Projekta ID/ Uzdevuma numurs
Tiesību akta/ diskusiju dokumenta nosaukums
Grozījumi Dzīvokļa īpašuma likumā
Līdzdalības veids
Publiskā apspriešana
Sākotnēji identificētās problēmas apraksts
1.Normatīvais regulējums paredz iespēju funkcionāli saistīto objektu (piemēram, auto stāvvietu) sasaistīt ar konkrēto dzīvokļa īpašumu, kas ir tirgojams kopā ar dzīvokļa īpašumu kā tā neatņemamu sastāvdaļu. Taču praksē rodas nepieciešamība funkcionāli saistīto objektu atsavināt dzīvokļu īpašnieku starpā, piemēram, ja vienam dzīvokļa īpašniekam vairs nav nepieciešama autostāvvieta, tas var to atsavināt citam dzīvokļa īpašniekam, tātad tā tiek atsaistīta no viena dzīvokļa īpašuma un piesaistīta citam dzīvokļa īpašumam.
2. Praksē trūkst normatīvā regulējuma attiecībā uz tiesību un pienākumu apjomu (t.sk. jautājumos par nodibināšanu un nostiprināšanu zemesgrāmatā) par kopīgās infrastruktūras izmantošanu, kura paredzēta kopīgai lietošanai ar citas dzīvojamās mājas, kura neatrodas uz tā paša zemesgabala dzīvokļu īpašniekiem un šajā infrastruktūrā ietilpst noteikta daļa no zemesgabala ar inženierbūvēm un labiekārtojuma elementiem.
3. Lai vienkāršotu procedūru attiecībā uz dzīvojamās mājas sadales procedūru, ir nepieciešams atteikties no principa, ka dzīvokļa īpašumos var dalīt tikai zemesgrāmatā ierakstītu dzīvojamo māju, tā pamatojoties uz īpašnieka lūgumu būtu jādala brīdī, kad tā ir uzbūvēta un tiek veikta tās reģistrācija Kadastra informācijas sistēmā.
2. Praksē trūkst normatīvā regulējuma attiecībā uz tiesību un pienākumu apjomu (t.sk. jautājumos par nodibināšanu un nostiprināšanu zemesgrāmatā) par kopīgās infrastruktūras izmantošanu, kura paredzēta kopīgai lietošanai ar citas dzīvojamās mājas, kura neatrodas uz tā paša zemesgabala dzīvokļu īpašniekiem un šajā infrastruktūrā ietilpst noteikta daļa no zemesgabala ar inženierbūvēm un labiekārtojuma elementiem.
3. Lai vienkāršotu procedūru attiecībā uz dzīvojamās mājas sadales procedūru, ir nepieciešams atteikties no principa, ka dzīvokļa īpašumos var dalīt tikai zemesgrāmatā ierakstītu dzīvojamo māju, tā pamatojoties uz īpašnieka lūgumu būtu jādala brīdī, kad tā ir uzbūvēta un tiek veikta tās reģistrācija Kadastra informācijas sistēmā.
Mērķa apraksts
1. Papildināt esošo regulējumu, lai juridiski nostiprinātu jaunu tiesību - atsevišķās lietošanas tiesību, un veicinātu daudzdzīvokļu dzīvojamās mājās atsevišķās lietošanas tiesību objektus kā civiltiesiskās apgrozības objektus, vienlaikus paredzot noteikumus vienotas piemērošanas prakses ieviešanai atsevišķas lietošanas tiesības nodibināšanas un nostiprināšanas kontekstā.
2. Samazināt administratīvo slogu dzīvojamo māju īpašniekiem (projektu attīstītājiem) saistībā ar dzīvokļu īpašumu izveidi.
2. Samazināt administratīvo slogu dzīvojamo māju īpašniekiem (projektu attīstītājiem) saistībā ar dzīvokļu īpašumu izveidi.
Politikas jomas
Mājokļu politika
Teritorija
Latvijas Republika
Norises laiks
02.04.2025. - 16.04.2025.
Informācija
Publiskās apspriedes termiņš noteikts atbilstoši Ministru kabineta 2024. gada 15. oktobra noteikumu Nr.639 "Sabiedrības līdzdalības kārtība attīstības plānošanas procesā" 18.1.punktam.
Fiziskās personas
- dzīvokļa īpašuma īpašnieki
Skaidrojums un ietekme
Dzīvokļa īpašuma īpašniekiem būs skaidri priekšnoteikumi kādas tiesības un pienākumi tiem ir attiecībā uz tam piederošā dzīvokļa īpašumam piesaistītās atsevišķās lietošanas tiesību.
Juridiskās personas
- visi uzņēmumi
- dzīvokļa īpašuma īpašnieki
Skaidrojums un ietekme
Daudzdzīvokļu dzīvojamo māju īpašniekiem (projektu attīstītājiem kā uzņēmumiem) tiek atvieglota kārtība kādā dzīvojamā ēka tiek sadalīta dzīvokļu īpašumos. Tāpat tiek juridiski nostiprinātas atsevišķās lietošanas tiesības kā civiltiesiskās apgrozības objekts, kas ļaus efektīvāk katram pārdodamajam dzīvokļa īpašumam piesaistīt noteiktu atsevišķo lietošanas tiesību, piemēram, noteiktu autostāvvietu.
Dzīvokļa īpašuma īpašniekiem būs skaidri priekšnoteikumi kādas tiesības un pienākumi tiem ir attiecībā uz tam piederošā dzīvokļa īpašumam piesaistītās atsevišķās lietošanas tiesību.
Dzīvokļa īpašuma īpašniekiem būs skaidri priekšnoteikumi kādas tiesības un pienākumi tiem ir attiecībā uz tam piederošā dzīvokļa īpašumam piesaistītās atsevišķās lietošanas tiesību.
Nozare
Būvniecība, Operācijas ar nekustamo īpašumu
Nozaru ietekmes apraksts
-
Sagatavoja
Elvijs Kalnkambers (EM)
Atbildīgā persona
Edmunds Valantis (EM)
Izsludināšanas datums
02.04.2025. 15:46
Iesniegtie iebildumi / priekšlikumi
Iebilduma / priekšlikuma iesniedzējs
Iebilduma / priekšlikuma būtība
Iesniegts
Kārlis Gertmanis - Privātpersona - dzīvokļa īpašnieks
Šis nerisina problēmu kad dzīvokļu ēka jau ir sadalīta dzīvokļu īpašumos valsts zemes dienestā un visi dzīvokļi ierakstīti kā telpu grupas kadastrā, bet zemesgrāmatā katram iedzīvotājam pieder domājamā daļa un nostiprinātas lietošanas tiesības uz dzīvokli vai neapdzīvojamu telpu grupu. Ar tiesu to nevar atrisināt pieprasot sadalīt dzīvokļu īpašumos, jo tas jau ir izdarīts. Iedzīvotāju inerces dēļ īpašums atrodas daļēji sadalītā stāvoklī kuru nav iespējams atrisināt un nav paredzēts atvieglots veids kā to izdarīt un atrisināt kopīpašuuma problēmu daudzīvokļu ēkās.
08.04.2025. 09:21
Fiziska persona
Jautājums- vai koplietošanas telpas/u lietošanu varēs reģistrēt, ka tā būtu koplietošanā vairākiem dzīvokļu īpašniekiem?
14.04.2025. 09:43
SIA ANGERN - nekustamo īpašumu attīstītājs.
Likumprojekts nerisina praksē aktuālu problēmu gadījumos, kad nekustamā īpašuma vienīgajam īpašniekam (projekta attīstītājam), kuram pieder vairāki blakus esoši zemesgabali (kā patstāvīgi nekustamie īpašumi), ir pamatota nepieciešamība par labu sev nodibināt arī citus reālservitūtu veidus, nevis tikai kopīgās infrastruktūras lietošanas tiesību.
Piemēram, īstenojot projektu, kurā trīs blakus esoši zemesgabali pieder vienam un tam pašam projekta attīstītājam, praksē nācies saskarties ar būvvaldes atteikumu saskaņot būvprojektu vienā no zemes gabaliem, ņemot vērā, ka ģenerālajā plānā ietverta kaimiņa (tā paša attīstītāja) piekrišana ir nepietiekama, lai celtu jaunbūvi tuvāk nekā to pieļauj Civillikuma 1091. panta pirmā daļa. Citiem vārdiem, nekustamā īpašuma projekta attīstītājam, lai īstenotu iecerēto projektu un saskaņotu būvprojektu, ir nepieciešama kaimiņa (tā paša attīstītāja) piekrišana, kas ierakstīta zemesgrāmatā reālservitūta – gaismas tiesības servitūta – veidā.
Tomēr šobrīd atbilstoši likumprojekta anotācijā norādītajam servitūta tiesība kā tāda ir tiesība uz svešu lietu Civillikuma 1130. panta izpratnē, kas liedz projekta attīstītājam reģistrēt nepieciešamos gaismas tiesības servitūtus atbilstoši Civillikuma 1188. panta 2. punktam starp sev piederošajiem nekustamajiem īpašumiem. Secīgi projekta īstenotājam nav iespējams saskaņot iecerēto būvprojektu.
Papildus iepriekš minētajam, lai arī šobrīd priekšlikuma iesniedzējs ir saskāries tikai ar gaismas tiesības servitūta reģistrācijas nepieciešamību, priekšlikuma iesniedzēja ieskatā, līdzīga problēma varētu veidoties arī attiecībā uz jebkuru citu servitūta veida reģistrāciju starp sev piederošajiem īpašumiem. It īpaši tas varētu attiekties uz izplatīto ceļa servitūtu nodibināšanu, kas, lai arī pieminēts anotācijā, tomēr nav ticis iekļauts pašā likumprojektā.
Apkopojot iepriekš minēto, priekšlikuma iesniedzējs lūdz likumprojektu papildināt ar risinājumu nodibināt ne tikai kopīgās infrastruktūras lietošanas tiesības servitūtu starp sev piederošajiem nekustamajiem īpašumiem, bet arī citus servitūtu veidus – gaismas tiesības servitūtu, ceļa servitūtu u.c.
Piemēram, īstenojot projektu, kurā trīs blakus esoši zemesgabali pieder vienam un tam pašam projekta attīstītājam, praksē nācies saskarties ar būvvaldes atteikumu saskaņot būvprojektu vienā no zemes gabaliem, ņemot vērā, ka ģenerālajā plānā ietverta kaimiņa (tā paša attīstītāja) piekrišana ir nepietiekama, lai celtu jaunbūvi tuvāk nekā to pieļauj Civillikuma 1091. panta pirmā daļa. Citiem vārdiem, nekustamā īpašuma projekta attīstītājam, lai īstenotu iecerēto projektu un saskaņotu būvprojektu, ir nepieciešama kaimiņa (tā paša attīstītāja) piekrišana, kas ierakstīta zemesgrāmatā reālservitūta – gaismas tiesības servitūta – veidā.
Tomēr šobrīd atbilstoši likumprojekta anotācijā norādītajam servitūta tiesība kā tāda ir tiesība uz svešu lietu Civillikuma 1130. panta izpratnē, kas liedz projekta attīstītājam reģistrēt nepieciešamos gaismas tiesības servitūtus atbilstoši Civillikuma 1188. panta 2. punktam starp sev piederošajiem nekustamajiem īpašumiem. Secīgi projekta īstenotājam nav iespējams saskaņot iecerēto būvprojektu.
Papildus iepriekš minētajam, lai arī šobrīd priekšlikuma iesniedzējs ir saskāries tikai ar gaismas tiesības servitūta reģistrācijas nepieciešamību, priekšlikuma iesniedzēja ieskatā, līdzīga problēma varētu veidoties arī attiecībā uz jebkuru citu servitūta veida reģistrāciju starp sev piederošajiem īpašumiem. It īpaši tas varētu attiekties uz izplatīto ceļa servitūtu nodibināšanu, kas, lai arī pieminēts anotācijā, tomēr nav ticis iekļauts pašā likumprojektā.
Apkopojot iepriekš minēto, priekšlikuma iesniedzējs lūdz likumprojektu papildināt ar risinājumu nodibināt ne tikai kopīgās infrastruktūras lietošanas tiesības servitūtu starp sev piederošajiem nekustamajiem īpašumiem, bet arī citus servitūtu veidus – gaismas tiesības servitūtu, ceļa servitūtu u.c.
15.04.2025. 09:57
Fiziska persona
Likumprojektā ir acīmredzami būtiski trūkumi un pretrunas. Likumprojekta tālāka virzība piedāvātajā redakcijā nekādā ziņā nav pieļaujama, jo likumprojekts ir milzīgs brāķis.
1. No vienas puses ar likumprojektu ir paredzēts noteikt jaunu tiesību institūtu – dzīvokļa īpašnieka atsevišķās lietošanas tiesību uz kopīpašumā esošo daļu. No otras puses tiek saglabāta jau gadu desmitiem pieļautā un ar padomju tiesību izpratni radītā tiesību sistēmas kroplība: vairākām personām kopīgi piederošā dzīvokļa īpašuma sastāvā ietilpstošais atsevišķais īpašums var būt nedzīvojamo telpu grupa, kas tiek izmantota kā autostāvvieta vai noliktava (lietu glabātuve) ar noteiktu tā dalītas lietošanas kārtību.
2. IV nodaļas virsraksts ir ne tikai daudz plašāks pēc sava apjoma nekā paredzētais regulējums, bet arī ir kļūdains. Runa ir tikai par atsevišķās lietošanas tiesību uz kopīpašumā esošo daļu, nevis par visām lietošanas tiesībām uz kopīpašumā esošo daļu. Šajā nodaļā runa ir arī par atsevišķās lietošanas tiesību uz citai personai piederošu blakus zemesgabalu ar noteiktu infrastruktūru.
3. Ar atsevišķās lietošanas tiesību viena dzīvokļa īpašuma vērtība palielināsies, bet citu dzīvokļa īpašumu vērtība samazināsies. Tāpēc atsevišķās lietošanas tiesība ir jāpiesaista līdzvērtīgi katram dzīvokļa īpašumam, lai nesamazinātos dzīvokļa īpašuma vērtība. Piedāvātā 23. panta otrā daļas palīgteikums, kas sākas ar „ciktāl”, ir pretrunā pirmajai daļai un noteikti radīs neskaitāmas tiesvedības nākotnē, lai noskaidrotu, ko nozīmē visai pretrunīgais un nenoteiktais palīgteikums „ciktāl attiecīgās atsevišķās lietošanas tiesības nodibināšana un īstenošana nesamērīgi neapgrūtina dzīvojamās mājas ekspluatāciju, piekļuvi atsevišķiem īpašumiem vai to lietošanu.”
4. Piedāvātā 24. panta astotā daļa bez jebkāda tiesiska pamata ierobežo dzīvokļa īpašnieka tiesības uz īpašumu, ko garantē Latvijas Republikas Satversmes 105. panta pirmais teikums un ir neloģisks. Dzīvokļa īpašniekam, nevis dzīvokļu īpašnieku kopībai pieder dzīvokļa īpašums. Tāpēc vienīgi ikviens dzīvokļa īpašnieks, nevis dzīvokļu īpašnieku kopība ir tiesīgs celt prasību par atsevišķās lietošanas tiesības izbeigšanu, ja šās tiesības izlietotājs, īstenojot atsevišķās lietošanas tiesību, būtiski pārkāpj šā likuma noteikumus vai arī atsevišķās lietošanas tiesība nesamērīgi ierobežo cita dzīvokļu īpašnieka tiesības. Līdzīgi arī piedāvātā 24. panta piektā daļa bez jebkāda tiesiska pamata ierobežo dzīvokļa īpašnieka tiesības uz īpašumu, ko garantē Latvijas Republikas Satversmes 105. panta pirmais teikums un ir neloģisks. Dzīvokļa īpašniekam, nevis dzīvokļu īpašnieku kopībai pieder dzīvokļa īpašums. Tāpēc vienīgi ikviens dzīvokļa īpašnieks, nevis dzīvokļu īpašnieku kopība ir tiesīgs lūgt dzēst atsevišķās lietošanas tiesības.
5. Piedāvātajā 27., 28. un 29. pantā vārdi „kopīgā infrastruktūra” ir ļoti kļūdaini un atgādina sadzīvisku, nevis juridisku izpratni par sveša īpašuma lietošanu. Infrastruktūra nav tikai noteikta daļa no zemesgabala ar inženierbūvēm un labiekārtojuma elementiem bez noteiktiem inženiertīkliem. Arī vārdi „labiekārtojuma elementi” ir kaut kas jauns.
6. No latviešu valodas stila viedokļa likumprojektā piedāvātais saīsinājums „atsevišķās lietošanas tiesības objekts” ir ļoti neveiksmīgs.
7. Piedāvāta 25. panta piektā panta ir pretrunā atsevišķās lietošanas tiesības būtībai un jēgai (piedāvāta 23. panta pirmā daļa), jo pieļauj atsevišķās lietošanas tiesību uz telpām vai citu teritoriju, kas nepieciešama, lai citi dzīvokļu īpašnieki varētu piekļūt atsevišķajiem īpašumiem vai kādai kopīpašumā esošajai daļai, kam nav atsevišķas lietošanas tiesības. Te, nu, gan skaļi ir jāizsaucas: „Ekonomikas ministrijas ierēdņu prātiņi, nāciet mājās!”. Padomju Savienība tiesiski un faktiski likvidēja privātīpašumu. Tagad Latvijas Republika Ekonomikas ministrijas personā gatavojas prettiesiski un faktiski atņemt kopīpašumā esošo daļu!
1. No vienas puses ar likumprojektu ir paredzēts noteikt jaunu tiesību institūtu – dzīvokļa īpašnieka atsevišķās lietošanas tiesību uz kopīpašumā esošo daļu. No otras puses tiek saglabāta jau gadu desmitiem pieļautā un ar padomju tiesību izpratni radītā tiesību sistēmas kroplība: vairākām personām kopīgi piederošā dzīvokļa īpašuma sastāvā ietilpstošais atsevišķais īpašums var būt nedzīvojamo telpu grupa, kas tiek izmantota kā autostāvvieta vai noliktava (lietu glabātuve) ar noteiktu tā dalītas lietošanas kārtību.
2. IV nodaļas virsraksts ir ne tikai daudz plašāks pēc sava apjoma nekā paredzētais regulējums, bet arī ir kļūdains. Runa ir tikai par atsevišķās lietošanas tiesību uz kopīpašumā esošo daļu, nevis par visām lietošanas tiesībām uz kopīpašumā esošo daļu. Šajā nodaļā runa ir arī par atsevišķās lietošanas tiesību uz citai personai piederošu blakus zemesgabalu ar noteiktu infrastruktūru.
3. Ar atsevišķās lietošanas tiesību viena dzīvokļa īpašuma vērtība palielināsies, bet citu dzīvokļa īpašumu vērtība samazināsies. Tāpēc atsevišķās lietošanas tiesība ir jāpiesaista līdzvērtīgi katram dzīvokļa īpašumam, lai nesamazinātos dzīvokļa īpašuma vērtība. Piedāvātā 23. panta otrā daļas palīgteikums, kas sākas ar „ciktāl”, ir pretrunā pirmajai daļai un noteikti radīs neskaitāmas tiesvedības nākotnē, lai noskaidrotu, ko nozīmē visai pretrunīgais un nenoteiktais palīgteikums „ciktāl attiecīgās atsevišķās lietošanas tiesības nodibināšana un īstenošana nesamērīgi neapgrūtina dzīvojamās mājas ekspluatāciju, piekļuvi atsevišķiem īpašumiem vai to lietošanu.”
4. Piedāvātā 24. panta astotā daļa bez jebkāda tiesiska pamata ierobežo dzīvokļa īpašnieka tiesības uz īpašumu, ko garantē Latvijas Republikas Satversmes 105. panta pirmais teikums un ir neloģisks. Dzīvokļa īpašniekam, nevis dzīvokļu īpašnieku kopībai pieder dzīvokļa īpašums. Tāpēc vienīgi ikviens dzīvokļa īpašnieks, nevis dzīvokļu īpašnieku kopība ir tiesīgs celt prasību par atsevišķās lietošanas tiesības izbeigšanu, ja šās tiesības izlietotājs, īstenojot atsevišķās lietošanas tiesību, būtiski pārkāpj šā likuma noteikumus vai arī atsevišķās lietošanas tiesība nesamērīgi ierobežo cita dzīvokļu īpašnieka tiesības. Līdzīgi arī piedāvātā 24. panta piektā daļa bez jebkāda tiesiska pamata ierobežo dzīvokļa īpašnieka tiesības uz īpašumu, ko garantē Latvijas Republikas Satversmes 105. panta pirmais teikums un ir neloģisks. Dzīvokļa īpašniekam, nevis dzīvokļu īpašnieku kopībai pieder dzīvokļa īpašums. Tāpēc vienīgi ikviens dzīvokļa īpašnieks, nevis dzīvokļu īpašnieku kopība ir tiesīgs lūgt dzēst atsevišķās lietošanas tiesības.
5. Piedāvātajā 27., 28. un 29. pantā vārdi „kopīgā infrastruktūra” ir ļoti kļūdaini un atgādina sadzīvisku, nevis juridisku izpratni par sveša īpašuma lietošanu. Infrastruktūra nav tikai noteikta daļa no zemesgabala ar inženierbūvēm un labiekārtojuma elementiem bez noteiktiem inženiertīkliem. Arī vārdi „labiekārtojuma elementi” ir kaut kas jauns.
6. No latviešu valodas stila viedokļa likumprojektā piedāvātais saīsinājums „atsevišķās lietošanas tiesības objekts” ir ļoti neveiksmīgs.
7. Piedāvāta 25. panta piektā panta ir pretrunā atsevišķās lietošanas tiesības būtībai un jēgai (piedāvāta 23. panta pirmā daļa), jo pieļauj atsevišķās lietošanas tiesību uz telpām vai citu teritoriju, kas nepieciešama, lai citi dzīvokļu īpašnieki varētu piekļūt atsevišķajiem īpašumiem vai kādai kopīpašumā esošajai daļai, kam nav atsevišķas lietošanas tiesības. Te, nu, gan skaļi ir jāizsaucas: „Ekonomikas ministrijas ierēdņu prātiņi, nāciet mājās!”. Padomju Savienība tiesiski un faktiski likvidēja privātīpašumu. Tagad Latvijas Republika Ekonomikas ministrijas personā gatavojas prettiesiski un faktiski atņemt kopīpašumā esošo daļu!
16.04.2025. 23:30
Atlasīti 4 ieraksti.
Ierakstu skaits lapā25