Sabiedrības līdzdalība

Eiropas Savienības kohēzijas politikas programmas 2021.–2027. gadam 1.2.1. specifiskā atbalsta mērķa "Pētniecības un inovāciju kapacitātes stiprināšana un progresīvu tehnoloģiju ieviešana uzņēmumiem" 1.2.1.4. pasākuma "Atbalsts tehnoloģiju pārneses sistēmas pilnveidošanai" īstenošanas noteikumi

Publiskā apspriešana

Lai turpinātu uz ilgtermiņu un uz zināšanām un inovācijām vērstas Latvijas konkurētspējas vērstas investīcijas, Eiropas Savienības kohēzijas politikas programmas 2021.–2027. gadam 1.2.1. specifiskā atbalsta mērķa “Pētniecības un inovāciju kapacitātes stiprināšana un progresīvu tehnoloģiju ieviešana uzņēmumiem” 1.2.1.4. pasākuma “Atbalsts tehnoloģiju pārneses sistēmas pilnveidošanai” (turpmāk - 1.2.1.4. pasākums), kas ietilpst Eiropas Savienības kohēzijas politikas programmas 2021.–2027. gadam 1. politikas mērķī “Konkurētspējīgāka un viedāka Eiropa, veicinot inovatīvas un viedas ekonomiskās pārmaiņas un reģionālo IKT savienojamību”. 1. politikas mērķa galvenajām komponentēm – digitālajai un inovācijas komponentēm – ir izšķiroša nozīme ilgtspējīgas un iekļaujošas sabiedrības pārveidē uz sociālāku un konkurētspējīgāku ekonomiku. Noteikumu projekts turpinās sniegt ieguldījumu NIP un RIS3 noteikto mērķu sasniegšanā, jo Noteikumu projektā paredzētās aktivitātes vērstas, lai sekmētu jaunu produktu izstrādi un privāto ieguldījumu pieaugumu pētniecībā un attīstībā.

Lai gan Latvijas P&I sistēma laika periodā no 2014.–2020. gadam ir būtiski palielinājusi efektivitāti un produktivitāti, Latvijas  pētniecības un attīstības (turpmāk – P&A) izaugsmes temps joprojām ir nepietiekams straujai viedai izaugsmei, un tas tiešā veidā ir saistīts ar zemajiem pētniecības, attīstības un inovāciju (turpmāk – P&A&I) ieguldījumiem. 2020. gadā kopējie ieguldījumi P&A bija vien 0,7 % no IKP, un ir skaidrs, ka bez papildus stimuliem, saglabājoties šādam publiskā un privātā (uzņēmumu) sektora ieguldījumu īpatsvaram P&A, straujš kāpums tuvākajos gados nav sagaidāms. Turklāt, jāatzīmē, ka Latvijas uzņēmējdarbību raksturo zemas pievienotās vērtības produktu liels īpatsvars, augsta resursu intensitāte un  sadarbības un integrācijas trūkumu globālajās vērtību ķēdēs. Arī inovatīvo mazo un vidējo uzņēmumu īpatsvars Latvijā ir viens no zemākajiem ES – 32,9 % (2016.–2018.g.), salīdzinot ar vidēji 49,1 % ES. Latvijas uzņēmumiem ir nepietiekami attīstīta nozaru un starpnozaru savstarpējā sadarbība, īpaši sadarbība ar pētniecības, eksperimentālās izstrādes, pilotēšanas un demonstrācijas institūcijām un izglītības iestādēm, piesaistot studējošos un mācībspēkus inovāciju attīstīšanai Latvijā un ārvalstīs, tāpat novērojama vāja pētījumu rezultātu komercializācijas kapacitāte.
Ierobežotais eksportspējīgo uzņēmumu skaits, kā arī lielais mikro un mazo uzņēmumu īpatsvars ekonomikā nestimulē virzību uz zināšanās un inovācijā balstītu produktu un pakalpojumu radīšanu.

Noteikumu projekta mērķis ir paaugstināt inovatīvo komersantu īpatsvaru ekonomikā, sekmēt uzņēmējdarbību ar augstu pievienoto vērtību vidēji augsto un augsto tehnoloģiju jomā, vienlaikus sniegt ieguldījumu Latvijas Viedās specializācijas stratēģijas mērķu sasniegšanā.

Eiropas Savienības fondi un citi ārvalstu finanšu instrumenti

-

11.11.2022. - 24.11.2022.

Noteikumu projekts izstrādāts, lai nodrošinātu atbalsta instrumentus potenciālajiem uzņēmējdarbības uzsācējiem un komersantiem inovatīvas uzņēmējdarbības attīstībai.

-

-

Elīna Pētersone (EM)

Edmunds Valantis (EM)

14.11.2022. 11:14