Projekta ID/ Uzdevuma numurs
Tiesību akta/ diskusiju dokumenta nosaukums
Sporta likums
Līdzdalības veids
Publiskā apspriešana
Sākotnēji identificētās problēmas apraksts
No 2002.gada 27.novembra ir spēkā Sporta likums. Sporta likumā 20 gadu laikā ir izdarīti vairāki grozījumi, tomēr šobrīd būtiski mainās sporta nozarē definētie attīstības virzieni. Pašreizējā sporta pārvaldības sistēma neatbilst mūsdienu prasības un sabiedrības interesēm kopumā. Pašreizējā sporta organizatoriskā struktūra nedod iespēju dinamiskai tās attīstībai, kas rada nepieciešamību pēc jauna tiesiskā regulējuma. Nepieciešams mūsdienu prasībām aktualizēt sporta pārvaldības sistēmu, kas atbilstu mūsdienu vajadzībām un attiektos uz dažādām personu grupas, kuras vienlīdzīgi varētu tikt iesaistītas dažādās sporta aktivitātēs.
Mērķa apraksts
Likumprojekta mērķis ir ieviest mūsdienu sporta standartiem atbilstošu no sporta pārvaldības viedokļa izprotamu sistēmu, noteikt jaunus, sporta organizēšanas un attīstības vispārīgos un tiesiskos pamatus, precizēt un papildināt mūsdienu prasībām atbilstošu sporta organizāciju, valsts un pašvaldību institūciju kompetenci un pamatuzdevumus sporta attīstībā, nodalot sporta organizāciju darbību publisko un privāto tiesību jomā, pilnveidojot sporta nozares regulējumu, precizējot sportistu un sporta darbinieku nodarbinātības tiesisko regulējumu
Politikas jomas
Sporta politika
Teritorija
Latvija
Norises laiks
26.03.2025. - 09.04.2025.
Informācija
Likumprojekts nosaka sporta organizatoriskos, finansēšanas un tiesiskos pamatus, sporta sabiedrisko organizāciju, valsts un pašvaldību institūciju savstarpējās attiecības, līdzdalību starptautiskajā sporta kustībā, sporta virzienus, ierobežojumus, sportistu pienākumu un tiesības. Likumprojekts izstrādāts uz esošā Sporta likuma bāzes, aktualizējot un precizējot esošās normas, papildinot ar jaunām tiesību normām. Kā arī saturiski ir saglabāts esošais regulējums antidopinga jomā.
Fiziskās personas
- sportisti, sporta darbinieki, bērni un jaunieši; ikviens iedzīvotājs, kurš nodarbojas ar fiziskajām aktivitātēm; parasportisti, personas ar invaliditāti.
Skaidrojums un ietekme
Likumprojektā sportistiem, sporta darbiniekiem tiek precizēts un papildināts viņu tiesību un pienākumu apjoms. Attiecībā uz sportistiem tiek regulēts arī jautājums par saņemtā finansējuma atmaksāšanu vai saņemtās balvu atdošanu, ja ir konstatēti starptautisko un Latvijā atzīto sporta federāciju noteikumu, antidopinga konvenciju noteikumu un godīgas spēles principu pārkāpumi, saskaņā ar tās institūcijas lēmumu, kura attiecīgo balvu ir piešķīrusi.
Bērniem, pusaudžiem un jauniešiem fiziskās aktivitātes ir būtiskas daudzu organisma sistēmu attīstībai un laba funkcionālā stāvokļa uzturēšanai. Būtiska ietekme ir uz sirds un asinsrites, elpošanas un balsta un kustību sistēmām, centrālo un perifēro nervu sistēmu. Fiziskās aktivitātes ietekmē arī endokrīnās sistēmas un imūnsistēmas funkcionālo stāvokli un organisma spēju pretoties dažādiem nelabvēlīgiem faktoriem un slimībām. Fiziskiem vingrinājumiem ir būtiska nozīme visu šo sistēmu slimību profilaksē dažāda vecuma cilvēkiem.
Tiek noteikta arī administratīvā atbildība par profesionālās darbības īstenošanu bez normatīvajos aktos noteiktā sertifikāta, attiecīgi var tikt piemērots naudas sodus no desmit līdz sešdesmit naudas soda vienībām.
Bērniem, pusaudžiem un jauniešiem fiziskās aktivitātes ir būtiskas daudzu organisma sistēmu attīstībai un laba funkcionālā stāvokļa uzturēšanai. Būtiska ietekme ir uz sirds un asinsrites, elpošanas un balsta un kustību sistēmām, centrālo un perifēro nervu sistēmu. Fiziskās aktivitātes ietekmē arī endokrīnās sistēmas un imūnsistēmas funkcionālo stāvokli un organisma spēju pretoties dažādiem nelabvēlīgiem faktoriem un slimībām. Fiziskiem vingrinājumiem ir būtiska nozīme visu šo sistēmu slimību profilaksē dažāda vecuma cilvēkiem.
Tiek noteikta arī administratīvā atbildība par profesionālās darbības īstenošanu bez normatīvajos aktos noteiktā sertifikāta, attiecīgi var tikt piemērots naudas sodus no desmit līdz sešdesmit naudas soda vienībām.
Juridiskās personas
- sporta federācijas, profesionālās ievirzes sporta izglītības iestādes (valsts, pašvaldību un privātpersonu dibinātās), sporta organizācijas
Skaidrojums un ietekme
Likumprojektā noteiktais nodrošinās izglītības kvalitātes standartiem atbilstošas profesionālās ievirzes sportā mācības. Izglītības iestādes dibinātājiem jānodrošina gan finanšu, gan materiālie līdzekļi sporta nodarbību īstenošanai, jāveicina sporta nodarbību organizēšanu pēc formālās izglītības programmas apguves (sporta interešu izglītība).
Sporta federācijām jāievēro to atzīšanas kritēriji un nosacījumi, kuriem iestājoties var tikt zaudēts federācijas statuss.
Likumprojektā paredzēts administratīvais sods par normatīvajos aktos noteiktās reģistrācijas sporta reģistrā pārkāpšanu, piemērojot brīdinājumu vai naudas sodu no desmit līdz sešdesmit naudas soda vienībām.
Sporta federācijām jāievēro to atzīšanas kritēriji un nosacījumi, kuriem iestājoties var tikt zaudēts federācijas statuss.
Likumprojektā paredzēts administratīvais sods par normatīvajos aktos noteiktās reģistrācijas sporta reģistrā pārkāpšanu, piemērojot brīdinājumu vai naudas sodu no desmit līdz sešdesmit naudas soda vienībām.
Sagatavoja
Daiga Dambīte (IZM)
Atbildīgā persona
Jānis Paiders (IZM)
Izsludināšanas datums
26.03.2025. 16:11
Apkopojums
Dokumenta nosaukums
Publicēts
Iesniegtie iebildumi / priekšlikumi
Iebilduma / priekšlikuma iesniedzējs
Iebilduma / priekšlikuma būtība
Iesniegts
Ritvars Gulbis - Latvijas Kērlinga asociācija
7. panta 2. daļas 8. punkts un 9. punkts
Pievienojamies iepriekš sniegtajiem LOK un LKSSA iebildumiem, ka paredzot vienotu finansēšanas kārtību, nav nepieciešamības mākslīgi (ar sarakstu) sadalīt komandu sporta spēles. Noteikumus par augstu sasniegumu sporta finansēšanas kārtību būtu nepieciešams sagatavot un apspriest vienlaicīgi ar likumprojektu. Sporta komandas definīcijas ir noteikta likuma 1.panta 8.punktā (sporta komanda — sportisti, kuri sporta sacensību laikā var tikt nomainīti ar citiem attiecīgā sporta veida sportistiem un kuri kopējo rezultātu sasniedz tikai kā komanda).
8.punkts izsakāms iepriekš LOK norādītajā redakcijā:
“8) augstu sasniegumu sportistu un komandu sagatavošanās un piedalīšanās Eiropas un pasaules čempionātu un Olimpisko spēļu atlases turnīros un finālsacensībās finansēšanas kārtību, tai skaitā sporta darba, organizatorisko pasākumu un tehnisko izdevumu sadaļās.”
9) punkts - izslēdzams
8. panta 2. daļas 4. punkta a) apakšpunkts
Ievērojot iepriekš minēto pie 7.panta 2.daļas 8. un 9.punktiem, par vienotas finansēšanas kārtības noteikšanu, šis apakšpunkts izsakāms šādi:
“a) par olimpisko un paraolimpisko sporta veidu augstu sasniegumu sportistu un komandu sagatavošanu dalībai olimpiskajās un paraolimpiskās spēlēs, jaunatnes olimpiādēs un citās starptautiskās sporta sacensībās;”
16.panta 3.daļa
Ievērojot iepriekš minēto pie 7.panta 2.daļas 8. un 9.punktiem, par vienotas finansēšanas kārtības noteikšanu, šī daļa izsakāma šādi:
(3)Latvijā atzītā sporta federācija piešķir valsts izlases statusu individuālo sporta veidu un komandu sporta spēļu sporta komandai attiecīgajā sporta veidā un organizē valsts izlases sporta komandas dalību starptautiskajās sporta sacensībās.
21.pants. Sporta finansējums
(1) Valsts budžeta līdzekļus sportam, tostarp šajā likumā noteiktajām koordinējošām sporta organizācijām - biedrībai “Latvijas Olimpiskā komiteja”, biedrībai “Latvijas Paralimpiskā komiteja” un Latvijā atzītajām sporta federācijām un organizācijām, kurām deleģēti noteikti valsts pārvaldes uzdevumi sportā, piešķir saskaņā ar gadskārtējo valsts budžeta likumu, ievērojot noteiktos kritērijus. Valsts un pašvaldība prioritāri finansē bērnu un jauniešu sportu.
Komentārs: Nav saprotams (nav atsauces) par kādiem kritērijiem ir runa? Nav noteikts kas un kādā veidā šos kritērijus nosaka vai izstrādā. Līdz likuma pieņemšnai šiem kritērijiem ir jābūt izstrādātiem atbildīgajā instancē.
Pievienojamies iepriekš sniegtajiem LOK un LKSSA iebildumiem, ka paredzot vienotu finansēšanas kārtību, nav nepieciešamības mākslīgi (ar sarakstu) sadalīt komandu sporta spēles. Noteikumus par augstu sasniegumu sporta finansēšanas kārtību būtu nepieciešams sagatavot un apspriest vienlaicīgi ar likumprojektu. Sporta komandas definīcijas ir noteikta likuma 1.panta 8.punktā (sporta komanda — sportisti, kuri sporta sacensību laikā var tikt nomainīti ar citiem attiecīgā sporta veida sportistiem un kuri kopējo rezultātu sasniedz tikai kā komanda).
8.punkts izsakāms iepriekš LOK norādītajā redakcijā:
“8) augstu sasniegumu sportistu un komandu sagatavošanās un piedalīšanās Eiropas un pasaules čempionātu un Olimpisko spēļu atlases turnīros un finālsacensībās finansēšanas kārtību, tai skaitā sporta darba, organizatorisko pasākumu un tehnisko izdevumu sadaļās.”
9) punkts - izslēdzams
8. panta 2. daļas 4. punkta a) apakšpunkts
Ievērojot iepriekš minēto pie 7.panta 2.daļas 8. un 9.punktiem, par vienotas finansēšanas kārtības noteikšanu, šis apakšpunkts izsakāms šādi:
“a) par olimpisko un paraolimpisko sporta veidu augstu sasniegumu sportistu un komandu sagatavošanu dalībai olimpiskajās un paraolimpiskās spēlēs, jaunatnes olimpiādēs un citās starptautiskās sporta sacensībās;”
16.panta 3.daļa
Ievērojot iepriekš minēto pie 7.panta 2.daļas 8. un 9.punktiem, par vienotas finansēšanas kārtības noteikšanu, šī daļa izsakāma šādi:
(3)Latvijā atzītā sporta federācija piešķir valsts izlases statusu individuālo sporta veidu un komandu sporta spēļu sporta komandai attiecīgajā sporta veidā un organizē valsts izlases sporta komandas dalību starptautiskajās sporta sacensībās.
21.pants. Sporta finansējums
(1) Valsts budžeta līdzekļus sportam, tostarp šajā likumā noteiktajām koordinējošām sporta organizācijām - biedrībai “Latvijas Olimpiskā komiteja”, biedrībai “Latvijas Paralimpiskā komiteja” un Latvijā atzītajām sporta federācijām un organizācijām, kurām deleģēti noteikti valsts pārvaldes uzdevumi sportā, piešķir saskaņā ar gadskārtējo valsts budžeta likumu, ievērojot noteiktos kritērijus. Valsts un pašvaldība prioritāri finansē bērnu un jauniešu sportu.
Komentārs: Nav saprotams (nav atsauces) par kādiem kritērijiem ir runa? Nav noteikts kas un kādā veidā šos kritērijus nosaka vai izstrādā. Līdz likuma pieņemšnai šiem kritērijiem ir jābūt izstrādātiem atbildīgajā instancē.
09.04.2025. 21:08
Ildze Straume - Latvijas Orientēšanās federācija
1) 1. pantā (terminu definīcijas) no “sports” definīcijas ir izņemti “prāta sporti”, respektīvi, sporti, kuros uzskatām, ka fiziskās aktivitātes ir minimālas. Aicinām to pārformulēt šādi:
“15) sports — visu veidu individuālas vai organizētas aktivitātes, kuras vērstas uz fiziskās un garīgās veselības saglabāšanu un uzlabošanu, kā arī rezultātu un panākumu sasniegšanu sporta sacensībās.” Līdzīgi arī 6. pantā 2) punkts būtu pārformulējams, lai nepazustu “prāta” sporta veidi: “2)bērnu un jauniešu sports – regulāras aktivitātes sporta nodarbībās, atbilstoši viņu fiziskajai sagatavotībai un interesēm, veicinot sportiskos sasniegumus.”
2) 4. panta 2) punktā ir iekļauts nedefinēts jēdziens “olimpisko ideālu”, kā arī punkts ir stilistiski (gramatiski) neprecīzi noformulēts. Piedāvājam šo punktu izteikt sekojošā redakcijā:
“godīgas spēles princips, kas noteic, ka sporta izglītojošajā, organizatoriskajā un pārvaldības darbā rūpējas par labas pārvaldības un ētikas principu ievērošanu, cīnās pret negodīgumu un dopinga lietošanu sportā, pret fizisku un morālu rupjību”
3) 6. pantā atsevišķi ir norādīts, ka parasportā eksistē arī augstu sasniegumu sports (3. punkts), savukārt pie adaptīvā sporta definīcijas (kur ietilpst visi parasportisti, kuru sporta veids nav iekļauts Paraolimpiskajās spēlēs) tas ir piemirsts. Priekšlikums ir papildināt 4) punktu: “adaptīvais sports – sports personām ar invaliditāti sporta veidos, kas nav iekļauti Paraolimpiskās spēlēs un ir pielāgoti cilvēku fiziskajām spējām, tai skaitā augstu sasniegumu sports.“
4) 7. panta 8) punkta formulējums nav saprotams, Bet, ja tur ir domāts, ka Ministru kabinets nosaka valsts izlašu komandu sporta veidos piedalīšanās kārtību augstākā līmeņa sacensībās, tad tur ir jāiekļauj arī Pasaules spēles, kas ir Olimpisko spēļu analogs neolimpiskajos sporta veidos.
5) 8. panta 4) punktā iekļaut arī individuālos neolimpiskos sporta veidus, pārformulējot to sekojoši:
“4) var slēgt deleģēšanas un līdzdarbības līgumus Valsts pārvaldes iekārtas likumā noteiktajā kārtībā ar privāto vai publisko tiesību subjektu:
a) par individuālo sporta veidu sportistu sagatavošanu dalībai olimpiskajās un paraolimpiskās spēlēs, jaunatnes olimpiādēs citās starptautiskās sporta sacensībās
(pamatojums - novērst diskrimināciju olimpisko/neolimpisko sporta veidu dalījumā. Olimpiskais vai neolimpiskais statuss nenorāda nedz uz sporta popularitāti, nedz uz profesionalitāti un augstu sasniegumu esamību vai nozīmi Latvijas iedzīvotāju veselīga dzīvesveida veicināšanā.)
6) 16. pantā iekļaut sekojošu punktu
Latvijas sporta federāciju sadarbību sporta jomā koordinē, to kopīgās intereses pārstāv un īsteno Latvijas Sporta federāciju padome.
(pamatojums – LSFP ir vienīgā organizācija Latvijā, kas saskaņā ar tās statūtiem un faktisko situāciju pārstāv visas Latvijā reģistrētās Sporta federācijas. Aicinām šo punktu iekļaut analogi, kā 12. Pantā ir iekļauts punkts par Latvijas Pašvaldību savienības lomu pašvaldību sadarbībā un pārstāvībā.)
7) 19. panta (1) punktā ir minēts, ka Latvijas Olimpiskā komiteja “koordinē Latvijā atzīto sporta federāciju sadarbību”, kas neatbilst pašreizējam statusam, jo 2024. gadā tā noraidīja visu federāciju apvienošanos vienotā organizācijā, tādejādi tā var koordinēt tikai olimpisko sporta veidu federāciju sadabību. Priekšlikums punktu pārformulēt sekojoši:
(1) Biedrība "Latvijas Olimpiskā komiteja", atbilstoši Olimpiskajā hartā noteiktajam par nacionālo olimpisko komiteju, vada olimpisko kustību, koordinē Latvijā atzīto olimpisko sporta federāciju sadarbību, kā arī pārstāv un īsteno to kopīgās intereses Starptautiskās Olimpiskās komitejas apstiprinātajos olimpiskajos sporta veidos.
Kopumā jaunais Sporta likums neatspoguļo reālo situāciju sportā Latvijā un ir vairāk vērsts uz augstu sasniegumu jomas regulēšanu, tai skaitā atkal iekļaujot neolimpiskos sporta veidus diskriminējošus nosacījumus. Likumprojekta anotācijā minētais mērķis “Likumprojekta mērķis ir ieviest mūsdienu sporta standartiem atbilstošu no sporta pārvaldības viedokļa izprotamu sistēmu”, mūsuprāt, nav sasniegts, jo sistēma ir kļuvusi neizprotamāka - no Sporta likuma ir pazudusi organizācija (Latvijas Sporta federāciju padome), kas apvieno un koordinē visas sporta federācijas. Likumā minētā Latvijas Olimpiskā komiteja pārstāv tikai Olimpiskos sporta veidus un tās struktūra un darbības principi neatbilst visu Latvijas sporta veidu federāciju demokrātiskai pārstāvniecībai (Starptautiskās olimpiskās komitejas statūtos eksistē ierobežojumi par to, cik procentuāli organizācijā var būt balstiesīgu biedru, kas nav olimpiskās federācijas).
Aicinām atlikt likuma apstiprināšanu un izvērtēt to no vienlīdzības un nediskriminācijas viedokļa.
Veicot labojumus, lūdzu ņemt vērā, ka vienlīdzības un nediskriminācijas princips ir jāattiecina ne tikai uz vīrietis/sieviete, sportists/parasportists, bet arī olimpiskais/neolimpiskais sporta veids, jo šis dalījums nav balstīts uz objektīviem kritērijiem.
“15) sports — visu veidu individuālas vai organizētas aktivitātes, kuras vērstas uz fiziskās un garīgās veselības saglabāšanu un uzlabošanu, kā arī rezultātu un panākumu sasniegšanu sporta sacensībās.” Līdzīgi arī 6. pantā 2) punkts būtu pārformulējams, lai nepazustu “prāta” sporta veidi: “2)bērnu un jauniešu sports – regulāras aktivitātes sporta nodarbībās, atbilstoši viņu fiziskajai sagatavotībai un interesēm, veicinot sportiskos sasniegumus.”
2) 4. panta 2) punktā ir iekļauts nedefinēts jēdziens “olimpisko ideālu”, kā arī punkts ir stilistiski (gramatiski) neprecīzi noformulēts. Piedāvājam šo punktu izteikt sekojošā redakcijā:
“godīgas spēles princips, kas noteic, ka sporta izglītojošajā, organizatoriskajā un pārvaldības darbā rūpējas par labas pārvaldības un ētikas principu ievērošanu, cīnās pret negodīgumu un dopinga lietošanu sportā, pret fizisku un morālu rupjību”
3) 6. pantā atsevišķi ir norādīts, ka parasportā eksistē arī augstu sasniegumu sports (3. punkts), savukārt pie adaptīvā sporta definīcijas (kur ietilpst visi parasportisti, kuru sporta veids nav iekļauts Paraolimpiskajās spēlēs) tas ir piemirsts. Priekšlikums ir papildināt 4) punktu: “adaptīvais sports – sports personām ar invaliditāti sporta veidos, kas nav iekļauti Paraolimpiskās spēlēs un ir pielāgoti cilvēku fiziskajām spējām, tai skaitā augstu sasniegumu sports.“
4) 7. panta 8) punkta formulējums nav saprotams, Bet, ja tur ir domāts, ka Ministru kabinets nosaka valsts izlašu komandu sporta veidos piedalīšanās kārtību augstākā līmeņa sacensībās, tad tur ir jāiekļauj arī Pasaules spēles, kas ir Olimpisko spēļu analogs neolimpiskajos sporta veidos.
5) 8. panta 4) punktā iekļaut arī individuālos neolimpiskos sporta veidus, pārformulējot to sekojoši:
“4) var slēgt deleģēšanas un līdzdarbības līgumus Valsts pārvaldes iekārtas likumā noteiktajā kārtībā ar privāto vai publisko tiesību subjektu:
a) par individuālo sporta veidu sportistu sagatavošanu dalībai olimpiskajās un paraolimpiskās spēlēs, jaunatnes olimpiādēs citās starptautiskās sporta sacensībās
(pamatojums - novērst diskrimināciju olimpisko/neolimpisko sporta veidu dalījumā. Olimpiskais vai neolimpiskais statuss nenorāda nedz uz sporta popularitāti, nedz uz profesionalitāti un augstu sasniegumu esamību vai nozīmi Latvijas iedzīvotāju veselīga dzīvesveida veicināšanā.)
6) 16. pantā iekļaut sekojošu punktu
Latvijas sporta federāciju sadarbību sporta jomā koordinē, to kopīgās intereses pārstāv un īsteno Latvijas Sporta federāciju padome.
(pamatojums – LSFP ir vienīgā organizācija Latvijā, kas saskaņā ar tās statūtiem un faktisko situāciju pārstāv visas Latvijā reģistrētās Sporta federācijas. Aicinām šo punktu iekļaut analogi, kā 12. Pantā ir iekļauts punkts par Latvijas Pašvaldību savienības lomu pašvaldību sadarbībā un pārstāvībā.)
7) 19. panta (1) punktā ir minēts, ka Latvijas Olimpiskā komiteja “koordinē Latvijā atzīto sporta federāciju sadarbību”, kas neatbilst pašreizējam statusam, jo 2024. gadā tā noraidīja visu federāciju apvienošanos vienotā organizācijā, tādejādi tā var koordinēt tikai olimpisko sporta veidu federāciju sadabību. Priekšlikums punktu pārformulēt sekojoši:
(1) Biedrība "Latvijas Olimpiskā komiteja", atbilstoši Olimpiskajā hartā noteiktajam par nacionālo olimpisko komiteju, vada olimpisko kustību, koordinē Latvijā atzīto olimpisko sporta federāciju sadarbību, kā arī pārstāv un īsteno to kopīgās intereses Starptautiskās Olimpiskās komitejas apstiprinātajos olimpiskajos sporta veidos.
Kopumā jaunais Sporta likums neatspoguļo reālo situāciju sportā Latvijā un ir vairāk vērsts uz augstu sasniegumu jomas regulēšanu, tai skaitā atkal iekļaujot neolimpiskos sporta veidus diskriminējošus nosacījumus. Likumprojekta anotācijā minētais mērķis “Likumprojekta mērķis ir ieviest mūsdienu sporta standartiem atbilstošu no sporta pārvaldības viedokļa izprotamu sistēmu”, mūsuprāt, nav sasniegts, jo sistēma ir kļuvusi neizprotamāka - no Sporta likuma ir pazudusi organizācija (Latvijas Sporta federāciju padome), kas apvieno un koordinē visas sporta federācijas. Likumā minētā Latvijas Olimpiskā komiteja pārstāv tikai Olimpiskos sporta veidus un tās struktūra un darbības principi neatbilst visu Latvijas sporta veidu federāciju demokrātiskai pārstāvniecībai (Starptautiskās olimpiskās komitejas statūtos eksistē ierobežojumi par to, cik procentuāli organizācijā var būt balstiesīgu biedru, kas nav olimpiskās federācijas).
Aicinām atlikt likuma apstiprināšanu un izvērtēt to no vienlīdzības un nediskriminācijas viedokļa.
Veicot labojumus, lūdzu ņemt vērā, ka vienlīdzības un nediskriminācijas princips ir jāattiecina ne tikai uz vīrietis/sieviete, sportists/parasportists, bet arī olimpiskais/neolimpiskais sporta veids, jo šis dalījums nav balstīts uz objektīviem kritērijiem.
09.04.2025. 21:22
Ilmārs Krūms - "LATVIJAS ŠAHA FEDERĀCIJA"
Latvijas Šaha Federācija iebilst pret likumprojekta 25-TA-312 “Sporta likums” redakciju:
1.pants. Likumā lietotie termini
15) sports — visu veidu individuālas vai organizētas fiziskas aktivitātes, kuras vērstas uz fiziskās un garīgās veselības saglabāšanu un uzlabošanu, kā arī rezultātu un panākumu sasniegšanu sporta sacensībās.
Spēkā esoša redakcija Sporta likumā:
sports — visu veidu individuālas vai organizētas aktivitātes fiziskās un garīgās
veselības saglabāšanai un uzlabošanai, kā arī panākumu gūšanai sporta sacensībās.
Jaunā redakcija faktiski sašaurina termina sports jēdzienu ārpus tvēruma atstājot prāta sporta veidus, kas nav Likumprojekta mērķis. Latvijas Šaha Federācija norāda, ka termina sports formulējums spēkā esošajā likumā ir plašāk interpretējams.
6.pants. Sporta virzieni
2) bērnu un jauniešu sports – regulāras fiziskās aktivitātes sporta nodarbībās, atbilstoši viņu fiziskajai sagatavotībai un interesēm, veicinot sportiskos sasniegumus;
Jaunajā redakcijā arī šajā pantā tiek sašaurināta sporta aktivitāšu bāze un dažādība, tostarp, iespējas piedāvāt skolās kā interešu izglītību, prāta sporta veidus.
Papildus Latvijas Šaha Federācija vēlas atgādināt, ka svarīgas pasaules līmeņa sporta institūcijas atzīst prāta sporta veidus kā sporta veida kategoriju. Augstākā līmeņa sporta institūcija pasaulē – The Global Association of International Sports Federations (GAISF) savu biedru federāciju sporta veidus iedala piecās kategorijās:
Galvenokārt fiziskā (piemēram, regbijs vai vieglatlētika)
Galvenokārt prāts (piemēram, šahs vai bridžs)
Galvenokārt motorizēti (piemēram, Formula 1 vai motorlaivas)
Galvenokārt koordinācija (piemēram, biljards)
Galvenokārt ar dzīvniekiem (piemēram, jāšanas sportam)
Avots: https://worldlacrosse.sport/about/gaisf/
Starptautiskās Olimpiskās komitejas atzīto starptautisko sporta federāciju asociācija (Association of IOC Recognised International Sports Federations (ARISF)) ir pasaulē nozīmīga sporta institūcija un arī šīs institūcijas biedri ir bridža un šaha federācijas, kas ir intelektuālo sporta veidu pārstāvji.
Avots: https://arisf.sport/members/
Piedāvātā Likumprojekta sporta jēdziena un sporta virzienu sašaurināšana ir pretrunā ar Eiropas savienības noteiktajiem sporta principiem, nākotnes virzienu un vīziju, kā arī var nākotnē negatīvi ietekmēt Latvijas konkurētspēju, tādēļ Latvijas Šaha Federācija iebilst pret norādītajām redakcijas niansēm un lūdz veidot sporta terminu un sporta virzienu definīciju veidā, kas nepārprotami ietvertu prāta sporta veidus.
Piedāvājam šādas pantu redakcijas:
1.pants. Likumā lietotie termini
15) sports — visu veidu individuālas vai organizētas fiziskās un garīgās aktivitātes, kuras vērstas uz fiziskās un garīgās veselības saglabāšanu un uzlabošanu, kā arī rezultātu un panākumu sasniegšanu sporta sacensībās.
6.pants. Sporta virzieni
2) bērnu un jauniešu sports – regulāras fiziskās un garīgās aktivitātes sporta nodarbībās, atbilstoši viņu fiziskajai un garīgajai sagatavotībai un interesēm, veicinot sportiskos sasniegumu
Ar cieņu,
Latvijas Šaha Federācijas viceprezidents
Ilmārs Krūms
1.pants. Likumā lietotie termini
15) sports — visu veidu individuālas vai organizētas fiziskas aktivitātes, kuras vērstas uz fiziskās un garīgās veselības saglabāšanu un uzlabošanu, kā arī rezultātu un panākumu sasniegšanu sporta sacensībās.
Spēkā esoša redakcija Sporta likumā:
sports — visu veidu individuālas vai organizētas aktivitātes fiziskās un garīgās
veselības saglabāšanai un uzlabošanai, kā arī panākumu gūšanai sporta sacensībās.
Jaunā redakcija faktiski sašaurina termina sports jēdzienu ārpus tvēruma atstājot prāta sporta veidus, kas nav Likumprojekta mērķis. Latvijas Šaha Federācija norāda, ka termina sports formulējums spēkā esošajā likumā ir plašāk interpretējams.
6.pants. Sporta virzieni
2) bērnu un jauniešu sports – regulāras fiziskās aktivitātes sporta nodarbībās, atbilstoši viņu fiziskajai sagatavotībai un interesēm, veicinot sportiskos sasniegumus;
Jaunajā redakcijā arī šajā pantā tiek sašaurināta sporta aktivitāšu bāze un dažādība, tostarp, iespējas piedāvāt skolās kā interešu izglītību, prāta sporta veidus.
Papildus Latvijas Šaha Federācija vēlas atgādināt, ka svarīgas pasaules līmeņa sporta institūcijas atzīst prāta sporta veidus kā sporta veida kategoriju. Augstākā līmeņa sporta institūcija pasaulē – The Global Association of International Sports Federations (GAISF) savu biedru federāciju sporta veidus iedala piecās kategorijās:
Galvenokārt fiziskā (piemēram, regbijs vai vieglatlētika)
Galvenokārt prāts (piemēram, šahs vai bridžs)
Galvenokārt motorizēti (piemēram, Formula 1 vai motorlaivas)
Galvenokārt koordinācija (piemēram, biljards)
Galvenokārt ar dzīvniekiem (piemēram, jāšanas sportam)
Avots: https://worldlacrosse.sport/about/gaisf/
Starptautiskās Olimpiskās komitejas atzīto starptautisko sporta federāciju asociācija (Association of IOC Recognised International Sports Federations (ARISF)) ir pasaulē nozīmīga sporta institūcija un arī šīs institūcijas biedri ir bridža un šaha federācijas, kas ir intelektuālo sporta veidu pārstāvji.
Avots: https://arisf.sport/members/
Piedāvātā Likumprojekta sporta jēdziena un sporta virzienu sašaurināšana ir pretrunā ar Eiropas savienības noteiktajiem sporta principiem, nākotnes virzienu un vīziju, kā arī var nākotnē negatīvi ietekmēt Latvijas konkurētspēju, tādēļ Latvijas Šaha Federācija iebilst pret norādītajām redakcijas niansēm un lūdz veidot sporta terminu un sporta virzienu definīciju veidā, kas nepārprotami ietvertu prāta sporta veidus.
Piedāvājam šādas pantu redakcijas:
1.pants. Likumā lietotie termini
15) sports — visu veidu individuālas vai organizētas fiziskās un garīgās aktivitātes, kuras vērstas uz fiziskās un garīgās veselības saglabāšanu un uzlabošanu, kā arī rezultātu un panākumu sasniegšanu sporta sacensībās.
6.pants. Sporta virzieni
2) bērnu un jauniešu sports – regulāras fiziskās un garīgās aktivitātes sporta nodarbībās, atbilstoši viņu fiziskajai un garīgajai sagatavotībai un interesēm, veicinot sportiskos sasniegumu
Ar cieņu,
Latvijas Šaha Federācijas viceprezidents
Ilmārs Krūms
09.04.2025. 21:49
Aleksandrs Babra - Latvijas handbola federācija
Latvijas Handbola federācija pievienojas biedrības Latvijas Olimpiskā komiteja un biedrības Latvijas Komandu sporta spēļu asociācija šeit sniegtajiem priekšlikumiem un iebildumiem.
09.04.2025. 22:32
Liene Kleina-Brūvere - Latvijas Nedzirdīgo sporta federācija
8. pants. Izglītības un zinātnes ministrijas kompetence sporta jomā
a)par individuālo olimpisko un paraolimpisko sporta veidu sportistu sagatavošanu dalībai olimpiskajās un paraolimpiskās spēlēs, jaunatnes olimpiādēs citās starptautiskās sporta sacensībās;
b)par atsevišķu valsts atbalsta pasākumu īstenošanu sporta un parasporta veterāniem;
Papildinājums
a) par individuālo olimpisko, paralimpisko un nedzirdīgo sporta veidu sportistu sagatavošanu dalībai olimpiskajās, paraolimpiskajās spēlēs, Deaflympics (Nedzirdīgo Olimpiskajās spēlēs), jaunatnes olimpiādēs citās starptautiskās sporta sacensībās;
b) par atsevišķu valsts atbalsta pasākumu īstenošanu sporta, parasporta un nedzirdīgo sporta veterāniem;
Pamatojums
Nedzirdīgo Olimpiskās spēles (Deaflympics) ir starptautiski atzītas sacensības.
1.pants. Likumā lietotie termini
14) sportists:
a) persona, kas nodarbojas ar sportu un piedalās sporta sacensībās, tai skaitā parasportists;
Papildinājums
a) persona, kas nodarbojas ar sportu un piedalās sporta sacensībās, tai skaitā parasportists un nedzirdīgais sportists;
Pamatojums
Latvijas nedzirdīgie sportisti piedalās dažādās sporta sacensībās, tai skaitā Deaflympics (Nedzirdīgo Olimpiskajās spēlēs).
a)par individuālo olimpisko un paraolimpisko sporta veidu sportistu sagatavošanu dalībai olimpiskajās un paraolimpiskās spēlēs, jaunatnes olimpiādēs citās starptautiskās sporta sacensībās;
b)par atsevišķu valsts atbalsta pasākumu īstenošanu sporta un parasporta veterāniem;
Papildinājums
a) par individuālo olimpisko, paralimpisko un nedzirdīgo sporta veidu sportistu sagatavošanu dalībai olimpiskajās, paraolimpiskajās spēlēs, Deaflympics (Nedzirdīgo Olimpiskajās spēlēs), jaunatnes olimpiādēs citās starptautiskās sporta sacensībās;
b) par atsevišķu valsts atbalsta pasākumu īstenošanu sporta, parasporta un nedzirdīgo sporta veterāniem;
Pamatojums
Nedzirdīgo Olimpiskās spēles (Deaflympics) ir starptautiski atzītas sacensības.
1.pants. Likumā lietotie termini
14) sportists:
a) persona, kas nodarbojas ar sportu un piedalās sporta sacensībās, tai skaitā parasportists;
Papildinājums
a) persona, kas nodarbojas ar sportu un piedalās sporta sacensībās, tai skaitā parasportists un nedzirdīgais sportists;
Pamatojums
Latvijas nedzirdīgie sportisti piedalās dažādās sporta sacensībās, tai skaitā Deaflympics (Nedzirdīgo Olimpiskajās spēlēs).
09.04.2025. 23:25
Mārtiņš Nešpors - Mārtiņš Nešpors / Loka šaušanas sporta klubs "Archery 4 All"
Sporta likuma 1. panta 8. daļā lietotais termins "sporta komanda" neatbilst faktiskajai situācijai, jo sporta komandas tiek veidotas arī individuālajos sporta veidos. Tomēr šajos gadījumos nav iespējams veikt komandas sportistu nomaiņu, kā tas ir komandu sporta spēlēs. Tādēļ būtu korektāk precizēt, ka šajā pantā definētais termins attiecas uz "komandu sporta spēļu sporta komandu".
Esošā redakcija: 8) sporta komanda — sportisti, kuri sporta sacensību laikā var tikt nomainīti ar citiem attiecīgā sporta veida sportistiem un kuri kopējo rezultātu sasniedz tikai kā komanda;
Ņemot vērā iepriekš minēto, un faktu, ka šādi termini ir lietoti šajā likumā, ierosinu likumā iekļaut arī sporta veidu daudzveidības terminus un to skaidrojumus:
-individuālais sporta veids;
-individuālais komandu sporta veids;
-komandu sporta spēļu sporta veids.
Sporta likuma 7. panta otrās daļas 8. punkta precizējums:
Esošajā redakcijā nav skaidri saprotama pamatdoma.
Esošā redakcija: 8) valsts izlases komandu, individuālās komandu sporta spēlēs sagatavošanas un piedalīšanās Eiropas un pasaules čempionātu un Olimpisko spēļu atlases turnīros un finālsacensībās finansēšanas kārtību;
Ja esmu korekti uztvēris šī punkta jēgu, tad iespējamais formulējums varētu būt šāds:
Ierosinātais precizējums: 8) Finansēšanas kartību valsts izlases komandai t.sk. individuālo sporta veidu, individuālo komandu sporta veidu un komandu sporta spēļu komandu sagatavošanās un dalībai Eiropas un pasaules čempionātu un Olimpisko spēļu atlasei turnīros un finālsacensībās.;
Sporta likuma 7. panta otrās daļas 9. punkta precizējums:
Ierosinu papildināt punktu, ietverot arī "individuālo sporta veidu", vai noteikt citu atbildīgo institūciju, kas nosaka šo sporta veidu sarakstu.
Esošā redakcija: 9) individuālo komandu sporta veidu un komandu sporta spēļu veidu sarakstu;
Ierosinātais precizējums: 9) individuālo sporta veidu, individuālo komandu sporta veidu un komandu sporta spēļu veidu sarakstu;
Esošā redakcija: 8) sporta komanda — sportisti, kuri sporta sacensību laikā var tikt nomainīti ar citiem attiecīgā sporta veida sportistiem un kuri kopējo rezultātu sasniedz tikai kā komanda;
Ņemot vērā iepriekš minēto, un faktu, ka šādi termini ir lietoti šajā likumā, ierosinu likumā iekļaut arī sporta veidu daudzveidības terminus un to skaidrojumus:
-individuālais sporta veids;
-individuālais komandu sporta veids;
-komandu sporta spēļu sporta veids.
Sporta likuma 7. panta otrās daļas 8. punkta precizējums:
Esošajā redakcijā nav skaidri saprotama pamatdoma.
Esošā redakcija: 8) valsts izlases komandu, individuālās komandu sporta spēlēs sagatavošanas un piedalīšanās Eiropas un pasaules čempionātu un Olimpisko spēļu atlases turnīros un finālsacensībās finansēšanas kārtību;
Ja esmu korekti uztvēris šī punkta jēgu, tad iespējamais formulējums varētu būt šāds:
Ierosinātais precizējums: 8) Finansēšanas kartību valsts izlases komandai t.sk. individuālo sporta veidu, individuālo komandu sporta veidu un komandu sporta spēļu komandu sagatavošanās un dalībai Eiropas un pasaules čempionātu un Olimpisko spēļu atlasei turnīros un finālsacensībās.;
Sporta likuma 7. panta otrās daļas 9. punkta precizējums:
Ierosinu papildināt punktu, ietverot arī "individuālo sporta veidu", vai noteikt citu atbildīgo institūciju, kas nosaka šo sporta veidu sarakstu.
Esošā redakcija: 9) individuālo komandu sporta veidu un komandu sporta spēļu veidu sarakstu;
Ierosinātais precizējums: 9) individuālo sporta veidu, individuālo komandu sporta veidu un komandu sporta spēļu veidu sarakstu;
09.04.2025. 23:31
Atlasīts 31 ieraksts.
Ierakstu skaits lapā25