Sabiedrības līdzdalība

Grozījumi Ēku energoefektivitātes likumā

Publiskā apspriešana

Eiropas Parlaments un Padome 2024. gada 24. aprīlī pieņēma Direktīvu (ES) 2024/1275 par ēku energosniegumu, kuras prasības dalībvalstīm jāpārņem nacionālajos tiesību aktos līdz 2026. gada 29. maijam. Direktīva ievieš bezemisiju ēku koncepciju, nosaka minimālās energosnieguma prasības ēkām un to atjaunošanai, kā arī precizē prasības ēku energosertificēšanai, energosnieguma aprēķinam, inženiertehnisko sistēmu efektivitātei un atjaunojamo energoresursu izmantošanai.

Direktīva paredz dalībvalstu pienākumu izstrādāt ilgtermiņa ēku atjaunošanas plānus, nosakot ēku fonda pakāpeniskas atjaunošanas trajektorijas līdz klimatneitralitātes sasniegšanai, kā arī nodrošināt, ka ēku renovācija tiek veikta atbilstoši šajās trajektorijās noteiktajiem mērķiem. Vienlaikus direktīva paredz iespēju dalībvalstīm noteikt atkāpes un elastīgus risinājumus atsevišķām ēku grupām, ņemot vērā tehniskos, ekonomiskos, kultūrvēsturiskos un klimatiskos apstākļus.

Līdz ar to nepieciešama šī likumprojekta izstrāde, ar kuru, kopā ar citiem normatīvajiem aktiem, tostarp būvnormatīviem, ēku energoefektivitātes aprēķina metodēm un ēku energosertifikācijas noteikumiem, ekspluatējamu ēku energoefektivitātes minimālo prasību regulējumu un nacionālo ēku atjaunošanas plānu, tiek nodrošināta direktīvu prasību pārņemšana nacionālajos tiesību aktos.

Likumprojekta mērķis ir pārņemt Eiropas Parlamenta un Padomes direktīvas (ES) 2024/1275 par ēku energosniegumu un (ES) 2023/1791 par energoefektivitāti, pilnveidojot ēku energosnieguma regulējumu, nosakot minimālās energosnieguma prasības un publiskā sektora ēku renovācijas pienākumus, vienlaikus nodrošinot direktīvās paredzēto rīcības brīvību attiecībā uz izņēmumiem ēkām, kurām var piemērot atvieglotas prasības.

Būvniecības politika

Latvija

13.03.2026. - 27.03.2026.

-

1. Kultūrvēsturiski vērtīgas ēkas – energosnieguma prasību piemērošana samazinātā apjomā.
Likumprojekts paredz mainīt līdzšinējo pieeju, nosakot, ka kultūrvēsturiski vērtīgām ēkām energosnieguma prasības turpmāk nav pilnībā neattiecināmas, bet piemērojamas samazinātā apjomā, izvērtējot konkrēto gadījumu. Tas var radīt papildu administratīvo un finansiālo slogu ēku īpašniekiem, jo būs nepieciešams veikt prasību piemērojamības izvērtējumu un pieņemt lēmumus par iespējamiem energoefektivitātes pasākumiem. Izmaksu apmēru nav iespējams precīzi kvantificēt, jo tas būs atkarīgs no ēkas veida, tehniskā stāvokļa, kultūrvēsturiskās vērtības un aizsardzības režīma, kā arī no plānotajiem atjaunošanas darbiem un īpašnieka finansiālajām iespējām. Papildu sloga intensitāti noteiks arī tas, kādā apjomā konkrētajā situācijā būs iespējams piemērot samazinātās prasības, nodrošinot līdzsvaru starp kultūras mantojuma saglabāšanu un energoefektivitātes mērķu sasniegšanu.

2. Ekspluatācijas emisiju un globālās sasilšanas potenciāla (GSP) aprēķins.
Likumprojekts nostiprina ekspluatācijas emisiju aprēķina pienākumu likuma līmenī visām ēkām un ievieš jaunu pienākumu jaunām ēkām veikt globālās sasilšanas potenciāla (GSP) aprēķinu. Tā kā ekspluatācijas emisiju aprēķins praksē jau tiek veikts, šī pienākuma nostiprināšana nerada būtisku papildu administratīvo slogu. Savukārt GSP aprēķina ieviešana radīs papildu administratīvo slogu būvniecības procesa dalībniekiem, jo paredz jauna veida aprēķinu veikšanu, papildu datu apkopošanu un analīzi projektēšanas procesā. Administratīvā sloga apmēru nav iespējams precīzi noteikt, jo tas būs atkarīgs no projekta sarežģītības, ēkas veida, izmantotajiem materiāliem, projektēšanas risinājumiem un iesaistīto pušu pieredzes. Vienlaikus regulējums veicina pāreju uz ēku dzīves cikla klimata ietekmes izvērtēšanu un ilgtermiņā sekmē vienotāku un prognozējamāku prasību piemērošanas praksi, mazinot interpretācijas riskus un potenciāli arī administratīvo slogu nākotnē.

1. Kultūrvēsturiski vērtīgas ēkas – energosnieguma prasību piemērošana samazinātā apjomā.
Likumprojekts paredz mainīt līdzšinējo pieeju, nosakot, ka kultūrvēsturiski vērtīgām ēkām energosnieguma prasības turpmāk nav pilnībā neattiecināmas, bet piemērojamas samazinātā apjomā, izvērtējot konkrēto gadījumu. Tas var radīt papildu administratīvo un finansiālo slogu ēku īpašniekiem, jo būs nepieciešams veikt prasību piemērojamības izvērtējumu un pieņemt lēmumus par iespējamiem energoefektivitātes pasākumiem. Izmaksu apmēru nav iespējams precīzi kvantificēt, jo tas būs atkarīgs no ēkas veida, tehniskā stāvokļa, kultūrvēsturiskās vērtības un aizsardzības režīma, kā arī no plānotajiem atjaunošanas darbiem un īpašnieka finansiālajām iespējām. Papildu sloga intensitāti noteiks arī tas, kādā apjomā konkrētajā situācijā būs iespējams piemērot samazinātās prasības, nodrošinot līdzsvaru starp kultūras mantojuma saglabāšanu un energoefektivitātes mērķu sasniegšanu.

2. Ekspluatācijas emisiju un globālās sasilšanas potenciāla (GSP) aprēķins.
Likumprojekts nostiprina ekspluatācijas emisiju aprēķina pienākumu likuma līmenī visām ēkām un ievieš jaunu pienākumu jaunām ēkām veikt globālās sasilšanas potenciāla (GSP) aprēķinu. Tā kā ekspluatācijas emisiju aprēķins praksē jau tiek veikts, šī pienākuma nostiprināšana nerada būtisku papildu administratīvo slogu. Savukārt GSP aprēķina ieviešana radīs papildu administratīvo slogu būvniecības procesa dalībniekiem, jo paredz jauna veida aprēķinu veikšanu, papildu datu apkopošanu un analīzi projektēšanas procesā. Administratīvā sloga apmēru nav iespējams precīzi noteikt, jo tas būs atkarīgs no projekta sarežģītības, ēkas veida, izmantotajiem materiāliem, projektēšanas risinājumiem un iesaistīto pušu pieredzes. Vienlaikus regulējums veicina pāreju uz ēku dzīves cikla klimata ietekmes izvērtēšanu un ilgtermiņā sekmē vienotāku un prognozējamāku prasību piemērošanas praksi, mazinot interpretācijas riskus un potenciāli arī administratīvo slogu nākotnē.
 

Būvniecība

Likumprojekts precizē un vienādo ēku energosnieguma regulējumu, veidojot skaidrāku un prognozējamāku normatīvo ietvaru būvniecības nozarei. Tas veicina sistemātisku energoefektivitātes, atjaunojamo energoresursu un klimata apsvērumu integrēšanu projektēšanas, būvniecības un ēku atjaunošanas procesos, vienlaikus paredzot elastīgu prasību piemērošanu atbilstoši tehniskajiem un ekonomiskajiem apstākļiem.
Regulējums pastiprina nepieciešamību projekta izstrādātājiem jau projektēšanas stadijā lielāku uzmanību pievērst augstas efektivitātes risinājumiem, kas vērsti uz ēku energosnieguma palielināšanu un ilgtermiņa enerģijas patēriņa samazināšanu. Kopumā likumprojekts orientē būvniecības nozari uz ilgtermiņa, izmaksoptimāliem un ilgtspējīgiem risinājumiem, vienlaikus samazinot interpretācijas riskus un nodrošinot tiesisko noteiktību nozares dalībniekiem.

Gusts Sproģis (EM)

Raivis Bremšmits (EM)

13.03.2026. 16:30