Projekta ID/ Uzdevuma numurs
Tiesību akta/ diskusiju dokumenta nosaukums
Sporta likums
Līdzdalības veids
Publiskā apspriešana
Sākotnēji identificētās problēmas apraksts
No 2002.gada 27.novembra ir spēkā Sporta likums. Sporta likumā 20 gadu laikā ir izdarīti vairāki grozījumi, tomēr šobrīd būtiski mainās sporta nozarē definētie attīstības virzieni. Pašreizējā sporta pārvaldības sistēma neatbilst mūsdienu prasības un sabiedrības interesēm kopumā. Pašreizējā sporta organizatoriskā struktūra nedod iespēju dinamiskai tās attīstībai, kas rada nepieciešamību pēc jauna tiesiskā regulējuma. Nepieciešams mūsdienu prasībām aktualizēt sporta pārvaldības sistēmu, kas atbilstu mūsdienu vajadzībām un attiektos uz dažādām personu grupas, kuras vienlīdzīgi varētu tikt iesaistītas dažādās sporta aktivitātēs.
Mērķa apraksts
Likumprojekta mērķis ir ieviest mūsdienu sporta standartiem atbilstošu no sporta pārvaldības viedokļa izprotamu sistēmu, noteikt jaunus, sporta organizēšanas un attīstības vispārīgos un tiesiskos pamatus, precizēt un papildināt mūsdienu prasībām atbilstošu sporta organizāciju, valsts un pašvaldību institūciju kompetenci un pamatuzdevumus sporta attīstībā, nodalot sporta organizāciju darbību publisko un privāto tiesību jomā, pilnveidojot sporta nozares regulējumu, precizējot sportistu un sporta darbinieku nodarbinātības tiesisko regulējumu
Politikas jomas
Sporta politika
Teritorija
Latvija
Norises laiks
26.03.2025. - 09.04.2025.
Informācija
Likumprojekts nosaka sporta organizatoriskos, finansēšanas un tiesiskos pamatus, sporta sabiedrisko organizāciju, valsts un pašvaldību institūciju savstarpējās attiecības, līdzdalību starptautiskajā sporta kustībā, sporta virzienus, ierobežojumus, sportistu pienākumu un tiesības. Likumprojekts izstrādāts uz esošā Sporta likuma bāzes, aktualizējot un precizējot esošās normas, papildinot ar jaunām tiesību normām. Kā arī saturiski ir saglabāts esošais regulējums antidopinga jomā.
Fiziskās personas
- sportisti, sporta darbinieki, bērni un jaunieši; ikviens iedzīvotājs, kurš nodarbojas ar fiziskajām aktivitātēm; parasportisti, personas ar invaliditāti.
Skaidrojums un ietekme
Likumprojektā sportistiem, sporta darbiniekiem tiek precizēts un papildināts viņu tiesību un pienākumu apjoms. Attiecībā uz sportistiem tiek regulēts arī jautājums par saņemtā finansējuma atmaksāšanu vai saņemtās balvu atdošanu, ja ir konstatēti starptautisko un Latvijā atzīto sporta federāciju noteikumu, antidopinga konvenciju noteikumu un godīgas spēles principu pārkāpumi, saskaņā ar tās institūcijas lēmumu, kura attiecīgo balvu ir piešķīrusi.
Bērniem, pusaudžiem un jauniešiem fiziskās aktivitātes ir būtiskas daudzu organisma sistēmu attīstībai un laba funkcionālā stāvokļa uzturēšanai. Būtiska ietekme ir uz sirds un asinsrites, elpošanas un balsta un kustību sistēmām, centrālo un perifēro nervu sistēmu. Fiziskās aktivitātes ietekmē arī endokrīnās sistēmas un imūnsistēmas funkcionālo stāvokli un organisma spēju pretoties dažādiem nelabvēlīgiem faktoriem un slimībām. Fiziskiem vingrinājumiem ir būtiska nozīme visu šo sistēmu slimību profilaksē dažāda vecuma cilvēkiem.
Tiek noteikta arī administratīvā atbildība par profesionālās darbības īstenošanu bez normatīvajos aktos noteiktā sertifikāta, attiecīgi var tikt piemērots naudas sodus no desmit līdz sešdesmit naudas soda vienībām.
Bērniem, pusaudžiem un jauniešiem fiziskās aktivitātes ir būtiskas daudzu organisma sistēmu attīstībai un laba funkcionālā stāvokļa uzturēšanai. Būtiska ietekme ir uz sirds un asinsrites, elpošanas un balsta un kustību sistēmām, centrālo un perifēro nervu sistēmu. Fiziskās aktivitātes ietekmē arī endokrīnās sistēmas un imūnsistēmas funkcionālo stāvokli un organisma spēju pretoties dažādiem nelabvēlīgiem faktoriem un slimībām. Fiziskiem vingrinājumiem ir būtiska nozīme visu šo sistēmu slimību profilaksē dažāda vecuma cilvēkiem.
Tiek noteikta arī administratīvā atbildība par profesionālās darbības īstenošanu bez normatīvajos aktos noteiktā sertifikāta, attiecīgi var tikt piemērots naudas sodus no desmit līdz sešdesmit naudas soda vienībām.
Juridiskās personas
- sporta federācijas, profesionālās ievirzes sporta izglītības iestādes (valsts, pašvaldību un privātpersonu dibinātās), sporta organizācijas
Skaidrojums un ietekme
Likumprojektā noteiktais nodrošinās izglītības kvalitātes standartiem atbilstošas profesionālās ievirzes sportā mācības. Izglītības iestādes dibinātājiem jānodrošina gan finanšu, gan materiālie līdzekļi sporta nodarbību īstenošanai, jāveicina sporta nodarbību organizēšanu pēc formālās izglītības programmas apguves (sporta interešu izglītība).
Sporta federācijām jāievēro to atzīšanas kritēriji un nosacījumi, kuriem iestājoties var tikt zaudēts federācijas statuss.
Likumprojektā paredzēts administratīvais sods par normatīvajos aktos noteiktās reģistrācijas sporta reģistrā pārkāpšanu, piemērojot brīdinājumu vai naudas sodu no desmit līdz sešdesmit naudas soda vienībām.
Sporta federācijām jāievēro to atzīšanas kritēriji un nosacījumi, kuriem iestājoties var tikt zaudēts federācijas statuss.
Likumprojektā paredzēts administratīvais sods par normatīvajos aktos noteiktās reģistrācijas sporta reģistrā pārkāpšanu, piemērojot brīdinājumu vai naudas sodu no desmit līdz sešdesmit naudas soda vienībām.
Sagatavoja
Daiga Dambīte (IZM)
Atbildīgā persona
Jānis Paiders (IZM)
Izsludināšanas datums
26.03.2025. 16:11
Iesniegtie iebildumi / priekšlikumi
Iebilduma / priekšlikuma iesniedzējs
Iebilduma / priekšlikuma būtība
Iesniegts
Agita Ābele - Latvijas Augstskolu sporta savienība
Papildinājumi sporta likumā jomu sporta veidu federāciju, t.sk. Latvijas augstskolu sporta savienības, atzišanai:
1. Papildināt 16.panta1.punkta formulējumu (1)
"Sporta federācijas izveido ar mērķi vadīt un koordinēt darbu attiecīgajā sporta un parasporta veidā, pārstāvēt šo sporta veidu ..." sekojošā redakcijā:
"Sporta federācijas izveido ar mērķi vadīt un koordinēt darbu attiecīgajā sporta, darbības jomas un parasporta veidā, pārstāvēt šo sporta veidu ..."
2. Papildināt 17.panta Sporta federācijas atzīšanas statusa piešķiršanas un statusa zaudēšanas kritēriji (1) punkta Sporta federācija tiek atzīta, ja tā atbilst šādiem kritērijiem 1.apakšpunkta formulējumu no:
"1) sporta federācijas statūtos noteiktais darbības mērķis ir attiecīgā sporta veida attīstīšana, aizsargāšana un popularizēšana valstī, tostarp ir izstrādāta sporta veida attīstības piecgades programma;" uz
"1) sporta federācijas statūtos noteiktais darbības mērķis ir attiecīgā sporta veida (darbības jomas) attīstīšana, aizsargāšana un popularizēšana valstī, tostarp ir izstrādāta sporta veida attīstības piecgades programma;"
3. Papildināt 17.panta (1) punkta 2) apakšpunkta formulējumu no: "2) sporta federācijas pārstāvētajā sporta veidā tiek organizētas sporta sacensības;" uz "2) sporta federācijas pārstāvētajā sporta veidā, darbības jomā tiek organizētas sporta sacensības;".
1. Papildināt 16.panta1.punkta formulējumu (1)
"Sporta federācijas izveido ar mērķi vadīt un koordinēt darbu attiecīgajā sporta un parasporta veidā, pārstāvēt šo sporta veidu ..." sekojošā redakcijā:
"Sporta federācijas izveido ar mērķi vadīt un koordinēt darbu attiecīgajā sporta, darbības jomas un parasporta veidā, pārstāvēt šo sporta veidu ..."
2. Papildināt 17.panta Sporta federācijas atzīšanas statusa piešķiršanas un statusa zaudēšanas kritēriji (1) punkta Sporta federācija tiek atzīta, ja tā atbilst šādiem kritērijiem 1.apakšpunkta formulējumu no:
"1) sporta federācijas statūtos noteiktais darbības mērķis ir attiecīgā sporta veida attīstīšana, aizsargāšana un popularizēšana valstī, tostarp ir izstrādāta sporta veida attīstības piecgades programma;" uz
"1) sporta federācijas statūtos noteiktais darbības mērķis ir attiecīgā sporta veida (darbības jomas) attīstīšana, aizsargāšana un popularizēšana valstī, tostarp ir izstrādāta sporta veida attīstības piecgades programma;"
3. Papildināt 17.panta (1) punkta 2) apakšpunkta formulējumu no: "2) sporta federācijas pārstāvētajā sporta veidā tiek organizētas sporta sacensības;" uz "2) sporta federācijas pārstāvētajā sporta veidā, darbības jomā tiek organizētas sporta sacensības;".
03.04.2025. 10:58
Jeļena Alfejeva - biedrība "Latvijas Bridža federācija"
Likumprojektā ir neveiksmīgi sašaurināti ir izteikta sporta defnīcija, šķiet, norādot uz fizisko aktivitāšu obligātu nepieciešamību.
Ar jēdzienu “sports” ES apzīmē gan fiziskas aktivitātes, gan arī prāta spēles, kas tiek veiktas, lai tiktu saglabāta un uzlabota cilvēka fiziskā un garīgā veselība.
Vairāk manā rakstā: https://dspace.rsu.lv/server/api/core/bitstreams/8d1b23da-85a4-46d3-a95b-7338c687feff/content
Definīcija varētu būt:
"sports — visu veidu individuālas vai organizētas fiziskas aktivitātes, kuras vērstas uz fiziskās VAI garīgās veselības saglabāšanu un uzlabošanu, kā arī rezultātu un panākumu sasniegšanu sporta sacensībās."
Arī talāk tekstā tas būtu jāņem vērā.
Ar jēdzienu “sports” ES apzīmē gan fiziskas aktivitātes, gan arī prāta spēles, kas tiek veiktas, lai tiktu saglabāta un uzlabota cilvēka fiziskā un garīgā veselība.
Vairāk manā rakstā: https://dspace.rsu.lv/server/api/core/bitstreams/8d1b23da-85a4-46d3-a95b-7338c687feff/content
Definīcija varētu būt:
"sports — visu veidu individuālas vai organizētas fiziskas aktivitātes, kuras vērstas uz fiziskās VAI garīgās veselības saglabāšanu un uzlabošanu, kā arī rezultātu un panākumu sasniegšanu sporta sacensībās."
Arī talāk tekstā tas būtu jāņem vērā.
03.04.2025. 19:56
Jolanta Gundega Straume - Latvijas Bridža Federācija
Latvijas Bridža Federācija iebilst pret
Likumprojekta redakcija:
sports — visu veidu individuālas vai organizētas fiziskas aktivitātes, kuras vērstas uz fiziskās un garīgās veselības saglabāšanu un uzlabošanu, kā arī rezultātu un panākumu sasniegšanu sporta sacensībās.
Spēkā esoša redakcija Sporta likumā:
sports — visu veidu individuālas vai organizētas aktivitātes fiziskās un garīgās veselības saglabāšanai un uzlabošanai, kā arī panākumu gūšanai sporta sacensībās.
Jaunā redakcija faktiski sašaurina Sports jēdzienu neietverot prāta sporta veidus, kas ir pasaulē atzīti, kā sporta veida kategorija.
Abas galvenās pasaules līmeņa institūcijas atzīst prāta sporta veidus kā sportu:
ARISF - Association of IOC(International Olympic Committee) Recognised International Sports Federations (ARISF)
Bridža un Šaha pasaules federācijas (WBF un FIDE) ir atzīti dalībnieki šajā federācijā.
Atsauce: https://arisf.sport/members/
GAISF - The Global Association of International Sports Federations
GAISF sporta definācijā ietilpst skaidrojums, ka GAISF kategorizē sporta veidus 5 kategorijās, no kurām viena ir arī prāta orientēti sporta veidi. Arī šajā pasaules līmeņa asociācijā tādas sporta federācijas kā Pasaules Bridža Federācija (WBF) ir pārstāvji tādejādi apliecinot, ka prāta spēles ir sporta veids.
Links: https://worldlacrosse.sport/about/gaisf/
Likumprojekta redakcija:
sports — visu veidu individuālas vai organizētas fiziskas aktivitātes, kuras vērstas uz fiziskās un garīgās veselības saglabāšanu un uzlabošanu, kā arī rezultātu un panākumu sasniegšanu sporta sacensībās.
Spēkā esoša redakcija Sporta likumā:
sports — visu veidu individuālas vai organizētas aktivitātes fiziskās un garīgās veselības saglabāšanai un uzlabošanai, kā arī panākumu gūšanai sporta sacensībās.
Jaunā redakcija faktiski sašaurina Sports jēdzienu neietverot prāta sporta veidus, kas ir pasaulē atzīti, kā sporta veida kategorija.
Abas galvenās pasaules līmeņa institūcijas atzīst prāta sporta veidus kā sportu:
ARISF - Association of IOC(International Olympic Committee) Recognised International Sports Federations (ARISF)
Bridža un Šaha pasaules federācijas (WBF un FIDE) ir atzīti dalībnieki šajā federācijā.
Atsauce: https://arisf.sport/members/
GAISF - The Global Association of International Sports Federations
GAISF sporta definācijā ietilpst skaidrojums, ka GAISF kategorizē sporta veidus 5 kategorijās, no kurām viena ir arī prāta orientēti sporta veidi. Arī šajā pasaules līmeņa asociācijā tādas sporta federācijas kā Pasaules Bridža Federācija (WBF) ir pārstāvji tādejādi apliecinot, ka prāta spēles ir sporta veids.
Links: https://worldlacrosse.sport/about/gaisf/
03.04.2025. 20:55
Antra Gulbe - Latvijas Olimpiskā akadēmija
1.pants
a) sporta speciālists un sporta treneris, kuram ir atbilstoša izglītība vai profesionālā kvalifikācija, vai ir izsniegts sporta trenera sertifikāts un kas sagatavo, māca sportistu, vada sporta treniņus (nodarbības);
Priekšlikums: a) sporta speciālists, kurš ieguvis diplomu par augstāko izglītību sporta studiju programmā vai sertifikātu par profesionālās pilnveides sporta programmas apguvi.
4) sporta federācija — biedrība, kura sastāv no juridiskajām personām, kuru darbība ir saistīta ar noteiktu sporta veidu vai sporta veida darbības jomu, un sporta izglītības iestādēm, kurām nav juridiskās personas statusa;
Priekšlikums: 4) sporta federācija (asociācija, savienība) - biedrība, kuru dibina juridiskas personas un izglītības iestādes, kurām nav juridiskās personas statuss, ar mērķi attīstīt sporta veidu vai sporta jomu.
6) sporta izglītības programma — profesionālās ievirzes licencēta izglītības programma vai interešu izglītības programma, kurā ietverts noteikts sporta izglītības saturs;
Komentārs: dotais skaidrojums neaptver visu līmeņu un veidu pieejamās sporta izglītības programmas.
7) sporta klubs — juridiska persona (tostarp nodibinājumi, komercsabiedrības), kurā apvienojušās fiziskās un juridiskās personas, lai īstenotu savas intereses noteiktā sporta veidā un veicinātu tā attīstību. Sporta klubi var apvienoties sporta federācijā.
Komentārs: šāda termina skaidrojums nav nepieciešams, jo tas ietverts 9) apakšpunktā kā viens no sporta organizācijas veidiem
8) sporta komanda — sportisti, kuri sporta sacensību laikā var tikt nomainīti ar citiem attiecīgā sporta veida sportistiem un kuri kopējo rezultātu sasniedz tikai kā komanda;
Precizējums: sporta komanda – vismaz divi sportisti, kuri....
9) sporta organizācijas — sporta klubi, sporta federācijas un citas šajā likumā minētās institūcijas;
Priekšlikums: 9) sporta organizācijas - sporta klubs, sporta biedrība, sporta aģentūra, sporta federācija, sporta savienība, sporta asociācija juridiska persona (nevalstiska organizācija, komersants, institūcija), kuru dibinājusi fiziska (-kas) persona un/vai juridiska (-kas) persona, t.sk. valsts vai pašvaldība, un kuras darbības pamatmērķis ir attīstīt sportu (sporta jomu, sporta veidu, fiziskas aktivitātes), organizēt sporta treniņus/nodarbības un/vai sporta pasākumus/sacensības.
6. pants. Sporta virzieni
Lai noteiktu sportistu izaugsmes un attīstības rādītājus, identificētu sporta prioritātes, nodrošinot sporta nozares attīstību un finansēšanu, veicinot pieejamību fiziskām aktivitātēm, sporta virzienus iedala šādi:
adaptīvais sports – sports personām ar invaliditāti sporta veidos, kas nav iekļauti Paraolimpiskās spēlēs un ir pielāgoti cilvēku fiziskajām spējām;
speciālā olimpiāde – sports personām ar garīgas attīstības traucējumiem;
Komentārs: panta saturs vairāk attiecināms uz 1.pantu, kur skaidroti termini.
Komentārs: 5) speciālā olimpiāde
šis apakšpunkts ir lieks, jo “speciālā olimpiāde” ir gan biedrība, gan sacensības, bet to būtība ir atklāta 4)punktā “adaptīvais sports”.
16. pants. Sporta federācijas
(1) Sporta federācijas izveido ar mērķi vadīt un koordinēt darbu attiecīgajā sporta un parasporta veidā, pārstāvēt šo sporta veidu attiecīgajās starptautiskajās sporta organizācijās, ja šī federācija ir atzīta šajā likumā noteiktajā kārtībā. Sporta federācija var pārstāvēt vairākus sporta veidus. Vienā sporta veidā var atzīt tikai vienu sporta federāciju.
16.pants. Nacionālā sporta federācija
Priekšlikums: (1) Sporta federācijas izveido ar mērķi vadīt un koordinēt darbu attiecīgajā sporta un parasporta veidā, sporta jomās, pārstāvēt Latviju attiecīgajās starptautiskajās sporta organizācijās, ja šī federācija ir atzīta šajā likumā noteiktajā kārtībā tā iegūst nacionālās sporta federācijas statusu. Nacionālā sporta federācija var pārstāvēt vairākus sporta veidus. Vienā sporta veidā var atzīt tikai vienu nacionālo sporta federāciju.
Papildinājums: ____ pants. Biedrība Latvijas sporta federāciju padome. Papildināt likumu ar šādu pantu!
19. pants. Latvijas Olimpiskā komiteja
(2) Biedrība "Latvijas Olimpiskā komiteja", sadarbojoties ar valsts un pašvaldību iestādēm, piesaistot gan privātos, gan publiskos finanšu līdzekļus, īsteno šādas programmas: 1) olimpiskās izglītības programmu;
Papildinājums: 1) olimpiskās izglītības programmu, sadarbībā ar biedrību Latvijas Olimpiskā akadēmija
22. pants. Brīvprātīgo sporta tiesnešu darbs
Sporta organizācijai un sporta izglītības iestādei ir tiesības segt ar brīvprātīgo sporta tiesneša darbu saistītos izdevumus līdz 20 euro dienā, lai atlīdzinātu ar brīvprātīgo sporta tiesneša darbu saistītos izdevumus sacensībās, kas iekļautas Latvijā atzītās sporta federācijas sacensību kalendārā un publicētas attiecīgās sporta federācijas tīmekļvietnē.
Izdevumi, kas saistīti ar brīvprātīgo sporta tiesnešu darbu, atlīdzināmi personai:
1) kurai ir attiecīgā sporta veida sporta trenera vai sporta tiesneša sertifikāts vai ir iegūta profesionālās ievirzes sporta izglītība akreditētā profesionālās ievirzes sporta izglītības iestādē un ir jaunāka par 20 gadiem;
2) kura nesaņem atlīdzību saskaņā ar līgumu, kas noslēgts par sporta tieneša pakalpojuma nodrošināšu tajās pašās sacensībās.
(3) Izdevumus, kas saistīti ar brīvprātīgo sporta tiesnešu darbu, var atlīdzināt personai no vienas vai vairākām sporta organizācijām vai sporta izglītības iestādēm, nepārsniedzot 1000 euro kalendārajā gadā.
Komentārs: Nesaprotamas normas:
- brīvprātīgo sporta tiesnešu darbs (visi strādā “brīvprātīgi”);
- ar brīvprātīgo tiesnešu darbu saistītos izdevumus (kādi izdevumi: darba samaksa, ceļa nauda, ēdināšana?? Kā to attēlot izdevumu tāmē, kā norēķināties?)
- 20 euro dienā (visiem vienādi, bet ir dažādi sporta veidi, dažāda mēroga sacensība, dažādas kvalifikācijas tiesneši?)
- sacensībās, kas iekļautas Latvijā atzītās sporta federācijas sacensību kalendārā un publicētas attiecīgās sporta federācijas tīmekļvietnē. (vai šis normas attiecināmas arī uz reģionālo sacensību organizēšanu, sporta organizāciju sacensību organizēšanu??)
- nepārsniedzot 1000 euro kalendārajā gadā. (kas notiek, ja pārsniedz?, kas kontrolē?).
24. pants. Nacionālie antidopinga noteikumi
Antidopinga jomu regulē antidopinga konvenciju noteikumi un Nacionālie antidopinga noteikumi.
Nacionālie antidopinga noteikumi ietver dopinga definīciju, nosaka antidopinga noteikumu pārkāpumus, reglamentē to pierādīšanas kārtību un termiņus, rezultātu anulēšanu un sankcijas, kārtību un termiņus, kādos iesniedz un izskata pārsūdzības par antidopinga jomā iesaistīto institūciju pieņemtajiem lēmumiem, antidopinga jomā iesaistīto institūciju lēmumu atzīšanas kārtību un termiņus, ierobežojošos noteikumus sankciju piemērošanai, kā arī citus noteikumus atbilstoši antidopinga konvencijām.
Priekšlikums: Antidopinga jomu regulē antidopinga konvenciju noteikumi un Ministru kabineta apstiprinātie Nacionālie antidopinga noteikumi.
25., 26., 27., 28, 29. pantu normas iekļaujamas Nacionālajos antidopinga noteikumos un no šī likuma izņemami.
37. pants. Sporta darbinieka, sporta aģenta tiesības un pienākumi.
Komentārs: Likuma projektā nav normu, kuras nosaka Latvijas Sporta federāciju padomes eksistenci un tās kompetenci, normas ko valsts tai deliģē, piemēram, sporta treneru sertifikāciju un resertifikāciju.
05.04.2025. 14:51
Normunds Pakulis - LATVIJAS AEROKLUBS
Likumprojekta Anotacijā norādīts, ka “Attiecībā uz sporta federāciju izveidošanu, tās atzīšanas kritērijiem un kārtību, kā arī federācijas statusa zaudēšanas kārtību Likumprojekta 16., 17., 18.panti pēc būtības nemainās salīdzinot ar spēkā esošo Sporta likumu, papildinot kritēriju, ka sporta federācija savā darbībā ievēro Sporta likuma 4. pantā minētos sporta principus.”
Šī informācija neatbilst patiesībai. Esošā Sporta likuma redakcija nosaka “10.1 Sporta federācijas atzīšanas kritēriji un kārtība (1) Sporta federācija tiek atzīta, ja tā atbilst šādiem kritērijiem: [..]
3) sporta federācijas statūtos norādīts izpildinstitūcijas pilnvaru termiņš, kas nav garāks par četriem gadiem; [..]”, savukārt Likumprojekta redakcija nosaka “17. pants. Sporta federācijas atzīšanas statusa piešķiršanas un statusa zaudēšanas kritēriji [..] 3) sporta federācija nodrošina pārstāvības tiesību atbilstību sporta federācijas statūtos norādītajam izpildinstitūcijas pilnvaru termiņam, kas nav garāks par četriem gadiem un ne vairāk kā divus termiņus pēc kārtas; [..]”
Minētā likumprojekta redakcija ne vien neatbilst Anotācijā sniegtajai informācijai, bet arī ir tiešs apdraudējums to atzīto sporta federāciju, kā piemēram, Latvijas Aeroklubs, darbam ilgtermiņā, kuras izpildinstitūcijas, t.sk. to biedru izpildinstitūcijas, pārstāvji darbojas brīvprātīgi. Ilgstoši atzīto sporta federāciju, kas pārstāv amatieru sportu, izpildinstitūcijās ir liels izaicinājums nodrošināt profesionāļu konkrētajā sportā piesaisti administratītavajam darbam. Iekļaujot likumprojektā normu esošajā redakcijā, tuvāko gadu laikā tiek apdraudēta atzīto sporta federāciju, kas pārstāv amatieru sportu, darbība.
Lūdzam izteikt Likumprojekta 17. panta pirmās daļas trešo punktu sekojošā redakcijā “3) sporta federācija nodrošina pārstāvības tiesību atbilstību sporta federācijas statūtos norādītajam izpildinstitūcijas pilnvaru termiņam, kas nav garāks par četriem gadiem”.
Šī informācija neatbilst patiesībai. Esošā Sporta likuma redakcija nosaka “10.1 Sporta federācijas atzīšanas kritēriji un kārtība (1) Sporta federācija tiek atzīta, ja tā atbilst šādiem kritērijiem: [..]
3) sporta federācijas statūtos norādīts izpildinstitūcijas pilnvaru termiņš, kas nav garāks par četriem gadiem; [..]”, savukārt Likumprojekta redakcija nosaka “17. pants. Sporta federācijas atzīšanas statusa piešķiršanas un statusa zaudēšanas kritēriji [..] 3) sporta federācija nodrošina pārstāvības tiesību atbilstību sporta federācijas statūtos norādītajam izpildinstitūcijas pilnvaru termiņam, kas nav garāks par četriem gadiem un ne vairāk kā divus termiņus pēc kārtas; [..]”
Minētā likumprojekta redakcija ne vien neatbilst Anotācijā sniegtajai informācijai, bet arī ir tiešs apdraudējums to atzīto sporta federāciju, kā piemēram, Latvijas Aeroklubs, darbam ilgtermiņā, kuras izpildinstitūcijas, t.sk. to biedru izpildinstitūcijas, pārstāvji darbojas brīvprātīgi. Ilgstoši atzīto sporta federāciju, kas pārstāv amatieru sportu, izpildinstitūcijās ir liels izaicinājums nodrošināt profesionāļu konkrētajā sportā piesaisti administratītavajam darbam. Iekļaujot likumprojektā normu esošajā redakcijā, tuvāko gadu laikā tiek apdraudēta atzīto sporta federāciju, kas pārstāv amatieru sportu, darbība.
Lūdzam izteikt Likumprojekta 17. panta pirmās daļas trešo punktu sekojošā redakcijā “3) sporta federācija nodrošina pārstāvības tiesību atbilstību sporta federācijas statūtos norādītajam izpildinstitūcijas pilnvaru termiņam, kas nav garāks par četriem gadiem”.
06.04.2025. 17:50
Baiba Ramiņa - Nodibinājums "Akadēmiskās informācijas centrs"
Likumprojektā “Sporta likums” (turpmāk – likumprojekts) vairākkārt paralēli tiek lietoti termini “sporta speciālists” un “sporta treneris”. No likumprojekta un tā anotācijas nav saprotams, ar ko atšķiras sporta speciālists no sporta trenera, kādas ir sporta speciālista un trenera kompetences. Arī likumprojekta 37.panta otrajā daļā tiek lietoti šie abi termini, un nav saprotams, kāpēc sporta treneris veic darbības sporta speciālista reglamentētajā profesijā un kura profesija tieši ir reglamentēta.
Piemēram, pašlaik likuma “Par reglamentētajām profesijām un profesionālās kvalifikācijas atzīšanu” 28.panta pirmā daļa nosaka, ka reglamentētā profesija ir “sporta speciālists”. Savukārt, saskaņā ar Ministru kabineta 2006. gada 6. jūnija noteikumiem Nr.460 “Noteikumi par specialitāšu, apakšspecialitāšu un papildspecialitāšu sarakstu reglamentētajām profesijām” (turpmāk tekstā – MK noteikumi Nr.460) sporta speciālists ir reglamentētā profesija un tai ir divas specialitātes – treneris un instruktors.
Tādējādi nav saprotams, kādēļ likumprojektā tiek lietoti paralēli šie divi termini – “sporta speciālists” un “sporta treneris”, ja treneris ir tikai viena no sporta speciālista specialitātēm. Likumprojektā vispār nav minēts termins “instruktors”, tādēļ nav saprotams, vai vispār vēl pastāvēs šāda specialitāte (nav arī saprotams, vai pašlaik ar to domāts tikai šaušanas instruktors vai arī ir vēl citi instruktori).
Ņemot vērā augstākminēto, Akadēmiskās informācijas centrs lūdz Izglītības un zinātnes ministriju ietvert likumprojektā sporta speciālista definīciju un veidot likumprojektu tā, lai būtu saprotams, ar ko tas atšķiras no trenera un kura no tām īsti ir reglamentētā profesija. Ja termini “sporta speciālists” un “sporta treneris” apzīmē vienu un to pašu, tad lūdzam lietot tikai vienu terminu. Ja nepieciešams, lūdzam izstrādāt grozījumus arī likumā “Par reglamentētajām profesijām un profesionālās kvalifikācijas atzīšanu” un attiecīgi MK noteikumos Nr.460, lai salāgotu tos ar jauno regulējumu sporta jomā.
Piemēram, pašlaik likuma “Par reglamentētajām profesijām un profesionālās kvalifikācijas atzīšanu” 28.panta pirmā daļa nosaka, ka reglamentētā profesija ir “sporta speciālists”. Savukārt, saskaņā ar Ministru kabineta 2006. gada 6. jūnija noteikumiem Nr.460 “Noteikumi par specialitāšu, apakšspecialitāšu un papildspecialitāšu sarakstu reglamentētajām profesijām” (turpmāk tekstā – MK noteikumi Nr.460) sporta speciālists ir reglamentētā profesija un tai ir divas specialitātes – treneris un instruktors.
Tādējādi nav saprotams, kādēļ likumprojektā tiek lietoti paralēli šie divi termini – “sporta speciālists” un “sporta treneris”, ja treneris ir tikai viena no sporta speciālista specialitātēm. Likumprojektā vispār nav minēts termins “instruktors”, tādēļ nav saprotams, vai vispār vēl pastāvēs šāda specialitāte (nav arī saprotams, vai pašlaik ar to domāts tikai šaušanas instruktors vai arī ir vēl citi instruktori).
Ņemot vērā augstākminēto, Akadēmiskās informācijas centrs lūdz Izglītības un zinātnes ministriju ietvert likumprojektā sporta speciālista definīciju un veidot likumprojektu tā, lai būtu saprotams, ar ko tas atšķiras no trenera un kura no tām īsti ir reglamentētā profesija. Ja termini “sporta speciālists” un “sporta treneris” apzīmē vienu un to pašu, tad lūdzam lietot tikai vienu terminu. Ja nepieciešams, lūdzam izstrādāt grozījumus arī likumā “Par reglamentētajām profesijām un profesionālās kvalifikācijas atzīšanu” un attiecīgi MK noteikumos Nr.460, lai salāgotu tos ar jauno regulējumu sporta jomā.
06.04.2025. 20:40
Rīgas Stradiņa universitāte
1) iebildums: Nepieciešams ieviest skaidru, konsekventu sporta darbinieku gradāciju pēc izglītības līmeņiem. Neeksistē sporta speciālista profesijas standarts.
Piedāvātie redakcijas precizējumi
1.pants
3) sporta darbinieks:
a) sporta instruktors, sporta veida treneris, sporta treneris, vecākais sporta treneris, sporta skolotājs, kuram ir atbilstoša izglītība vai profesionālā kvalifikācija, ir izsniegts sporta trenera sertifikāts un kas sagatavo sportistu, māca izglītojamo, vada sporta treniņus un nodarbības;
2) iebildums: Lai nodrošinātu kvalitatīvu tālākizglītības programmu īstenošanu, aicinām noteikt, ka tālākizglītības programmas var īstenot tikai augstākās izglītības iestādes, kuras īsteno akreditētās studiju programmas sporta zinātnē.
Salīdzinājumam, Lietuvā 6 gadus atpakaļ grozīja Sporta likumu, nosakot, ka sporta instruktoru. sporta veida treneru tālākizglītības kursus var īstenot tikai augstākās izglītības iestādes.
Piedāvājums papildināt likumprojektu ar jaunu pantu šādā redakcijā:
Tālākizglītības programmas, kas sagatavo sporta veida trenerus un sporta instruktorus, īsteno augstākās izglītības iestādes, kuras īsteno akreditētās studiju programmas sporta zinātnē.
3) iebildums: Jāprecizē definīcijas, ieviešot konsekventu sporta darbinieku gradāciju pēc izglītības līmeņiem. Priekšlikums balstās uz ārvalstu pieredzi, piemēram, apmeklējot Norvēģijas Sporta zinātņu augstskolu- Norvēģijā agrīnā specializācija netiek atbalstīta.
Piedāvājums izteikt 5.panta otro daļu šādā redakcijā:
Apgūstot vispārējo izglītību un profesionālo izglītību, izglītības programmās iekļauj sporta treniņus (nodarbības) atbilstoši valsts izglītības standartā un pirmsskolas izglītības vadlīnijās noteiktajam. Sporta nodarbības īsteno 1.panta 3. daļā noteiktie sporta darbinieki atbilstoši kompetencei, ņemot vērā izglītojamo veselības stāvokli, attīstību un vajadzības.
4) iebildums: Likumā ir jādod deleģējums MK noteikt kompetenci, ar kādu izglītības līmeni drīkst īstenot noteiktas sporta treniņus nodarbības dažādām vecuma grupām un grupām ar dažādu fizisko sagatavotību.
Papildināt ar deleģējumu 7.panta otrajā daļā:
Ministru kabinets nosaka:
14) tiesības īstenot noteiktas sporta treniņus (nodarbības) atbilstoši izglītības līmenim.
5) iebildums:
Papildināt 16.pantu otro daļu ar 4.punktu šādā redakcijā:
4) veic sporta darbinieka sertifikāciju attiecīgā sporta veidā.
6) iebildums: Aicinām sakārtot ilgstoši nesakārtotu jautājumu par sporta darbinieku izglītības līmeņiem un tiesībām strādāt atbilstoši kompetencei. Lietuvā 6 gadus atpakaļ grozīja Sporta likumu, nosakot, ka par sporta treneri var strādāt tikai persona ar augstāko izglītību, vismaz bakalaura līmenī. Vai arī ar starptautiski atzītās sporta federācijas sertifikātu.
Un ir sporta instruktora profesija, kurā var strādāt pēc tālākizglītības kursiem, bet šos tālākizglītības kursus var īstenot tikai augstākās izglītības iestādes.
Piedāvājam papildināt likumprojektu ar jauniem pantiem:
1. Par sporta veida treneri var būt persona, kurai ir vismaz 5 gadu profesionālā sporta pieredze un attiecīgā sporta veida atzītās federācijas sporta trenera sertifikāts;
2. Par sporta instruktoru var būt persona, kura ir pabeigusi tālākizglītības kursus ne mazāk kā 320 stundu apjomā un saņēmusi attiecīgā sporta veida atzītās federācijas sporta instruktora sertifikātu;
3. Par sporta treneri var būt persona, kura ir ieguvusi augstāko izglītību sporta zinātnēs vismaz pirmā (īsā cikla) līmenī;
4. Par vecāko sporta treneri var būt persona, kura ir ieguvusi augstāko izglītību sporta zinātnē bakalaura līmenī, un iegūstot profesionālo kvalifikāciju “vecākais sporta treneris” vienlaicīgi piešķir attiecīgā sporta veida trenera sertifikātu uz 5 gadiem.
7) iebildums:
Izteikt 37.panta otro daļu šādā redakcijā:
(2) Sporta instruktors ir tiesīgs piedalīties sporta treniņu (nodarbību) īstenošanā pilngadīgām personām sporta veida trenera, sporta trenera vai vecākā sporta trenera vadībā. Sporta veida treneris, sporta treneris, vecākais sporta treneris un sporta skolotājs ir tiesīgs īstenot profesionālās ievirzes sporta izglītības programmu un sporta interešu izglītības programmu, kā arī vadīt sporta treniņus (nodarbības) vai veikt izglītojošo vai metodisko darbu sporta jomā.
07.04.2025. 13:17
Iveta Kraze - "Latvijas Nedzirdīgo sporta federācija"
1.6.pants.
Sporta virzieni
Lai noteiktu sportistu izaugsmes un attīstības rādītājus, identificētu sporta prioritātes, nodrošinot sporta nozares attīstību un finansēšanu, veicinot pieejamību fiziskām aktivitātēm, sporta virzienus iedala šādi:
3) adaptīvais sports – sports personām ar invaliditāti sporta veidos, kas nav iekļauti Paraolimpiskās spēlēs un ir pielāgoti cilvēku fiziskajām spējām;
Priekšlikums:
Pievienot atsevišķu sporta virzienu "Nedzirdīgo sports", iekļaujot definīciju:
Nedzirdīgo sports – sports, tajā skaitā arī augstu sasniegumu sports, personām ar dzirdes traucējumiem, tostarp sporta veidos, kas iekļauti Nedzirdīgo Olimpiskajās spēlēs (Deaflympics).
Pamatojums:
Likumā tiek minēts “adaptīvais sports” un paraolimpiskais sports, bet nav konkrētas norādes uz nedzirdīgo sportu (Deaflympics nav minēts vispār). Nedzirdīgo sports ir nozīmīga daļa no Latvijas sporta nozares, un tā atzīšana likumā būtu svarīgs solis uz iekļaujošāku un taisnīgāku attieksmi pret visiem sportistiem.
Latvijas Nedzirdīgo sporta federācija( turpmāk tekstā - LNSF) ir iekļauta Starptautiskās Nedzirdīgo sporta komitejas (turpmāk tekstā – ICSD) sastāvā un ir šīs organizācijas biedrs kopš 1991. gada. ICSD ir izstrādājusi un panākusi Starptautiskās Olimpiskās komitejas (IOC) atzinību. Kā arī LNSF ir Eiropas Nedzirdīgo sporta organizācijas (EDSO) biedrs.
2.9.pants.
Citu nozaru ministriju kompetence sporta jomā
(3) Labklājības ministrija sadarbībā ar Izglītības un zinātnes ministriju:
sadarbojas ar biedrību "Latvijas Paralimpiskā komiteja" un atbalsta tās izstrādātās programmas, veicina sportistu ar invaliditāti nodarbošanos ar fiziskām aktivitātēm un atbalsta sagatavošanos sporta sacensībām, kā ar nodrošina sportistu ar invaliditāti aprūpes programmu īstenošanu
Papildinājums.
Sadarbojas un atbalsta LNSF un tās izstrādātas programmas, atbalsta sagatavošanos sporta sacensībām un nodrošina sportistiem surdotulka pakalpojumu treniņnometnēs, Deaflympics spēlēs, Pasaules čempionātā, Eiropas čempionātā un citās sacensībās ārpus Latvijas.
Pamatojums:
Trūkst finansējuma, lai apmaksātu visus nepieciešamos izdevumus sportistiem, kā arī surdotulka pakalpojumus. Bez surdotulka klātbūtnes nedzirdīgajiem sportistiem ir lielas grūtības komunicēt ar treneri un sporta pasākumos, neizprotot teikto līdz galam un līdz ar to nesaņem pilnīgu un pilnvērtīgu informāciju.
3.1.pants.
Likumā lietotie termini
Likumā ir lietoti šādi termini:
14) sportists:
b) profesionāls sportists — fiziskā persona, kas uz līguma pamata un par atlīdzību gatavojas sporta sacensībām un piedalās tajās;
Papildinājums.
Pievienot vēl vienu sadaļu: Profesionāls sportists ar invaliditāti.
Arguments:
Profesionāls sportists ar invaliditāti trenējās līdzīgos apstākļos kā profesionāls sportists. Profesionāls sportists ar invaliditāti, kas startē augsta līmeņa sacensības, arī tiesīgs uz darba līguma pamata un par nolīgto samaksu gatavojas sporta sacensībām un piedalās tajās. Likumā nav atzīts, ka nedzirdīgs sportists var būt profesionālis, kas darbojas uz darba līguma pamata tāpat kā augsta līmeņa sportisti. Iekļaujot šo, tiktu atzīta vienlīdzība.
Kāpēc nedzirdīgs sportists, kurš nodarbojas profesionālajā līmenī, nav tiesīgs uz darba līguma pamata un par nolīgto samaksu gatavojas sporta sacensībām un piedalās tajās? LOK sportisti ir tiesīgi saņemt darba samaksu, bet kāpēc nedzirdīgi sportisti ir apdalīti?Piem., Zane Embrekte, Māris Grēniņš un citi.
4.8.pants.
Izglītības un zinātnes ministrijas kompetence sporta jomā
(2) Izglītības un zinātnes ministrija sporta jomā:
4) var slēgt deleģēšanas un līdzdarbības līgumus Valsts pārvaldes iekārtas likumā noteiktajā kārtībā ar privāto vai publisko tiesību subjektu:
a)par individuālo olimpisko un paraolimpisko sporta veidu sportistu sagatavošanu dalībai olimpiskajās un paraolimpiskās spēlēs, jaunatnes olimpiādēs citās starptautiskās sporta sacensībās;
Papildinājums.
par individuālo olimpisko, paraolimpisko un Nedzirdīgo Olimpisko spēļu (Deaflympics) sporta veidu sportistu sagatavošanu dalībai olimpiskajās, paraolimpiskajās un Nedzirdīgo Olimpiskajās spēlēs (Deaflympics), jaunatnes olimpiādēs un citās starptautiskās sporta sacensībās;
Pamatojums:
Nedzirdīgo Olimpiskās spēles (Deaflympics) ir starptautiski atzītas sacensības, kurās Latvijas nedzirdīgie sportisti piedalās jau kopš 1993. gada. Lai nodrošinātu vienlīdzīgas iespējas un atbalstu nedzirdīgajiem sportistiem, nepieciešams likumā nostiprināt valsts atbalstu viņu dalībai šajās spēlēs, līdzīgi kā tas ir attiecībā uz olimpiskajām un paralimpiskajām spēlēm.
Sporta virzieni
Lai noteiktu sportistu izaugsmes un attīstības rādītājus, identificētu sporta prioritātes, nodrošinot sporta nozares attīstību un finansēšanu, veicinot pieejamību fiziskām aktivitātēm, sporta virzienus iedala šādi:
3) adaptīvais sports – sports personām ar invaliditāti sporta veidos, kas nav iekļauti Paraolimpiskās spēlēs un ir pielāgoti cilvēku fiziskajām spējām;
Priekšlikums:
Pievienot atsevišķu sporta virzienu "Nedzirdīgo sports", iekļaujot definīciju:
Nedzirdīgo sports – sports, tajā skaitā arī augstu sasniegumu sports, personām ar dzirdes traucējumiem, tostarp sporta veidos, kas iekļauti Nedzirdīgo Olimpiskajās spēlēs (Deaflympics).
Pamatojums:
Likumā tiek minēts “adaptīvais sports” un paraolimpiskais sports, bet nav konkrētas norādes uz nedzirdīgo sportu (Deaflympics nav minēts vispār). Nedzirdīgo sports ir nozīmīga daļa no Latvijas sporta nozares, un tā atzīšana likumā būtu svarīgs solis uz iekļaujošāku un taisnīgāku attieksmi pret visiem sportistiem.
Latvijas Nedzirdīgo sporta federācija( turpmāk tekstā - LNSF) ir iekļauta Starptautiskās Nedzirdīgo sporta komitejas (turpmāk tekstā – ICSD) sastāvā un ir šīs organizācijas biedrs kopš 1991. gada. ICSD ir izstrādājusi un panākusi Starptautiskās Olimpiskās komitejas (IOC) atzinību. Kā arī LNSF ir Eiropas Nedzirdīgo sporta organizācijas (EDSO) biedrs.
2.9.pants.
Citu nozaru ministriju kompetence sporta jomā
(3) Labklājības ministrija sadarbībā ar Izglītības un zinātnes ministriju:
sadarbojas ar biedrību "Latvijas Paralimpiskā komiteja" un atbalsta tās izstrādātās programmas, veicina sportistu ar invaliditāti nodarbošanos ar fiziskām aktivitātēm un atbalsta sagatavošanos sporta sacensībām, kā ar nodrošina sportistu ar invaliditāti aprūpes programmu īstenošanu
Papildinājums.
Sadarbojas un atbalsta LNSF un tās izstrādātas programmas, atbalsta sagatavošanos sporta sacensībām un nodrošina sportistiem surdotulka pakalpojumu treniņnometnēs, Deaflympics spēlēs, Pasaules čempionātā, Eiropas čempionātā un citās sacensībās ārpus Latvijas.
Pamatojums:
Trūkst finansējuma, lai apmaksātu visus nepieciešamos izdevumus sportistiem, kā arī surdotulka pakalpojumus. Bez surdotulka klātbūtnes nedzirdīgajiem sportistiem ir lielas grūtības komunicēt ar treneri un sporta pasākumos, neizprotot teikto līdz galam un līdz ar to nesaņem pilnīgu un pilnvērtīgu informāciju.
3.1.pants.
Likumā lietotie termini
Likumā ir lietoti šādi termini:
14) sportists:
b) profesionāls sportists — fiziskā persona, kas uz līguma pamata un par atlīdzību gatavojas sporta sacensībām un piedalās tajās;
Papildinājums.
Pievienot vēl vienu sadaļu: Profesionāls sportists ar invaliditāti.
Arguments:
Profesionāls sportists ar invaliditāti trenējās līdzīgos apstākļos kā profesionāls sportists. Profesionāls sportists ar invaliditāti, kas startē augsta līmeņa sacensības, arī tiesīgs uz darba līguma pamata un par nolīgto samaksu gatavojas sporta sacensībām un piedalās tajās. Likumā nav atzīts, ka nedzirdīgs sportists var būt profesionālis, kas darbojas uz darba līguma pamata tāpat kā augsta līmeņa sportisti. Iekļaujot šo, tiktu atzīta vienlīdzība.
Kāpēc nedzirdīgs sportists, kurš nodarbojas profesionālajā līmenī, nav tiesīgs uz darba līguma pamata un par nolīgto samaksu gatavojas sporta sacensībām un piedalās tajās? LOK sportisti ir tiesīgi saņemt darba samaksu, bet kāpēc nedzirdīgi sportisti ir apdalīti?Piem., Zane Embrekte, Māris Grēniņš un citi.
4.8.pants.
Izglītības un zinātnes ministrijas kompetence sporta jomā
(2) Izglītības un zinātnes ministrija sporta jomā:
4) var slēgt deleģēšanas un līdzdarbības līgumus Valsts pārvaldes iekārtas likumā noteiktajā kārtībā ar privāto vai publisko tiesību subjektu:
a)par individuālo olimpisko un paraolimpisko sporta veidu sportistu sagatavošanu dalībai olimpiskajās un paraolimpiskās spēlēs, jaunatnes olimpiādēs citās starptautiskās sporta sacensībās;
Papildinājums.
par individuālo olimpisko, paraolimpisko un Nedzirdīgo Olimpisko spēļu (Deaflympics) sporta veidu sportistu sagatavošanu dalībai olimpiskajās, paraolimpiskajās un Nedzirdīgo Olimpiskajās spēlēs (Deaflympics), jaunatnes olimpiādēs un citās starptautiskās sporta sacensībās;
Pamatojums:
Nedzirdīgo Olimpiskās spēles (Deaflympics) ir starptautiski atzītas sacensības, kurās Latvijas nedzirdīgie sportisti piedalās jau kopš 1993. gada. Lai nodrošinātu vienlīdzīgas iespējas un atbalstu nedzirdīgajiem sportistiem, nepieciešams likumā nostiprināt valsts atbalstu viņu dalībai šajās spēlēs, līdzīgi kā tas ir attiecībā uz olimpiskajām un paralimpiskajām spēlēm.
07.04.2025. 17:15
Raitis Keselis - Latvijas Olimpiskā komiteja
Uzskatām, ka sekmīgai Sporta likuma projekta virzībai vienlaikus ar to nepieciešams virzīt un nozares organizācijas iepazīstināt ar, kā minimums,
- Sporta fonda likuma projektu;
- Ministru kabineta noteikumu projektu, kas nosaka augstu sasniegumu sportistu un komandu sagatavošanās un piedalīšanās Eiropas un pasaules čempionātu un Olimpisko spēļu atlases turnīros un finālsacensībās finansēšanas kārtību, tai skaitā sporta darba, organizatorisko pasākumu un tehnisko izdevumu sadaļās.
Tāpat norādām un lūdzam veikt sekojošas korekcijas un papildinājumus sekojošās likuma projekta sadaļās.
1. panta 1. punkts
Priekšlikums noteikt, ka sporta aģenti ir licencēti – attiecīgajā starptautiskajā sporta federācijā, nacionālajā federācijā vai, piemēram, Latvijas Sporta federāciju padomē (LSFP). Attiecīgi šo paredzēt arī definīcijā.
1. panta 3. punkta a) apakšpunkts
Nepieciešams skaidrāks sporta darbinieku gradācijas un kompetences regulējums. Rosinām kā paraugu izmantot Lietuvas Sporta likuma 19. un 20.pantu, kā arī Rīgas Stradiņa universitātes (RSU) jau iepriekš sniegtos priekšlikumus.
1. panta 3. punkta b) apakšpunkts
Definīcija nav korekta - eksistē sporta federācijas, kurās tiesneša kvalifikāciju neapliecina izdots sertifikāts, taču ir cita veida federācijas atzinums par kvalifikāciju. Turklāt, ne visi tiesneši vada sacensības. Piemēram, futbolā VAR tiesnesis, peldēšanā sacensību laikā strādā tiesneši, no kuriem liela daļa veic tehnisku darbu (seko līdzi, lai netiek pārkāpti noteikumi) un nekādi neiejaucas sacensību norisē/ vadībā.
1. panta 4. punkts
Šāda situācija attiecībā uz “sporta izglītības iestādēm, kurām nav juridiskās personas statusa” biedrību izveidē kopumā nav raksturīga (un nav atbalstāma). Iespējams, nepieciešams iesaistīto nozares pārstāvju saskaņots, saprātīgs risinājums.
1. panta 7. punkts
Komercsabiedrības darbības mērķis - peļņas gūšana - nav savietojams ar Eiropas sporta modelī paredzēto sporta kluba lomu.
Vienlaikus, ņemot vērā Latvijā pieņemto dažādu sporta klubu dibināšanas praksi, jāaplūko un jārod risinājums situācijām, kad sporta klubs var tikt izveidots arī kapitālsabiedrības formā, kas vairāk saistīta ar atbildības nošķiršanu, mantošanu un ieguldījuma aizsardzības jautājumu. Nepieciešama izvērstāka diskusija.
1. panta 14. punkts
b) apakšpunkts izsakāms sekojošā redakcijā, paredzot “augstu sasniegumu sportista” definīciju:
“b) augstu sasniegumu sportists — fiziskā persona, kas individuāli vai komandas sastāvā gatavojas sporta sacensībām un piedalās tajās ar mērķi sasniegt augstus sportiskos rezultātus, pārstāvot valsti un iedvesmojot, izglītojot un izklaidējot Latvijas sabiedrību;”
Definīcija un turpmākais, uz to balstītais, regulējums nepieciešams, jo šobrīd attiecināmie normatīvie akti nenosaka nedz augsto sasniegumu sportista jēdzienu, nedz pamatojumu un nosacījumus šādu sportistu atbalstīšanai no valsts budžeta un citiem līdzekļiem.
1. panta 14. punkts
c) apakšpunkts izsakāms sekojošā redakcijā, papildinot “profesionāla sportista” definīciju:
“c) profesionāls sportists — fiziskā persona, kas uz līguma pamata un par atlīdzību gatavojas sporta sacensībām un piedalās tajās, vai lielāko daļu savu ienākumu gūst no dalības sacensībās vai no sportista statusa izrietošu vai tieši saistītu reklāmas, mārketinga vai pielīdzināma rakstura pakalpojumu sniegšanas;”
Definīciju nepieciešams papildināt, jo mūsdienu apstākļos profesionālie sportisti bieži lielāko daļu no ienākumiem, kas izriet no viņu profesionālā sportista statusa un darbības, gūst nevis kā atlīdzību par gatavošanos un dalību sporta sacensībās, bet gan kā atlīdzību par reklāmas, mārketinga un citiem – hibrīdveida – pakalpojumiem, kurus sportists sniedz, izmantojot savu profesionālā sportista atpazīstamību.
1. panta 16. punkts
Punkts papildināms ar sekojošu definīciju:
“16) Starptautiskā sporta šķīrējtiesa – Starptautiskā sporta šķīrējtiesa (Court of Arbitration for Sport – angļu val.), kuras galvenā mītne atrodas Lozannā, Šveicē.”
Definīcija nepieciešama viennozīmīgai minētās šķīrējtiesas identificēšanai un divejādas tulkošanas izslēgšanai.
5. panta 7. daļa
Šis regulējums tika izmantots kā pagaidu risinājums faktiskajai situācijai, kuras ietvaros sporta skolas atradās sporta federāciju biedru vidū, it īpaši pirms reģionālās reformas. Iespējams, ka šai situācijai nepieciešams pie “sporta federācijas” definīcijas minētais permanentais risinājums.
6. panta 1. punkts
Punkts izsakāms papildinātā redakcijā:
“1) augstu sasniegumu sports - augsta līmeņa sportistu un valsts izlases komandu sagatavošanās, lai pārstāvētu valsti nacionālajās un starptautiskajās sporta sacensībās, ar mērķi sasniegt augstus sportiskos rezultātus, kā arī dalība šādās sacensībās, iedvesmojot, izglītojot un izklaidējot Latvijas sabiedrību;”
Redakcija papildināma, atbilstoši 1. panta 14. punkta b) apakšpunkta koriģētajai definīcijai.
Tāpat nepieciešama nozares vienprātība par augsto sasniegumu sporta vecuma robežām - no kura vecuma sākas augstu sasniegumu sports? Piemēram U-17 Jaunatnes Olimpiādē, savukārt BMX riteņbraukšanā valsts pārstāvniecība EČ un PČ sākas no 9 gadu vecuma.
6. panta 2. punkts
Punkts izsakāms papildinātā redakcijā:
“2) bērnu un jauniešu sports – regulāras fiziskās aktivitātes sporta nodarbībās, atbilstoši viņu fiziskajai sagatavotībai un interesēm un piedalīšanās sava vecuma kategorijai atbilstošās sporta sacensībās;”
Norma papildināma, lai novērstu gramatiskas iztulkošanas radītas kolīzijas (piemēram, diskusiju par sporta skolu nepieciešamību piedalīties sacensībās).
7. panta 2. daļas 1. punkts
Piedāvātais regulējums nesniedz skaidrību par “sporta speciālista” un “sporta trenera” terminu nošķīrumu. Vai būtiski mainīsies MK noteikumos Nr. 77, kas šobrīd paredz tikai treneru sertificēšanas kārtību, noteiktais?
7. panta 2. daļas 8. punkts un 9. punkts
Punkts izsakāms papildinātā redakcijā:
“8) augstu sasniegumu sportistu un komandu sagatavošanās un piedalīšanās Eiropas un pasaules čempionātu un Olimpisko spēļu atlases turnīros un finālsacensībās finansēšanas kārtību, tai skaitā sporta darba, organizatorisko pasākumu un tehnisko izdevumu sadaļās.”
Nepieciešams paredzēt vienotu sagatavošanās dalības atbalsta kārtību, tās ietvaros paredzot pielāgotus risinājumus sporta veidu tematiskajām grupām, vienlaikus atsakoties no šī brīža segmentētās un nekonsekventās pieejas šī jautājuma risināšanā.
9. punkts izslēdzams, jo, paredzot vienotu, atbilstoši pielāgotu atbalsta kārtību, šāds papildus sporta veidu disciplīnu nošķiršanas modelis vairs nav nepieciešams.
8. panta 2. daļas 3. punkts
Punkts izsakāms koriģētā redakcijā:
“3) īsteno un koordinē mērķtiecīgu starptautisko sadarbību sportā, kā arī koordinē Latvijas pārstāvību attiecīgajās starpvaldību un pārnacionālajās organizācijās;”
Ar “starptautiskajām sporta organizācijām” absolūtajā vairākumā gadījumu saprotot starptautisko privāttiesību subjektus, tādus, kā piemēram, starptautiskās sporta federācijas vai to asociācijas, jāsecina, ka IZM Latvijas pārstāvību tajās nekoordinē. Redakcija piemērota faktiskajai situācijai.
8. panta 2. daļas 4. punkta a) apakšpunkts
Punkts izsakāms koriģētā un papildinātā redakcijā:
“a) par olimpisko un paraolimpisko sporta veidu augstu sasniegumu sportistu un komandu sagatavošanu dalībai olimpiskajās un paraolimpiskās spēlēs, jaunatnes olimpiādēs un citās starptautiskās sporta sacensībās;”
Redakcija papildināma, atbilstoši 1. panta 14. punkta b) apakšpunkta koriģētajai definīcijai, kā arī vispārējai augsto sasniegumu sporta būtībai un uzdevumiem.
8. panta 2. daļas 4. punkta d) apakšpunkts
Priekšlikums šo kompetenci “iznest ārpus iekavām” jau Likuma tekstā, nosakot konkrētu organizāciju/ institūciju, kam šis pienākumu apjoms tiek deleģēts.
9. pants
Nosakot citu nozaru ministriju kompetenci, rosinām izvairīties no formulējuma “sadarbībā ar IZM”, kas faktiski nozīmē attiecīgā resora atbildības pilnīgu zudumu, jo tekstā nav noteikts šādas sadarbības apjoms, izpausmes un ieguldāmo resursu dalījums.
10. pants
Ņemot vērā rosinātos birokrātijas mazināšanas pasākumus, kā arī Eiropas Savienības institūciju ietvarā aktuālo nozaru funkcionālas pašregulācijas tendenci, nepieciešams konceptuāli izvērtēt jautājumu par pantā uzskaitīto funkciju centralizāciju publiskajā sektorā vai deleģējumu privātajam sektoram. Nepieciešams precīzāk skaidrot izmantojamā finansējuma izcelsmi.
12. panta 1. daļas 3. punkts
Nepieciešams plašāks šī regulējuma skaidrojums (anotācijā?) - uz kādām kapitālsabiedrībām šāds atbalsts tiktu attiecināts. Pilnībā atbalstām šādu regulējumu attiecībā uz, piemēram, Olimpiskajiem centriem, taču rosinām noteikt skaidrāku tvērumu.
14. pants
Rosinām šīs funkcijas deleģēšanu privātajam sektoram. Līdzšinējā pieredze ļauj secināt, ka privātais sektors daudz veiklāk un efektīvāk spēj risināt ar IT projektiem saistītos izaicinājumus.
15. panta 1. daļa
Aktuālajā redakcijā iekļautais termins “likumā noteiktās koordinējošās sporta organizācijas” šobrīd nav precīzi definēts un tādēļ iekļauj kā sporta federācijas, tā pašvaldības, kurām arī piemīt zināmas koordinējošās funkcijas.
Rosinām LNSP sastāvā iekļaut Sporta politikas pamatnostādņu sadaļā “Sporta politikas rīcības virzieni un uzdevumi” noteiktās iesaistītās sporta organizāciju apvienības:
- LOK;
- LPK;
- LSFP;
- LKSSA.
Tāpat nepieciešams paredzēt šajā daļā minēto, Latvijā organizējamo sporta pasākumu “uzsaukšanas” mehānismu - saskaņošanai vismaz 5 gadu periodam ar ikgadēju (iespējams – 2x gadā) aktualizāciju.
15. panta 2. daļa
Konsultēšanās sporta attīstības politikas izstrādē nenes nekādu tiesību slogu. Rosinām noteikt skaidrāku, strukturētāku LNSP iesaisti šajos procesos, kā arī pārskatīt spēkā esošā Sporta likuma 9. panta 3. daļas regulējumu un papildināt šo likumprojektu ar līdzīgu regulējumu, pārējās NSP funkcijas definējot MK noteikumos.
17. panta 1. daļas 1. punkts
Rosinām kritēriju “ ir izstrādāta sporta veida attīstības piecgades programma” nesaistīt ar sporta federācijas atzīšanas statusu, bet gan tiesībām pretendēt uz publisku līdzekļu saņemšanu. 5-gades programma kā atzīšanas (vai atzīšanas atsaukšanas) kritērijs rada būtiskus interpretācijas riskus, pieņemot attiecīgus lēmumus un pēcāk tos apstrīdot, pārsūdzot.
17. panta 1. daļas 3. punkts
Nosacījums “ne vairāk kā divus termiņus pēc kārtas” var radīt būtiskus izaicinājumus attiecībā uz kvalificēta personāla pieejamību. Rosinām šo iekļaut kā rekomendāciju.
17. panta 1. daļas 4. punkts
Rosinām rast permanentu risinājumu “sporta izglītības iestāžu, kurām nav juridiskās personas statusa” jautājumam.
17. panta 1. daļas 5. punkts
Saskatām šajā regulējumā būtiskus tiesvedības, administratīvā procesa ietvaros veicama izvērtējuma riskus un papildus birokrātisko noslodzi. Šo - reputācijas - jautājumu būtu jāspēj vērtēt pašiem federācijas biedriem vai plašākai sporta sabiedrībai. Tāpat pamattiesību ierobežojums iespējams tikai ar leģitīmu mērķi, kam jābūt samērīgam ar veikto ierobežojumu. Lūdzu skatīt https://www.satv.tiesa.gov.lv/runas-un-raksti/pamattiesibu-ierobezojuma-konstitucionalitates-izvertesana-satversmes-tiesas-prakse/
Ierobežojumā, kāds tas formulēts šobrīd, saskatām būtiskus satversmības riskus.
19. panta 2. daļa
Daļas pamatteksts izsakāms papildinātā redakcijā:
“(2) Biedrība "Latvijas Olimpiskā komiteja", sadarbojoties ar valsts un pašvaldību iestādēm, piesaistot gan privātos, gan publiskos finanšu līdzekļus, deleģēto valsts pārvaldes uzdevumu ietvaros īsteno šādas programmas:…”
Redakcija papildināma ņemot vērā nepieciešamību noteikt deleģēto valsts pārvaldes uzdevumu ietvaru (kam nepieciešama atsauce likumā), un saprotot, ka citas savas programmas LOK īsteno neatkarīgi no to normatīvās identifikācijas un deleģējuma esamības.
19. panta 3. daļa
Pants papildināms ar 3. daļu, kas skaidro 2. daļā noteikto programmu īstenošanas kārtību un piesaistāmos organizatoriskos resursus:
“(3) Biedrība “Latvijas Olimpiskā komiteja” šī panta otrajā daļā noteikto programmu īstenošanā var iesaistīt tās dibinātas vai ar to saistītas organizācijas, kuru darbības mērķi ir:
1) valsts labāko sportistu individuālajos olimpiskajos sporta veidos sagatavošanās dalībai olimpiskajās spēlēs, jaunatnes olimpiādēs un citās starptautiskajās sporta sacensībās, atbalstot augstu sasniegumu sportistus;
2) Latvijas Olimpiešu, izcilu bijušo sportistu un sporta darbinieku sociālā atbalsta nodrošināšana;
3) sporta infrastruktūras ilgtspējīga attīstība un sporta bāzu pieejamības veicināšana reģionos.”
22. pants
Rosinām ņemt vērā LOK un LBS jau iepriekš atbalstīto un Saeimas Sporta apakškomisijā iesniegto viedokli, saskaņā ar kuru par ar IIN neapliekamu ienākumu veidu būtu atzīstamas “sacensību organizatoru izmaksātas atbalsta funkciju izpildes kompensācijas par šo pienākumu veikšanai pienācīgi licencētas nepilngadīgas personas veiktu sacensību tiesneša vai sekretariāta dalībnieka funkciju izpildi Latvijā atzītas sporta veida federācijas sacensību kalendārā iekļautās sacensībās, ja tās nepārsniedz 3000 euro gadā.”
Šādu pat tvērumu - pienākumu veikšanai pienācīgi licencētas personas - lūdzam piemērot arī šeit (vienlaikus nenosakot arī nekādus vecuma ierobežojumus), lai bez nepieciešamības nesašaurinātu šo atbalsta funkciju veicēju loku.
Rekomendējams pieļaujamo apjomu piesaistīt pie minimālās algas un/ vai neapliekamā minimuma. Rosinām dienas likmi nenoteikt, savukārt gadā paredzēt vismaz 4 minimālās mēnešalgas.
Salīdzināms piemērs - Atbilstoši Iedzīvotāju ienākuma nodokļa likuma 9.panta 1.daļas 1.punktam IIN apliekamajā ienākumā netiek ietverti un ar nodokli neapliek ienākumi no maksātāja lauksaimnieciskās ražošanas un lauku tūrisma pakalpojumu sniegšanas, kā arī no sēņošanas, ogošanas, savvaļas ārstniecības augu un ziedu vākšanas vai nemedījamās sugas indivīda — parka vīngliemezis (Helix pomatia) — ieguves, ja tie nepārsniedz 3000 euro gadā; 9.panta 1.daļas 5.punktu izložu un azartspēļu laimesti, ja laimesta (tā vērtības) apmērs (to kopsumma) taksācijas gada laikā nepārsniedz 3000 euro; un citi 9.panta 1.daļas 20., 25., 27.punktos noteiktie ienākumi.
25., 26., 27. un 28. pants
Pantu tekstā izmantojams korekts termins “Starptautiskā sporta šķīrējtiesa”, atbilstoši 1. panta 16. punktā sniegtajai definīcijai.
33. panta 1. daļas 1. punkts
Šeit un turpmāk rosinām konkrētu valstu nosaukumus aizstāt ar atsauci uz attiecīgu, Saeimas vai Ministru kabineta apstiprinātu, sarakstu.
34. panta 3. daļa
Daļa saturiski un no regulējuma būtības viedokļa raugoties pārvietojama uz 33. pantu.
35. panta 1. daļa
Uzskatām tvērumu par pārāk plašu un saskatām pie 17. panta 1. daļas 5. punkta minētos trūkumus un riskus.
36. panta 2. daļa
Daļa papildināma ar jaunu punktu:
“8) saņemot atbalstu kā augstu sasniegumu sportistam pildīt šāda atbalsta saņemšanai noteiktos nosacījumus un no tiem izrietošos pienākumus kā pret valsti, tā tiešo atbalsta sniedzēju;”
Daļa papildināma, atbilstoši 1. panta 14. punkta b) apakšpunkta koriģētajai definīcijai, kā arī vispārējai augsto sasniegumu sporta būtībai un uzdevumiem.
- Sporta fonda likuma projektu;
- Ministru kabineta noteikumu projektu, kas nosaka augstu sasniegumu sportistu un komandu sagatavošanās un piedalīšanās Eiropas un pasaules čempionātu un Olimpisko spēļu atlases turnīros un finālsacensībās finansēšanas kārtību, tai skaitā sporta darba, organizatorisko pasākumu un tehnisko izdevumu sadaļās.
Tāpat norādām un lūdzam veikt sekojošas korekcijas un papildinājumus sekojošās likuma projekta sadaļās.
1. panta 1. punkts
Priekšlikums noteikt, ka sporta aģenti ir licencēti – attiecīgajā starptautiskajā sporta federācijā, nacionālajā federācijā vai, piemēram, Latvijas Sporta federāciju padomē (LSFP). Attiecīgi šo paredzēt arī definīcijā.
1. panta 3. punkta a) apakšpunkts
Nepieciešams skaidrāks sporta darbinieku gradācijas un kompetences regulējums. Rosinām kā paraugu izmantot Lietuvas Sporta likuma 19. un 20.pantu, kā arī Rīgas Stradiņa universitātes (RSU) jau iepriekš sniegtos priekšlikumus.
1. panta 3. punkta b) apakšpunkts
Definīcija nav korekta - eksistē sporta federācijas, kurās tiesneša kvalifikāciju neapliecina izdots sertifikāts, taču ir cita veida federācijas atzinums par kvalifikāciju. Turklāt, ne visi tiesneši vada sacensības. Piemēram, futbolā VAR tiesnesis, peldēšanā sacensību laikā strādā tiesneši, no kuriem liela daļa veic tehnisku darbu (seko līdzi, lai netiek pārkāpti noteikumi) un nekādi neiejaucas sacensību norisē/ vadībā.
1. panta 4. punkts
Šāda situācija attiecībā uz “sporta izglītības iestādēm, kurām nav juridiskās personas statusa” biedrību izveidē kopumā nav raksturīga (un nav atbalstāma). Iespējams, nepieciešams iesaistīto nozares pārstāvju saskaņots, saprātīgs risinājums.
1. panta 7. punkts
Komercsabiedrības darbības mērķis - peļņas gūšana - nav savietojams ar Eiropas sporta modelī paredzēto sporta kluba lomu.
Vienlaikus, ņemot vērā Latvijā pieņemto dažādu sporta klubu dibināšanas praksi, jāaplūko un jārod risinājums situācijām, kad sporta klubs var tikt izveidots arī kapitālsabiedrības formā, kas vairāk saistīta ar atbildības nošķiršanu, mantošanu un ieguldījuma aizsardzības jautājumu. Nepieciešama izvērstāka diskusija.
1. panta 14. punkts
b) apakšpunkts izsakāms sekojošā redakcijā, paredzot “augstu sasniegumu sportista” definīciju:
“b) augstu sasniegumu sportists — fiziskā persona, kas individuāli vai komandas sastāvā gatavojas sporta sacensībām un piedalās tajās ar mērķi sasniegt augstus sportiskos rezultātus, pārstāvot valsti un iedvesmojot, izglītojot un izklaidējot Latvijas sabiedrību;”
Definīcija un turpmākais, uz to balstītais, regulējums nepieciešams, jo šobrīd attiecināmie normatīvie akti nenosaka nedz augsto sasniegumu sportista jēdzienu, nedz pamatojumu un nosacījumus šādu sportistu atbalstīšanai no valsts budžeta un citiem līdzekļiem.
1. panta 14. punkts
c) apakšpunkts izsakāms sekojošā redakcijā, papildinot “profesionāla sportista” definīciju:
“c) profesionāls sportists — fiziskā persona, kas uz līguma pamata un par atlīdzību gatavojas sporta sacensībām un piedalās tajās, vai lielāko daļu savu ienākumu gūst no dalības sacensībās vai no sportista statusa izrietošu vai tieši saistītu reklāmas, mārketinga vai pielīdzināma rakstura pakalpojumu sniegšanas;”
Definīciju nepieciešams papildināt, jo mūsdienu apstākļos profesionālie sportisti bieži lielāko daļu no ienākumiem, kas izriet no viņu profesionālā sportista statusa un darbības, gūst nevis kā atlīdzību par gatavošanos un dalību sporta sacensībās, bet gan kā atlīdzību par reklāmas, mārketinga un citiem – hibrīdveida – pakalpojumiem, kurus sportists sniedz, izmantojot savu profesionālā sportista atpazīstamību.
1. panta 16. punkts
Punkts papildināms ar sekojošu definīciju:
“16) Starptautiskā sporta šķīrējtiesa – Starptautiskā sporta šķīrējtiesa (Court of Arbitration for Sport – angļu val.), kuras galvenā mītne atrodas Lozannā, Šveicē.”
Definīcija nepieciešama viennozīmīgai minētās šķīrējtiesas identificēšanai un divejādas tulkošanas izslēgšanai.
5. panta 7. daļa
Šis regulējums tika izmantots kā pagaidu risinājums faktiskajai situācijai, kuras ietvaros sporta skolas atradās sporta federāciju biedru vidū, it īpaši pirms reģionālās reformas. Iespējams, ka šai situācijai nepieciešams pie “sporta federācijas” definīcijas minētais permanentais risinājums.
6. panta 1. punkts
Punkts izsakāms papildinātā redakcijā:
“1) augstu sasniegumu sports - augsta līmeņa sportistu un valsts izlases komandu sagatavošanās, lai pārstāvētu valsti nacionālajās un starptautiskajās sporta sacensībās, ar mērķi sasniegt augstus sportiskos rezultātus, kā arī dalība šādās sacensībās, iedvesmojot, izglītojot un izklaidējot Latvijas sabiedrību;”
Redakcija papildināma, atbilstoši 1. panta 14. punkta b) apakšpunkta koriģētajai definīcijai.
Tāpat nepieciešama nozares vienprātība par augsto sasniegumu sporta vecuma robežām - no kura vecuma sākas augstu sasniegumu sports? Piemēram U-17 Jaunatnes Olimpiādē, savukārt BMX riteņbraukšanā valsts pārstāvniecība EČ un PČ sākas no 9 gadu vecuma.
6. panta 2. punkts
Punkts izsakāms papildinātā redakcijā:
“2) bērnu un jauniešu sports – regulāras fiziskās aktivitātes sporta nodarbībās, atbilstoši viņu fiziskajai sagatavotībai un interesēm un piedalīšanās sava vecuma kategorijai atbilstošās sporta sacensībās;”
Norma papildināma, lai novērstu gramatiskas iztulkošanas radītas kolīzijas (piemēram, diskusiju par sporta skolu nepieciešamību piedalīties sacensībās).
7. panta 2. daļas 1. punkts
Piedāvātais regulējums nesniedz skaidrību par “sporta speciālista” un “sporta trenera” terminu nošķīrumu. Vai būtiski mainīsies MK noteikumos Nr. 77, kas šobrīd paredz tikai treneru sertificēšanas kārtību, noteiktais?
7. panta 2. daļas 8. punkts un 9. punkts
Punkts izsakāms papildinātā redakcijā:
“8) augstu sasniegumu sportistu un komandu sagatavošanās un piedalīšanās Eiropas un pasaules čempionātu un Olimpisko spēļu atlases turnīros un finālsacensībās finansēšanas kārtību, tai skaitā sporta darba, organizatorisko pasākumu un tehnisko izdevumu sadaļās.”
Nepieciešams paredzēt vienotu sagatavošanās dalības atbalsta kārtību, tās ietvaros paredzot pielāgotus risinājumus sporta veidu tematiskajām grupām, vienlaikus atsakoties no šī brīža segmentētās un nekonsekventās pieejas šī jautājuma risināšanā.
9. punkts izslēdzams, jo, paredzot vienotu, atbilstoši pielāgotu atbalsta kārtību, šāds papildus sporta veidu disciplīnu nošķiršanas modelis vairs nav nepieciešams.
8. panta 2. daļas 3. punkts
Punkts izsakāms koriģētā redakcijā:
“3) īsteno un koordinē mērķtiecīgu starptautisko sadarbību sportā, kā arī koordinē Latvijas pārstāvību attiecīgajās starpvaldību un pārnacionālajās organizācijās;”
Ar “starptautiskajām sporta organizācijām” absolūtajā vairākumā gadījumu saprotot starptautisko privāttiesību subjektus, tādus, kā piemēram, starptautiskās sporta federācijas vai to asociācijas, jāsecina, ka IZM Latvijas pārstāvību tajās nekoordinē. Redakcija piemērota faktiskajai situācijai.
8. panta 2. daļas 4. punkta a) apakšpunkts
Punkts izsakāms koriģētā un papildinātā redakcijā:
“a) par olimpisko un paraolimpisko sporta veidu augstu sasniegumu sportistu un komandu sagatavošanu dalībai olimpiskajās un paraolimpiskās spēlēs, jaunatnes olimpiādēs un citās starptautiskās sporta sacensībās;”
Redakcija papildināma, atbilstoši 1. panta 14. punkta b) apakšpunkta koriģētajai definīcijai, kā arī vispārējai augsto sasniegumu sporta būtībai un uzdevumiem.
8. panta 2. daļas 4. punkta d) apakšpunkts
Priekšlikums šo kompetenci “iznest ārpus iekavām” jau Likuma tekstā, nosakot konkrētu organizāciju/ institūciju, kam šis pienākumu apjoms tiek deleģēts.
9. pants
Nosakot citu nozaru ministriju kompetenci, rosinām izvairīties no formulējuma “sadarbībā ar IZM”, kas faktiski nozīmē attiecīgā resora atbildības pilnīgu zudumu, jo tekstā nav noteikts šādas sadarbības apjoms, izpausmes un ieguldāmo resursu dalījums.
10. pants
Ņemot vērā rosinātos birokrātijas mazināšanas pasākumus, kā arī Eiropas Savienības institūciju ietvarā aktuālo nozaru funkcionālas pašregulācijas tendenci, nepieciešams konceptuāli izvērtēt jautājumu par pantā uzskaitīto funkciju centralizāciju publiskajā sektorā vai deleģējumu privātajam sektoram. Nepieciešams precīzāk skaidrot izmantojamā finansējuma izcelsmi.
12. panta 1. daļas 3. punkts
Nepieciešams plašāks šī regulējuma skaidrojums (anotācijā?) - uz kādām kapitālsabiedrībām šāds atbalsts tiktu attiecināts. Pilnībā atbalstām šādu regulējumu attiecībā uz, piemēram, Olimpiskajiem centriem, taču rosinām noteikt skaidrāku tvērumu.
14. pants
Rosinām šīs funkcijas deleģēšanu privātajam sektoram. Līdzšinējā pieredze ļauj secināt, ka privātais sektors daudz veiklāk un efektīvāk spēj risināt ar IT projektiem saistītos izaicinājumus.
15. panta 1. daļa
Aktuālajā redakcijā iekļautais termins “likumā noteiktās koordinējošās sporta organizācijas” šobrīd nav precīzi definēts un tādēļ iekļauj kā sporta federācijas, tā pašvaldības, kurām arī piemīt zināmas koordinējošās funkcijas.
Rosinām LNSP sastāvā iekļaut Sporta politikas pamatnostādņu sadaļā “Sporta politikas rīcības virzieni un uzdevumi” noteiktās iesaistītās sporta organizāciju apvienības:
- LOK;
- LPK;
- LSFP;
- LKSSA.
Tāpat nepieciešams paredzēt šajā daļā minēto, Latvijā organizējamo sporta pasākumu “uzsaukšanas” mehānismu - saskaņošanai vismaz 5 gadu periodam ar ikgadēju (iespējams – 2x gadā) aktualizāciju.
15. panta 2. daļa
Konsultēšanās sporta attīstības politikas izstrādē nenes nekādu tiesību slogu. Rosinām noteikt skaidrāku, strukturētāku LNSP iesaisti šajos procesos, kā arī pārskatīt spēkā esošā Sporta likuma 9. panta 3. daļas regulējumu un papildināt šo likumprojektu ar līdzīgu regulējumu, pārējās NSP funkcijas definējot MK noteikumos.
17. panta 1. daļas 1. punkts
Rosinām kritēriju “ ir izstrādāta sporta veida attīstības piecgades programma” nesaistīt ar sporta federācijas atzīšanas statusu, bet gan tiesībām pretendēt uz publisku līdzekļu saņemšanu. 5-gades programma kā atzīšanas (vai atzīšanas atsaukšanas) kritērijs rada būtiskus interpretācijas riskus, pieņemot attiecīgus lēmumus un pēcāk tos apstrīdot, pārsūdzot.
17. panta 1. daļas 3. punkts
Nosacījums “ne vairāk kā divus termiņus pēc kārtas” var radīt būtiskus izaicinājumus attiecībā uz kvalificēta personāla pieejamību. Rosinām šo iekļaut kā rekomendāciju.
17. panta 1. daļas 4. punkts
Rosinām rast permanentu risinājumu “sporta izglītības iestāžu, kurām nav juridiskās personas statusa” jautājumam.
17. panta 1. daļas 5. punkts
Saskatām šajā regulējumā būtiskus tiesvedības, administratīvā procesa ietvaros veicama izvērtējuma riskus un papildus birokrātisko noslodzi. Šo - reputācijas - jautājumu būtu jāspēj vērtēt pašiem federācijas biedriem vai plašākai sporta sabiedrībai. Tāpat pamattiesību ierobežojums iespējams tikai ar leģitīmu mērķi, kam jābūt samērīgam ar veikto ierobežojumu. Lūdzu skatīt https://www.satv.tiesa.gov.lv/runas-un-raksti/pamattiesibu-ierobezojuma-konstitucionalitates-izvertesana-satversmes-tiesas-prakse/
Ierobežojumā, kāds tas formulēts šobrīd, saskatām būtiskus satversmības riskus.
19. panta 2. daļa
Daļas pamatteksts izsakāms papildinātā redakcijā:
“(2) Biedrība "Latvijas Olimpiskā komiteja", sadarbojoties ar valsts un pašvaldību iestādēm, piesaistot gan privātos, gan publiskos finanšu līdzekļus, deleģēto valsts pārvaldes uzdevumu ietvaros īsteno šādas programmas:…”
Redakcija papildināma ņemot vērā nepieciešamību noteikt deleģēto valsts pārvaldes uzdevumu ietvaru (kam nepieciešama atsauce likumā), un saprotot, ka citas savas programmas LOK īsteno neatkarīgi no to normatīvās identifikācijas un deleģējuma esamības.
19. panta 3. daļa
Pants papildināms ar 3. daļu, kas skaidro 2. daļā noteikto programmu īstenošanas kārtību un piesaistāmos organizatoriskos resursus:
“(3) Biedrība “Latvijas Olimpiskā komiteja” šī panta otrajā daļā noteikto programmu īstenošanā var iesaistīt tās dibinātas vai ar to saistītas organizācijas, kuru darbības mērķi ir:
1) valsts labāko sportistu individuālajos olimpiskajos sporta veidos sagatavošanās dalībai olimpiskajās spēlēs, jaunatnes olimpiādēs un citās starptautiskajās sporta sacensībās, atbalstot augstu sasniegumu sportistus;
2) Latvijas Olimpiešu, izcilu bijušo sportistu un sporta darbinieku sociālā atbalsta nodrošināšana;
3) sporta infrastruktūras ilgtspējīga attīstība un sporta bāzu pieejamības veicināšana reģionos.”
22. pants
Rosinām ņemt vērā LOK un LBS jau iepriekš atbalstīto un Saeimas Sporta apakškomisijā iesniegto viedokli, saskaņā ar kuru par ar IIN neapliekamu ienākumu veidu būtu atzīstamas “sacensību organizatoru izmaksātas atbalsta funkciju izpildes kompensācijas par šo pienākumu veikšanai pienācīgi licencētas nepilngadīgas personas veiktu sacensību tiesneša vai sekretariāta dalībnieka funkciju izpildi Latvijā atzītas sporta veida federācijas sacensību kalendārā iekļautās sacensībās, ja tās nepārsniedz 3000 euro gadā.”
Šādu pat tvērumu - pienākumu veikšanai pienācīgi licencētas personas - lūdzam piemērot arī šeit (vienlaikus nenosakot arī nekādus vecuma ierobežojumus), lai bez nepieciešamības nesašaurinātu šo atbalsta funkciju veicēju loku.
Rekomendējams pieļaujamo apjomu piesaistīt pie minimālās algas un/ vai neapliekamā minimuma. Rosinām dienas likmi nenoteikt, savukārt gadā paredzēt vismaz 4 minimālās mēnešalgas.
Salīdzināms piemērs - Atbilstoši Iedzīvotāju ienākuma nodokļa likuma 9.panta 1.daļas 1.punktam IIN apliekamajā ienākumā netiek ietverti un ar nodokli neapliek ienākumi no maksātāja lauksaimnieciskās ražošanas un lauku tūrisma pakalpojumu sniegšanas, kā arī no sēņošanas, ogošanas, savvaļas ārstniecības augu un ziedu vākšanas vai nemedījamās sugas indivīda — parka vīngliemezis (Helix pomatia) — ieguves, ja tie nepārsniedz 3000 euro gadā; 9.panta 1.daļas 5.punktu izložu un azartspēļu laimesti, ja laimesta (tā vērtības) apmērs (to kopsumma) taksācijas gada laikā nepārsniedz 3000 euro; un citi 9.panta 1.daļas 20., 25., 27.punktos noteiktie ienākumi.
25., 26., 27. un 28. pants
Pantu tekstā izmantojams korekts termins “Starptautiskā sporta šķīrējtiesa”, atbilstoši 1. panta 16. punktā sniegtajai definīcijai.
33. panta 1. daļas 1. punkts
Šeit un turpmāk rosinām konkrētu valstu nosaukumus aizstāt ar atsauci uz attiecīgu, Saeimas vai Ministru kabineta apstiprinātu, sarakstu.
34. panta 3. daļa
Daļa saturiski un no regulējuma būtības viedokļa raugoties pārvietojama uz 33. pantu.
35. panta 1. daļa
Uzskatām tvērumu par pārāk plašu un saskatām pie 17. panta 1. daļas 5. punkta minētos trūkumus un riskus.
36. panta 2. daļa
Daļa papildināma ar jaunu punktu:
“8) saņemot atbalstu kā augstu sasniegumu sportistam pildīt šāda atbalsta saņemšanai noteiktos nosacījumus un no tiem izrietošos pienākumus kā pret valsti, tā tiešo atbalsta sniedzēju;”
Daļa papildināma, atbilstoši 1. panta 14. punkta b) apakšpunkta koriģētajai definīcijai, kā arī vispārējai augsto sasniegumu sporta būtībai un uzdevumiem.
07.04.2025. 20:57
Zane Gemze - Zane Gemze, biedrība "Peldēt droši"
Ņemot vērā vienu no Sporta likuma mērķiem, proti - nodrošinot ilgtspējīgu un drošu sporta vidi, lūdzu papildināt 7.panta, 2. punktu ar 14. apakšpunktu, izsakot to sekojošā redakcijā: “drošības noteikumus peldbaseiniem”, lai būtu deleģējums un varētu papildināt MK noteikumus Nr. 470 (28.07.2020.) “Higiēnas prasības baseina un pirts pakalpojumiem”, tos paplašinot un nosakot “Higiēnas un drošības prasības baseina un pirts pakalpojumiem”.
Pamatojums: ņemot vērā to, ka peldbaseins ir vide ar paaugstinātu bīstamību un dzīvības apdraudējuma riskiem, kā arī pēdējo gadu laikā notikušos slīkšanas un noslīkšanas gadījumus gan individuālo apmeklējumu laikā, gan organizēto peldētapmācības grupu laikā, ir jāparedz obligāta peldbaseinu uzraugu/glābēju klātbūtne publiskas pieejamības peldbaseinos, kuru platība ir lielāka par 6m platumā (3 peldceliņi) x 25m garumā, t.i. 150m2 lielā platībā. Līdz šim peldbaseinu uzraugu/glābēju klātbūtne ir peldbaseinu apsaimniekotāju brīva izvēle. Ieteikums ir saskaņā ar Pasaules Veselības organizācijas vadlīnijām, kas paredz, ka glābēju klātesamība ir būtisks nosacījums cilvēku drošībai ūdenī, tā ir viena no PVO ieteiktajām 5 intervencēm noslīkšanas mazināšanā. https://www.who.int/teams/social-determinants-of-health/safety-and-mobility/global-report-on-drowning-prevention 71. (59.), 99. (87.) lpp)
Minētajās vadlīnijās iekļauts arī Latvijas novērtējums 178.(166.) lapā. Šobrīd Latvija ieņem 1. vietu noslīkušo skaitā Eiropā uz 100tk iedzīvotāju ik gadu zaudējot vidēji 120 cilvēkus, tai skaitā vidēji 7 bērnus. Novērtējumā secināts, ka Latvija nacionālā līmenī īsteno tikai 4 no 10 ieteiktajām intervencēm. Glābēju klātbūtne publiskās peldēšanas vietās ir viena no 6, kas Latvijā netiek īstenota nacionālā līmenī.
Pamatojums: ņemot vērā to, ka peldbaseins ir vide ar paaugstinātu bīstamību un dzīvības apdraudējuma riskiem, kā arī pēdējo gadu laikā notikušos slīkšanas un noslīkšanas gadījumus gan individuālo apmeklējumu laikā, gan organizēto peldētapmācības grupu laikā, ir jāparedz obligāta peldbaseinu uzraugu/glābēju klātbūtne publiskas pieejamības peldbaseinos, kuru platība ir lielāka par 6m platumā (3 peldceliņi) x 25m garumā, t.i. 150m2 lielā platībā. Līdz šim peldbaseinu uzraugu/glābēju klātbūtne ir peldbaseinu apsaimniekotāju brīva izvēle. Ieteikums ir saskaņā ar Pasaules Veselības organizācijas vadlīnijām, kas paredz, ka glābēju klātesamība ir būtisks nosacījums cilvēku drošībai ūdenī, tā ir viena no PVO ieteiktajām 5 intervencēm noslīkšanas mazināšanā. https://www.who.int/teams/social-determinants-of-health/safety-and-mobility/global-report-on-drowning-prevention 71. (59.), 99. (87.) lpp)
Minētajās vadlīnijās iekļauts arī Latvijas novērtējums 178.(166.) lapā. Šobrīd Latvija ieņem 1. vietu noslīkušo skaitā Eiropā uz 100tk iedzīvotāju ik gadu zaudējot vidēji 120 cilvēkus, tai skaitā vidēji 7 bērnus. Novērtējumā secināts, ka Latvija nacionālā līmenī īsteno tikai 4 no 10 ieteiktajām intervencēm. Glābēju klātbūtne publiskās peldēšanas vietās ir viena no 6, kas Latvijā netiek īstenota nacionālā līmenī.
08.04.2025. 01:18
Latvijas Sporta deju federācija
9.pants Citu nozaru ministrijas kompetence
(6) Kultūras ministrija sadarbībā ar Izglītības un zinātnes ministriju īsteno ar Kultūras ministrijas pakļautībā esošo sporta speciālistu programmu saskaņošanu.
Sporta deju, Breikinga, Hip-Hopa u.c. speciālistu apmācība pēc akreditētām programmām notiek:
J.Vītola Mūzikas Akadēmijā, RPIVA, Latvijas Kultūras koledžā, bet sporta trenera sertifikāts tiek izsniegts tikai pēc RSU-LSPA
(6) Kultūras ministrija sadarbībā ar Izglītības un zinātnes ministriju īsteno ar Kultūras ministrijas pakļautībā esošo sporta speciālistu programmu saskaņošanu.
Sporta deju, Breikinga, Hip-Hopa u.c. speciālistu apmācība pēc akreditētām programmām notiek:
J.Vītola Mūzikas Akadēmijā, RPIVA, Latvijas Kultūras koledžā, bet sporta trenera sertifikāts tiek izsniegts tikai pēc RSU-LSPA
08.04.2025. 13:47
Ilvis Ābeļkalns
1. Pants.
( 7) sporta klubs — juridiska persona (tostarp nodibinājumi, komercsabiedrības), kurā apvienojušās fiziskās un juridiskās personas, lai īstenotu savas intereses noteiktā sporta veidā un veicinātu tā attīstību. Sporta klubi var apvienoties sporta federācijā.
Papildināt: […sporta klubs — juridiska persona (tostarp biedrības, nodibinājumi, komercsabiedrības),…]
15) sports — visu veidu individuālas vai organizētas fiziskas aktivitātes, kuras vērstas uz fiziskās un garīgās veselības saglabāšanu un uzlabošanu, vai rezultātu un panākumu sasniegšanu sporta sacensībās.
Papildināt: […..saglabāšanu un uzlabošanu, vai rezultātu un panākumu sasniegšanu sporta sacensībās atbilstoši savām spējām.]
5. Pants.
(4) Augstākās izglītības iestāde atbalsta sportu, veicina augstākās izglītības ieguves un sportista karjeras apvienošanu duālās karjeras ietvarā. Ierosinu lietot noteiktāku formulējumu.
Papildināt: […..Augstākās izglītības iestāde nodrošina studējošos un darbiniekus ar iespējām sportot, veicina augstākās izglītības ieguves un sportista karjeras apvienošanu duālās karjeras ietvarā
16.Pants.
(1) Sporta federācijas izveido ar mērķi vadīt un koordinēt darbu attiecīgajā sporta un parasporta veidā, pārstāvēt šo sporta veidu attiecīgajās starptautiskajās sporta organizācijās, ja šī federācija ir atzīta šajā likumā noteiktajā kārtībā. Sporta federācija var pārstāvēt vairākus sporta veidus. Vienā sporta veidā var atzīt tikai vienu sporta federāciju.
Papildināt: […Sporta federācijas izveido ar mērķi vadīt un koordinēt darbu attiecīgajā sporta un parasporta veidā, sporta jomā, pārstāvēt šo sporta veidu attiecīgajās starptautiskajās sporta organizācijās,….. ]
17.Pants.
(1) Sporta federācija tiek atzīta, ja tā atbilst šādiem kritērijiem:
1) sporta federācijas statūtos noteiktais darbības mērķis ir attiecīgā sporta veida attīstīšana, aizsargāšana un popularizēšana valstī, tostarp ir izstrādāta sporta veida attīstības piecgades programma;
Papildināt: […..sporta federācijas statūtos noteiktais darbības mērķis ir attiecīgā sporta veida, sporta jomas attīstīšana, aizsargāšana un popularizēšana valstī,
19. pants.
(2) Biedrība "Latvijas Olimpiskā komiteja", sadarbojoties ar valsts un pašvaldību iestādēm, piesaistot gan privātos, gan publiskos finanšu līdzekļus, īsteno šādas programmas: 1) olimpiskās izglītības programmu;
Papildinājums: […..1) olimpiskās izglītības programmu, sadarbībā ar biedrību Latvijas Olimpiskā akadēmiju.]
( 7) sporta klubs — juridiska persona (tostarp nodibinājumi, komercsabiedrības), kurā apvienojušās fiziskās un juridiskās personas, lai īstenotu savas intereses noteiktā sporta veidā un veicinātu tā attīstību. Sporta klubi var apvienoties sporta federācijā.
Papildināt: […sporta klubs — juridiska persona (tostarp biedrības, nodibinājumi, komercsabiedrības),…]
15) sports — visu veidu individuālas vai organizētas fiziskas aktivitātes, kuras vērstas uz fiziskās un garīgās veselības saglabāšanu un uzlabošanu, vai rezultātu un panākumu sasniegšanu sporta sacensībās.
Papildināt: […..saglabāšanu un uzlabošanu, vai rezultātu un panākumu sasniegšanu sporta sacensībās atbilstoši savām spējām.]
5. Pants.
(4) Augstākās izglītības iestāde atbalsta sportu, veicina augstākās izglītības ieguves un sportista karjeras apvienošanu duālās karjeras ietvarā. Ierosinu lietot noteiktāku formulējumu.
Papildināt: […..Augstākās izglītības iestāde nodrošina studējošos un darbiniekus ar iespējām sportot, veicina augstākās izglītības ieguves un sportista karjeras apvienošanu duālās karjeras ietvarā
16.Pants.
(1) Sporta federācijas izveido ar mērķi vadīt un koordinēt darbu attiecīgajā sporta un parasporta veidā, pārstāvēt šo sporta veidu attiecīgajās starptautiskajās sporta organizācijās, ja šī federācija ir atzīta šajā likumā noteiktajā kārtībā. Sporta federācija var pārstāvēt vairākus sporta veidus. Vienā sporta veidā var atzīt tikai vienu sporta federāciju.
Papildināt: […Sporta federācijas izveido ar mērķi vadīt un koordinēt darbu attiecīgajā sporta un parasporta veidā, sporta jomā, pārstāvēt šo sporta veidu attiecīgajās starptautiskajās sporta organizācijās,….. ]
17.Pants.
(1) Sporta federācija tiek atzīta, ja tā atbilst šādiem kritērijiem:
1) sporta federācijas statūtos noteiktais darbības mērķis ir attiecīgā sporta veida attīstīšana, aizsargāšana un popularizēšana valstī, tostarp ir izstrādāta sporta veida attīstības piecgades programma;
Papildināt: […..sporta federācijas statūtos noteiktais darbības mērķis ir attiecīgā sporta veida, sporta jomas attīstīšana, aizsargāšana un popularizēšana valstī,
19. pants.
(2) Biedrība "Latvijas Olimpiskā komiteja", sadarbojoties ar valsts un pašvaldību iestādēm, piesaistot gan privātos, gan publiskos finanšu līdzekļus, īsteno šādas programmas: 1) olimpiskās izglītības programmu;
Papildinājums: […..1) olimpiskās izglītības programmu, sadarbībā ar biedrību Latvijas Olimpiskā akadēmiju.]
08.04.2025. 15:21
Dita Migala - Latvijas Vieglatlētikas savienība
Priekšlikums veikt izmaiņas Sporta likums 22.panta 2.punktā, aizstājot vārdu “un” ar “vai”, ļaujot saņemt atlīdzību brīvprātīgajiem tiesnešiem, kuriem nav attiecīgā sporta veida sporta trenera vai sporta tiesneša sertifikāta vai nav iegūta profesionālās ievirzes sporta izglītība iestādē, jo bieži vien šie brīvprātīgie veic darbus sacensību laikā, kuri neprasa īpašu kvalifikāciju vai zināšanas, vai arī nav vēl paspējuši iegūt kādu no kvalifikācijām, bet gūst savu pirmo pieredzi. Vieglatlētikā vienās sacensībās nepieciešami 50 - 70 tiesneši, līdz ar to ir svarīgi, lai varam iesaistīt un norēķināties ar pēc iespējas lielāku potenciālo brīvprātīgo tiesnešu skaitu, it īpaši jauniešu vecumā.
Igaunijas Sporta likuma piemērā arī atsevišķi tiek izdalīta kategorija brīvprātīgajiem līdz 20 gadu vecumam.
Jaunā redakcija:
(2) Izdevumi, kas saistīti ar brīvprātīgo sporta tiesnešu darbu, atlīdzināmi personai:
1) kurai ir attiecīgā sporta veida sporta trenera vai sporta tiesneša sertifikāts vai ir iegūta profesionālās ievirzes sporta izglītība akreditētā profesionālās ievirzes sporta izglītības iestādē VAI ir jaunāka par 20 gadiem;
(..)
Igaunijas piemērs:
(2) Expenses relating to the activity of volunteer referees provided for in this section shall be reimbursed to a
person who:
1) has been evaluated by a sports federation or is less than 20 years of age;
Igaunijas Sporta likuma piemērā arī atsevišķi tiek izdalīta kategorija brīvprātīgajiem līdz 20 gadu vecumam.
Jaunā redakcija:
(2) Izdevumi, kas saistīti ar brīvprātīgo sporta tiesnešu darbu, atlīdzināmi personai:
1) kurai ir attiecīgā sporta veida sporta trenera vai sporta tiesneša sertifikāts vai ir iegūta profesionālās ievirzes sporta izglītība akreditētā profesionālās ievirzes sporta izglītības iestādē VAI ir jaunāka par 20 gadiem;
(..)
Igaunijas piemērs:
(2) Expenses relating to the activity of volunteer referees provided for in this section shall be reimbursed to a
person who:
1) has been evaluated by a sports federation or is less than 20 years of age;
08.04.2025. 16:23
Kristaps Mauriņš - Latvijas Kamaniņu sporta federācija
16. pants. Sporta federācijas
(2) Latvijā atzītā sporta federācija:
2) īsteno metodisko darbu attiecīgajā sporta veidā, nodrošinot metodisko atbalstu un sporta speciālistu profesionālo pilnveidi profesionālās ievirzes sporta izglītības iestādēm un izglītības iestādēm, kas īsteno sporta interešu izglītības programmas attiecīgajā sporta veidā;
3) ievērojot valsts profesionālās ievirzes izglītības standartu sportā, koordinē profesionālās ievirzes sporta veida izglītības un sporta interešu izglītības paraugprogrammas izstrādi, tās apstiprina un publicē attiecīgās sporta federācijas tīmekļvietnē. Minētās paraugprogrammas ir saistošas profesionālās ievirzes sporta izglītības iestādēm, izglītības iestādēm, sporta klubiem un sporta organizācijām, kas īsteno sporta interešu izglītības programmas attiecīgajā sporta veidā.
Priekšlikums:
Ņemot vēra, ka federācijām jau tagad trūkst administratīvas kapacitātes visu prasību izpildei, un ir federācijas, kurās nav neviena algota darbinieka, bet profesionāla un kvalitatīva izglītības programmu izstrāde un metodiskais darbs prasa specifiskas zināšanas ne tikai konkrētajā sporta veidā, bet arī pedagoģijā un metodoloģijā. Šādi speciālisti tiek no valsts sporta budžeta apmaksāti lielā daļā sporta skolu, kas arī izstrādā mācību programmas. Pārliekot šos pienākumus federācijām, tam vajadzētu paredzēt arī speciālistu piesaistei nepieciešamos līdzekļus.
22. pants.
Brīvprātīgo sporta tiesnešu darbs
(1) Sporta organizācijai un sporta izglītības iestādei ir tiesības segt ar brīvprātīgo sporta tiesneša darbu saistītos izdevumus līdz 20 euro dienā, lai atlīdzinātu ar brīvprātīgo sporta tiesneša darbu saistītos izdevumus sacensībās, kas iekļautas Latvijā atzītās sporta federācijas sacensību kalendārā un publicētas attiecīgās sporta federācijas tīmekļvietnē.
Priekšlikums:
Nav saprātīgi likumā noteikt konkrētas summas - vai nu tas tiek piesaistīts minimālajai stundas likmei vai neapliekamajiem ienākumiem gadā, saskaņā ar likumu “Par iedzīvotāju ienākuma nodokli”.
(2) Izdevumi, kas saistīti ar brīvprātīgo sporta tiesnešu darbu, atlīdzināmi personai:
1) kurai ir attiecīgā sporta veida sporta trenera vai sporta tiesneša sertifikāts vai ir iegūta profesionālās ievirzes sporta izglītība akreditētā profesionālās ievirzes sporta izglītības iestādē un ir jaunāka par 20 gadiem;
Iebildums:
Iebilstam pret vecuma ierobežojumu 20 gadi, jo ir sporta veidi, kuros profesionālās ievirzes izglītība tiek iegūta līdz 23 gadu vecumam. Piedāvājam aizstāt 20 gadus ar 23 gadiem.
(2) Latvijā atzītā sporta federācija:
2) īsteno metodisko darbu attiecīgajā sporta veidā, nodrošinot metodisko atbalstu un sporta speciālistu profesionālo pilnveidi profesionālās ievirzes sporta izglītības iestādēm un izglītības iestādēm, kas īsteno sporta interešu izglītības programmas attiecīgajā sporta veidā;
3) ievērojot valsts profesionālās ievirzes izglītības standartu sportā, koordinē profesionālās ievirzes sporta veida izglītības un sporta interešu izglītības paraugprogrammas izstrādi, tās apstiprina un publicē attiecīgās sporta federācijas tīmekļvietnē. Minētās paraugprogrammas ir saistošas profesionālās ievirzes sporta izglītības iestādēm, izglītības iestādēm, sporta klubiem un sporta organizācijām, kas īsteno sporta interešu izglītības programmas attiecīgajā sporta veidā.
Priekšlikums:
Ņemot vēra, ka federācijām jau tagad trūkst administratīvas kapacitātes visu prasību izpildei, un ir federācijas, kurās nav neviena algota darbinieka, bet profesionāla un kvalitatīva izglītības programmu izstrāde un metodiskais darbs prasa specifiskas zināšanas ne tikai konkrētajā sporta veidā, bet arī pedagoģijā un metodoloģijā. Šādi speciālisti tiek no valsts sporta budžeta apmaksāti lielā daļā sporta skolu, kas arī izstrādā mācību programmas. Pārliekot šos pienākumus federācijām, tam vajadzētu paredzēt arī speciālistu piesaistei nepieciešamos līdzekļus.
22. pants.
Brīvprātīgo sporta tiesnešu darbs
(1) Sporta organizācijai un sporta izglītības iestādei ir tiesības segt ar brīvprātīgo sporta tiesneša darbu saistītos izdevumus līdz 20 euro dienā, lai atlīdzinātu ar brīvprātīgo sporta tiesneša darbu saistītos izdevumus sacensībās, kas iekļautas Latvijā atzītās sporta federācijas sacensību kalendārā un publicētas attiecīgās sporta federācijas tīmekļvietnē.
Priekšlikums:
Nav saprātīgi likumā noteikt konkrētas summas - vai nu tas tiek piesaistīts minimālajai stundas likmei vai neapliekamajiem ienākumiem gadā, saskaņā ar likumu “Par iedzīvotāju ienākuma nodokli”.
(2) Izdevumi, kas saistīti ar brīvprātīgo sporta tiesnešu darbu, atlīdzināmi personai:
1) kurai ir attiecīgā sporta veida sporta trenera vai sporta tiesneša sertifikāts vai ir iegūta profesionālās ievirzes sporta izglītība akreditētā profesionālās ievirzes sporta izglītības iestādē un ir jaunāka par 20 gadiem;
Iebildums:
Iebilstam pret vecuma ierobežojumu 20 gadi, jo ir sporta veidi, kuros profesionālās ievirzes izglītība tiek iegūta līdz 23 gadu vecumam. Piedāvājam aizstāt 20 gadus ar 23 gadiem.
08.04.2025. 19:58
Kaspars Zvaigzne - Latvijas Makšķernieku biedrība
Vēlamies iesniegt trīs priekšlikumus:
1) 7.panta, 2.punkta 11.apakšpunkts paredz noteikt kārtību kādā licencējamas trases un tiesneši attiecīgajā sporta veidā. Pietiekošam skaitam sporta viedu nepieciešams licencēt sacensību norises vietu kas nav trase.
Priekšlikums 7.panta, 2.punkta 11.apakšpunktu izteikt šādā redakcijā:
“11) licencēšanas prasības un kārtību, kādā licencējama sacensību norises vieta un tiesneši attiecīgajā sporta veidā;”
2) 16.panta 2.punkta 4. apakšpunkts definē Valsts sacensības un 5. apakšpunkts nosaka saskaņot nacionālās simbolikas un valsts tēla izmantošanu starptautiskajās sporta sacensībās. Sporta sacensības kuras paredzētas labākā sporta veida sportista vai komandas noteikšanai reģionā un kuras atbilst tautas sporta virzienam, arī nepieciešams nodrošināt likuma projektā paredzēto sporta pamatprincipu ievērošanu. Kā arī nepieciešams nodrošināt atbilstošu nacionālās, novada simbolikas un valsts tēla izmantošanu vismaz valsts un reģiona sacensībās.
Priekšlikums 16.panta 2.punkta 4. apakšpunktu papildināt ar 5.apakšpunktu, mainīt numerāciju un 6.apakšpunktu izteikt šādi:
“(5) Reģiona sacensības ir Latvijā atzītās sporta federācijas sacensību kalendārā iekļautās un organizētās sacensības, reģiona (Rīga, Zemgale, Vidzeme, Latgale un Kurzeme) čempionāti un kausa izcīņas jauniešiem, junioriem un pieaugušajiem, kas paredzētas labākā sporta veida sportista vai komandas noteikšanai reģionā.
(6) Nacionālās, novada simbolikas un valsts tēla izmantošanu sporta sacensībās sporta klubs, sportists vai sporta komanda saskaņo ar attiecīgo sporta federāciju.”
3) 30.panta 5. punkts un 6.punkts attiecas uz autosportu, motosportu un ūdens motosportu. Tie nav vienīgie sporta veidi kuros sacensībām nepieciešama īpaši droša vide un atbilstoša tiesnešu kvalifikācija kuru var un kura būtu jānodrošina federācijām.
Priekšlikums 30.pantu papildināt ar diviem punktiem:
“(7) Valsts un reģiona sporta sacensības atļauts rīkot tikai licencētā sporta sacensību norises vietā un attiecīgā sporta veidā licencēta atbilstošas kategorijas galvenā tiesneša vadībā.
(8) Valsts un reģiona sacensību norises vietas un sporta tiesnešus licencē attiecīgā sporta veida Latvijā atzīta sporta federācija.”
1) 7.panta, 2.punkta 11.apakšpunkts paredz noteikt kārtību kādā licencējamas trases un tiesneši attiecīgajā sporta veidā. Pietiekošam skaitam sporta viedu nepieciešams licencēt sacensību norises vietu kas nav trase.
Priekšlikums 7.panta, 2.punkta 11.apakšpunktu izteikt šādā redakcijā:
“11) licencēšanas prasības un kārtību, kādā licencējama sacensību norises vieta un tiesneši attiecīgajā sporta veidā;”
2) 16.panta 2.punkta 4. apakšpunkts definē Valsts sacensības un 5. apakšpunkts nosaka saskaņot nacionālās simbolikas un valsts tēla izmantošanu starptautiskajās sporta sacensībās. Sporta sacensības kuras paredzētas labākā sporta veida sportista vai komandas noteikšanai reģionā un kuras atbilst tautas sporta virzienam, arī nepieciešams nodrošināt likuma projektā paredzēto sporta pamatprincipu ievērošanu. Kā arī nepieciešams nodrošināt atbilstošu nacionālās, novada simbolikas un valsts tēla izmantošanu vismaz valsts un reģiona sacensībās.
Priekšlikums 16.panta 2.punkta 4. apakšpunktu papildināt ar 5.apakšpunktu, mainīt numerāciju un 6.apakšpunktu izteikt šādi:
“(5) Reģiona sacensības ir Latvijā atzītās sporta federācijas sacensību kalendārā iekļautās un organizētās sacensības, reģiona (Rīga, Zemgale, Vidzeme, Latgale un Kurzeme) čempionāti un kausa izcīņas jauniešiem, junioriem un pieaugušajiem, kas paredzētas labākā sporta veida sportista vai komandas noteikšanai reģionā.
(6) Nacionālās, novada simbolikas un valsts tēla izmantošanu sporta sacensībās sporta klubs, sportists vai sporta komanda saskaņo ar attiecīgo sporta federāciju.”
3) 30.panta 5. punkts un 6.punkts attiecas uz autosportu, motosportu un ūdens motosportu. Tie nav vienīgie sporta veidi kuros sacensībām nepieciešama īpaši droša vide un atbilstoša tiesnešu kvalifikācija kuru var un kura būtu jānodrošina federācijām.
Priekšlikums 30.pantu papildināt ar diviem punktiem:
“(7) Valsts un reģiona sporta sacensības atļauts rīkot tikai licencētā sporta sacensību norises vietā un attiecīgā sporta veidā licencēta atbilstošas kategorijas galvenā tiesneša vadībā.
(8) Valsts un reģiona sacensību norises vietas un sporta tiesnešus licencē attiecīgā sporta veida Latvijā atzīta sporta federācija.”
08.04.2025. 20:39
Aivis Tints - Liepājas sporta pārvalde
6.pants. Sporta virzieni
Lai noteiktu sportistu izaugsmes un attīstības rādītājus, identificētu sporta prioritātes, nodrošinot sporta nozares attīstību un finansēšanu, veicinot pieejamību fiziskām aktivitātēm, sporta virzienus iedala šādi:
2) bērnu un jauniešu sports – regulāras fiziskās aktivitātes sporta nodarbībās atbilstoši viņu fiziskajai sagatavotībai un interesēm, veicinot sportiskos sasniegumus
Priekšlikums.
Būtu nepieciešams precizēt mērķa skaidrojumu attiecīgajai mērķa grupai atbilstoši 6. pantā ietvertajam aprakstam pārējos virzienos.
Piedāvātā redakcija:
2) bērnu un jauniešu sports - regulāras fiziskās aktivitātes sporta nodarbībās, atbilstoši viņu fiziskajai sagatavotībai un interesēm, nodrošinot bērnu un jauniešu fiziskās un garīgās veselības uzlabošanu un attīstību, veidojot izpratni par aktīvu, veselīgu dzīvesveidu un sporta sacensībām.
Likumprojektā nekur nav atrunāts E-sports.
8.pants. Izglītības un zinātnes ministrijas kompetence sporta jomā
(2) Izglītības un zinātnes ministrija sporta jomā:
4. var slēgt deleģēšanas un līdzdarbības līgumus Valsts pārvaldes iekārtas likumā noteiktajā kārtībā ar privāto vai publisko tiesību subjektu:
b) par atsevišķu valsts atbalsta pasākumu īstenošanu sporta un parasporta veterāniem
9.pants. Citu nozaru ministriju kompetence sporta jomā
3)Labklājības ministrija sadarbībā ar Izglītības un zinātnes ministriju:
2) izstrādā programmu Latvijas sporta veterānu atbalstam un nodrošina minētās programmas īstenošanu, ņemot vērā Latvijas Nacionālās sporta padomes atzinumu.
Priekšlikums.
Vēršam uzmanību, ka 6. pantā Sporta virzieni nav atrunāts “veterānu sports”. Nepieciešams papildināt 6. pantu ar “veterānu sports” definējumu vai papildināt 6.panta 6) punktu: tautas sports - fiziskās aktivitātes vai sporta sacensības bez vecuma ierobežojuma (t.sk. veterānu sports) ar mērķi veicināt, nostiprināt un uzlabot veselības stāvokli, sekmēt aktīvu brīvā laika pavadīšanu un sociālo attiecību veidošanu.
8.pants. Citu nozaru ministriju kompetence sporta jomā
(3) Labklājības ministrija sadarbībā ar Izglītības un zinātnes ministriju:
1) sadarbojas ar biedrību "Latvijas Paralimpiskā komiteja" un atbalsta tās izstrādātās programmas, veicina sportistu ar invaliditāti nodarbošanos ar fiziskām aktivitātēm un atbalsta sagatavošanos sporta sacensībām, kā ar nodrošina sportistu ar invaliditāti aprūpes programmu īstenošanu;
2) izstrādā programmu Latvijas sporta veterānu atbalstam un nodrošina minētās programmas īstenošanu, ņemot vērā Latvijas Nacionālās sporta padomes atzinumu.
Priekšlikums.
Ieteikums šo nozaru ministriju sadarbību paplašināt arī bērnu un jauniešu sporta virzienā.
Priekšlikums papildināt sekojošā redakcijā:
3) veicina informācijas apmaiņu par sociālās atstumtības riskam pakļauto bērnu un jauniešu iesaisti sportā;
12.pants. Pašvaldību kompetence sporta jomā
(1) Pašvaldības, veicinot veselīgu dzīvesveidu, izstrādā sporta attīstības stratēģiju savā administratīvajā teritorijā, kā arī ir tiesīgas:
1) noteikt par sportu atbildīgo darbinieku vai institūciju;
2) būvēt, uzturēt un attīstīt pašvaldību sporta bāzes, nodrošinot to pieejamību parasportistiem, t.sk. piešķirt finansējumu kapitālsabiedrībām, un nodrošināt tās ar nepieciešamo aprīkojumu;
3) sekmēt un finansiāli atbalstīt sporta organizāciju, tajā skaitā sporta klubu veidošanos un darbību;
4) atbalstīt sporta speciālistu un citu sporta darbinieku tālākizglītību;
5) finansēt sporta sacensības, sniegt atbalstu sporta pasākumu organizēšanai, organizēt un koordinēt sporta sacensību un veselību veicinošu pasākumu norisi un atbalstīt pašvaldības labākos sportistus, kā arī sporta veterānu treniņu un sacensību iespējas dalībai nozīmīgās valsts un starptautiskās sacensībās;
6) finansēt licencētas sporta izglītības programmas un sporta pasākumus, ko īsteno to administratīvajā teritorijā esošie sporta klubi;
7) atbalstīt un finansēt bērnu un jauniešu izglītošanos sporta izglītības iestādēs;
8) atbalstīt sporta veterānus.
Iebildums
Iebilstam pret likumā noteikto pienākumu pašvaldībām pilnībā finansēt pirmās daļas 5. un 6. punktā noteiktos pasākumus. Jau šobrīd daudzām pašvaldībām ir grūtības finansēt visu autonomu funkciju izpildi, tāpēc nenodrošinot valsts budžeta līdzfinansējumu, iebilstam pret šādām normām likumā.
Aicinām:
5. un 6. punktā vārdu “finansēt” aizstāt ar vārdu “līdzfinansēt”;
svītrot 5.punktā vārdus “veterānu treniņu un sacensību iespējas dalībai nozīmīgās valsts un starptautiskās sacensībās”.
33. pants. Aizliegums piedalīties sporta sacensībās
(1) Latvijas Republikā reģistrētām juridisko personu veidotām sporta spēļu komandām ir aizliegts piedalīties:
1) Krievijas Federācijas un Baltkrievijas Republikas nacionālajos čempionātos un nacionālo kausu izcīņās;
2) sporta sacensībās tādās komandu sporta spēļu starptautiskajās līgās, kur vairāk nekā puse dalībnieku ir komandas no Krievijas Federācijas vai Baltkrievijas Republikas.
(2) Sportistiem un sporta darbiniekiem ir aizliegts piedalīties sporta sacensībās, kas norisinās Krievijas Federācijā un Baltkrievijas Republikā.
(3) Sportistus un sporta darbiniekus, kuri neievēro šā panta otrajā daļā noteikto aizliegumu, nedrīkst iekļaut Latvijas valsts izlases sastāvā, kā arī sporta treniņu un sacensību izdevumu segšanai viņi nedrīkst saņemt valsts vai pašvaldības budžeta līdzekļus.
Priekšlikums.
Netiek pieminēti individuālo sporta veidu pārstāvji, tādēļ ieteikums ir papildināt:
(1) Latvijas Republikā reģistrētām juridisko personu veidotām sporta spēļu komandām un individuālo sporta veidu sportistiem ir aizliegts piedalīties:
1) Krievijas Federācijas un Baltkrievijas Republikas nacionālajos čempionātos un nacionālo kausu izcīņās;
2) sporta sacensībās tādās komandu sporta spēļu starptautiskajās līgās, kur vairāk nekā puse dalībnieku ir komandas no Krievijas Federācijas vai Baltkrievijas Republikas.
(2) Sportistiem un sporta darbiniekiem ir aizliegts piedalīties sporta sacensībās, kas norisinās Krievijas Federācijā un Baltkrievijas Republikā.
(3) Sportistus un sporta darbiniekus, kuri neievēro šā panta otrajā daļā noteikto aizliegumu, nedrīkst iekļaut Latvijas valsts izlases sastāvā, kā arī sporta treniņu un sacensību izdevumu segšanai viņi nedrīkst saņemt valsts vai pašvaldības budžeta līdzekļus.
34. pants. Aizliegums organizēt sporta sacensības
(1) Latvijas Republikā ir aizliegts organizēt šādas sporta spēļu komandu sporta sacensības:
1) Krievijas Federācijas un Baltkrievijas Republikas nacionālos čempionātus un nacionālo kausu izcīņas;
2)
sporta sacensības tādās komandu sporta spēļu starptautiskajās līgās, kur vairāk nekā puse dalībnieku ir komandas no Krievijas Federācijas vai Baltkrievijas Republikas.
(2) Latvijas Republikā ir aizliegts organizēt komandu sporta spēļu valsts izlases (pieaugušo, jauniešu un junioru) (turpmāk šajā pantā — valsts izlase) sacensības, kurās piedalās Krievijas Federācijas vai Baltkrievijas Republikas valsts izlases zem sava karoga vai neitrālā statusā.
(3) Latvijas Republikas komandu sporta spēļu valsts izlasēm aizliegts spēlēt pret Krievijas Federācijas vai Baltkrievijas Republikas valsts izlasēm, ja tās piedalās sacensībās zem sava karoga vai neitrālā statusā.
Priekšlikums.
*Krievijas republiku un Baltkrievijas republiku utt. aizstāt ar Agresorvalstis.
*Netiek pieminēti individuālo sporta veidu pārstāvji, tādēļ ieteikums ir papildināt:
(1) Latvijas Republikā ir aizliegts organizēt šādas sporta spēļu komandu un individuālo sporta veidu sporta sacensības.
(2) Latvijas Republikā ir aizliegts organizēt komandu sporta spēļu un individuālo sporta veidu valsts izlases (pieaugušo, jauniešu un junioru) (turpmāk šajā pantā — valsts izlase) sacensības, kurās piedalās Krievijas Federācijas vai Baltkrievijas Republikas valsts izlases zem sava karoga vai neitrālā statusā.
(3) Latvijas Republikas komandu sporta spēļu un individuālo sporta veidu valsts izlasēm aizliegts spēlēt pret Krievijas Federācijas vai Baltkrievijas Republikas valsts izlasēm, ja tās piedalās sacensībās zem sava karoga vai neitrālā statusā.
37. pants. Sporta darbinieka, sporta aģenta tiesības un pienākumi.
Priekšlikums.
Ieteikums papildināt ar punktu:
(5) Sporta darbiniekiem ir pienākums veicināt sadarbību ar veselības un sporta jomas pētniekiem, pētniecības organizācijām, kuri ievēro Zinātniskās darbības likumu, un sportistu, lai veicinātu sportiskos sasniegumus vai pilnveidotu sporta treniņu (nodarbību) vai izglītojošo vai metodisko darbu sporta jomā balstoties pētniecībā.
Šobrīd VPP “Sports” pētnieki norāda, ka treneru un sporta organizāciju iesaiste ir neliela un nav izpratne par pētniecības nozīmi sportā.
Lai noteiktu sportistu izaugsmes un attīstības rādītājus, identificētu sporta prioritātes, nodrošinot sporta nozares attīstību un finansēšanu, veicinot pieejamību fiziskām aktivitātēm, sporta virzienus iedala šādi:
2) bērnu un jauniešu sports – regulāras fiziskās aktivitātes sporta nodarbībās atbilstoši viņu fiziskajai sagatavotībai un interesēm, veicinot sportiskos sasniegumus
Priekšlikums.
Būtu nepieciešams precizēt mērķa skaidrojumu attiecīgajai mērķa grupai atbilstoši 6. pantā ietvertajam aprakstam pārējos virzienos.
Piedāvātā redakcija:
2) bērnu un jauniešu sports - regulāras fiziskās aktivitātes sporta nodarbībās, atbilstoši viņu fiziskajai sagatavotībai un interesēm, nodrošinot bērnu un jauniešu fiziskās un garīgās veselības uzlabošanu un attīstību, veidojot izpratni par aktīvu, veselīgu dzīvesveidu un sporta sacensībām.
Likumprojektā nekur nav atrunāts E-sports.
8.pants. Izglītības un zinātnes ministrijas kompetence sporta jomā
(2) Izglītības un zinātnes ministrija sporta jomā:
4. var slēgt deleģēšanas un līdzdarbības līgumus Valsts pārvaldes iekārtas likumā noteiktajā kārtībā ar privāto vai publisko tiesību subjektu:
b) par atsevišķu valsts atbalsta pasākumu īstenošanu sporta un parasporta veterāniem
9.pants. Citu nozaru ministriju kompetence sporta jomā
3)Labklājības ministrija sadarbībā ar Izglītības un zinātnes ministriju:
2) izstrādā programmu Latvijas sporta veterānu atbalstam un nodrošina minētās programmas īstenošanu, ņemot vērā Latvijas Nacionālās sporta padomes atzinumu.
Priekšlikums.
Vēršam uzmanību, ka 6. pantā Sporta virzieni nav atrunāts “veterānu sports”. Nepieciešams papildināt 6. pantu ar “veterānu sports” definējumu vai papildināt 6.panta 6) punktu: tautas sports - fiziskās aktivitātes vai sporta sacensības bez vecuma ierobežojuma (t.sk. veterānu sports) ar mērķi veicināt, nostiprināt un uzlabot veselības stāvokli, sekmēt aktīvu brīvā laika pavadīšanu un sociālo attiecību veidošanu.
8.pants. Citu nozaru ministriju kompetence sporta jomā
(3) Labklājības ministrija sadarbībā ar Izglītības un zinātnes ministriju:
1) sadarbojas ar biedrību "Latvijas Paralimpiskā komiteja" un atbalsta tās izstrādātās programmas, veicina sportistu ar invaliditāti nodarbošanos ar fiziskām aktivitātēm un atbalsta sagatavošanos sporta sacensībām, kā ar nodrošina sportistu ar invaliditāti aprūpes programmu īstenošanu;
2) izstrādā programmu Latvijas sporta veterānu atbalstam un nodrošina minētās programmas īstenošanu, ņemot vērā Latvijas Nacionālās sporta padomes atzinumu.
Priekšlikums.
Ieteikums šo nozaru ministriju sadarbību paplašināt arī bērnu un jauniešu sporta virzienā.
Priekšlikums papildināt sekojošā redakcijā:
3) veicina informācijas apmaiņu par sociālās atstumtības riskam pakļauto bērnu un jauniešu iesaisti sportā;
12.pants. Pašvaldību kompetence sporta jomā
(1) Pašvaldības, veicinot veselīgu dzīvesveidu, izstrādā sporta attīstības stratēģiju savā administratīvajā teritorijā, kā arī ir tiesīgas:
1) noteikt par sportu atbildīgo darbinieku vai institūciju;
2) būvēt, uzturēt un attīstīt pašvaldību sporta bāzes, nodrošinot to pieejamību parasportistiem, t.sk. piešķirt finansējumu kapitālsabiedrībām, un nodrošināt tās ar nepieciešamo aprīkojumu;
3) sekmēt un finansiāli atbalstīt sporta organizāciju, tajā skaitā sporta klubu veidošanos un darbību;
4) atbalstīt sporta speciālistu un citu sporta darbinieku tālākizglītību;
5) finansēt sporta sacensības, sniegt atbalstu sporta pasākumu organizēšanai, organizēt un koordinēt sporta sacensību un veselību veicinošu pasākumu norisi un atbalstīt pašvaldības labākos sportistus, kā arī sporta veterānu treniņu un sacensību iespējas dalībai nozīmīgās valsts un starptautiskās sacensībās;
6) finansēt licencētas sporta izglītības programmas un sporta pasākumus, ko īsteno to administratīvajā teritorijā esošie sporta klubi;
7) atbalstīt un finansēt bērnu un jauniešu izglītošanos sporta izglītības iestādēs;
8) atbalstīt sporta veterānus.
Iebildums
Iebilstam pret likumā noteikto pienākumu pašvaldībām pilnībā finansēt pirmās daļas 5. un 6. punktā noteiktos pasākumus. Jau šobrīd daudzām pašvaldībām ir grūtības finansēt visu autonomu funkciju izpildi, tāpēc nenodrošinot valsts budžeta līdzfinansējumu, iebilstam pret šādām normām likumā.
Aicinām:
5. un 6. punktā vārdu “finansēt” aizstāt ar vārdu “līdzfinansēt”;
svītrot 5.punktā vārdus “veterānu treniņu un sacensību iespējas dalībai nozīmīgās valsts un starptautiskās sacensībās”.
33. pants. Aizliegums piedalīties sporta sacensībās
(1) Latvijas Republikā reģistrētām juridisko personu veidotām sporta spēļu komandām ir aizliegts piedalīties:
1) Krievijas Federācijas un Baltkrievijas Republikas nacionālajos čempionātos un nacionālo kausu izcīņās;
2) sporta sacensībās tādās komandu sporta spēļu starptautiskajās līgās, kur vairāk nekā puse dalībnieku ir komandas no Krievijas Federācijas vai Baltkrievijas Republikas.
(2) Sportistiem un sporta darbiniekiem ir aizliegts piedalīties sporta sacensībās, kas norisinās Krievijas Federācijā un Baltkrievijas Republikā.
(3) Sportistus un sporta darbiniekus, kuri neievēro šā panta otrajā daļā noteikto aizliegumu, nedrīkst iekļaut Latvijas valsts izlases sastāvā, kā arī sporta treniņu un sacensību izdevumu segšanai viņi nedrīkst saņemt valsts vai pašvaldības budžeta līdzekļus.
Priekšlikums.
Netiek pieminēti individuālo sporta veidu pārstāvji, tādēļ ieteikums ir papildināt:
(1) Latvijas Republikā reģistrētām juridisko personu veidotām sporta spēļu komandām un individuālo sporta veidu sportistiem ir aizliegts piedalīties:
1) Krievijas Federācijas un Baltkrievijas Republikas nacionālajos čempionātos un nacionālo kausu izcīņās;
2) sporta sacensībās tādās komandu sporta spēļu starptautiskajās līgās, kur vairāk nekā puse dalībnieku ir komandas no Krievijas Federācijas vai Baltkrievijas Republikas.
(2) Sportistiem un sporta darbiniekiem ir aizliegts piedalīties sporta sacensībās, kas norisinās Krievijas Federācijā un Baltkrievijas Republikā.
(3) Sportistus un sporta darbiniekus, kuri neievēro šā panta otrajā daļā noteikto aizliegumu, nedrīkst iekļaut Latvijas valsts izlases sastāvā, kā arī sporta treniņu un sacensību izdevumu segšanai viņi nedrīkst saņemt valsts vai pašvaldības budžeta līdzekļus.
34. pants. Aizliegums organizēt sporta sacensības
(1) Latvijas Republikā ir aizliegts organizēt šādas sporta spēļu komandu sporta sacensības:
1) Krievijas Federācijas un Baltkrievijas Republikas nacionālos čempionātus un nacionālo kausu izcīņas;
2)
sporta sacensības tādās komandu sporta spēļu starptautiskajās līgās, kur vairāk nekā puse dalībnieku ir komandas no Krievijas Federācijas vai Baltkrievijas Republikas.
(2) Latvijas Republikā ir aizliegts organizēt komandu sporta spēļu valsts izlases (pieaugušo, jauniešu un junioru) (turpmāk šajā pantā — valsts izlase) sacensības, kurās piedalās Krievijas Federācijas vai Baltkrievijas Republikas valsts izlases zem sava karoga vai neitrālā statusā.
(3) Latvijas Republikas komandu sporta spēļu valsts izlasēm aizliegts spēlēt pret Krievijas Federācijas vai Baltkrievijas Republikas valsts izlasēm, ja tās piedalās sacensībās zem sava karoga vai neitrālā statusā.
Priekšlikums.
*Krievijas republiku un Baltkrievijas republiku utt. aizstāt ar Agresorvalstis.
*Netiek pieminēti individuālo sporta veidu pārstāvji, tādēļ ieteikums ir papildināt:
(1) Latvijas Republikā ir aizliegts organizēt šādas sporta spēļu komandu un individuālo sporta veidu sporta sacensības.
(2) Latvijas Republikā ir aizliegts organizēt komandu sporta spēļu un individuālo sporta veidu valsts izlases (pieaugušo, jauniešu un junioru) (turpmāk šajā pantā — valsts izlase) sacensības, kurās piedalās Krievijas Federācijas vai Baltkrievijas Republikas valsts izlases zem sava karoga vai neitrālā statusā.
(3) Latvijas Republikas komandu sporta spēļu un individuālo sporta veidu valsts izlasēm aizliegts spēlēt pret Krievijas Federācijas vai Baltkrievijas Republikas valsts izlasēm, ja tās piedalās sacensībās zem sava karoga vai neitrālā statusā.
37. pants. Sporta darbinieka, sporta aģenta tiesības un pienākumi.
Priekšlikums.
Ieteikums papildināt ar punktu:
(5) Sporta darbiniekiem ir pienākums veicināt sadarbību ar veselības un sporta jomas pētniekiem, pētniecības organizācijām, kuri ievēro Zinātniskās darbības likumu, un sportistu, lai veicinātu sportiskos sasniegumus vai pilnveidotu sporta treniņu (nodarbību) vai izglītojošo vai metodisko darbu sporta jomā balstoties pētniecībā.
Šobrīd VPP “Sports” pētnieki norāda, ka treneru un sporta organizāciju iesaiste ir neliela un nav izpratne par pētniecības nozīmi sportā.
08.04.2025. 23:16
Latvijas Speciālā Olimpiāde
08.04.2025. Rīgā
Par Sporta likuma 25_TA-312 publisko apspriešanu
Biedrība Sporta federācija Latvijas Speciālā Olimpiāde ir gandarīta par faktu, ka Sporta likums ir
papildināts ar Sporta virzienu Speciālā olimpiāde – sports personām ar garīgās attīstības traucējumiem.
(Likuma 6.pants Sporta virzieni, punkts 5).)
Līdz ar to, vēlamies precizēt Likuma punktus, kuri attiecināmi arī uz sportistiem, personām ar garīgās
attīstības traucējumiem.
Izteikt 6. panta 4) punktu šādā redakcijā:
“4) adaptīvais sports – sports personām ar invaliditāti sporta veidos, kas nav iekļauti Paraolimpiskās
spēlēs un ir pielāgoti cilvēku fiziskajām spējām, un sports personām ar garīga rakstura
traucējumiem sporta veidos, kas attiecas uz Speciālās Olimpiādes starptautiskajiem sporta veidiem;
Izteikt 9.panta (3) punktu Šādā redakcijā:
“Labklājības ministrija sadarbībā ar Izglītības un zinātnes ministriju:
sadarbojas ar biedrību "Latvijas Paralimpiskā komiteja" un “Latvijas Speciālo Olimpiādi”
atbalsta tās izstrādātās programmas, veicina sportistu ar invaliditāti un garīgās attīstības
traucējumiem nodarbošanos ar fiziskām aktivitātēm un atbalsta sagatavošanos sporta sacensībām,
kā arī nodrošina sportistu ar invaliditāti un garīgās attīstības traucējumiem aprūpes
programmu īstenošanu;
3. Izteikt 12. panta Pašvaldību kompetence sporta jomā 2) punktu šādā redakcijā:
“2) būvēt, uzturēt un attīstīt pašvaldību sporta bāzes, tai skaitā, nodrošinot to pieejamību personām
ar invaliditāti, parasportistiem un sportistiem garīgās attīstības traucējumiem;
Papildināt Sporta likumu ar pantu XX pants Latvijas Speciālā Olimpiāde, iespējams, aiz 20.panta,
šādā redakcijā”
Biedrība “Latvijas Speciālā Olimpiāde” koordinē un vada starptautiski atzītu speciālās olimpiādes
sporta veidu ieviešanu un popularizēšanu, organizē un koordinē Specialās Olimpiādes sporta sacensības reģionos un naconālās finalspēles.
(2) pārstāv Latviju Starptautiskajā Speciālajā Olimpiādē un tās sadarbības institūcijās.
(3) Organizē un vada speciālā sporta speciālistu kvalifikācijas pilnveidi.
Biedrība Latvijas Speciālā Olimpiāde Sporta likuma izstrādes procesā norādīja izstrādes darba
grupai par nepieciešamību iekļaut deleģējuma jomu un nepieciešamību iekļaut valsts un pašvaldību
atbalsta un sadarbības deleģējumu.
Nolūkā skaidri noteikt Latvijas Speciālās Olimpiādes vietu, lomu, tiesības un atbildību sporta jomās
cilvēkiem ar garīgās attīstības traucējumiem, lūdzu virzīt tālākai izskatīšanai Sporta likumu, iekļaujot
augstāk izteiktos papildinājumus.
Latvijas Speciālās Olimpiādes
Valdes priekšsēdetāja: G.Kaņejeva
tel.29100993
Par Sporta likuma 25_TA-312 publisko apspriešanu
Biedrība Sporta federācija Latvijas Speciālā Olimpiāde ir gandarīta par faktu, ka Sporta likums ir
papildināts ar Sporta virzienu Speciālā olimpiāde – sports personām ar garīgās attīstības traucējumiem.
(Likuma 6.pants Sporta virzieni, punkts 5).)
Līdz ar to, vēlamies precizēt Likuma punktus, kuri attiecināmi arī uz sportistiem, personām ar garīgās
attīstības traucējumiem.
Izteikt 6. panta 4) punktu šādā redakcijā:
“4) adaptīvais sports – sports personām ar invaliditāti sporta veidos, kas nav iekļauti Paraolimpiskās
spēlēs un ir pielāgoti cilvēku fiziskajām spējām, un sports personām ar garīga rakstura
traucējumiem sporta veidos, kas attiecas uz Speciālās Olimpiādes starptautiskajiem sporta veidiem;
Izteikt 9.panta (3) punktu Šādā redakcijā:
“Labklājības ministrija sadarbībā ar Izglītības un zinātnes ministriju:
sadarbojas ar biedrību "Latvijas Paralimpiskā komiteja" un “Latvijas Speciālo Olimpiādi”
atbalsta tās izstrādātās programmas, veicina sportistu ar invaliditāti un garīgās attīstības
traucējumiem nodarbošanos ar fiziskām aktivitātēm un atbalsta sagatavošanos sporta sacensībām,
kā arī nodrošina sportistu ar invaliditāti un garīgās attīstības traucējumiem aprūpes
programmu īstenošanu;
3. Izteikt 12. panta Pašvaldību kompetence sporta jomā 2) punktu šādā redakcijā:
“2) būvēt, uzturēt un attīstīt pašvaldību sporta bāzes, tai skaitā, nodrošinot to pieejamību personām
ar invaliditāti, parasportistiem un sportistiem garīgās attīstības traucējumiem;
Papildināt Sporta likumu ar pantu XX pants Latvijas Speciālā Olimpiāde, iespējams, aiz 20.panta,
šādā redakcijā”
Biedrība “Latvijas Speciālā Olimpiāde” koordinē un vada starptautiski atzītu speciālās olimpiādes
sporta veidu ieviešanu un popularizēšanu, organizē un koordinē Specialās Olimpiādes sporta sacensības reģionos un naconālās finalspēles.
(2) pārstāv Latviju Starptautiskajā Speciālajā Olimpiādē un tās sadarbības institūcijās.
(3) Organizē un vada speciālā sporta speciālistu kvalifikācijas pilnveidi.
Biedrība Latvijas Speciālā Olimpiāde Sporta likuma izstrādes procesā norādīja izstrādes darba
grupai par nepieciešamību iekļaut deleģējuma jomu un nepieciešamību iekļaut valsts un pašvaldību
atbalsta un sadarbības deleģējumu.
Nolūkā skaidri noteikt Latvijas Speciālās Olimpiādes vietu, lomu, tiesības un atbildību sporta jomās
cilvēkiem ar garīgās attīstības traucējumiem, lūdzu virzīt tālākai izskatīšanai Sporta likumu, iekļaujot
augstāk izteiktos papildinājumus.
Latvijas Speciālās Olimpiādes
Valdes priekšsēdetāja: G.Kaņejeva
tel.29100993
08.04.2025. 23:54
Aivars Platonovs - LATVIJAS VOLEJBOLA FEDERĀCIJA
Biedrība "Latvijas Volejbola federācija" sniedz šādus priekšlikumus/iebildumus:
1. panta 1. punkts
Piemērojot piedāvāto definīciju, jebkurš sportista vai sporta speciālista līgumiskais pārstāvis atzīstams par sporta aģentu. Ievērojot to, ka starptautiskās sporta federācijas noteikušas nepieciešamību licencēt sporta aģentus, piedāvājam šādu nosacījumu ietvert arī likumā – sporta aģents ir sportista un sporta speciālista attiecīgajā starptautiskajā sporta federācijā licencēts vai nacionālajā federācijā reģistrēts pārstāvis.
Vienlaikus nepieciešams paredzēt, ka tiek izveidots un uzturēts vienots sporta aģentu reģistrs, kas ir publiski pieejams.
1. panta 3. punkts
Nepieciešams skaidrāks sporta darbinieku un tiesnešu definīcijas regulējums. Likumprojekta pirmajā punktā tiek lietots apzīmējums “sporta speciālista (sporta trenera)”, tādējādi norādot, ka abi apzīmējumi ir attiecināmi uz vienu un to pašu, bet turpmāk (piemēram, 3.punkta a) apakšpunktā tiek lietots “sporta speciālists un sporta treneris”, kas norāda uz dažādiem subjektiem. Turklāt, MK noteikumi nr. 77 "Noteikumi par sporta speciālistu sertifikācijas kārtību un sporta speciālistam noteiktajām prasībām" ietver tikai sporta speciālista terminu, tāpēc nav saprotams, vai un ar ko atšķiras šie divi izmantotie termini.
Pievienojamies iepriekš sniegtajiem Latvijas Olimpiskās komitejas (LOK) iebildumiem par 1.panta 3.punkta b) apakšpunktu.
1.panta 14. punkts
Pievienojamies LOK sniegtajiem ierosinājumiem par 1.panta 14. punkta b) apakšpunkta un c) apakšpunkta redakciju.
7. panta 2. daļas 1. punkts
Piedāvātais regulējums nesniedz skaidrību par “sporta speciālista” un “sporta trenera” terminu nošķīrumu (skatīt komentāru par 1.panta 3.punkta a) apakšpunktu). Vai būtiski mainīsies MK noteikumos Nr. 77, kas šobrīd paredz tikai treneru sertificēšanas kārtību, noteiktais?
Vienlaikus šī punkta kontekstā būtu skatāms jautājums par prasībām ārvalstu treneriem, kas trenē nacionālās izlases, sporta klubus vai profesionālus sportistus, bet kuru kvalifikācija neatbilst spēkā esošajiem MK noteikumiem nr. 77.
7. panta 2. daļas 8. punkts un 9. punkts
Augstu sasniegumu sportam nepieciešams noteikt vienotu finansēšanas kārtību, tai skaitā, nosakot prioritāros sporta veidus. Paredzot vienotu finansēšanas kārtību, nav nepieciešamības mākslīgi (ar sarakstu) sadalīt komandu sporta spēles.
8.punkts izsakāms iepriekš LOK norādītajā redakcijā, savukārt, 9.punkts izslēdzams:
“8) augstu sasniegumu sportistu un komandu sagatavošanās un piedalīšanās Eiropas un pasaules čempionātu un Olimpisko spēļu atlases turnīros un finālsacensībās finansēšanas kārtību, tai skaitā sporta darba, organizatorisko pasākumu un tehnisko izdevumu sadaļās.”
8. panta 2. daļas 4. punkta a) apakšpunkts
Ievērojot iepriekš minēto pie 7.panta 2.daļas 8. un 9.punktiem, par vienotas finansēšanas kārtības noteikšanu, šis apakšpunkts izsakāms šādi:
“a) par olimpisko un paraolimpisko sporta veidu augstu sasniegumu sportistu un komandu sagatavošanu dalībai olimpiskajās un paraolimpiskās spēlēs, jaunatnes olimpiādēs un citās starptautiskās sporta sacensībās;”
10. pants
Pievienojamies LOK izteiktajām bažām. Proti: Ņemot vērā rosinātos birokrātijas mazināšanas pasākumus, kā arī Eiropas Savienības institūciju ietvarā aktuālo nozaru funkcionālas pašregulācijas tendenci, nepieciešams konceptuāli izvērtēt jautājumu par pantā uzskaitīto funkciju centralizāciju publiskajā sektorā vai deleģējumu privātajam sektoram. Nepieciešams precīzāk skaidrot izmantojamā finansējuma izcelsmi.
15. panta 1. daļa
Aktuālajā redakcijā iekļautais termins “likumā noteiktās koordinējošās sporta organizācijas” šobrīd nav precīzi definēts un tādēļ iekļauj kā sporta federācijas, tā pašvaldības, kurām arī piemīt zināmas koordinējošās funkcijas.
Rosinām LNSP sastāvā iekļaut Sporta politikas pamatnostādņu sadaļā “Sporta politikas rīcības virzieni un uzdevumi” noteiktās iesaistītās sporta organizāciju apvienības: LOK, Latvijas Paralimpisko komiteju, Latvijas Sporta Federāciju Padomi un Latvijas Komandu Sporta Spēļu Asociāciju.
16. panta 4. daļa
Rosinām papildināt punktu ar šādu tekstu: [..] Tikai Latvijā atzītas sporta federācijas ir tiesīgas organizēt valsts čempionātus savā sporta veidā vai tā disciplīnās, kā arī piešķirt valsts čempionāta nosaukumu un čempiona titulu.
Šāds papildinājums ir nepieciešams, lai nodrošinātu valsts čempionātu leģitimitāti, kvalitāti un atbilstību vienotiem standartiem. Tas palīdz novērst gadījumus, kad par “nacionālajiem čempionātiem” tiek sauktas sacensības, ko rīko neatzītas organizācijas bez atbildības un kontroles. Prasība, ka tikai atzītas sporta federācijas var organizēt valsts čempionātus, veicina pārskatāmu sporta sistēmu, sportistu aizsardzību un starptautiski atzīstamu rezultātu nodrošināšanu.
17. panta 1. daļas 1. punkts
Rosinām kritēriju “ir izstrādāta sporta veida attīstības piecgades programma” nesaistīt ar sporta federācijas atzīšanas statusu, bet gan tiesībām pretendēt uz publisku līdzekļu saņemšanu. 5-gades programma kā atzīšanas (vai atzīšanas atsaukšanas) kritērijs rada būtiskus interpretācijas riskus, pieņemot attiecīgus lēmumus un pēcāk tos apstrīdot, pārsūdzot.
Vienlaikus norādām, ka atzītajās federācijās par attīstības programmu izstrādi pamatā ir atbildīgas vēlētas institūcijas, kuras tiek ievēlētas uz četriem gadiem, līdz ar attīstība tiek plānota četrgades ietvaros. Ņemot vērā iepriekš minēto, ierosināms atteikties no konkrēta termiņa programmu izstrādes (tas var būt gan 3 gan 8 gadu periods).
17. panta 1. daļas 3. punkts
Nosacījums “ne vairāk kā divus termiņus pēc kārtas” var radīt būtiskus izaicinājumus attiecībā uz kvalificēta personāla pieejamību. Ierosinām šo termiņu pārskatīt uz 3 termiņiem.
17. panta 1. daļas 5. punkts
Pievienojamies LOK izteiktām bažām par nesamērīgu slogu un riskiem.
22. pants
Rosinām ņemt vērā LOK un LBS jau iepriekš atbalstīto un Saeimas Sporta apakškomisijā iesniegto viedokli, saskaņā ar kuru par ar IIN neapliekamu ienākumu veidu būtu atzīstamas “sacensību organizatoru izmaksātas atbalsta funkciju izpildes kompensācijas par šo pienākumu veikšanai pienācīgi licencētas nepilngadīgas personas veiktu sacensību tiesneša vai sekretariāta dalībnieka funkciju izpildi Latvijā atzītas sporta veida federācijas sacensību kalendārā iekļautās sacensībās, ja tās nepārsniedz 3000 euro gadā.”
Šādu pat tvērumu - pienākumu veikšanai pienācīgi licencētas personas - lūdzam piemērot arī šeit (vienlaikus nenosakot arī nekādus vecuma ierobežojumus), lai bez nepieciešamības nesašaurinātu šo atbalsta funkciju veicēju loku.
Rekomendējams pieļaujamo apjomu piesaistīt pie minimālās algas un/ vai neapliekamā minimuma. Rosinām dienas likmi nenoteikt, savukārt gadā paredzēt vismaz 4 minimālās mēnešalgas.
Salīdzināms piemērs - Atbilstoši Iedzīvotāju ienākuma nodokļa likuma 9.panta 1.daļas 1.punktam IIN apliekamajā ienākumā netiek ietverti un ar nodokli neapliek ienākumi no maksātāja lauksaimnieciskās ražošanas un lauku tūrisma pakalpojumu sniegšanas, kā arī no sēņošanas, ogošanas, savvaļas ārstniecības augu un ziedu vākšanas vai nemedījamās sugas indivīda — parka vīngliemezis (Helix pomatia) — ieguves, ja tie nepārsniedz 3000 euro gadā; 9.panta 1.daļas 5.punktu izložu un azartspēļu laimesti, ja laimesta (tā vērtības) apmērs (to kopsumma) taksācijas gada laikā nepārsniedz 3000 euro; un citi 9.panta 1.daļas 20., 25., 27.punktos noteiktie ienākumi.
35. panta 1. daļa
Šeit piemērojami iepriekš pie 17. panta 1. daļas 5. punkta minētie iebildumi.
Turklāt, ievērojot likumprojekta 1.panta 3.punktā noteikto sporta darbinieku definīciju, nevainojamas reputācijas pieprasījums un aizlieguma piemērojums būs attiecināms uz gandrīz visiem sporta nozarē iesaistītajiem, prasīs no sporta organizācijām (ievērojot to likumprojektā noteikto definīciju) ievērojamus administratīvos un finanšu resursus.
1. panta 1. punkts
Piemērojot piedāvāto definīciju, jebkurš sportista vai sporta speciālista līgumiskais pārstāvis atzīstams par sporta aģentu. Ievērojot to, ka starptautiskās sporta federācijas noteikušas nepieciešamību licencēt sporta aģentus, piedāvājam šādu nosacījumu ietvert arī likumā – sporta aģents ir sportista un sporta speciālista attiecīgajā starptautiskajā sporta federācijā licencēts vai nacionālajā federācijā reģistrēts pārstāvis.
Vienlaikus nepieciešams paredzēt, ka tiek izveidots un uzturēts vienots sporta aģentu reģistrs, kas ir publiski pieejams.
1. panta 3. punkts
Nepieciešams skaidrāks sporta darbinieku un tiesnešu definīcijas regulējums. Likumprojekta pirmajā punktā tiek lietots apzīmējums “sporta speciālista (sporta trenera)”, tādējādi norādot, ka abi apzīmējumi ir attiecināmi uz vienu un to pašu, bet turpmāk (piemēram, 3.punkta a) apakšpunktā tiek lietots “sporta speciālists un sporta treneris”, kas norāda uz dažādiem subjektiem. Turklāt, MK noteikumi nr. 77 "Noteikumi par sporta speciālistu sertifikācijas kārtību un sporta speciālistam noteiktajām prasībām" ietver tikai sporta speciālista terminu, tāpēc nav saprotams, vai un ar ko atšķiras šie divi izmantotie termini.
Pievienojamies iepriekš sniegtajiem Latvijas Olimpiskās komitejas (LOK) iebildumiem par 1.panta 3.punkta b) apakšpunktu.
1.panta 14. punkts
Pievienojamies LOK sniegtajiem ierosinājumiem par 1.panta 14. punkta b) apakšpunkta un c) apakšpunkta redakciju.
7. panta 2. daļas 1. punkts
Piedāvātais regulējums nesniedz skaidrību par “sporta speciālista” un “sporta trenera” terminu nošķīrumu (skatīt komentāru par 1.panta 3.punkta a) apakšpunktu). Vai būtiski mainīsies MK noteikumos Nr. 77, kas šobrīd paredz tikai treneru sertificēšanas kārtību, noteiktais?
Vienlaikus šī punkta kontekstā būtu skatāms jautājums par prasībām ārvalstu treneriem, kas trenē nacionālās izlases, sporta klubus vai profesionālus sportistus, bet kuru kvalifikācija neatbilst spēkā esošajiem MK noteikumiem nr. 77.
7. panta 2. daļas 8. punkts un 9. punkts
Augstu sasniegumu sportam nepieciešams noteikt vienotu finansēšanas kārtību, tai skaitā, nosakot prioritāros sporta veidus. Paredzot vienotu finansēšanas kārtību, nav nepieciešamības mākslīgi (ar sarakstu) sadalīt komandu sporta spēles.
8.punkts izsakāms iepriekš LOK norādītajā redakcijā, savukārt, 9.punkts izslēdzams:
“8) augstu sasniegumu sportistu un komandu sagatavošanās un piedalīšanās Eiropas un pasaules čempionātu un Olimpisko spēļu atlases turnīros un finālsacensībās finansēšanas kārtību, tai skaitā sporta darba, organizatorisko pasākumu un tehnisko izdevumu sadaļās.”
8. panta 2. daļas 4. punkta a) apakšpunkts
Ievērojot iepriekš minēto pie 7.panta 2.daļas 8. un 9.punktiem, par vienotas finansēšanas kārtības noteikšanu, šis apakšpunkts izsakāms šādi:
“a) par olimpisko un paraolimpisko sporta veidu augstu sasniegumu sportistu un komandu sagatavošanu dalībai olimpiskajās un paraolimpiskās spēlēs, jaunatnes olimpiādēs un citās starptautiskās sporta sacensībās;”
10. pants
Pievienojamies LOK izteiktajām bažām. Proti: Ņemot vērā rosinātos birokrātijas mazināšanas pasākumus, kā arī Eiropas Savienības institūciju ietvarā aktuālo nozaru funkcionālas pašregulācijas tendenci, nepieciešams konceptuāli izvērtēt jautājumu par pantā uzskaitīto funkciju centralizāciju publiskajā sektorā vai deleģējumu privātajam sektoram. Nepieciešams precīzāk skaidrot izmantojamā finansējuma izcelsmi.
15. panta 1. daļa
Aktuālajā redakcijā iekļautais termins “likumā noteiktās koordinējošās sporta organizācijas” šobrīd nav precīzi definēts un tādēļ iekļauj kā sporta federācijas, tā pašvaldības, kurām arī piemīt zināmas koordinējošās funkcijas.
Rosinām LNSP sastāvā iekļaut Sporta politikas pamatnostādņu sadaļā “Sporta politikas rīcības virzieni un uzdevumi” noteiktās iesaistītās sporta organizāciju apvienības: LOK, Latvijas Paralimpisko komiteju, Latvijas Sporta Federāciju Padomi un Latvijas Komandu Sporta Spēļu Asociāciju.
16. panta 4. daļa
Rosinām papildināt punktu ar šādu tekstu: [..] Tikai Latvijā atzītas sporta federācijas ir tiesīgas organizēt valsts čempionātus savā sporta veidā vai tā disciplīnās, kā arī piešķirt valsts čempionāta nosaukumu un čempiona titulu.
Šāds papildinājums ir nepieciešams, lai nodrošinātu valsts čempionātu leģitimitāti, kvalitāti un atbilstību vienotiem standartiem. Tas palīdz novērst gadījumus, kad par “nacionālajiem čempionātiem” tiek sauktas sacensības, ko rīko neatzītas organizācijas bez atbildības un kontroles. Prasība, ka tikai atzītas sporta federācijas var organizēt valsts čempionātus, veicina pārskatāmu sporta sistēmu, sportistu aizsardzību un starptautiski atzīstamu rezultātu nodrošināšanu.
17. panta 1. daļas 1. punkts
Rosinām kritēriju “ir izstrādāta sporta veida attīstības piecgades programma” nesaistīt ar sporta federācijas atzīšanas statusu, bet gan tiesībām pretendēt uz publisku līdzekļu saņemšanu. 5-gades programma kā atzīšanas (vai atzīšanas atsaukšanas) kritērijs rada būtiskus interpretācijas riskus, pieņemot attiecīgus lēmumus un pēcāk tos apstrīdot, pārsūdzot.
Vienlaikus norādām, ka atzītajās federācijās par attīstības programmu izstrādi pamatā ir atbildīgas vēlētas institūcijas, kuras tiek ievēlētas uz četriem gadiem, līdz ar attīstība tiek plānota četrgades ietvaros. Ņemot vērā iepriekš minēto, ierosināms atteikties no konkrēta termiņa programmu izstrādes (tas var būt gan 3 gan 8 gadu periods).
17. panta 1. daļas 3. punkts
Nosacījums “ne vairāk kā divus termiņus pēc kārtas” var radīt būtiskus izaicinājumus attiecībā uz kvalificēta personāla pieejamību. Ierosinām šo termiņu pārskatīt uz 3 termiņiem.
17. panta 1. daļas 5. punkts
Pievienojamies LOK izteiktām bažām par nesamērīgu slogu un riskiem.
22. pants
Rosinām ņemt vērā LOK un LBS jau iepriekš atbalstīto un Saeimas Sporta apakškomisijā iesniegto viedokli, saskaņā ar kuru par ar IIN neapliekamu ienākumu veidu būtu atzīstamas “sacensību organizatoru izmaksātas atbalsta funkciju izpildes kompensācijas par šo pienākumu veikšanai pienācīgi licencētas nepilngadīgas personas veiktu sacensību tiesneša vai sekretariāta dalībnieka funkciju izpildi Latvijā atzītas sporta veida federācijas sacensību kalendārā iekļautās sacensībās, ja tās nepārsniedz 3000 euro gadā.”
Šādu pat tvērumu - pienākumu veikšanai pienācīgi licencētas personas - lūdzam piemērot arī šeit (vienlaikus nenosakot arī nekādus vecuma ierobežojumus), lai bez nepieciešamības nesašaurinātu šo atbalsta funkciju veicēju loku.
Rekomendējams pieļaujamo apjomu piesaistīt pie minimālās algas un/ vai neapliekamā minimuma. Rosinām dienas likmi nenoteikt, savukārt gadā paredzēt vismaz 4 minimālās mēnešalgas.
Salīdzināms piemērs - Atbilstoši Iedzīvotāju ienākuma nodokļa likuma 9.panta 1.daļas 1.punktam IIN apliekamajā ienākumā netiek ietverti un ar nodokli neapliek ienākumi no maksātāja lauksaimnieciskās ražošanas un lauku tūrisma pakalpojumu sniegšanas, kā arī no sēņošanas, ogošanas, savvaļas ārstniecības augu un ziedu vākšanas vai nemedījamās sugas indivīda — parka vīngliemezis (Helix pomatia) — ieguves, ja tie nepārsniedz 3000 euro gadā; 9.panta 1.daļas 5.punktu izložu un azartspēļu laimesti, ja laimesta (tā vērtības) apmērs (to kopsumma) taksācijas gada laikā nepārsniedz 3000 euro; un citi 9.panta 1.daļas 20., 25., 27.punktos noteiktie ienākumi.
35. panta 1. daļa
Šeit piemērojami iepriekš pie 17. panta 1. daļas 5. punkta minētie iebildumi.
Turklāt, ievērojot likumprojekta 1.panta 3.punktā noteikto sporta darbinieku definīciju, nevainojamas reputācijas pieprasījums un aizlieguma piemērojums būs attiecināms uz gandrīz visiem sporta nozarē iesaistītajiem, prasīs no sporta organizācijām (ievērojot to likumprojektā noteikto definīciju) ievērojamus administratīvos un finanšu resursus.
09.04.2025. 00:05
Imants Parādnieks - Latvijas Bridža Federācija
IESNIEGUMS
Par likumprojekta 25-TA-312 “Sporta likums” redakciju.
Latvijas Bridža Federācija iebilst pret likumprojekta 25-TA-312 “Sporta likums” redakciju:
1.pants. Likumā lietotie termini
15) sports — visu veidu individuālas vai organizētas fiziskas aktivitātes, kuras vērstas uz fiziskās un garīgās veselības saglabāšanu un uzlabošanu, kā arī rezultātu un panākumu sasniegšanu sporta sacensībās.
Spēkā esoša redakcija Sporta likumā:
sports — visu veidu individuālas vai organizētas aktivitātes fiziskās un garīgās
veselības saglabāšanai un uzlabošanai, kā arī panākumu gūšanai sporta sacensībās.
Jaunā redakcija faktiski sašaurina termina sports jēdzienu ārpus tvēruma atstājot prāta sporta veidus, kas nav Likumprojekta mērķis. Latvijas Bridža Federācija norāda, ka termina sports formulējums spēkā esošajā likumā ir plašāk interpretējams.
6.pants. Sporta virzieni
2) bērnu un jauniešu sports – regulāras fiziskās aktivitātes sporta nodarbībās, atbilstoši viņu fiziskajai sagatavotībai un interesēm, veicinot sportiskos sasniegumus;
Jaunajā redakcijā arī šajā pantā tiek sašaurināta sporta aktivitāšu bāze un dažādība, tostarp, iespējas piedāvāt skolās kā interešu izglītību, prāta sporta veidus.
Papildus LBF vēlas atgādināt, ka svarīgas pasaules līmeņa sporta institūcijas atzīst prāta sporta veidus kā sporta veida kategoriju. Augstākā līmeņa sporta institūcija pasaulē – The Global Association of International Sports Federations (GAISF) savu biedru federāciju sporta veidus iedala piecās kategorijās:
Galvenokārt fiziskā (piemēram, regbijs vai vieglatlētika)
Galvenokārt prāts (piemēram, šahs vai bridžs)
Galvenokārt motorizēti (piemēram, Formula 1 vai motorlaivas)
Galvenokārt koordinācija (piemēram, biljards)
Galvenokārt ar dzīvniekiem (piemēram, jāšanas sportam)
Avots: https://worldlacrosse.sport/about/gaisf/
Starptautiskās Olimpiskās komitejas atzīto starptautisko sporta federāciju asociācija (Association of IOC Recognised International Sports Federations (ARISF)) ir pasaulē nozīmīga sporta institūcija un arī šīs institūcijas biedri ir bridža un šaha federācijas, kas ir intelektuālo sporta veidu pārstāvji.
Avots: https://arisf.sport/members/
Piedāvātā Likumprojekta sporta jēdziena un sporta virzienu sašaurināšana ir pretrunā ar Eiropas savienības noteiktajiem sporta principiem, nākotnes virzienu un vīziju, kā arī var nākotnē negatīvi ietekmēt Latvijas konkurētspēju, tādēļ Latvijas Bridža Federācija iebilst pret norādītajām redakcijas niansēm un lūdz veidot sporta terminu un sporta virzienu definīciju veidā, kas nepārprotami ietvertu prāta sporta veidus.
Piedāvājam šādas pantu redakcijas:
1.pants. Likumā lietotie termini
15) sports — visu veidu individuālas vai organizētas fiziskas un garīgās aktivitātes, kuras vērstas uz fiziskās un garīgās veselības saglabāšanu un uzlabošanu, kā arī rezultātu un panākumu sasniegšanu sporta sacensībās.
6.pants. Sporta virzieni
2) bērnu un jauniešu sports – regulāras fiziskās un garīgās aktivitātes sporta nodarbībās, atbilstoši viņu fiziskajai sagatavotībai un interesēm, veicinot sportiskos sasniegumus;
Pilncieņā
Imants Parādnieks
Latvijas Bridža Federācijas prezidents
Par likumprojekta 25-TA-312 “Sporta likums” redakciju.
Latvijas Bridža Federācija iebilst pret likumprojekta 25-TA-312 “Sporta likums” redakciju:
1.pants. Likumā lietotie termini
15) sports — visu veidu individuālas vai organizētas fiziskas aktivitātes, kuras vērstas uz fiziskās un garīgās veselības saglabāšanu un uzlabošanu, kā arī rezultātu un panākumu sasniegšanu sporta sacensībās.
Spēkā esoša redakcija Sporta likumā:
sports — visu veidu individuālas vai organizētas aktivitātes fiziskās un garīgās
veselības saglabāšanai un uzlabošanai, kā arī panākumu gūšanai sporta sacensībās.
Jaunā redakcija faktiski sašaurina termina sports jēdzienu ārpus tvēruma atstājot prāta sporta veidus, kas nav Likumprojekta mērķis. Latvijas Bridža Federācija norāda, ka termina sports formulējums spēkā esošajā likumā ir plašāk interpretējams.
6.pants. Sporta virzieni
2) bērnu un jauniešu sports – regulāras fiziskās aktivitātes sporta nodarbībās, atbilstoši viņu fiziskajai sagatavotībai un interesēm, veicinot sportiskos sasniegumus;
Jaunajā redakcijā arī šajā pantā tiek sašaurināta sporta aktivitāšu bāze un dažādība, tostarp, iespējas piedāvāt skolās kā interešu izglītību, prāta sporta veidus.
Papildus LBF vēlas atgādināt, ka svarīgas pasaules līmeņa sporta institūcijas atzīst prāta sporta veidus kā sporta veida kategoriju. Augstākā līmeņa sporta institūcija pasaulē – The Global Association of International Sports Federations (GAISF) savu biedru federāciju sporta veidus iedala piecās kategorijās:
Galvenokārt fiziskā (piemēram, regbijs vai vieglatlētika)
Galvenokārt prāts (piemēram, šahs vai bridžs)
Galvenokārt motorizēti (piemēram, Formula 1 vai motorlaivas)
Galvenokārt koordinācija (piemēram, biljards)
Galvenokārt ar dzīvniekiem (piemēram, jāšanas sportam)
Avots: https://worldlacrosse.sport/about/gaisf/
Starptautiskās Olimpiskās komitejas atzīto starptautisko sporta federāciju asociācija (Association of IOC Recognised International Sports Federations (ARISF)) ir pasaulē nozīmīga sporta institūcija un arī šīs institūcijas biedri ir bridža un šaha federācijas, kas ir intelektuālo sporta veidu pārstāvji.
Avots: https://arisf.sport/members/
Piedāvātā Likumprojekta sporta jēdziena un sporta virzienu sašaurināšana ir pretrunā ar Eiropas savienības noteiktajiem sporta principiem, nākotnes virzienu un vīziju, kā arī var nākotnē negatīvi ietekmēt Latvijas konkurētspēju, tādēļ Latvijas Bridža Federācija iebilst pret norādītajām redakcijas niansēm un lūdz veidot sporta terminu un sporta virzienu definīciju veidā, kas nepārprotami ietvertu prāta sporta veidus.
Piedāvājam šādas pantu redakcijas:
1.pants. Likumā lietotie termini
15) sports — visu veidu individuālas vai organizētas fiziskas un garīgās aktivitātes, kuras vērstas uz fiziskās un garīgās veselības saglabāšanu un uzlabošanu, kā arī rezultātu un panākumu sasniegšanu sporta sacensībās.
6.pants. Sporta virzieni
2) bērnu un jauniešu sports – regulāras fiziskās un garīgās aktivitātes sporta nodarbībās, atbilstoši viņu fiziskajai sagatavotībai un interesēm, veicinot sportiskos sasniegumus;
Pilncieņā
Imants Parādnieks
Latvijas Bridža Federācijas prezidents
09.04.2025. 12:51
Māris Liepiņš - Biedrība "Latvijas Sporta federāciju padome"
Biedrība "Latvijas Sporta federāciju padome" savas kompetences ievaros Sporta likuma projektam iesniedz priekšlikumus, iebildumus un papildinājumus, un lūdz veikt sekojošas korekcijas un papildinājumus Sporta likuma projektā (turpmāk - Likumprojekts):
1. pants. Likumā lietotie termini
Likumā ir lietoti šādi termini:
sporta aģents — sportista un sporta speciālista pārstāvis, kurš uz līguma pamata risina jautājumus, kas skar pārstāvamā sportista un sporta speciālista (sporta trenera) intereses sportā attiecībās ar trešajām personām;
Nav noteiktas prasības sporta aģenta statusa iegūšanai (piedāvātais definējums nodrošina iespēju jebkuram bez papildus nosacījumiem kļūt par sporta aģentu, neparedzot darbības normas un atbildību. Piemēram civiltiesiskas atbildības apdrošināšanas esamību utt.).
Aicinām noteikt sporta aģentu licencēšanas procesa, darbības un reģistra uzturēšanas kārtību. Piemēram, pēc antoloģijas ar sporta speciālistu sertifikāciju.
2) sporta bāze — speciāla sportam būvēta vai piemērota būve, kā arī vide (piemēram, laukumi, celiņi sporta nodarbībām), nodrošinot to pieejamību sportistiem;
Aicinām papildināt Sporta bāzes terminu, nosakot sekojošā redakcijā:
2) sporta bāze — speciāla sportam būvēta vai piemērota būve, kā arī vide (piemēram, laukumi, celiņi sporta nodarbībām, veselības takas), nodrošinot arī to pieejamību parasportistiem. Sporta bāzes aptver visu sporta infrastruktūru – slēgtās vai atklātās būves, kuras ir valsts, pašvaldības vai privāto uzņēmēju pārvaldītas un kuras tiek izmantotas dažāda līmeņa mērķauditorijas sporta, treniņprocesa, sacensību, pasākumu un fizisko aktivitāšu nodrošināšanā; brīvpieejas brīvā laika atpūtas laukumi, pārgājienu takas, veloceļi, dažādas brīvā laika pavadīšanas vietas, kas tiek labiekārtotas un uzturētas ar mērķi veicināt sabiedrības iesaisti fizisko aktivitāšu veikšanā un veselības uzturēšanā;
3) sporta darbinieks:
sporta speciālists un sporta treneris, kuram ir atbilstoša izglītība vai profesionālā kvalifikācija, vai ir izsniegts sporta trenera sertifikāts un kas sagatavo, māca sportistu, vada sporta treniņus (nodarbības);
Aicinām izvērtēt un precizēt terminu “Sporta speciālists” un “Sporta treneris” lietojumu, gan minētajā Likumprojekta pantā, gan citos Likumprojekta attiecīgajos pantos, kontekstā ar citos normatīvajos aktos noteikto.
Pamatojums:
Likuma “Par reglamentētajām profesijām un profesionālās kvalifikācijas atzīšanu” 28.panta pirmā daļa nosaka:
“(1) Izglītības un sporta jomā reglamentētās profesijas, kurās kvalifikācijas prasības nosaka akreditētas studiju programmas vai — likumā noteiktajos gadījumos — profesionālās sertifikācijas noteikumi, ir šādas:
1) pedagogs;
2) sporta speciālists.”
Saskaņā ar Ministru kabineta 2006.gada 6.jūnija noteikumiem Nr. 460 “Noteikumi par specialitāšu, apakšspecialitāšu un papildspecialitāšu sarakstu reglamentētajām profesijām sporta speciālists ir reglamentētā profesija, kura iedalās divās specialitātēs – Treneris un Instruktors (MK noteikumu Nr. 460 1.pielikuma 10.punkts).
Aicinām izteikt Likumprojekta 1.panta 3.punkta a) apakšpunktu šādā redakcijā:
3) Sporta speciālists ir treneris sporta jomā, kuram ir atbilstoša izglītība vai profesionālā kvalifikācija, ir izsniegts attiecīgās sporta veida trenera sertifikāts, un kas sagatavo un māca sportistu. Trenera profesionālo atbilstību attiecīgā sporta veidā apliecina sporta veida federācija izsniegts atzinums;
5. pants. Sports izglītībā
(6) Studentu sportu Latvijā koordinē un tā kopīgās intereses pārstāv sporta organizācija – biedrība “Latvijas Augstskolu sporta savienība”, kura atbalsta un organizē studentu dalību universiādēs, citās sacensībās, kā arī pārstāv valsti starptautiski atzītā studentu sporta organizācijā.
LASS Sporta likuma ietvarā ir noteikta kā studentu sportu Latvijā koordinējošā organizācija, taču vienlaikus Sporta likumā nav noteiktas sporta federāciju, sporta izglītības iestāžu un citu sporta jomu un organizāciju koordinējošās sporta organizācijas.
Aicinām Sporta likumā izmantot vienotu pieeju koordinējošo organizāciju noteikšanai visām sporta jomām.
8. pants. Izglītības un zinātnes ministrijas kompetence sporta jomā
Aicinām kontekstā ar Likumprojekta 5. pantu (Sports izglītībā) un 1. pantā 5. un 6. punktā lietoto terminoloģiju un to praktisko piemērošanu, aicinām papildināt Likumprojekta 8.panta otro daļu ar 6. un 7. punktu šādā redakcijā:
“6) veic uzraudzību par sporta izglītības darbību reglamentējošo normatīvo aktu īstenošanu.
7) veic metodiskā darba vadību Sporta izglītībā.”
9. pants. Citu nozaru ministriju kompetence sporta jomā
(3) Labklājības ministrija sadarbībā ar Izglītības un zinātnes ministriju:
1) sadarbojas ar biedrību "Latvijas Paralimpiskā komiteja" un atbalsta tās izstrādātās programmas, veicina sportistu ar invaliditāti nodarbošanos ar fiziskām aktivitātēm un atbalsta sagatavošanos sporta sacensībām, kā ar nodrošina sportistu ar invaliditāti aprūpes programmu īstenošanu;
2) izstrādā programmu Latvijas sporta veterānu atbalstam un nodrošina minētās programmas īstenošanu, ņemot vērā Latvijas Nacionālās sporta padomes atzinumu.
Aicinām Likumprojekta anotācijā precizēt Labklājības ministrijas kompetenci attiecībā uz sporta veterānu atbalsta programmas izveidi, nosakot uzdevumu papildināt Latvijas Republikas Ministru padomes lēmumu Nr. 104 “Par izdienas pensijām” ar profesionālo sportistu izdienas pensiju noteikšanas kārtību.
Ņemot vērā Sporta politikas pamatnostādnēs 2022.–2027. gadam noteikto uzdevumu stiprināt sadarbību ar diasporu, lai piesaistītu jaunos talantus, veicinātu ieguldījumus, starptautisko sadarbību un inovācijas, kā arī atbalstīt tautas sporta tradīciju kopšanu diasporā.
Aicinām papildināt 9. pantu ar sesto daļu, izsakot to sekojošā redakcijā:
(6) Ārlietu ministrija sadarbībā ar Izglītības un zinātnes ministriju:
izstrādā un realizē diasporas programmu sportā.
10. pants. Tiešās pārvaldes iestādes kompetence sporta jomā
Aicinām papildināt Likumprojekta anotāciju ar tiešas pārvaldes iestādes izveides fiskālo ietekmi, norādot plānotos iestādes darbības nodrošināšanai paredzētos finansēšanas avotus vai Valsts budžeta programmas.
12. pants. Pašvaldību kompetence sporta jomā
(3) Latvijas pašvaldību sadarbību sporta jomā koordinē, to kopīgās intereses pārstāv un īsteno biedrība "Latvijas Pašvaldību savienība”.
Biedrība "Latvijas Pašvaldību savienība” Sporta likuma ietvarā ir noteikta kā pašvaldību sadarbību sporta jomā koordinējošā organizācija, taču vienlaikus Sporta likumā nav noteiktas sporta federācijas, sporta izglītības iestāžu un citu sporta jomu un organizāciju koordinatori.
Aicinām Sporta likumā izmantot vienotu pieeju koordinējošo organizāciju noteikšanai visām sporta jomām.
13. pants. Valsts sporta fonds
(1) Valsts sporta fonds veicina Latvijas sporta attīstību, atbalsta sportistus un sporta pasākumu īstenošanu, sekmē sporta darbinieku izglītības iegūšanu un profesionālās kvalifikācijas paaugstināšanu.
(2) Sporta organizācijas un sporta darbinieki var saņemt finanšu līdzekļus no Valsts sporta fonda.
(3) Sporta pasākumu īstenošanu var finansēt no Valsts sporta fonda līdzekļiem.
(4) Valsts sporta fonda darbību nosaka atsevišķs likums.
Ņemot vērā šī Likuma pārejas noteikumu 5. punktu, Likumā tiek iekļauts regulējums, kura stāšanas spēkā termiņš nav noteikts. Valsts sporta fonda likumam jābūt iekļautam vienotā Likumprojektu paketē kopā ar Sporta likumu un jāstājas spēkā vienlaikus.
Aicinām grozīt Likumprojekta pārejas noteikumus, svītrojot Pārejas noteikumu 5.punktu.
14. pants. Sporta reģistrs
Sporta reģistrs ir Valsts izglītības informācijas sistēmas sastāvdaļa, kuras mērķis ir nodrošināt nepieciešamās informācijas uzskaiti un apriti valsts, pašvaldību, izglītības iestāžu un sporta organizāciju funkciju īstenošanai sporta jomā.
Ņemot vērā VIIS sistēmas esošas darbības tehniskās nepilnības, iebilstam pret Sporta reģistra izveidi uz VIIS bāzes, vienlaikus aicinot veidot atsevišķu Sporta reģistra platformu, nodrošinot automātisku datu apmaiņu ar VIIS sistēmu, kas jau pašlaik ir iespējams tehniski.
Aicinām papildināt Likumprojekta anotāciju ar Sporta reģistra izveides fiskālo ietekmi, norādot plānotos finansēšanas avotus vai Valsts budžeta programmas.
15. pants. Latvijas Nacionālā sporta padome
Latvijas Nacionālā sporta padome ir konsultatīva institūcija, kuras darbības mērķis ir piedalīties līdzsvarotas sporta nozares attīstības politikas veidošanā un īstenošanā, veicinot sporta attīstību un sadarbību sporta jomā, tostarp saskaņojot pasaules un Eiropas čempionātu finālsacensību organizēšanas norisi Latvijā. Latvijas Nacionālās sporta padomes sastāvā iekļauj šajā likumā noteiktās koordinējošās sporta organizācijas. Latvijas Nacionālās sporta padomes sastāvu, funkcijas, pienākumus un uzdevumus nosaka Ministru kabinets.
Lai veicinātu LNSP organizatoriskās struktūras un sastāva noteiktību, Likumprojekta attiecīgajā pantā nostiprināt attiecīgās šajā likumā noteiktās koordinējošās sporta organizācijas, paredzot, ka LNSP sastāvā iekļauj biedrības “Latvijas Sporta federāciju padome”, biedrības “Latvijas Olimpiskā komiteja” un biedrības “Latvijas Paralimpiskā komiteja” pārstāvjus.
16. pants. Sporta federācijas
(1) Sporta federācijas izveido ar mērķi vadīt un koordinēt darbu attiecīgajā sporta un parasporta veidā, pārstāvēt šo sporta veidu attiecīgajās starptautiskajās sporta organizācijās, ja šī federācija ir atzīta šajā likumā noteiktajā kārtībā. Sporta federācija var pārstāvēt vairākus sporta veidus. Vienā sporta veidā var atzīt tikai vienu sporta federāciju.
Spēkā esošā Sporta likuma 10. panta trešā daļa nosaka:
“(3) Sporta federācija ir biedrība, kura sastāv no sporta klubiem un citām juridiskajām personām, kuru darbība ir saistīta ar noteiktu sporta veidu vai darbības jomu, un kuras mērķis ir vadīt un koordinēt darbu attiecīgajā sporta veidā vai darbības jomā, kā arī pārstāvēt šo sporta veidu vai darbības jomu attiecīgajās starptautiskajās sporta organizācijās (..).”
Pamatojoties uz Sporta likuma regulējumu, šobrīd Latvijā ir atzītas šādas sporta federācijas, kuru darbība ir saistīta ar noteiktu darbības jomu:
Biedrība “Latvijas Augstskolu sporta savienība”, Biedrība “Latvijas Nedzirdīgo sporta federācija, Biedrība “Latvijas Paralimpiskā komiteja”, Biedrība “Latvijas Skolu sporta federācija”, Biedrība “Latvijas Speciālā Olimpiāde”, Biedrība “Latvijas Sporta veterānu - senioru savienība”, Biedrība “Latvijas Tautas sporta asociācija”, Biedrība “Latvijas Treneru tālākizglītības centrs”
Nav noteikts darbības jomu sporta organizāciju statuss, kas, saskaņā ar Likumprojekta 21. panta pirmo daļu, liedz iespēju jomas sporta organizācijām piešķirt Valsts budžeta līdzekļus.
Iebilstam pret regulējumu, kas neparedz darbības jomu sporta federācijām atzītās sporta federācijas statusu.
Aicinām 16.panta pirmo daļu izteikt sekojošā redakcijā:
(1) Sporta federācijas izveido ar mērķi vadīt un koordinēt darbu attiecīgajā sporta un parasporta veidā vai darbības jomā, pārstāvēt šo sporta veidu vai darbības jomu attiecīgajās starptautiskajās sporta organizācijās, ja šī federācija ir atzīta šajā likumā noteiktajā kārtībā. Sporta federācija var pārstāvēt vairākus sporta veidus. Vienā sporta veidā var atzīt tikai vienu sporta federāciju.
17. pants. Sporta federācijas atzīšanas statusa piešķiršanas un statusa zaudēšanas kritēriji
Aicinām 17.pantu pirmās daļas 7.punktu papildināt ar vārdiem “sporta jomā” un izteikt sekojošā redakcijā:
17. pants. Sporta federācijas atzīšanas statusa piešķiršanas un statusa zaudēšanas kritēriji
(1) Sporta federācija tiek atzīta, ja tā atbilst šādiem kritērijiem:
1) sporta federācijas statūtos noteiktais darbības mērķis ir attiecīgā sporta veida attīstīšana, aizsargāšana un popularizēšana valstī, tostarp ir izstrādāta sporta veida attīstības piecgades programma;
2) sporta federācijas pārstāvētajā sporta veidā tiek organizētas sporta sacensības;
3) sporta federācija nodrošina pārstāvības tiesību atbilstību sporta federācijas statūtos norādītajam izpildinstitūcijas pilnvaru termiņam, kas nav garāks par četriem gadiem un ne vairāk kā divus termiņus pēc kārtas;
4) sporta federācijas biedri ir tikai juridiskās personas vai sporta izglītības iestādes, kurām nav juridiskās personas statusa, atbilstoši dotajam pilnvarojumam;
5) sporta federācijas izpildinstitūcijas loceklis ir Latvijas pilsonis, kuram ir nevainojama reputācija un kura nav sodīta par tīša nozieguma izdarīšanu pret valsti, īpašumu vai pārvaldības kārtību, tīša nozieguma izdarīšanu tautsaimniecībā vai valsts institūciju dienestā vai par tāda nozieguma izdarīšanu, kas saistīts ar terorismu, vai kura sodīta par šādiem noziegumiem, bet kurai sodāmība ir noņemta vai dzēsta;
6) sporta federācija savā darbībā ievēro šā likuma 4.panta pirmajā un otrajā daļā noteiktos principus un antidopinga konvenciju prasības;
7) informācija par sporta federāciju, tās darbību regulējošiem dokumentiem sporta jomā, pieņemtajiem lēmumiem, finanšu pārskatiem un tās rīkotajiem pasākumiem, tostarp sacensībām, ir pieejama federācijas tīmekļvietnē.
8) sporta federācija ir izdevusi sporta veida noteikumus un sporta sacensību norises noteikumus, kas atbilst sporta veidu attiecīgajās starptautiskajās sporta organizācijas sporta veida noteikumiem un sporta sacensību norises noteikumiem.
(2) Atzītās sporta federācijas statuss tiek zaudēts, ja:
1) sporta federācijas darbība neatbilst šā likuma 17. panta pirmajā daļā un 35.panta piektajā daļā noteiktajiem kritērijiem;
2) ir konstatēti sporta normatīvo aktu un sporta federācijas statūtu pārkāpumi sporta federācijas darbībā;
3) sporta federācija ir izdevusi sporta veida noteikumus un sporta sacensību norises noteikumus, kas neatbilst sporta veidu attiecīgajās starptautiskajās sporta organizācijas sporta veida noteikumiem un sporta sacensību norises noteikumiem;
4) sporta federācija savā darbībā nav ievērojusi šā likuma 4.panta pirmajā un otrajā daļā minētos sporta principus.
Aicinām 17.pantu papildināt ar trešo daļu, ceturto daļu (Likumprojekta 18.panta otrā daļa), piekto daļu (precizēta Likumprojekta 18.panta pirmā daļa), sesto un septīto daļu, un izteikt sekojošā redakcijā:
(3) Privātais vai publisko tiesību subjekts, pieņemot lēmumu par sporta federācijas atzīšanu, atteikumu to atzīt vai lēmumu par atzītās sporta federācijas statusa atņemšanu pieņem, veic arī atzīto sporta federāciju darbību kontroli.
(4) Lēmuma par sporta federācijas statusa atzīšanu, atteikumu to atzīt vai lēmuma par atzītās sporta federācijas statusa zaudēšanu apstrīdēšana vai pārsūdzēšana neaptur tā darbību.
(5) Privātais vai publisko tiesību subjekts, kuram ir deleģēts šā panta trešajā daļā minētais valsts pārvaldes uzdevumu, ir tiesīgs izdot administratīvos aktus, kurus apstrīd Administratīvā procesa likumā noteiktajā kārtībā Izglītības un zinātnes ministrijā.
(6) Privātais vai publisko tiesību subjekts pildot šā panta trešajā un piektajā daļā minētos uzdevumus, izveido Sadarbības komisiju piecu komisijas locekļu sastāvā. Sadarbības komisijā iekļauj personas, kuras spēj izskatīt lietas taisnīgi, objektīvi un neatkarīgi. Sadarbības komisiju vada šā panta piektajā daļā minētā privāto vai publisko tiesību subjekta pārstāvis, Sadarbības komisijā iekļauj vienu pārstāvi no Izglītības un zinātnes ministrijas un par vienam pārstāvim no šajā likumā noteiktajām koordinējošām sporta organizācijām - biedrības "Latvijas Sporta federāciju padome", biedrības “Latvijas Olimpiskā komiteja” un biedrības “Latvijas Paralimpiskā komiteja”.
(7) Sadarbības komisija izvērtē sporta federāciju atbilstību šā panta pirmajā un otrajā daļā minētajiem kritērijiem. Sadarbības komisijas sniegtajam atzinumam ir rekomendējošs raksturs. Sadarbības komisija ir lemttiesīga, ja tās sēdē piedalās vismaz četri Sadarbības komisijas locekļi. Sadarbības komisija lēmumu pieņemšanai ir tiesīga pieaicināt ekspertus. Ekspertiem ir padomdevēja tiesības. Sadarbības komisijas sēdes tiek protokolētas, un protokolu paraksta visi klātesošie Sadarbības komisijas locekļi.
18. pants. Latvijas Sporta federāciju padome
Aicinām papildināt Likumprojektu ar 18.pantu – Latvijas Sporta federāciju padome – un izteikt to sekojošā redakcijā:
18. pants. Latvijas Sporta federāciju padome
(1) Biedrība "Latvijas Sporta federāciju padome" ir atzīto sporta federāciju apvienība, kas koordinē Latvijā atzīto sporta federāciju darbību, kā arī pārstāv un īsteno to kopīgās intereses sporta jomā.
(2) Biedrība "Latvijas Sporta federāciju padome" kā sporta nozares profesionālā organizācija veic sporta jomas nozares ekspertu padomes funkcijas, sekmējot sporta nozares pārstāvju, sporta organizāciju un sporta darbinieku koordinētu sadarbību sporta nozares un cilvēkresursu attīstības jautājumos.
(3) Biedrība "Latvijas Sporta federāciju padome" ir trauksmes celšanas kompetentā institūcija, kas nodrošina trauksmes celšanas mehānismu izveidi un darbību, kā arī trauksmes cēlēju pienācīgu aizsardzību sporta jomā.
(4) Biedrība "Latvijas Sporta federāciju padome", sadarbojoties ar valsts un pašvaldību iestādēm, starptautiskām organizācijām, piesaistot gan privātos, gan publiskos finanšu līdzekļus, īsteno šādas programmas:
1) Sporta pārvaldības izglītības programmu, kas ietver arī sporta ētikas normu sporta jomā izstrādi un pārrauga šo normu ievērošanu;
2) Sporta veidu attīstības programmu, kas ietver arī atzīto sporta federāciju ir izdoto noteikumu sporta jomā un prasību sporta darbiniekiem pārraudzību, kā arī, sadarbībā ar Izglītības un zinātnes ministriju, veic atzīto sporta federāciju iesniegtās informācijas apkopošanu un izvērtēšanu atbilstoši valsts finansējuma sadales kritērijiem.
3) Sporta pasākumu programmu, kas ietver arī sporta pasākumu organizēšanu un sporta projektu realizēšanu nacionālajā un starptautiskajā līmenī.
21. pants. Sporta finansējums
Aicinām papildināt 21. panta pirmo daļu un izteikt sekojošā redakcijā:
21. pants. Sporta finansējums
(1) Valsts budžeta līdzekļus sportam, tostarp šajā likumā noteiktajām koordinējošām sporta organizācijām - biedrībai "Latvijas Sporta federāciju padome", biedrībai “Latvijas Olimpiskā komiteja”, biedrībai “Latvijas Paralimpiskā komiteja” biedrībai “Latvijas Paralimpiskā komiteja”, un Latvijā atzītajām sporta federācijām un organizācijām, kurām deleģēti noteikti valsts pārvaldes uzdevumi sportā, piešķir saskaņā ar gadskārtējo valsts budžeta likumu, ievērojot noteiktos kritērijus. Valsts un pašvaldība prioritāri finansē bērnu un jauniešu sportu.
22. pants. Brīvprātīgo sporta tiesnešu darbs
(1) Sporta organizācijai un sporta izglītības iestādei ir tiesības segt ar brīvprātīgo sporta tiesneša darbu saistītos izdevumus līdz 20 euro dienā, lai atlīdzinātu ar brīvprātīgo sporta tiesneša darbu saistītos izdevumus sacensībās, kas iekļautas Latvijā atzītās sporta federācijas sacensību kalendārā un publicētas attiecīgās sporta federācijas tīmekļvietnē.
(2) Izdevumi, kas saistīti ar brīvprātīgo sporta tiesnešu darbu, atlīdzināmi personai:
1) kurai ir attiecīgā sporta veida sporta trenera vai sporta tiesneša sertifikāts vai ir iegūta profesionālās ievirzes sporta izglītība akreditētā profesionālās ievirzes sporta izglītības iestādē un ir jaunāka par 20 gadiem;
2) kura nesaņem atlīdzību saskaņā ar līgumu, kas noslēgts par sporta tieneša pakalpojuma nodrošināšu tajās pašās sacensībās.
(3) Izdevumus, kas saistīti ar brīvprātīgo sporta tiesnešu darbu, var atlīdzināt personai no vienas vai vairākām sporta organizācijām vai sporta izglītības iestādēm, nepārsniedzot 1000 euro kalendārajā gadā.
Ņemot vērā, ka piedāvātais sporta tiesnešu brīvprātīga darba apmaksas risinājums ir attiecināms uz Iedzīvotāju ienākumu nodokļa regulējumu, aicinām izvērtēt iespēju šo normu iekļaut likumā “Par iedzīvotāju ienākuma nodokli”, papildinot 9.panta 8.daļu ar sekojošo punktu:
Ienākumi, kas gūti no Latvijas atzītās sporta federācijas un ir saistīti ar brīvprātīga sporta tiesneša darbu sacensībās, kas iekļautas Latvijā atzītās sporta federācijas sacensību kalendārā un publicētas attiecīgās sporta federācijas tīmekļvietnē, ja tie nepārsniedz 3000 euro gadā.
VAI
Izteikt Likumprojekta 22.pantu sekojošā redakcijā:
22. pants. Brīvprātīgo sporta tiesnešu darbs
(1) Sporta organizācijai un sporta izglītības iestādei ir tiesības segt ar brīvprātīgo sporta tiesneša darbu saistītos izdevumus, lai atlīdzinātu ar brīvprātīgo sporta tiesneša darbu saistītos izdevumus sacensībās, kas iekļautas Latvijā atzītās sporta federācijas sacensību kalendārā un publicētas attiecīgās sporta federācijas tīmekļvietnē.
(2) Izdevumi, kas saistīti ar brīvprātīgo sporta tiesnešu darbu, atlīdzināmi personai:
1) kurai ir attiecīgā sporta veida sporta trenera vai sporta tiesneša sertifikāts vai ir iegūta profesionālās ievirzes sporta izglītība akreditētā profesionālās ievirzes sporta izglītības iestādē;
2) kura nesaņem atlīdzību saskaņā ar līgumu, kas noslēgts par sporta tieneša pakalpojuma nodrošināšu tajās pašās sacensībās.
(3) Izdevumus, kas saistīti ar brīvprātīgo sporta tiesnešu darbu, var atlīdzināt personai no vienas vai vairākām sporta organizācijām vai sporta izglītības iestādēm, nepārsniedzot 3000 euro kalendārajā gadā.
35. pants. Ierobežojumi sporta darbiniekam un sporta organizāciju izpildinstitūcijas locekļiem
(1) Par sporta darbinieku drīkst strādāt persona, kurai ir nevainojama reputācija, kura nav sodīta par tīša nozieguma izdarīšanu pret valsti, īpašumu vai pārvaldības kārtību, tīša nozieguma izdarīšanu tautsaimniecībā vai valsts institūciju dienestā vai par tāda nozieguma izdarīšanu, kas saistīts ar terorismu, vai kura sodīta par šādiem noziegumiem, bet kurai sodāmība ir noņemta vai dzēsta, kā arī, kura nav sodīta par tīšu noziedzīgu nodarījumu, kas saistīts ar vardarbību vai vardarbības piedraudējumu, — līdz dienai, kad sodāmība dzēsta vai noņemta, kā arī, kas nav sodīta par noziedzīgu nodarījumu pret tikumību un dzimumneaizskaramību, — neatkarīgi no sodāmības dzēšanas vai noņemšanas.
Saskatām šajā regulējumā būtiskus tiesvedības, administratīvā procesa ietvaros veicama izvērtējuma riskus un papildus birokrātisko noslodzi. Šo - reputācijas - jautājumu būtu jāspēj vērtēt pašiem federācijas biedriem vai plašākai sporta sabiedrībai. Tāpat pamattiesību ierobežojums iespējams tikai ar leģitīmu mērķi, kam jābūt samērīgam ar veikto ierobežojumu. Lūdzu skatīt https://www.satv.tiesa.gov.lv/runas-un-raksti/pamattiesibu-ierobezojuma-konstitucionalitates-izvertesana-satversmes-tiesas-prakse/
Ierobežojumā, kāds tas formulēts šobrīd, saskatām būtiskus Satversmē noteikto pamattiesību ierobežošanas riskus.
(3) Kandidējot uz ievēlēšanu šā likuma 5.panta piektajā daļā, 8.panta otrās daļas ceturtajā punktā, 15., 16., 19. un 20. pantā minētās sporta organizācijas izpildinstitūcijas locekļa amatā, persona rakstveidā apliecina, ka uz to nav attiecināmi šā panta otrajā daļā noteiktie ierobežojumi, kā arī ne vēlāk kā triju mēnešu laikā pēc ievēlēšanas amatā iesniedz attiecīgajai sporta organizācijai kompetentas valsts iestādes izziņu, kas apliecina, ka uz personu nav attiecināmi šā panta divpadsmitajā daļā noteiktie ierobežojumi. Totalitārisma seku dokumentēšanas centra izziņu nav nepieciešams pieprasīt par personām, kuras sasniegušas 18 gadu vecumu pēc 1991. gada 21. augusta.
Vēršam uzmanību, ka Likumprojekta 35.pantā nav divpadsmitās daļas, līdz ar ko atsauce ir nekorekta.
1. pants. Likumā lietotie termini
Likumā ir lietoti šādi termini:
sporta aģents — sportista un sporta speciālista pārstāvis, kurš uz līguma pamata risina jautājumus, kas skar pārstāvamā sportista un sporta speciālista (sporta trenera) intereses sportā attiecībās ar trešajām personām;
Nav noteiktas prasības sporta aģenta statusa iegūšanai (piedāvātais definējums nodrošina iespēju jebkuram bez papildus nosacījumiem kļūt par sporta aģentu, neparedzot darbības normas un atbildību. Piemēram civiltiesiskas atbildības apdrošināšanas esamību utt.).
Aicinām noteikt sporta aģentu licencēšanas procesa, darbības un reģistra uzturēšanas kārtību. Piemēram, pēc antoloģijas ar sporta speciālistu sertifikāciju.
2) sporta bāze — speciāla sportam būvēta vai piemērota būve, kā arī vide (piemēram, laukumi, celiņi sporta nodarbībām), nodrošinot to pieejamību sportistiem;
Aicinām papildināt Sporta bāzes terminu, nosakot sekojošā redakcijā:
2) sporta bāze — speciāla sportam būvēta vai piemērota būve, kā arī vide (piemēram, laukumi, celiņi sporta nodarbībām, veselības takas), nodrošinot arī to pieejamību parasportistiem. Sporta bāzes aptver visu sporta infrastruktūru – slēgtās vai atklātās būves, kuras ir valsts, pašvaldības vai privāto uzņēmēju pārvaldītas un kuras tiek izmantotas dažāda līmeņa mērķauditorijas sporta, treniņprocesa, sacensību, pasākumu un fizisko aktivitāšu nodrošināšanā; brīvpieejas brīvā laika atpūtas laukumi, pārgājienu takas, veloceļi, dažādas brīvā laika pavadīšanas vietas, kas tiek labiekārtotas un uzturētas ar mērķi veicināt sabiedrības iesaisti fizisko aktivitāšu veikšanā un veselības uzturēšanā;
3) sporta darbinieks:
sporta speciālists un sporta treneris, kuram ir atbilstoša izglītība vai profesionālā kvalifikācija, vai ir izsniegts sporta trenera sertifikāts un kas sagatavo, māca sportistu, vada sporta treniņus (nodarbības);
Aicinām izvērtēt un precizēt terminu “Sporta speciālists” un “Sporta treneris” lietojumu, gan minētajā Likumprojekta pantā, gan citos Likumprojekta attiecīgajos pantos, kontekstā ar citos normatīvajos aktos noteikto.
Pamatojums:
Likuma “Par reglamentētajām profesijām un profesionālās kvalifikācijas atzīšanu” 28.panta pirmā daļa nosaka:
“(1) Izglītības un sporta jomā reglamentētās profesijas, kurās kvalifikācijas prasības nosaka akreditētas studiju programmas vai — likumā noteiktajos gadījumos — profesionālās sertifikācijas noteikumi, ir šādas:
1) pedagogs;
2) sporta speciālists.”
Saskaņā ar Ministru kabineta 2006.gada 6.jūnija noteikumiem Nr. 460 “Noteikumi par specialitāšu, apakšspecialitāšu un papildspecialitāšu sarakstu reglamentētajām profesijām sporta speciālists ir reglamentētā profesija, kura iedalās divās specialitātēs – Treneris un Instruktors (MK noteikumu Nr. 460 1.pielikuma 10.punkts).
Aicinām izteikt Likumprojekta 1.panta 3.punkta a) apakšpunktu šādā redakcijā:
3) Sporta speciālists ir treneris sporta jomā, kuram ir atbilstoša izglītība vai profesionālā kvalifikācija, ir izsniegts attiecīgās sporta veida trenera sertifikāts, un kas sagatavo un māca sportistu. Trenera profesionālo atbilstību attiecīgā sporta veidā apliecina sporta veida federācija izsniegts atzinums;
5. pants. Sports izglītībā
(6) Studentu sportu Latvijā koordinē un tā kopīgās intereses pārstāv sporta organizācija – biedrība “Latvijas Augstskolu sporta savienība”, kura atbalsta un organizē studentu dalību universiādēs, citās sacensībās, kā arī pārstāv valsti starptautiski atzītā studentu sporta organizācijā.
LASS Sporta likuma ietvarā ir noteikta kā studentu sportu Latvijā koordinējošā organizācija, taču vienlaikus Sporta likumā nav noteiktas sporta federāciju, sporta izglītības iestāžu un citu sporta jomu un organizāciju koordinējošās sporta organizācijas.
Aicinām Sporta likumā izmantot vienotu pieeju koordinējošo organizāciju noteikšanai visām sporta jomām.
8. pants. Izglītības un zinātnes ministrijas kompetence sporta jomā
Aicinām kontekstā ar Likumprojekta 5. pantu (Sports izglītībā) un 1. pantā 5. un 6. punktā lietoto terminoloģiju un to praktisko piemērošanu, aicinām papildināt Likumprojekta 8.panta otro daļu ar 6. un 7. punktu šādā redakcijā:
“6) veic uzraudzību par sporta izglītības darbību reglamentējošo normatīvo aktu īstenošanu.
7) veic metodiskā darba vadību Sporta izglītībā.”
9. pants. Citu nozaru ministriju kompetence sporta jomā
(3) Labklājības ministrija sadarbībā ar Izglītības un zinātnes ministriju:
1) sadarbojas ar biedrību "Latvijas Paralimpiskā komiteja" un atbalsta tās izstrādātās programmas, veicina sportistu ar invaliditāti nodarbošanos ar fiziskām aktivitātēm un atbalsta sagatavošanos sporta sacensībām, kā ar nodrošina sportistu ar invaliditāti aprūpes programmu īstenošanu;
2) izstrādā programmu Latvijas sporta veterānu atbalstam un nodrošina minētās programmas īstenošanu, ņemot vērā Latvijas Nacionālās sporta padomes atzinumu.
Aicinām Likumprojekta anotācijā precizēt Labklājības ministrijas kompetenci attiecībā uz sporta veterānu atbalsta programmas izveidi, nosakot uzdevumu papildināt Latvijas Republikas Ministru padomes lēmumu Nr. 104 “Par izdienas pensijām” ar profesionālo sportistu izdienas pensiju noteikšanas kārtību.
Ņemot vērā Sporta politikas pamatnostādnēs 2022.–2027. gadam noteikto uzdevumu stiprināt sadarbību ar diasporu, lai piesaistītu jaunos talantus, veicinātu ieguldījumus, starptautisko sadarbību un inovācijas, kā arī atbalstīt tautas sporta tradīciju kopšanu diasporā.
Aicinām papildināt 9. pantu ar sesto daļu, izsakot to sekojošā redakcijā:
(6) Ārlietu ministrija sadarbībā ar Izglītības un zinātnes ministriju:
izstrādā un realizē diasporas programmu sportā.
10. pants. Tiešās pārvaldes iestādes kompetence sporta jomā
Aicinām papildināt Likumprojekta anotāciju ar tiešas pārvaldes iestādes izveides fiskālo ietekmi, norādot plānotos iestādes darbības nodrošināšanai paredzētos finansēšanas avotus vai Valsts budžeta programmas.
12. pants. Pašvaldību kompetence sporta jomā
(3) Latvijas pašvaldību sadarbību sporta jomā koordinē, to kopīgās intereses pārstāv un īsteno biedrība "Latvijas Pašvaldību savienība”.
Biedrība "Latvijas Pašvaldību savienība” Sporta likuma ietvarā ir noteikta kā pašvaldību sadarbību sporta jomā koordinējošā organizācija, taču vienlaikus Sporta likumā nav noteiktas sporta federācijas, sporta izglītības iestāžu un citu sporta jomu un organizāciju koordinatori.
Aicinām Sporta likumā izmantot vienotu pieeju koordinējošo organizāciju noteikšanai visām sporta jomām.
13. pants. Valsts sporta fonds
(1) Valsts sporta fonds veicina Latvijas sporta attīstību, atbalsta sportistus un sporta pasākumu īstenošanu, sekmē sporta darbinieku izglītības iegūšanu un profesionālās kvalifikācijas paaugstināšanu.
(2) Sporta organizācijas un sporta darbinieki var saņemt finanšu līdzekļus no Valsts sporta fonda.
(3) Sporta pasākumu īstenošanu var finansēt no Valsts sporta fonda līdzekļiem.
(4) Valsts sporta fonda darbību nosaka atsevišķs likums.
Ņemot vērā šī Likuma pārejas noteikumu 5. punktu, Likumā tiek iekļauts regulējums, kura stāšanas spēkā termiņš nav noteikts. Valsts sporta fonda likumam jābūt iekļautam vienotā Likumprojektu paketē kopā ar Sporta likumu un jāstājas spēkā vienlaikus.
Aicinām grozīt Likumprojekta pārejas noteikumus, svītrojot Pārejas noteikumu 5.punktu.
14. pants. Sporta reģistrs
Sporta reģistrs ir Valsts izglītības informācijas sistēmas sastāvdaļa, kuras mērķis ir nodrošināt nepieciešamās informācijas uzskaiti un apriti valsts, pašvaldību, izglītības iestāžu un sporta organizāciju funkciju īstenošanai sporta jomā.
Ņemot vērā VIIS sistēmas esošas darbības tehniskās nepilnības, iebilstam pret Sporta reģistra izveidi uz VIIS bāzes, vienlaikus aicinot veidot atsevišķu Sporta reģistra platformu, nodrošinot automātisku datu apmaiņu ar VIIS sistēmu, kas jau pašlaik ir iespējams tehniski.
Aicinām papildināt Likumprojekta anotāciju ar Sporta reģistra izveides fiskālo ietekmi, norādot plānotos finansēšanas avotus vai Valsts budžeta programmas.
15. pants. Latvijas Nacionālā sporta padome
Latvijas Nacionālā sporta padome ir konsultatīva institūcija, kuras darbības mērķis ir piedalīties līdzsvarotas sporta nozares attīstības politikas veidošanā un īstenošanā, veicinot sporta attīstību un sadarbību sporta jomā, tostarp saskaņojot pasaules un Eiropas čempionātu finālsacensību organizēšanas norisi Latvijā. Latvijas Nacionālās sporta padomes sastāvā iekļauj šajā likumā noteiktās koordinējošās sporta organizācijas. Latvijas Nacionālās sporta padomes sastāvu, funkcijas, pienākumus un uzdevumus nosaka Ministru kabinets.
Lai veicinātu LNSP organizatoriskās struktūras un sastāva noteiktību, Likumprojekta attiecīgajā pantā nostiprināt attiecīgās šajā likumā noteiktās koordinējošās sporta organizācijas, paredzot, ka LNSP sastāvā iekļauj biedrības “Latvijas Sporta federāciju padome”, biedrības “Latvijas Olimpiskā komiteja” un biedrības “Latvijas Paralimpiskā komiteja” pārstāvjus.
16. pants. Sporta federācijas
(1) Sporta federācijas izveido ar mērķi vadīt un koordinēt darbu attiecīgajā sporta un parasporta veidā, pārstāvēt šo sporta veidu attiecīgajās starptautiskajās sporta organizācijās, ja šī federācija ir atzīta šajā likumā noteiktajā kārtībā. Sporta federācija var pārstāvēt vairākus sporta veidus. Vienā sporta veidā var atzīt tikai vienu sporta federāciju.
Spēkā esošā Sporta likuma 10. panta trešā daļa nosaka:
“(3) Sporta federācija ir biedrība, kura sastāv no sporta klubiem un citām juridiskajām personām, kuru darbība ir saistīta ar noteiktu sporta veidu vai darbības jomu, un kuras mērķis ir vadīt un koordinēt darbu attiecīgajā sporta veidā vai darbības jomā, kā arī pārstāvēt šo sporta veidu vai darbības jomu attiecīgajās starptautiskajās sporta organizācijās (..).”
Pamatojoties uz Sporta likuma regulējumu, šobrīd Latvijā ir atzītas šādas sporta federācijas, kuru darbība ir saistīta ar noteiktu darbības jomu:
Biedrība “Latvijas Augstskolu sporta savienība”, Biedrība “Latvijas Nedzirdīgo sporta federācija, Biedrība “Latvijas Paralimpiskā komiteja”, Biedrība “Latvijas Skolu sporta federācija”, Biedrība “Latvijas Speciālā Olimpiāde”, Biedrība “Latvijas Sporta veterānu - senioru savienība”, Biedrība “Latvijas Tautas sporta asociācija”, Biedrība “Latvijas Treneru tālākizglītības centrs”
Nav noteikts darbības jomu sporta organizāciju statuss, kas, saskaņā ar Likumprojekta 21. panta pirmo daļu, liedz iespēju jomas sporta organizācijām piešķirt Valsts budžeta līdzekļus.
Iebilstam pret regulējumu, kas neparedz darbības jomu sporta federācijām atzītās sporta federācijas statusu.
Aicinām 16.panta pirmo daļu izteikt sekojošā redakcijā:
(1) Sporta federācijas izveido ar mērķi vadīt un koordinēt darbu attiecīgajā sporta un parasporta veidā vai darbības jomā, pārstāvēt šo sporta veidu vai darbības jomu attiecīgajās starptautiskajās sporta organizācijās, ja šī federācija ir atzīta šajā likumā noteiktajā kārtībā. Sporta federācija var pārstāvēt vairākus sporta veidus. Vienā sporta veidā var atzīt tikai vienu sporta federāciju.
17. pants. Sporta federācijas atzīšanas statusa piešķiršanas un statusa zaudēšanas kritēriji
Aicinām 17.pantu pirmās daļas 7.punktu papildināt ar vārdiem “sporta jomā” un izteikt sekojošā redakcijā:
17. pants. Sporta federācijas atzīšanas statusa piešķiršanas un statusa zaudēšanas kritēriji
(1) Sporta federācija tiek atzīta, ja tā atbilst šādiem kritērijiem:
1) sporta federācijas statūtos noteiktais darbības mērķis ir attiecīgā sporta veida attīstīšana, aizsargāšana un popularizēšana valstī, tostarp ir izstrādāta sporta veida attīstības piecgades programma;
2) sporta federācijas pārstāvētajā sporta veidā tiek organizētas sporta sacensības;
3) sporta federācija nodrošina pārstāvības tiesību atbilstību sporta federācijas statūtos norādītajam izpildinstitūcijas pilnvaru termiņam, kas nav garāks par četriem gadiem un ne vairāk kā divus termiņus pēc kārtas;
4) sporta federācijas biedri ir tikai juridiskās personas vai sporta izglītības iestādes, kurām nav juridiskās personas statusa, atbilstoši dotajam pilnvarojumam;
5) sporta federācijas izpildinstitūcijas loceklis ir Latvijas pilsonis, kuram ir nevainojama reputācija un kura nav sodīta par tīša nozieguma izdarīšanu pret valsti, īpašumu vai pārvaldības kārtību, tīša nozieguma izdarīšanu tautsaimniecībā vai valsts institūciju dienestā vai par tāda nozieguma izdarīšanu, kas saistīts ar terorismu, vai kura sodīta par šādiem noziegumiem, bet kurai sodāmība ir noņemta vai dzēsta;
6) sporta federācija savā darbībā ievēro šā likuma 4.panta pirmajā un otrajā daļā noteiktos principus un antidopinga konvenciju prasības;
7) informācija par sporta federāciju, tās darbību regulējošiem dokumentiem sporta jomā, pieņemtajiem lēmumiem, finanšu pārskatiem un tās rīkotajiem pasākumiem, tostarp sacensībām, ir pieejama federācijas tīmekļvietnē.
8) sporta federācija ir izdevusi sporta veida noteikumus un sporta sacensību norises noteikumus, kas atbilst sporta veidu attiecīgajās starptautiskajās sporta organizācijas sporta veida noteikumiem un sporta sacensību norises noteikumiem.
(2) Atzītās sporta federācijas statuss tiek zaudēts, ja:
1) sporta federācijas darbība neatbilst šā likuma 17. panta pirmajā daļā un 35.panta piektajā daļā noteiktajiem kritērijiem;
2) ir konstatēti sporta normatīvo aktu un sporta federācijas statūtu pārkāpumi sporta federācijas darbībā;
3) sporta federācija ir izdevusi sporta veida noteikumus un sporta sacensību norises noteikumus, kas neatbilst sporta veidu attiecīgajās starptautiskajās sporta organizācijas sporta veida noteikumiem un sporta sacensību norises noteikumiem;
4) sporta federācija savā darbībā nav ievērojusi šā likuma 4.panta pirmajā un otrajā daļā minētos sporta principus.
Aicinām 17.pantu papildināt ar trešo daļu, ceturto daļu (Likumprojekta 18.panta otrā daļa), piekto daļu (precizēta Likumprojekta 18.panta pirmā daļa), sesto un septīto daļu, un izteikt sekojošā redakcijā:
(3) Privātais vai publisko tiesību subjekts, pieņemot lēmumu par sporta federācijas atzīšanu, atteikumu to atzīt vai lēmumu par atzītās sporta federācijas statusa atņemšanu pieņem, veic arī atzīto sporta federāciju darbību kontroli.
(4) Lēmuma par sporta federācijas statusa atzīšanu, atteikumu to atzīt vai lēmuma par atzītās sporta federācijas statusa zaudēšanu apstrīdēšana vai pārsūdzēšana neaptur tā darbību.
(5) Privātais vai publisko tiesību subjekts, kuram ir deleģēts šā panta trešajā daļā minētais valsts pārvaldes uzdevumu, ir tiesīgs izdot administratīvos aktus, kurus apstrīd Administratīvā procesa likumā noteiktajā kārtībā Izglītības un zinātnes ministrijā.
(6) Privātais vai publisko tiesību subjekts pildot šā panta trešajā un piektajā daļā minētos uzdevumus, izveido Sadarbības komisiju piecu komisijas locekļu sastāvā. Sadarbības komisijā iekļauj personas, kuras spēj izskatīt lietas taisnīgi, objektīvi un neatkarīgi. Sadarbības komisiju vada šā panta piektajā daļā minētā privāto vai publisko tiesību subjekta pārstāvis, Sadarbības komisijā iekļauj vienu pārstāvi no Izglītības un zinātnes ministrijas un par vienam pārstāvim no šajā likumā noteiktajām koordinējošām sporta organizācijām - biedrības "Latvijas Sporta federāciju padome", biedrības “Latvijas Olimpiskā komiteja” un biedrības “Latvijas Paralimpiskā komiteja”.
(7) Sadarbības komisija izvērtē sporta federāciju atbilstību šā panta pirmajā un otrajā daļā minētajiem kritērijiem. Sadarbības komisijas sniegtajam atzinumam ir rekomendējošs raksturs. Sadarbības komisija ir lemttiesīga, ja tās sēdē piedalās vismaz četri Sadarbības komisijas locekļi. Sadarbības komisija lēmumu pieņemšanai ir tiesīga pieaicināt ekspertus. Ekspertiem ir padomdevēja tiesības. Sadarbības komisijas sēdes tiek protokolētas, un protokolu paraksta visi klātesošie Sadarbības komisijas locekļi.
18. pants. Latvijas Sporta federāciju padome
Aicinām papildināt Likumprojektu ar 18.pantu – Latvijas Sporta federāciju padome – un izteikt to sekojošā redakcijā:
18. pants. Latvijas Sporta federāciju padome
(1) Biedrība "Latvijas Sporta federāciju padome" ir atzīto sporta federāciju apvienība, kas koordinē Latvijā atzīto sporta federāciju darbību, kā arī pārstāv un īsteno to kopīgās intereses sporta jomā.
(2) Biedrība "Latvijas Sporta federāciju padome" kā sporta nozares profesionālā organizācija veic sporta jomas nozares ekspertu padomes funkcijas, sekmējot sporta nozares pārstāvju, sporta organizāciju un sporta darbinieku koordinētu sadarbību sporta nozares un cilvēkresursu attīstības jautājumos.
(3) Biedrība "Latvijas Sporta federāciju padome" ir trauksmes celšanas kompetentā institūcija, kas nodrošina trauksmes celšanas mehānismu izveidi un darbību, kā arī trauksmes cēlēju pienācīgu aizsardzību sporta jomā.
(4) Biedrība "Latvijas Sporta federāciju padome", sadarbojoties ar valsts un pašvaldību iestādēm, starptautiskām organizācijām, piesaistot gan privātos, gan publiskos finanšu līdzekļus, īsteno šādas programmas:
1) Sporta pārvaldības izglītības programmu, kas ietver arī sporta ētikas normu sporta jomā izstrādi un pārrauga šo normu ievērošanu;
2) Sporta veidu attīstības programmu, kas ietver arī atzīto sporta federāciju ir izdoto noteikumu sporta jomā un prasību sporta darbiniekiem pārraudzību, kā arī, sadarbībā ar Izglītības un zinātnes ministriju, veic atzīto sporta federāciju iesniegtās informācijas apkopošanu un izvērtēšanu atbilstoši valsts finansējuma sadales kritērijiem.
3) Sporta pasākumu programmu, kas ietver arī sporta pasākumu organizēšanu un sporta projektu realizēšanu nacionālajā un starptautiskajā līmenī.
21. pants. Sporta finansējums
Aicinām papildināt 21. panta pirmo daļu un izteikt sekojošā redakcijā:
21. pants. Sporta finansējums
(1) Valsts budžeta līdzekļus sportam, tostarp šajā likumā noteiktajām koordinējošām sporta organizācijām - biedrībai "Latvijas Sporta federāciju padome", biedrībai “Latvijas Olimpiskā komiteja”, biedrībai “Latvijas Paralimpiskā komiteja” biedrībai “Latvijas Paralimpiskā komiteja”, un Latvijā atzītajām sporta federācijām un organizācijām, kurām deleģēti noteikti valsts pārvaldes uzdevumi sportā, piešķir saskaņā ar gadskārtējo valsts budžeta likumu, ievērojot noteiktos kritērijus. Valsts un pašvaldība prioritāri finansē bērnu un jauniešu sportu.
22. pants. Brīvprātīgo sporta tiesnešu darbs
(1) Sporta organizācijai un sporta izglītības iestādei ir tiesības segt ar brīvprātīgo sporta tiesneša darbu saistītos izdevumus līdz 20 euro dienā, lai atlīdzinātu ar brīvprātīgo sporta tiesneša darbu saistītos izdevumus sacensībās, kas iekļautas Latvijā atzītās sporta federācijas sacensību kalendārā un publicētas attiecīgās sporta federācijas tīmekļvietnē.
(2) Izdevumi, kas saistīti ar brīvprātīgo sporta tiesnešu darbu, atlīdzināmi personai:
1) kurai ir attiecīgā sporta veida sporta trenera vai sporta tiesneša sertifikāts vai ir iegūta profesionālās ievirzes sporta izglītība akreditētā profesionālās ievirzes sporta izglītības iestādē un ir jaunāka par 20 gadiem;
2) kura nesaņem atlīdzību saskaņā ar līgumu, kas noslēgts par sporta tieneša pakalpojuma nodrošināšu tajās pašās sacensībās.
(3) Izdevumus, kas saistīti ar brīvprātīgo sporta tiesnešu darbu, var atlīdzināt personai no vienas vai vairākām sporta organizācijām vai sporta izglītības iestādēm, nepārsniedzot 1000 euro kalendārajā gadā.
Ņemot vērā, ka piedāvātais sporta tiesnešu brīvprātīga darba apmaksas risinājums ir attiecināms uz Iedzīvotāju ienākumu nodokļa regulējumu, aicinām izvērtēt iespēju šo normu iekļaut likumā “Par iedzīvotāju ienākuma nodokli”, papildinot 9.panta 8.daļu ar sekojošo punktu:
Ienākumi, kas gūti no Latvijas atzītās sporta federācijas un ir saistīti ar brīvprātīga sporta tiesneša darbu sacensībās, kas iekļautas Latvijā atzītās sporta federācijas sacensību kalendārā un publicētas attiecīgās sporta federācijas tīmekļvietnē, ja tie nepārsniedz 3000 euro gadā.
VAI
Izteikt Likumprojekta 22.pantu sekojošā redakcijā:
22. pants. Brīvprātīgo sporta tiesnešu darbs
(1) Sporta organizācijai un sporta izglītības iestādei ir tiesības segt ar brīvprātīgo sporta tiesneša darbu saistītos izdevumus, lai atlīdzinātu ar brīvprātīgo sporta tiesneša darbu saistītos izdevumus sacensībās, kas iekļautas Latvijā atzītās sporta federācijas sacensību kalendārā un publicētas attiecīgās sporta federācijas tīmekļvietnē.
(2) Izdevumi, kas saistīti ar brīvprātīgo sporta tiesnešu darbu, atlīdzināmi personai:
1) kurai ir attiecīgā sporta veida sporta trenera vai sporta tiesneša sertifikāts vai ir iegūta profesionālās ievirzes sporta izglītība akreditētā profesionālās ievirzes sporta izglītības iestādē;
2) kura nesaņem atlīdzību saskaņā ar līgumu, kas noslēgts par sporta tieneša pakalpojuma nodrošināšu tajās pašās sacensībās.
(3) Izdevumus, kas saistīti ar brīvprātīgo sporta tiesnešu darbu, var atlīdzināt personai no vienas vai vairākām sporta organizācijām vai sporta izglītības iestādēm, nepārsniedzot 3000 euro kalendārajā gadā.
35. pants. Ierobežojumi sporta darbiniekam un sporta organizāciju izpildinstitūcijas locekļiem
(1) Par sporta darbinieku drīkst strādāt persona, kurai ir nevainojama reputācija, kura nav sodīta par tīša nozieguma izdarīšanu pret valsti, īpašumu vai pārvaldības kārtību, tīša nozieguma izdarīšanu tautsaimniecībā vai valsts institūciju dienestā vai par tāda nozieguma izdarīšanu, kas saistīts ar terorismu, vai kura sodīta par šādiem noziegumiem, bet kurai sodāmība ir noņemta vai dzēsta, kā arī, kura nav sodīta par tīšu noziedzīgu nodarījumu, kas saistīts ar vardarbību vai vardarbības piedraudējumu, — līdz dienai, kad sodāmība dzēsta vai noņemta, kā arī, kas nav sodīta par noziedzīgu nodarījumu pret tikumību un dzimumneaizskaramību, — neatkarīgi no sodāmības dzēšanas vai noņemšanas.
Saskatām šajā regulējumā būtiskus tiesvedības, administratīvā procesa ietvaros veicama izvērtējuma riskus un papildus birokrātisko noslodzi. Šo - reputācijas - jautājumu būtu jāspēj vērtēt pašiem federācijas biedriem vai plašākai sporta sabiedrībai. Tāpat pamattiesību ierobežojums iespējams tikai ar leģitīmu mērķi, kam jābūt samērīgam ar veikto ierobežojumu. Lūdzu skatīt https://www.satv.tiesa.gov.lv/runas-un-raksti/pamattiesibu-ierobezojuma-konstitucionalitates-izvertesana-satversmes-tiesas-prakse/
Ierobežojumā, kāds tas formulēts šobrīd, saskatām būtiskus Satversmē noteikto pamattiesību ierobežošanas riskus.
(3) Kandidējot uz ievēlēšanu šā likuma 5.panta piektajā daļā, 8.panta otrās daļas ceturtajā punktā, 15., 16., 19. un 20. pantā minētās sporta organizācijas izpildinstitūcijas locekļa amatā, persona rakstveidā apliecina, ka uz to nav attiecināmi šā panta otrajā daļā noteiktie ierobežojumi, kā arī ne vēlāk kā triju mēnešu laikā pēc ievēlēšanas amatā iesniedz attiecīgajai sporta organizācijai kompetentas valsts iestādes izziņu, kas apliecina, ka uz personu nav attiecināmi šā panta divpadsmitajā daļā noteiktie ierobežojumi. Totalitārisma seku dokumentēšanas centra izziņu nav nepieciešams pieprasīt par personām, kuras sasniegušas 18 gadu vecumu pēc 1991. gada 21. augusta.
Vēršam uzmanību, ka Likumprojekta 35.pantā nav divpadsmitās daļas, līdz ar ko atsauce ir nekorekta.
09.04.2025. 13:43
Māra Vilciņa - Bērnu un jauniešu centrs "Rīgas Skolēnu pils"
1. Priekšlikums - 1.panta 5.punktā svītrot vārdus "tostarp sporta interešu izglītību", jo pie sporta izglītības programmas termina ir pateikts kas ir sporta izglītības programmas.
Papildināt 1.panta terminus ar 6.pantā nosauktajiem Sporta virzieniem.
Papildināt 1.pantu ar terminu "Sporta reģistrs"
2. Iebildums 5.panta otrajā daļā precizēt, kas īsteno sporta nodarbības, saskaņā ar MK noteikumiem Nr.354 "Noteikumi par pedagogu profesiju un amatu sarakstu".
3. Precizēt 5.panta trešo daļu izsakot to šādā redakcijā "Izglītības iestādes dibinātājs nodrošina nepieciešamos finanšu un materiālos līdzekļus sporta izglītības programmu īstenošanai un veicina sporta nodarbību organizēšanu pēc vispārējās izglītības mācību stundām". Respektīvi, svītrot vārdus "(sporta interešu izglītība)", jo sporta nodarbības var būt gan interešu izglītībā, gan profesionālajā ievirzē. Pie tam, ja teikts "Pēc formālās izglītības programmas apguves", tad var pārprast uz kādu laiku tas attiecināms.
4. Iebildums - 5.panta ceturtajā daļā tiek uzlikts papildus birokrātiskais slogs sporta veidu federācijām izstrādāt sporta veida paraugprogrammas. Izglītības iestādēs izglītības programmas, tai skaitā sportā, tiek izstrādātas saskaņā ar spēkā esošajiem normatīvajiem aktiem. Ieteikums šo punktu svītrot.
5. Priekšlikums 6.pantu iekļaut 1.puntā pie terminiem, jo te ir tikai terminu skaidrojums.
6. Iebildums - 7.panta otrā daļa 1.punkts - precizēt punkta redakciju "sporta speciālistu, sporta treneru reģistrācijas un sertifikācijas kārtību un prasības, kādām jāatbilst sporta speciālistam, sporta trenerim, sertifikācijas maksas kārtību, kā arī nosaka kvalifikācijas prasības sporta pedagogiem, izņemot tos pedagogus, kuri īsteno sporta izglītības programmas, ko attiecīgi nosaka Izglītības likums;".
Nav saprotams, kas domāts ar "izņemot tos pedagogus, kuri īsteno sporta izglītības programmas, ko attiecīgi nosaka Izglītības likums".
Visi pedagogi, kuri īsteno sporta izglītības programmas pakļaujas diviem likumiem gan Sporta likumam, gan Izglītības likumam.
7. Papildināt 7.panta otrā daļa 9.punktu ar "individuālo sporta veidu". Piedāvātā redakcija "9) individuālo sporta veidu, individuālo komandu sporta veidu un komandu sporta spēļu veidu sarakstu".
8. Papildināt 8.panta otro daļu ar punktu "nodrošina Sporta reģistra sistēmas uzturēšanu Valsts izglītības informācijas sistēmas ietvaros".
9. Iebildums - visā dokumentā punktos, kuros minētas/ nosauktas "profesionālās ievirzes sporta izglītības programmas un sporta interešu izglītības programmas" lietot tikai vienu terminu "sporta izglītības programmas", ja tas attiecināms uz abām izglītības veida programmām, jo 1.pantā termins ir paskaidrots, kas ir "sporta izglītības programma". - piemēram, 10.panta 7.punktā, 16.panta otrās daļas 3.punktā, 37.panta otrajā daļā.
10. Iebildums - 14.panta otrās daļas 3.punktā precizēt, kas ir "minēto personu sasniegumus, sportiskos rezultātus". Vai šī informācija tiks noteikta ar atsevišķu normatīvo aktu.
11. Precizēt 16.panta otrajā daļā 2.punktu izsakot to šādā redakcijā "2) īsteno metodisko darbu attiecīgajā sporta veidā, nodrošinot metodisko atbalstu un sporta speciālistu profesionālo pilnveidi sporta izglītības iestādēm, kas īsteno sporta izglītības programmas attiecīgajā sporta veidā;". Punkts saīsināts svītrojot liekos vārdus, jo 1.panta terminos 5. un 6.punktā ir minēts, ka tas attiecas gan uz profesionālo ievirzi, gan interešu izglītību.
12. Iebildums - 16.panta otrās daļas 3.punkts. Tiek uzlikts papildus birokrātiskais slogs sporta veidu federācijām izstrādāt sporta veida paraugprogrammas. Ne visām federācijām ir speciālisti izglītības programmu izstrādei. Šī funkcija jānodrošina Izglītības un zinātnes ministrijai un likuma projektā minētajai tiešās pārvaldes iestādei. Federācijas var iesaistīties un piedalīties paraugprogrammu izstrādē un tad publicēt savās tīmekļvietnēs. programmu īstenošanas uzraudzību nodrošina Izglītības kvalitātes valsts dienests.
Piedāvātā redakcija "3) piedalās sporta veida sporta izglītības paraugprogrammas izstrādē, sadarbībā ar tiešās pārvaldes iestādi, t.sk. ievērojot valsts profesionālās ievirzes izglītības standartu sportā, un publicē attiecīgās sporta federācijas tīmekļvietnē. Minētās paraugprogrammas ir saistošas sporta izglītības iestādēm, kas īsteno sporta izglītības programmas attiecīgajā sporta veidā."
13. Iebildums - 17.panta pirmās daļas 3.punktā noteiktajam par izpildinstitūcijas pilnvaras termiņu. Sporta federācijās, kurās izpildinstitūcijā pārsvarā strādā brīvprātīgie (un ne tikai) nav tik lielas speciālistu kapacitātes, lai mainītu izpildinstitūciju kadrus ik pēc 8 gadiem. Svītrot vārdus "un ne vairāk kā divus termiņus pēc kārtas".
Piedāvātā redakcija "3 )sporta federācija nodrošina pārstāvības tiesību atbilstību sporta federācijas statūtos norādītajam izpildinstitūcijas pilnvaru termiņam, kas nav garāks par četriem gadiem;".
14. Iebildums - Ja ir atsevišķi noteikumi, kas regulē Antidopinga pasākumus, tad 24., 25., 26., 27., 28., 29.pants jāizņem no šī likuma. Pie tam šī Likuma projekta 7.panta otrās daļas 3.punktā noteikta Ministru kabineta kompetence. šobrīd tie ir Ministru kabineta noteikumi Nr.661 "Naciuonālie antidopinga noteikumi".
15. Precizējums 30.panta otrās daļas redakcijai. Izlaists vārds "ar". Piedāvātā redakcija- "(2) Sportistu, skatītāju un citu sporta pasākuma norisē iesaistīto personu pienākums ir ievērot sporta pasākuma organizatora norādījumus, kas saistīti ar sabiedrisko kārtību un drošību un citu drošības noteikumu ievērošanu.
16. Iebildums - 30.panta ceturtās daļas 3.punktā svītrot prasību Nolikumos norādīt juridiskajām, personām reģistrācijas numuru. Jau šobrīd šī norma ir spēkā esošajā likumā, bet pārskatot lielu daļu no sacensību nolikumiem šī norma nav ievērota un vai šādai prasībai ir juridisks pamatojums. Otrs jautājums, kāds reģistrācijas numurs jānorāda sporta izglītības iestādei, jo tā nav patstāvīga juridiska persona.
Piedāvātā redakcija - "3) sporta sacensību organizators (juridiskajai personai — nosaukums; fiziskajai personai — vārds, uzvārds) un kontaktinformācija;".
17. Iebildums - pārskatīt 35.pantu un prasības "Sporta darbiniekam" iestrādāt 37. pantā un "Sporta organizāciju izpildinstitūcijas locekļiem" attiecīgi uz tām attiecināmajos pantos. Pie tam punkti dublējas un nav skaidri saprotams, kas uz ko attiecināms.
18. Iebildums - 37.panta otrā daļa - precizēt redakciju,
Piedāvātā redakcija - "(2) Sporta speciālists, sporta treneris ir tiesīgs īstenot sporta izglītības programmu, vadīt sporta treniņus (nodarbības) vai veikt izglītojošo vai metodisko darbu sporta jomā sporta speciālista reglamentētajā profesijā.".
Papildināt 1.panta terminus ar 6.pantā nosauktajiem Sporta virzieniem.
Papildināt 1.pantu ar terminu "Sporta reģistrs"
2. Iebildums 5.panta otrajā daļā precizēt, kas īsteno sporta nodarbības, saskaņā ar MK noteikumiem Nr.354 "Noteikumi par pedagogu profesiju un amatu sarakstu".
3. Precizēt 5.panta trešo daļu izsakot to šādā redakcijā "Izglītības iestādes dibinātājs nodrošina nepieciešamos finanšu un materiālos līdzekļus sporta izglītības programmu īstenošanai un veicina sporta nodarbību organizēšanu pēc vispārējās izglītības mācību stundām". Respektīvi, svītrot vārdus "(sporta interešu izglītība)", jo sporta nodarbības var būt gan interešu izglītībā, gan profesionālajā ievirzē. Pie tam, ja teikts "Pēc formālās izglītības programmas apguves", tad var pārprast uz kādu laiku tas attiecināms.
4. Iebildums - 5.panta ceturtajā daļā tiek uzlikts papildus birokrātiskais slogs sporta veidu federācijām izstrādāt sporta veida paraugprogrammas. Izglītības iestādēs izglītības programmas, tai skaitā sportā, tiek izstrādātas saskaņā ar spēkā esošajiem normatīvajiem aktiem. Ieteikums šo punktu svītrot.
5. Priekšlikums 6.pantu iekļaut 1.puntā pie terminiem, jo te ir tikai terminu skaidrojums.
6. Iebildums - 7.panta otrā daļa 1.punkts - precizēt punkta redakciju "sporta speciālistu, sporta treneru reģistrācijas un sertifikācijas kārtību un prasības, kādām jāatbilst sporta speciālistam, sporta trenerim, sertifikācijas maksas kārtību, kā arī nosaka kvalifikācijas prasības sporta pedagogiem, izņemot tos pedagogus, kuri īsteno sporta izglītības programmas, ko attiecīgi nosaka Izglītības likums;".
Nav saprotams, kas domāts ar "izņemot tos pedagogus, kuri īsteno sporta izglītības programmas, ko attiecīgi nosaka Izglītības likums".
Visi pedagogi, kuri īsteno sporta izglītības programmas pakļaujas diviem likumiem gan Sporta likumam, gan Izglītības likumam.
7. Papildināt 7.panta otrā daļa 9.punktu ar "individuālo sporta veidu". Piedāvātā redakcija "9) individuālo sporta veidu, individuālo komandu sporta veidu un komandu sporta spēļu veidu sarakstu".
8. Papildināt 8.panta otro daļu ar punktu "nodrošina Sporta reģistra sistēmas uzturēšanu Valsts izglītības informācijas sistēmas ietvaros".
9. Iebildums - visā dokumentā punktos, kuros minētas/ nosauktas "profesionālās ievirzes sporta izglītības programmas un sporta interešu izglītības programmas" lietot tikai vienu terminu "sporta izglītības programmas", ja tas attiecināms uz abām izglītības veida programmām, jo 1.pantā termins ir paskaidrots, kas ir "sporta izglītības programma". - piemēram, 10.panta 7.punktā, 16.panta otrās daļas 3.punktā, 37.panta otrajā daļā.
10. Iebildums - 14.panta otrās daļas 3.punktā precizēt, kas ir "minēto personu sasniegumus, sportiskos rezultātus". Vai šī informācija tiks noteikta ar atsevišķu normatīvo aktu.
11. Precizēt 16.panta otrajā daļā 2.punktu izsakot to šādā redakcijā "2) īsteno metodisko darbu attiecīgajā sporta veidā, nodrošinot metodisko atbalstu un sporta speciālistu profesionālo pilnveidi sporta izglītības iestādēm, kas īsteno sporta izglītības programmas attiecīgajā sporta veidā;". Punkts saīsināts svītrojot liekos vārdus, jo 1.panta terminos 5. un 6.punktā ir minēts, ka tas attiecas gan uz profesionālo ievirzi, gan interešu izglītību.
12. Iebildums - 16.panta otrās daļas 3.punkts. Tiek uzlikts papildus birokrātiskais slogs sporta veidu federācijām izstrādāt sporta veida paraugprogrammas. Ne visām federācijām ir speciālisti izglītības programmu izstrādei. Šī funkcija jānodrošina Izglītības un zinātnes ministrijai un likuma projektā minētajai tiešās pārvaldes iestādei. Federācijas var iesaistīties un piedalīties paraugprogrammu izstrādē un tad publicēt savās tīmekļvietnēs. programmu īstenošanas uzraudzību nodrošina Izglītības kvalitātes valsts dienests.
Piedāvātā redakcija "3) piedalās sporta veida sporta izglītības paraugprogrammas izstrādē, sadarbībā ar tiešās pārvaldes iestādi, t.sk. ievērojot valsts profesionālās ievirzes izglītības standartu sportā, un publicē attiecīgās sporta federācijas tīmekļvietnē. Minētās paraugprogrammas ir saistošas sporta izglītības iestādēm, kas īsteno sporta izglītības programmas attiecīgajā sporta veidā."
13. Iebildums - 17.panta pirmās daļas 3.punktā noteiktajam par izpildinstitūcijas pilnvaras termiņu. Sporta federācijās, kurās izpildinstitūcijā pārsvarā strādā brīvprātīgie (un ne tikai) nav tik lielas speciālistu kapacitātes, lai mainītu izpildinstitūciju kadrus ik pēc 8 gadiem. Svītrot vārdus "un ne vairāk kā divus termiņus pēc kārtas".
Piedāvātā redakcija "3 )sporta federācija nodrošina pārstāvības tiesību atbilstību sporta federācijas statūtos norādītajam izpildinstitūcijas pilnvaru termiņam, kas nav garāks par četriem gadiem;".
14. Iebildums - Ja ir atsevišķi noteikumi, kas regulē Antidopinga pasākumus, tad 24., 25., 26., 27., 28., 29.pants jāizņem no šī likuma. Pie tam šī Likuma projekta 7.panta otrās daļas 3.punktā noteikta Ministru kabineta kompetence. šobrīd tie ir Ministru kabineta noteikumi Nr.661 "Naciuonālie antidopinga noteikumi".
15. Precizējums 30.panta otrās daļas redakcijai. Izlaists vārds "ar". Piedāvātā redakcija- "(2) Sportistu, skatītāju un citu sporta pasākuma norisē iesaistīto personu pienākums ir ievērot sporta pasākuma organizatora norādījumus, kas saistīti ar sabiedrisko kārtību un drošību un citu drošības noteikumu ievērošanu.
16. Iebildums - 30.panta ceturtās daļas 3.punktā svītrot prasību Nolikumos norādīt juridiskajām, personām reģistrācijas numuru. Jau šobrīd šī norma ir spēkā esošajā likumā, bet pārskatot lielu daļu no sacensību nolikumiem šī norma nav ievērota un vai šādai prasībai ir juridisks pamatojums. Otrs jautājums, kāds reģistrācijas numurs jānorāda sporta izglītības iestādei, jo tā nav patstāvīga juridiska persona.
Piedāvātā redakcija - "3) sporta sacensību organizators (juridiskajai personai — nosaukums; fiziskajai personai — vārds, uzvārds) un kontaktinformācija;".
17. Iebildums - pārskatīt 35.pantu un prasības "Sporta darbiniekam" iestrādāt 37. pantā un "Sporta organizāciju izpildinstitūcijas locekļiem" attiecīgi uz tām attiecināmajos pantos. Pie tam punkti dublējas un nav skaidri saprotams, kas uz ko attiecināms.
18. Iebildums - 37.panta otrā daļa - precizēt redakciju,
Piedāvātā redakcija - "(2) Sporta speciālists, sporta treneris ir tiesīgs īstenot sporta izglītības programmu, vadīt sporta treniņus (nodarbības) vai veikt izglītojošo vai metodisko darbu sporta jomā sporta speciālista reglamentētajā profesijā.".
09.04.2025. 14:21
Toms Markss - Latvijas Riteņbraukšanas federācija
Papildinājumi/precizējumi no Latvijas Riteņbraukšanas federācijas puses.
6. pants 6. punkts:
tautas, tostarp veterānu, sports – organizētas fiziskās aktivitātes vai sporta sacensības bez vecuma ierobežojuma ar mērķi veicināt, nostiprināt un uzlabot veselības stāvokli, sekmēt aktīvu brīvā laika pavadīšanu un sociālo attiecību veidošanu.
7. pants, 10. punkts.
Kārtību, kādā norādāma informācija, ka sporta pasākums tiek līdzfinansēts no valsts budžeta, kā arī informācijas saturu, ietvetrot sistemātisku atbalstu tradiconālajiem, sabiedrības masas iesaistošākajiem tautas sporta pasākumiem.
8. pants 4. punkts b daļa
Par atsevišķu valsts atbalsta pasākumu īstenošanu Tautas sportā, sporta veterāniem un parasportistiem;
21. panta 1. punkta beigas.
Valsts un pašvaldība prioritāri finansē bērnu un jauniešu sportu un Tautas sportu.
22. pants. 1. punkts
Sporta organizācijai un sporta izglītības iestādei ir tiesības segt ar brīvprātīgo sporta tiesneša darbu saistītos izdevumus līdz 30 euro dienā, lai atlīdzinātu ar brīvprātīgo sporta tiesneša darbu saistītos izdevumus sacensībās, kas iekļautas Latvijā atzītās sporta federācijas sacensību kalendārā un publicētas attiecīgās sporta federācijas tīmekļvietnē.kurai ir attiecīgā sporta veida sporta trenera sertifikāts vai ir iegūta profesionālās ievirzes sporta izglītība akreditētā profesionālās ievirzes sporta izglītības iestādē.
Izņemt vecumu ārā, jo tiesnešu darbs lielākajā daļā sporta veidu sākas tikai no 21 gada vecuma.
6. pants 6. punkts:
tautas, tostarp veterānu, sports – organizētas fiziskās aktivitātes vai sporta sacensības bez vecuma ierobežojuma ar mērķi veicināt, nostiprināt un uzlabot veselības stāvokli, sekmēt aktīvu brīvā laika pavadīšanu un sociālo attiecību veidošanu.
7. pants, 10. punkts.
Kārtību, kādā norādāma informācija, ka sporta pasākums tiek līdzfinansēts no valsts budžeta, kā arī informācijas saturu, ietvetrot sistemātisku atbalstu tradiconālajiem, sabiedrības masas iesaistošākajiem tautas sporta pasākumiem.
8. pants 4. punkts b daļa
Par atsevišķu valsts atbalsta pasākumu īstenošanu Tautas sportā, sporta veterāniem un parasportistiem;
21. panta 1. punkta beigas.
Valsts un pašvaldība prioritāri finansē bērnu un jauniešu sportu un Tautas sportu.
22. pants. 1. punkts
Sporta organizācijai un sporta izglītības iestādei ir tiesības segt ar brīvprātīgo sporta tiesneša darbu saistītos izdevumus līdz 30 euro dienā, lai atlīdzinātu ar brīvprātīgo sporta tiesneša darbu saistītos izdevumus sacensībās, kas iekļautas Latvijā atzītās sporta federācijas sacensību kalendārā un publicētas attiecīgās sporta federācijas tīmekļvietnē.kurai ir attiecīgā sporta veida sporta trenera sertifikāts vai ir iegūta profesionālās ievirzes sporta izglītība akreditētā profesionālās ievirzes sporta izglītības iestādē.
Izņemt vecumu ārā, jo tiesnešu darbs lielākajā daļā sporta veidu sākas tikai no 21 gada vecuma.
09.04.2025. 14:46
Toms Markss - Latvijas Riteņbraukšanas federācija
1.pants. Likumā lietotie termini
10) sporta pasākums — sporta sacensības, paraugdemonstrējumi vai jebkurš cits pasākums sportā. Par sporta pasākumu nav uzskatāms sporta treniņš (nodarbība);
Priekšlikums: definēt terminu “Tautas sporta pasākums”
Tautas sporta pasākums – fizisko aktivitāšu vai sacensību pasākums, kas paredzēts plašai sabiedrībai, nav saistīts ar profesionālo sportu vai bērnu un jauniešu sportu, un kura mērķis ir veicināt iedzīvotāju veselību, vispārējo fizisko aktivitāti un sabiedrības līdzdalību sportā.
6. pants. Sporta virzieni
Tautas sports - fiziskās aktivitātes vai sporta sacensības bez vecuma ierobežojuma ar mērķi veicināt, nostiprināt un uzlabot veselības stāvokli, sekmēt aktīvu brīvā laika pavadīšanu un sociālo attiecību veidošanu.
Priekšlikums: Konkrētāk definēt tautas sportu, lai tas ir skaidrs, nepārklājas un ir atdalīts no bērnu un jauniešu sporta. Tagad ir stiepjams jēdziens, un, ja ir skaidri definēts, tad, kad nonāk līdz finanšu sadalei, ir vieglāk nopamatot.
Piedāvātie definīciju varianti:
Variants 1
Tautas sports – ikvienai pieaugušai personai pieejamas fiziskās aktivitātes vai sporta nodarbības un sacensības, kuras netiek veiktas profesionālās sporta karjeras ietvaros, ar mērķi uzlabot veselību, sekmēt aktīvu dzīvesveidu, brīvā laika lietderīgu pavadīšanu un sabiedrisko līdzdalību. Tautas sports nav pielīdzināms bērnu un jauniešu sporta sistēmai vai augstu sasniegumu sportam.
Variants 2
Tautas sports – pieaugušo personu fiziskās aktivitātes vai vai sporta nodarbības un sacensības, kas tiek veiktas patstāvīgi vai organizēti ārpus profesionālā sporta sistēmas un bērnu un jauniešu sporta, ar mērķi uzlabot veselību, fizisko sagatavotību, labklājību un sociālo līdzdalību, kā arī veicināt aktīvu brīvā laika pavadīšanu visa mūža garumā.
10) sporta pasākums — sporta sacensības, paraugdemonstrējumi vai jebkurš cits pasākums sportā. Par sporta pasākumu nav uzskatāms sporta treniņš (nodarbība);
Priekšlikums: definēt terminu “Tautas sporta pasākums”
Tautas sporta pasākums – fizisko aktivitāšu vai sacensību pasākums, kas paredzēts plašai sabiedrībai, nav saistīts ar profesionālo sportu vai bērnu un jauniešu sportu, un kura mērķis ir veicināt iedzīvotāju veselību, vispārējo fizisko aktivitāti un sabiedrības līdzdalību sportā.
6. pants. Sporta virzieni
Tautas sports - fiziskās aktivitātes vai sporta sacensības bez vecuma ierobežojuma ar mērķi veicināt, nostiprināt un uzlabot veselības stāvokli, sekmēt aktīvu brīvā laika pavadīšanu un sociālo attiecību veidošanu.
Priekšlikums: Konkrētāk definēt tautas sportu, lai tas ir skaidrs, nepārklājas un ir atdalīts no bērnu un jauniešu sporta. Tagad ir stiepjams jēdziens, un, ja ir skaidri definēts, tad, kad nonāk līdz finanšu sadalei, ir vieglāk nopamatot.
Piedāvātie definīciju varianti:
Variants 1
Tautas sports – ikvienai pieaugušai personai pieejamas fiziskās aktivitātes vai sporta nodarbības un sacensības, kuras netiek veiktas profesionālās sporta karjeras ietvaros, ar mērķi uzlabot veselību, sekmēt aktīvu dzīvesveidu, brīvā laika lietderīgu pavadīšanu un sabiedrisko līdzdalību. Tautas sports nav pielīdzināms bērnu un jauniešu sporta sistēmai vai augstu sasniegumu sportam.
Variants 2
Tautas sports – pieaugušo personu fiziskās aktivitātes vai vai sporta nodarbības un sacensības, kas tiek veiktas patstāvīgi vai organizēti ārpus profesionālā sporta sistēmas un bērnu un jauniešu sporta, ar mērķi uzlabot veselību, fizisko sagatavotību, labklājību un sociālo līdzdalību, kā arī veicināt aktīvu brīvā laika pavadīšanu visa mūža garumā.
09.04.2025. 15:06
Ilze Bagatska - Biedrība Latvijas Komandu sporta spēļu asociācija
Likumprojekta “Sporta likums” (likumprojekts)
1. panta 1. punkts
Piemērojot piedāvāto definīciju, jebkurš sportista vai sporta speciālista līgumiskais pārstāvis atzīstams par sporta aģentu. Ievērojot to, ka starptautiskās sporta federācijas noteikušas nepieciešamību licencēt sporta aģentus, piedāvājam šādu nosacījumu ietvert arī likumā – sporta aģents ir sportista un sporta speciālista attiecīgajā starptautiskajā sporta federācijā licencēts vai nacionālajā federācijā reģistrēts pārstāvis.
1. panta 3. punkts
Nepieciešams skaidrāks sporta darbinieku un tiesnešu definīcijas regulējums. Pievienojamies iepriekš sniegtajiem Rīgas Stradiņa universitātes (RSU) iebildumiem un redakcijas precizējumus par 1.panta 3.punkta a) apakšpunktu un Latvijas Olimpiskās komitejas (LOK) iebildumiem par 1.panta 3.punkta b) apakšpunktu.
7. panta 2. daļas 8. punkts un 9. punkts
Augstu sasniegumu sportam nepieciešams noteikt vienotu finansēšanas kārtību, tai skaitā, nosakot prioritāros sporta veidus. Paredzot vienotu finansēšanas kārtību, nav nepieciešamības mākslīgi (ar sarakstu) sadalīt komandu sporta spēles. Noteikumus par augstu sasniegumu sporta finansēšanas kārtību būtu nepieciešams sagatavot un apspriest vienlaicīgi ar likumprojektu.
8.punkts izsakāms iepriekš LOK norādītajā redakcijā, savukārt, 9.punkts izslēdzams:
“8) augstu sasniegumu sportistu un komandu sagatavošanās un piedalīšanās Eiropas un pasaules čempionātu un Olimpisko spēļu atlases turnīros un finālsacensībās finansēšanas kārtību, tai skaitā sporta darba, organizatorisko pasākumu un tehnisko izdevumu sadaļās.”
8. panta 2. daļas 4. punkta a) apakšpunkts
Ievērojot iepriekš minēto pie 7.panta 2.daļas 8. un 9.punktiem, par vienotas finansēšanas kārtības noteikšanu augstu sasniegumu sportam, šis apakšpunkts izsakāms šādi:
“a) par olimpisko un paraolimpisko sporta veidu augstu sasniegumu sportistu un komandu sagatavošanu dalībai olimpiskajās un paraolimpiskās spēlēs, jaunatnes olimpiādēs un citās starptautiskās sporta sacensībās;”
13.pants
Likums par Valsts sporta fonda darbību likumprojekta izpratnē uzskatāms par nozīmīgu tiesību aktu un būtu nepieciešams to sagatavot un izskatīt kopā ar likumprojektu.
15. panta 1. daļa
Pievienojamies LOK iebildumam, ka pantā iekļautais apzīmējums “likumā noteiktās koordinējošās sporta organizācijas” nav precīzi saprotams, turklāt, ievērojot to, kā likumprojekta 1.panta 9.punktā definētas sporta organizācijas – “sporta klubi, sporta federācijas un citas šajā likumā minētās institūcijas”.
Pievienojamies LOK rosinājumam LNSP sastāvā iekļaut Sporta politikas pamatnostādņu sadaļā “Sporta politikas rīcības virzieni un uzdevumi” noteiktās iesaistītās sporta organizāciju apvienības: LOK, Latvijas Paralimpisko komiteju, Latvijas Sporta Federāciju Padomi un Latvijas Komandu Sporta Spēļu Asociāciju.
17. panta 1. daļas 5. punkts
Likumprojektā noteiktā "nevainojama reputācija" kā ģenerālklauzula ir nenoteikts juridisks jēdziens, kas pašam tiesību piemērotājam jāaizpilda ar noteiktu saturu, lai tos varētu piemērot konkrētā gadījumā. Uzskatam, ka nevalstisko organizāciju biedri, kā pilsoniskās sabiedrības atbildīgākā daļa, jau līdzšinēji paši, īstenojot savas Satversmē noteiktās tiesības biedroties, interpretējuši šā jēdziena saturu un atsevišķi Sporta likumā tas nebūtu nosakāms. Ja likumdevējs leģitīmi uzskata, ka biedrību – sporta federāciju – izpildinstitūciju valdes locekļiem Sporta likumā nosakāma nevainojamas reputācijas prasība, būtu nepieciešams uzreiz uzskaitīt nevainojamas reputācijas kritērijus, lai izslēgtu jebkāda veida manipulācijas risku.
Tāpat punktā ietvertais ierobežojums attiecībā par personas sodāmību uzskatāms par nepamatotu un pārmērīgu, turklāt likumprojekta anotācijā nav noteikts kāds leģitīmais mērķis tiks sasniegts veicot šādus personas pamattiesību ierobežojumus, kas rada tiesvedību risku.
22. pants
Pievienojamies iepriekš LOK izteiktajam viedoklim attiecībā uz šo likumprojekta pantu -
rosinām ņemt vērā LOK un biedrības “Latvijas Basketbola Savienība” jau iepriekš Saeimas Sporta apakškomisijā iesniegto viedokli, saskaņā ar kuru par ar IIN neapliekamu ienākumu veidu būtu atzīstamas “sacensību organizatoru izmaksātas atbalsta funkciju izpildes kompensācijas par šo pienākumu veikšanai pienācīgi licencētas nepilngadīgas personas veiktu sacensību tiesneša vai sekretariāta dalībnieka funkciju izpildi Latvijā atzītas sporta veida federācijas sacensību kalendārā iekļautās sacensībās, ja tās nepārsniedz 3000 euro gadā.”
Šādu pat tvērumu - pienākumu veikšanai pienācīgi licencētas personas - lūdzam piemērot arī šeit (vienlaikus nenosakot arī nekādus vecuma ierobežojumus), lai bez nepieciešamības nesašaurinātu šo atbalsta funkciju veicēju loku.
Rekomendējams pieļaujamo apjomu piesaistīt pie minimālās algas un/ vai neapliekamā minimuma. Rosinām dienas likmi nenoteikt, savukārt gadā paredzēt vismaz 4 minimālās mēnešalgas.
33. un 34.pants
Uzskatām, ka nepieciešams noteikt vienotas prasības visu sporta veidu pārstāvjiem, ne tikai sporta spēļu komandām, attiecībā par aizliegumiem piedalīties un organizēt sporta sacensības.
Ierosinām konkrētu valstu nosaukumus aizstāt ar atsauci uz attiecīgu Ministru kabineta apstiprinātu sarakstu.
35. panta 1. daļa
Šeit piemērojami iepriekš pie 17. panta 1. daļas 5. punkta minētie iebildumi.
Turklāt, ievērojot likumprojekta 1.panta 3.punktā noteikto sporta darbinieku definīciju, nevainojamas reputācijas pieprasījums un aizlieguma piemērošana būs attiecināma uz gandrīz visiem sporta nozarē iesaistītajiem, prasīs no sporta organizācijām (ievērojot to likumprojektā noteikto definīciju) ievērojamus administratīvos un finanšu resursus.
1. panta 1. punkts
Piemērojot piedāvāto definīciju, jebkurš sportista vai sporta speciālista līgumiskais pārstāvis atzīstams par sporta aģentu. Ievērojot to, ka starptautiskās sporta federācijas noteikušas nepieciešamību licencēt sporta aģentus, piedāvājam šādu nosacījumu ietvert arī likumā – sporta aģents ir sportista un sporta speciālista attiecīgajā starptautiskajā sporta federācijā licencēts vai nacionālajā federācijā reģistrēts pārstāvis.
1. panta 3. punkts
Nepieciešams skaidrāks sporta darbinieku un tiesnešu definīcijas regulējums. Pievienojamies iepriekš sniegtajiem Rīgas Stradiņa universitātes (RSU) iebildumiem un redakcijas precizējumus par 1.panta 3.punkta a) apakšpunktu un Latvijas Olimpiskās komitejas (LOK) iebildumiem par 1.panta 3.punkta b) apakšpunktu.
7. panta 2. daļas 8. punkts un 9. punkts
Augstu sasniegumu sportam nepieciešams noteikt vienotu finansēšanas kārtību, tai skaitā, nosakot prioritāros sporta veidus. Paredzot vienotu finansēšanas kārtību, nav nepieciešamības mākslīgi (ar sarakstu) sadalīt komandu sporta spēles. Noteikumus par augstu sasniegumu sporta finansēšanas kārtību būtu nepieciešams sagatavot un apspriest vienlaicīgi ar likumprojektu.
8.punkts izsakāms iepriekš LOK norādītajā redakcijā, savukārt, 9.punkts izslēdzams:
“8) augstu sasniegumu sportistu un komandu sagatavošanās un piedalīšanās Eiropas un pasaules čempionātu un Olimpisko spēļu atlases turnīros un finālsacensībās finansēšanas kārtību, tai skaitā sporta darba, organizatorisko pasākumu un tehnisko izdevumu sadaļās.”
8. panta 2. daļas 4. punkta a) apakšpunkts
Ievērojot iepriekš minēto pie 7.panta 2.daļas 8. un 9.punktiem, par vienotas finansēšanas kārtības noteikšanu augstu sasniegumu sportam, šis apakšpunkts izsakāms šādi:
“a) par olimpisko un paraolimpisko sporta veidu augstu sasniegumu sportistu un komandu sagatavošanu dalībai olimpiskajās un paraolimpiskās spēlēs, jaunatnes olimpiādēs un citās starptautiskās sporta sacensībās;”
13.pants
Likums par Valsts sporta fonda darbību likumprojekta izpratnē uzskatāms par nozīmīgu tiesību aktu un būtu nepieciešams to sagatavot un izskatīt kopā ar likumprojektu.
15. panta 1. daļa
Pievienojamies LOK iebildumam, ka pantā iekļautais apzīmējums “likumā noteiktās koordinējošās sporta organizācijas” nav precīzi saprotams, turklāt, ievērojot to, kā likumprojekta 1.panta 9.punktā definētas sporta organizācijas – “sporta klubi, sporta federācijas un citas šajā likumā minētās institūcijas”.
Pievienojamies LOK rosinājumam LNSP sastāvā iekļaut Sporta politikas pamatnostādņu sadaļā “Sporta politikas rīcības virzieni un uzdevumi” noteiktās iesaistītās sporta organizāciju apvienības: LOK, Latvijas Paralimpisko komiteju, Latvijas Sporta Federāciju Padomi un Latvijas Komandu Sporta Spēļu Asociāciju.
17. panta 1. daļas 5. punkts
Likumprojektā noteiktā "nevainojama reputācija" kā ģenerālklauzula ir nenoteikts juridisks jēdziens, kas pašam tiesību piemērotājam jāaizpilda ar noteiktu saturu, lai tos varētu piemērot konkrētā gadījumā. Uzskatam, ka nevalstisko organizāciju biedri, kā pilsoniskās sabiedrības atbildīgākā daļa, jau līdzšinēji paši, īstenojot savas Satversmē noteiktās tiesības biedroties, interpretējuši šā jēdziena saturu un atsevišķi Sporta likumā tas nebūtu nosakāms. Ja likumdevējs leģitīmi uzskata, ka biedrību – sporta federāciju – izpildinstitūciju valdes locekļiem Sporta likumā nosakāma nevainojamas reputācijas prasība, būtu nepieciešams uzreiz uzskaitīt nevainojamas reputācijas kritērijus, lai izslēgtu jebkāda veida manipulācijas risku.
Tāpat punktā ietvertais ierobežojums attiecībā par personas sodāmību uzskatāms par nepamatotu un pārmērīgu, turklāt likumprojekta anotācijā nav noteikts kāds leģitīmais mērķis tiks sasniegts veicot šādus personas pamattiesību ierobežojumus, kas rada tiesvedību risku.
22. pants
Pievienojamies iepriekš LOK izteiktajam viedoklim attiecībā uz šo likumprojekta pantu -
rosinām ņemt vērā LOK un biedrības “Latvijas Basketbola Savienība” jau iepriekš Saeimas Sporta apakškomisijā iesniegto viedokli, saskaņā ar kuru par ar IIN neapliekamu ienākumu veidu būtu atzīstamas “sacensību organizatoru izmaksātas atbalsta funkciju izpildes kompensācijas par šo pienākumu veikšanai pienācīgi licencētas nepilngadīgas personas veiktu sacensību tiesneša vai sekretariāta dalībnieka funkciju izpildi Latvijā atzītas sporta veida federācijas sacensību kalendārā iekļautās sacensībās, ja tās nepārsniedz 3000 euro gadā.”
Šādu pat tvērumu - pienākumu veikšanai pienācīgi licencētas personas - lūdzam piemērot arī šeit (vienlaikus nenosakot arī nekādus vecuma ierobežojumus), lai bez nepieciešamības nesašaurinātu šo atbalsta funkciju veicēju loku.
Rekomendējams pieļaujamo apjomu piesaistīt pie minimālās algas un/ vai neapliekamā minimuma. Rosinām dienas likmi nenoteikt, savukārt gadā paredzēt vismaz 4 minimālās mēnešalgas.
33. un 34.pants
Uzskatām, ka nepieciešams noteikt vienotas prasības visu sporta veidu pārstāvjiem, ne tikai sporta spēļu komandām, attiecībā par aizliegumiem piedalīties un organizēt sporta sacensības.
Ierosinām konkrētu valstu nosaukumus aizstāt ar atsauci uz attiecīgu Ministru kabineta apstiprinātu sarakstu.
35. panta 1. daļa
Šeit piemērojami iepriekš pie 17. panta 1. daļas 5. punkta minētie iebildumi.
Turklāt, ievērojot likumprojekta 1.panta 3.punktā noteikto sporta darbinieku definīciju, nevainojamas reputācijas pieprasījums un aizlieguma piemērošana būs attiecināma uz gandrīz visiem sporta nozarē iesaistītajiem, prasīs no sporta organizācijām (ievērojot to likumprojektā noteikto definīciju) ievērojamus administratīvos un finanšu resursus.
09.04.2025. 16:59
Roberts Pļāvējs - Latvijas Hokeja federācija
Latvijas Hokeja federācija pievienojas biedrības "Latvijas Olimpiskā komiteja", kā arī biedrības "Latvijas Komandu sporta spēļu asociācija" šeit sniegtajiem priekšlikumiem un iebildumiem.
09.04.2025. 17:13
Atlasīts 31 ieraksts.
Ierakstu skaits lapā25