,17. lpp.). Jaunieši noteikti atrodas īpašā sociālā stāvoklī, jo viņiem vairs nepienākas bērnu pabalsti un aizsardzība, bet viņiem nepieciešama papildu aprūpe, jo viņi joprojām neizmanto visas pieaugušajiem pieejamās iespējas. Ir plaši zināms, ka nav skaidras definīcijas, kas īsti ir jaunietis, jo jaunieši ir ļoti neviendabīga kategorija ar dažādu sociālo, ekonomisko, kultūras un izglītības izcelsmi, interesēm, izaicinājumiem un vajadzībām. Tādējādi vispārpieņemtas jaunatnes definīcijas atrašana ir diezgan sarežģīts uzdevums. Vecums varētu būt noderīgs, bet nepietiekams rādītājs, lai raksturotu pāreju uz pilngadību. Līdz šim vecuma atšķirības pārsvarā tika uzskatītas par dominējošo pieeju jaunatnes definēšanā, taču nevajadzētu aizmirst, ka sava loma var būt arī sociālajam statusam un dzīves situācijām.
Eiropas jaunatnes pētnieku vidū valda plaša vienprātība, ka esošās jaunatnes definīcijas un jēdzieni kļūst arvien neskaidrāki dzīves trajektoriju destandartizācijas rezultātā. Jaunatne ne tikai mēdz sākt agrāk un beidzas vēlāk, bet arī pārejas no bērnības uz pieaugušu vecumu kļūst arvien sadrumstalotākas, kas ir īpaši pamanāmas, palielinoties atšķirībām starp dažādām politikas jomām (Eiropas Padomes starptautiskā pārskata grupa 2008, 17. lpp.). Tomēr jaunatnes kā sociālās grupas jēdziens prasa viendabīgumu, pamatojoties uz kopīgu sociālo stāvokli, kas atšķiras no citām vecuma grupām. Šajā kontekstā jaunieši jāuztver kā unikāla grupa, kurai nepieciešama uzmanība viņu neaizsargātības un vardarbības pakļautības dēļ vissvarīgākajā dzīves posmā. Atkarībā no jaunatnes politikas konceptualizācijas, sociālajiem modeļiem un ģimenes pārejas uz pilngadību modeļiem Eiropas valstis nosaka nacionālās pieejas un definīcijas personām, kurām ir tiesības uz atbalstu jauniešiem, tiesībām un aizsardzības pasākumiem. Ir daudz dažādu risinājumu, kā valsts iestādes un politikas veidotāji tiek galā ar šo uzdevumu un kādus juridiskos, stratēģiskos vai politikas instrumentus viņi izmanto, taču ir iespējams uztvert dažus modeļus.
2) Ņemot vērā Jaunatnes konsultatīvās padomes 2022. gada apstiprināto lēmumu, aicinām izteikt Likumprojekta 6.1 panta otro daļu šādā redakcijā:
“Latvijas Jaunatnes padome nodrošina Jaunatnes likuma un Jaunatnes politikas plānošanas dokumentu mērķu sasniegšanu sadarbībā ar jaunatnes organizācijām un organizācijām, kas strādā ar jauniešiem. Latvijas Jaunatnes padomes pienākumos ietilpst:
(1) īstenot jaunatnes organizāciju, organizāciju, kuras strādā ar jauniešiem, un jauniešu interešu pārstāvību visu līmeņu politiskajos procesos, tostarp sniedzot atzinumus par jaunatnes organizāciju un jauniešu intereses skarošiem normatīvo aktu projektiem;
(2) sniegt metodisko atbalstu jaunatnes organizācijām un juridiskām personām, kuras veic darbu ar jaunatni;
(3) veikt aktivitātes, kas ceļ jaunatnes politikas prestižu un veicina esošo līdzdalības mehānismu pieejamību;
(4) veicināt jaunatnes likumā un jaunatnes politikas plānošanas dokumentos norādīto pušu sadarbību.”
izteikt Likumprojekta 6.1 panta trešo daļu šādā redakcijā:
“(3) Latvijas Jaunatnes padomei ir tiesības pieprasīt un saņemt informāciju no valsts un pašvaldību institūcijām savu likumā noteikto funkciju veikšanai.”
izteikt Likumprojekta 6.1 panta ceturto daļu šādā redakcijā:
“(4) Izglītības un zinātnes ministrija nodrošina finansējumu Latvijas Jaunatnes padomes darbam nozares interešu aizstāvības jomā ikgadējās Jaunatnes politikas valsts programmas ietvaros.”
01.11.2023. 17:57
Linda Medne - "Latvijas Mazpulki"
Ierosinām likuma 1. pantu šādā redakcijā:
Likuma mērķis ir uzlabot jauniešu — personu vecumā no 7 līdz 25 gadiem — dzīves kvalitāti, veicinot viņu iniciatīvas, darba tikumu un patriotismu, līdzdalību lēmumu pieņemšanā un sabiedriskajā dzīvē, kā arī atbalstot darbu ar jaunatni.
Pamatojums:
Ierosinām samazināt jaunieša vecumu līdzīgi kā tas ir kaimiņvalstīs. Piemēram, Igaunijā jauniešu vecums noteikts no 7 līdz 26 gadiem. Biedrība “Latvijas Mazpulki” ir lielākā bērnu un jauniešu organizācija. Jau šobrīd saskaņā ar likumu jaunatnes organizācijā ⅔ biedru ir bērni un jaunieši. Latvijas Mazpulki īsteno iekļaujošus neformālās izglītības pasākumus visiem saviem biedriem. Lielākā daļa mūsu biedru mazpulcēna gaitas uzsāk 7 līdz 10 gadu vecumā. Tas ir vecums, kad bērni un jaunieši izvēlas savas ārpus klases, brīvprātīgās aktivitātes. Bērni, kas kļuvuši aktīvi šajā vecumā, turpina būt aktīvi arī vēlākos gados.
Uzsākot skolas gaitas, bērniem tiek piedāvātas sporta un interešu izglītības nodarbības, bet, lai piedalītos neformālās izglītības aktivitātēs, jāsagaida 13 gadu vecums. Mūsu novērojumi liecina, ka interese iesaistīties neformālās izglītības aktivitātēs rodas ātrāk, līdz ar to arī lielākas ir izaugsmes iespējas. Izņemot tādās jaunatnes organizācijās kā Latvijas Mazpulki un Latvijas Skautu un gaidu centrālā organizācija, bērniem līdz 13 gadu vecumam šobrīd gandrīz nekur netiek nodrošināta iespēja pilnveidoties neformālās izglītības ceļā. Taču organizācijas nesaņem finansējumu šī vecumposma mērķauditorijai, kaut arī tieši tas nodrošina aktīvāku jauniešu līdzdalību vēlākos gados.
12. panta 4. punkts paredz, ka jaunatnes organizācijai ir tiesības saņemt valsts budžeta finansējumu arī organizācijas darbības atbalstam, tajā skaitā pārstāvībai starptautiskās organizācijās.
Šobrīd šī finansējuma ietvaros tiek prasīti sasniedzamie rādītāji, kas attiecināti tikai uz jauniešiem: personām no 13 līdz 25 gadiem, un nav finansējuma, kas būtu paredzēts jaunākai vecuma grupai: 7 - 13 gadus vecām personām.
Mēs uzskatām, ka atraidot personas 7 līdz 10 gadu vecumā, tos ir grūti sasniegt un ieinteresēt 13 gadu vecumā. Tāpat ir teju neiespējami pasākumos šķirot bērnu: personām vecumā līdz 13 gadiem rīkot vienu pasākumu un 13 gadu vecumu sasniegušajiem rīkot citu pasākumu. Liels ieguvums kopīgiem pasākumiem ir tas, ka jaunākie iedvesmojas un mācās no vecākajiem.
Līdzīga pieredze ir novērota arī jauniešu centros pašvaldībās, uz tiem labprāt nāk jaunāki bērni, bet tos ir jāatraida, kamēr 13 - 18 gadu vecumā tos ir sarežģīti vairs ieinteresēt, tad daudz mazākā skaitā jauniešu iesaiste atjaunojas tikai pēc vidusskolas beigšanas, uzsākot sudijas vai darba gaitas.
01.11.2023. 21:29