Projekta ID/ Uzdevuma numurs
Tiesību akta/ diskusiju dokumenta nosaukums
Konceptuālais ziņojums „Par risinājumu institucionālās un kompetenču sadrumstalotības novēršanai valsts valodas apguvē pieaugušajiem”
Līdzdalības veids
Publiskā apspriešana
Dokumenti
Informatīvais ziņojums (Konceptuālais ziņojums „Par risinājumu institucionālās un kompetenču sadrumstalotības novēršanai valsts valodas apguvē pieaugušajiem”)Informatīvais ziņojums (Rīkojums par konceptuālo ziņojumu „Par risinājumu institucionālās un kompetenču sadrumstalotības novēršanai valsts valodas apguvē pieaugušajiem”)MK sēdes protokollēmuma projekts
Sākotnēji identificētās problēmas apraksts
Izvērtējot publiskā finansējuma latviešu valodas mācību sistēmu pieaugušajiem neformālajā izglītībā, konstatējami būtiskākie risināmie jautājumi: no klienta – potenciālā valodas apguvēja ‒ viedokļa raugoties, nepieciešams izveidot vienotu pieteikšanās iespēju valodas mācībām, vienlaikus piedāvājot latviešu valodas prasmes līmeņa pašpārbaudes testu (pašlaik šādas valstī visiem kopējas vietnes un atbilstošu rīku nav). Valodas apguvējam būtu ērtāk, ja, ierodoties vai tikai plānojot savu ierašanos Latvijā, būtu iespēja noskaidrot, kur un kā sākt latviešu valodas mācības, vai un cik lielā apjomā pienākas publiskais finansējums u. tml.
Publiskā finansējuma latviešu valodas mācību sistēmai pieaugušajiem raksturīgas vairākas iezīmes:
1)publiskais pakalpojums un finansējuma pieejamība latviešu valodas mācībām veidota, ievērojot mērķauditorijas dažādu grupu vajadzības, kas arī ir bijis pamats mācību piedāvājuma sistēmas izveidei – resp., latviešu valodas mācības piedāvā dažādas institūcijas, izmantojot atšķirīgas finansējuma programmas;
2)mācību īstenotājiem, kas piedāvā latviešu valodas mācības, ņemot vērā finansējuma programmu veidus, tiek izvirzītas atšķirīgas prasības, resp., valodas apguves satura un administrēšanas kritēriji ir atšķirīgi;
3)ne visi mācību finansētāji un īstenotāji izvirza prasību kārtot valsts valodas prasmes pārbaudi pēc attiecīgā valodas prasmes līmeņa apguves, kaut arī šī pārbaude ir viens no mācību kvalitātes rādītājiem;
4)ir dažādas mācību īstenošanas izmaksas (rēķinot izdevumus par viena valodas apguvēja izglītošanu);
5) dati par valsts īstenotajām latviešu valodas mācībām pieaugušajiem tiek iegūti fragmentēti;
6) latviešu valodas mācību pieaugušajiem sistēmas pārvaldība ir decentralizēta un tāpēc neefektīva.
Publiskā finansējuma latviešu valodas mācību sistēmai pieaugušajiem raksturīgas vairākas iezīmes:
1)publiskais pakalpojums un finansējuma pieejamība latviešu valodas mācībām veidota, ievērojot mērķauditorijas dažādu grupu vajadzības, kas arī ir bijis pamats mācību piedāvājuma sistēmas izveidei – resp., latviešu valodas mācības piedāvā dažādas institūcijas, izmantojot atšķirīgas finansējuma programmas;
2)mācību īstenotājiem, kas piedāvā latviešu valodas mācības, ņemot vērā finansējuma programmu veidus, tiek izvirzītas atšķirīgas prasības, resp., valodas apguves satura un administrēšanas kritēriji ir atšķirīgi;
3)ne visi mācību finansētāji un īstenotāji izvirza prasību kārtot valsts valodas prasmes pārbaudi pēc attiecīgā valodas prasmes līmeņa apguves, kaut arī šī pārbaude ir viens no mācību kvalitātes rādītājiem;
4)ir dažādas mācību īstenošanas izmaksas (rēķinot izdevumus par viena valodas apguvēja izglītošanu);
5) dati par valsts īstenotajām latviešu valodas mācībām pieaugušajiem tiek iegūti fragmentēti;
6) latviešu valodas mācību pieaugušajiem sistēmas pārvaldība ir decentralizēta un tāpēc neefektīva.
Mērķa apraksts
Novērst institucionālo un kompetenču sadrumstalotību valsts valodas politikas jomā, padarīt vienkāršāku valsts valodas mācību piedāvājuma pakalpojuma saņemšanu cilvēkam, kurš to izmanto par valsts budžeta līdzekļiem.
Veidot vienotu valsts valodas apguves sistēmu pieaugušajiem neformālajā izglītībā, informatīvi un organizatoriski uzlabojot latviešu valodas mācību pieejamību.
Ieviest stingrākas prasības un celt mācību kvalitāti, garantēt caurskatāmību un novērst dubultā finansējuma iespējamību valsts valodas mācību piedāvājumā par valsts budžeta līdzekļiem.
Nodrošināt risinājumus datu apmaiņai ar citām valsts informācijas sistēmām, tādējādi sekmējot vienotu datu pārvaldības modeli, iespēju datus uzkrāt un analizēt.
Veidot vienotu valsts valodas apguves sistēmu pieaugušajiem neformālajā izglītībā, informatīvi un organizatoriski uzlabojot latviešu valodas mācību pieejamību.
Ieviest stingrākas prasības un celt mācību kvalitāti, garantēt caurskatāmību un novērst dubultā finansējuma iespējamību valsts valodas mācību piedāvājumā par valsts budžeta līdzekļiem.
Nodrošināt risinājumus datu apmaiņai ar citām valsts informācijas sistēmām, tādējādi sekmējot vienotu datu pārvaldības modeli, iespēju datus uzkrāt un analizēt.
Politikas jomas
Valsts valodas attīstība
Teritorija
-
Norises laiks
26.02.2026. - 12.03.2026.
Informācija
Konceptuālais ziņojums sabiedrībai ir pieejams Tiesību aktu portālā informācijai un viedokļu sniegšanai.
Fiziskās personas
- diaspora
- Latvijas iedzīvotāji (bezdarbnieki vai bezdarba riskam pakļautie), jauniebraucēji no Eiropas Savienības (ES) valstīm, Eiropas Ekonomikas zonas (EEZ), Šveices Konfederācijas vai trešajām valstīm, starptautiskās aizsardzības saņēmēji, reemigranti.
Skaidrojums un ietekme
Valsts valoda ir būtisks resurss indivīda un valsts kopējai attīstībai, kā arī valsts iekšējās drošības jautājums. Latviešu valoda kā vienīgā valsts valoda ir saliedētas sabiedrības pamats, lai visiem Latvijas iedzīvotājiem garantētu tiesības saņemt informāciju un iekļauties darba tirgū.
Juridiskās personas
JāSkaidrojums un ietekme
-
Sagatavoja
Iveta Grīnberga (IZM)
Atbildīgā persona
Jānis Paiders (IZM)
Izsludināšanas datums
26.02.2026. 17:03
Iesniegtie viedokļi
Iesniedzējs
Viedokļa būtība
Iesniegts
Eiropas Latviešu apvienība
6. lpp, 2. punkts: Latviešu valodas mācību piedāvājums pieaugušajiem: situācijas raksturojums
ELA viedoklis: ELA uzskata, ka diasporas iekļaušana vienotajā latviešu valodas apguves sistēmā ir gan Eiropas Latviešu apvienības, gan Diasporas konsultatīvās padomes Latviešu valodas un izglītības darba grupas viens no mērķiem. Šī mērķa īstenošana ir būtiska, lai nodrošinātu latviešu valodas pieejamību Latvijas valstspiederīgajiem neatkarīgi no viņu dzīvesvietas.
Ja diasporas pārstāvji netiek iekļauti vienotajā latviešu valodas apguves sistēmā, pastāv risks, ka nākotnē būs nepieciešams veidot atsevišķus vai paralēlus mehānismus potenciālo remigrantu latviešu valodas apguvei. Tas nozīmētu papildu administratīvo slogu un lielākus publiskos izdevumus, vienlaikus saglabājot institucionālo sadrumstalotību (Valsts kontroles ziņojums “Vai politika sabiedrības saliedētības jomā tiek mērķtiecīgi plānota un īstenota”, 17.02.2025.) – tieši to problēmu, kuru šis konceptuālais ziņojums cenšas risināt.
Konceptuālajā ziņojumā paredzētie digitālie risinājumi, īpaši pieaugušo prasmju pārvaldības platforma STARS, rada iespēju nodrošināt latviešu valodas apguves pieejamību neatkarīgi no personas dzīvesvietas.
7. lpp, 3. punkts:
Latviešu valodas mācību mērķgrupa ir Latvijas iedzīvotāji, kuri likumīgi uzturas mūsu valstī un vēlas sākt apgūt valodu vai uzlabot savu latviešu valodas prasmes līmeni, lielāko uzmanību pievēršot jauniebraucējiem.
ELA viedoklis: Konceptuālais ziņojums kā galveno mērķauditoriju definē personas, kas uzturas Latvijā, īpaši jauniebraucējus. Latviešu valodas saglabāšana diasporā ir viens no centrālajiem diasporas politikas uzdevumiem, kas noteikts arī Latvijas valsts diasporas politikā un Diasporas likumā. Saskaņā ar Diasporas likumu Latvijas valstij ir pienākums veicināt diasporas saikni ar Latviju, tostarp sekmēt latviešu valodas saglabāšanu un attīstību diasporā (Saeima, 01.01.2019.) . Nav pieņemami, ka vienotas latviešu valodas apguves sistēmas izveide tiek plānota, faktiski ignorējot diasporu kā potenciālu šīs sistēmas lietotāju un mērķauditoriju.
Vienlaikus jāņem vērā, ka diaspora ir arī galvenā potenciālo remigrantu kopiena. Latvijas politikas dokumentos remigrācija tiek definēta kā būtisks demogrāfiskās attīstības un cilvēkkapitāla politikas instruments. Tādēļ valsts interesēs ir nodrošināt, lai diasporas pārstāvjiem būtu iespēja pilnveidot latviešu valodas prasmes jau pirms atgriešanās Latvijā.
8. lpp, 3. punkts:
Ģimenes apvienošanās nolūkā iebraukušo vēlme mācīties ir salīdzināma ar reemigrantu motivāciju – šiem cilvēkiem latviešu valodas lietojums ir ikdienas vajadzība, tādēļ arī ir augsta motivācija to apgūt.
ELA viedoklis: Iespējamais papildinājums šajā rindkopā :
Latviešu valodas apguves sistēmas mērķgrupā līdztekus Latvijā dzīvojošajiem pieaugušajiem jauniebraucējiem, iekļaujami arī diasporas pārstāvji un viņu ģimenes locekļi ārvalstīs, kuri vēlas apgūt vai pilnveidot latviešu valodas prasmes, tostarp gatavojoties remigrācijai.
ELA viedoklis: ELA uzskata, ka diasporas iekļaušana vienotajā latviešu valodas apguves sistēmā ir gan Eiropas Latviešu apvienības, gan Diasporas konsultatīvās padomes Latviešu valodas un izglītības darba grupas viens no mērķiem. Šī mērķa īstenošana ir būtiska, lai nodrošinātu latviešu valodas pieejamību Latvijas valstspiederīgajiem neatkarīgi no viņu dzīvesvietas.
Ja diasporas pārstāvji netiek iekļauti vienotajā latviešu valodas apguves sistēmā, pastāv risks, ka nākotnē būs nepieciešams veidot atsevišķus vai paralēlus mehānismus potenciālo remigrantu latviešu valodas apguvei. Tas nozīmētu papildu administratīvo slogu un lielākus publiskos izdevumus, vienlaikus saglabājot institucionālo sadrumstalotību (Valsts kontroles ziņojums “Vai politika sabiedrības saliedētības jomā tiek mērķtiecīgi plānota un īstenota”, 17.02.2025.) – tieši to problēmu, kuru šis konceptuālais ziņojums cenšas risināt.
Konceptuālajā ziņojumā paredzētie digitālie risinājumi, īpaši pieaugušo prasmju pārvaldības platforma STARS, rada iespēju nodrošināt latviešu valodas apguves pieejamību neatkarīgi no personas dzīvesvietas.
7. lpp, 3. punkts:
Latviešu valodas mācību mērķgrupa ir Latvijas iedzīvotāji, kuri likumīgi uzturas mūsu valstī un vēlas sākt apgūt valodu vai uzlabot savu latviešu valodas prasmes līmeni, lielāko uzmanību pievēršot jauniebraucējiem.
ELA viedoklis: Konceptuālais ziņojums kā galveno mērķauditoriju definē personas, kas uzturas Latvijā, īpaši jauniebraucējus. Latviešu valodas saglabāšana diasporā ir viens no centrālajiem diasporas politikas uzdevumiem, kas noteikts arī Latvijas valsts diasporas politikā un Diasporas likumā. Saskaņā ar Diasporas likumu Latvijas valstij ir pienākums veicināt diasporas saikni ar Latviju, tostarp sekmēt latviešu valodas saglabāšanu un attīstību diasporā (Saeima, 01.01.2019.) . Nav pieņemami, ka vienotas latviešu valodas apguves sistēmas izveide tiek plānota, faktiski ignorējot diasporu kā potenciālu šīs sistēmas lietotāju un mērķauditoriju.
Vienlaikus jāņem vērā, ka diaspora ir arī galvenā potenciālo remigrantu kopiena. Latvijas politikas dokumentos remigrācija tiek definēta kā būtisks demogrāfiskās attīstības un cilvēkkapitāla politikas instruments. Tādēļ valsts interesēs ir nodrošināt, lai diasporas pārstāvjiem būtu iespēja pilnveidot latviešu valodas prasmes jau pirms atgriešanās Latvijā.
8. lpp, 3. punkts:
Ģimenes apvienošanās nolūkā iebraukušo vēlme mācīties ir salīdzināma ar reemigrantu motivāciju – šiem cilvēkiem latviešu valodas lietojums ir ikdienas vajadzība, tādēļ arī ir augsta motivācija to apgūt.
ELA viedoklis: Iespējamais papildinājums šajā rindkopā :
Latviešu valodas apguves sistēmas mērķgrupā līdztekus Latvijā dzīvojošajiem pieaugušajiem jauniebraucējiem, iekļaujami arī diasporas pārstāvji un viņu ģimenes locekļi ārvalstīs, kuri vēlas apgūt vai pilnveidot latviešu valodas prasmes, tostarp gatavojoties remigrācijai.
11.03.2026. 15:20
Sanda Liepiņa - Sabiedriskās politikas centrs PROVIDUS
Atzinums
Domnīca PROVIDUS ir iepazinusies ar Izglītības un zinātnes ministrijas sagatavoto konceptuālā ziņojuma projektu “Par risinājumu institucionālās un kompetenču sadrumstalotības novēršanai valsts valodas apguvē pieaugušajiem”. Vienotas latviešu valodas apguves sistēmas izveide ir nozīmīgs valsts integrācijas politikas elements, kura īstenošanai nepieciešama konsekventa starpinstitucionāla koordinācija un datos balstīta lēmumu pieņemšana visu iesaistīto pušu līmenī. Ar šo atzinumu, izsakām sekojošus iebildumus un priekšlikumus:
1) Saistībā ar Latviešu valodas apguvēju mērķgrupām neskaidra ir ziņojumā paustā pozīcija par nepieciešamību atteikt publiskā finansējuma piešķiršanu latviešu valodas mācībām gadījumos, kad mērķgrupā ietilpst Latvijas pilsoņi un nepilsoņi, kas izglītību ieguvuši Latvijas izglītības iestādēs un ilgstoši dzīvo Latvijā. Ņemot vērā, ka valodas zināšanas ir viens no centrālajiem integrācijas elementiem, apguves iespēju ierobežošana tiem Latvijas iedzīvotājiem, kas izrāda vēlmi apgūt latviešu valodu, var vājināt integrācijas procesu un veicināt lingvistisko izolāciju. Valodas politikas kontekstā būtiski iespējami veicināt latviešu valodas apguvi un pielietojumu sabiedrībā arī tiem indi'vidiem, kuri ieguvuši valsts atzītus izglītību apliecinošus dokumentus, tomēr prakstiski valdou nav apguvuši nepieciešamajā līmenī (uz šādas situācijas iespējamību norāda virkne IKVD sagatavoto ziņojumu par izglītības kvalitāti un vienotās skolas ieviešanu). Aicinām apsvērt nodrošināt pieeju arī valsts vai pašvaldību organizētām valodas mācībām, iespējams nosakot ar personas ienākumiem samērīgu līdzfinansējuma prasību.
2) Vēršam uzmanību, ka jau 2025. gadā PROVIDUS (https://providus.lv/wp-content/uploads/2025/06/Pasvaldibu_kapacitate_petijums.pdf) norādīja uz nepieciešamību skaidri definēt pašvaldību lomu integrācijas un valsts valodas apguves sistēmā, kā arī nodrošināt koordinētu un uz pierādījumiem balstītu pieeju pakalpojumu plānošanā. Papildus, jau 2024. gadā PROVIDUS (https://providus.lv/wp-content/uploads/2024/09/Providus_research_final_0509-1.pdf) norādīja uz nepieciešamību veikt ar integrācijas iznākumiem saistītu datu analīzi.
Konceptuālajā ziņojumā atzīts, ka latviešu valodas mācības papildus valsts institūcijām nodrošina pašvaldībās un ka dati par valodas apguves mācībām šobrīd tiek iegūti fragmentēti. Tomēr ziņojumā nav ietverts sistemātisks un visaptverošs apkopojums par pašvaldību īstenotajiem vai līdzfinansētajiem valsts valodas apguves pakalpojumiem. Konceptuālajā ziņojumā paredzēts, ka STARS platformas valodas modelis tiks integrēts ar esošajām valsts informācijas sistēmām, tostarp VIIS, VIPS, PMLP, SIF, NVA un citiem reģistriem. Tomēr nav pietiekami skaidrots, kā šajā sistēmā tiks integrēti pašvaldību dati, kā arī vai un kādā apjomā pašvaldības jau šobrīd nodrošina datu apmaiņu (piemēram, slēdzot sadarbības līgumus ar SIF), vai arī valodas apguves pakalpojumi tiek īstenoti bez sistemātiskas datu nodošanas valsts līmeņa uzskaites sistēmām.
3) Lai veicinātu uz pierādījumiem balstītu lēmumu pieņemšanu un izvērtētu visaptverošu piedāvāto risinājumu, aicinām papildināt 1. pielikumu par latviešu valodas mācību pieaugušajiem administrēšanu un norisi 2024. un 2025. gadā, sagatavojot pilnu pārskatu par visiem par publiskajiem līdzekļiem nodrošinātajiem valsts valodas apguves pakalpojumiem pieaugušajiem, ietverot informāciju par finansējuma avotu, mērķgrupām un īstenotājiem, tostarp pašvaldībām. Uzskatām, ka konceptuālā ziņojuma tālāka virzība bez šādas informācijas apkopošanas nebūtu pieļaujama.
4) Papildus, būtiski uzsvērt ar integrācijas iznākumiem saistītu datu ieguvi un analīzi. Iespēju robežās aicinām apkopot datus gan 2024. un 2025. gadā, gan turpmāk, par to personu proporciju, kas kārtojušas oficiālo valsts valodas pārbaudi pēc valodas līmeņiem, pēc publiski finansēto valodas apmācību noslēgšanas, proporciju, kas sekmīgi nokārtoja valodas prasmes pārbaudi, kā arī latviešu valodu apguvušo skaitu dažādos valodas līmeņos.
Šāds apkopojums ļautu objektīvi vērtēt, vai konceptuālajā ziņojumā piedāvātais modelis pēc būtības novērš institucionālo sadrumstalotību un nodrošina pilnvērtīgu, vienotu datu ieguves un analīzes mehānismu, kā arī vērtēt jau līdz šim īstenoto pasākumu efektivitāti.
Domnīca PROVIDUS ir iepazinusies ar Izglītības un zinātnes ministrijas sagatavoto konceptuālā ziņojuma projektu “Par risinājumu institucionālās un kompetenču sadrumstalotības novēršanai valsts valodas apguvē pieaugušajiem”. Vienotas latviešu valodas apguves sistēmas izveide ir nozīmīgs valsts integrācijas politikas elements, kura īstenošanai nepieciešama konsekventa starpinstitucionāla koordinācija un datos balstīta lēmumu pieņemšana visu iesaistīto pušu līmenī. Ar šo atzinumu, izsakām sekojošus iebildumus un priekšlikumus:
1) Saistībā ar Latviešu valodas apguvēju mērķgrupām neskaidra ir ziņojumā paustā pozīcija par nepieciešamību atteikt publiskā finansējuma piešķiršanu latviešu valodas mācībām gadījumos, kad mērķgrupā ietilpst Latvijas pilsoņi un nepilsoņi, kas izglītību ieguvuši Latvijas izglītības iestādēs un ilgstoši dzīvo Latvijā. Ņemot vērā, ka valodas zināšanas ir viens no centrālajiem integrācijas elementiem, apguves iespēju ierobežošana tiem Latvijas iedzīvotājiem, kas izrāda vēlmi apgūt latviešu valodu, var vājināt integrācijas procesu un veicināt lingvistisko izolāciju. Valodas politikas kontekstā būtiski iespējami veicināt latviešu valodas apguvi un pielietojumu sabiedrībā arī tiem indi'vidiem, kuri ieguvuši valsts atzītus izglītību apliecinošus dokumentus, tomēr prakstiski valdou nav apguvuši nepieciešamajā līmenī (uz šādas situācijas iespējamību norāda virkne IKVD sagatavoto ziņojumu par izglītības kvalitāti un vienotās skolas ieviešanu). Aicinām apsvērt nodrošināt pieeju arī valsts vai pašvaldību organizētām valodas mācībām, iespējams nosakot ar personas ienākumiem samērīgu līdzfinansējuma prasību.
2) Vēršam uzmanību, ka jau 2025. gadā PROVIDUS (https://providus.lv/wp-content/uploads/2025/06/Pasvaldibu_kapacitate_petijums.pdf) norādīja uz nepieciešamību skaidri definēt pašvaldību lomu integrācijas un valsts valodas apguves sistēmā, kā arī nodrošināt koordinētu un uz pierādījumiem balstītu pieeju pakalpojumu plānošanā. Papildus, jau 2024. gadā PROVIDUS (https://providus.lv/wp-content/uploads/2024/09/Providus_research_final_0509-1.pdf) norādīja uz nepieciešamību veikt ar integrācijas iznākumiem saistītu datu analīzi.
Konceptuālajā ziņojumā atzīts, ka latviešu valodas mācības papildus valsts institūcijām nodrošina pašvaldībās un ka dati par valodas apguves mācībām šobrīd tiek iegūti fragmentēti. Tomēr ziņojumā nav ietverts sistemātisks un visaptverošs apkopojums par pašvaldību īstenotajiem vai līdzfinansētajiem valsts valodas apguves pakalpojumiem. Konceptuālajā ziņojumā paredzēts, ka STARS platformas valodas modelis tiks integrēts ar esošajām valsts informācijas sistēmām, tostarp VIIS, VIPS, PMLP, SIF, NVA un citiem reģistriem. Tomēr nav pietiekami skaidrots, kā šajā sistēmā tiks integrēti pašvaldību dati, kā arī vai un kādā apjomā pašvaldības jau šobrīd nodrošina datu apmaiņu (piemēram, slēdzot sadarbības līgumus ar SIF), vai arī valodas apguves pakalpojumi tiek īstenoti bez sistemātiskas datu nodošanas valsts līmeņa uzskaites sistēmām.
3) Lai veicinātu uz pierādījumiem balstītu lēmumu pieņemšanu un izvērtētu visaptverošu piedāvāto risinājumu, aicinām papildināt 1. pielikumu par latviešu valodas mācību pieaugušajiem administrēšanu un norisi 2024. un 2025. gadā, sagatavojot pilnu pārskatu par visiem par publiskajiem līdzekļiem nodrošinātajiem valsts valodas apguves pakalpojumiem pieaugušajiem, ietverot informāciju par finansējuma avotu, mērķgrupām un īstenotājiem, tostarp pašvaldībām. Uzskatām, ka konceptuālā ziņojuma tālāka virzība bez šādas informācijas apkopošanas nebūtu pieļaujama.
4) Papildus, būtiski uzsvērt ar integrācijas iznākumiem saistītu datu ieguvi un analīzi. Iespēju robežās aicinām apkopot datus gan 2024. un 2025. gadā, gan turpmāk, par to personu proporciju, kas kārtojušas oficiālo valsts valodas pārbaudi pēc valodas līmeņiem, pēc publiski finansēto valodas apmācību noslēgšanas, proporciju, kas sekmīgi nokārtoja valodas prasmes pārbaudi, kā arī latviešu valodu apguvušo skaitu dažādos valodas līmeņos.
Šāds apkopojums ļautu objektīvi vērtēt, vai konceptuālajā ziņojumā piedāvātais modelis pēc būtības novērš institucionālo sadrumstalotību un nodrošina pilnvērtīgu, vienotu datu ieguves un analīzes mehānismu, kā arī vērtēt jau līdz šim īstenoto pasākumu efektivitāti.
11.03.2026. 22:44
Atlasīti 2 ieraksti.
Ierakstu skaits lapā25