Projekta ID/ Uzdevuma numurs
Tiesību akta/ diskusiju dokumenta nosaukums
Likumprojekts "Grozījumi Krimināllikumā"
Līdzdalības veids
Publiskā apspriešana
Sākotnēji identificētās problēmas apraksts
2024. gada 20. maijā stājās spēkā Eiropas Parlamenta un Padomes 2024. gada 11. aprīļa direktīva (ES) 2024/1203, kas paredz noteikumus par vides krimināltiesisko aizsardzību un aizstāj Direktīvas 2008/99/EK un 2009/123/EK (turpmāk - Direktīva). Direktīva nodrošina harmonizāciju ES vides krimināltiesiskās aizsardzības jomā, paredzot minimālos noteikumus attiecībā uz noziedzīgiem nodarījumiem vides jomā, t.i. noziedzīgu nodarījumu definīciju tuvināšana, kā arī efektīvu, atturošu un samērīgu soda veidu un apmēru nodrošināšana.
Lai nodrošinātu Direktīvas pārņemšanu nacionālajā regulējumā, izstrādāts Likumprojekts "Grozījumi Krimināllikumā"
Lai nodrošinātu Direktīvas pārņemšanu nacionālajā regulējumā, izstrādāts Likumprojekts "Grozījumi Krimināllikumā"
Mērķa apraksts
2024. gada 30. septembrī Tieslietu ministrija sadarbībā ar Viedās administrācijas un reģionālās attīstības ministriju, Zemkopības ministriju, Klimata un enerģētikas ministriju, Ekonomikas ministriju, Iekšlietu ministriju, Latvijas Republikas prokuratūru, Valsts vides dienestu, Valsts kanceleju un Valsts policiju uzsāka darbu pie Latvijas normatīvā regulējuma atbilstības izvērtējuma Direktīvas prasībām.
Šajā sakarā darba grupa secināja, ka kopumā Latvijas normatīvais regulējums jau šobrīd atbilst Direktīvā noteiktajām prasībām. Proti, Krimināllikuma (turpmāk – KL) XI nodaļa paredz atbildību par noziedzīgiem nodarījumiem pret dabas vidi. Lielākā daļa no KL ietvertajām tiesību normām, kas paredz kriminālatbildību vides jomā ir uzskatāmas par blanketa normām, jo tajā nav norādītas visas noziedzīgā nodarījuma sastāva pazīmes, bet tās atrodamas citos tiesību aktos vai vispārinātā, aprobētā tiesu praksē. Piemēram, KL 98. panta otrā daļa paredz kriminālatbildību par radioaktīvo vielu vai citu jonizējošā starojuma avotu, bīstamo bioloģisko, bakterioloģisko, toksisko, ķīmisko vielu vai maisījumu vai citu bīstamu vielu vai materiālu, preparātu vai vīrusu ražošanas, iegādes, pārvietošanas, uzglabāšanas, apstrādes vai lietošanas noteikumu pārkāpšanu, ja ar to radīts būtisks kaitējums. Toties minēto noteikumu pārkāpšanu regulē citi normatīvie akti, piemēram, Ķīmisko vielu likums.
KL regulējums ietver lielu daļu Direktīvā minēto noziedzīgo nodarījumu, tomēr Direktīvas regulējums paredz kriminālatbildību par plašāka tvēruma nodarījumiem, līdz ar to KL regulējumu nepieciešams papildināt ar papildus nodarījumiem, kas Direktīvas tvēruma uzskatāmi par noziedzīgiem nodarījumiem. Papildus tam Direktīvas regulējums nosaka iedarbīgus, samērīgus un atturošus kriminālsodus, kas atbilst nodarījumu smagumam un kas var paust lielāku sabiedrisko nosodījumu kā administratīvo sodu izmantošana. Šī brīža KL regulējumā noteiktie sodi par vides jomā izdarītu noziedzīgu nodarījumi neatbilst Direktīvas noteiktajām prasībām, līdz ar to ir nepieciešams būtiski palielināt brīvības atņemšanas sodus fiziskām personām par vides jomā izdarītiem noziedzīgiem nodarījumiem.
Šajā sakarā darba grupa secināja, ka kopumā Latvijas normatīvais regulējums jau šobrīd atbilst Direktīvā noteiktajām prasībām. Proti, Krimināllikuma (turpmāk – KL) XI nodaļa paredz atbildību par noziedzīgiem nodarījumiem pret dabas vidi. Lielākā daļa no KL ietvertajām tiesību normām, kas paredz kriminālatbildību vides jomā ir uzskatāmas par blanketa normām, jo tajā nav norādītas visas noziedzīgā nodarījuma sastāva pazīmes, bet tās atrodamas citos tiesību aktos vai vispārinātā, aprobētā tiesu praksē. Piemēram, KL 98. panta otrā daļa paredz kriminālatbildību par radioaktīvo vielu vai citu jonizējošā starojuma avotu, bīstamo bioloģisko, bakterioloģisko, toksisko, ķīmisko vielu vai maisījumu vai citu bīstamu vielu vai materiālu, preparātu vai vīrusu ražošanas, iegādes, pārvietošanas, uzglabāšanas, apstrādes vai lietošanas noteikumu pārkāpšanu, ja ar to radīts būtisks kaitējums. Toties minēto noteikumu pārkāpšanu regulē citi normatīvie akti, piemēram, Ķīmisko vielu likums.
KL regulējums ietver lielu daļu Direktīvā minēto noziedzīgo nodarījumu, tomēr Direktīvas regulējums paredz kriminālatbildību par plašāka tvēruma nodarījumiem, līdz ar to KL regulējumu nepieciešams papildināt ar papildus nodarījumiem, kas Direktīvas tvēruma uzskatāmi par noziedzīgiem nodarījumiem. Papildus tam Direktīvas regulējums nosaka iedarbīgus, samērīgus un atturošus kriminālsodus, kas atbilst nodarījumu smagumam un kas var paust lielāku sabiedrisko nosodījumu kā administratīvo sodu izmantošana. Šī brīža KL regulējumā noteiktie sodi par vides jomā izdarītu noziedzīgu nodarījumi neatbilst Direktīvas noteiktajām prasībām, līdz ar to ir nepieciešams būtiski palielināt brīvības atņemšanas sodus fiziskām personām par vides jomā izdarītiem noziedzīgiem nodarījumiem.
Politikas jomas
Krimināltiesības
Teritorija
-
Norises laiks
30.09.2025. - 14.10.2025.
Informācija
Sabiedrības līdzdalība tiek nodrošināta TAP portālā atbilstoši Ministru kabineta 2024. gada 15. oktobra noteikumiem Nr. 639 "Sabiedrības līdzdalības kārtība attīstības plānošanas procesā".
Fiziskās personas
JāSkaidrojums un ietekme
-
Juridiskās personas
JāSkaidrojums un ietekme
-
Sagatavoja
Ieva Patrīcija Suseja (TM)
Atbildīgā persona
Anda Smiltēna (TM)
Izsludināšanas datums
30.09.2025. 13:32
Iesniegtie iebildumi / priekšlikumi
Iebilduma / priekšlikuma iesniedzējs
Iebilduma / priekšlikuma būtība
Iesniegts
Nodibinājums "Latvijas Dabas fonds"
Ierosinām 106. pantu, kas attiecas uz datu slēpšanu par vides piesārņojumu, papildināt, to attiecinot arī uz datu slēpšanu par vides kaitējumu. Kā tiek skatīts arī citos pantos, kas tostarp šajā likumprojektā tiek grozīti, būtiskas ietekmes uz vidi izpaužas ne tikai caur piesārņojumu. Datu pieejamība ir būtiska ietekmju mazināšanai. To slēpšanai ir jābūt noteiktām sekām arī vides vērtībām nodarīta kaitējuma, ne tikai piesārņojuma, gadījumā.
Attiecībā uz aizsargājamu vides vērtību efektīvu aizsardzību vēršam uzmanību, ka krimināllikuma un citu normu izpratnē, Eiropas Savienības nozīmes biotopi, kas ir ar lielu, arī starptautisku vērtību, nav aizsargāti. Lūdzam Tieslietu ministriju skatīt veidus, kā to risināt, piemēram, 114. pantā iekļaujot arī Eiropas Savienības nozīmes biotopus.
Attiecībā uz aizsargājamu vides vērtību efektīvu aizsardzību vēršam uzmanību, ka krimināllikuma un citu normu izpratnē, Eiropas Savienības nozīmes biotopi, kas ir ar lielu, arī starptautisku vērtību, nav aizsargāti. Lūdzam Tieslietu ministriju skatīt veidus, kā to risināt, piemēram, 114. pantā iekļaujot arī Eiropas Savienības nozīmes biotopus.
14.10.2025. 12:36
Atlasīts 1 ieraksts.
Ierakstu skaits lapā25