Projekta ID/ Uzdevuma numurs
Tiesību akta/ diskusiju dokumenta nosaukums
Modernizācijas fonda finansēto projektu atklāta konkursa "Atjaunīgo energoresursu izmantošanas veicināšana daudzdzīvokļu ēkās, valsts un pašvaldību ēkās un energokopienās" nolikums
Līdzdalības veids
Publiskā apspriešana
Sākotnēji identificētās problēmas apraksts
Galvenie izaicinājumi enerģētikas sektorā Latvijā ir palielināt atjaunīgo energoresursu (turpmāk - AER) īpatsvaru, vienlaikus būtiski intensificējot energoefektivitātes uzlabošanas pasākumu īstenošanu. AER īpatsvara palielināšana ēku sektorā kā viens no sasniedzamajiem mērķiem tiek uzsvērts arī Nacionālā enerģētikas un klimata plānā 2021.-2030. gadam (turpmāk - NEKP), nosakot AER īpatsvaru ēku sektorā 65 %, vienlaikus nodrošinot siltumnīcefekta gāzu (turpmāk - SEG) emisiju samazinājumu.
Kaut arī, salīdzinot ar 1990. gadu, fosilā kurināmā patēriņš ir samazinājies, vienlaikus pieaugot biomasas patēriņam, enerģētikas sektors joprojām veido ievērojamu daļu no Latvijas SEG emisiju bilances, un investīciju novirzīšana enerģētikas sektora dekarbonizācijai var sniegt būtisku ieguldījumu attiecībā uz Latvijas SEG emisiju samazināšanu.
Kaut arī, salīdzinot ar 1990. gadu, fosilā kurināmā patēriņš ir samazinājies, vienlaikus pieaugot biomasas patēriņam, enerģētikas sektors joprojām veido ievērojamu daļu no Latvijas SEG emisiju bilances, un investīciju novirzīšana enerģētikas sektora dekarbonizācijai var sniegt būtisku ieguldījumu attiecībā uz Latvijas SEG emisiju samazināšanu.
Mērķa apraksts
Noteikumu projekta mērķis ir veicināt SEG emisiju samazināšanu un energoefektivitātes uzlabošanu daudzdzīvokļu ēkās, valsts un pašvaldību ēkās, kā arī energokopienās, atbalstot elektroenerģijas un siltumenerģijas ražošanas iekārtu, lai nodrošinātu siltumenerģijas vai elektroenerģijas ražošanu un piegādi pašpatēriņam, un enerģijas akumulēšanas un uzglabāšanas iekārtu iegādi, kā arī ar to darbību saistītās infrastruktūras izveidi.
Sabiedrības kā kopuma līdzdalība enerģijas ražošanā arvien vērtējama kā ne pārāk augsta, tādēļ būtiski, ka līdz ar šī noteikumu projekta apstiprināšanu tiek paplašināts finansējuma saņēmēju loks, un Klimata un enerģētikas ministrijas pārraudzībā esošo finanšu instrumentu ietvaros uz atbalstu AER tehnoloģiju uzstādīšanai varēs pretendēt ne vien fiziskas personas un atbilstoši Biedrību un nodibinājumu likuma prasībām reģistrētas biedrības vai nodibinājumi (Emisijas kvotu izsolīšanas instrumenta ietvaros), bet arī dzīvokļu īpašnieki (ja konkursa ietvaros atbalstāmās aktivitātes plānots īstenot daudzdzīvokļu ēkā), tiešās pārvaldes iestādes un to padotības iestādes, citas valsts pārvaldes iestādes, pašvaldības un to izveidotas iestādes, valsts kapitālsabiedrības, pašvaldību kapitālsabiedrības un publiski privātās kapitālsabiedrības, kā arī pavisam jauns finansējuma saņēmējs - energokopienas.
Sabiedrības kā kopuma līdzdalība enerģijas ražošanā arvien vērtējama kā ne pārāk augsta, tādēļ būtiski, ka līdz ar šī noteikumu projekta apstiprināšanu tiek paplašināts finansējuma saņēmēju loks, un Klimata un enerģētikas ministrijas pārraudzībā esošo finanšu instrumentu ietvaros uz atbalstu AER tehnoloģiju uzstādīšanai varēs pretendēt ne vien fiziskas personas un atbilstoši Biedrību un nodibinājumu likuma prasībām reģistrētas biedrības vai nodibinājumi (Emisijas kvotu izsolīšanas instrumenta ietvaros), bet arī dzīvokļu īpašnieki (ja konkursa ietvaros atbalstāmās aktivitātes plānots īstenot daudzdzīvokļu ēkā), tiešās pārvaldes iestādes un to padotības iestādes, citas valsts pārvaldes iestādes, pašvaldības un to izveidotas iestādes, valsts kapitālsabiedrības, pašvaldību kapitālsabiedrības un publiski privātās kapitālsabiedrības, kā arī pavisam jauns finansējuma saņēmējs - energokopienas.
Politikas jomas
Klimata pārmaiņas
Teritorija
Latvijas Republika
Norises laiks
02.04.2025. - 16.04.2025.
Informācija
Saskaņā ar Ministru kabineta 2024. gada 15. oktobra noteikumu Nr. 639 "Sabiedrības līdzdalības kārtība attīstības plānošanas procesā" 18.3. apakšpunktu sabiedrības pārstāvji ir aicināti līdzdarboties, rakstiski sniedzot viedokli par tiesību akta projektu.
Fiziskās personas
JāSkaidrojums un ietekme
Konkursa īstenošana sniegs iespēju finansējuma saņēmējiem uzstādīt atjaunīgo energoresursu iekārtas, samazinot kopējās ieguldījumu izmaksas, tādējādi nodrošinot piekļuvi enerģijai par stabilu cenu.
Konkursa īstenošanas rezultātā potenciāli var tikt sekmēta jaunu darba vietu izveide, kas saistītas ar atjaunīgo energoresursu iekārtu, kā arī enerģijas akumulēšanas vai uzglabāšanas iekārtu piegādi, uzstādīšanu un apkopi.
Konkursa īstenošanas rezultātā potenciāli var tikt sekmēta jaunu darba vietu izveide, kas saistītas ar atjaunīgo energoresursu iekārtu, kā arī enerģijas akumulēšanas vai uzglabāšanas iekārtu piegādi, uzstādīšanu un apkopi.
Juridiskās personas
JāSkaidrojums un ietekme
Konkursa īstenošana sniegs iespēju finansējuma saņēmējiem uzstādīt atjaunīgo energoresursu iekārtas, samazinot kopējās ieguldījumu izmaksas, tādējādi nodrošinot piekļuvi enerģijai par stabilu cenu.
Noteikumu projektam ir pozitīva ietekme uz komersantiem, kas nodarbojas vai plāno nodarboties ar atjaunīgo energoresursu iekārtu, kā arī enerģijas akumulēšanas vai uzglabāšanas iekārtu piegādi, uzstādīšanu un apkopi, potenciāli veicinot pieprasījumu pēc iepriekš minētajām iekārtām, salīdzinot ar situāciju, kurā finansējums konkursa ietvaros atbalstāmo aktivitāšu īstenošanai netiktu piešķirts.
Noteikumu projektam ir pozitīva ietekme uz komersantiem, kas nodarbojas vai plāno nodarboties ar atjaunīgo energoresursu iekārtu, kā arī enerģijas akumulēšanas vai uzglabāšanas iekārtu piegādi, uzstādīšanu un apkopi, potenciāli veicinot pieprasījumu pēc iepriekš minētajām iekārtām, salīdzinot ar situāciju, kurā finansējums konkursa ietvaros atbalstāmo aktivitāšu īstenošanai netiktu piešķirts.
Sagatavoja
Beāte Dansone (KEM)
Atbildīgā persona
Līga Kurevska (KEM)
Izsludināšanas datums
02.04.2025. 19:38
Iesniegtie iebildumi / priekšlikumi
Iebilduma / priekšlikuma iesniedzējs
Iebilduma / priekšlikuma būtība
Iesniegts
Roberts Lazdiņš
Iebildums pret 19. panta saturu: Neskatoties uz īpašu augsto fotoelementu paneļu uzstādīšanas popularitāti sabiedrības vidū, tomēr ir jāveicina arī vēja turbīnu iekļaušanu atjaunīgo energoresursu ieviešanas portfelī, kas, savukārt, veicinātu atjaunīgo energoresursu īpatsvaru pašpatēriņā un tīklā ārpus fotoelementu paneļu ģenerētās elektroenerģijas periodā un veicinātu vairāku elektroenerģijas avotu integrāciju individuālo ēku un energokopienu līmeņa klimatneitralitātes mērķu sasniegšanā. Ņemot vērā iepriekšminēto, uzskatu, ka šī panta saturā ir jāiekļauj arī vēja turbīnu un ar to saistīto tehnoloģiju, sistēmas un uzturēšanas izmaksas.
Iebildums pret 19. panta 2. daļu: Uzskatu, ka akumulācijas sistēmas galvenais uzdevums ir paaugstināt saražotās enerģijas patēriņu, kuras darbības vadlīnijas jau ir noteiktas ar 80% pašpatēriņa sasniegšanu. Respektīvi, jau ar šo robežu tiek noteikts, ka atbalsta saņēmējam ir jānodrošina akumulācijas izmantošana pēc tā paša ieskatiem, ja saražotās enerģijas pašpatēriņš nav iespējams bez tās. Papildus tam, ar 75% akumulācijas robežas noteikšanu, pastāv risks, ka, lai sasniegtu šo noteikto robežu, atbalsta saņēmēji varētu mākslīgi sasniegt šo robežu, saražotās enerģijas daudzumu nododot akumulācijas sistēmai, kura var arī tūlītēji to nodot, piemēram, sadales tīklā vai patēriņam. Ņemot vērā iepriekšminēto, uzskatu, ka 19. panta 2. daļas teikums “Akumulēšanas iekārta katru gadu akumulē vismaz 75 % enerģijas no tieši pieslēgtas atjaunīgās enerģijas ražošanas iekārtas” nav iekļaujams noteikumu projektā esošajā redakcijā.
Iebildums pret 19. un 20 pantu: Uzskatu, ka šie abi panti ir apvienojami vienā pantā, jo tie izklāsta atbalsta pasākumos ietverto iekārtu, tehnoloģiju, sistēmu, u.t.t. iegādi, uzstādīšanu, nomaiņu, u.c. pasākumus.’
Iebildums pret 20.panta 4., 5., 7., 10., 11., 12., 13. daļām: Uzskatu, ka šo daļu iekļaušana noteikumu projektā nav sasaistīta ar 2. panta saturu: “Konkursa mērķis ir veicināt siltumnīcefekta gāzu emisiju samazināšanu un energoefektivitātes uzlabošanu daudzdzīvokļu ēkās, valsts un pašvaldību ēkās un energokopienās, atbalstot elektroenerģijas un siltumenerģijas ražošanas iekārtu (turpmāk - atjaunīgo energoresursu iekārta) iegādi, lai nodrošinātu enerģijas ražošanu pašpatēriņa nodrošināšanai”. 4. un 5. daļās iekļauti atbalsta objekti var tikt nesaistīti ar 19. pantā iekļautajiem enerģijas ražošanas vai akumulācijas elementiem, radot risku, ka šajās daļās iekļauto atbalsta objektu uzstādīšana var tikt pamatota ar pašpatēriņa nodrošināšanu, tomēr realitātē tā darbība tiktu saistīta vienīgi ar ēku iedzīvotāju komforta paaugstināšanu. Kā piemēru var minēt to, ka pie mājokļa automatizētajām sistēmām arī ietilpst attālināti vadāmu iekārtu vadība (piemēram, ar maksas abonēšanas aplikāciju vadāms apgaismojums), kuram nav tiešas ietekmes uz šī noteikumu projekta sasniedzamajiem rezultātiem. Turklāt, 7. daļā iekļauto skaitītāju iegādi un uzstādīšanu nodrošina tīklu operatori. Papildus tam, 10., 11., 12. daļās ir noteikts, ka atbalsts var tikt izmantojams dokumentācijas sagatavošanai un saskaņošanai, kas savukārt var radīt vairākas nenoteiktības. Pirmkārt, ir grūti atrast jebkādu citu finansiālo atbalsta vai projektu realizācijas pasākumu, kurā tiktu atbalstīta tehniskās dokumentācijas sagatavošana pirms projekta realizācijas. Otrkārt, uzskatu, ka administratīvā darba atalgošana nav saistīta ar atbalsta pasākumu būtību, kurā ir uzsvērts, ka tiek atbalstīta enerģijas ražošanas un akumulācijas elementu uzstādīšanu, bet ne to dokumentācijas sagatavošanu. Treškārt, izmantojot šīs daļas doto finansiālo labumu, piešķirtā finansējuma lietderīgums administratīvo darbību veikšanai no privātpersonas aspekta ir grūti izsekojams, radot riskus, ka pie maza administratīvā sloga tiks piesaistīts ar to nodrošināšanas maksimālais atbalsta apjoms. Turpinot iesākto, uzskatu, ka 13. daļā iekļautais teikums “komunikācijas un vizuālās identitātes prasību nodrošināšanas izmaksas” ir nesaprotams un grūti sasaistāms ar enerģiju ražojošo un akumulāciju saistīto iekārtu iegādi, uzstādīšanu, u.t.t. . Turklāt, noteikumu projektā nav pamatotas šīs prasības. Vēlos arī piebilst, ka iekārtu, sistēmu, atbalsta pasākumu, u.c. popularizēšana nav uzstādītāja vai lietotāja pienākums/uzdevums, bet gan Klimata un enerģētikas ministrijas, Vides investīciju aģentūras, Enerģētikas un vides aģentūras, u.c. institūciju uzdevums. Pamatojoties uz visu iepriekšminēto, aicinu no noteikumu projektā neiekļaut 20. panta 4., 5., 7., 10., 11., 12., 13. daļas esošajā redakcijā.
Iebildums pret 21. panta 3. daļu: Uzskatu, ka šī daļa nepaskaidro, kādā apjomā tiek apzīmēts vārds “daļēji” un kā šajā daļā iekļauto elektrisko sildītāju, ūdens sildītāju un radiatoru izmantošanas siltumenerģijas ražošanai vai esoša fosilos energoresursus izmantojoša apkures katla izmantošanas ierobežojums varētu tikt kontrolēts. Papildus tam, ja ēkā tiek uzstādīts “gaiss-gaiss” siltumsūknis, tad šīs daļas ietvaros nevar tikt uzstādīts elektriskais ūdens sildītājs, piemēram, dušas ietvaros. Pieejot niansiāli šai daļai, arī elektriskā tējkanna ir uzskatāma par siltumenerģijas ražotāju, kuras izmantošana 21. panta 3. daļas ietvaros varētu tikt ierobežota. Tādējādi uzskatu, ka 21. panta 3. daļa nav iekļaujama noteikumu projektā esošajā redakcijā.
Iebildums pret 22. pantu: Pants atsaucās uz elektroenerģijas pašpatēriņu un 19. panta 1. daļu (kura 19.1.1. un 19.1.2. ietvaros ir iekļauti siltumenerģijas ražotāji). Uzskatu, ka 22. pantam ir jāatsaucas nevis uz 19. panta 1. daļu, bet gan uz 19. panta 1.3. daļu.
Iebildums pret 26. pantu: Nav veikts paskaidrojums, uz kāda pamata tiek noteiktas 10% attiecināmo izmaksu robeža. Papildus tam, nosakot noteiktu 10% robežu, atbalsta saņēmējiem var rasties stimuls iztērēt pēc iespējas vairāk līdzekļus administratīvajam darbam tuvāk šai 10% robežai, kā arī paaugstināt kopējās sistēmas sākotnējās izmaksas, lai proporcionāli palielinātos arī administratīvās izmaksas projekta sagatavošanai, tādējādi radot atbalsta pasākumu finansiālā pamatojuma efektivitātes samazinājumu un finansiālo ieguvumu paaugstinājumu administratīvā darba veicējam. Tādējādi uzskatu, ka 26. pants nav iekļaujams noteikumu projektā esošajā redakcijā.
Iebildums pret 73. pantu: Uzskatu, ka CO2 aprēķins jau sākotnējā projekta iesniegšanas stadijā ir lieks birokrātiskais un administratīvais slogs projekta iesniedzējam, izvērtējot varbūtības iespējamību, ka varētu rasties pieejamā finansējuma trūkums un relatīvi identisku pieteikumu iesniegšana. Ierosinu noteikumu projektā iekļaut apakšpunktu, ka, pirmreizējā projekta iesniegšanas stadijā nav jāveic CO2 aprēķins, tomēr vajadzības gadījumā un gadījumā pie vienādu punktu skaita, iesniedzējiem ir atkārtoti jāiesniedz pieteikums ar papildus CO2 aprēķinu. Turklāt arī pie šāda scenārija var rasties situācija, ka, izskatot divu daudzdzīvokļu māju (ar relatīvi vienādu patēriņu, energoefektivitātes klasi, uzstādāmo jaudu, pašpatēriņu, u.t.t.) iesniegtos projektus, arī CO2 rādītāji varētu būt relatīvi līdzīgi. Pamatojoties uz to, ieteiktu ieviest vēl papildus izvērtēšanas kritērijus otrreizējās projekta pieteikuma iesniegšanas procesā, norādot, piemēram, arī sociālos aspektus, kuru ietvarā projekta pieteikums būtu vairāk atbalstāms ekonomisko apsvērumu dēļ sociāli mazaizsargātajām grupām (daudzbērnu ģimenēm, invalīdiem, personām virs darbspējas vecuma, u.c.).
Iebildums pret 1. pielikuma “1.2. Projekta iesniedzēja kontaktpersona” sadaļu “Amats”: Uzskatu, ka projekta pieteikuma izvērtēšanai nav nepieciešams norādīt kontaktpersonas amatu, jo no tā nevar rasties interešu konflikts vai kādi citi projekta pieteikšanas, realizācijas, monitoringa u.c. sarežģījumi. Respektīvi, juridiskās personas vai privātpersonas amatam nav saistības ar pieteikšanās aspektiem šim atbalsta mehānismam.
Iebildums pret 1. pielikuma “2.10. Projekta sasniegto rezultātu uzturēšana pēc projekta pabeigšanas monitoringa periodā un projekta dzīves ciklā (ja attiecināms)”: Ņemot vērā, ka pēc 5 gadiem vairāk netiek veikts monitorings, rezultātu uzturēšana pēc šī perioda arī netiks kontrolēta un veikti jebkādi pretpasākumi/sodi tā neievērošanai, tādējādi šim aprakstam ir ļoti maza nozīme. Respektīvi, lai sasniegtu izvērtēšanas komisijas pozitīvu slēdzienu par projekta pieteikumu, projekta iesniedzējs var uzskaitīt relatīvi fiktīvas darbības, kas pēc monitoringa beigām var netikt ievērotas. Pamatojoties uz iepriekšminēto, aicinu samazināt administratīvo un birokrātisko slogu projektu iesniedzējiem un izvērtēšanas komisijai, un neiekļaut “2.10. Projekta sasniegto rezultātu uzturēšana pēc projekta pabeigšanas monitoringa periodā un projekta dzīves ciklā (ja attiecināms)” noteikumu projektā.
Iebildums pret 1. pielikuma “3.2. Projekta finansēšanas plāns” saturu: Tabulas šūnu “3=2/1 (%)” un “5=4/1 (%)” saturs ir grūti saprotams pat ar iekļautajām piezīmēm. Aicinu veikt piezīmju papildināšanu, lai detalizētāk paskaidrotu šo šūnu nozīmi.
Iebildums pret 1. pielikuma 7. sadaļas 1. punktu: “nav sagrozīta” ierosinu nomainīt uz “ir pārbaudāma” vai citu sinonīmu.
Iebildums pret 1. pielikuma 7. sadaļas “Apliecinu, ka tad, ja projekts tiks apstiprināts:”: ieteiktu to pārfrāzēt uz “Projekta pieteikuma apstiprināšanas gadījumā apliecinu, ka:”
Iebildums pret 1. pielikuma 7. sadaļas “Apzinos, ka projektu var neapstiprināt finansēšanai no Modernizācijas fonda, ja projekta iesniegums, ieskaitot šo sadaļu, nav pilnībā un kvalitatīvi aizpildīts, kā arī ja normatīvajos aktos par Modernizācijas fonda ieviešanu plānotais līdzfinansējums projekta apstiprināšanas brīdī ir izlietots. Apzinos, ka nepatiesas apliecinājumā sniegtās informācijas dēļ pret projekta iesniedzēju var tikt uzsāktas administratīva un finansiāla rakstura sankcijas.”: ieteiktu šos teikumus pārrakstīt/pārfrāzēt, pamatojoties uz sekojošo: 1) Nepieciešams pārfrāzēt vārdu “kvalitatīvi”, jo nav saprotams, kā tas var tikt novērtēts vai ievērots. 2) Pat, ja ir pieejams finansējums un pieteikums ir aizpildīts “kvalitatīvi”, tā saturs var neatbilst atbalsta pasākuma būtībai un var tikt noraidīts. 3) Nav īsti skaidrs, ar ko tiek domātas “administratīva un finansiāla rakstura sankcijas” un kā tās izpaudīsies attiecīgajā gadījumā.
Noslēdzošie komentāri: neskatoties uz 13. pantā ietvertajiem viena projekta finansēšanas ierobežojumiem, kā arī 14. pantā iekļautās finansējuma intensitātes ierobežojumiem, uzskatu, ka papildus šiem ierobežojumiem ir nepieciešams izstrādāt arī vadlīnijas atbalsta saņemšanai pret uzstādītās iekārtas nominālo jaudu (t.i., cenu griestus - līdzīgi, kā tas tika norādīts MK noteikumu Nr. 150 1. pielikumā). Tas motivētu izvērtēt pēc iespējas ekonomiskāku risinājumu ieviešanu, kā arī ļautu izvairīties no riskiem, ka pie zemas uzstādāmās jaudas būtu relatīvi augsti izdevumi, kas varētu kalpot kā papildus peļņas avots enerģijas ražojošo elementu un akumulācijas sistēmu ražotājiem, izplatītājiem un uzstādītājiem, kā arī administratīvo darbu veicējiem. Papildus tam, ir jāmin, ka piemēram, administratīvais darbs 2 kW fotoelementu paneļu ieviešanai mājsaimniecībā būtu identisks kā 5 kW sistēmai, tomēr pamatojoties uz kopējo izmaksu paaugstināšanos un esošo noteikumu projekta redakciju, pieejamie atbalsta līdzekļi administratīvajam darbam krasi paaugstinātos pie tāda pašas darba noslodzes kā 2kW, tā 5 kW sistēmām, un šis aspekts varētu tikt nelabvēlīgi izmantots tā administratīvā darba veicēja finansiālajās interesēs, veicinot nelietderīgu atbalsta finansiālo līdzekļu izlietojumu.
Iebildums pret 19. panta 2. daļu: Uzskatu, ka akumulācijas sistēmas galvenais uzdevums ir paaugstināt saražotās enerģijas patēriņu, kuras darbības vadlīnijas jau ir noteiktas ar 80% pašpatēriņa sasniegšanu. Respektīvi, jau ar šo robežu tiek noteikts, ka atbalsta saņēmējam ir jānodrošina akumulācijas izmantošana pēc tā paša ieskatiem, ja saražotās enerģijas pašpatēriņš nav iespējams bez tās. Papildus tam, ar 75% akumulācijas robežas noteikšanu, pastāv risks, ka, lai sasniegtu šo noteikto robežu, atbalsta saņēmēji varētu mākslīgi sasniegt šo robežu, saražotās enerģijas daudzumu nododot akumulācijas sistēmai, kura var arī tūlītēji to nodot, piemēram, sadales tīklā vai patēriņam. Ņemot vērā iepriekšminēto, uzskatu, ka 19. panta 2. daļas teikums “Akumulēšanas iekārta katru gadu akumulē vismaz 75 % enerģijas no tieši pieslēgtas atjaunīgās enerģijas ražošanas iekārtas” nav iekļaujams noteikumu projektā esošajā redakcijā.
Iebildums pret 19. un 20 pantu: Uzskatu, ka šie abi panti ir apvienojami vienā pantā, jo tie izklāsta atbalsta pasākumos ietverto iekārtu, tehnoloģiju, sistēmu, u.t.t. iegādi, uzstādīšanu, nomaiņu, u.c. pasākumus.’
Iebildums pret 20.panta 4., 5., 7., 10., 11., 12., 13. daļām: Uzskatu, ka šo daļu iekļaušana noteikumu projektā nav sasaistīta ar 2. panta saturu: “Konkursa mērķis ir veicināt siltumnīcefekta gāzu emisiju samazināšanu un energoefektivitātes uzlabošanu daudzdzīvokļu ēkās, valsts un pašvaldību ēkās un energokopienās, atbalstot elektroenerģijas un siltumenerģijas ražošanas iekārtu (turpmāk - atjaunīgo energoresursu iekārta) iegādi, lai nodrošinātu enerģijas ražošanu pašpatēriņa nodrošināšanai”. 4. un 5. daļās iekļauti atbalsta objekti var tikt nesaistīti ar 19. pantā iekļautajiem enerģijas ražošanas vai akumulācijas elementiem, radot risku, ka šajās daļās iekļauto atbalsta objektu uzstādīšana var tikt pamatota ar pašpatēriņa nodrošināšanu, tomēr realitātē tā darbība tiktu saistīta vienīgi ar ēku iedzīvotāju komforta paaugstināšanu. Kā piemēru var minēt to, ka pie mājokļa automatizētajām sistēmām arī ietilpst attālināti vadāmu iekārtu vadība (piemēram, ar maksas abonēšanas aplikāciju vadāms apgaismojums), kuram nav tiešas ietekmes uz šī noteikumu projekta sasniedzamajiem rezultātiem. Turklāt, 7. daļā iekļauto skaitītāju iegādi un uzstādīšanu nodrošina tīklu operatori. Papildus tam, 10., 11., 12. daļās ir noteikts, ka atbalsts var tikt izmantojams dokumentācijas sagatavošanai un saskaņošanai, kas savukārt var radīt vairākas nenoteiktības. Pirmkārt, ir grūti atrast jebkādu citu finansiālo atbalsta vai projektu realizācijas pasākumu, kurā tiktu atbalstīta tehniskās dokumentācijas sagatavošana pirms projekta realizācijas. Otrkārt, uzskatu, ka administratīvā darba atalgošana nav saistīta ar atbalsta pasākumu būtību, kurā ir uzsvērts, ka tiek atbalstīta enerģijas ražošanas un akumulācijas elementu uzstādīšanu, bet ne to dokumentācijas sagatavošanu. Treškārt, izmantojot šīs daļas doto finansiālo labumu, piešķirtā finansējuma lietderīgums administratīvo darbību veikšanai no privātpersonas aspekta ir grūti izsekojams, radot riskus, ka pie maza administratīvā sloga tiks piesaistīts ar to nodrošināšanas maksimālais atbalsta apjoms. Turpinot iesākto, uzskatu, ka 13. daļā iekļautais teikums “komunikācijas un vizuālās identitātes prasību nodrošināšanas izmaksas” ir nesaprotams un grūti sasaistāms ar enerģiju ražojošo un akumulāciju saistīto iekārtu iegādi, uzstādīšanu, u.t.t. . Turklāt, noteikumu projektā nav pamatotas šīs prasības. Vēlos arī piebilst, ka iekārtu, sistēmu, atbalsta pasākumu, u.c. popularizēšana nav uzstādītāja vai lietotāja pienākums/uzdevums, bet gan Klimata un enerģētikas ministrijas, Vides investīciju aģentūras, Enerģētikas un vides aģentūras, u.c. institūciju uzdevums. Pamatojoties uz visu iepriekšminēto, aicinu no noteikumu projektā neiekļaut 20. panta 4., 5., 7., 10., 11., 12., 13. daļas esošajā redakcijā.
Iebildums pret 21. panta 3. daļu: Uzskatu, ka šī daļa nepaskaidro, kādā apjomā tiek apzīmēts vārds “daļēji” un kā šajā daļā iekļauto elektrisko sildītāju, ūdens sildītāju un radiatoru izmantošanas siltumenerģijas ražošanai vai esoša fosilos energoresursus izmantojoša apkures katla izmantošanas ierobežojums varētu tikt kontrolēts. Papildus tam, ja ēkā tiek uzstādīts “gaiss-gaiss” siltumsūknis, tad šīs daļas ietvaros nevar tikt uzstādīts elektriskais ūdens sildītājs, piemēram, dušas ietvaros. Pieejot niansiāli šai daļai, arī elektriskā tējkanna ir uzskatāma par siltumenerģijas ražotāju, kuras izmantošana 21. panta 3. daļas ietvaros varētu tikt ierobežota. Tādējādi uzskatu, ka 21. panta 3. daļa nav iekļaujama noteikumu projektā esošajā redakcijā.
Iebildums pret 22. pantu: Pants atsaucās uz elektroenerģijas pašpatēriņu un 19. panta 1. daļu (kura 19.1.1. un 19.1.2. ietvaros ir iekļauti siltumenerģijas ražotāji). Uzskatu, ka 22. pantam ir jāatsaucas nevis uz 19. panta 1. daļu, bet gan uz 19. panta 1.3. daļu.
Iebildums pret 26. pantu: Nav veikts paskaidrojums, uz kāda pamata tiek noteiktas 10% attiecināmo izmaksu robeža. Papildus tam, nosakot noteiktu 10% robežu, atbalsta saņēmējiem var rasties stimuls iztērēt pēc iespējas vairāk līdzekļus administratīvajam darbam tuvāk šai 10% robežai, kā arī paaugstināt kopējās sistēmas sākotnējās izmaksas, lai proporcionāli palielinātos arī administratīvās izmaksas projekta sagatavošanai, tādējādi radot atbalsta pasākumu finansiālā pamatojuma efektivitātes samazinājumu un finansiālo ieguvumu paaugstinājumu administratīvā darba veicējam. Tādējādi uzskatu, ka 26. pants nav iekļaujams noteikumu projektā esošajā redakcijā.
Iebildums pret 73. pantu: Uzskatu, ka CO2 aprēķins jau sākotnējā projekta iesniegšanas stadijā ir lieks birokrātiskais un administratīvais slogs projekta iesniedzējam, izvērtējot varbūtības iespējamību, ka varētu rasties pieejamā finansējuma trūkums un relatīvi identisku pieteikumu iesniegšana. Ierosinu noteikumu projektā iekļaut apakšpunktu, ka, pirmreizējā projekta iesniegšanas stadijā nav jāveic CO2 aprēķins, tomēr vajadzības gadījumā un gadījumā pie vienādu punktu skaita, iesniedzējiem ir atkārtoti jāiesniedz pieteikums ar papildus CO2 aprēķinu. Turklāt arī pie šāda scenārija var rasties situācija, ka, izskatot divu daudzdzīvokļu māju (ar relatīvi vienādu patēriņu, energoefektivitātes klasi, uzstādāmo jaudu, pašpatēriņu, u.t.t.) iesniegtos projektus, arī CO2 rādītāji varētu būt relatīvi līdzīgi. Pamatojoties uz to, ieteiktu ieviest vēl papildus izvērtēšanas kritērijus otrreizējās projekta pieteikuma iesniegšanas procesā, norādot, piemēram, arī sociālos aspektus, kuru ietvarā projekta pieteikums būtu vairāk atbalstāms ekonomisko apsvērumu dēļ sociāli mazaizsargātajām grupām (daudzbērnu ģimenēm, invalīdiem, personām virs darbspējas vecuma, u.c.).
Iebildums pret 1. pielikuma “1.2. Projekta iesniedzēja kontaktpersona” sadaļu “Amats”: Uzskatu, ka projekta pieteikuma izvērtēšanai nav nepieciešams norādīt kontaktpersonas amatu, jo no tā nevar rasties interešu konflikts vai kādi citi projekta pieteikšanas, realizācijas, monitoringa u.c. sarežģījumi. Respektīvi, juridiskās personas vai privātpersonas amatam nav saistības ar pieteikšanās aspektiem šim atbalsta mehānismam.
Iebildums pret 1. pielikuma “2.10. Projekta sasniegto rezultātu uzturēšana pēc projekta pabeigšanas monitoringa periodā un projekta dzīves ciklā (ja attiecināms)”: Ņemot vērā, ka pēc 5 gadiem vairāk netiek veikts monitorings, rezultātu uzturēšana pēc šī perioda arī netiks kontrolēta un veikti jebkādi pretpasākumi/sodi tā neievērošanai, tādējādi šim aprakstam ir ļoti maza nozīme. Respektīvi, lai sasniegtu izvērtēšanas komisijas pozitīvu slēdzienu par projekta pieteikumu, projekta iesniedzējs var uzskaitīt relatīvi fiktīvas darbības, kas pēc monitoringa beigām var netikt ievērotas. Pamatojoties uz iepriekšminēto, aicinu samazināt administratīvo un birokrātisko slogu projektu iesniedzējiem un izvērtēšanas komisijai, un neiekļaut “2.10. Projekta sasniegto rezultātu uzturēšana pēc projekta pabeigšanas monitoringa periodā un projekta dzīves ciklā (ja attiecināms)” noteikumu projektā.
Iebildums pret 1. pielikuma “3.2. Projekta finansēšanas plāns” saturu: Tabulas šūnu “3=2/1 (%)” un “5=4/1 (%)” saturs ir grūti saprotams pat ar iekļautajām piezīmēm. Aicinu veikt piezīmju papildināšanu, lai detalizētāk paskaidrotu šo šūnu nozīmi.
Iebildums pret 1. pielikuma 7. sadaļas 1. punktu: “nav sagrozīta” ierosinu nomainīt uz “ir pārbaudāma” vai citu sinonīmu.
Iebildums pret 1. pielikuma 7. sadaļas “Apliecinu, ka tad, ja projekts tiks apstiprināts:”: ieteiktu to pārfrāzēt uz “Projekta pieteikuma apstiprināšanas gadījumā apliecinu, ka:”
Iebildums pret 1. pielikuma 7. sadaļas “Apzinos, ka projektu var neapstiprināt finansēšanai no Modernizācijas fonda, ja projekta iesniegums, ieskaitot šo sadaļu, nav pilnībā un kvalitatīvi aizpildīts, kā arī ja normatīvajos aktos par Modernizācijas fonda ieviešanu plānotais līdzfinansējums projekta apstiprināšanas brīdī ir izlietots. Apzinos, ka nepatiesas apliecinājumā sniegtās informācijas dēļ pret projekta iesniedzēju var tikt uzsāktas administratīva un finansiāla rakstura sankcijas.”: ieteiktu šos teikumus pārrakstīt/pārfrāzēt, pamatojoties uz sekojošo: 1) Nepieciešams pārfrāzēt vārdu “kvalitatīvi”, jo nav saprotams, kā tas var tikt novērtēts vai ievērots. 2) Pat, ja ir pieejams finansējums un pieteikums ir aizpildīts “kvalitatīvi”, tā saturs var neatbilst atbalsta pasākuma būtībai un var tikt noraidīts. 3) Nav īsti skaidrs, ar ko tiek domātas “administratīva un finansiāla rakstura sankcijas” un kā tās izpaudīsies attiecīgajā gadījumā.
Noslēdzošie komentāri: neskatoties uz 13. pantā ietvertajiem viena projekta finansēšanas ierobežojumiem, kā arī 14. pantā iekļautās finansējuma intensitātes ierobežojumiem, uzskatu, ka papildus šiem ierobežojumiem ir nepieciešams izstrādāt arī vadlīnijas atbalsta saņemšanai pret uzstādītās iekārtas nominālo jaudu (t.i., cenu griestus - līdzīgi, kā tas tika norādīts MK noteikumu Nr. 150 1. pielikumā). Tas motivētu izvērtēt pēc iespējas ekonomiskāku risinājumu ieviešanu, kā arī ļautu izvairīties no riskiem, ka pie zemas uzstādāmās jaudas būtu relatīvi augsti izdevumi, kas varētu kalpot kā papildus peļņas avots enerģijas ražojošo elementu un akumulācijas sistēmu ražotājiem, izplatītājiem un uzstādītājiem, kā arī administratīvo darbu veicējiem. Papildus tam, ir jāmin, ka piemēram, administratīvais darbs 2 kW fotoelementu paneļu ieviešanai mājsaimniecībā būtu identisks kā 5 kW sistēmai, tomēr pamatojoties uz kopējo izmaksu paaugstināšanos un esošo noteikumu projekta redakciju, pieejamie atbalsta līdzekļi administratīvajam darbam krasi paaugstinātos pie tāda pašas darba noslodzes kā 2kW, tā 5 kW sistēmām, un šis aspekts varētu tikt nelabvēlīgi izmantots tā administratīvā darba veicēja finansiālajās interesēs, veicinot nelietderīgu atbalsta finansiālo līdzekļu izlietojumu.
11.04.2025. 13:07
Atlasīts 1 ieraksts.
Ierakstu skaits lapā25