Projekta ID/ Uzdevuma numurs
Tiesību akta/ diskusiju dokumenta nosaukums
Grozījumi Civilprocesa likumā
Līdzdalības veids
Publiskā apspriešana
Sākotnēji identificētās problēmas apraksts
Stratēģiskas tiesvedības ir pēdējos gados arvien izplatītāka parādība Eiropas Savienībā. Ietekmīgas personas vai uzņēmumi izmanto stratēģiskās tiesvedības kā instrumentu, lai vērstos pret žurnālistiem, cilvēktiesību aizstāvjiem, vides aktīvistiem, pētniekiem un citiem, kas pauž kritisku viedokli sabiedrības interesēs, tādējādi iebiedējot, nogurdinot, finansiāli un psiholoģiski izsmeļot kritiskā viedokļa paudējus.
Parasti šādas prasības netiek celtas, lai panāktu tiesisku aizsardzību, bet gan, lai radītu atturošu efektu ne tikai konkrētajam atbildētājam lietā, bet arī citiem, kuri bailēs no šādām tiesvedībām var atteikties no savu tiesību izmantošanas - izmeklēt un ziņot par sabiedrības interesēs esošajiem jautājumiem.
Šādās stratēģiskajās tiesvedībās visbiežāk prasības tiek celtas par goda un cieņas aizkārumu, datu tiesību pārkāpumiem, intelektuālā īpašuma pārkāpumiem.
Ņemot vērā prasītāja pārspēku un pieejamo resursu pārākumu - šāda stratēģiskā tiesvedība var smagi ietekmēt atbildētāja finansiālo un emocionālo stāvokli, kas to var atturēt no profesionālās darbības turpināšanas, vienlaicīgi apdraudot sabiedrisko diskusiju kopumā, jo veicina gan konkrētā atbildētāja, gan citu personu pašcenzūru.
Stratēģiskās tiesvedības apdraud demokrātiskās vērtības, pamattiesību īstenošanu – īpaši vārda brīvības īstenošanu, kā arī rada papildu slogu tiesu sistēmai.
Iespējams, visplašāk zināmais stratēģiskās tiesvedības piemērs pret žurnālistiem ir Maltas žurnālistes Dafnes Karuanas Galicijas gadījums. Dafne Karuana Galicija tika nogalināta 2017.gadā automašīnas sprādzienā - liktenīgajā rītā viņa sēdās savā automašīnā, lai dotos uz banku un mēģinātu atbloķēt savus bankas kontus, kas bija bloķēts pēc stratēģisko tiesvedību ierosinātāju pieprasījuma. Viņa bija iesaistīta "Panamas dokumentu" atklāšanā, kas izgaismoja ievērojamu pasaules politikā un uzņēmējdarbībā ietekmīgu personu nodokļu maksāšanas apiešanas praksi. Viņas slepkavības brīdī pret viņu bija ierosinātas vairāk nekā 40 civillietas par neslavas celšanu jeb goda un cieņas aizskaršanu Maltā, Amerikas Savienotajās Valstīs un Apvienotajā Karalistē.
2024. gada 11. aprīlī tika pieņemta Eiropas Parlamenta un Padomes direktīva (ES) 2024/1069 par sabiedrības līdzdalībā iesaistījušos personu aizsardzību pret acīmredzami nepamatotām prasībām vai ļaunprātīgu tiesvedību ("stratēģiska tiesvedība pret sabiedrības līdzdalību"), kuras mērķis ir likvidēt šķēršļus civillietu pienācīgai izskatīšanai, vienlaikus nodrošinot aizsardzību fiziskām un juridiskām personām, kuras darbojas sabiedrības interesēs, tostarp žurnālistiem, publicistiem, mediju organizācijām, trauksmes cēlējiem un cilvēktiesību aizstāvjiem, kā arī pilsoniskās sabiedrības organizācijām, NVO, arodbiedrībām, māksliniekiem, pētniekiem un akadēmisko aprindu pārstāvjiem, pret tiesvedībām, kas ierosinātas pret šīm personām, lai atturētu tās no darbošanās sabiedrības interesēs.
Latvijā šobrīd nav tāda regulējuma, kas pilnībā atbilstu Direktīvas prasībām, tajā skaitā Direktīvā iekļautajiem aizsardzības mehānismiem pret acīmredzami nepamatotām prasībām vai prasībām, kas celtas ļaunprātīgos nolūkos pret personām saistībā ar to darbošanos sabiedrības interesēs, līdz ar to, lai pārņemtu Direktīvu ir izstrādāts likumprojekts "Grozījumi Civilprocesa likumā" un saistītas likumprojekts "Sabiedrības interesēs iesaistīto personu aizsardzības likums".
Parasti šādas prasības netiek celtas, lai panāktu tiesisku aizsardzību, bet gan, lai radītu atturošu efektu ne tikai konkrētajam atbildētājam lietā, bet arī citiem, kuri bailēs no šādām tiesvedībām var atteikties no savu tiesību izmantošanas - izmeklēt un ziņot par sabiedrības interesēs esošajiem jautājumiem.
Šādās stratēģiskajās tiesvedībās visbiežāk prasības tiek celtas par goda un cieņas aizkārumu, datu tiesību pārkāpumiem, intelektuālā īpašuma pārkāpumiem.
Ņemot vērā prasītāja pārspēku un pieejamo resursu pārākumu - šāda stratēģiskā tiesvedība var smagi ietekmēt atbildētāja finansiālo un emocionālo stāvokli, kas to var atturēt no profesionālās darbības turpināšanas, vienlaicīgi apdraudot sabiedrisko diskusiju kopumā, jo veicina gan konkrētā atbildētāja, gan citu personu pašcenzūru.
Stratēģiskās tiesvedības apdraud demokrātiskās vērtības, pamattiesību īstenošanu – īpaši vārda brīvības īstenošanu, kā arī rada papildu slogu tiesu sistēmai.
Iespējams, visplašāk zināmais stratēģiskās tiesvedības piemērs pret žurnālistiem ir Maltas žurnālistes Dafnes Karuanas Galicijas gadījums. Dafne Karuana Galicija tika nogalināta 2017.gadā automašīnas sprādzienā - liktenīgajā rītā viņa sēdās savā automašīnā, lai dotos uz banku un mēģinātu atbloķēt savus bankas kontus, kas bija bloķēts pēc stratēģisko tiesvedību ierosinātāju pieprasījuma. Viņa bija iesaistīta "Panamas dokumentu" atklāšanā, kas izgaismoja ievērojamu pasaules politikā un uzņēmējdarbībā ietekmīgu personu nodokļu maksāšanas apiešanas praksi. Viņas slepkavības brīdī pret viņu bija ierosinātas vairāk nekā 40 civillietas par neslavas celšanu jeb goda un cieņas aizskaršanu Maltā, Amerikas Savienotajās Valstīs un Apvienotajā Karalistē.
2024. gada 11. aprīlī tika pieņemta Eiropas Parlamenta un Padomes direktīva (ES) 2024/1069 par sabiedrības līdzdalībā iesaistījušos personu aizsardzību pret acīmredzami nepamatotām prasībām vai ļaunprātīgu tiesvedību ("stratēģiska tiesvedība pret sabiedrības līdzdalību"), kuras mērķis ir likvidēt šķēršļus civillietu pienācīgai izskatīšanai, vienlaikus nodrošinot aizsardzību fiziskām un juridiskām personām, kuras darbojas sabiedrības interesēs, tostarp žurnālistiem, publicistiem, mediju organizācijām, trauksmes cēlējiem un cilvēktiesību aizstāvjiem, kā arī pilsoniskās sabiedrības organizācijām, NVO, arodbiedrībām, māksliniekiem, pētniekiem un akadēmisko aprindu pārstāvjiem, pret tiesvedībām, kas ierosinātas pret šīm personām, lai atturētu tās no darbošanās sabiedrības interesēs.
Latvijā šobrīd nav tāda regulējuma, kas pilnībā atbilstu Direktīvas prasībām, tajā skaitā Direktīvā iekļautajiem aizsardzības mehānismiem pret acīmredzami nepamatotām prasībām vai prasībām, kas celtas ļaunprātīgos nolūkos pret personām saistībā ar to darbošanos sabiedrības interesēs, līdz ar to, lai pārņemtu Direktīvu ir izstrādāts likumprojekts "Grozījumi Civilprocesa likumā" un saistītas likumprojekts "Sabiedrības interesēs iesaistīto personu aizsardzības likums".
Mērķa apraksts
Likumprojekta mērķis ir nodrošināt personām aizsardzību pret stratēģiskām tiesvedībām jeb nodrošināt aizsardzību personām, pret kurām tiesā ir celta acīmredzami nepamatota prasība vai prasība ļaunprātīgos nolūkos, saistībā ar šo personu darbošanos sabiedrības interesēs.
Politikas jomas
Civilprocesa tiesības; Pilsoniskās sabiedrības attīstība
Teritorija
-
Norises laiks
15.10.2025. - 29.10.2025.
Informācija
Sabiedrības pārstāvjiem ir iespēja līdzdarboties likumprojekta izstrādē, sniedzot rakstiski viedokli atbilstoši Ministru kabineta 2024. gada 15. oktobra noteikumu Nr. 639 "Sabiedrības līdzdalības kārtība attīstības plānošanas procesā" 13.3. apakšpunktam.
Fiziskās personas
- Likumprojekts ietekmē jebkuru fizisku personu, kas darbojas sabiedrības interesēs, pret kuru saistībā ar tās darbošanos sabiedrības interesēs būs celta acīmredzami nepamatota prasība vai prasība ļaunprātīgos nolūkos.
Skaidrojums un ietekme
Ar šo likumprojektu fiziskām personām, kuras darbojas sabiedrības interesēs, tostarp žurnālistiem (to plašākajā izpratnē), trauksmes cēlējiem un cilvēktiesību aizstāvjiem, māksliniekiem, pētniekiem un akadēmisko aprindu pārstāvjiem u.c. tiek nodrošināti aizsardzības mehānismi gadījumā, ja pret šīm personām tiesā tiek celta acīmredzami nepamatota prasība vai prasība ļaunprātīgos nolūkos saistībā ar šo personu darbošanos sabiedrības interesēs.
Juridiskās personas
- Likumprojekts ietekmē jebkuru juridisku personu, kas darbojas sabiedrības interesēs, pret kuru saistībā ar tās darbošanos sabiedrības interesēs būs celta acīmredzami nepamatota prasība vai prasība ļaunprātīgos nolūkos.
Skaidrojums un ietekme
Ar šo likumprojektu juridiskām personām, kuras darbojas sabiedrības interesēs, tostarp publicistiem, mediju organizācijām, pilsoniskās sabiedrības organizācijām, NVO, arodbiedrībām u.c. tiek nodrošināti aizsardzības mehānismi gadījumā, ja pret šīm personām tiesā tiek celta acīmredzami nepamatota prasība vai prasība ļaunprātīgos nolūkos saistībā ar šo personu darbošanos sabiedrības interesēs.
Sagatavoja
Linda Vaļte (TM)
Atbildīgā persona
Inita Ilgaža (TM)
Izsludināšanas datums
15.10.2025. 13:58
Iesniegtie iebildumi / priekšlikumi
Iebilduma / priekšlikuma iesniedzējs
Iebilduma / priekšlikuma būtība
Iesniegts
Raimonds Lejnieks-Puķe - "Latvijas bezdarbnieku un darba meklētāju interešu aizstāvības biedrība"
Pašlaik Civilprocesa likuma 594. pants aizsargā tikai 50% no minimālās algas. Minimālā alga ir politiski noteikts slieksnis, kas neatspoguļo reālo izmaksu līmeni un strauji zaudē vērtību inflācijas apstākļos. Rezultāts: cilvēkiem ar zemiem un vidējiem ienākumiem pēc tiesu izpildītāja ieturējumiem paliek nepietiekami līdzekļi savu pamatvajadzību nodrošināšanai, kas veicina ēnu ekonomiku.
Piedāvātās izmaiņas
Aizstāt atsauci uz minimālo algu ar 50% no valstī noteiktās vidējās mēneša darba samaksas (CSP publicētais rādītājs). Tas nodrošina automātisku pielāgošanos ekonomiskajām izmaiņām, bez biežiem likuma grozījumiem.
Vienlaikus precizēt, ka pensijas, sociālās palīdzības pabalsti, atlīdzības par dienestu Zemessardzē u.c. sociālās drošības maksājumi nav uzskatāmi par darba samaksai pielīdzināmiem ienākumiem un no tiem ieturējumi netiek veikti. Šie maksājumi ir domāti pamatvajadzību segšanai, nevis parādu piedziņai.
Kaut arī pašreizējam Civilprocesa likuma 594. pantam un tajā paredzētajiem ieturējumiem ir leģitīms mērķis, bet tiem jābūt samērīgiem pret personas spēju uzturēt sevi un ģimeni. Pāreja uz vidējo algu kā bāzi izlīdzsvaro kreditora intereses ar parādnieka iztikas minimumu. Pensijas un sociālie pabalsti nav atalgojums par darbu, bet līdzekļi cilvēka pamatvajadzību nodrošināšanai. No tiem ieturējumi pretrunā sociālās aizsardzības mērķim.
Sagaidāmā grozījumu ietekme:
Iedzīvotājiem - stabilāks “neaizskaramais minimums” samazina sociālo risku, uzlabo motivāciju strādāt legāli un mazina ēnu ekonomiku.
Kreditoriem - piedziņa kļūst prognozējamāka un ilgtermiņā efektīvāka, jo samazinās privātpersonu maksātnespējas pieteikumi un darba attiecību un ienākumu slēpšana.
Valsts un pašvaldības - zemāks slogs sociālajiem dienestiem, mazāk ārkārtas pabalstu pieprasīšanas gadījumu.
Administratīvais īstenojums:
Datu avots: CSP oficiāli publicētais vidējās mēneša darba samaksas rādītājs. Darba devējam un tiesu izpildītājam nav papildu aprēķinu, tikai jāpiemēro aktuālais skaitlis. Skaidrība par ienākumu veidiem: likumā tieši uzskaitīt, ka pensijas, sociālie pabalsti un atlīdzības par dienestu nav “darba samaksai pielīdzināmi maksājumi”, tā novēršot strīdus praksē.
Fiskālā ietekme:
Īstermiņā piedziņas plūsma var nedaudz samazināties, taču vidējā termiņā gaidāma labāka parādu atgūstamība un mazāks sociālās palīdzības pieprasītāju skaits pašvaldībās.
Pašreizējā ieturējumu kārtība, kas balstās uz minimālās algas daļu, faktiski demotivē strādāt legāli. Ja cilvēkam, saņemot oficiālu algu, tiek atņemta lielākā daļa ienākumu, viņš izvēlas alternatīvu — darbu ēnu ekonomikā, algu aploksnē vai fiktīvu nodarbinātību, lai izvairītos no parādu piedziņas. Tas samazina gan nodokļu ieņēmumus valstij, gan kavē parāda reālu atmaksu. Pāreja uz statistisko vidējo algu kā neaizskaramā minimuma bāzi rada psiholoģisku un ekonomisku efektu - cilvēkam paliek pietiekami, lai dzīvotu cilvēka cienīgi un vienlaikus joprojām justu pienākumu atmaksāt kreditoram.
Turklāt samērīgāka ieturējumu politika samazina privātpersonu maksātnespējas procesu skaitu. Šobrīd daudzi parādnieki izvēlas veikt privātpersonas maksātnespējas procesu nevis tāpēc, ka nespēj pelnīt, bet tāpēc, ka pēc tiesu izpildītāja ieturējumiem nav atlicis līdzekļu pat elementāriem pamata izdevumiem ( pārtika, komunālie maksājumi )— un privātpersonas maksātnespējas process kļūst par vienīgo iespēju atbrīvoties no sloga. Ja cilvēkam tiek atstāta puse no vidējās algas, viņš var saglabāt dzīvesvietu, nodrošināt vismaz savas pamatvajadzības un vienlaikus pamazām segt savus parādus.
Pašreizējā ieturējumu kārtība, kas balstās uz minimālās algas daļu, faktiski demotivē strādāt legāli. Ja cilvēkam, saņemot oficiālu algu, tiek atņemta lielākā daļa ienākumu, viņš izvēlas alternatīvu - darbu ēnu ekonomikā un algu aploksnē, lai izvairītos no parāda piedziņas. Tas samazina gan nodokļu ieņēmumus valstij, gan kavē parāda reālu atmaksu.
ŅEMOT VĒRĀ VISU IEPRIEKŠ MINĒTO ierosinām grozīt Civilprocesa likuma 594. pantu šādā redakcijā:
Ieturējumu apmērs no parādnieka darba samaksas un tai pielīdzinātajiem maksājumiem
(1) No parādniekam izmaksājamās darba samaksas un tai pielīdzināmajiem maksājumiem ieturējumus, pamatojoties uz tiesu izpildītāja rīkojumu, izdara līdz piedzenamā parāda dzēšanai.
(2) Veicot ieturējumus, parādniekam tiek saglabāta darba samaksa un tai pielīdzināmie maksājumi 50 procentu apmērā no valstī noteiktās vidējās mēneša darba samaksas, kā arī papildus par katru apgādībā esošo nepilngadīgo bērnu līdzekļi 15 procentu apmērā no valstī noteiktās vidējās mēneša darba samaksas, bet ne vairāk kā 50 procentu no valstī noteiktās vidējās mēneša darba samaksas kopā.
(2¹) Ieturējumi netiek veikti no šādiem ienākumiem:
1. valsts sociālā nodrošinājuma pabalstiem,
2. invaliditātes, vecuma un apgādnieka zaudējuma pensijām,
3. kompensācijām un atlīdzībām par dienestu Zemessardzē vai valsts aizsardzības dienestā,
4. pašvaldību sociālās palīdzības pabalstiem un citiem mērķētiem sociālās aizsardzības maksājumiem
5. Jebkuriem citiem ienākumiem, kas nav uzskatāmi par darba samaksu vai tai pielīdzinātiem maksājumiem šā panta izpratnē.
(3) No summas, kas pārsniedz šā panta otrajā daļā noteikto apmēru, ieturējumus izdara 30 procentu apmērā.
(4) Saņemot vairākus šā panta pirmajā daļā noteiktos rīkojumus, vispirms izpilda rīkojumu, kas dots augstākās kārtas prasījuma piedziņai. Ja saņemti rīkojumi par vienas kārtas prasījumu piedziņu, to izpildi proporcionāli piedzenamajai summai, kā norādīts rīkojumā.
Piedāvātās izmaiņas
Aizstāt atsauci uz minimālo algu ar 50% no valstī noteiktās vidējās mēneša darba samaksas (CSP publicētais rādītājs). Tas nodrošina automātisku pielāgošanos ekonomiskajām izmaiņām, bez biežiem likuma grozījumiem.
Vienlaikus precizēt, ka pensijas, sociālās palīdzības pabalsti, atlīdzības par dienestu Zemessardzē u.c. sociālās drošības maksājumi nav uzskatāmi par darba samaksai pielīdzināmiem ienākumiem un no tiem ieturējumi netiek veikti. Šie maksājumi ir domāti pamatvajadzību segšanai, nevis parādu piedziņai.
Kaut arī pašreizējam Civilprocesa likuma 594. pantam un tajā paredzētajiem ieturējumiem ir leģitīms mērķis, bet tiem jābūt samērīgiem pret personas spēju uzturēt sevi un ģimeni. Pāreja uz vidējo algu kā bāzi izlīdzsvaro kreditora intereses ar parādnieka iztikas minimumu. Pensijas un sociālie pabalsti nav atalgojums par darbu, bet līdzekļi cilvēka pamatvajadzību nodrošināšanai. No tiem ieturējumi pretrunā sociālās aizsardzības mērķim.
Sagaidāmā grozījumu ietekme:
Iedzīvotājiem - stabilāks “neaizskaramais minimums” samazina sociālo risku, uzlabo motivāciju strādāt legāli un mazina ēnu ekonomiku.
Kreditoriem - piedziņa kļūst prognozējamāka un ilgtermiņā efektīvāka, jo samazinās privātpersonu maksātnespējas pieteikumi un darba attiecību un ienākumu slēpšana.
Valsts un pašvaldības - zemāks slogs sociālajiem dienestiem, mazāk ārkārtas pabalstu pieprasīšanas gadījumu.
Administratīvais īstenojums:
Datu avots: CSP oficiāli publicētais vidējās mēneša darba samaksas rādītājs. Darba devējam un tiesu izpildītājam nav papildu aprēķinu, tikai jāpiemēro aktuālais skaitlis. Skaidrība par ienākumu veidiem: likumā tieši uzskaitīt, ka pensijas, sociālie pabalsti un atlīdzības par dienestu nav “darba samaksai pielīdzināmi maksājumi”, tā novēršot strīdus praksē.
Fiskālā ietekme:
Īstermiņā piedziņas plūsma var nedaudz samazināties, taču vidējā termiņā gaidāma labāka parādu atgūstamība un mazāks sociālās palīdzības pieprasītāju skaits pašvaldībās.
Pašreizējā ieturējumu kārtība, kas balstās uz minimālās algas daļu, faktiski demotivē strādāt legāli. Ja cilvēkam, saņemot oficiālu algu, tiek atņemta lielākā daļa ienākumu, viņš izvēlas alternatīvu — darbu ēnu ekonomikā, algu aploksnē vai fiktīvu nodarbinātību, lai izvairītos no parādu piedziņas. Tas samazina gan nodokļu ieņēmumus valstij, gan kavē parāda reālu atmaksu. Pāreja uz statistisko vidējo algu kā neaizskaramā minimuma bāzi rada psiholoģisku un ekonomisku efektu - cilvēkam paliek pietiekami, lai dzīvotu cilvēka cienīgi un vienlaikus joprojām justu pienākumu atmaksāt kreditoram.
Turklāt samērīgāka ieturējumu politika samazina privātpersonu maksātnespējas procesu skaitu. Šobrīd daudzi parādnieki izvēlas veikt privātpersonas maksātnespējas procesu nevis tāpēc, ka nespēj pelnīt, bet tāpēc, ka pēc tiesu izpildītāja ieturējumiem nav atlicis līdzekļu pat elementāriem pamata izdevumiem ( pārtika, komunālie maksājumi )— un privātpersonas maksātnespējas process kļūst par vienīgo iespēju atbrīvoties no sloga. Ja cilvēkam tiek atstāta puse no vidējās algas, viņš var saglabāt dzīvesvietu, nodrošināt vismaz savas pamatvajadzības un vienlaikus pamazām segt savus parādus.
Pašreizējā ieturējumu kārtība, kas balstās uz minimālās algas daļu, faktiski demotivē strādāt legāli. Ja cilvēkam, saņemot oficiālu algu, tiek atņemta lielākā daļa ienākumu, viņš izvēlas alternatīvu - darbu ēnu ekonomikā un algu aploksnē, lai izvairītos no parāda piedziņas. Tas samazina gan nodokļu ieņēmumus valstij, gan kavē parāda reālu atmaksu.
ŅEMOT VĒRĀ VISU IEPRIEKŠ MINĒTO ierosinām grozīt Civilprocesa likuma 594. pantu šādā redakcijā:
Ieturējumu apmērs no parādnieka darba samaksas un tai pielīdzinātajiem maksājumiem
(1) No parādniekam izmaksājamās darba samaksas un tai pielīdzināmajiem maksājumiem ieturējumus, pamatojoties uz tiesu izpildītāja rīkojumu, izdara līdz piedzenamā parāda dzēšanai.
(2) Veicot ieturējumus, parādniekam tiek saglabāta darba samaksa un tai pielīdzināmie maksājumi 50 procentu apmērā no valstī noteiktās vidējās mēneša darba samaksas, kā arī papildus par katru apgādībā esošo nepilngadīgo bērnu līdzekļi 15 procentu apmērā no valstī noteiktās vidējās mēneša darba samaksas, bet ne vairāk kā 50 procentu no valstī noteiktās vidējās mēneša darba samaksas kopā.
(2¹) Ieturējumi netiek veikti no šādiem ienākumiem:
1. valsts sociālā nodrošinājuma pabalstiem,
2. invaliditātes, vecuma un apgādnieka zaudējuma pensijām,
3. kompensācijām un atlīdzībām par dienestu Zemessardzē vai valsts aizsardzības dienestā,
4. pašvaldību sociālās palīdzības pabalstiem un citiem mērķētiem sociālās aizsardzības maksājumiem
5. Jebkuriem citiem ienākumiem, kas nav uzskatāmi par darba samaksu vai tai pielīdzinātiem maksājumiem šā panta izpratnē.
(3) No summas, kas pārsniedz šā panta otrajā daļā noteikto apmēru, ieturējumus izdara 30 procentu apmērā.
(4) Saņemot vairākus šā panta pirmajā daļā noteiktos rīkojumus, vispirms izpilda rīkojumu, kas dots augstākās kārtas prasījuma piedziņai. Ja saņemti rīkojumi par vienas kārtas prasījumu piedziņu, to izpildi proporcionāli piedzenamajai summai, kā norādīts rīkojumā.
16.10.2025. 19:16
Atlasīts 1 ieraksts.
Ierakstu skaits lapā25