Projekta ID/ Uzdevuma numurs
Tiesību akta/ diskusiju dokumenta nosaukums
Grozījums Ministru kabineta 2013. gada 30. aprīļa noteikumos Nr. 240 "Vispārīgie teritorijas plānošanas, izmantošanas un apbūves noteikumi"
Līdzdalības veids
Publiskā apspriešana
Dokumenti
Sākotnēji identificētās problēmas apraksts
Pašreiz noteikumu Nr. 240 140. punkts nosaka, ka plānojot jaunas lauksaimniecības dzīvnieku turēšanai paredzētas būves, ir jāievēro minimāli attālumi no tuvākās esošās dzīvojamās ēkas vai publiskās būves līdz lauksaimniecības dzīvnieku turēšanas būvei, savukārt, 142. punktā iekļautā atkāpe paredz, ka šo noteikumu 140. punktā minētos attālumus var samazināt, ja lauksaimniecības dzīvnieku turēšanai paredzētās būves un dzīvojamā apbūve atrodas vienā zemes vienībā vai uz vairākām blakus esošām zemes vienībām, kas pieder vienam īpašniekam, vai ir saņemts blakus esošās zemes vienības īpašnieka (vai tuvākās būves īpašnieka) rakstveida saskaņojums.
Kopš 2013.gada, kad noteikumi Nr. 240 stājās spēkā, kopējā situācija lauksaimniecības dzīvnieku novietnēs ir ievērojami mainījusies, proti, ir attīstījušies tehnoloģiskie risinājumi, kā arī lopkopības uzņēmumiem ir jāievēro virkne vides aizsardzību regulējošu prasību, kas noteiktas citos spēkā esošos normatīvajos aktos un nav saistītas ar noteikumiem Nr. 240. Vēl pirms būvniecības uzsākšanas katrai lauksaimniecības būvei ir jāveic ietekmes uz vidi sākotnējais izvērtējums vai ietekmes uz vidi novērtējums atkarībā no tā, cik liela dzīvnieku novietne tiek veidota vai arī tiek modernizēta esošā. Līdz ar to tiesiskajā regulējumā ir jāveic precizējumi attiecībā uz prasību par minimālā attāluma ievērošanu dzīvojamās un publiskās apbūves tuvumā lauksaimniecības dzīvnieku turēšanai paredzētās būves būvniecības laikā
Kopš 2013.gada, kad noteikumi Nr. 240 stājās spēkā, kopējā situācija lauksaimniecības dzīvnieku novietnēs ir ievērojami mainījusies, proti, ir attīstījušies tehnoloģiskie risinājumi, kā arī lopkopības uzņēmumiem ir jāievēro virkne vides aizsardzību regulējošu prasību, kas noteiktas citos spēkā esošos normatīvajos aktos un nav saistītas ar noteikumiem Nr. 240. Vēl pirms būvniecības uzsākšanas katrai lauksaimniecības būvei ir jāveic ietekmes uz vidi sākotnējais izvērtējums vai ietekmes uz vidi novērtējums atkarībā no tā, cik liela dzīvnieku novietne tiek veidota vai arī tiek modernizēta esošā. Līdz ar to tiesiskajā regulējumā ir jāveic precizējumi attiecībā uz prasību par minimālā attāluma ievērošanu dzīvojamās un publiskās apbūves tuvumā lauksaimniecības dzīvnieku turēšanai paredzētās būves būvniecības laikā
Mērķa apraksts
Zemkopības ministrija ir sagatavojusi noteikumu projektu "Grozījumi Ministru kabineta 2013. gada 30. aprīļa noteikumos Nr. 240 “Vispārīgie teritorijas plānošanas, izmantošanas un apbūves noteikumi"", lai precizētu nosacījumus attiecībā uz prasību minimālā attāluma ievērošanai no tuvākās esošās dzīvojamās ēkas vai publiskās būves līdz lauksaimniecības dzīvnieku turēšanas būvei.
Politikas jomas
Dabas resursu, lauksaimnieciskās ražošanas un pārstrādes politika
Teritorija
Visa Latvija.
Norises laiks
10.06.2025. - 24.06.2025.
Informācija
Lūdzu sniegt komentārus un priekšlikumus par MK noteikumu projektu "Grozījums Ministru kabineta 2013. gada 30. aprīļa noteikumos Nr. 240 "Vispārīgie teritorijas plānošanas, izmantošanas un apbūves noteikumi"".
Fiziskās personas
- Lauksaimniecības dzīvnieku ganāmpulku īpašnieki un turētāji, kuri nodarbojas ar intensīvu lauksaimniecības dzīvnieku audzēšanu.
Skaidrojums un ietekme
Sabiedrības mērķgrupai noteikumu projekts pēc būtības nemainīs veicamās darbības, līdz ar to neietekmēs administratīvo slogu.
Juridiskās personas
- Lauksaimniecības dzīvnieku ganāmpulku īpašnieki un turētāji, kuri nodarbojas ar intensīvu lauksaimniecības dzīvnieku audzēšanu.
Skaidrojums un ietekme
Sabiedrības mērķgrupai noteikumu projekts pēc būtības nemainīs veicamās darbības, līdz ar to neietekmēs administratīvo slogu.
Sagatavoja
Anna Želtkovska (ZM)
Atbildīgā persona
Juris Zīvarts (ZM)
Izsludināšanas datums
10.06.2025. 10:39
Iesniegtie iebildumi / priekšlikumi
Iebilduma / priekšlikuma iesniedzējs
Iebilduma / priekšlikuma būtība
Iesniegts
Kristaps Veide - Biedrība Drosme darīt
Priekšlikumi grozījumiem Ministru kabineta 2013. gada 30. aprīļa noteikumos Nr. 240 "Vispārīgie teritorijas plānošanas, izmantošanas un apbūves noteikumi"
Esošā noteikumu punktu versija -
163.2. vēja elektrostacijām, kuru jauda ir lielāka par 2 MW, attālums no tuvākās plānotās vēja elektrostacijas un vēja parka robežas līdz dzīvojamām un publiskām ēkām ir vismaz 800 m;
Priekšlikumi grozījumiem -
163.2. vēja elektrostacijām, kuru jauda ir lielāka par 2 MW, attālums no tuvākās plānotās vēja elektrostacijas un vēja parka robežas līdz dzīvojamo un publisko ēku apbūves un sabiedriskas lietošanas teritoriju (tai skaitā, bet ne tikai parku, peldvietu, veselības taku, ceļu utt) nekustamā īpašuma kadastra robežām ir vismaz desmit reizes lielāks nekā vēja elektrostacijas maksimālais augstums;
Piedāvāto grozījumu pamatojums -
Regulējums par attāluma ievērošanu līdz īpašuma robežām nevis ēkai, ir nepieciešams, lai aizsargātu ne tikai esošo apbūvi, bet arī potenciālo īpašuma izmantošanu nākotnē, kas šobrīd tiek netaisnīgi ierobežota. Šāda prasība nodrošina īpašuma tiesību neaizskaramību, kā to garantē Satversmes 105. pants, kā arī cilvēka tiesības uz labvēlīgu dzīves vidi saskaņā ar Satversmes 115. pantu.
Vairākās Eiropas valstīs – piemēram, Vācijā, Austrijā, Polijā – tiek piemērots princips “desmitkāršs augstums jeb 10x vēja turbīnas augstums” (ieskaitot spārna galējo punktu), lai noteiktu minimālo attālumu līdz apdzīvotai vietai. Tas nozīmē, ka 250 m augstai turbīnai attālums līdz dzīvojamai ēkai būtu vismaz 2500 m. Šis princips kalpo kā būtisks cilvēku veselības un dabas ainavas aizsardzības instruments.
Latvijā līdz šo noteikumu 2020.gada 13.oktobra grozījumu veikšanai, bija spēkā prasība ievērot pieckāršēju augstumu, kas bija pamatots drošības apsvērumos kā attālums, kurā avārijas gadījumā, ir statistiski augsts atlūzu izkliedes risks. Arī nesenie notikumi pierāda, ka pieckārtēja augstuma attālumā ir augsts risks atlūzu izkliedei un potenciāliem bojājumiem un veselības riskiem avārijas situācijās. Līdz ar to aicinām noteikt minimālo attālumu no VES līdz apbūvei lielāku par paaugstināta riska teritoriju.
Tā kā Latvijā nedz šajos noteikumos, nedz citur normatīvajos aktos nav iekļauts neviens kritērijs par cilvēka veselības aizsardzību, psihoemocionālo ietekmi vai ilgtspējīgas dzīves vides nodrošināšanu un šāds iztrūkums ir būtisks un neatbilst starptautiski labai praksei, aicinām noteikt maksimālo pasaules praksē piemēroto attālumu (desmitkārtējs turbīnas augstums līdz apdzīvotu vai sabiedrisku ēku, un sabiedriskas lietošanas teritoriju (tai skaitā, bet ne tikai parku, peldvietu, veselības taku, ceļu utt) kadastra robežām), līdz tiks izstrādāti normatīvie akti, kas regulē būtiskus VES ietekmes aspektus:
mirgošanu jeb stroboskopisko efektu,
infraskaņas un zemfrekvenču trokšņu ietekmi,
vibrācijas un citu ilgtermiņa darbības radīto diskomfortu cilvēkiem un dzīvniekiem.
Bez šādu normatīvu esamības iedzīvotāju veselība un dzīves kvalitāte tiek apdraudēta. Piedāvātā grozījumu norma daļēji kompensē īpašu regulējumu trūkumu.
Vēršam uzmanību, ka vairākās valstīs – piemēram, Dānijā, Somijā un Kanādā – vēja elektrostaciju izvietojums netiek regulēts tikai ar noteiktu attālumu metros vai kilometros, bet gan balstoties uz pieļaujamo trokšņa līmeni, īpaši izceļot infraskaņas un zemas frekvences trokšņu ietekmi uz cilvēku veselību. Šāda pieeja nozīmē, ka vēja turbīnu izvietojumu vērtē atbilstoši faktiskajai ietekmei uz vidi un veselību, nevis pēc fiksēta attāluma. Praksē tas bieži nozīmē, ka, lai nepārsniegtu pieļaujamos trokšņa līmeņus, turbīnas nevar tikt izvietotas tuvāk par 3–10 km no dzīvojamām teritorijām. Turklāt šajās valstīs obligāts ir arī kumulatīvās ietekmes novērtējums – gan konkrētā vēja parka iekšienē, gan plašākā reģionālā kontekstā, ņemot vērā vairāku esošo vai plānoto parku ietekmi kopumā. Šāda prakse ir būtiska, lai novērstu pārmērīgu ietekmi uz vidi, veselību un ainavu, kas var veidoties, uzkrājoties vairākām atsevišķi vērtētām, bet faktiski saistītām VES sistēmām.
Vēršam uzmanību, ka galvenais arguments Noteikumu izmaiņām 2020.gadā, noņemot aprobežojumus VES, bija dublēšanās ar drošības aizsargjoslām ap VES Aizsargjoslu likumā noteikto. Tā kā 2022.gada Aizsargjoslu likuma grozījumi anulēja visas aizsargjoslas ap VES, tad šobrīd nav normatīvo aitu, kas regulē šo jomu. Līdz specifisku normatīvo aktu vai grozījumu Aizsargjoslu likumā izstrādei, ir jāatjauno pastiprināta norma šajos Noteikumos.
----------
Esošā punkta redakcija -
163.3. lai aizsargātu putnu sugas vai dabas vērtības no vēja elektrostaciju un vēja parku ietekmes, nosacījumus un minimālo pieļaujamo attālumu vēja elektrostaciju izvietošanai nosaka atbilstoši ietekmes uz vidi novērtējumam;
Piedāvātā noteikumu punkta redakcija -
163.3. lai aizsargātu putnu sugas vai dabas vērtības no vēja elektrostaciju un vēja parku ietekmes, vēja elektrostacijas izvieto ne tuvāk par 2 km no NATURA 2000 teritorijām un mikroliegumiem, kas noteikti putnu sugu aizsardzībai, bet no pārējām NATURA 2000 teritorijām – ne tuvāk par 500, precizējot nosacījumus un, ja nepieciešams, lielāku minimālo pieļaujamo attālumu vēja elektrostaciju izvietošanai atbilstoši ietekmes uz vidi novērtējumam;
Piedāvāto grozījumu pamatojums -
Latvijā līdz šo noteikumu 2020.gada 13.oktobra grozījumu veikšanai, bija spēkā prasība ievērot minimālos attālumus no mikroliegumiem un NATURA 2000 teritorijām. Pēdējo gadu pieredze Latvijā ar turbīnu darbības uzraudzības trūkumu un VES turbīnu radītajiem zaudējumiem Latvijas ornitofaunai, liecina, ka regulējumam jātiek atjaunotam vismaz tādā pašā apjomā.
---------
Piedāvātie grozījumi -
Papildināt noteikumus ar jaunu
163.6.punktu 163.6. izvērtē vēja elektrostaciju un vēja parku ietekmi uz ainavu
ainavu un vizuālo piesārņojumu apdzīvoto vietu tuvumā, ņemot vērā sabiedrības piekļuvi neskartai videi un vizuāli harmoniskai ainavai, kā arī iespējamās sekas uz teritorijas tūrisma, kultūras, dabas un rekreācijas potenciālu un dzīves kvalitāti;
--------
Piedāvātie grozījumi -
Papildināt ar jaunu 163.7.punktu163.7. izvērtē vēja elektrostaciju un vēja parku kumulatīvo ietekmi, kas ietver:
plānotā vēja parka kopējo ietekmi uz vidi, cilvēku veselību, ainavu, trokšņu fonu, bioloģisko daudzveidību un kultūrvēsturiskām vērtībām;
kumulatīvo ietekmi plašākā teritorijā, ja tuvumā vai tajā pašā reģionā paredzēti vairāki vēja parki vai jau darbojas esošas vēja elektrostacijas;
ilgtermiņa kumulatīvo slodzi, kas var rasties gan ekspluatācijas, gan potenciālā attīstības paplašināšanas periodā.
Sakarā ar to, ka neviens augstāka līmeņa plānošanas dokuements nav vērtējis VES kumulatīvās ietekmes, tas jādara IVN procesā un teritorijas plānošanas procesā, lai nodrošinātu iedzīvotāju intereses un sabalansētu tās ar uzņēmējdarbības vajadzībām.
Līdz kvalitatīva augstāka līmeņa kumulatīvo ietekmju vērtējuma izstrādei un apstiprināšanai, prasām noteikt šādu pienākumu šajos noteikumos.
--------
Esošā noteikumu redakcija -
163.1 Šo noteikumu 163. punktā minētos nosacījumus ievēro arī gadījumos, ja esošo vēja elektrostaciju un vēja parku tuvumā tiek plānota jauna dzīvojamā vai publiskā apbūve.
Piedāvātā grozījumu redakcija-
163.1 Šo noteikumu 163. punktā minētos nosacījumus ievēro arī gadījumos, ja esošo vēja elektrostaciju un vēja parku tuvumā tiek plānota jauna dzīvojamā vai publiskā apbūve. VES īpašniekam tiek noteikts pienākums kompensēt šī noteikuma apgrūtinājumu radītos zaudējumus. MK iztrādā noteikumus kompensēšanas kārtībai.
Esošā noteikumu punktu versija -
163.2. vēja elektrostacijām, kuru jauda ir lielāka par 2 MW, attālums no tuvākās plānotās vēja elektrostacijas un vēja parka robežas līdz dzīvojamām un publiskām ēkām ir vismaz 800 m;
Priekšlikumi grozījumiem -
163.2. vēja elektrostacijām, kuru jauda ir lielāka par 2 MW, attālums no tuvākās plānotās vēja elektrostacijas un vēja parka robežas līdz dzīvojamo un publisko ēku apbūves un sabiedriskas lietošanas teritoriju (tai skaitā, bet ne tikai parku, peldvietu, veselības taku, ceļu utt) nekustamā īpašuma kadastra robežām ir vismaz desmit reizes lielāks nekā vēja elektrostacijas maksimālais augstums;
Piedāvāto grozījumu pamatojums -
Regulējums par attāluma ievērošanu līdz īpašuma robežām nevis ēkai, ir nepieciešams, lai aizsargātu ne tikai esošo apbūvi, bet arī potenciālo īpašuma izmantošanu nākotnē, kas šobrīd tiek netaisnīgi ierobežota. Šāda prasība nodrošina īpašuma tiesību neaizskaramību, kā to garantē Satversmes 105. pants, kā arī cilvēka tiesības uz labvēlīgu dzīves vidi saskaņā ar Satversmes 115. pantu.
Vairākās Eiropas valstīs – piemēram, Vācijā, Austrijā, Polijā – tiek piemērots princips “desmitkāršs augstums jeb 10x vēja turbīnas augstums” (ieskaitot spārna galējo punktu), lai noteiktu minimālo attālumu līdz apdzīvotai vietai. Tas nozīmē, ka 250 m augstai turbīnai attālums līdz dzīvojamai ēkai būtu vismaz 2500 m. Šis princips kalpo kā būtisks cilvēku veselības un dabas ainavas aizsardzības instruments.
Latvijā līdz šo noteikumu 2020.gada 13.oktobra grozījumu veikšanai, bija spēkā prasība ievērot pieckāršēju augstumu, kas bija pamatots drošības apsvērumos kā attālums, kurā avārijas gadījumā, ir statistiski augsts atlūzu izkliedes risks. Arī nesenie notikumi pierāda, ka pieckārtēja augstuma attālumā ir augsts risks atlūzu izkliedei un potenciāliem bojājumiem un veselības riskiem avārijas situācijās. Līdz ar to aicinām noteikt minimālo attālumu no VES līdz apbūvei lielāku par paaugstināta riska teritoriju.
Tā kā Latvijā nedz šajos noteikumos, nedz citur normatīvajos aktos nav iekļauts neviens kritērijs par cilvēka veselības aizsardzību, psihoemocionālo ietekmi vai ilgtspējīgas dzīves vides nodrošināšanu un šāds iztrūkums ir būtisks un neatbilst starptautiski labai praksei, aicinām noteikt maksimālo pasaules praksē piemēroto attālumu (desmitkārtējs turbīnas augstums līdz apdzīvotu vai sabiedrisku ēku, un sabiedriskas lietošanas teritoriju (tai skaitā, bet ne tikai parku, peldvietu, veselības taku, ceļu utt) kadastra robežām), līdz tiks izstrādāti normatīvie akti, kas regulē būtiskus VES ietekmes aspektus:
mirgošanu jeb stroboskopisko efektu,
infraskaņas un zemfrekvenču trokšņu ietekmi,
vibrācijas un citu ilgtermiņa darbības radīto diskomfortu cilvēkiem un dzīvniekiem.
Bez šādu normatīvu esamības iedzīvotāju veselība un dzīves kvalitāte tiek apdraudēta. Piedāvātā grozījumu norma daļēji kompensē īpašu regulējumu trūkumu.
Vēršam uzmanību, ka vairākās valstīs – piemēram, Dānijā, Somijā un Kanādā – vēja elektrostaciju izvietojums netiek regulēts tikai ar noteiktu attālumu metros vai kilometros, bet gan balstoties uz pieļaujamo trokšņa līmeni, īpaši izceļot infraskaņas un zemas frekvences trokšņu ietekmi uz cilvēku veselību. Šāda pieeja nozīmē, ka vēja turbīnu izvietojumu vērtē atbilstoši faktiskajai ietekmei uz vidi un veselību, nevis pēc fiksēta attāluma. Praksē tas bieži nozīmē, ka, lai nepārsniegtu pieļaujamos trokšņa līmeņus, turbīnas nevar tikt izvietotas tuvāk par 3–10 km no dzīvojamām teritorijām. Turklāt šajās valstīs obligāts ir arī kumulatīvās ietekmes novērtējums – gan konkrētā vēja parka iekšienē, gan plašākā reģionālā kontekstā, ņemot vērā vairāku esošo vai plānoto parku ietekmi kopumā. Šāda prakse ir būtiska, lai novērstu pārmērīgu ietekmi uz vidi, veselību un ainavu, kas var veidoties, uzkrājoties vairākām atsevišķi vērtētām, bet faktiski saistītām VES sistēmām.
Vēršam uzmanību, ka galvenais arguments Noteikumu izmaiņām 2020.gadā, noņemot aprobežojumus VES, bija dublēšanās ar drošības aizsargjoslām ap VES Aizsargjoslu likumā noteikto. Tā kā 2022.gada Aizsargjoslu likuma grozījumi anulēja visas aizsargjoslas ap VES, tad šobrīd nav normatīvo aitu, kas regulē šo jomu. Līdz specifisku normatīvo aktu vai grozījumu Aizsargjoslu likumā izstrādei, ir jāatjauno pastiprināta norma šajos Noteikumos.
----------
Esošā punkta redakcija -
163.3. lai aizsargātu putnu sugas vai dabas vērtības no vēja elektrostaciju un vēja parku ietekmes, nosacījumus un minimālo pieļaujamo attālumu vēja elektrostaciju izvietošanai nosaka atbilstoši ietekmes uz vidi novērtējumam;
Piedāvātā noteikumu punkta redakcija -
163.3. lai aizsargātu putnu sugas vai dabas vērtības no vēja elektrostaciju un vēja parku ietekmes, vēja elektrostacijas izvieto ne tuvāk par 2 km no NATURA 2000 teritorijām un mikroliegumiem, kas noteikti putnu sugu aizsardzībai, bet no pārējām NATURA 2000 teritorijām – ne tuvāk par 500, precizējot nosacījumus un, ja nepieciešams, lielāku minimālo pieļaujamo attālumu vēja elektrostaciju izvietošanai atbilstoši ietekmes uz vidi novērtējumam;
Piedāvāto grozījumu pamatojums -
Latvijā līdz šo noteikumu 2020.gada 13.oktobra grozījumu veikšanai, bija spēkā prasība ievērot minimālos attālumus no mikroliegumiem un NATURA 2000 teritorijām. Pēdējo gadu pieredze Latvijā ar turbīnu darbības uzraudzības trūkumu un VES turbīnu radītajiem zaudējumiem Latvijas ornitofaunai, liecina, ka regulējumam jātiek atjaunotam vismaz tādā pašā apjomā.
---------
Piedāvātie grozījumi -
Papildināt noteikumus ar jaunu
163.6.punktu 163.6. izvērtē vēja elektrostaciju un vēja parku ietekmi uz ainavu
ainavu un vizuālo piesārņojumu apdzīvoto vietu tuvumā, ņemot vērā sabiedrības piekļuvi neskartai videi un vizuāli harmoniskai ainavai, kā arī iespējamās sekas uz teritorijas tūrisma, kultūras, dabas un rekreācijas potenciālu un dzīves kvalitāti;
--------
Piedāvātie grozījumi -
Papildināt ar jaunu 163.7.punktu163.7. izvērtē vēja elektrostaciju un vēja parku kumulatīvo ietekmi, kas ietver:
plānotā vēja parka kopējo ietekmi uz vidi, cilvēku veselību, ainavu, trokšņu fonu, bioloģisko daudzveidību un kultūrvēsturiskām vērtībām;
kumulatīvo ietekmi plašākā teritorijā, ja tuvumā vai tajā pašā reģionā paredzēti vairāki vēja parki vai jau darbojas esošas vēja elektrostacijas;
ilgtermiņa kumulatīvo slodzi, kas var rasties gan ekspluatācijas, gan potenciālā attīstības paplašināšanas periodā.
Sakarā ar to, ka neviens augstāka līmeņa plānošanas dokuements nav vērtējis VES kumulatīvās ietekmes, tas jādara IVN procesā un teritorijas plānošanas procesā, lai nodrošinātu iedzīvotāju intereses un sabalansētu tās ar uzņēmējdarbības vajadzībām.
Līdz kvalitatīva augstāka līmeņa kumulatīvo ietekmju vērtējuma izstrādei un apstiprināšanai, prasām noteikt šādu pienākumu šajos noteikumos.
--------
Esošā noteikumu redakcija -
163.1 Šo noteikumu 163. punktā minētos nosacījumus ievēro arī gadījumos, ja esošo vēja elektrostaciju un vēja parku tuvumā tiek plānota jauna dzīvojamā vai publiskā apbūve.
Piedāvātā grozījumu redakcija-
163.1 Šo noteikumu 163. punktā minētos nosacījumus ievēro arī gadījumos, ja esošo vēja elektrostaciju un vēja parku tuvumā tiek plānota jauna dzīvojamā vai publiskā apbūve. VES īpašniekam tiek noteikts pienākums kompensēt šī noteikuma apgrūtinājumu radītos zaudējumus. MK iztrādā noteikumus kompensēšanas kārtībai.
24.06.2025. 19:26
Atlasīts 1 ieraksts.
Ierakstu skaits lapā25