Projekta ID/ Uzdevuma numurs
Tiesību akta/ diskusiju dokumenta nosaukums
Grozījumi Sabiedriskā transporta pakalpojumu likumā
Līdzdalības veids
Publiskā apspriešana
Sākotnēji identificētās problēmas apraksts
Sabiedriskā transporta pakalpojumu likumā kontekstā ir veikti vairāki grozījumi, lai tiktu ieviesta Eiropas Savienības tiesās judikatūra, lai nodrošinātu tās ievērošanu Latvijas Republikā sabiedriskā transporta pakalpojumu nozarē. Proti, ar grozījumiem Sabiedriskā transporta pakalpojumu likumā nacionālajā tiesību aktā tiek ieviesti Eiropas Savienības Tiesas 2022.gada 8.septembra spriedumā Lux Express Estonia (C-614/20, EU:C:2022:641) izdarītie secinājumi par to, interpretēt Eiropas Parlamenta un Padomes Regulas (EK) Nr. 1370/2007 (2007. gada 23. oktobris) par sabiedriskā pasažieru transporta pakalpojumiem, izmantojot dzelzceļu un autoceļus, un ar ko atceļ Padomes Regulu (EEK) Nr. 1191/69 un Padomes Regulu (EEK) Nr. 1107/70 (OV 2007, L 315, 1. lpp.), kurā grozījumi izdarīti ar Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (ES) 2016/2338 (2016. gada 14. decembris) (OV 2016, L 354, 22. lpp.) (turpmāk tekstā – “Regula Nr. 1370/2007”), 2. panta e) punktu, 3. panta 2. un 3. punktu un 4. panta 1. punkta b) apakšpunkta i) punktu.
Vienlaikus Sabiedriskā transporta pakalpojumu likumā ir veikti vairāki grozījumi, kas skar vienoto sabiedriskā transporta biļešu sistēmu un tās izmantošanu.
Vienlaikus Sabiedriskā transporta pakalpojumu likumā ir veikti vairāki grozījumi, kas skar vienoto sabiedriskā transporta biļešu sistēmu un tās izmantošanu.
Mērķa apraksts
Likumprojekta mērķis ir ieviest 2022.gada 8.septembra Eiropas Savienības Tiesas 2022.gada 8.septembra spriedumā Lux Express Estonia (C-614/20, EU:C:2022:641), kā arī precizēt atsevišķu likuma normu piemērošanu.
Politikas jomas
Sabiedriskā transporta politika; Transporta un sakaru politika
Teritorija
Latvija
Norises laiks
26.06.2023. - 07.07.2023.
Informācija
Atbilstoši Ministru kabineta 2009.gada 25.augusta noteikumu Nr.970 “Sabiedrības līdzdalības kārtība attīstības plānošanas procesā” 7.3.apakšpunktam, sabiedrībai dota iespēja sniegt viedokli par noteikumu projektu tā izstrādes stadijā.
Fiziskās personas
Nē
Juridiskās personas
JāSkaidrojums un ietekme
Likumprojekts ietekmēs juridiskas personas (sabiedriskā transporta pakalpojumu sniedzējus/pārvadātājus), kuri saņems maršruta atļauju pakalpojumu sniegšanai komerciālajos maršrutos.
Sagatavoja
Sintija Ziedone (SAM)
Atbildīgā persona
Ilonda Stepanova (SAM)
Izsludināšanas datums
16.06.2023. 15:58
Iesniegtie iebildumi / priekšlikumi
Iebilduma / priekšlikuma iesniedzējs
Iebilduma / priekšlikuma būtība
Iesniegts
Ivo Ošenieks - Biedrība "Latvijas Pasažieru pārvadātāju asociācija"
Līdz 2023. gada 7. jūlijam likumprojekts “Grozījumi Sabiedriskā transporta pakalpojumu likumā” nodots sabiedriskai apspriešanai. Atbilstoši Ministru kabineta 2009.gada 25.augusta noteikumu Nr.970 “Sabiedrības līdzdalības kārtība attīstības plānošanas procesā” 7.3.apakšpunktam, Latvijas Pasažieru pārvadātāju asociācijai (LPPA) dota iespēja sniegt viedokli par noteikumu projektu tā izstrādes stadijā. Ņemot vērā iepriekš minēto, LPPA sniedz turpmāko viedokli par grozījumiem.
Likumprojekta 1.punkts – lūdzam skaidrot, no kurienes 21.punkta piedāvātajā redakcijā ir šāda definīcija - reģionālās nozīmes autobusa maršruts .
Likumprojekta 1. punkts, 6. punkts, 8. punkts – lūdzam precizēt un skaidrot, kā konkrēti tiks ieviesta vienotā sabiedriskā transporta biļešu sistēma. LPPA biedru praksē šāda sistēma pašreiz nav ieviesta. LPPA biedri lēš, ka šādas sistēmas ieviešanas sagatavošanas darbi aizņems vismaz 3 mēnešus.
Likumprojekta 2.punkts – lūdzam sniegt skaidrojumu par 5.panta trešās daļas papildināšanu ar 9.punktu. Tādejādi dodot ekskluzīvas tiesības valsts kapitālsabiedrībai “Autotransporta direkcija” organizēt sabiedriskā transporta pakalpojumus Eiropas standarta platuma 1435 mm dzelzceļa līnijās, neraugoties uz to, ka šobrīd Sabiedriskā transporta padomei ir tiesības lemt par sabiedriskā transporta pakalpojumu organizēšanu reģionālās nozīmes maršrutos.
Likumprojekta 4.punkts – iebilstam redakcijai, jo tā neatbilst Regulas 1370/2007 3. un 6.pantam, kā arī tās 1.pielikuma prasībām. Proti, kompensācijas mehānisms nav balstīts uz katram konkrētajam pārvadātājam radītajām finanšu grūtībām.
Regulas 3. panta 2. punktā aprakstīts mehānisms, kā novērst pārmērīgu kompensāciju par īpašu kategoriju pasažieru pārvadāšanu saskaņā ar Regulas 4. un 6. pantā un 1. pielikumā izklāstītajiem principiem. Regulas 3. panta 2.punktā paredzēts, ka attiecībā uz pakalpojumu līgumiem, kas piešķirti saskaņā ar Regulas 5. panta 2., 4., 5. un 6. punktu, šos parametrus nosaka tā, lai neviens kompensācijas maksājums nevarētu pārsniegt to summu, kas vajadzīga, lai segtu neto finanšu ietekmi uz izmaksām un ieņēmumiem, kas radušies, izpildot sabiedrisko pakalpojumu sniegšanas saistības, ņemot vērā ar to saistītos ieņēmumus, ko patur sabiedrisko pakalpojumu sniedzējs, un samērīgu peļņu. Norādām, ka Regula nepiešķir tiesības Ministru kabinetam kompensēt vidējo cenu vai jebkādu citu rādītāju, kas nav balstīts uz komercpārvadātāja finanšu datiem.
LPPA arī konceptuāli nav saprotams, kā kompensācijas balstīšana uz jebkādu vidēju vērtību novērstu pārkompensāciju. Vidējs rādītājs norāda, ka daļa pārvadātāju izmaksu ir zemākas par šo vidējo. Turklāt Satiksmes ministrija ierosina kompensāciju balstīt uz vidējo tarifu (braukšanas maksu), kas ir absurdi, jo reģionālās nozīmes maršrutos Sabiedriskā transporta padome politiski nosaka tarifu, un tam nav nekādas saistības ar ekonomisko pamatojumu.
Likumprojekta 4.punkts - 12.pantā: izteikt pirmo daļu šādā redakcijā:
“(1) Ja sabiedriskā transporta pakalpojumiem vai pakalpojumos izmantojamajam inventāram vai aprīkojumam valsts vai pašvaldība papildus sabiedriskā transporta pakalpojuma pasūtījuma līgumos vai maršruta atļaujā noteiktajam nosaka prasības, kuru ieviešana tam rada papildu izdevumus, pārvadātājam ir tiesības saņemt no valsts vai pašvaldības šo izdevumu saprātīgo izdevumu kompensāciju.
Likumprojekta 9.punkts – vēršam uzmanību uz pārejas termiņu 6 mēneši personām, kuras ir tiesīgas izmantoto braukšanas maksas atvieglojumus reģionālās nozīmes maršrutos sabiedriskajā transportlīdzeklī neidentificējoties ar personas apliecību. Neparedzot objektīvu termiņu tiks radīta pateicīga augsne konfliktsituācijām ar autobusu vadītājiem, kas nebūtu pieļaujam no pakalpojumu sniegšanas drošības viedokļa.
LPPA aicina Satiksmes ministriju likumprojekta izstrādē veicinot pasažieru pārvadāšanas tirgus atvēršanu vadīties no pieņēmuma, ka komercpārvadātāji nodarbojas tikai ar šādu pakalpojumu sniegšanu un nepiedalās valsts apmaksāto pasažieru pārvadājumu pakalpojumu sniegšanā. Lūdzam sniegt plašāku skaidrojumu, kā minētie grozījumi Sabiedriskā transporta pakalpojumu likumā nodrošinās, ka komercpārvadājumu faktiskais apjoms būtiski pieaugs, vienlaikus norādot uz kļūdām, kuras līdz šim nav ļāvušas attīstīt pasažieru komercpārvadājumus.
Likumprojekta 1.punkts – lūdzam skaidrot, no kurienes 21.punkta piedāvātajā redakcijā ir šāda definīcija - reģionālās nozīmes autobusa maršruts .
Likumprojekta 1. punkts, 6. punkts, 8. punkts – lūdzam precizēt un skaidrot, kā konkrēti tiks ieviesta vienotā sabiedriskā transporta biļešu sistēma. LPPA biedru praksē šāda sistēma pašreiz nav ieviesta. LPPA biedri lēš, ka šādas sistēmas ieviešanas sagatavošanas darbi aizņems vismaz 3 mēnešus.
Likumprojekta 2.punkts – lūdzam sniegt skaidrojumu par 5.panta trešās daļas papildināšanu ar 9.punktu. Tādejādi dodot ekskluzīvas tiesības valsts kapitālsabiedrībai “Autotransporta direkcija” organizēt sabiedriskā transporta pakalpojumus Eiropas standarta platuma 1435 mm dzelzceļa līnijās, neraugoties uz to, ka šobrīd Sabiedriskā transporta padomei ir tiesības lemt par sabiedriskā transporta pakalpojumu organizēšanu reģionālās nozīmes maršrutos.
Likumprojekta 4.punkts – iebilstam redakcijai, jo tā neatbilst Regulas 1370/2007 3. un 6.pantam, kā arī tās 1.pielikuma prasībām. Proti, kompensācijas mehānisms nav balstīts uz katram konkrētajam pārvadātājam radītajām finanšu grūtībām.
Regulas 3. panta 2. punktā aprakstīts mehānisms, kā novērst pārmērīgu kompensāciju par īpašu kategoriju pasažieru pārvadāšanu saskaņā ar Regulas 4. un 6. pantā un 1. pielikumā izklāstītajiem principiem. Regulas 3. panta 2.punktā paredzēts, ka attiecībā uz pakalpojumu līgumiem, kas piešķirti saskaņā ar Regulas 5. panta 2., 4., 5. un 6. punktu, šos parametrus nosaka tā, lai neviens kompensācijas maksājums nevarētu pārsniegt to summu, kas vajadzīga, lai segtu neto finanšu ietekmi uz izmaksām un ieņēmumiem, kas radušies, izpildot sabiedrisko pakalpojumu sniegšanas saistības, ņemot vērā ar to saistītos ieņēmumus, ko patur sabiedrisko pakalpojumu sniedzējs, un samērīgu peļņu. Norādām, ka Regula nepiešķir tiesības Ministru kabinetam kompensēt vidējo cenu vai jebkādu citu rādītāju, kas nav balstīts uz komercpārvadātāja finanšu datiem.
LPPA arī konceptuāli nav saprotams, kā kompensācijas balstīšana uz jebkādu vidēju vērtību novērstu pārkompensāciju. Vidējs rādītājs norāda, ka daļa pārvadātāju izmaksu ir zemākas par šo vidējo. Turklāt Satiksmes ministrija ierosina kompensāciju balstīt uz vidējo tarifu (braukšanas maksu), kas ir absurdi, jo reģionālās nozīmes maršrutos Sabiedriskā transporta padome politiski nosaka tarifu, un tam nav nekādas saistības ar ekonomisko pamatojumu.
Likumprojekta 4.punkts - 12.pantā: izteikt pirmo daļu šādā redakcijā:
“(1) Ja sabiedriskā transporta pakalpojumiem vai pakalpojumos izmantojamajam inventāram vai aprīkojumam valsts vai pašvaldība papildus sabiedriskā transporta pakalpojuma pasūtījuma līgumos vai maršruta atļaujā noteiktajam nosaka prasības, kuru ieviešana tam rada papildu izdevumus, pārvadātājam ir tiesības saņemt no valsts vai pašvaldības šo izdevumu saprātīgo izdevumu kompensāciju.
Likumprojekta 9.punkts – vēršam uzmanību uz pārejas termiņu 6 mēneši personām, kuras ir tiesīgas izmantoto braukšanas maksas atvieglojumus reģionālās nozīmes maršrutos sabiedriskajā transportlīdzeklī neidentificējoties ar personas apliecību. Neparedzot objektīvu termiņu tiks radīta pateicīga augsne konfliktsituācijām ar autobusu vadītājiem, kas nebūtu pieļaujam no pakalpojumu sniegšanas drošības viedokļa.
LPPA aicina Satiksmes ministriju likumprojekta izstrādē veicinot pasažieru pārvadāšanas tirgus atvēršanu vadīties no pieņēmuma, ka komercpārvadātāji nodarbojas tikai ar šādu pakalpojumu sniegšanu un nepiedalās valsts apmaksāto pasažieru pārvadājumu pakalpojumu sniegšanā. Lūdzam sniegt plašāku skaidrojumu, kā minētie grozījumi Sabiedriskā transporta pakalpojumu likumā nodrošinās, ka komercpārvadājumu faktiskais apjoms būtiski pieaugs, vienlaikus norādot uz kļūdām, kuras līdz šim nav ļāvušas attīstīt pasažieru komercpārvadājumus.
07.07.2023. 12:32
Gundars Kristapsons - Sabiedrība ar ierobežotu atbildību "GULBENES AUTOBUSS"
Par likumprojektu “Grozījumi Sabiedriskā transporta pakalpojumu likumā”
17.pantu plānots papildināt ar trešo daļu šādā redakcijā:
“(3) Pasūtītājam ir tiesības vienpusēji atkāpties no līguma, ja:
ar kompetentās institūcijas konkurences jomā lēmumu Pārvadātājs ir atzīts par vainīgu konkurences tiesību pārkāpumā, kas izpaužas kā horizontālā karteļa vienošanās, izņemot gadījumu, kad attiecīgā institūcija, konstatējot konkurences tiesību pārkāpumu, par sadarbību iecietības programmas ietvaros Pārvadātāju ir atbrīvojusi no naudas soda vai naudas sodu samazinājusi;
ja Pārvadātājs ir izdarījis smagu profesionālās darbības pārkāpumu, kas liek apšaubīt tā godīgumu, un šis fakts ir atzīts ar tādu kompetentas institūcijas lēmumu, tiesas spriedumu vai prokurora priekšrakstu par sodu, kas stājies spēkā un kļuvis neapstrīdams un nepārsūdzams.”
Piedāvātā Grozījumu Sabiedriskā transporta pakalpojumu likumā 17.panta trešās daļas 1.punkta redakcija acīmredzot tiek virzīta pieņemšanai par labu kādam noteiktam pārvadātājam, par ko liecina zemāk izklāstītie apsvērumi, tā kā nezināmu iemeslu pēc, tā pilnīgi atšķiras no likumdevēja līdz šim pieņemtai koncepcijai līguma pirmstermiņa izbeigšanas pamatiem (piemēram, Publisko iepirkumu likums), kas ir saglabāta piedāvāto grozījumu 2.punktā, proti - lēmums vai tiesas spriedums, kas stājies spēkā un kļuvis neapstrīdams un nepārsūdzams.
Ņemot vērā, ka līgumi par sabiedriskā transporta pakalpojumu sniegšanu lielākoties tiek slēgti Publisko iepirkumu likuma noteiktajā kārtībā, un līdz ar to atzīstami par publisko iepirkumu līgumiem, tad Publisko iepirkumu likuma (PIL) 64.pants, kopsakarā ar 42.panta otro daļu jau regulē iepirkuma līguma pirmstermiņa izbeigšanas pamatus. Līdz ar to, piedāvātie Grozījumi Sabiedriskā transporta pakalpojumu likumā - 17.panta trešā daļa, būtu attiecināma uz tiem gadījumiem, kad pasūtītājs ir noslēdzis līgumu ar pārvadātāju ārpus Publisko iepirkumu likuma, piemēram, tiešā piešķīruma veidā.
Latvijas Republikas Satversmes 92.pants nosaka - Ikviens var aizstāvēt savas tiesības un likumiskās intereses taisnīgā tiesā. Ikviens uzskatāms par nevainīgu, iekams viņa vaina nav atzīta saskaņā ar likumu. Nepamatota tiesību aizskāruma gadījumā ikvienam ir tiesības uz atbilstīgu atlīdzinājumu. Ikvienam ir tiesības uz advokāta palīdzību. Likuma “Par tiesu varu” 3.panta otrā daļa nosaka - Katrai personai ir garantētas tiesības, lai uz pilnīgas līdztiesības pamata, atklāti izskatot lietu neatkarīgā un objektīvā tiesā, tiktu noteiktas šīs personas tiesības un pienākumi vai pret to vērstās apsūdzības pamatotība, ievērojot visas taisnīguma prasības; 7.panta pirmā daļa – Administratīvajās lietās tiesa veic kontroli pār izpildvaras darbību, kas attiecas uz konkrētu publiski tiesisku attiecību (administratīvā akta vai iestādes faktiskās rīcības) tiesiskumu un pamatotību, kā arī noskaidro personas publiski tiesiskos pienākumus vai tiesības.
Ievērojot iepriekš minēto, secināms, ka likuma grozījumu 17.panta trešās daļas 1.punkts piedāvātajā redakcijā ir vērsts uz to, lai pārvadātājs atteiktos no savu tiesību aizstāvības tiesā, tā kā, piemēram, pretēji, 2.punktā noteiktajam, 1.punktā paredzētajam gadījumam, pārvadātāja pārkāpuma konstatēšanai nav nepieciešams lēmums vai tiesas spriedums, kas stājies spēkā un kļuvis neapstrīdams un nepārsūdzams, līdz ar to, pasūtītājs ir tiesīgs pret pārvadātāju īstenot visstingrākās sankcijas, vienpusēja pirmstermiņa atkāpšanās no līguma veidā, vēl pirms tam, kad lēmums vai tiesas spriedums, kas stājies spēkā ir kļuvis neapstrīdams un nepārsūdzams. Pārvadātājs šādā situācijā būs spiests atteikties no savu tiesību aizstāvības, atzīt tam izvirzīto pārkāpumu, tā kā tikai šādā gadījumā varēs izvairīties no līguma pirmstermiņa izbeigšanas.
Līdz ar to, secināms, ka grozījumu 17.panta trešās daļas 1.punkta piedāvātā redakcija ir neatbilstoša Latvijas Republikas Satversmes 92.pantam un likuma “Par tiesu varu” 3.panta otrajai daļai, 7.panta pirmajai daļai, tā kā prettiesiski spiež pārvadātāju atteikties no savu tiesību aizstāvības tiesā.
Kā tika minēts iepriekš, tad līgumi par sabiedriskā transporta pakalpojumu sniegšanu lielākoties tiek slēgti Publisko iepirkumu likuma noteiktajā kārtībā, un līdz ar to atzīstami par publisko iepirkumu līgumiem, līdz ar ko, grozījumu redakcija būtu jāsaskaņo ar Publisko iepirkumi likuma (PIL) 64.panta pirmās daļas 3.punkta un 42.panta otrās daļas 5.punkta redakciju, kas arī paredz līguma pirmstermiņa izbeigšanas pamatus.
Saskaņā ar PIL 64.panta pirmās daļas 3.punktu - Pasūtītājam ir tiesības vienpusēji atkāpties no iepirkuma līguma pirms termiņa, nosūtot piegādātājam rakstveida paziņojumu [..]: iepirkuma līguma slēgšanas tiesību piešķiršanas brīdī piegādātājs bija atbilstošs kādam no šā likuma 42. panta otrajā daļā minētajiem izslēgšanas iemesliem un bija izslēdzams no iepirkuma procedūras. PIL 42.panta otrās daļas 5.punkts nosaka - Kandidātu un pretendentu izslēgšanas iemesli ir šādi: kandidāts vai pretendents ar tādu kompetentas institūcijas lēmumu vai tiesas spriedumu, kas stājies spēkā un kļuvis neapstrīdams un nepārsūdzams, ir atzīts par vainīgu vai atbild par naudas soda samaksu saistībā ar konkurences tiesību pārkāpumu, kas izpaužas kā horizontālā karteļa vienošanās, izņemot gadījumu, kad attiecīgā institūcija, konstatējot konkurences tiesību pārkāpumu, par sadarbību iecietības programmā kandidātu vai pretendentu ir atbrīvojusi no naudas soda vai naudas sodu ir samazinājusi.
Jāņem vērā, ka PIL 42. panta otrajā daļā minētajiem izslēgšanas iemesliem ir paredzēti gadījumi, kad pretendents tomēr netiek izslēgts no iepirkuma procedūras, proti, PIL 42.panta ceturtā daļa un 43.pants, tātad, arī iepirkuma līguma vienpusēja izbeigšana ir ierobežota PIL 42.panta ceturtajā daļā un 43.pantā noteiktajos gadījumos, tai skaitā piemēram, paredzot nodrošināt uzticamību. Savukārt grozījumiem Sabiedriskā transporta pakalpojumu likumā nav konstatējams tāds pamats vai tādi būtiski atšķirīgi apstākļi, lai piemērotu savādāku vai stingrāku tiesību normas regulējumu attiecībā uz līguma vienpusēju izbeigšanu no pasūtītāja puses, tai skaitā būtiski pasliktinot pārvadātāja tiesības, ko tam piešķir PIL.
Saskaņā ar Sabiedriskā transporta pakalpojumu likuma 4.1panta pirmo, otro daļu - Sabiedriskā transporta padome ir Satiksmes ministrijas institucionālā pārraudzībā esoša koleģiāla institūcija, kas ir neatkarīga lēmumu pieņemšanā un funkciju pildīšanā. Saskaņā ar minētā likuma 4.1panta trešo daļu Sabiedriskās transporta padomes sastāvā ir 10 locekļi: pieci pārstāvji, kurus amatā ieceļ un no amata atbrīvo satiksmes ministrs, un pieci attiecīgo plānošanas reģionu attīstības padomju deleģēti pārstāvji - pa vienam no katra plānošanas reģiona.
Sabiedriskās transporta padomes kompetence ir noteikta Sabiedriskā transporta pakalpojumu likuma 5.panta pirmajā daļā, tajā skaitā: 1) veidot vienotu reģionālās nozīmes maršrutu tīklu; 2) pārzināt maršrutu tīkla reģionālās nozīmes maršrutus; 3) lemt par sabiedriskā transporta pakalpojumu organizēšanu reģionālās nozīmes maršrutos, kā arī pārraudzīt lēmumu izpildi; 5) definēt nepieciešamo sabiedriskā transporta pakalpojumu apjomu reģionālās nozīmes maršrutos, pamatojoties uz šā likuma 6.pantā noteiktajiem principiem, 6) pārraudzīt sabiedriskajam transportam no valsts budžeta iedalīto finanšu līdzekļu administrēšanu, sadali un piešķiršanu; 7) sagatavot un iesniegt Satiksmes ministrijai priekšlikumus par valsts budžeta pieprasījumu sabiedriskā transporta pakalpojumu organizēšanai, par piešķirtā valsts budžeta sadalījumu starp pārvadājumu veidiem un izstrādāt valsts budžeta sadales principus attiecībā uz noslēgtajiem sabiedriskā transporta pakalpojumu līgumiem.
Ņemot vērā Sabiedriskās transporta padomes kompetenci, secināms, ka līgumu pirmstermiņa izbeigšana ar pārvadātāju, skar arī sabiedriskā transporta pakalpojumu organizēšanu reģionālās nozīmes maršrutos, iepriekš pieņemto lēmumu izpildi, tā kā var būt apdraudēta pakalpojumu pieejamība, pie kam attiecīgos plānošanas reģionos, un skarts (negatīvi ietekmēts) iepriekš apstiprinātais finanšu līdzekļu apmērs pakalpojuma nodrošināšanai, u.c.
Ievērojot iepriekš minētos apstākļus, t.i., līguma pirmstermiņa izbeigšanas iespējamās negatīvās sekas un ietekmi uz Sabiedriskās transporta padomes kompetencē ietilpstošiem jautājumiem (lēmumiem), secināms, ka pasūtītājam pirms savas tiesības īstenošanas, vienpusēji atkāpties no līguma, būtu jāsaņem Sabiedriskās transporta padomes atzinums par šādas darbības nosacījumiem un pieļaujamību.
Apkopojot augstāk minēto, secināms, ka Sabiedriskā transporta pakalpojumu likuma 17.panta trešās daļa būtu izsakāma sekojošā redakcijā:
“Pasūtītājam ir tiesības vienpusēji atkāpties no līguma, kas nav noslēgts Publisko iepirkumu likuma noteiktajā kārtībā, ja:
ar kompetentās institūcijas konkurences jomā lēmumu vai tiesas spriedumu, kas stājies spēkā un kļuvis neapstrīdams un nepārsūdzams, Pārvadātājs ir atzīts par vainīgu konkurences tiesību pārkāpumā, kas izpaužas kā horizontālā karteļa vienošanās, izņemot gadījumu, kad attiecīgā institūcija, konstatējot konkurences tiesību pārkāpumu, par sadarbību iecietības programmas ietvaros Pārvadātāju ir atbrīvojusi no naudas soda vai naudas sodu samazinājusi;
ja Pārvadātājs ir izdarījis smagu profesionālās darbības pārkāpumu, kas liek apšaubīt tā godīgumu, un šis fakts ir atzīts ar tādu kompetentas institūcijas lēmumu, tiesas spriedumu vai prokurora priekšrakstu par sodu, kas stājies spēkā un kļuvis neapstrīdams un nepārsūdzams.”
Bez tam, Sabiedriskā transporta pakalpojumu likuma 17.pants būtu papildināms ar ceturto daļa sekojošā redakcijā:
“Visos tajos gadījumos (tai skaitā Publisko iepirkumu likumā noteiktajos gadījumos), kad pasūtītājs īsteno savas tiesības vienpusēji atkāpties no līguma, tas pirms šādas darbības veikšanas saņemam Sabiedriskas transporta padomes atzinumu par šādas darbības nosacījumiem un pieļaujamību.”
Par Grozījumiem Sabiedriskā transporta pakalpojumu likumā, tai skaitā 17.pantā, būtu saņemams arī Sabiedriskās transporta padomes viedoklis, tā kā tai ir būtiska loma sabiedrisko transporta pakalpojumu organizēšanā, tai skaitā reģionos.
17.pantu plānots papildināt ar trešo daļu šādā redakcijā:
“(3) Pasūtītājam ir tiesības vienpusēji atkāpties no līguma, ja:
ar kompetentās institūcijas konkurences jomā lēmumu Pārvadātājs ir atzīts par vainīgu konkurences tiesību pārkāpumā, kas izpaužas kā horizontālā karteļa vienošanās, izņemot gadījumu, kad attiecīgā institūcija, konstatējot konkurences tiesību pārkāpumu, par sadarbību iecietības programmas ietvaros Pārvadātāju ir atbrīvojusi no naudas soda vai naudas sodu samazinājusi;
ja Pārvadātājs ir izdarījis smagu profesionālās darbības pārkāpumu, kas liek apšaubīt tā godīgumu, un šis fakts ir atzīts ar tādu kompetentas institūcijas lēmumu, tiesas spriedumu vai prokurora priekšrakstu par sodu, kas stājies spēkā un kļuvis neapstrīdams un nepārsūdzams.”
Piedāvātā Grozījumu Sabiedriskā transporta pakalpojumu likumā 17.panta trešās daļas 1.punkta redakcija acīmredzot tiek virzīta pieņemšanai par labu kādam noteiktam pārvadātājam, par ko liecina zemāk izklāstītie apsvērumi, tā kā nezināmu iemeslu pēc, tā pilnīgi atšķiras no likumdevēja līdz šim pieņemtai koncepcijai līguma pirmstermiņa izbeigšanas pamatiem (piemēram, Publisko iepirkumu likums), kas ir saglabāta piedāvāto grozījumu 2.punktā, proti - lēmums vai tiesas spriedums, kas stājies spēkā un kļuvis neapstrīdams un nepārsūdzams.
Ņemot vērā, ka līgumi par sabiedriskā transporta pakalpojumu sniegšanu lielākoties tiek slēgti Publisko iepirkumu likuma noteiktajā kārtībā, un līdz ar to atzīstami par publisko iepirkumu līgumiem, tad Publisko iepirkumu likuma (PIL) 64.pants, kopsakarā ar 42.panta otro daļu jau regulē iepirkuma līguma pirmstermiņa izbeigšanas pamatus. Līdz ar to, piedāvātie Grozījumi Sabiedriskā transporta pakalpojumu likumā - 17.panta trešā daļa, būtu attiecināma uz tiem gadījumiem, kad pasūtītājs ir noslēdzis līgumu ar pārvadātāju ārpus Publisko iepirkumu likuma, piemēram, tiešā piešķīruma veidā.
Latvijas Republikas Satversmes 92.pants nosaka - Ikviens var aizstāvēt savas tiesības un likumiskās intereses taisnīgā tiesā. Ikviens uzskatāms par nevainīgu, iekams viņa vaina nav atzīta saskaņā ar likumu. Nepamatota tiesību aizskāruma gadījumā ikvienam ir tiesības uz atbilstīgu atlīdzinājumu. Ikvienam ir tiesības uz advokāta palīdzību. Likuma “Par tiesu varu” 3.panta otrā daļa nosaka - Katrai personai ir garantētas tiesības, lai uz pilnīgas līdztiesības pamata, atklāti izskatot lietu neatkarīgā un objektīvā tiesā, tiktu noteiktas šīs personas tiesības un pienākumi vai pret to vērstās apsūdzības pamatotība, ievērojot visas taisnīguma prasības; 7.panta pirmā daļa – Administratīvajās lietās tiesa veic kontroli pār izpildvaras darbību, kas attiecas uz konkrētu publiski tiesisku attiecību (administratīvā akta vai iestādes faktiskās rīcības) tiesiskumu un pamatotību, kā arī noskaidro personas publiski tiesiskos pienākumus vai tiesības.
Ievērojot iepriekš minēto, secināms, ka likuma grozījumu 17.panta trešās daļas 1.punkts piedāvātajā redakcijā ir vērsts uz to, lai pārvadātājs atteiktos no savu tiesību aizstāvības tiesā, tā kā, piemēram, pretēji, 2.punktā noteiktajam, 1.punktā paredzētajam gadījumam, pārvadātāja pārkāpuma konstatēšanai nav nepieciešams lēmums vai tiesas spriedums, kas stājies spēkā un kļuvis neapstrīdams un nepārsūdzams, līdz ar to, pasūtītājs ir tiesīgs pret pārvadātāju īstenot visstingrākās sankcijas, vienpusēja pirmstermiņa atkāpšanās no līguma veidā, vēl pirms tam, kad lēmums vai tiesas spriedums, kas stājies spēkā ir kļuvis neapstrīdams un nepārsūdzams. Pārvadātājs šādā situācijā būs spiests atteikties no savu tiesību aizstāvības, atzīt tam izvirzīto pārkāpumu, tā kā tikai šādā gadījumā varēs izvairīties no līguma pirmstermiņa izbeigšanas.
Līdz ar to, secināms, ka grozījumu 17.panta trešās daļas 1.punkta piedāvātā redakcija ir neatbilstoša Latvijas Republikas Satversmes 92.pantam un likuma “Par tiesu varu” 3.panta otrajai daļai, 7.panta pirmajai daļai, tā kā prettiesiski spiež pārvadātāju atteikties no savu tiesību aizstāvības tiesā.
Kā tika minēts iepriekš, tad līgumi par sabiedriskā transporta pakalpojumu sniegšanu lielākoties tiek slēgti Publisko iepirkumu likuma noteiktajā kārtībā, un līdz ar to atzīstami par publisko iepirkumu līgumiem, līdz ar ko, grozījumu redakcija būtu jāsaskaņo ar Publisko iepirkumi likuma (PIL) 64.panta pirmās daļas 3.punkta un 42.panta otrās daļas 5.punkta redakciju, kas arī paredz līguma pirmstermiņa izbeigšanas pamatus.
Saskaņā ar PIL 64.panta pirmās daļas 3.punktu - Pasūtītājam ir tiesības vienpusēji atkāpties no iepirkuma līguma pirms termiņa, nosūtot piegādātājam rakstveida paziņojumu [..]: iepirkuma līguma slēgšanas tiesību piešķiršanas brīdī piegādātājs bija atbilstošs kādam no šā likuma 42. panta otrajā daļā minētajiem izslēgšanas iemesliem un bija izslēdzams no iepirkuma procedūras. PIL 42.panta otrās daļas 5.punkts nosaka - Kandidātu un pretendentu izslēgšanas iemesli ir šādi: kandidāts vai pretendents ar tādu kompetentas institūcijas lēmumu vai tiesas spriedumu, kas stājies spēkā un kļuvis neapstrīdams un nepārsūdzams, ir atzīts par vainīgu vai atbild par naudas soda samaksu saistībā ar konkurences tiesību pārkāpumu, kas izpaužas kā horizontālā karteļa vienošanās, izņemot gadījumu, kad attiecīgā institūcija, konstatējot konkurences tiesību pārkāpumu, par sadarbību iecietības programmā kandidātu vai pretendentu ir atbrīvojusi no naudas soda vai naudas sodu ir samazinājusi.
Jāņem vērā, ka PIL 42. panta otrajā daļā minētajiem izslēgšanas iemesliem ir paredzēti gadījumi, kad pretendents tomēr netiek izslēgts no iepirkuma procedūras, proti, PIL 42.panta ceturtā daļa un 43.pants, tātad, arī iepirkuma līguma vienpusēja izbeigšana ir ierobežota PIL 42.panta ceturtajā daļā un 43.pantā noteiktajos gadījumos, tai skaitā piemēram, paredzot nodrošināt uzticamību. Savukārt grozījumiem Sabiedriskā transporta pakalpojumu likumā nav konstatējams tāds pamats vai tādi būtiski atšķirīgi apstākļi, lai piemērotu savādāku vai stingrāku tiesību normas regulējumu attiecībā uz līguma vienpusēju izbeigšanu no pasūtītāja puses, tai skaitā būtiski pasliktinot pārvadātāja tiesības, ko tam piešķir PIL.
Saskaņā ar Sabiedriskā transporta pakalpojumu likuma 4.1panta pirmo, otro daļu - Sabiedriskā transporta padome ir Satiksmes ministrijas institucionālā pārraudzībā esoša koleģiāla institūcija, kas ir neatkarīga lēmumu pieņemšanā un funkciju pildīšanā. Saskaņā ar minētā likuma 4.1panta trešo daļu Sabiedriskās transporta padomes sastāvā ir 10 locekļi: pieci pārstāvji, kurus amatā ieceļ un no amata atbrīvo satiksmes ministrs, un pieci attiecīgo plānošanas reģionu attīstības padomju deleģēti pārstāvji - pa vienam no katra plānošanas reģiona.
Sabiedriskās transporta padomes kompetence ir noteikta Sabiedriskā transporta pakalpojumu likuma 5.panta pirmajā daļā, tajā skaitā: 1) veidot vienotu reģionālās nozīmes maršrutu tīklu; 2) pārzināt maršrutu tīkla reģionālās nozīmes maršrutus; 3) lemt par sabiedriskā transporta pakalpojumu organizēšanu reģionālās nozīmes maršrutos, kā arī pārraudzīt lēmumu izpildi; 5) definēt nepieciešamo sabiedriskā transporta pakalpojumu apjomu reģionālās nozīmes maršrutos, pamatojoties uz šā likuma 6.pantā noteiktajiem principiem, 6) pārraudzīt sabiedriskajam transportam no valsts budžeta iedalīto finanšu līdzekļu administrēšanu, sadali un piešķiršanu; 7) sagatavot un iesniegt Satiksmes ministrijai priekšlikumus par valsts budžeta pieprasījumu sabiedriskā transporta pakalpojumu organizēšanai, par piešķirtā valsts budžeta sadalījumu starp pārvadājumu veidiem un izstrādāt valsts budžeta sadales principus attiecībā uz noslēgtajiem sabiedriskā transporta pakalpojumu līgumiem.
Ņemot vērā Sabiedriskās transporta padomes kompetenci, secināms, ka līgumu pirmstermiņa izbeigšana ar pārvadātāju, skar arī sabiedriskā transporta pakalpojumu organizēšanu reģionālās nozīmes maršrutos, iepriekš pieņemto lēmumu izpildi, tā kā var būt apdraudēta pakalpojumu pieejamība, pie kam attiecīgos plānošanas reģionos, un skarts (negatīvi ietekmēts) iepriekš apstiprinātais finanšu līdzekļu apmērs pakalpojuma nodrošināšanai, u.c.
Ievērojot iepriekš minētos apstākļus, t.i., līguma pirmstermiņa izbeigšanas iespējamās negatīvās sekas un ietekmi uz Sabiedriskās transporta padomes kompetencē ietilpstošiem jautājumiem (lēmumiem), secināms, ka pasūtītājam pirms savas tiesības īstenošanas, vienpusēji atkāpties no līguma, būtu jāsaņem Sabiedriskās transporta padomes atzinums par šādas darbības nosacījumiem un pieļaujamību.
Apkopojot augstāk minēto, secināms, ka Sabiedriskā transporta pakalpojumu likuma 17.panta trešās daļa būtu izsakāma sekojošā redakcijā:
“Pasūtītājam ir tiesības vienpusēji atkāpties no līguma, kas nav noslēgts Publisko iepirkumu likuma noteiktajā kārtībā, ja:
ar kompetentās institūcijas konkurences jomā lēmumu vai tiesas spriedumu, kas stājies spēkā un kļuvis neapstrīdams un nepārsūdzams, Pārvadātājs ir atzīts par vainīgu konkurences tiesību pārkāpumā, kas izpaužas kā horizontālā karteļa vienošanās, izņemot gadījumu, kad attiecīgā institūcija, konstatējot konkurences tiesību pārkāpumu, par sadarbību iecietības programmas ietvaros Pārvadātāju ir atbrīvojusi no naudas soda vai naudas sodu samazinājusi;
ja Pārvadātājs ir izdarījis smagu profesionālās darbības pārkāpumu, kas liek apšaubīt tā godīgumu, un šis fakts ir atzīts ar tādu kompetentas institūcijas lēmumu, tiesas spriedumu vai prokurora priekšrakstu par sodu, kas stājies spēkā un kļuvis neapstrīdams un nepārsūdzams.”
Bez tam, Sabiedriskā transporta pakalpojumu likuma 17.pants būtu papildināms ar ceturto daļa sekojošā redakcijā:
“Visos tajos gadījumos (tai skaitā Publisko iepirkumu likumā noteiktajos gadījumos), kad pasūtītājs īsteno savas tiesības vienpusēji atkāpties no līguma, tas pirms šādas darbības veikšanas saņemam Sabiedriskas transporta padomes atzinumu par šādas darbības nosacījumiem un pieļaujamību.”
Par Grozījumiem Sabiedriskā transporta pakalpojumu likumā, tai skaitā 17.pantā, būtu saņemams arī Sabiedriskās transporta padomes viedoklis, tā kā tai ir būtiska loma sabiedrisko transporta pakalpojumu organizēšanā, tai skaitā reģionos.
07.07.2023. 14:33
Laura Balode - SIA "Latvijas Sabiedriskais Autobuss"
[1] Ar Likumprojektu plānotie grozījumi
1. Likumprojekta 7. punkts paredz, ka STPL 17. pants tiks papildināts ar trešo daļu šādā redakcijā:
“(3) Pasūtītājam ir tiesības vienpusēji atkāpties no līguma, ja:
1) ar kompetentās institūcijas konkurences jomā lēmumu Pārvadātājs ir atzīts par vainīgu konkurences tiesību pārkāpumā, kas izpaužas kā horizontālā karteļa vienošanās, izņemot gadījumu, kad attiecīgā institūcija, konstatējot konkurences tiesību pārkāpumu, par sadarbību iecietības programmas ietvaros Pārvadātāju ir atbrīvojusi no naudas soda vai naudas sodu samazinājusi;
2) ja Pārvadātājs ir izdarījis smagu profesionālās darbības pārkāpumu, kas liek apšaubīt tā godīgumu, un šis fakts ir atzīts ar tādu kompetentas institūcijas lēmumu, tiesas spriedumu vai prokurora priekšrakstu par sodu, kas stājies spēkā un kļuvis neapstrīdams un nepārsūdzams.”
2. SIA "Latvijas Sabiedriskais autobuss" ieskatā plānotie papildinājumi STPL 17. pantā nav pārdomāti un ir saskatāmi būtiski trūkumi.
[2] Konstatētie trūkumi
3. Plānotie papildinājumi ir cieši saistīti ar Satversmes 92. panta un 105. pantā noteiktajām pamattiesībām.
4. Lai atzītu, vai attiecīgajā tiesību normā noteiktais ierobežojums ir attaisnojams, ir jāvērtē, vai: (1) pamattiesību ierobežojums ir noteikts ar likumu; (2) vai ierobežojumam ir leģitīms mērķis; (3) vai ierobežojums ir samērīgs ar tā leģitīmo mērķi (Satversmes tiesas 2008. gada 21. oktobra spriedums lietā Nr. 2008-02-01 11. punkts).
5. Ierobežojums ir noteikts ar likumu, ja tostarp, tas noteikts tādā likumdošanas procesā, kas atbilst labas likumdošanas principam (Satversmes tiesas 2020. gada 20. marta spriedums lietā Nr. 2019-10-0103 25. punkts).
6. Labas likumdošanas princips paredz, ka ir nepieciešams izvērtēt paredzēto tiesību normu atbilstību augstāka juridiskā spēkā tiesību normām, tostarp Satversmei, starptautiskajām un Eiropas Savienības tiesību normām, saskaņot Likumprojektā paredzētās tiesību normas un tiesību sistēma jau pastāvošās tiesību normas un nodrošināt, ka likumdošanas procesā tiek pēc iespējas apzināti visu ieinteresēto personu viedokļi un tieši vai pastarpināti uzklausīti iebildumi pret paredzēto tiesisko regulējumu (Sal. Satversmes tiesas 2019. gada 13. novembra spriedums lietā Nr. 2018-22-01 17. punkts un 2020. gada 11. jūnija spriedums lietā Nr. 2019-12-01 31.2 punkts).
7. Ikviena pamattiesību ierobežojuma pamatā ir jābūt apstākļiem un argumentiem, kādēļ tas vajadzīgs, proti, ierobežojums tiek noteikts svarīgu interešu – leģitīma mērķa – labad (Sk., piemēram, Satversmes tiesas 2022. gada 30. marta sprieduma lietā Nr. 2021-23-01 20. punktu). Savukārt izraudzītie līdzekļi ir piemēroti leģitīma mērķa sasniegšanai, ja ar konkrēto regulējumu šis mērķis tiek sasniegts (Sk., piemēram, Satversmes tiesas 2020. gada 28. septembra spriedumu lietā Nr. 2019-37-0103 21. punkts). Vienlaikus izraudzītajam pamattiesību ierobežojumam ir jābūt samērīgam un nelabvēlīgās sekas, kas personai rodas šo tiesību ierobežošanas rezultātā, nav lielākas par labumu, ko no šā ierobežojuma gūst sabiedrība kopumā (Sk., piemēram, Satversmes tiesas 2021. gada 27. maija sprieduma lietā Nr. 2020-49-01 29. punktu).
8. Pastāvot neatbilstībai, kādam no šī iesnieguma 10. paragrāfā norādītajiem kritērijiem ir uzskatāms, ka pamattiesību ierobežojums nav noteikts pienācīgā kārtā un tas nav attaisnojams un secīgi pieļaujams.
[2.1] Likumprojektā paredzētie grozījumi nav saskaņoti un atšķiras pret citās nozarēs pastāvošo normatīvo regulējumu
9. Likumprojekta 7. punkts paredz divus gadījumus, kad sabiedriskā transporta pakalpojumu pasūtītājs varēs atkāpties no noslēgta līguma.
10. Pirmais gadījums, kad Konkurences padome attiecībā uz pakalpojuma sniedzēju (pārvadātāju), ar kuru noslēgts līgums, būs pieņēmusi lēmumu par konkurences tiesību pakrāpuma konstatēšanu, kas izpaužas kā horizontālā karteļa vienošanās.
11. Otrais gadījums, kad kompetentā iestāde attiecībā uz pakalpojuma sniedzēju (pārvadātāju) ir konstatējusi smagu profesionālo pārkāpumu, un lēmums par pārkāpumu ir stājies spēkā un kļuvis neapstrīdams un nepārsūdzams.
12. Pretstatā otrajam gadījumam, nav noteikts, ka Konkurences padomes lēmumam ir jābūt kļuvušam neapstrīdamam un nepārsūdzamam. Pārvadātājs var to būt apstrīdējis, tomēr, nesagaidot Konkurences padomes lēmuma tiesiskuma pārbaudi, tik un tā pasūtītājs ir tiesīgs vienpusēji atkāpties no līguma.
13. Pirmkārt, Likumprojekta anotācija nesatur nekādu skaidrojumu un vērtējumu apstākļiem, kādēļ gadījumā, ja attiecībā uz pārvadātāju ir pieņemts lēmums, ar kuru konstatēts smags profesionāls pārkāpums, ir būtiski sagaidīt tā tiesiskuma pārbaudes rezultātu un tikai pēc tam ir iespējama līguma vienpusēja izbeigšana no pasūtītāja puses, bet, kādēļ gadījumā, ja persona ir apstrīdējusi Konkurences padomes lēmumu, nav svarīgi sagaidīt tā tiesiskuma pārbaudi, bet gan nekavējoties pasūtītājs var vienpusēji izbeigt līgumu.
14. Satversmes 92. pantā nostiprināta nevainīguma prezumpcija, atbilstoši kurai, jāpierāda personas vaina pārkāpuma izdarīšanā, nevis personai tās nevainīgums. Nevainīguma princips tiek piemērots visās tajās lietās, neskatoties uz to vai tā ir krimināllieta vai administratīvā lieta, ja piemērotajai sankcijai ir sodošs raksturs. Atzīstams, ka naudas sodam piemīt sodošs raksturs, tādējādi piemērojama nevainīguma prezumpcija (Autoru kolektīvs prof. R. Baloža zinātniskā vadībā., Latvijas Republikas Satversmes komentāri. VII nodaļa. Cilvēka pamattiesības. J. Briede, I. VIšķere, G. Litvins, A. Bitāns, E. Danovskis, 92. pants., 144.lpp). Nevainīguma prezumpcija rada pienākumu ikvienu personu, kuras vaina nav pierādīta ar likumīgi spēkā stājušos tiesas spriedumu, uzskatīt par nevainīgu (Autoru kolektīvs prof. R. Baloža zinātniskā vadībā., Latvijas Republikas Satversmes komentāri. VII nodaļa. Cilvēka pamattiesības. J. Briede, I. VIšķere, G. Litvins, A. Bitāns, E. Danovskis, 92. pants., 146.lpp).
15. Konkurences padomes lēmumam piemīt sodošs raksturs. Līdz ar to attiecināma nevainīguma prezumpcija. Ar plānotajiem grozījumiem STPL 17. pantā tā tiek pārkāpta.
16. Otrkārt, Likumprojekta anotācijā izcelts Konkurences padomes 2023. gada 5. janvāra pieņemtais lēmums Nr. 2 “Par Konkurences likuma 11. panta pirmās daļas un Līguma par Eiropas Savienības darbību 101. panta 1. punktā noteiktā aizlieguma pārkāpumu”, ar kuru konstatēts atsevišķu pārvadātāju pārkāpumi konkurences tiesību jomā.
17. Vēršam uzmanību, ka Konkurences padome ir pieņēmusi lēmumus par Konkurences likuma 11. pantā pirmās daļas un Līguma par Eiropas Savienības darbību 101. panta 1. punktā noteiktā aizlieguma pārkāpumu arī attiecībā uz citiem komersantiem citās nozarēs, piemēram, ceļu būvniecības jomā, vides noformējuma (reklāmas) piegādes jomā, būvniecības jomā. Turklāt Būvniecības jomā īpaši bieži tiek atklāti Konkurences likuma pārkāpumi (Sk. https://lemumi.kp.gov.lv/decisions).
18. Likumprojekta anotācijā norādīts, ka atbilstoši Publisko iepirkumu likumam pasūtītājs nevar lemt par iepirkuma līguma pirmstermiņa izbeigšanu, pamatojoties uz Publisko iepirkumu likuma 42. panta otrās daļas 5. punktu, jo Konkurences padomes lēmums ir pieņemts pēc iepirkuma procedūras norises un lēmuma par līgumslēgšanas tiesību piešķiršanas, tādēļ nepieciešams to regulēt STPL.
19. Nav saprotams, kāpēc tieši sabiedrisko transporta pakalpojumu pasūtītājiem likumdevējs vēlas piešķirt tiesības vienpusēji atkāpties no noslēgtā līguma, bet saistībā ar citiem pasūtītājiem, piemēram, būvniecības jomā, likumdevējs nav izvēlējies ar nozari regulējošo normatīvo aktu piešķirt vienpusējas tiesības atkāpties no noslēgtā līguma. Šāda likumdevēja rīcība rada atšķirīgu attieksmi pret komersantiem pēc to darbības jomas un ir nepieļaujama.
[2.2] Likumprojekts nesatur vērtējumu par to, kā līguma izbeigšana ietekmēs sabiedrību
20. Senāts, vērtējot sabiedriskā transporta pakalpojumu būtiskuma nozīmi sabiedrībā, ir atzinis, ka sabiedriskā transporta pakalpojumu nepārtrauktība ir ļoti svarīga. Sabiedriskā transporta pakalpojumiem piemīt īpaša nozīme, un sabiedrība ik dienu tos izmanto savās ikdienas gaitās. Pakalpojuma pārtraukšana radītu nesamērīgi negatīvas sekas, no kurām vislielākajā mērā cieš sabiedrība (Sk. Senāta Administratīvo lietu departamenta 2023. gada 5. jūlija lēmumu lietā SKA-800/2023 8. punktu).
21. Tādējādi, ja ir konkrētas sabiedrības intereses, kuru dēļ līguma izpilde ir tik būtiska, neskatoties uz to, ka ir pieļauts rupjš tiesību pārkāpums, sabiedrības interesēs ir būtiski, ka tik un tā tiek nodrošināta nepieciešama pakalpojumu nepārtraukta izpilde (Sk. Senāta Administratīvo lietu departamenta 2023. gada 5. jūlija lēmumu lietā SKA-800/2023 7. un 8. punktu un sal. Senāta 2014. gada 22. decembra lēmumu lietā Nr. SKA-1390/2014 7. punktu).
22. Likumprojekta anotācija nesatur nekādu vērtējumu tam, vai sabiedrības būtiskās intereses netiks apdraudētas, piešķirot pasūtītājam tiesības vienpusēji izbeigt līgumu, kas nozīmē pakalpojuma pārtraukšanu.
[2.3] Likumprojekts nesatur vērtējumu par leģitīmo mērķi un vai tas ir samērīgs
23. Likumprojekts nesatur nekādu norādi par to, kas ir leģitīmais mērķis tam, kādēļ plānots pasūtītājam vienpusēji piešķirt tiesības izbeigt līgumu, iestājoties atsevišķiem apstākļiem. Secīgi nepastāv arī nekāds izvērtējums tam, vai tik tiešām labums, ko iegūs sabiedrība ir lielāks par aizskārumu, kas varētu tikt nodarīts pakalpojuma sniedzējam (tostarp kontekstā arī ar iesnieguma 2.2. punktā norādīto sabiedrības būtisko interesi).
24. Pretēji tam, kā varētu šķist, sabiedriskā transporta pakalpojuma sniegšanā iesaistīto personu loks ir krietni plašāks, kā tikai faktiskais pakalpojuma sniedzējs. Līdz ar to arī to personu loks, kuras varētu ietekmēt Likumprojekts ir plašāks, nekā norādīts Tiesību aktu projektu publiskajā portālā.
25. Lai nodrošinātu sabiedriskā transporta pakalpojuma sniegšanu, ir nepieciešams veikt virkni sagatavošanās darbu, piemēram, veikt pakalpojuma sniegšanai nepieciešamā transporta iegādi no tā ražotājiem. Transporta iegāde visbiežāk tiek finansēta ar kredītiestādes sniegto pakalpojumu palīdzību. Tāpat sabiedriskā transporta pakalpojuma sniegšanā var būt nepieciešams piesaistīt ārpakalpojuma sniedzēju, kas nodrošina transportlīdzekļu tehnisko uzturēšanu.
26. Tādējādi gadījumā, ja līguma darbība vienpusēji tiktu pārtraukta, sabiedriskā transporta pakalpojumu sniedzējs faktiski nevar veikt norēķinus nedz ar kredītiestādi, secīgi arī ar transportlīdzekļu ražotāju. Neizpildītas un pārtrauktas saistības būs arī ar uzturēšanas pakalpojuma sniedzēju, kuri iespējams tālāk nevarēs norēķināties jau ar saviem piegādātājiem.
27. Ar minētajiem piemēriem ilustrējas apstāklis, ka negatīvās sekas potenciāli būs ne tikai publisko līguma tiesību ieguvējam (tiešajam sabiedrisko transporta pakalpojumu sniedzējam), bet visiem un katram, kas saistījies ar šo ieguvēju saistībā ar līguma noslēgšanu (bankām, autobusu ražotājiem un piegādātājiem, pakalpojumu sniedzējiem). Attiecīgi būtiski tiks skarts daudz plašāks personu loks (aizskartas privāttiesiskās intereses), kā tikai otra līguma puse. Aizskarto personu loks neaprobežotos tikai ar Latvijas Republikas teritoriju, bet potenciāli būtu arī ārpus tās (piemēram, autobusu ražotāji), kuri kā nodrošinājumu saistību izpildei vērtējuši tieši aspektu, ka paredzētais izpildāmais līgums ir ar publisku personu.
28. No Likumprojekta un tā sagatavošanas dokumentiem neizriet, ka minētie aspekti, kas ir ļoti būtiski, būtu tikuši vērtēti un tiktu panākts visai sabiedrībai, tostarp visām ar Likumprojektu skartajām personām, samērīgais risinājums.
[2.4] Likumprojekts nesatur vērtējumu par ekonomiskajām un juridiskajām sekām, kas var potenciāli rasties, ja pasūtītājs vienpusēji izbeidz līgumu
29. Publisko iepirkumu likuma 42. panta otrajā daļā ir noteikti kandidātu un pretendentu izslēgšanas nosacījumi, kurus pasūtītājam ir jāpārbauda, ja pasūtītājs attiecīgajam kandidātam vai pretendentam ir nolēmis piešķirt iepirkuma līguma slēgšanas tiesības.
30. Gadījumā, ja tiktu konstatēts, ka pasūtītājs nepamatoti būtu izslēdzis pretendentu no dalības iepirkuma procedūrā, pamatojoties uz kādu no Publisko iepirkumu likuma 42. panta otrajā daļā noteikto izslēgšanas nosacījumu, izslēgtajam pretendentam ir sarežģīti pierādīt, ka tam ar pasūtītāja rīcību ir nodarīti zaudējumi.
31. Zaudējumu pierādīšana šajā gadījumā ir sarežģīta, jo, pirmkārt, pastāv vēl virkne apstākļi, kuri jāvērtē, lai tiktu piešķirtas līguma slēgšanas tiesības un, otrkārt, pretendentam lielākajā daļā gadījumu vēl nav uzņemtas saistības, vai radušās izmaksas (izņemot izmaksas saistībā ar piedāvājuma sagatavošanu), kuras varētu uzskatīt par zaudējumiem, kurus pretendents ir cietis pasūtītāja prettiesiskās rīcības rezultātā.
32. Pretēji izslēgšanas nosacījumu piemērošanas kārtībai, Likumprojekts paredz pasūtītājam tiesību vienpusēji atkāpties no līguma brīdī, kad līguma izpilde jau ir tikusi uzsākta. Līdz ar to arī pakalpojuma sniedzējs ir veicis ilgtermiņa investīcijas, nodibinājis saistības, kas saistītas gan ar autobusu iegādi, gan autobusu apkopes staciju izveidi, darbaspēka piesaisti u.c., lai varētu nodrošināt sekmīgu pakalpojuma sniegšanu un līguma izpildi.
33. Gadījumā, ja pasūtītājs būtu vienpusēji atkāpies no līguma un vēlāk Konkurences padomes lēmums tiktu atcelts, pakalpojuma sniedzējam būtu pamatotas tiesības vērsties pie pasūtītāja (faktiski Latvijas Republikas) un lūgt atlīdzināt zaudējumus, kas tam tika nodarīti, izbeidzot līgumu nepamatoti un prettiesiski.
34. Zaudējumu aprēķinā būtu iekļaujami ne tikai zaudējumi, kas tieši radušies, ņemot vērā uzņemtās saistības pret citiem pakalpojuma sniedzējiem, bet arī neiegūtā peļņa par atlikušo līguma laiku, kuru pakalpojuma sniedzējs nevarēja sniegt sabiedriskā transporta pakalpojumu pasūtītājam, kaut gan tam bija tiesības to darīt.
35. Likumprojekta anotācija nesatur nekādu vērtējumu par to, kādas juridiskās un ekonomiskās sekas iestātos gadījumā, ja Konkurences padomes lēmums, uz kura pamata tiktu vienpusēji izbeigts līgums, tiktu atcelts.
36. Ar Konkurences padomes lēmumu pārvadātājs jebkurā gadījumā tiek sodīts, jo tiek piemērots naudas sods. Tāpat pārvadātājs var tikt izslēgts no turpmākajām iepirkuma procedūrām atbilstoši Publisko iepirkumu likuma 42. panta otrās daļas 7. punktā noteiktajam izslēgšanas nosacījumam. Papildus visam minētajam, šobrīd tiek paredzēts, ka pasūtītājiem ir tiesības atkāpties no jau noslēgtajiem līgumiem.
37. Secināms, ka attiecīgā persona (un tieši sabiedriskā transporta pārvadājumu jomā, nevis kādā citā) faktiski tiek “sodīta” trīs reizes (pretēji citām personām, kuras neveic komercdarbību sabiedriskā transporta pārvadājumu jomā).
38. Pārvadātājs, ne tikai veic Konkurences padomes piemērotā naudas sodas samaksu un faktiski nevar iegūt jaunas iepirkuma līguma slēgšanas tiesības, tādējādi negūstot ienākumus, bet tam tiek atņemts līdz šim pastāvējis ienākumu avots, kas secīgi, visticamāk, noved pie komercdarbības pārtraukšanas.
39. Turklāt iespēja vienpusēji izbeigt līgumu attiecas arī uz tādiem līgumiem, kas nav bijuši norādīti Konkurences padomes lēmumā un vispār nav saistīti ar jebkādiem Konkurences padomes lēmumā minētiem pārkāpumiem.
40. Neviens no minētajiem, ļoti būtiskajiem aspektiem, nav izvērtēts izstrādātajā Likumprojekta redakcijā.
[3] Secinājumi
41. Šobrīd piedāvātā Likumprojekta redakcija, kā arī Likumprojekta anotācijā norādītais liecina par to, ka, ja Likumprojekts šādā redakcijā tiku pieņemts, tad personām, kuru tiesības tiktu ierobežotas ar STPL 17. panta trešo daļu (kas ir daudz plašāks personu loks, kā tikai sabiedriskā transporta pakalpojumu sniedzēji), būtu pamats vērsties Satversmes tiesā un apstrīdēt minētās normas satversmību.
42. Kā norādīts, tad šāda STPL 17. panta trešās daļas redakcija var radīt būtisku negatīvu ekonomisku ietekmi kā uz pārvadātājiem, tā arī uz pasūtītājiem. Vienlaikus šī brīža Likumprojekta saturs un izstrādes dokumenti nav uzskatāmi par tādiem, kuri atbilst labas likumdošanas principam, ka arī normas leģitīmais mērķis un tā samērīgums nav vērtēts vispār.
43. Tādējādi, ievērojot visu šeit izklāstīto, lūdzam nepieļaut šādu grozījumu STPL 17. panta trešajā daļā redakciju nodošanu tālākai izskatīšanai, jo no tiem labumu neiegūst nedz sabiedrība, nedz pakalpojuma sniedzēji, nedz pasūtītājs, kā arī tie ir neatbilstoši Satversmei.
1. Likumprojekta 7. punkts paredz, ka STPL 17. pants tiks papildināts ar trešo daļu šādā redakcijā:
“(3) Pasūtītājam ir tiesības vienpusēji atkāpties no līguma, ja:
1) ar kompetentās institūcijas konkurences jomā lēmumu Pārvadātājs ir atzīts par vainīgu konkurences tiesību pārkāpumā, kas izpaužas kā horizontālā karteļa vienošanās, izņemot gadījumu, kad attiecīgā institūcija, konstatējot konkurences tiesību pārkāpumu, par sadarbību iecietības programmas ietvaros Pārvadātāju ir atbrīvojusi no naudas soda vai naudas sodu samazinājusi;
2) ja Pārvadātājs ir izdarījis smagu profesionālās darbības pārkāpumu, kas liek apšaubīt tā godīgumu, un šis fakts ir atzīts ar tādu kompetentas institūcijas lēmumu, tiesas spriedumu vai prokurora priekšrakstu par sodu, kas stājies spēkā un kļuvis neapstrīdams un nepārsūdzams.”
2. SIA "Latvijas Sabiedriskais autobuss" ieskatā plānotie papildinājumi STPL 17. pantā nav pārdomāti un ir saskatāmi būtiski trūkumi.
[2] Konstatētie trūkumi
3. Plānotie papildinājumi ir cieši saistīti ar Satversmes 92. panta un 105. pantā noteiktajām pamattiesībām.
4. Lai atzītu, vai attiecīgajā tiesību normā noteiktais ierobežojums ir attaisnojams, ir jāvērtē, vai: (1) pamattiesību ierobežojums ir noteikts ar likumu; (2) vai ierobežojumam ir leģitīms mērķis; (3) vai ierobežojums ir samērīgs ar tā leģitīmo mērķi (Satversmes tiesas 2008. gada 21. oktobra spriedums lietā Nr. 2008-02-01 11. punkts).
5. Ierobežojums ir noteikts ar likumu, ja tostarp, tas noteikts tādā likumdošanas procesā, kas atbilst labas likumdošanas principam (Satversmes tiesas 2020. gada 20. marta spriedums lietā Nr. 2019-10-0103 25. punkts).
6. Labas likumdošanas princips paredz, ka ir nepieciešams izvērtēt paredzēto tiesību normu atbilstību augstāka juridiskā spēkā tiesību normām, tostarp Satversmei, starptautiskajām un Eiropas Savienības tiesību normām, saskaņot Likumprojektā paredzētās tiesību normas un tiesību sistēma jau pastāvošās tiesību normas un nodrošināt, ka likumdošanas procesā tiek pēc iespējas apzināti visu ieinteresēto personu viedokļi un tieši vai pastarpināti uzklausīti iebildumi pret paredzēto tiesisko regulējumu (Sal. Satversmes tiesas 2019. gada 13. novembra spriedums lietā Nr. 2018-22-01 17. punkts un 2020. gada 11. jūnija spriedums lietā Nr. 2019-12-01 31.2 punkts).
7. Ikviena pamattiesību ierobežojuma pamatā ir jābūt apstākļiem un argumentiem, kādēļ tas vajadzīgs, proti, ierobežojums tiek noteikts svarīgu interešu – leģitīma mērķa – labad (Sk., piemēram, Satversmes tiesas 2022. gada 30. marta sprieduma lietā Nr. 2021-23-01 20. punktu). Savukārt izraudzītie līdzekļi ir piemēroti leģitīma mērķa sasniegšanai, ja ar konkrēto regulējumu šis mērķis tiek sasniegts (Sk., piemēram, Satversmes tiesas 2020. gada 28. septembra spriedumu lietā Nr. 2019-37-0103 21. punkts). Vienlaikus izraudzītajam pamattiesību ierobežojumam ir jābūt samērīgam un nelabvēlīgās sekas, kas personai rodas šo tiesību ierobežošanas rezultātā, nav lielākas par labumu, ko no šā ierobežojuma gūst sabiedrība kopumā (Sk., piemēram, Satversmes tiesas 2021. gada 27. maija sprieduma lietā Nr. 2020-49-01 29. punktu).
8. Pastāvot neatbilstībai, kādam no šī iesnieguma 10. paragrāfā norādītajiem kritērijiem ir uzskatāms, ka pamattiesību ierobežojums nav noteikts pienācīgā kārtā un tas nav attaisnojams un secīgi pieļaujams.
[2.1] Likumprojektā paredzētie grozījumi nav saskaņoti un atšķiras pret citās nozarēs pastāvošo normatīvo regulējumu
9. Likumprojekta 7. punkts paredz divus gadījumus, kad sabiedriskā transporta pakalpojumu pasūtītājs varēs atkāpties no noslēgta līguma.
10. Pirmais gadījums, kad Konkurences padome attiecībā uz pakalpojuma sniedzēju (pārvadātāju), ar kuru noslēgts līgums, būs pieņēmusi lēmumu par konkurences tiesību pakrāpuma konstatēšanu, kas izpaužas kā horizontālā karteļa vienošanās.
11. Otrais gadījums, kad kompetentā iestāde attiecībā uz pakalpojuma sniedzēju (pārvadātāju) ir konstatējusi smagu profesionālo pārkāpumu, un lēmums par pārkāpumu ir stājies spēkā un kļuvis neapstrīdams un nepārsūdzams.
12. Pretstatā otrajam gadījumam, nav noteikts, ka Konkurences padomes lēmumam ir jābūt kļuvušam neapstrīdamam un nepārsūdzamam. Pārvadātājs var to būt apstrīdējis, tomēr, nesagaidot Konkurences padomes lēmuma tiesiskuma pārbaudi, tik un tā pasūtītājs ir tiesīgs vienpusēji atkāpties no līguma.
13. Pirmkārt, Likumprojekta anotācija nesatur nekādu skaidrojumu un vērtējumu apstākļiem, kādēļ gadījumā, ja attiecībā uz pārvadātāju ir pieņemts lēmums, ar kuru konstatēts smags profesionāls pārkāpums, ir būtiski sagaidīt tā tiesiskuma pārbaudes rezultātu un tikai pēc tam ir iespējama līguma vienpusēja izbeigšana no pasūtītāja puses, bet, kādēļ gadījumā, ja persona ir apstrīdējusi Konkurences padomes lēmumu, nav svarīgi sagaidīt tā tiesiskuma pārbaudi, bet gan nekavējoties pasūtītājs var vienpusēji izbeigt līgumu.
14. Satversmes 92. pantā nostiprināta nevainīguma prezumpcija, atbilstoši kurai, jāpierāda personas vaina pārkāpuma izdarīšanā, nevis personai tās nevainīgums. Nevainīguma princips tiek piemērots visās tajās lietās, neskatoties uz to vai tā ir krimināllieta vai administratīvā lieta, ja piemērotajai sankcijai ir sodošs raksturs. Atzīstams, ka naudas sodam piemīt sodošs raksturs, tādējādi piemērojama nevainīguma prezumpcija (Autoru kolektīvs prof. R. Baloža zinātniskā vadībā., Latvijas Republikas Satversmes komentāri. VII nodaļa. Cilvēka pamattiesības. J. Briede, I. VIšķere, G. Litvins, A. Bitāns, E. Danovskis, 92. pants., 144.lpp). Nevainīguma prezumpcija rada pienākumu ikvienu personu, kuras vaina nav pierādīta ar likumīgi spēkā stājušos tiesas spriedumu, uzskatīt par nevainīgu (Autoru kolektīvs prof. R. Baloža zinātniskā vadībā., Latvijas Republikas Satversmes komentāri. VII nodaļa. Cilvēka pamattiesības. J. Briede, I. VIšķere, G. Litvins, A. Bitāns, E. Danovskis, 92. pants., 146.lpp).
15. Konkurences padomes lēmumam piemīt sodošs raksturs. Līdz ar to attiecināma nevainīguma prezumpcija. Ar plānotajiem grozījumiem STPL 17. pantā tā tiek pārkāpta.
16. Otrkārt, Likumprojekta anotācijā izcelts Konkurences padomes 2023. gada 5. janvāra pieņemtais lēmums Nr. 2 “Par Konkurences likuma 11. panta pirmās daļas un Līguma par Eiropas Savienības darbību 101. panta 1. punktā noteiktā aizlieguma pārkāpumu”, ar kuru konstatēts atsevišķu pārvadātāju pārkāpumi konkurences tiesību jomā.
17. Vēršam uzmanību, ka Konkurences padome ir pieņēmusi lēmumus par Konkurences likuma 11. pantā pirmās daļas un Līguma par Eiropas Savienības darbību 101. panta 1. punktā noteiktā aizlieguma pārkāpumu arī attiecībā uz citiem komersantiem citās nozarēs, piemēram, ceļu būvniecības jomā, vides noformējuma (reklāmas) piegādes jomā, būvniecības jomā. Turklāt Būvniecības jomā īpaši bieži tiek atklāti Konkurences likuma pārkāpumi (Sk. https://lemumi.kp.gov.lv/decisions).
18. Likumprojekta anotācijā norādīts, ka atbilstoši Publisko iepirkumu likumam pasūtītājs nevar lemt par iepirkuma līguma pirmstermiņa izbeigšanu, pamatojoties uz Publisko iepirkumu likuma 42. panta otrās daļas 5. punktu, jo Konkurences padomes lēmums ir pieņemts pēc iepirkuma procedūras norises un lēmuma par līgumslēgšanas tiesību piešķiršanas, tādēļ nepieciešams to regulēt STPL.
19. Nav saprotams, kāpēc tieši sabiedrisko transporta pakalpojumu pasūtītājiem likumdevējs vēlas piešķirt tiesības vienpusēji atkāpties no noslēgtā līguma, bet saistībā ar citiem pasūtītājiem, piemēram, būvniecības jomā, likumdevējs nav izvēlējies ar nozari regulējošo normatīvo aktu piešķirt vienpusējas tiesības atkāpties no noslēgtā līguma. Šāda likumdevēja rīcība rada atšķirīgu attieksmi pret komersantiem pēc to darbības jomas un ir nepieļaujama.
[2.2] Likumprojekts nesatur vērtējumu par to, kā līguma izbeigšana ietekmēs sabiedrību
20. Senāts, vērtējot sabiedriskā transporta pakalpojumu būtiskuma nozīmi sabiedrībā, ir atzinis, ka sabiedriskā transporta pakalpojumu nepārtrauktība ir ļoti svarīga. Sabiedriskā transporta pakalpojumiem piemīt īpaša nozīme, un sabiedrība ik dienu tos izmanto savās ikdienas gaitās. Pakalpojuma pārtraukšana radītu nesamērīgi negatīvas sekas, no kurām vislielākajā mērā cieš sabiedrība (Sk. Senāta Administratīvo lietu departamenta 2023. gada 5. jūlija lēmumu lietā SKA-800/2023 8. punktu).
21. Tādējādi, ja ir konkrētas sabiedrības intereses, kuru dēļ līguma izpilde ir tik būtiska, neskatoties uz to, ka ir pieļauts rupjš tiesību pārkāpums, sabiedrības interesēs ir būtiski, ka tik un tā tiek nodrošināta nepieciešama pakalpojumu nepārtraukta izpilde (Sk. Senāta Administratīvo lietu departamenta 2023. gada 5. jūlija lēmumu lietā SKA-800/2023 7. un 8. punktu un sal. Senāta 2014. gada 22. decembra lēmumu lietā Nr. SKA-1390/2014 7. punktu).
22. Likumprojekta anotācija nesatur nekādu vērtējumu tam, vai sabiedrības būtiskās intereses netiks apdraudētas, piešķirot pasūtītājam tiesības vienpusēji izbeigt līgumu, kas nozīmē pakalpojuma pārtraukšanu.
[2.3] Likumprojekts nesatur vērtējumu par leģitīmo mērķi un vai tas ir samērīgs
23. Likumprojekts nesatur nekādu norādi par to, kas ir leģitīmais mērķis tam, kādēļ plānots pasūtītājam vienpusēji piešķirt tiesības izbeigt līgumu, iestājoties atsevišķiem apstākļiem. Secīgi nepastāv arī nekāds izvērtējums tam, vai tik tiešām labums, ko iegūs sabiedrība ir lielāks par aizskārumu, kas varētu tikt nodarīts pakalpojuma sniedzējam (tostarp kontekstā arī ar iesnieguma 2.2. punktā norādīto sabiedrības būtisko interesi).
24. Pretēji tam, kā varētu šķist, sabiedriskā transporta pakalpojuma sniegšanā iesaistīto personu loks ir krietni plašāks, kā tikai faktiskais pakalpojuma sniedzējs. Līdz ar to arī to personu loks, kuras varētu ietekmēt Likumprojekts ir plašāks, nekā norādīts Tiesību aktu projektu publiskajā portālā.
25. Lai nodrošinātu sabiedriskā transporta pakalpojuma sniegšanu, ir nepieciešams veikt virkni sagatavošanās darbu, piemēram, veikt pakalpojuma sniegšanai nepieciešamā transporta iegādi no tā ražotājiem. Transporta iegāde visbiežāk tiek finansēta ar kredītiestādes sniegto pakalpojumu palīdzību. Tāpat sabiedriskā transporta pakalpojuma sniegšanā var būt nepieciešams piesaistīt ārpakalpojuma sniedzēju, kas nodrošina transportlīdzekļu tehnisko uzturēšanu.
26. Tādējādi gadījumā, ja līguma darbība vienpusēji tiktu pārtraukta, sabiedriskā transporta pakalpojumu sniedzējs faktiski nevar veikt norēķinus nedz ar kredītiestādi, secīgi arī ar transportlīdzekļu ražotāju. Neizpildītas un pārtrauktas saistības būs arī ar uzturēšanas pakalpojuma sniedzēju, kuri iespējams tālāk nevarēs norēķināties jau ar saviem piegādātājiem.
27. Ar minētajiem piemēriem ilustrējas apstāklis, ka negatīvās sekas potenciāli būs ne tikai publisko līguma tiesību ieguvējam (tiešajam sabiedrisko transporta pakalpojumu sniedzējam), bet visiem un katram, kas saistījies ar šo ieguvēju saistībā ar līguma noslēgšanu (bankām, autobusu ražotājiem un piegādātājiem, pakalpojumu sniedzējiem). Attiecīgi būtiski tiks skarts daudz plašāks personu loks (aizskartas privāttiesiskās intereses), kā tikai otra līguma puse. Aizskarto personu loks neaprobežotos tikai ar Latvijas Republikas teritoriju, bet potenciāli būtu arī ārpus tās (piemēram, autobusu ražotāji), kuri kā nodrošinājumu saistību izpildei vērtējuši tieši aspektu, ka paredzētais izpildāmais līgums ir ar publisku personu.
28. No Likumprojekta un tā sagatavošanas dokumentiem neizriet, ka minētie aspekti, kas ir ļoti būtiski, būtu tikuši vērtēti un tiktu panākts visai sabiedrībai, tostarp visām ar Likumprojektu skartajām personām, samērīgais risinājums.
[2.4] Likumprojekts nesatur vērtējumu par ekonomiskajām un juridiskajām sekām, kas var potenciāli rasties, ja pasūtītājs vienpusēji izbeidz līgumu
29. Publisko iepirkumu likuma 42. panta otrajā daļā ir noteikti kandidātu un pretendentu izslēgšanas nosacījumi, kurus pasūtītājam ir jāpārbauda, ja pasūtītājs attiecīgajam kandidātam vai pretendentam ir nolēmis piešķirt iepirkuma līguma slēgšanas tiesības.
30. Gadījumā, ja tiktu konstatēts, ka pasūtītājs nepamatoti būtu izslēdzis pretendentu no dalības iepirkuma procedūrā, pamatojoties uz kādu no Publisko iepirkumu likuma 42. panta otrajā daļā noteikto izslēgšanas nosacījumu, izslēgtajam pretendentam ir sarežģīti pierādīt, ka tam ar pasūtītāja rīcību ir nodarīti zaudējumi.
31. Zaudējumu pierādīšana šajā gadījumā ir sarežģīta, jo, pirmkārt, pastāv vēl virkne apstākļi, kuri jāvērtē, lai tiktu piešķirtas līguma slēgšanas tiesības un, otrkārt, pretendentam lielākajā daļā gadījumu vēl nav uzņemtas saistības, vai radušās izmaksas (izņemot izmaksas saistībā ar piedāvājuma sagatavošanu), kuras varētu uzskatīt par zaudējumiem, kurus pretendents ir cietis pasūtītāja prettiesiskās rīcības rezultātā.
32. Pretēji izslēgšanas nosacījumu piemērošanas kārtībai, Likumprojekts paredz pasūtītājam tiesību vienpusēji atkāpties no līguma brīdī, kad līguma izpilde jau ir tikusi uzsākta. Līdz ar to arī pakalpojuma sniedzējs ir veicis ilgtermiņa investīcijas, nodibinājis saistības, kas saistītas gan ar autobusu iegādi, gan autobusu apkopes staciju izveidi, darbaspēka piesaisti u.c., lai varētu nodrošināt sekmīgu pakalpojuma sniegšanu un līguma izpildi.
33. Gadījumā, ja pasūtītājs būtu vienpusēji atkāpies no līguma un vēlāk Konkurences padomes lēmums tiktu atcelts, pakalpojuma sniedzējam būtu pamatotas tiesības vērsties pie pasūtītāja (faktiski Latvijas Republikas) un lūgt atlīdzināt zaudējumus, kas tam tika nodarīti, izbeidzot līgumu nepamatoti un prettiesiski.
34. Zaudējumu aprēķinā būtu iekļaujami ne tikai zaudējumi, kas tieši radušies, ņemot vērā uzņemtās saistības pret citiem pakalpojuma sniedzējiem, bet arī neiegūtā peļņa par atlikušo līguma laiku, kuru pakalpojuma sniedzējs nevarēja sniegt sabiedriskā transporta pakalpojumu pasūtītājam, kaut gan tam bija tiesības to darīt.
35. Likumprojekta anotācija nesatur nekādu vērtējumu par to, kādas juridiskās un ekonomiskās sekas iestātos gadījumā, ja Konkurences padomes lēmums, uz kura pamata tiktu vienpusēji izbeigts līgums, tiktu atcelts.
36. Ar Konkurences padomes lēmumu pārvadātājs jebkurā gadījumā tiek sodīts, jo tiek piemērots naudas sods. Tāpat pārvadātājs var tikt izslēgts no turpmākajām iepirkuma procedūrām atbilstoši Publisko iepirkumu likuma 42. panta otrās daļas 7. punktā noteiktajam izslēgšanas nosacījumam. Papildus visam minētajam, šobrīd tiek paredzēts, ka pasūtītājiem ir tiesības atkāpties no jau noslēgtajiem līgumiem.
37. Secināms, ka attiecīgā persona (un tieši sabiedriskā transporta pārvadājumu jomā, nevis kādā citā) faktiski tiek “sodīta” trīs reizes (pretēji citām personām, kuras neveic komercdarbību sabiedriskā transporta pārvadājumu jomā).
38. Pārvadātājs, ne tikai veic Konkurences padomes piemērotā naudas sodas samaksu un faktiski nevar iegūt jaunas iepirkuma līguma slēgšanas tiesības, tādējādi negūstot ienākumus, bet tam tiek atņemts līdz šim pastāvējis ienākumu avots, kas secīgi, visticamāk, noved pie komercdarbības pārtraukšanas.
39. Turklāt iespēja vienpusēji izbeigt līgumu attiecas arī uz tādiem līgumiem, kas nav bijuši norādīti Konkurences padomes lēmumā un vispār nav saistīti ar jebkādiem Konkurences padomes lēmumā minētiem pārkāpumiem.
40. Neviens no minētajiem, ļoti būtiskajiem aspektiem, nav izvērtēts izstrādātajā Likumprojekta redakcijā.
[3] Secinājumi
41. Šobrīd piedāvātā Likumprojekta redakcija, kā arī Likumprojekta anotācijā norādītais liecina par to, ka, ja Likumprojekts šādā redakcijā tiku pieņemts, tad personām, kuru tiesības tiktu ierobežotas ar STPL 17. panta trešo daļu (kas ir daudz plašāks personu loks, kā tikai sabiedriskā transporta pakalpojumu sniedzēji), būtu pamats vērsties Satversmes tiesā un apstrīdēt minētās normas satversmību.
42. Kā norādīts, tad šāda STPL 17. panta trešās daļas redakcija var radīt būtisku negatīvu ekonomisku ietekmi kā uz pārvadātājiem, tā arī uz pasūtītājiem. Vienlaikus šī brīža Likumprojekta saturs un izstrādes dokumenti nav uzskatāmi par tādiem, kuri atbilst labas likumdošanas principam, ka arī normas leģitīmais mērķis un tā samērīgums nav vērtēts vispār.
43. Tādējādi, ievērojot visu šeit izklāstīto, lūdzam nepieļaut šādu grozījumu STPL 17. panta trešajā daļā redakciju nodošanu tālākai izskatīšanai, jo no tiem labumu neiegūst nedz sabiedrība, nedz pakalpojuma sniedzēji, nedz pasūtītājs, kā arī tie ir neatbilstoši Satversmei.
07.07.2023. 21:52