Projekta ID/ Uzdevuma numurs
Tiesību akta/ diskusiju dokumenta nosaukums
Valsts Patoloģijas centra noteikumi
Līdzdalības veids
Publiskā apspriešana
Sākotnēji identificētās problēmas apraksts
Latvijā konstatēta patoloģijas pakalpojumu fragmentācija, kā rezultātā pastāv būtiskas kvalitātes un pieejamības atšķirības reģionos. Ierobežota ir jauno diagnostikas tehnoloģiju (NGS, digitālā patoloģija, mākslīgais intelekts) ieviešana un nepietiekama pētniecības kapacitāte, kas kavē precīzu un savlaicīgu slimību diagnostiku. Minētie trūkumi negatīvi ietekmē onkoloģisko un citu smagu slimību ārstēšanas rezultātus un personalizētās medicīnas attīstību.
Mērķa apraksts
Projekta mērķis ir noteikt Valsts patoloģijas centra tiesības un pienākumus, lai nodrošinātu vienotu un standartizētu patoloģijas pakalpojumu sistēmu valstī, veicinātu savlaicīgu un precīzu slimību diagnostiku, kā arī attīstītu jauno tehnoloģiju un pētniecības kapacitāti.
Politikas jomas
Veselības aprūpe
Teritorija
Tiesiskais regulējums attieksies uz visu Latvijas Republikas teritoriju, nodrošinot vienotu un centralizētu patoloģijas pakalpojumu pieejamību neatkarīgi no iedzīvotāju dzīvesvietas.
Norises laiks
08.10.2025. - 22.10.2025.
Informācija
Publiskā apspriešana tiek nodrošināšanāta atbilstoši Ministru kabineta 2024.gada 15.oktobra noteikumu Nr.639 "Sabiedrības līdzdalības kārtība attīstības plānošanas procesā" 18.punktam. Priekšlikumu iesniegšanai par noteikumu projektu aicinām izmantot TAP portālu.
Fiziskās personas
- Latvijas iedzīvotāji, ārstniecības personas un rezidenti
Skaidrojums un ietekme
Latvijas iedzīvotāji, kuriem nepieciešams veikt patoloģiskos izmeklējumus, saņems kvalitatīvākus izmeklējumu slēdzienus un testēšanas pārskatus, uzlabosies patoloģijas izmeklējumu ātrums. Uzlabosies onkoloģisko slimību agrīna diagnostika valstī un turpmāka ārstēšana, it īpaši, nozīmējot personalizētu ārstēšanu, kad pacientam ar specifiskām molekulārās patoloģijas metodēm var atrast specifiskās audzēja mutācijas un piemērot individuālu ārstēšanu.
Ārstniecības personas un rezidenti gūs iespēju saņemt centralizētas apmācības, piekļuvi jaunākajām tehnoloģijām un konsultācijām sarežģītos gadījumos.
Ārstniecības personas un rezidenti gūs iespēju saņemt centralizētas apmācības, piekļuvi jaunākajām tehnoloģijām un konsultācijām sarežģītos gadījumos.
Juridiskās personas
- patoloģijas jomas laboratorijas, ārstniecības iestādes
Skaidrojums un ietekme
Tiks nodrošināta izmeklējumu slēdzienu un testēšanas pārskatu standartizācija valsts mērogā, nosakot kvalitātes standartus. Optimizēta resursu plānošana. Veicināta un stiprināta profesionālā attīstība, iespēja sniegt centralizētu ekspertu atbalstu, konsultējot sarežģītos gadījumos.
Uzlabosies specializētā diagnostika, īpaši bērnu patoloģijā, ģenētikā un hematoonkoloģijā. Tāpat tiks veicināta starptautiskā integrācija, nodrošinot atbilstību starptautiskajam normatīvajam regulējumam.
Uzlabosies specializētā diagnostika, īpaši bērnu patoloģijā, ģenētikā un hematoonkoloģijā. Tāpat tiks veicināta starptautiskā integrācija, nodrošinot atbilstību starptautiskajam normatīvajam regulējumam.
Sagatavoja
Anna Timofējeva (VM)
Atbildīgā persona
Agnese Vaļuliene (VM)
Izsludināšanas datums
08.10.2025. 09:16
Iesniegtie iebildumi / priekšlikumi
Iebilduma / priekšlikuma iesniedzējs
Iebilduma / priekšlikuma būtība
Iesniegts
Latvijas Laboratorās medicīnas biedrība
Latvijas Laboratorās medicīnas biedrība (turpmāk LLMB) ir izskatījusi sabiedriskai apspriešanai izvirzīto noteikumu projektu 25-TA-598 “Valsts Patoloģijas centra noteikumi”. Biedrība uzskata, ka šie noteikumi ir pretrunā ar vairākiem spēkā esošajiem normatīvajiem aktiem un tos nevar virzīt tālāk apstiprināšanai bez būtiskiem labojumiem un precizējumiem. Tāpat LLMB skatījumā šāda centra izveide valsts kapitālsabiedrībā pasliktinās konkurences situāciju tirgū un attiecīgi pasūtītāju iespējas saņemt labāko pakalpojumu par izdevīgāko cenu, jo laboratoriskie pakalpojumi histoloģijas un citoloģijas jomā bez konkursa vai neitrālas puses (piemēram, NVD) izvērtējuma un iesaistes tiktu deleģēti tikai vienai iestādei. Nevaram atbalstīt šo noteikumu tālāku virzību un patoloģijas pakalpojumu sniegšanas sašaurinājumu un koncentrāciju valsts kapitālsabiedrībā, jo jau šobrīd efektīvi un kvalitatīvi šādi pakalpojumi tiek sniegti arī citās valsts un pašvaldību akreditētajās laboratorijās un ārstniecības iestādēs. Nav nedz medicīniska, nedz racionāla, nedz ekonomiska pamatojuma tik plašam pakalpojumu un funkciju deleģējumam plānotajam Valsts patoloģijas centram. LLMB ieskatā lielāko daļu noteikumos ietverto uzdevumu un funkciju ir iespējams veikt bez papildu finansējuma, izmantojot jau esošo Latvijas Patologu asociāciju un Veselības ministrijas galveno speciālistu patoloģijas jomā, Veselības inspekciju un Valsts aģentūru "Latvijas Nacionālais akreditācijas birojs”. LLMB priekšlikumi un iebildumi ir sekojoši:
Par punktiem 2.3., 2.9. un 3.2.
"2.3. pēc ārstu, ārstniecības iestāžu vai citu iestāžu iesnieguma izvērtēt citu laboratoriju citoloģijas un patoloģijas slēdzienu atbilstību, dokumentēt konstatētās neatbilstības, sniegt atgriezenisko saiti un saņemt korektīvo darbību protokolus
2.9. noteikt kvalitātes standartus un kvalifikācijas prasības Latvijas patoloģijas laboratorijās
3.2. metodiski vadīt un koordinēt Latvijas Republikas patoloģijas laboratoriju darbību, veikt to kvalitātes pārraudzību un nepieciešamības gadījumā realizēt uzlabošanas pasākumus"
Iebildumi/priekšlikumi: Latvijas Republikā, atbilstoši likumam "Par atbilstības novērtēšanu", laboratorijas novērtē, akreditē un uzrauga nacionālā akreditācijas institūcija Valsts aģentūra "Latvijas Nacionālais akreditācijas birojs" saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes 2008.gada 9.jūlija regulu Nr. 765/2008, ar ko nosaka akreditācijas un tirgus uzraudzības prasības attiecībā uz produktu tirdzniecību. Punkti 2.3., 2.9. un 3.2. dublē jau esošās pārraudzības funkcijas un laboratorijām nav juridiski saistoši. Bez tam šai institūcijai, kas veic uzraudzību, obligāti ir jābūt akreditētai atbilstoši standarta LVS EN ISO 17043:2015 „Atbilstības novērtēšana. Vispārīgās prasības prasmes pārbaudei” prasībām.
Par punktiem 2.13. un 3.3.
"2.13. piedalīties līdzdiploma un tālākizglītības programmu izstrādē patoloģijas, citoloģijas un molekulārās patoloģijas (ģenētikas) jomā
3.3. piedalīties līdzdiploma un pēcdiploma tālākizglītības programmu izstrādē un realizācijā patologiem, citologiem, laboratorijas ārstiem, laboratorijas speciālistiem, ģenētiķiem un biomedicīnas laborantiem patoloģijas, citoloģijas un molekulārās patoloģijas jomās"
Iebildumi/priekšlikumi: Latvijas Republikā, pamatojoties uz Ministru kabineta noteikumiem Nr.685 “Rezidentu uzņemšanas, sadales un rezidentūras finansēšanas kārtība”, kā arī Augstskolu likuma 4. pantu, izglītības programmas realizē augstskolas, kuras īsteno augstāko profesionālo studiju programmu ārsta profesionālās kvalifikācijas iegūšanai. Studiju programmas sagatavo un vada augstskolu nozīmētas personas – Rīgas Stradiņa universitāte (tupmāk RSU) vai Latvijas universitāte (turpmāk LU) akadēmiskais personāls. Bez tam citologi šobrīd tiek sertificēti Latvijas laboratorās medicīnas biedrībā kā laboratorijas ārsti atbilstoši biedrības izstrādātajiem kritērijiem, no kuriem viens ir rezidentūras pabeigšana RSU vai LU.
Par punktu 2.2.
"2.2. pieprasīt un saņemt no valsts un pašvaldību institūcijām, kapitālsabiedrībām, biedrībām un nodibinājumiem, ārstniecības iestādēm tās darbībai nepieciešamo informāciju"
Iebildumi/priekšlikumi: Ļoti nekonkrēts formulējums, piedāvājam papildināt ar "atbilstoši Latvijas Republikas spēkā esošajiem normatīvajiem aktiem.". Īpaši svarīgi ir, lai netiktu pārkāpta Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (ES) 2016/679 (2016. gada 27. aprīlis) par fizisku personu aizsardzību attiecībā uz personas datu apstrādi un šādu datu brīvu apriti un ar ko atceļ Direktīvu 95/46/EK (Vispārīgā datu aizsardzības regula).
Par punktu 2.15.
2.15. atbilstoši kompetencei veikt jaunākās medicīniskās programmatūras vai iekārtu un preču aprobāciju un sagatavot atzinumus par to lietojumu.
Iebildumi/priekšlikumi: Ņemot vērā lielās iekārtu izmaksas un augstu individuālu vērtējumu iesaisti, saskatāmi augsti korupcijas riski un interešu konflikti. Bez tam, saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (ES) 2017/746 (2017. gada 5. aprīlis) par in vitro diagnostikas medicīniskām ierīcēm (IVDR), visas Eiropā izplatītās medicīnas ierīces ir jau sertificētas atbilstoši šai IVDR regulai.
Par punktu 3.19.
"3.19. veidot mikroskopisko preparātu digitālo arhīvu un uzturēt formalīnā fiksētu audu parafīna bloku arhīvu 10 gadus patoloģijas izmeklējumu materiālam."
Iebildumi/priekšlikumi: Šeit ir nepieciešams precīzi definēt vai tiek domāts saņemt paraugus arī no citām citoloģijas un patoloģijas laboratorijām vai tikai no paša Valsts Patoloģijas centra.
Par punktiem 2.3., 2.9. un 3.2.
"2.3. pēc ārstu, ārstniecības iestāžu vai citu iestāžu iesnieguma izvērtēt citu laboratoriju citoloģijas un patoloģijas slēdzienu atbilstību, dokumentēt konstatētās neatbilstības, sniegt atgriezenisko saiti un saņemt korektīvo darbību protokolus
2.9. noteikt kvalitātes standartus un kvalifikācijas prasības Latvijas patoloģijas laboratorijās
3.2. metodiski vadīt un koordinēt Latvijas Republikas patoloģijas laboratoriju darbību, veikt to kvalitātes pārraudzību un nepieciešamības gadījumā realizēt uzlabošanas pasākumus"
Iebildumi/priekšlikumi: Latvijas Republikā, atbilstoši likumam "Par atbilstības novērtēšanu", laboratorijas novērtē, akreditē un uzrauga nacionālā akreditācijas institūcija Valsts aģentūra "Latvijas Nacionālais akreditācijas birojs" saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes 2008.gada 9.jūlija regulu Nr. 765/2008, ar ko nosaka akreditācijas un tirgus uzraudzības prasības attiecībā uz produktu tirdzniecību. Punkti 2.3., 2.9. un 3.2. dublē jau esošās pārraudzības funkcijas un laboratorijām nav juridiski saistoši. Bez tam šai institūcijai, kas veic uzraudzību, obligāti ir jābūt akreditētai atbilstoši standarta LVS EN ISO 17043:2015 „Atbilstības novērtēšana. Vispārīgās prasības prasmes pārbaudei” prasībām.
Par punktiem 2.13. un 3.3.
"2.13. piedalīties līdzdiploma un tālākizglītības programmu izstrādē patoloģijas, citoloģijas un molekulārās patoloģijas (ģenētikas) jomā
3.3. piedalīties līdzdiploma un pēcdiploma tālākizglītības programmu izstrādē un realizācijā patologiem, citologiem, laboratorijas ārstiem, laboratorijas speciālistiem, ģenētiķiem un biomedicīnas laborantiem patoloģijas, citoloģijas un molekulārās patoloģijas jomās"
Iebildumi/priekšlikumi: Latvijas Republikā, pamatojoties uz Ministru kabineta noteikumiem Nr.685 “Rezidentu uzņemšanas, sadales un rezidentūras finansēšanas kārtība”, kā arī Augstskolu likuma 4. pantu, izglītības programmas realizē augstskolas, kuras īsteno augstāko profesionālo studiju programmu ārsta profesionālās kvalifikācijas iegūšanai. Studiju programmas sagatavo un vada augstskolu nozīmētas personas – Rīgas Stradiņa universitāte (tupmāk RSU) vai Latvijas universitāte (turpmāk LU) akadēmiskais personāls. Bez tam citologi šobrīd tiek sertificēti Latvijas laboratorās medicīnas biedrībā kā laboratorijas ārsti atbilstoši biedrības izstrādātajiem kritērijiem, no kuriem viens ir rezidentūras pabeigšana RSU vai LU.
Par punktu 2.2.
"2.2. pieprasīt un saņemt no valsts un pašvaldību institūcijām, kapitālsabiedrībām, biedrībām un nodibinājumiem, ārstniecības iestādēm tās darbībai nepieciešamo informāciju"
Iebildumi/priekšlikumi: Ļoti nekonkrēts formulējums, piedāvājam papildināt ar "atbilstoši Latvijas Republikas spēkā esošajiem normatīvajiem aktiem.". Īpaši svarīgi ir, lai netiktu pārkāpta Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (ES) 2016/679 (2016. gada 27. aprīlis) par fizisku personu aizsardzību attiecībā uz personas datu apstrādi un šādu datu brīvu apriti un ar ko atceļ Direktīvu 95/46/EK (Vispārīgā datu aizsardzības regula).
Par punktu 2.15.
2.15. atbilstoši kompetencei veikt jaunākās medicīniskās programmatūras vai iekārtu un preču aprobāciju un sagatavot atzinumus par to lietojumu.
Iebildumi/priekšlikumi: Ņemot vērā lielās iekārtu izmaksas un augstu individuālu vērtējumu iesaisti, saskatāmi augsti korupcijas riski un interešu konflikti. Bez tam, saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (ES) 2017/746 (2017. gada 5. aprīlis) par in vitro diagnostikas medicīniskām ierīcēm (IVDR), visas Eiropā izplatītās medicīnas ierīces ir jau sertificētas atbilstoši šai IVDR regulai.
Par punktu 3.19.
"3.19. veidot mikroskopisko preparātu digitālo arhīvu un uzturēt formalīnā fiksētu audu parafīna bloku arhīvu 10 gadus patoloģijas izmeklējumu materiālam."
Iebildumi/priekšlikumi: Šeit ir nepieciešams precīzi definēt vai tiek domāts saņemt paraugus arī no citām citoloģijas un patoloģijas laboratorijām vai tikai no paša Valsts Patoloģijas centra.
22.10.2025. 09:07
Sergejs Isajevs - Latvijas Patologu Asociācija
Latvijas Ārstu Biedrības Latvijas Patologu asociācija un Veselības ministrijas galvenais speciālists patoloģijas jomā, pārstāvot patoloģijas nozari Latvijā, lūdz Ministru kabinetam apturēt Valsts Patoloģijas centra noteikumu projekta Nr. 25-TA-598 pieņemšanu un nodot projektu Veselības ministrijai atkārtotai izskatīšanai un saskaņošanai ar Latvijas Ārstu biedrību, Latvijas Patologu asociāciju un Latvijas Laboratorās medicīnas biedrību.
Šāds pieprasījums tiek izteikts, jo minētais noteikumu projekts ir pretrunā ar spēkā esošajiem normatīvajiem aktiem, tostarp ar:
Ārstniecības likuma 8. panta septītā daļa, 27. pants un 33. pants;
Latvijas Republikas likumu “Par atbilstības novērtēšanu” 6. pantu;
Ministru kabineta noteikumiem Nr. 60 “Noteikumi par obligātajām prasībām ārstniecības iestādēm un to struktūrvienībām”, 3.10. Prasības medicīnas laboratorijām;
Veselības ministrijas Galvenā speciālista darbības nolikuma 3.1.–3.11. un 4.1.–4.8. punktiem;
Augstskolu likuma 3. un 4. pantu.
Minētās normas nosaka profesionālo atbildību, kompetenču sadali, kā arī zinātniskās un profesionālās autonomijas principus ārstniecības un izglītības jomā.
Priekšlikumi MK noteikumu grozījumiem (Projekta ID 25-TA-598)
Dzēst 2.3 punktu
Pašreizējā redakcija:
“pēc ārstu, ārstniecības iestāžu vai citu iestāžu iesnieguma izvērtēt citu laboratoriju citoloģijas un patoloģijas slēdzienu atbilstību, dokumentēt konstatētās neatbilstības, sniegt atgriezenisko saiti un saņemt korektīvo darbību protokolus”
Pamatojums:
Valsts Patoloģijas Centrs nevar veikt šo funkciju.
Atbilstoši Ārstniecības likumam II nodaļas 10 pantam, Veselības aprūpes profesionālo un darbspējas ekspertīzes kvalitāti ārstniecības iestādēs kontrolē Veselības inspekcija.
Veselības inspekcijas kompetence veikt ārstniecības iestāžu un medicīnas, tai skaitā patoloģijas laboratorijas slēdzienu atbilstības novērtēšanu (MK noteikumi Nr. 309). Veselības inspekcija nepieciešamības gadījumā griežas profesionālo ārstu asociācijā neatbilstības izvērtēšanai.
Papildināt 2.4 punktu
Pašreizējā redakcija:
“sekmēt jaunu, progresīvu medicīnisko tehnoloģiju ieviešanu, veicinot augstākās kvalitātes pacientu aprūpi, tai skaitā prasmju pārnesi veselības aprūpes jomā nacionālā un starptautiskā līmenī”
Piedāvātā redakcija:
“sekmēt jaunu, progresīvu medicīnisko tehnoloģiju ieviešanu, veicinot augstākās kvalitātes pacientu aprūpi, tai skaitā prasmju pārnesi veselības aprūpes jomā nacionālā un starptautiskā līmenī, sadarbībā ar Veselības ministrijas galveno speciālistu patoloģijā un Latvijas Patologu Asociāciju”.
Pamatojums:
Ārstniecības likuma 8. panta septītā daļa nosaka sadarbību ar profesionālajām asociācijām.
Veselības ministrijas Galvenā speciālista darbības nolikuma 3.1.–3.11. un 4.1.–4.8. panti.
Dzēst 2.9. punktu
Pašreizējā redakcija:
“noteikt kvalitātes standartus un kvalifikācijas prasības Latvijas patoloģijas laboratorijās”
Pamatojums:
Kvalitātes prasības patoloģijas laboratorijām jau ir noteiktas saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes 2008. gada 9. jūlija regulu (EK) Nr. 765/2008, un to atbilstību uzrauga Latvijas Nacionālais akreditācijas birojs (LATAK).
Saskaņā ar LR likumu “Par atbilstības novērtēšanu” 6. panta 1. daļu, atbilstības novērtēšanu reglamentētajā sfērā veic atbilstības novērtēšanas institūcijas, kas akreditētas saskaņā ar konkrēto jomu reglamentējošiem normatīvajiem aktiem.
Atbilstības novērtēšanas institūcijas akreditē un pieņem lēmumus akreditācijas jomā nacionālā akreditācijas institūcija, ko nosaka Ministru kabinets, izpildot Eiropas Parlamenta un Padomes 2008. gada 9. jūlija regulas Nr. 765/2008 prasības.
Papildināt 2.10. punktu
Pašreizējā redakcija:
“ieteikt Veselības ministrijai un pamatot nepieciešamo patoloģijas rezidentu skaitu patoloģijas attīstībai valstī un Valsts Patoloģijas centra funkciju realizācijai”
Piedāvātā redakcija:
“ieteikt Veselības ministrijai un pamatot nepieciešamo patoloģijas rezidentu skaitu patoloģijas attīstībai valstī un Valsts Patoloģijas centra funkciju realizācijai, sadarbībā ar citām ārstniecības iestādēm, augstskolām, Veselības ministrijas galveno speciālistu patoloģijā un Latvijas Patologu Asociāciju”.
Pamatojums:
Ārstniecības likuma 8. panta septītā daļa nosaka sadarbību ar profesionālajām asociācijām.
Veselības ministrijas Galvenā speciālista darbības nolikuma 3.1.–3.11. un 4.1.–4.8. panti.
Latvijas Patologu Asociācija un VM galvenais speciālists patoloģijas jomā ir kompetenti patoloģijas nozares jautājumos.
Papildināt vai dzēst 2.12. punktu
Pašreizējā redakcija:
“veikt aprēķinus un sniegt priekšlikumus Nacionālajam veselības dienestam nepieciešamā budžeta plānošanā manipulāciju veikšanai un nodrošināšanai valstī”
Piedāvātā redakcija:
“veikt aprēķinus un sniegt priekšlikumus Nacionālajam veselības dienestam nepieciešamā budžeta plānošanā manipulāciju veikšanai un nodrošināšanai valstī, sadarbībā ar Veselības ministrijas galveno speciālistu patoloģijā un Latvijas Patologu Asociāciju”.
Pamatojums:
Vai Valsts Patoloģijas Centrs ir NVD sastāvdaļa, kas regulēs NVD budžeta plānošanu?
Ārstniecības likuma 8. panta septītā daļa nosaka sadarbību ar profesionālajām asociācijām.
Veselības ministrijas Galvenā speciālista darbības nolikuma 3.1.–3.11. un 4.1.–4.8. panti.
Precizēt 2.15. punktu
“atbilstoši kompetencei veikt jaunākās medicīniskās programmatūras vai iekārtu un preču aprobāciju un sagatavot atzinumus par to lietojumu”.
Pamatojums:
Nav skaidrs mehānisms un atbilstoša kompetence.
Papildināt 3.1 punktu
Pašreizējā redakcija:
“izstrādāt un realizēt nacionālo attīstības stratēģiju patoloģijas jomā, tai skaitā bērnu patoloģijas jomā sadarbībā ar VSIA “Bērnu klīniskā universitātes slimnīca””.
Piedāvātā redakcija:
“izstrādāt un realizēt nacionālo attīstības stratēģiju patoloģijas jomā, tai skaitā bērnu patoloģijas jomā sadarbībā ar VSIA “Bērnu klīniskā universitātes slimnīca”, Veselības ministrijas galveno speciālistu patoloģijā un Latvijas Patologu Asociāciju”.
Pamatojums:
Ārstniecības likuma 8. panta septītā daļa nosaka sadarbību ar profesionālajām asociācijām.
Veselības ministrijas Galvenā speciālista darbības nolikuma 3.1.–3.11. un 4.1.–4.8. panti. (3. pants Galvenā speciālista pienākumi attiecīgajā profesijā un specialitātē atbilstoši kompetencei ir: 3.1. piedalīties veselības jomas attīstības plānošanas dokumentu un citu normatīvo aktu izstrādē, kā arī izvērtēt un sniegt atzinumus par normatīvo aktu un attīstības plānošanas dokumentu projektiem; 3.2. sniegt priekšlikumus par attiecīgās nozares attīstību gan īstermiņā, gan ilgtermiņā).
Papildināt 3.2. punktu
Pašreizējā redakcija:
“metodiski vadīt un koordinēt Latvijas Republikas patoloģijas laboratoriju darbību, veikt to kvalitātes pārraudzību un nepieciešamības gadījumā realizēt uzlabošanas pasākumus”
Piedāvātā redakcija:
“metodiski vadīt un koordinēt Latvijas Republikas patoloģijas laboratoriju darbību, sadarbībā ar Veselības ministrijas galveno speciālistu patoloģijā un Latvijas Patologu Asociāciju”.
Pamatojums:
Ārstniecības likuma 8. panta septītā daļa nosaka sadarbību ar profesionālajām asociācijām.
Veselības ministrijas Galvenā speciālista darbības nolikuma 3.1.–3.11. un 4.1.–4.8. panti.
Precizēt vai dzēst 3.3. punktu
Pašreizējā redakcija:
“piedalīties līdzdiploma un pēcdiploma tālākizglītības programmu izstrādē un realizācijā patologiem, citologiem, laboratorijas ārstiem, laboratorijas speciālistiem, ģenētiķiem un biomedicīnas laborantiem patoloģijas, citoloģijas un molekulārās patoloģijas jomās”.
Pamatojums:
Augstskolu likums 4. pants nosaka augstskolas autonomas tiesības izstrādāt un realizēt studiju programmas.
Papildināt 3.6. punktu
Pašreizējā redakcija:
“nodrošināt patoloģijas, citoloģijas un molekulārās patoloģijas izmeklējumu pārskatu un atzinumu standartizāciju Latvijas Republikas teritorijā”
Piedāvātā redakcija:
“nodrošināt patoloģijas, citoloģijas un molekulārās patoloģijas izmeklējumu pārskatu un atzinumu standartizāciju Latvijas Republikas teritorijā, sadarbībā ar sadarbībā ar Veselības ministrijas galveno speciālistu patoloģijā un Latvijas Patologu Asociāciju”.
Pamatojums:
Ārstniecības likuma 8. panta septītā daļa nosaka sadarbību ar profesionālajām asociācijām.
Veselības ministrijas Galvenā speciālista darbības nolikuma 3.1.–3.11. un 4.1.–4.8. panti.
Papildināt vai dzēst 3.8 punktu.
Pašreizējā redakcija:
“attīstīt nepieciešamos izmeklējumus hematoonkoloģijā”
Piedāvātā redakcija:
“attīstīt nepieciešamos izmeklējumus hematoonkoloģijā, sadarbībā ar Veselības ministrijas galveno speciālistu patoloģijā, Latvijas Patologu Asociāciju, P. Stradiņa klīnisko Universitātes slimnīcu, Bērnu klīnisko Universitātes slimnīcu”
Pamatojums:
Hematoonkoloģiskie pacienti tiek izmeklēti un ārstēti arī citās Universitāšu slimnīcās.
Precizēt 3.10 punktu:
Pašreizējā redakcija:
“sniegt atbalstu un viedokli patoloģijas laboratorijām”
Pamatojums:
Nekorekts formulējums. Kādā veidā atbalstu paredzēts sniegt citām patoloģijas laboratorijām? Ekonomiskais?! Cilvēkresursu?! Zinātniskais?! un/vai cits.
Precizēt 3.19. punktu
Pašreizējā redakcija:
“veidot mikroskopisko preparātu digitālo arhīvu un uzturēt formalīnā fiksētu audu parafīna bloku arhīvu 10 gadus patoloģijas izmeklējumu materiālam”
Pamatojums:
Nekorekts formulējums. Kādus tieši formalīnā fiksētus audu parafīna blokus saglabāt 10 gadus arhīvā? Visus vai tikai pacientiem ar onkoloģiskajām slimībām? No kādām slimību diagnozēm veidot mikroskopisko preparātu digitālo arhīvu?
Precizēt vai dzēst 3.20 punktu
Pašreizējā redakcija:
“veikt valstiski nozīmīgas autopsijas”
Pamatojums:
Nekorekts formulējums. Nav definēti kritēriji. Noteiktas slimības? Konkrētas personas? Vai nelaiķus būs jāsūta uz Valsts Patoloģijas centru autopsijas veikšanai no citām Latvijas slimnīcām? un/vai cits.
Šāds pieprasījums tiek izteikts, jo minētais noteikumu projekts ir pretrunā ar spēkā esošajiem normatīvajiem aktiem, tostarp ar:
Ārstniecības likuma 8. panta septītā daļa, 27. pants un 33. pants;
Latvijas Republikas likumu “Par atbilstības novērtēšanu” 6. pantu;
Ministru kabineta noteikumiem Nr. 60 “Noteikumi par obligātajām prasībām ārstniecības iestādēm un to struktūrvienībām”, 3.10. Prasības medicīnas laboratorijām;
Veselības ministrijas Galvenā speciālista darbības nolikuma 3.1.–3.11. un 4.1.–4.8. punktiem;
Augstskolu likuma 3. un 4. pantu.
Minētās normas nosaka profesionālo atbildību, kompetenču sadali, kā arī zinātniskās un profesionālās autonomijas principus ārstniecības un izglītības jomā.
Priekšlikumi MK noteikumu grozījumiem (Projekta ID 25-TA-598)
Dzēst 2.3 punktu
Pašreizējā redakcija:
“pēc ārstu, ārstniecības iestāžu vai citu iestāžu iesnieguma izvērtēt citu laboratoriju citoloģijas un patoloģijas slēdzienu atbilstību, dokumentēt konstatētās neatbilstības, sniegt atgriezenisko saiti un saņemt korektīvo darbību protokolus”
Pamatojums:
Valsts Patoloģijas Centrs nevar veikt šo funkciju.
Atbilstoši Ārstniecības likumam II nodaļas 10 pantam, Veselības aprūpes profesionālo un darbspējas ekspertīzes kvalitāti ārstniecības iestādēs kontrolē Veselības inspekcija.
Veselības inspekcijas kompetence veikt ārstniecības iestāžu un medicīnas, tai skaitā patoloģijas laboratorijas slēdzienu atbilstības novērtēšanu (MK noteikumi Nr. 309). Veselības inspekcija nepieciešamības gadījumā griežas profesionālo ārstu asociācijā neatbilstības izvērtēšanai.
Papildināt 2.4 punktu
Pašreizējā redakcija:
“sekmēt jaunu, progresīvu medicīnisko tehnoloģiju ieviešanu, veicinot augstākās kvalitātes pacientu aprūpi, tai skaitā prasmju pārnesi veselības aprūpes jomā nacionālā un starptautiskā līmenī”
Piedāvātā redakcija:
“sekmēt jaunu, progresīvu medicīnisko tehnoloģiju ieviešanu, veicinot augstākās kvalitātes pacientu aprūpi, tai skaitā prasmju pārnesi veselības aprūpes jomā nacionālā un starptautiskā līmenī, sadarbībā ar Veselības ministrijas galveno speciālistu patoloģijā un Latvijas Patologu Asociāciju”.
Pamatojums:
Ārstniecības likuma 8. panta septītā daļa nosaka sadarbību ar profesionālajām asociācijām.
Veselības ministrijas Galvenā speciālista darbības nolikuma 3.1.–3.11. un 4.1.–4.8. panti.
Dzēst 2.9. punktu
Pašreizējā redakcija:
“noteikt kvalitātes standartus un kvalifikācijas prasības Latvijas patoloģijas laboratorijās”
Pamatojums:
Kvalitātes prasības patoloģijas laboratorijām jau ir noteiktas saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes 2008. gada 9. jūlija regulu (EK) Nr. 765/2008, un to atbilstību uzrauga Latvijas Nacionālais akreditācijas birojs (LATAK).
Saskaņā ar LR likumu “Par atbilstības novērtēšanu” 6. panta 1. daļu, atbilstības novērtēšanu reglamentētajā sfērā veic atbilstības novērtēšanas institūcijas, kas akreditētas saskaņā ar konkrēto jomu reglamentējošiem normatīvajiem aktiem.
Atbilstības novērtēšanas institūcijas akreditē un pieņem lēmumus akreditācijas jomā nacionālā akreditācijas institūcija, ko nosaka Ministru kabinets, izpildot Eiropas Parlamenta un Padomes 2008. gada 9. jūlija regulas Nr. 765/2008 prasības.
Papildināt 2.10. punktu
Pašreizējā redakcija:
“ieteikt Veselības ministrijai un pamatot nepieciešamo patoloģijas rezidentu skaitu patoloģijas attīstībai valstī un Valsts Patoloģijas centra funkciju realizācijai”
Piedāvātā redakcija:
“ieteikt Veselības ministrijai un pamatot nepieciešamo patoloģijas rezidentu skaitu patoloģijas attīstībai valstī un Valsts Patoloģijas centra funkciju realizācijai, sadarbībā ar citām ārstniecības iestādēm, augstskolām, Veselības ministrijas galveno speciālistu patoloģijā un Latvijas Patologu Asociāciju”.
Pamatojums:
Ārstniecības likuma 8. panta septītā daļa nosaka sadarbību ar profesionālajām asociācijām.
Veselības ministrijas Galvenā speciālista darbības nolikuma 3.1.–3.11. un 4.1.–4.8. panti.
Latvijas Patologu Asociācija un VM galvenais speciālists patoloģijas jomā ir kompetenti patoloģijas nozares jautājumos.
Papildināt vai dzēst 2.12. punktu
Pašreizējā redakcija:
“veikt aprēķinus un sniegt priekšlikumus Nacionālajam veselības dienestam nepieciešamā budžeta plānošanā manipulāciju veikšanai un nodrošināšanai valstī”
Piedāvātā redakcija:
“veikt aprēķinus un sniegt priekšlikumus Nacionālajam veselības dienestam nepieciešamā budžeta plānošanā manipulāciju veikšanai un nodrošināšanai valstī, sadarbībā ar Veselības ministrijas galveno speciālistu patoloģijā un Latvijas Patologu Asociāciju”.
Pamatojums:
Vai Valsts Patoloģijas Centrs ir NVD sastāvdaļa, kas regulēs NVD budžeta plānošanu?
Ārstniecības likuma 8. panta septītā daļa nosaka sadarbību ar profesionālajām asociācijām.
Veselības ministrijas Galvenā speciālista darbības nolikuma 3.1.–3.11. un 4.1.–4.8. panti.
Precizēt 2.15. punktu
“atbilstoši kompetencei veikt jaunākās medicīniskās programmatūras vai iekārtu un preču aprobāciju un sagatavot atzinumus par to lietojumu”.
Pamatojums:
Nav skaidrs mehānisms un atbilstoša kompetence.
Papildināt 3.1 punktu
Pašreizējā redakcija:
“izstrādāt un realizēt nacionālo attīstības stratēģiju patoloģijas jomā, tai skaitā bērnu patoloģijas jomā sadarbībā ar VSIA “Bērnu klīniskā universitātes slimnīca””.
Piedāvātā redakcija:
“izstrādāt un realizēt nacionālo attīstības stratēģiju patoloģijas jomā, tai skaitā bērnu patoloģijas jomā sadarbībā ar VSIA “Bērnu klīniskā universitātes slimnīca”, Veselības ministrijas galveno speciālistu patoloģijā un Latvijas Patologu Asociāciju”.
Pamatojums:
Ārstniecības likuma 8. panta septītā daļa nosaka sadarbību ar profesionālajām asociācijām.
Veselības ministrijas Galvenā speciālista darbības nolikuma 3.1.–3.11. un 4.1.–4.8. panti. (3. pants Galvenā speciālista pienākumi attiecīgajā profesijā un specialitātē atbilstoši kompetencei ir: 3.1. piedalīties veselības jomas attīstības plānošanas dokumentu un citu normatīvo aktu izstrādē, kā arī izvērtēt un sniegt atzinumus par normatīvo aktu un attīstības plānošanas dokumentu projektiem; 3.2. sniegt priekšlikumus par attiecīgās nozares attīstību gan īstermiņā, gan ilgtermiņā).
Papildināt 3.2. punktu
Pašreizējā redakcija:
“metodiski vadīt un koordinēt Latvijas Republikas patoloģijas laboratoriju darbību, veikt to kvalitātes pārraudzību un nepieciešamības gadījumā realizēt uzlabošanas pasākumus”
Piedāvātā redakcija:
“metodiski vadīt un koordinēt Latvijas Republikas patoloģijas laboratoriju darbību, sadarbībā ar Veselības ministrijas galveno speciālistu patoloģijā un Latvijas Patologu Asociāciju”.
Pamatojums:
Ārstniecības likuma 8. panta septītā daļa nosaka sadarbību ar profesionālajām asociācijām.
Veselības ministrijas Galvenā speciālista darbības nolikuma 3.1.–3.11. un 4.1.–4.8. panti.
Precizēt vai dzēst 3.3. punktu
Pašreizējā redakcija:
“piedalīties līdzdiploma un pēcdiploma tālākizglītības programmu izstrādē un realizācijā patologiem, citologiem, laboratorijas ārstiem, laboratorijas speciālistiem, ģenētiķiem un biomedicīnas laborantiem patoloģijas, citoloģijas un molekulārās patoloģijas jomās”.
Pamatojums:
Augstskolu likums 4. pants nosaka augstskolas autonomas tiesības izstrādāt un realizēt studiju programmas.
Papildināt 3.6. punktu
Pašreizējā redakcija:
“nodrošināt patoloģijas, citoloģijas un molekulārās patoloģijas izmeklējumu pārskatu un atzinumu standartizāciju Latvijas Republikas teritorijā”
Piedāvātā redakcija:
“nodrošināt patoloģijas, citoloģijas un molekulārās patoloģijas izmeklējumu pārskatu un atzinumu standartizāciju Latvijas Republikas teritorijā, sadarbībā ar sadarbībā ar Veselības ministrijas galveno speciālistu patoloģijā un Latvijas Patologu Asociāciju”.
Pamatojums:
Ārstniecības likuma 8. panta septītā daļa nosaka sadarbību ar profesionālajām asociācijām.
Veselības ministrijas Galvenā speciālista darbības nolikuma 3.1.–3.11. un 4.1.–4.8. panti.
Papildināt vai dzēst 3.8 punktu.
Pašreizējā redakcija:
“attīstīt nepieciešamos izmeklējumus hematoonkoloģijā”
Piedāvātā redakcija:
“attīstīt nepieciešamos izmeklējumus hematoonkoloģijā, sadarbībā ar Veselības ministrijas galveno speciālistu patoloģijā, Latvijas Patologu Asociāciju, P. Stradiņa klīnisko Universitātes slimnīcu, Bērnu klīnisko Universitātes slimnīcu”
Pamatojums:
Hematoonkoloģiskie pacienti tiek izmeklēti un ārstēti arī citās Universitāšu slimnīcās.
Precizēt 3.10 punktu:
Pašreizējā redakcija:
“sniegt atbalstu un viedokli patoloģijas laboratorijām”
Pamatojums:
Nekorekts formulējums. Kādā veidā atbalstu paredzēts sniegt citām patoloģijas laboratorijām? Ekonomiskais?! Cilvēkresursu?! Zinātniskais?! un/vai cits.
Precizēt 3.19. punktu
Pašreizējā redakcija:
“veidot mikroskopisko preparātu digitālo arhīvu un uzturēt formalīnā fiksētu audu parafīna bloku arhīvu 10 gadus patoloģijas izmeklējumu materiālam”
Pamatojums:
Nekorekts formulējums. Kādus tieši formalīnā fiksētus audu parafīna blokus saglabāt 10 gadus arhīvā? Visus vai tikai pacientiem ar onkoloģiskajām slimībām? No kādām slimību diagnozēm veidot mikroskopisko preparātu digitālo arhīvu?
Precizēt vai dzēst 3.20 punktu
Pašreizējā redakcija:
“veikt valstiski nozīmīgas autopsijas”
Pamatojums:
Nekorekts formulējums. Nav definēti kritēriji. Noteiktas slimības? Konkrētas personas? Vai nelaiķus būs jāsūta uz Valsts Patoloģijas centru autopsijas veikšanai no citām Latvijas slimnīcām? un/vai cits.
22.10.2025. 09:54
Ramona Sātika - Veselības aprūpes darba devēju asociācija
Veselības aprūpes darba devēju asociācija (turpmāk-VADDA) kopumā atbalsta patoloģijas jomas stiprināšanu un attīstību Latvijā. Vienlaicīgi, izvērtējot izstrādāto Ministru kabineta noteikumu projektu “Valsts Patoloģijas centra noteikumi” (turpmāk – Noteikumu projekts), saskata būtiskus riskus nevienlīdzīgai attieksmei pret esošajiem pakalpojumu sniedzējiem, tiesiskai paļāvībai attiecībā uz esošo pakalpojumu sniedzēju ieguldītajām investīcijām. Noteikumu pašreizējā redakcija rada augstus riskus pārmērīgai un nesamērīgai pakalpojumu centralizācijai publiskajā sektorā, ierobežo brīvu un godīgu konkurenci, kā arī var negatīvi ietekmēt valsts budžeta izdevumus un veselības aprūpes pakalpojumu pieejamību pacientiem, īpaši reģionos.
VADDA ieskatā, Noteikumu projekts piedāvā vienā iestādē apvienot gan metodiskas vadības, koordinējošas un kontrolējošas pilnvaras pār visām laboratorijām Latvijā, tostarp privātā sektora iestādēm, gan arī pašai sniegt pakalpojumus. Tas nozīmē, ka publiskā sektora iestāde vienlaikus kļūst gan par pakalpojumu sniedzēju, gan “regulatoru”, kas, mūsuprāt, nav savienojams ar konkurences neitralitātes principu. Šāda situācija rada risku, ka citas laboratorijas tiks pakļautas nevienlīdzīgiem nosacījumiem, tostarp datu pieprasījumiem, kvalitātes standartiem un darba uzraudzībai, ko nosaka tieši valsts iestāde ar konkurējošu komerciālu interesi – nodrošināt noteiktus pakalpojumus pataloģijas jomā.
Privātās laboratorijas jau šobrīd sniedz patoloģijas, citoloģijas un molekulārās patoloģijas izmeklējumus, nodrošinot augstu kvalitāti, starptautisku akreditāciju un efektīvu pacientu plūsmu, samazinot rindas publiskajā sektorā. VADDA ieskatā, privāto tirgus dalībnieku loma būtu drīzāk jāpaplašina, nevis jāsašaurina un jāierobežo, jo tās spēj nodrošināt efektivitāti un kvalitāti arī patoloģijas un citoloģijas laboratoriskajos izmeklējumos, būtiski uzlabo pakalpojumu pieejamību, īpaši reģionos.
Šāda plānotā centralizācija var novest pie:
- vēlākiem izmeklējumu rezultātu termiņiem, kā rezultātā var tikt zaudētas dzīvības,
- būtiska administratīvā sloga palielināšanos pacientiem, īpaši reģionos,
- neefektīvas resursu dublēšanās starp valsts un privāto sektoru,
- administratīvo izmaksu pieauguma publiskajā sektorā.
Tā kā Noteikumu projekts faktiski paredz novirzīt lielāko daļu patoloģijas izmeklējumu uz publisko sektoru, būtiski un nepamatoti ierobežojot privāto laboratoriju iespējas, tas palielinās valsts administratīvos un personāla izdevumus, nevis samazinās tos. Tā vietā, lai efektīvi izmantotu privāto laboratoriju kapacitāti un sadarbības iespējas, plānots radīt centralizētu publisko struktūru ar papildu uzturēšanas izmaksām.
VADDA vērš uzmanību, ka privātajā sektorā jau šobrīd strādā augsti kvalificēti patologu, citologu un ģenētiķu speciālisti, kas piedalās pētniecībā un apmācībās. Noteikumu projekts neparedz mehānismu, kā šī ekspertīze tiks integrēta vai atzīta Valsts Patoloģijas centra darbībā, tādējādi pastāv risks mazināt profesionālo sadarbību un zināšanu apmaiņu starp sektoriem.
Priekšlikumi MK noteikumu grozījumiem:
1. Nepieciešams skaidri nodalīt Valsts Patoloģijas centra metodiskās un koordinējošās funkcijas no tiešas laboratorisko pakalpojumu sniegšanas tirgū, lai netiktu pārkāpti tirgus konkurences principi laboratorisko pataloģijas un citoloģijas pakalpojumu sniegšanā, nodrošinot vienlīdzīgu piekļuvi finansējumam un pacientu plūsmai gan valsts, gan privātajām laboratorijām. Aicinām no Noteikumu projekta svītrot 3.7., 3.8., 3.9., 3.11.punktus .
2. Noteikumu projektu papildināt, nosakot arī privāto laboratoriju pārstāvniecību Valsts Patoloģijas centra konsultatīvajās un stratēģiskajās struktūrās.
3. Noteikumu projekta 2.1. un 2.2. punktus precizēt, nosakot datu izmantošanas mērķi, apjomu un aizsardzības mehānismu. Esošais regulējums rada juridiskus un praktiskus riskus attiecībā uz datu aizsardzību, tāpēc Noteikumu projektā jānosaka, ka datu apkopošana un analīze tiek veikta tikai sabiedrības veselības interesēs, ievērojot komerciālo datu konfidencialitāti.
4. 2.3. punktā izslēgt vārdu “citu”, jo minētās tiesības attiecināmas uz Valsts Pataloģijas centra pienākumu realizāciju, nevis uz pašu laboratoriju pakalpojumu sniegšanu.
5. 3.16. punktu izteikt sekojošā redakcijā: "uzņemties vadošo lomu, sadarbībā ar visām laboratorijām, ārstniecības personām līdzdiploma un pēcdiploma izglītības un kvalifikācijas celšanai”.
4. Veikt izmaksu un ietekmes uz valsts budžetu izvērtējumu, pirms noteikumu spēkā stāšanās.
Papildus VADDA aicina izvērtēt, vai korektāk nebūtu, ja Projektu sāktu ar pienākumiem nevis tiesībām.
VADDA ieskatā, Noteikumu projekts piedāvā vienā iestādē apvienot gan metodiskas vadības, koordinējošas un kontrolējošas pilnvaras pār visām laboratorijām Latvijā, tostarp privātā sektora iestādēm, gan arī pašai sniegt pakalpojumus. Tas nozīmē, ka publiskā sektora iestāde vienlaikus kļūst gan par pakalpojumu sniedzēju, gan “regulatoru”, kas, mūsuprāt, nav savienojams ar konkurences neitralitātes principu. Šāda situācija rada risku, ka citas laboratorijas tiks pakļautas nevienlīdzīgiem nosacījumiem, tostarp datu pieprasījumiem, kvalitātes standartiem un darba uzraudzībai, ko nosaka tieši valsts iestāde ar konkurējošu komerciālu interesi – nodrošināt noteiktus pakalpojumus pataloģijas jomā.
Privātās laboratorijas jau šobrīd sniedz patoloģijas, citoloģijas un molekulārās patoloģijas izmeklējumus, nodrošinot augstu kvalitāti, starptautisku akreditāciju un efektīvu pacientu plūsmu, samazinot rindas publiskajā sektorā. VADDA ieskatā, privāto tirgus dalībnieku loma būtu drīzāk jāpaplašina, nevis jāsašaurina un jāierobežo, jo tās spēj nodrošināt efektivitāti un kvalitāti arī patoloģijas un citoloģijas laboratoriskajos izmeklējumos, būtiski uzlabo pakalpojumu pieejamību, īpaši reģionos.
Šāda plānotā centralizācija var novest pie:
- vēlākiem izmeklējumu rezultātu termiņiem, kā rezultātā var tikt zaudētas dzīvības,
- būtiska administratīvā sloga palielināšanos pacientiem, īpaši reģionos,
- neefektīvas resursu dublēšanās starp valsts un privāto sektoru,
- administratīvo izmaksu pieauguma publiskajā sektorā.
Tā kā Noteikumu projekts faktiski paredz novirzīt lielāko daļu patoloģijas izmeklējumu uz publisko sektoru, būtiski un nepamatoti ierobežojot privāto laboratoriju iespējas, tas palielinās valsts administratīvos un personāla izdevumus, nevis samazinās tos. Tā vietā, lai efektīvi izmantotu privāto laboratoriju kapacitāti un sadarbības iespējas, plānots radīt centralizētu publisko struktūru ar papildu uzturēšanas izmaksām.
VADDA vērš uzmanību, ka privātajā sektorā jau šobrīd strādā augsti kvalificēti patologu, citologu un ģenētiķu speciālisti, kas piedalās pētniecībā un apmācībās. Noteikumu projekts neparedz mehānismu, kā šī ekspertīze tiks integrēta vai atzīta Valsts Patoloģijas centra darbībā, tādējādi pastāv risks mazināt profesionālo sadarbību un zināšanu apmaiņu starp sektoriem.
Priekšlikumi MK noteikumu grozījumiem:
1. Nepieciešams skaidri nodalīt Valsts Patoloģijas centra metodiskās un koordinējošās funkcijas no tiešas laboratorisko pakalpojumu sniegšanas tirgū, lai netiktu pārkāpti tirgus konkurences principi laboratorisko pataloģijas un citoloģijas pakalpojumu sniegšanā, nodrošinot vienlīdzīgu piekļuvi finansējumam un pacientu plūsmai gan valsts, gan privātajām laboratorijām. Aicinām no Noteikumu projekta svītrot 3.7., 3.8., 3.9., 3.11.punktus .
2. Noteikumu projektu papildināt, nosakot arī privāto laboratoriju pārstāvniecību Valsts Patoloģijas centra konsultatīvajās un stratēģiskajās struktūrās.
3. Noteikumu projekta 2.1. un 2.2. punktus precizēt, nosakot datu izmantošanas mērķi, apjomu un aizsardzības mehānismu. Esošais regulējums rada juridiskus un praktiskus riskus attiecībā uz datu aizsardzību, tāpēc Noteikumu projektā jānosaka, ka datu apkopošana un analīze tiek veikta tikai sabiedrības veselības interesēs, ievērojot komerciālo datu konfidencialitāti.
4. 2.3. punktā izslēgt vārdu “citu”, jo minētās tiesības attiecināmas uz Valsts Pataloģijas centra pienākumu realizāciju, nevis uz pašu laboratoriju pakalpojumu sniegšanu.
5. 3.16. punktu izteikt sekojošā redakcijā: "uzņemties vadošo lomu, sadarbībā ar visām laboratorijām, ārstniecības personām līdzdiploma un pēcdiploma izglītības un kvalifikācijas celšanai”.
4. Veikt izmaksu un ietekmes uz valsts budžetu izvērtējumu, pirms noteikumu spēkā stāšanās.
Papildus VADDA aicina izvērtēt, vai korektāk nebūtu, ja Projektu sāktu ar pienākumiem nevis tiesībām.
22.10.2025. 13:33
VSIA Bērnu klīniskā universtātes slimnīca
VSIA “Bērnu klīniskās universitātes slimnīca” (turpmāk – BKUS) atzinīgi vērtē Valsts patoloģijas centra (turpmāk – VPC) nozīmi Latvijas patoloģijas jomas koordinācijā un metodiskās kapacitātes stiprināšanā. Vienlaikus BKUS konceptuāli iebilst pret regulējuma projektu daļā, kas paredzētu VPC pārraudzību pār BKUS Patoloģijas un ģenētikas jomas darbību, metodisko vadību un funkciju dublēšanos. Atbilstošu redakciju BKUS tuvākajā laikā nosūtīts Veselības ministrijai”.
Šāds risinājums atbilst gan nacionālajām interesēm, gan starptautisko partneru sagaidījumiem, ņemot vērā, ka 2024. gada 14. augustā BKUS un Šveices valdība parakstīja sadarbības līgumu Šveices–Latvijas sadarbības programmas ietvaros. Programma “Bērnu vēža aprūpes attīstība Latvijā” ar kopējo finansējumu 8,8 miljoni Šveices franku (9,3 miljoni eiro) ir būtisks ieguldījums bērnu onkoloģijas un retu slimību diagnostikas, molekulārās diagnostikas un ilgtermiņa uzraudzības sistēmas attīstībā. Šīs programmas ilgtspēja un rezultātu ieviešana praksē ir tieši saistīta ar bērnu patoloģijas un molekulārās diagnostikas virziena autonomu atbildību.
Šāds risinājums atbilst gan nacionālajām interesēm, gan starptautisko partneru sagaidījumiem, ņemot vērā, ka 2024. gada 14. augustā BKUS un Šveices valdība parakstīja sadarbības līgumu Šveices–Latvijas sadarbības programmas ietvaros. Programma “Bērnu vēža aprūpes attīstība Latvijā” ar kopējo finansējumu 8,8 miljoni Šveices franku (9,3 miljoni eiro) ir būtisks ieguldījums bērnu onkoloģijas un retu slimību diagnostikas, molekulārās diagnostikas un ilgtermiņa uzraudzības sistēmas attīstībā. Šīs programmas ilgtspēja un rezultātu ieviešana praksē ir tieši saistīta ar bērnu patoloģijas un molekulārās diagnostikas virziena autonomu atbildību.
22.10.2025. 16:05
Atlasīti 4 ieraksti.
Ierakstu skaits lapā25