Sabiedrības līdzdalība

Grozījumi Augstskolu likumā

Publiskā apspriešana

Likumprojekts ir skatāms vienkopus ar likumprojektu "Grozījumi Zinātniskās darbības likumā" Nr. 22-TA-579.

Augstskolu likums nosaka zinātnes doktora studijas, kuras veiksmīgi pabeidzot, personai ir tiesības pretendēt uz zinātnes doktora grāda ieguvi, ko savukārt regulē Zinātniskās darbības likums. Pašreiz Augstskolu likums neregulē vai arī regulē nepietiekamā apmērā daudz būtisku aspektu, kas attiecas uz doktorantūras kvalitāti. Savukārt Zinātniskās darbības likuma noteiktajam zinātnes doktora grāda ieguves procesam salīdzinājumā ar zinātnes doktora grāda piešķiršanu citās valstīs piemīt vairākas unikālas iezīmes.

Konceptuālais ziņojums "Par jauna doktorantūras modeļa ieviešanu Latvijā" paredz Valdības rīcības plāna (https://www.mk.gov.lv/lv/content/darbibu-regulejosie-dokumenti) 60.5. pasākuma izpildi, kas nosaka, ka valdība izstrādās un ieviesīs jaunu, Zalcburgas principiem (2005) un rekomendācijām (2010) atbilstošu doktorantūras modeli, kas ir uz inovācijām orientēta doktorantūra. Mākslas un kultūras augstskolām, kas īsteno profesionālās doktora studiju programmas mākslās, ieteikums izmantot arī Florences principus.

Doktorantūra ir pirmais akadēmiskās karjeras posms. Tā veido pamatu turpmākai sekmīgai un nozīmīgai doktora grāda ieguvēju nodarbinātībai akadēmiskajā vidē un ārpus tās. Pēdējās divās desmitgadēs doktorantūras loma un uzdevumi ir krasi mainījušies, īpaši Eiropā: doktorantūra ir kļuvusi par nozīmīgu saikni starp Eiropas Augstākās izglītības telpu un Eiropas Pētniecības telpu, un tās galvenais uzdevums ir nodrošināt doktora grāda ieguvējiem vislabāko kvalifikāciju jaunu zināšanu un inovāciju radīšanai, īstenošanai un izplatīšanai. Straujo un plašo pārmaiņu procesu Eiropā iezīmēja doktora līmeņa studiju kā trešā cikla iekļaušana Boloņas procesā un ar to saistītā Eiropas Savienības (ES) politikas attīstība. ES politikas attīstību doktorantūras jomā atspoguļo šādi dokumenti (turpmāk – laba starptautiskā prakse):
- pēc Boloņas procesa starptautiskās vadības grupas pieprasījuma Eiropas Universitāšu asociācijas (EUA) 2003. gadā izstrādātie un 2005. gadā Bergenas komunikē pieņemtie “Zalcburgas principi” (Salzburg Principles)[1], kas nosaka doktorantūras ietvaru Eiropā,
- EUA 2010. gadā izdotie “Zalcburgas ieteikumi” (Salzburg II Recommendations)[2], kas pamatojas “Zalcburgas principu” īstenošanā gūtajā pieredzē,
- Eiropas Komisijas (EK) izstrādātā un 2005. gadā publicētā Eiropas pētnieku harta (The European Charter for Researchers The Code of Conduct for the Recruitment of Researchers)[3], kas nosaka virkni svarīgu kritēriju par pētnieku pieņemšanu darbā un vadīšanu, tai skaitā saistībā ar doktora līmeņa studijām.

Lai nodrošinātu konceptuāli jauna doktorantūras modeļa ieviešanu, nepieciešams izvērtēt un veikt papildinājumus Augstskolu likumā saistībā ar:
- doktorantu nodarbinātību,
- pēcdoktorantūras posmu un pēcdoktoranta statusu,
- studiju pārtraukuma ilgumu vienas doktora studiju programmas ietvaros,
- rīcību, ja konstatē, ka augstskolas izsniegtais diploms, piešķirtais grāds vai profesionālā kvalifikācija ir iegūta negodprātīgas rīcības, tostarp plaģiātisma, rezultātā,
- vienotu izpratni par doktora teorētisko pētījumu un mākslinieciskās jaunrades darbu,
- doktorantūras īstenošanu doktorantūras skolas ietvaros, tostarp doktorantūras skolas funkcijas un uzdevumus, doktorantūras skolas iekšējo kvalitātes nodrošināšanu un ārējo kvalitātes novērtēšanu,
- vienotu izpratni par promocijas darbu,
- doktorantūras valsts finansēšanu.

Vienlaikus nepieciešams izvērtēt un papildināt Augstskolu likuma normas par
- funkcijām, kuras augstskolas īsteno savās iekšējās kvalitātes nodrošināšanas sistēmās, piemēram, par to, ka augstskolas izveido iekšējo kārtību akadēmiskā godīguma ievērošanai un akadēmisko pārkāpumu, tostarp plaģiāta, izskatīšanai, kā arī lēmuma pieņemšanai,
- uzņemšanu doktora studiju programmā,
- prasībām personām, kas piedalās akadēmiskās doktora studiju programmas īstenošanā,
- doktora studiju programmas licencēšanu un licences atņemšanu,
- doktora studiju programmas pilna laika studiju ilgumu,
- zinātnes doktora grāda un profesionālā doktora grāda mākslās piešķiršanu, kā arī par promocijas padomi un promocijas darba aizstāvēšanu. zinātnieka statusu, doktora zinātniskā grāda piešķiršanu (promociju); promociju tiesību deleģējumu augstskolām, Latvijas Zinātnes padomes ekspertiem, Latvijas Zinātnes padomes ekspertu komisijām, pārejas posmu uz jauno doktorantūras modeli.

Likumprojekta mērķis ir īstenot konceptuālajā ziņojumā "Par jauna doktorantūras modeļa ieviešanu Latvijā" (atbalstīts ar Ministru kabineta 2020. gada 25. jūnija rīkojumu Nr. 345) ietverto risinājumu par jauna doktorantūras modeļa ieviešanu Latvijā.

Augstākā izglītība un zinātnes attīstība

Latvija

11.04.2022. - 25.04.2022.

Saskaņā ar Ministru kabineta 2009. gada 25. augusta noteikumu Nr. 970 "Sabiedrības līdzdalības kārtība attīstības plānošanas procesā"7.4.1. apakšpunktu sabiedrībai ir dota iespēja rakstiski sniegt viedokli par likumpropjektu tā saskaņošanas stadijā.

Likumprojekts tieši ietekmēs fiziskas personas, kuras apgūst doktora studiju programmas ar mērķi iegūt doktora grādu, kā arī fiziskas personas, kuras piedalās doktora studiju programmu īstenošanā. 

Likumprojekts tieši ietekmēs juridiskas personas, kuras īsteno doktora studiju programmas vai piedalās šo programmu īstenošanā. 

Brigita Kukjalko (IZM)

Dmitrijs Stepanovs (IZM)

11.04.2022. 14:21