Projekta ID/ Uzdevuma numurs
Tiesību akta/ diskusiju dokumenta nosaukums
Grozījumi Elektronisko sakaru likumā
Līdzdalības veids
Publiskā apspriešana
Sākotnēji identificētās problēmas apraksts
Valsts policija (turpmāk - VP) ir konstatējusi, ka personas, plānojot un veicot noziedzīgas darbības, tajā skaitā telefonkrāpniecības, kam ir tendence pieaugt, bieži izmanto mobilo sakaru priekšapmaksas kartes (turpmāk - SIM kartes). Tāpēc jāsecina, ka visu galalietotāju datu reģistrācijas nodrošināšana novērstu noziedzīgu nodarījumu izdarīšanu, kā arī sekmētu to atklāšanu un izmeklēšanu.
Lai nodrošinātu galalietotāju tiesību un leģitīmo interešu aizsardzību un novērstu noziedzīgu nodarījumu izdarīšanu, izmantojot nereģistrētas mobilo sakaru priekšapmaksas kartes, elektronisko sakaru komersantam būtu jānosaka pienākums saglabāt datus arī par priekšapmaksas pakalpojuma galalietotāju. Papildus tam, lai sekmētu VP veiktās izmeklēšanas, ir nepieciešams noteikt, ka tiek reģistrēta informācija arī par tirdzniecības vietu, kurā tirdzniecības komersants pakalpojumu nodevis priekšapmaksas pakalpojuma galalietotājam, un attiecīgās SIM kartes numuru.
Latvijā pastāv vairāki tālruņa numuri, uz kuriem iedzīvotāji var zvanīt ārkārtas situācijās un lūgt palīdzību, t.i., 110, 112, 113, 114, 115, 67075616. Zvanot uz numuru 112, tiek reaģēts uz ugunsgrēkiem un dažādiem ar glābšanu saistītiem gadījumiem vai arī zvans tiek pāradresēts citiem dienestiem – Valsts policija, Neatliekamās medicīniskās palīdzības dienests, Valsts robežsardze, Nacionālie bruņotie spēki, Latvijas gāzes avāriju dienests, AS “Sadales tīkls”, SIA “Rīgas ūdens” u.c.
Lai uzlabotu reaģēšanas uz notikumiem savlaicīgumu un kvalitāti, nepieciešams visus zvanus par noziedzīgiem nodarījumiem, citiem likumpārkāpumiem un notikumiem, kas apdraud personu drošību vai sabiedrisko kārtību, novirzīt uz vienoto ārkārtas palīdzības izsaukuma numuru "112".
Vienlaikus numuri “01” un “02” ir zaudējuši savu aktualitāti, jo pēc sakaru operatora SIA TET datiem uz šiem numuriem zvani pēdējā gada laikā vairs netiek veikti.
Lai nodrošinātu galalietotāju tiesību un leģitīmo interešu aizsardzību un novērstu noziedzīgu nodarījumu izdarīšanu, izmantojot nereģistrētas mobilo sakaru priekšapmaksas kartes, elektronisko sakaru komersantam būtu jānosaka pienākums saglabāt datus arī par priekšapmaksas pakalpojuma galalietotāju. Papildus tam, lai sekmētu VP veiktās izmeklēšanas, ir nepieciešams noteikt, ka tiek reģistrēta informācija arī par tirdzniecības vietu, kurā tirdzniecības komersants pakalpojumu nodevis priekšapmaksas pakalpojuma galalietotājam, un attiecīgās SIM kartes numuru.
Latvijā pastāv vairāki tālruņa numuri, uz kuriem iedzīvotāji var zvanīt ārkārtas situācijās un lūgt palīdzību, t.i., 110, 112, 113, 114, 115, 67075616. Zvanot uz numuru 112, tiek reaģēts uz ugunsgrēkiem un dažādiem ar glābšanu saistītiem gadījumiem vai arī zvans tiek pāradresēts citiem dienestiem – Valsts policija, Neatliekamās medicīniskās palīdzības dienests, Valsts robežsardze, Nacionālie bruņotie spēki, Latvijas gāzes avāriju dienests, AS “Sadales tīkls”, SIA “Rīgas ūdens” u.c.
Lai uzlabotu reaģēšanas uz notikumiem savlaicīgumu un kvalitāti, nepieciešams visus zvanus par noziedzīgiem nodarījumiem, citiem likumpārkāpumiem un notikumiem, kas apdraud personu drošību vai sabiedrisko kārtību, novirzīt uz vienoto ārkārtas palīdzības izsaukuma numuru "112".
Vienlaikus numuri “01” un “02” ir zaudējuši savu aktualitāti, jo pēc sakaru operatora SIA TET datiem uz šiem numuriem zvani pēdējā gada laikā vairs netiek veikti.
Mērķa apraksts
Likumprojekta mērķis ir noteikt elektronisko sakaru komersantam pienākumu saglabāt datus par priekšapmaksas pakalpojuma galalietotāju, savukārt priekšapmaksas pakalpojuma galalietotājam pienākumu sniegt tā identifikācijas datus, lai pēc iespējas samazinātu krāpšanu skaitu, kurās tiek izmantotas SIM kartes.
Vienlaikus paredzēts noteikt, ka zvani par noziedzīgiem nodarījumiem, citiem likumpārkāpumiem un notikumiem, kas apdraud personu drošību vai sabiedrisko kārtību, tiek novirzīti uz vienoto ārkārtas palīdzības izsaukuma numuru "112".
Vienlaikus paredzēts noteikt, ka zvani par noziedzīgiem nodarījumiem, citiem likumpārkāpumiem un notikumiem, kas apdraud personu drošību vai sabiedrisko kārtību, tiek novirzīti uz vienoto ārkārtas palīdzības izsaukuma numuru "112".
Politikas jomas
Elektronisko sakaru politika
Teritorija
-
Norises laiks
07.11.2025. - 21.11.2025.
Informācija
Sabiedrības pārstāvji var līdzdarboties, iesaistoties publiskajā apspriešanā, sūtot jautājumus vai komentārus uz e-pastu - alvils.strikeris@iem.gov.lv
Fiziskās personas
Nē
Juridiskās personas
- visi uzņēmumi
- nevalstiskās organizācijas
Skaidrojums un ietekme
-
Sagatavoja
Alvils Strīķeris (IEM)
Atbildīgā persona
Dimitrijs Trofimovs (IEM)
Izsludināšanas datums
07.11.2025. 18:43
Apkopojums
Dokumenta nosaukums
Publicēts
Iesniegtie iebildumi / priekšlikumi
Iebilduma / priekšlikuma iesniedzējs
Iebilduma / priekšlikuma būtība
Iesniegts
Jānis Lelis - Biedrība "Latvijas Telekomunikāciju asociācija"
LATVIJAS TELEKOMUNIKĀCIJU ASOCIĀCIJA
TELECOMMUNICATIONS ASSOCIATION OF LATVIA
Akadēmijas laukums 1 – 702. kab., Rīga, LV – 1050, Reģ. Nr. 40008038986
Tel. + 371 29556340, info@telecom.lv
Rīgā
14.11.2025. D-818
TAP
Par likumprojekta “Grozījumi Elektronisko sakaru likumā” priekšlikumiem
Biedrība “Latvijas Telekomunikāciju asociācija” (turpmāk – LTA), ir iepazinusies ar publiskajai apspriešanai nodoto likumprojektu “Grozījumi Elektronisko sakaru likumā” (24-TA-3267). Izvērtējot tā izskatīšanas gaitu, lūdzam ņemt vērā turpmāk izklāstītos iebildumus.
Obligāta priekšapmaksas SIM karšu reģistrācija, kā to pierāda vairāku Eiropas valstu pieredze, sniedz ierobežotu praktisku efektu drošības un krāpniecības novēršanas jomā, taču vienlaikus rada papildu administratīvo slogu uzņēmējiem un risku sociāli neaizsargātām sabiedrības grupām. Līdzšinējā pieredze liecina, ka šāds risinājums bieži vien nesasniedz noteiktos mērķus, taču būtiski ietekmē sakaru pieejamību un lietotāju ērtības.
Sociālais aspekts šajā jautājumā ir kritiski nozīmīgs un prasa padziļinātu izvērtējumu Latvijas kontekstā. Priekšapmaksas SIM karte daudziem iedzīvotājiem, īpaši senioriem un maznodrošinātajiem, ir galvenais un nereti arī vienīgais pieejamais saziņas risinājums. Tā ir vienkārša un saprotama, neprasa līgumsaistības un ļauj lietotājiem kontrolēt savus izdevumus, kā arī nodrošina pamata sakaru pieejamību.
Obligātas reģistrācijas ieviešana var būtiski apgrūtināt šo procesu, jo daļa reģionālo tirdzniecības vietu, īpaši laukos, var nespēt nodrošināt nepieciešamos tehniskos risinājumus klientu reģistrācijai. Līdz ar to pastāv risks, ka daļa tirgotāju atteiksies no priekšapmaksas karšu tirdzniecības, kas savukārt varētu apdraudēt sakaru pieejamību reģionos un netieši ierobežot sakaru iespējas sociāli neaizsargātiem iedzīvotājiem. Šādas izmaiņas varētu vēl vairāk padziļināt digitālo plaisu un mazināt sabiedrības vienlīdzīgas piekļuves iespējas sakaru pakalpojumiem.
Līdzīga pieredze tika novērota arī citās Eiropas valstīs. Igaunijas Informācijas tehnoloģiju un telekomunikāciju asociācija (ITL) norādīja, ka šāds aizliegums negatīvi ietekmētu personas, kuras šīs SIM kartes izmanto leģitīmiem nolūkiem, piemēram, drošības dēļ — cilvēki, kas atrodas vardarbīgās attiecībās. ITL atsaucās arī uz Iekšējās drošības akadēmijas pētījumu, kas secināja, ka nav pierādījumu, ka obligāta SIM karšu reģistrācija būtu efektīva noziedzības vai terorisma apkarošanā. Rezultātā Igaunijas Iekšlietu ministrija atteicās no šāda aizlieguma ieviešanas (ERR News, “Tech firms lobby group: Nothing to be gained from pre-paid SIM card ban”, 2023).
Lielbritānijā līdzīgi priekšlikumi tika noraidīti jau vairākos valdības pārskatos, tostarp Home Office sagatavotajā “Communications Data Review” (2012). Kritiķi uzsvēra, ka obligāta reģistrācija nesamazina noziedzību, jo noziedznieki pāriet uz ārvalstu SIM kartēm vai interneta balss saziņu (VoIP) vai citiem vēl sarežģītākiem komunikāciju risinājumiem. Tāpat tika norādīts, ka šāds pasākums nesamērīgi ietekmētu sociāli neaizsargātās grupas — pensionārus, maznodrošinātos un imigrantus, kuri priekšapmaksas kartes izmanto praktisku un finansiālu apsvērumu dēļ, lai kontrolētu izdevumus, izvairītos no līgumsaistībām un nodrošinātu vienkāršu piekļuvi sakariem (Privacy International, “Mandatory SIM Registration in the UK Debate”, 2015).
Rumānijā Konstitucionālā tiesa divas reizes — 2014. un 2020. gadā — atzina par nekonstitucionāliem likumprojektus, kas paredzēja obligātu SIM karšu reģistrāciju. Tiesa uzsvēra, ka valdība nespēja pierādīt pasākuma samērīgumu un ka šāds regulējums nepamatoti ierobežo personas tiesības uz privātumu un komunikācijas brīvību. Tā arī norādīja, ka šāds pienākums varētu radīt nesamērīgu slogu sabiedrības grupām ar ierobežotu piekļuvi identifikācijas līdzekļiem, īpaši lauku reģionos, maznodrošinātajiem vai imigrantiem (EDRi, “Romania: Mandatory SIM registration declared unconstitutional, again”, 2020; Liberties.eu, 2014).
Kopumā citu valstu pieredze apliecina, ka obligāta priekšapmaksas SIM karšu reģistrācija nerisina noziedzības problēmas, bet rada papildu riskus sociālajai līdzdalībai un sakaru pieejamībai. Latvijā šie aspekti ir īpaši būtiski, jo priekšapmaksas karšu lietotāju profils bieži pārklājas ar sociāli ievainojamākajām grupām. Tādēļ jebkuri lēmumi šajā jomā ir jāpieņem, balstoties uz rūpīgu sabiedrības interešu analīzi.
Komunikācijā ar Latvijas ekspertiem secināts, ka viņu viedoklis atbilst iepriekš minēto valstu nostājai. Šobrīd SIM karšu reģistrācija nav lietderīga un nesasniegs cerēto efektivitāti noziedzības mazināšanā. Turklāt pastāv risks, ka priekšapmaksas karšu reģistrācija ne tikai būtu negatīva ietekme, bet arī apgrūtinātu noziedzīgu nodarījumu izmeklēšanu un mazinātu iespējas identificēt vainīgās personas.
Elektronisko sakaru operatori jau šobrīd īsteno pasākumus, kas nodrošina priekšapmaksas karšu drošību un caurskatāmību bez obligātas reģistrācijas. Tostarp ir noteikts aizliegums aktivizēt priekšapmaksas karšu pirmreizējo reģistrāciju ārpus Latvijas, mazinot risku, ka Latvijas SIM kartes tiek izplatītas un izmantotas ārvalstīs. Papildus tiek uzturētas krāpniecības monitoringa sistēmas un nodrošināta regulāra datu apmaiņa ar tiesībsargājošām iestādēm.
Ja nepieciešams nodrošināt SIM karšu aprites izsekojamību līdz pārdošanas brīdim, to iespējams panākt, pilnveidojot preču aprites procesus. Šādu pilnveidojumu ieviešanai nav nepieciešams noteikt obligātu SIM karšu reģistrāciju.
Iespējams priekšapmaksas karšu reģistrācijas iniciatīvu būtu lietderīgāk organizēt Eiropas Savienības regulējuma līmenī, kas novērstu dalībvalstu dažādo prakšu negatīvo ietekmi. Vienlaicīgi visaptveroša Eiropas Savienības līmeņa diskusija sniegtu padziļinātu analīzi par priekšapmaksas karšu reģistrācijas ietekmi uz sociālajiem, mobilo elektronisko sakaru pieejamības, noziedzības apkarošanas un citiem būtiskiem aspektiem.
Ņemot vērā iepriekš minēto, LTA uzskata, ka priekšapmaksas karšu reģistrācijas ieviešana šobrīd nav lietderīga. Aicinām atteikties no šīs prasības noteikšanas un neiekļaut priekšapmaksas SIM karšu reģistrāciju Elektronisko sakaru likumā.
LTA ekspertu vārdā,
Izpilddirektors
TELECOMMUNICATIONS ASSOCIATION OF LATVIA
Akadēmijas laukums 1 – 702. kab., Rīga, LV – 1050, Reģ. Nr. 40008038986
Tel. + 371 29556340, info@telecom.lv
Rīgā
14.11.2025. D-818
TAP
Par likumprojekta “Grozījumi Elektronisko sakaru likumā” priekšlikumiem
Biedrība “Latvijas Telekomunikāciju asociācija” (turpmāk – LTA), ir iepazinusies ar publiskajai apspriešanai nodoto likumprojektu “Grozījumi Elektronisko sakaru likumā” (24-TA-3267). Izvērtējot tā izskatīšanas gaitu, lūdzam ņemt vērā turpmāk izklāstītos iebildumus.
Obligāta priekšapmaksas SIM karšu reģistrācija, kā to pierāda vairāku Eiropas valstu pieredze, sniedz ierobežotu praktisku efektu drošības un krāpniecības novēršanas jomā, taču vienlaikus rada papildu administratīvo slogu uzņēmējiem un risku sociāli neaizsargātām sabiedrības grupām. Līdzšinējā pieredze liecina, ka šāds risinājums bieži vien nesasniedz noteiktos mērķus, taču būtiski ietekmē sakaru pieejamību un lietotāju ērtības.
Sociālais aspekts šajā jautājumā ir kritiski nozīmīgs un prasa padziļinātu izvērtējumu Latvijas kontekstā. Priekšapmaksas SIM karte daudziem iedzīvotājiem, īpaši senioriem un maznodrošinātajiem, ir galvenais un nereti arī vienīgais pieejamais saziņas risinājums. Tā ir vienkārša un saprotama, neprasa līgumsaistības un ļauj lietotājiem kontrolēt savus izdevumus, kā arī nodrošina pamata sakaru pieejamību.
Obligātas reģistrācijas ieviešana var būtiski apgrūtināt šo procesu, jo daļa reģionālo tirdzniecības vietu, īpaši laukos, var nespēt nodrošināt nepieciešamos tehniskos risinājumus klientu reģistrācijai. Līdz ar to pastāv risks, ka daļa tirgotāju atteiksies no priekšapmaksas karšu tirdzniecības, kas savukārt varētu apdraudēt sakaru pieejamību reģionos un netieši ierobežot sakaru iespējas sociāli neaizsargātiem iedzīvotājiem. Šādas izmaiņas varētu vēl vairāk padziļināt digitālo plaisu un mazināt sabiedrības vienlīdzīgas piekļuves iespējas sakaru pakalpojumiem.
Līdzīga pieredze tika novērota arī citās Eiropas valstīs. Igaunijas Informācijas tehnoloģiju un telekomunikāciju asociācija (ITL) norādīja, ka šāds aizliegums negatīvi ietekmētu personas, kuras šīs SIM kartes izmanto leģitīmiem nolūkiem, piemēram, drošības dēļ — cilvēki, kas atrodas vardarbīgās attiecībās. ITL atsaucās arī uz Iekšējās drošības akadēmijas pētījumu, kas secināja, ka nav pierādījumu, ka obligāta SIM karšu reģistrācija būtu efektīva noziedzības vai terorisma apkarošanā. Rezultātā Igaunijas Iekšlietu ministrija atteicās no šāda aizlieguma ieviešanas (ERR News, “Tech firms lobby group: Nothing to be gained from pre-paid SIM card ban”, 2023).
Lielbritānijā līdzīgi priekšlikumi tika noraidīti jau vairākos valdības pārskatos, tostarp Home Office sagatavotajā “Communications Data Review” (2012). Kritiķi uzsvēra, ka obligāta reģistrācija nesamazina noziedzību, jo noziedznieki pāriet uz ārvalstu SIM kartēm vai interneta balss saziņu (VoIP) vai citiem vēl sarežģītākiem komunikāciju risinājumiem. Tāpat tika norādīts, ka šāds pasākums nesamērīgi ietekmētu sociāli neaizsargātās grupas — pensionārus, maznodrošinātos un imigrantus, kuri priekšapmaksas kartes izmanto praktisku un finansiālu apsvērumu dēļ, lai kontrolētu izdevumus, izvairītos no līgumsaistībām un nodrošinātu vienkāršu piekļuvi sakariem (Privacy International, “Mandatory SIM Registration in the UK Debate”, 2015).
Rumānijā Konstitucionālā tiesa divas reizes — 2014. un 2020. gadā — atzina par nekonstitucionāliem likumprojektus, kas paredzēja obligātu SIM karšu reģistrāciju. Tiesa uzsvēra, ka valdība nespēja pierādīt pasākuma samērīgumu un ka šāds regulējums nepamatoti ierobežo personas tiesības uz privātumu un komunikācijas brīvību. Tā arī norādīja, ka šāds pienākums varētu radīt nesamērīgu slogu sabiedrības grupām ar ierobežotu piekļuvi identifikācijas līdzekļiem, īpaši lauku reģionos, maznodrošinātajiem vai imigrantiem (EDRi, “Romania: Mandatory SIM registration declared unconstitutional, again”, 2020; Liberties.eu, 2014).
Kopumā citu valstu pieredze apliecina, ka obligāta priekšapmaksas SIM karšu reģistrācija nerisina noziedzības problēmas, bet rada papildu riskus sociālajai līdzdalībai un sakaru pieejamībai. Latvijā šie aspekti ir īpaši būtiski, jo priekšapmaksas karšu lietotāju profils bieži pārklājas ar sociāli ievainojamākajām grupām. Tādēļ jebkuri lēmumi šajā jomā ir jāpieņem, balstoties uz rūpīgu sabiedrības interešu analīzi.
Komunikācijā ar Latvijas ekspertiem secināts, ka viņu viedoklis atbilst iepriekš minēto valstu nostājai. Šobrīd SIM karšu reģistrācija nav lietderīga un nesasniegs cerēto efektivitāti noziedzības mazināšanā. Turklāt pastāv risks, ka priekšapmaksas karšu reģistrācija ne tikai būtu negatīva ietekme, bet arī apgrūtinātu noziedzīgu nodarījumu izmeklēšanu un mazinātu iespējas identificēt vainīgās personas.
Elektronisko sakaru operatori jau šobrīd īsteno pasākumus, kas nodrošina priekšapmaksas karšu drošību un caurskatāmību bez obligātas reģistrācijas. Tostarp ir noteikts aizliegums aktivizēt priekšapmaksas karšu pirmreizējo reģistrāciju ārpus Latvijas, mazinot risku, ka Latvijas SIM kartes tiek izplatītas un izmantotas ārvalstīs. Papildus tiek uzturētas krāpniecības monitoringa sistēmas un nodrošināta regulāra datu apmaiņa ar tiesībsargājošām iestādēm.
Ja nepieciešams nodrošināt SIM karšu aprites izsekojamību līdz pārdošanas brīdim, to iespējams panākt, pilnveidojot preču aprites procesus. Šādu pilnveidojumu ieviešanai nav nepieciešams noteikt obligātu SIM karšu reģistrāciju.
Iespējams priekšapmaksas karšu reģistrācijas iniciatīvu būtu lietderīgāk organizēt Eiropas Savienības regulējuma līmenī, kas novērstu dalībvalstu dažādo prakšu negatīvo ietekmi. Vienlaicīgi visaptveroša Eiropas Savienības līmeņa diskusija sniegtu padziļinātu analīzi par priekšapmaksas karšu reģistrācijas ietekmi uz sociālajiem, mobilo elektronisko sakaru pieejamības, noziedzības apkarošanas un citiem būtiskiem aspektiem.
Ņemot vērā iepriekš minēto, LTA uzskata, ka priekšapmaksas karšu reģistrācijas ieviešana šobrīd nav lietderīga. Aicinām atteikties no šīs prasības noteikšanas un neiekļaut priekšapmaksas SIM karšu reģistrāciju Elektronisko sakaru likumā.
LTA ekspertu vārdā,
Izpilddirektors
14.11.2025. 12:05
Latvijas Darba devēju konfederācija
Latvijas Darba devēju konfederācija (turpmāk - LDDK) ir iepazinusies ar Iekšlietu ministrijas (turpmāk arī IeM) sagatavoto likumprojektu “Grozījumi Elektronisko sakaru likumā” (turpmāk – Likumprojekts) un izsaka šādus iebildumus:
LDDK iebilst pret Likumprojektu kopumā.
Pamatojums:
1. Likumprojekta pieņemšana un visu galalietotāju datu reģistrācija nepalīdzēs nodrošināt Likumprojekta anotācijā identificēto problēmu novēršanu un labuma nodrošināšanu sabiedrībai. Tieši pretēji – iedzīvotājiem samazināsies elektronisko sakaru pakalpojumu pieejamība, savukārt likumpārkāpēji izmantos plaši pieejamos alternatīvos kanālus, kas nodrošina augstu anonimitāti.
2. Nav veikti aprēķini par Likumprojekta ietekmi uz administratīvo izmaksu izmaiņām juridiskām personām naudas un laika izteiksmē un sniegti to skaidrojumi.
2.1. Likumprojekts paredz būtiski mainīt priekšapmaksas SIM karšu tirdzniecības procesu. Šobrīd priekšapmaksas SIM kartes iespējams iegādāties lielākajā daļā mazumtirdzniecības vietu, tai skaitā reģionos, kuros nav specializētu mobilo sakaru operatoru klientu apkalpošanas centru. Reģistrācijas pienākums gulsies uz šo mazumtirdzniecības vietu darbiniekiem, prasot ievērojamas investīcijas, laiku un cilvēkresursus, lai nodrošinātu Likumprojektā paredzēto prasību izpildi, vienlaikus ievērojot Vispārīgās datu aizsardzības regulas noteikumus.
2.2. Līdz ar to ir pamatoti uzskatāms, ka daļa, īpaši maziem un vidējiem komersantiem piederošo, mazumtirdzniecības vietu nespēs šīs prasības izpildīt un atteiksies no SIM karšu tirdzniecības vispār, tādējādi būtiski samazinot elektronisko sakaru pakalpojumu pieejamību iedzīvotājiem (īpaši, sociāli mazaizsargātajām grupām, tūristiem, iedzīvotājiem mazāk apdzīvotās teritorijās, lauku reģionos).
3. Ar Likumprojektu paredzēts papildināt Elektronisko sakaru likuma 19.pantu, nosakot elektronisko sakaru komersanta tiesības un pienākumu pieprasīt priekšapmaksas pakalpojuma galalietotāja identifikācijas datus un tos saglabāt, taču priekšapmaksas pakalpojums nenozīmē tikai priekšapmaksas SIM karti. Likumprojekta redakcijā šādas tiesības un pienākumi būtu attiecināmi arī uz lietotājiem, kas izmanto tādus citus elektronisko sakaru priekšapmaksas pakalpojumus, kas nemaz nevar tikt izmantoti krāpniecības darbībām (piemēram televīzijas programmu izplatīšanas un cita satura izplatīšanas elektronisko sakaru pakalpojumu lietotājiem).
LDDK iebilst pret Likumprojektu kopumā.
Pamatojums:
1. Likumprojekta pieņemšana un visu galalietotāju datu reģistrācija nepalīdzēs nodrošināt Likumprojekta anotācijā identificēto problēmu novēršanu un labuma nodrošināšanu sabiedrībai. Tieši pretēji – iedzīvotājiem samazināsies elektronisko sakaru pakalpojumu pieejamība, savukārt likumpārkāpēji izmantos plaši pieejamos alternatīvos kanālus, kas nodrošina augstu anonimitāti.
2. Nav veikti aprēķini par Likumprojekta ietekmi uz administratīvo izmaksu izmaiņām juridiskām personām naudas un laika izteiksmē un sniegti to skaidrojumi.
2.1. Likumprojekts paredz būtiski mainīt priekšapmaksas SIM karšu tirdzniecības procesu. Šobrīd priekšapmaksas SIM kartes iespējams iegādāties lielākajā daļā mazumtirdzniecības vietu, tai skaitā reģionos, kuros nav specializētu mobilo sakaru operatoru klientu apkalpošanas centru. Reģistrācijas pienākums gulsies uz šo mazumtirdzniecības vietu darbiniekiem, prasot ievērojamas investīcijas, laiku un cilvēkresursus, lai nodrošinātu Likumprojektā paredzēto prasību izpildi, vienlaikus ievērojot Vispārīgās datu aizsardzības regulas noteikumus.
2.2. Līdz ar to ir pamatoti uzskatāms, ka daļa, īpaši maziem un vidējiem komersantiem piederošo, mazumtirdzniecības vietu nespēs šīs prasības izpildīt un atteiksies no SIM karšu tirdzniecības vispār, tādējādi būtiski samazinot elektronisko sakaru pakalpojumu pieejamību iedzīvotājiem (īpaši, sociāli mazaizsargātajām grupām, tūristiem, iedzīvotājiem mazāk apdzīvotās teritorijās, lauku reģionos).
3. Ar Likumprojektu paredzēts papildināt Elektronisko sakaru likuma 19.pantu, nosakot elektronisko sakaru komersanta tiesības un pienākumu pieprasīt priekšapmaksas pakalpojuma galalietotāja identifikācijas datus un tos saglabāt, taču priekšapmaksas pakalpojums nenozīmē tikai priekšapmaksas SIM karti. Likumprojekta redakcijā šādas tiesības un pienākumi būtu attiecināmi arī uz lietotājiem, kas izmanto tādus citus elektronisko sakaru priekšapmaksas pakalpojumus, kas nemaz nevar tikt izmantoti krāpniecības darbībām (piemēram televīzijas programmu izplatīšanas un cita satura izplatīšanas elektronisko sakaru pakalpojumu lietotājiem).
21.11.2025. 09:45
Atlasīti 2 ieraksti.
Ierakstu skaits lapā25