Sabiedrības līdzdalība

Enerģijas lietotāju apgādes kārtība izsludinātas enerģētiskās krīzes laikā un valsts apdraudējuma gadījumā

Publiskā apspriešana

Ekonomikas ministrija par savas atbildības jomu ir izstrādājusi Ministru kabineta noteikumus (2024.gada 12.marta Ministru kabineta noteikumi Nr.168 "Kārtība, kādā naftas produktu drošības rezerves un naftas produkti, kas pieder komersantiem, izsludinātas enerģētiskās krīzes laikā tiek pārdoti"), tādejādi grozījumi 2011.gada 19aprīļa Ministra kabineta noteikumos Nr.312 "Enerģijas lietotāju apgādes un kurināmā pārdošanas kārtība izsludinātas enerģētiskās krīzes laikā un valsts apdraudējuma gadījumā" nav nepieciešami.

          [1] Noteikumi Nr. 312 ir pieņemti 2011. gada 12. martā, proti, pirms 12 gadiem. Kopš to pieņemšanas lielu transformāciju ir piedzīvojusi visa enerģētikas nozare kopumā, tostarp, ir mainījusies par enerģētikas politikas jomu atbildīgā valsts pārvaldes iestāde, kā arī kopumā gan nacionālos, gan Eiropas Savienības tiesību aktos reglamentētie ar enerģētikas nozari saistītie jautājumi.
Laika gaitā Noteikumos Nr. 312 ir veikti grozījumi, lai enerģijas lietotāju apgādes jautājumi izsludinātas enerģētiskās krīzes laikā tiktu aktualizēti atbilstoši Enerģētikas likuma un citu ar nozari saistīto tiesību aktu izmaiņām. Tomēr šobrīd, ņemot vērā kopumā enerģētikas nozarē notikušo izmaiņu apjomu, spēkā esošajos Noteikumos Nr. 312 noteiktais regulējums vairs neatbilst aktuālajai situācijai nedz attiecībā uz enerģijas lietotāju grupām, nedz attiecībā uz visu veidu enerģijas apgādes (elektroenerģijas, siltuma, dabasgāzes) nosacījumiem izsludinātas enerģētiskās krīzes situācijā, kā arī tehniskām iespējām veikt noteiktās funkciju izpildi enerģētiskās krīzes laikā.
          [2] Spēkā esošā Noteikumu Nr. 312 redakcija nosaka, ka lēmuma projektu par valsts enerģētiskās krīzes līmeni sagatavo, ievērojot šādus energoapgādes apstākļus:
1) pirmā līmeņa enerģētiskā krīze – iespēja nodrošināt energoapgādi samazinās par 7–12 % no ikdienas (vidējā) enerģijas patēriņa;
2) otrā līmeņa enerģētiskā krīze – iespēja nodrošināt energoapgādi samazinās par 12–17 % no ikdienas (vidējā) enerģijas patēriņa;
3) trešā līmeņa enerģētiskā krīze – iespēja nodrošināt energoapgādi samazinās vairāk nekā par 17 % no ikdienas (vidējā) enerģijas patēriņa.
Tādējādi atbilstoši spēkā esošajiem Noteikumiem Nr. 312 faktiski tiek paredzētas trīs veidu enerģētiskās krīzes.
Kā arī papildus atbilstoši spēkā esošo Noteikumu Nr. 312 redakcijai enerģētiskās krīzes elektroenerģijā, dabasgāzē un siltumapgādē laikā lietotāji tiek sadalīti grupās, kuriem atkarībā no konkrētā enerģētiskā līmeņa un konkrētās grupas lietotājiem tiek ierobežots noteikta procentuālā apmēra enerģijas patēriņš.
Pēdējo gadu ģeopolitisko notikumu virzību un īstenotās apmācības kopumā ir devušas pārliecību, ka spēkā esošā pieeja enerģētiskās krīzes līmeņu un enerģijas lietotāju sadalījums nav piemērotākais risinājums pie Latvijā izveidotās kopējās enerģijas lietotāju apgādes sistēmas, turpmāk minēto apsvērumu dēļ:
Šāda veida enerģiskās krīzes līmeņu sadalījumam nav konstatējami praktiski vai faktiski ieguvumi enerģiskās krīzes pārvaldīšanā vai samazināšanā. Tādējādi šāda veida sadalījums nepamatoti rada papildu administratīvu slogu.
Samazināt enerģijas patēriņu tehniski ir iespējams galalietotājam. Tādējādi esošajā Noteikumu Nr. 312 redakcijā ietvertā procentuālā apmēra ierobežojumu pieeja faktiski ir balstīta uz galalietotāju brīvprātības principu, nevis tehnisku iespēju kompetentām institūcijām īstenot patēriņa ierobežojumus galalietotājiem noteiktā procentuālā apmērā.
Tāpat Latvijā esošais enerģijas lietotāju apgādes sistēmas risinājums neļauj tehniski nodrošināt enerģijas patēriņa ierobežojumus esošajam enerģijas lietotāju grupu sadalījumam. Proti, enerģijas patēriņa ierobežojumi tehniski var tik īstenoti visā ēkā. Tādējādi gadījumā, ja vienā ēkā atrodas vairāku grupu enerģijas lietotāji, tad šādā gadījumā tehniski nav iespējams nodrošināt enerģijas patēriņa ierobežojumus atbilstoši Noteikumos Nr. 312 noteiktajam lietotāju grupu sadalījumam.
Tāpat arīdzan ir tāda veida plaša profila lietotāji (komersanti), kas vienlaikus atbilst vairāku grupu enerģijas lietotāju kvalifikācijai (piemēram, lielie tirdzniecības centri, utt.). Arīdzan šajā gadījumā procentuāls ierobežojumu apmēra princips faktiski šāda veida enerģijas lietotājiem nefunkcionē.
Ievērojot minēto, faktiski Noteikumos Nr. 312 pielietotā pieeja enerģijas lietotāju apgādē nenodrošina konsekventu Noteikumos Nr. 312 minētās kārtības piemērošanu, turklāt to īstenošanu arīdzan nav iespējams pilnībā tehniski nodrošināt. Tādejādi ir nepieciešams pārskatīt kopējo kārtību, kādā enerģijas lietotāji tiek apgādāti ar enerģiju izsludinātas enerģētiskās krīzes laikā.
         [3] Vienlaikus Noteikumi Nr. 312 ir pieņemti pirms Regulas Nr. 2017/1938 pieņemšanas un tajā ietvertās krīzes līmeņu kvalifikācijas.
Tādējādi ir nepieciešams Noteikumu projektā veidoto izpratni par dabasgāzes piegādes iespējamiem traucējumiem, kas varbūt par pamatu krīzes izsludināšanai, salāgot ar Regulas Nr. 2017/1938 veidoto izpratni, tostarp attiecībā uz minētajiem krīzes līmeņiem.
 

Noteikumu projekta mērķis ir izstrādāt elektroenerģijas, dabasgāzes un siltumenerģijas lietotāju apgādājami izsludinātas enerģētiskās krīzes laikā, dabasgāzes stratēģisko rezervju izveidošanas un izmantošanas kārtību un nodrošināt ar dabasgāzi un elektroenerģiju Nacionālo bruņoto spēku, Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienesta, Valsts policijas, Valsts robežsardzes, Neatliekamās medicīniskās palīdzības dienesta un mobilizējamo civilās aizsardzības formējumu ar elektroenerģiju un dabasgāzi valsts apdraudējuma gadījumā.
 

Enerģētika

-

14.08.2023. - 25.08.2023.

Apspriešana tiek īstenota vienlaikus ar noteikumu projekta saskaņošanu, ņemot vērā dokumenta pieņemšanas steidzamību.

Ietekmētās fiziskās personas

Ietekmētās juridiskās personas

Aleksandrs Vlads (EM)

Edmunds Valantis (EM)

11.08.2023. 18:04