Projekta ID/ Uzdevuma numurs
Tiesību akta/ diskusiju dokumenta nosaukums
Grozījums Ministru kabineta 2017. gada 5. decembra noteikumos Nr. 716 "Minimālās prasības obligātā civilās aizsardzības kursa saturam un nodarbināto civilās aizsardzības apmācības saturam"
Līdzdalības veids
Publiskā apspriešana
Sākotnēji identificētās problēmas apraksts
Ņemot vērā Ministru kabineta 2017. gada 5. decembra noteikumu Nr. 716 "Minimālās prasības obligātā civilās aizsardzības kursa saturam un nodarbināto civilās aizsardzības apmācības saturam " 3.punktā noteikto kursa satura apjomu, ir secināms, ka 1 kredītpunkts jeb 25-30 stundu studiju darba apjoms ir nepietiekams, jo civilās aizsardzības stundu studiju darba apjoms ir samazinājies par 25%. Kā rezultātā nodrošināt kvalitatīvu un pilnvērtīgu civilās aizsardzības kursa īstenošanu un apguvi nav iespējams. Civilās aizsardzības kursa apjoms būtu pietiekams nosakot 1,5 kredītpunktu, bet saskaņā ar Latvijas Republikas Saeimas 1995. gada 2. novembra "Augstskolu likuma" pirmā panta 8. punktā noteikto, kredītpunktus izsaka veselos skaitļos. Tāpēc noteikt civilās aizsardzības kursa apjomu 1,5 kredītpunktu apjomā nav iespējams.
Mērķa apraksts
Tiesību akta projekts tika izstrādāts ar mērķi palielināt civilās aizsardzības kursa apjomu augstākās izglītības iestādēs no 1 kredītpunkta uz 2 kredītpunktiem, nodrošinot kvalitatīvāku sagatavotību un izpratni par civilās aizsardzības jautājumiem.
Politikas jomas
Glābšana un civilā aizsardzība
Teritorija
Latvija
Norises laiks
08.07.2025. - 22.07.2025.
Informācija
Sabiedrības pārstāvji var līdzdarboties, rakstiski iesniedzot viedokli, iebildumus un priekšlikumus par izstrādāto projektu TAP portālā.
Fiziskās personas
- studenti
Skaidrojums un ietekme
-
Juridiskās personas
- visi uzņēmumi
Skaidrojums un ietekme
-
Nozare
Visas nozares
Nozaru ietekmes apraksts
-
Sagatavoja
Artūrs Antanāvičs (VUGD)
Atbildīgā persona
Kristaps Sproģis (IEM)
Izsludināšanas datums
08.07.2025. 15:51
Iesniegtie iebildumi / priekšlikumi
Iebilduma / priekšlikuma iesniedzējs
Iebilduma / priekšlikuma būtība
Iesniegts
Anete Lūsare - Latvijas Drošības un aizsardzības industriju federācija
Latvijas Drošības un aizsardzības industriju federācija (turpmāk – DAIF Latvija) augstu novērtē mērķi nodrošināt kvalitatīvu un pilnvērtīgu civilās aizsardzības kursa īstenošanu, tomēr aicina iesaistīt ietekmes puses paplašinātākā diskusijā ne tikai par kursa apjomu, bet arī saturu:
1) MK noteikumu projektā, palielinot tikai kredītpunktu skaitu no “1” uz “2”, pirmšķietami netiks uzlabota/pilnveidota tieši prasmju apguve (arī ar papildus jaunām prasmēm). Ir būtiski nošķirt, kas ir zināšanas (teorētiskās) un kas ir prasmes (praktiskās iemaņas). Zināšanām un prasmēm jābalstās riska izvērtējumā un atbilstošu gatavības pasākumu realizācijā. Jāspēj izstrādāt un ieviest risku novērtējumu un krīžu vadības plānus, atbilstoši starptautiskiem standartiem, lai stiprinātu darbības nepārtrauktību un sadarbspēju ar sabiedrotajiem.
2) DAIF Latvija ieskatā šādu kursu saturam būtu arī jāatbilst aktuālajai situācijai un pieņemtajiem lēmumiem nacionālā, Eiropas Savienības un NATO līmenī. Attiecīgi, Somijas prezidents Sauli Nīnnisto ziņojumā “Eiropas civilās un militārās sagatavotības un gatavības stiprināšana” ir ietverti šādi aspekti, kuri arī būtu jāintegrē nacionāl līmenī civilās aizsardzības apmācību kursā:
2.1.) Pārmaiņas drošības vidē. ES saskaras ar pieaugošiem riskiem, tostarp Krievijas agresiju, klimata izraisītiem katastrofu draudiem un hibrīdām kampaņām. Drošības apdraudējumi pieprasa integrētu pieeju, kas ietver gan militāru, gan civilo sagatavotību.
2.2.) Vienota pieeja: ES dalībvalstīm ir kopīgs pienākums nodrošināt savstarpēju palīdzību krīžu laikā. Drošība ir kopējs labums, kas jāstiprina gan individuālā, gan kolektīvā līmenī.
2.3.) Kompleksā sagatavotība. Jāizveido ES mēroga risku novērtējuma sistēma un jāuzlabo krīžu pārvaldības procedūras.
2.4.) Pilsoņu loma. Pilsoņiem jāpaaugstina savu izpratni par riskiem un krīžu pārvaldības pasākumiem.
2.5.) Publiskā un privātā sektora sadarbība. Privātajam sektoram ir būtiska loma drošības nodrošināšanā, īpaši attiecībā uz kritiskajām piegādes ķēdēm un infrastruktūru.
2.6.) Hibrīddraudu pārvarēšana. Nepieciešams uzlabot ES spēju reaģēt uz hibrīdajiem apdraudējumiem, tostarp kiberuzbrukumiem un dezinformācijas kampaņām.
2.7.) Ekonomiskā drošība. Sagatavotība nākotnes krīzēm prasa ilgtermiņa ieguldījumus, tai skaitā aizsardzības rūpniecības stiprināšanā un stratēģisko rezervju izveidē.
3) Tā kā MK noteikumu projekts attiecas arī uz darba devējiem, tai skaitā, arī drošības un aizsardzības jomas uzņēmumiem un organizācijām, būtu nepieciešama papildus diskusiju par iekļaujamajām tēmām un aspektiem tieši šādām mācībām, lai nodrošinātu kvalitatīvu apmācību īstenošani atbilstoši riska izvērtējumam un gatavības pasākumu realizācijai.
1) MK noteikumu projektā, palielinot tikai kredītpunktu skaitu no “1” uz “2”, pirmšķietami netiks uzlabota/pilnveidota tieši prasmju apguve (arī ar papildus jaunām prasmēm). Ir būtiski nošķirt, kas ir zināšanas (teorētiskās) un kas ir prasmes (praktiskās iemaņas). Zināšanām un prasmēm jābalstās riska izvērtējumā un atbilstošu gatavības pasākumu realizācijā. Jāspēj izstrādāt un ieviest risku novērtējumu un krīžu vadības plānus, atbilstoši starptautiskiem standartiem, lai stiprinātu darbības nepārtrauktību un sadarbspēju ar sabiedrotajiem.
2) DAIF Latvija ieskatā šādu kursu saturam būtu arī jāatbilst aktuālajai situācijai un pieņemtajiem lēmumiem nacionālā, Eiropas Savienības un NATO līmenī. Attiecīgi, Somijas prezidents Sauli Nīnnisto ziņojumā “Eiropas civilās un militārās sagatavotības un gatavības stiprināšana” ir ietverti šādi aspekti, kuri arī būtu jāintegrē nacionāl līmenī civilās aizsardzības apmācību kursā:
2.1.) Pārmaiņas drošības vidē. ES saskaras ar pieaugošiem riskiem, tostarp Krievijas agresiju, klimata izraisītiem katastrofu draudiem un hibrīdām kampaņām. Drošības apdraudējumi pieprasa integrētu pieeju, kas ietver gan militāru, gan civilo sagatavotību.
2.2.) Vienota pieeja: ES dalībvalstīm ir kopīgs pienākums nodrošināt savstarpēju palīdzību krīžu laikā. Drošība ir kopējs labums, kas jāstiprina gan individuālā, gan kolektīvā līmenī.
2.3.) Kompleksā sagatavotība. Jāizveido ES mēroga risku novērtējuma sistēma un jāuzlabo krīžu pārvaldības procedūras.
2.4.) Pilsoņu loma. Pilsoņiem jāpaaugstina savu izpratni par riskiem un krīžu pārvaldības pasākumiem.
2.5.) Publiskā un privātā sektora sadarbība. Privātajam sektoram ir būtiska loma drošības nodrošināšanā, īpaši attiecībā uz kritiskajām piegādes ķēdēm un infrastruktūru.
2.6.) Hibrīddraudu pārvarēšana. Nepieciešams uzlabot ES spēju reaģēt uz hibrīdajiem apdraudējumiem, tostarp kiberuzbrukumiem un dezinformācijas kampaņām.
2.7.) Ekonomiskā drošība. Sagatavotība nākotnes krīzēm prasa ilgtermiņa ieguldījumus, tai skaitā aizsardzības rūpniecības stiprināšanā un stratēģisko rezervju izveidē.
3) Tā kā MK noteikumu projekts attiecas arī uz darba devējiem, tai skaitā, arī drošības un aizsardzības jomas uzņēmumiem un organizācijām, būtu nepieciešama papildus diskusiju par iekļaujamajām tēmām un aspektiem tieši šādām mācībām, lai nodrošinātu kvalitatīvu apmācību īstenošani atbilstoši riska izvērtējumam un gatavības pasākumu realizācijai.
18.07.2025. 16:30
Atlasīts 1 ieraksts.
Ierakstu skaits lapā25