Sabiedrības līdzdalība

Grozījumi Ministru kabineta 2017. gada 25. aprīļa noteikumos Nr. 226 "Energoefektivitātes pienākuma shēmas noteikumi"

Publiskā apspriešana

Līdzšinējais regulējums EPS jomā ir izveidots 2017. gadā, paredzot, ka EPS pienākuma apjoms tiek noteikts un īstenots noteiktos saistību periodos – starta periodā, pirmajā periodā, otrajā periodā un trešajā periodā. Tomēr pieņemot regulējumu pienākuma apjoms EPS atbildīgajām pusēm tika noteikts tikai līdz pirmā saistību perioda beigām. Attiecīgi, EPS funkcionēšanas nodrošināšanai ir nepieciešams aktualizēt spēkā esošo regulējumu un noteikt turpmākos EPS nosacījumus.

Noteikumu projekta mērķis ir aktualizēt EPS noteikumu normas attiecībā uz EPS iekļaujamajām nozarēm, atbildīgo pušu izvēles kritērijiem, EPS īstenošanas termiņu, pienākuma apjomu sadalījumā pa gadiem (laika posmam, sākot ar 2023. gada 1. janvāri), tā noteikšanas metodiku un ar to saistītus jautājumus kontekstā ar 2030. gada valsts obligātā enerģijas galapatēriņa ietaupījuma mērķi.

Enerģētika

Latvijas Republika

16.11.2022. - 25.11.2022.

Nodots saskaņošanā līdz 25.11.2022. Paralēli precizētais Noteikumu projekts ir palaists 5 darbdienu starpinstitūciju saskaņošanai.

EPS pienākuma noteikšana elektroenerģijas mazumtirgotājiem ar 2023. gadu, kā arī dabasgāzes mazumtirgotājiem un centralizētās siltumapgādes komersantiem ar 2024. gadu pie pašreizējiem enerģijas cenu līmeņiem radīs pozitīvu ietekmi uz mājsaimniecību lietotāju energoefektivitāti un izmaksām par patērēto enerģiju. Turklāt EPS izmaksas mājsaimniecību gala lietotājus (tāpat kā līdz šim saskaņā ar spēkā esošajiem nosacījumiem) skars tajā daļā, kas attiecas uz noteiktu EPS atbildīgo pušu energoefektivitātes uzlabošanas pasākumu īstenošanu pie konkrētiem galalietotājiem vai arī attiecībā uz konkrētās EPS atbildīgās puses galalietotāju kopumu proporcionāli to attiecīgās enerģijas patēriņa apjomam gadījumā, ja pienākums tiek izpildīts ar iemaksu valsts energoefektivitātes fondā atbilstoši šīs anotācijas sadaļas nākamajā apakšpunktā minētajam.

Elektroenerģijas mazumtirgotājiem, dabasgāzes mazumtirgotājiem un centralizētās siltumapgādes komersantiem, kas atbilst EPS atbildīgās puses kritērijiem ar Noteikumu projektu tiek noteikts pienākums ik gadu sasniegt enerģijas ietaupījumus pie gala lietotājiem. Noteikumu projekts paredz pienākumu noteikt laika posmam no 2023. gada 1. janvāra elektroenerģijas mazumtirgotājiem un no 2024. gada 1. janvāra dabasgāzes mazumtirgotājiem un centralizētās siltumapgādes komersantiem 1,5% apmērā no EPS atbildīgās puses iepriekšējā gadā realizētā attiecīgās enerģijas apjoma. Tādā veidā EPS atbildīgās puses tiks motivētas veikt energoefektivitātes pasākumus pie saviem enerģijas gala lietotājiem.

Saskaņā ar Noteikumu projektu, sākot ar 2024. gadu EPS atbildīgajām pusēm paredzēts noteikt, ka vismaz 10 % no enerģijas ietaupījumiem ir sasniedzami ar energoefektivitātes uzlabošanas pasākumiem pie galalietotājiem, savukārt līdz pat 90% no pienākuma apjoma varēs tikt izpildīti ar līdz šim EPS ietvaros plaši īstenotajām informatīvajām kampaņām.

Tādējādi, pamatojoties uz biedrības “Zaļā brīvība” un SIA “Oxford Research Baltics” veiktajā izvērtējumā konstatēto par līdzšinējām EPS atbildīgo pušu vidējām enerģijas ietaupījumu izmaksām 5,14 euro/MWh iepriekšējā EPS saistību perioda ietvaros iepretim Ministru kabineta 2017. gada 25. aprīļa noteikumos Nr. 221 “Noteikumi par kārtību, kādā tiek veiktas iemaksas energoefektivitātes fondos, un to apmēru, kā arī valsts energoefektivitātes fonda līdzekļu izmantošanu” paredzētai alternatīvai izpildīt pienākumu vai tā daļu ar iemaksu valsts vai pašvaldības energoefektivitātes fondā 70,00 euro/MWh apmērā, ir paredzams, ka EPS atbildīgo pušu vidējās enerģijas ietaupījuma izmaksas varētu būt robežās līdz 11,60-13,00 euro/MWh.

Šāda robežas apakšējā vērtība (11,60 euro/MWh) ir balstīta pieņēmumā, ka vēsturiski EPS enerģijas ietaupījumu vidējās izmaksas (5,14 euro/MWh) tiek reizinātas ar koeficientu 0,90 (nākotnē pieļaujamais informatīvo kampaņu īpatsvars EPS atbildīgo pušu pienākumā), tām pieskaitot iemaksas fondā apmēra (70,00 euro/MWh) reizinājumu ar koeficientu 0,10 (nākotnē minimālais energoefektivitātes uzlabošanas pasākumu pie galalietotājiem īpatsvars EPS atbildīgo pušu pienākumā). Savukārt robežas augšējās vērtības gadījumā (13,00 euro/MWh) informatīvo kampaņu izmaksas vēl papildus tiek reizinātas ar koeficientu 1,30, ņemot vērā visaptverošo izmaksu pieaugumu tautsaimniecībā.

Saskaņā ar Noteikumos ietverto EPS atbildīgās puses izmaksas par energoefektivitātes uzlabošanas informatīvajām kampaņām var iekļaut savās saimnieciskās darbības izmaksās, bet izmaksas par praktiskiem energoefektivitātes uzlabošanas pasākumiem pie galalietotāja var iekļaut konkrētā galalietotāja maksā par enerģiju. Savukārt iemaksas valsts energoefektivitātes fondā var iekļaut vai nu savās saimnieciskās darbības izmaksās vai arī maksā par enerģiju proporcionāli galalietotāja enerģijas patēriņam.

No minētā izriet, ka energoefektivitātes uzlabošanas informatīvo kampaņu izmaksas (6,00 euro/MWh) tiešā veidā skars EPS atbildīgo pušu saimnieciskās darbības rādītājus. Savukārt izmaksas (līdz 70,00 euro/MWh), kas saistītas ar 10% no EPS atbildīgo pušu pienākuma apjoma pie gala lietotājiem būs iekļaujamas to galalietotāju, pie kuriem pasākumi tiek veikti, maksā par enerģiju vai arī proporcionāli galalietotāja enerģijas patēriņam, gadījumā ja daļa no pienākuma tiek veikta ar iemaksu valsts energoefektivitātes fondā.

Andrejs Apaņuks (EM)

Edmunds Valantis (EM)

23.11.2022. 18:25