Projekta ID/ Uzdevuma numurs
Tiesību akta/ diskusiju dokumenta nosaukums
Grozījumi Administratīvā procesa likumā
Līdzdalības veids
Publiskā apspriešana
Sākotnēji identificētās problēmas apraksts
Tieslietu ministrijā ir izveidota Pastāvīgā Administratīvā procesa likuma darba grupa, kurā ir ietverti visu administratīvo tiesu instanču, Patērētāju tiesību aizsardzības centra, Pilsonības un migrācijas lietu pārvaldes, Valsts ieņēmumu dienesta, Rīgas valstspilsētas pašvaldības un Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kameras pārstāvji.
Tieslietu ministrija sadarbībā ar Pastāvīgo Administratīvā procesa likuma darba grupu periodiski izvērtē Administratīvā procesa likuma regulējumu un izstrādā grozījumus Administratīvā procesa likumā, lai to pilnveidotu, kā arī veicinātu privātpersonu tiesību aizsardzību un efektivizētu administratīvo procesu iestādē un tiesā.
Tieslietu ministrija sadarbībā ar Pastāvīgo Administratīvā procesa likuma darba grupu periodiski izvērtē Administratīvā procesa likuma regulējumu un izstrādā grozījumus Administratīvā procesa likumā, lai to pilnveidotu, kā arī veicinātu privātpersonu tiesību aizsardzību un efektivizētu administratīvo procesu iestādē un tiesā.
Mērķa apraksts
Likumprojekta mērķis ir samazināt administratīvo slogu privātpersonām, kas piedalās administratīvajā procesā, nodrošināt lielāku privātpersonas tiesību aizsardzības līmeni, kā arī vienkāršot un efektivizēt administratīvo procesu iestādē un tiesā.
Politikas jomas
Administratīvā procesa tiesības
Teritorija
Latvija
Norises laiks
09.09.2025. - 23.09.2025.
Informācija
Sabiedrības pārstāvji var līdzdarboties, iesaistoties publiskajā apspriešanā.
Fiziskās personas
- Fiziskās personas, attiecībā uz kurām izdots administratīvais akts, nodibinot, grozot, konstatējot vai izbeidzot konkrētas tiesiskās attiecības vai konstatējot faktisko situāciju, vai veikta faktiskā rīcība.
Skaidrojums un ietekme
Ievērojot, ka likumprojekts paredz samazināt administratīvo slogu privātpersonām, kas piedalās administratīvajā procesā, nodrošināt lielāku privātpersonas tiesību aizsardzības līmeni, kā arī vienkāršot un efektivizēt administratīvo procesu iestādē un tiesā, tas varētu ietekmēt fiziskās personas, kas iesaistītas administratīvajā procesā.
Juridiskās personas
- Privāto tiesību juridiskās personas vai šādu personu apvienības, attiecībā uz kurām izdots administratīvais akts, nodibinot, grozot, konstatējot vai izbeidzot konkrētas tiesiskās attiecības vai konstatējot faktisko situāciju, vai veikta faktiskā rīcība.
Skaidrojums un ietekme
Ievērojot, ka likumprojekts paredz samazināt administratīvo slogu privātpersonām, kas piedalās administratīvajā procesā, nodrošināt lielāku privātpersonas tiesību aizsardzības līmeni, kā arī vienkāršot un efektivizēt administratīvo procesu iestādē un tiesā, tas varētu ietekmēt privāto tiesību juridiskās personas vai šādu personu apvienības, kas iesaistītas administratīvajā procesā.
Sagatavoja
Ilze Māliņa (TM)
Atbildīgā persona
Anda Smiltēna (TM)
Izsludināšanas datums
09.09.2025. 16:36
Iesniegtie iebildumi / priekšlikumi
Iebilduma / priekšlikuma iesniedzējs
Iebilduma / priekšlikuma būtība
Iesniegts
Raimonds Lejnieks-Puķe - "Latvijas bezdarbnieku un darba meklētāju interešu aizstāvības biedrība"
APL 15. panta vienpadsmitā daļa nosaka, ka, ja iestādei rodas šaubas par piemērojamās normas atbilstību augstāka juridiskā spēka normai, tā tomēr normu piemēro, bet rakstveidā informē augstāku iestādi un Tieslietu ministriju. iestādes nekad nav ziņojušas Tieslietu ministrijai saskaņā ar APL 15. panta vienpadsmito daļu. Faktiski nedz valsts nedz pašvaldību iestādes pieņemot administratīvo aktu nav ieinteresētas vērsties Tieslietu ministrijā vai citā augstākā iestādē, ja arī tai rodas šaubas par normatīvā akta atbilstību augstāka juridiskā spēka normatīvajam aktam. Šāda situācija ir nepieņemama pret administratīvā akta adresātu - jeb parastu iedzīvotāju, jo ja arī administratīvā akta/lēmuma adreātam rodas šaubas par viņam piemērotā tiesību akta atbilstību normatīvo aktu hierarhijā augstāka juridiskā spēka, tad vienīgā iespēja, kā sevi aizstāvēt ir vērsties administratīvajā tiesā, un Satversmes tiesā, kas ir ļoti laika un resursu ietilpīgi, kā arī prasa dziļas juridiskas zināšanas ( it īpaši vēršanās Satversmes tiesā ) Šādā situācijā iedzīvotājs ir neaizsargātākā stāvoklī attiecībā pret valsti. Ir jārada mehānisms, kā persona, ja tā pamana kāda normatīvā akta neatbilstību augstāka juridiskā spēka tiesību normai, varētu vērsties vai nu Tieslietu ministrijā, vai kādā tamlīdzīgā institūcijā, kas skrupulozi izvērtētu piemērojamo normatīvo aktu. Līdz ar to iesaku papildināt APL 15. panta vienpadsmito daļu:
"APL 15. panta vienpadsmitā daļa izteicama šādā redakcijā un pants papildināms ar jaunām daļām:
“(11) Ja iestādei, izskatot administratīvo lietu, rodas pamatotas šaubas par piemērojamās tiesību normas atbilstību augstāka juridiskā spēka tiesību normai, iestāde attiecīgo normu piemēro, vienlaikus nekavējoties rakstveidā informējot augstāku iestādi un Tieslietu ministriju, pievienojot īsu juridisku pamatojumu par šaubu raksturu.”
“(11^1) Persona, kurai konkrētajā administratīvajā lietā tiek piemērota tiesību norma, par kuru rodas pamatotas šaubas par tās atbilstību augstāka juridiskā spēka tiesību normai, ir tiesīga Tieslietu ministrijā iesniegt motivētu paziņojumu par iespējamu neatbilstību. Tieslietu ministrija 30 dienu laikā no paziņojuma saņemšanas sniedz atzinumu par normas atbilstību vai ierosina attiecīgā normatīvā akta izdevējam veikt nepieciešamos pasākumus neatbilstības novēršanai. Atzinumam ir rekomendējošs raksturs, un iestādes un tiesas to ņem vērā, izskatot lietu.”
“(11^2) Tieslietu ministrijai ir tiesības pieprasīt no iestādēm un normatīvā akta izdevēja informāciju un materiālus atzinuma sagatavošanai. Tieslietu ministrija savus atzinumus publisko savā tīmekļvietnē, nodrošinot personas datu un ierobežotas pieejamības informācijas aizsardzību.”
“(11^3) Tiesai, izskatot konkrēto administratīvo lietu, ir tiesības pēc puses motivēta lūguma apturēt tiesvedību līdz Tieslietu ministrijas atzinuma saņemšanai, ja tas ir nepieciešams lietas taisnīgai un saprātīgai izspriešanai. Tiesas lēmums par tiesvedības apturēšanu nepārkāpj tiesas pienākumu nepiemērot normu, kas neatbilst augstāka juridiskā spēka tiesību normai.”
Galvenais ieguvums šādam APL 15. panta vienpadsmitās daļas papildinājumam būtu, ka tiek piešķirtas procesa tiesības privātpersonai vērsties Tieslietu ministrijā ar motivētu paziņojumu.
"APL 15. panta vienpadsmitā daļa izteicama šādā redakcijā un pants papildināms ar jaunām daļām:
“(11) Ja iestādei, izskatot administratīvo lietu, rodas pamatotas šaubas par piemērojamās tiesību normas atbilstību augstāka juridiskā spēka tiesību normai, iestāde attiecīgo normu piemēro, vienlaikus nekavējoties rakstveidā informējot augstāku iestādi un Tieslietu ministriju, pievienojot īsu juridisku pamatojumu par šaubu raksturu.”
“(11^1) Persona, kurai konkrētajā administratīvajā lietā tiek piemērota tiesību norma, par kuru rodas pamatotas šaubas par tās atbilstību augstāka juridiskā spēka tiesību normai, ir tiesīga Tieslietu ministrijā iesniegt motivētu paziņojumu par iespējamu neatbilstību. Tieslietu ministrija 30 dienu laikā no paziņojuma saņemšanas sniedz atzinumu par normas atbilstību vai ierosina attiecīgā normatīvā akta izdevējam veikt nepieciešamos pasākumus neatbilstības novēršanai. Atzinumam ir rekomendējošs raksturs, un iestādes un tiesas to ņem vērā, izskatot lietu.”
“(11^2) Tieslietu ministrijai ir tiesības pieprasīt no iestādēm un normatīvā akta izdevēja informāciju un materiālus atzinuma sagatavošanai. Tieslietu ministrija savus atzinumus publisko savā tīmekļvietnē, nodrošinot personas datu un ierobežotas pieejamības informācijas aizsardzību.”
“(11^3) Tiesai, izskatot konkrēto administratīvo lietu, ir tiesības pēc puses motivēta lūguma apturēt tiesvedību līdz Tieslietu ministrijas atzinuma saņemšanai, ja tas ir nepieciešams lietas taisnīgai un saprātīgai izspriešanai. Tiesas lēmums par tiesvedības apturēšanu nepārkāpj tiesas pienākumu nepiemērot normu, kas neatbilst augstāka juridiskā spēka tiesību normai.”
Galvenais ieguvums šādam APL 15. panta vienpadsmitās daļas papildinājumam būtu, ka tiek piešķirtas procesa tiesības privātpersonai vērsties Tieslietu ministrijā ar motivētu paziņojumu.
09.09.2025. 23:09
Atlasīts 1 ieraksts.
Ierakstu skaits lapā25