Projekta ID/ Uzdevuma numurs
Tiesību akta/ diskusiju dokumenta nosaukums
Vēja elektrostaciju maksājumu kārtība vietējās kopienas attīstībai
Līdzdalības veids
Publiskā apspriešana
Sākotnēji identificētās problēmas apraksts
Pašvaldības, kurās ir vēja elektrostacijas ieceres, un to iedzīvotāji ir noskaņoti skeptiski attiecībā uz vēja elektrostaciju novietojumu netālu no viņiem piederošajiem īpašumiem.
Mērķa apraksts
Noteikumu projekta mērķis ir veicināt reģionālo attīstību, pašvaldību un kopienas interesi atjaunojamo energoresursu attīstībā.
Politikas jomas
Enerģētika
Teritorija
Latvijas Republikas teritorija, iekšējie jūras ūdeņi, teritoriālā jūra vai ekskluzīvā ekonomiskā zona
Norises laiks
13.05.2024. - 27.05.2024.
Informācija
Lūgums sniegt atzinumu par noteikumu projektu
Fiziskās personas
JāSkaidrojums un ietekme
VIsas personas, kuru nekustamais īpašums atrodas noteikumu projektā noteiktajā attālumā no vēja elektrostacijas
Juridiskās personas
JāSkaidrojums un ietekme
Pašvaldības, kuru administratīvā teritorija atrodas noteikumu projektā noteiktajā attālumā no vēja elektrostacijas.
Sagatavoja
Ilāna Garbere-Bule (KEM)
Atbildīgā persona
Līga Kurevska (KEM)
Izsludināšanas datums
13.05.2024. 17:15
Iesniegtie iebildumi / priekšlikumi
Iebilduma / priekšlikuma iesniedzējs
Iebilduma / priekšlikuma būtība
Iesniegts
Fiziska persona
Lūdzu izskatīt arī citu nozaru ietekmi uz iedzīvotājiem un kompensāciju pēc līdzīgiem principiem. Ar vieniem MK noteikumie tiktu panākts lielāks ieguvums sabiedrībai.
21.05.2024. 13:39
Katrīna Duka-Gulbe - Vēja enerģijas asociācija
Vēja enerģijas asociācija (turpmāk – VEA) ir iepazinusies ar noteikumu projektu “Vēja elektrostaciju maksājumu kārtība vietējās kopienas attīstībai” (turpmāk - Noteikumu projekts) un atzinīgi novērtē Klimata un enerģētikas ministrijas (turpmāk – KEM) iniciatīvu sakārtot jautājumu par pašvaldību un vietējo iedzīvotāju tiešajiem ieguvumiem no vēja parkiem. Vienlaicīgi VEA izsaka šādus komentārus:
Maksājuma saņēmējam ir jābūt vēja elektrostacijas tuvumā esošajai kopienai
Noteikumu projekta 11. punkts paredz, ka mājsaimniecībai noteiktā maksājuma kopienai saņēmējs ir fiziska persona, kurai zemesgrāmatā ir nostiprinātas īpašuma tiesības uz dzīvokļa īpašumu, dzīvojamo māju vai tās daļu, kas nodota ekspluatācijā pirms vēja elektrostacijas nodošanas ekspluatācijā un kurā netiek veikta saimnieciskā darbība. Secināms, ka punkts norādītajā redakcijā ir pretrunā Noteikumu projekta mērķim veicināt pašvaldību un vietējo iedzīvotāju interesi atjaunojamo energoresursu attīstībā, jo maksājumus daļā gadījumu saņemtu mājsaimniecības īpašnieks, kas faktiski nemaz var nebūt pašvaldības teritorijas iedzīvotājs un tā intereses pēc būtības ar vēja elektrostacijas projektu var netikt skartas. Proti, vēja parks nevar radīt diskomfortu ēkai, kura faktiski nav apdzīvota. Attiecīgi lūdzam grozīt Noteikumu projektā iekļauto maksājuma saņēmēja definīciju, papildus iekļaujot nosacījumu, ka maksājuma saņēmējam jābūt deklarējušam dzīvesvietu attiecīgajā īpašumā. Pašreiz tas ir vienīgais veids, kā būtu iespējams nodrošināt maksājumu veikšanu Noteikumu projektā noteiktajiem adresātiem – vietējai kopienai, kas faktiski uzturas tiešā vēja elektrostacijas tuvumā.
Maksājumu saņēmēju dzīvojamām mājām jābūt nodotām ekspluatācijā līdz būvatļaujas saņemšanai vēja elektrostacijas izbūvei
Nepieciešams novērst gadījumus, kad vēja parka attīstītājam rodas iepriekš neparedzētas papildu izmaksas, jo fiziska persona, nostiprinājusi īpašuma tiesības uz dzīvojamo māju vēja parka būvniecības fāzē. Lietderīgāk būtu noteikt, ka maksājums pienākas tām personām, kuras īpašuma tiesības nostiprinātas līdz vēja elektrostacijas būvatļaujas izsniegšanai, nevis līdz tās nodošanai ekspluatācijā, kā ir paredzēts pašreizējā Noteikumu redakcijā.
Ievērojot minēto, lūdzam izvērtēt iespēju Noteikumu 11.punktu izteikt šādā redakcijā:
“11. Mājsaimniecībai noteiktā maksājuma kopienai saņēmējs ir fiziska persona, kurai zemesgrāmatā ir nostiprinātas īpašuma tiesības uz dzīvokļa īpašumu, dzīvojamo māju vai tās daļu, kas nodota ekspluatācijā pirms vēja elektrostacijas būvatļaujas saņemšanas, kurā netiek veikta saimnieciskā darbība un kurā ir deklarēta tās dzīvesvieta.”
Par maksājumu daļas ieskaitīšanu pašvaldības budžetā un izlietošanu Noteikumu projekta 18.punktā noteiktajiem mērķiem
Lai veicinātu vēja elektrostacijas tiešā tuvumā izvietoto mājsaimniecību vislielāko ieguvumu no paredzēto maksājumu ieviešanas, būtu jānodrošina iespējami šādām mājsaimniecībām pietuvināta naudas līdzekļu izlietošana. Noteikumu projekts tomēr paredz iespēju pašvaldībai nododamā maksājuma daļu izmantot visā pašvaldības teritorijā, kas nozīmētu kopējā budžeta papildināšanu, bet ne pārskatāmu ieguvumu tieši vistuvāk esošajiem iedzīvotājiem.
Ievērojot minēto, lūdzam Noteikumu 18.punktā precizēt, ka pašvaldības budžetā ieskaitītā maksājumu daļa izlietojama nevis visā pašvaldības teritorijā, bet gan administrējošās pašvaldības teritorijas daļā, attiecīgajā pagastā vai noteiktā attālumā no vēja elektrostacijas robežām. Minētais nepieciešams, jo pašvaldību teritorija atsevišķos gadījumos ir tik liela, ka, piemēram, pašvaldības ceļa atjaunošana noteiktā posmā nekādi neietekmētu un neuzlabotu iedzīvotājiem nepieciešamo infrastruktūru tajā pašvaldības teritorijas daļā, kur vēja elektrostacija faktiski atrodas. Tādā gadījumā vietējo iedzīvotāju ieguvums no šiem maksājumiem pašvaldībai kļūst nosacīts, kas neatbilst Noteikumu projekta mērķim.
Par pievienotās vērtības nodokļa piemērošanu maksājumiem
PVN piemērošanas kārtību nosaka atkarībā no darījuma ekonomiskā satura un būtības. Pievienotās vērtības nodoklis netiek piemērots līgumsodiem, drošības naudai, rokasnaudai, biedru naudai, apdrošināšanas sabiedrību izmaksātajai atlīdzībai par apdrošināšanas gadījumu, pasākumu dalības maksai un izdevumu kompensāciju maksai, kas nav atlīdzība par preču piegādi vai pakalpojumu sniegšanu PVN nepiemēro. Tā kā uzskaitītie darījumi pēc to ekonomiskās būtības nav uzskatāmi par preču piegādi vai pakalpojumu sniegšanu par atlīdzību, uz tiem Pievienotās vērtības nodokļa likuma normas nav attiecināmas. Savukārt, ja pēc savas ekonomiskās būtības vēja elektrostaciju maksājumi tiks uzskatīti par pakalpojumu, pievienotās vērtības nodoklis tiks piemērots.
Ievērojot norādīto, lūdzam skaidrot Noteikumu projekta 5. punktā minēto maksājuma kopienai apmēru, jo nav saprotams, vai ir plānots piemērot pievienotās vērtības nodokli un kādiem mērķiem iekļauts precizējums “bez pievienotās vērtības nodokļa”.
Pateicībā par ciešo sadarbību,
Ar cieņu
VEA valdes loceklis Toms Nāburgs
Maksājuma saņēmējam ir jābūt vēja elektrostacijas tuvumā esošajai kopienai
Noteikumu projekta 11. punkts paredz, ka mājsaimniecībai noteiktā maksājuma kopienai saņēmējs ir fiziska persona, kurai zemesgrāmatā ir nostiprinātas īpašuma tiesības uz dzīvokļa īpašumu, dzīvojamo māju vai tās daļu, kas nodota ekspluatācijā pirms vēja elektrostacijas nodošanas ekspluatācijā un kurā netiek veikta saimnieciskā darbība. Secināms, ka punkts norādītajā redakcijā ir pretrunā Noteikumu projekta mērķim veicināt pašvaldību un vietējo iedzīvotāju interesi atjaunojamo energoresursu attīstībā, jo maksājumus daļā gadījumu saņemtu mājsaimniecības īpašnieks, kas faktiski nemaz var nebūt pašvaldības teritorijas iedzīvotājs un tā intereses pēc būtības ar vēja elektrostacijas projektu var netikt skartas. Proti, vēja parks nevar radīt diskomfortu ēkai, kura faktiski nav apdzīvota. Attiecīgi lūdzam grozīt Noteikumu projektā iekļauto maksājuma saņēmēja definīciju, papildus iekļaujot nosacījumu, ka maksājuma saņēmējam jābūt deklarējušam dzīvesvietu attiecīgajā īpašumā. Pašreiz tas ir vienīgais veids, kā būtu iespējams nodrošināt maksājumu veikšanu Noteikumu projektā noteiktajiem adresātiem – vietējai kopienai, kas faktiski uzturas tiešā vēja elektrostacijas tuvumā.
Maksājumu saņēmēju dzīvojamām mājām jābūt nodotām ekspluatācijā līdz būvatļaujas saņemšanai vēja elektrostacijas izbūvei
Nepieciešams novērst gadījumus, kad vēja parka attīstītājam rodas iepriekš neparedzētas papildu izmaksas, jo fiziska persona, nostiprinājusi īpašuma tiesības uz dzīvojamo māju vēja parka būvniecības fāzē. Lietderīgāk būtu noteikt, ka maksājums pienākas tām personām, kuras īpašuma tiesības nostiprinātas līdz vēja elektrostacijas būvatļaujas izsniegšanai, nevis līdz tās nodošanai ekspluatācijā, kā ir paredzēts pašreizējā Noteikumu redakcijā.
Ievērojot minēto, lūdzam izvērtēt iespēju Noteikumu 11.punktu izteikt šādā redakcijā:
“11. Mājsaimniecībai noteiktā maksājuma kopienai saņēmējs ir fiziska persona, kurai zemesgrāmatā ir nostiprinātas īpašuma tiesības uz dzīvokļa īpašumu, dzīvojamo māju vai tās daļu, kas nodota ekspluatācijā pirms vēja elektrostacijas būvatļaujas saņemšanas, kurā netiek veikta saimnieciskā darbība un kurā ir deklarēta tās dzīvesvieta.”
Par maksājumu daļas ieskaitīšanu pašvaldības budžetā un izlietošanu Noteikumu projekta 18.punktā noteiktajiem mērķiem
Lai veicinātu vēja elektrostacijas tiešā tuvumā izvietoto mājsaimniecību vislielāko ieguvumu no paredzēto maksājumu ieviešanas, būtu jānodrošina iespējami šādām mājsaimniecībām pietuvināta naudas līdzekļu izlietošana. Noteikumu projekts tomēr paredz iespēju pašvaldībai nododamā maksājuma daļu izmantot visā pašvaldības teritorijā, kas nozīmētu kopējā budžeta papildināšanu, bet ne pārskatāmu ieguvumu tieši vistuvāk esošajiem iedzīvotājiem.
Ievērojot minēto, lūdzam Noteikumu 18.punktā precizēt, ka pašvaldības budžetā ieskaitītā maksājumu daļa izlietojama nevis visā pašvaldības teritorijā, bet gan administrējošās pašvaldības teritorijas daļā, attiecīgajā pagastā vai noteiktā attālumā no vēja elektrostacijas robežām. Minētais nepieciešams, jo pašvaldību teritorija atsevišķos gadījumos ir tik liela, ka, piemēram, pašvaldības ceļa atjaunošana noteiktā posmā nekādi neietekmētu un neuzlabotu iedzīvotājiem nepieciešamo infrastruktūru tajā pašvaldības teritorijas daļā, kur vēja elektrostacija faktiski atrodas. Tādā gadījumā vietējo iedzīvotāju ieguvums no šiem maksājumiem pašvaldībai kļūst nosacīts, kas neatbilst Noteikumu projekta mērķim.
Par pievienotās vērtības nodokļa piemērošanu maksājumiem
PVN piemērošanas kārtību nosaka atkarībā no darījuma ekonomiskā satura un būtības. Pievienotās vērtības nodoklis netiek piemērots līgumsodiem, drošības naudai, rokasnaudai, biedru naudai, apdrošināšanas sabiedrību izmaksātajai atlīdzībai par apdrošināšanas gadījumu, pasākumu dalības maksai un izdevumu kompensāciju maksai, kas nav atlīdzība par preču piegādi vai pakalpojumu sniegšanu PVN nepiemēro. Tā kā uzskaitītie darījumi pēc to ekonomiskās būtības nav uzskatāmi par preču piegādi vai pakalpojumu sniegšanu par atlīdzību, uz tiem Pievienotās vērtības nodokļa likuma normas nav attiecināmas. Savukārt, ja pēc savas ekonomiskās būtības vēja elektrostaciju maksājumi tiks uzskatīti par pakalpojumu, pievienotās vērtības nodoklis tiks piemērots.
Ievērojot norādīto, lūdzam skaidrot Noteikumu projekta 5. punktā minēto maksājuma kopienai apmēru, jo nav saprotams, vai ir plānots piemērot pievienotās vērtības nodokli un kādiem mērķiem iekļauts precizējums “bez pievienotās vērtības nodokļa”.
Pateicībā par ciešo sadarbību,
Ar cieņu
VEA valdes loceklis Toms Nāburgs
27.05.2024. 17:41
Krista Pētersone - Biedrība "Zaļā brīvība"
Ieteikums precizēt pašvaldību ienākumu izmantošanas mērķus, atsevišķi izdalot 18.2. punktā minētos teritorijas labiekārtošanas un uzturēšanas pasākumus no dabas aizsardzības pasākumiem. Publisko teritoriju labiekārtošanas un uzturēšanas mērķi saturiski iespējams apvienot vienā punktā ar ceļu infrastruktūru (18.3.punkts). Ieteikums papildināt ar mērķi “dabas aizsardzībai – dzīvotņu ekoloģiskā stāvokļa uzlabošanai, ainavu ekoloģiskās fragmentācijas mazināšanai, kā arī putnu, sikspārņu un citu dzīvnieku populāciju uzturēšanai”.
Viens no galvenajiem vēja parku ilgtspējas kritērijiem ir t.s. “dabai labvēlīgu” jeb “nature-positive” pasākumu īstenošana projekta izbūves un darbības laikā. Papildus ietekmi mazinošiem pasākumiem ir nepieciešami arī kompensējoši pasākumi dzīvotņu ekoloģiskā stāvokļa uzlabošanai. Konkrētāk, maksājumi būtu paredzami arī dzīvnieku dzīvojamās vides kvalitātes mērķiem. Ja dabas aizsardzībai un kompensējošiem pasākumiem vēja parku ietekmes zonās tiek paredzēts cits finansējuma avots, lūgums to norādīt noteikumu projekta anotācijā.
Viens no galvenajiem vēja parku ilgtspējas kritērijiem ir t.s. “dabai labvēlīgu” jeb “nature-positive” pasākumu īstenošana projekta izbūves un darbības laikā. Papildus ietekmi mazinošiem pasākumiem ir nepieciešami arī kompensējoši pasākumi dzīvotņu ekoloģiskā stāvokļa uzlabošanai. Konkrētāk, maksājumi būtu paredzami arī dzīvnieku dzīvojamās vides kvalitātes mērķiem. Ja dabas aizsardzībai un kompensējošiem pasākumiem vēja parku ietekmes zonās tiek paredzēts cits finansējuma avots, lūgums to norādīt noteikumu projekta anotācijā.
27.05.2024. 18:47
Privātpersona, zemes īpašnieks Grobiņas vēja parka teritorijā
1. Lūdzu ņemt vērā, ka tagad ir izveidoti plaši novadi, piemēram, Dienvidkurzemes novads. Tāpēc naudai, kas ienāks pašvaldības budžetā par vēja turbinām (VES) un esošo turbīnu jaudu palielināšanu, pašvaldības procenti būtu jāizlieto tieši tajā pagastā/pagastos, kuru teritorijā vēja parks atrodas. Citādi šie noteikumi nesasniegs mērķi.
2. Ja kopienas maksājumu saņem tikai iedzīvotāji, kuri ir dzīvokļa vai dzīvojamās mājas/mājas daļas īpašnieki (zemesgrāmatā reģistrētas īpašuma tiesības), pie tam mājokļa īpašums ir nodots ekspluatācijā, tad no vietējās kopienas ir izslēgti zemes īpašnieki, kuriem māju viņa īpašumā pašreiz nav, kuru zemes īpašumā ir agrāko māju pamati un varētu būvēties, vai kuri jau ir uzsākuši mājas būvniecību, kas pēc būvatļaujas saņemšanas var turpināties vismaz 8 gadus.
Iesaku paredzēt kopienas maksājumu zemes īpašniekiem, kuru īpašums atrodas noteiktajā attālumā un kuru īpašuma tiesības ir nostiprinātas pirms vēja stacijas būvatļaujas saņemšanas.
Pēc Civillikuma, ja pareizi saprotu, māja un zeme ir saistīti/neatdalāmi lielumi.
Zemes īpašnieku kā vietējās kopienas nozīmīgas daļas interešu ievērošana ir nepieciešama, lai šie noteikumi sasniegtu savu mērķi.
2. Ja kopienas maksājumu saņem tikai iedzīvotāji, kuri ir dzīvokļa vai dzīvojamās mājas/mājas daļas īpašnieki (zemesgrāmatā reģistrētas īpašuma tiesības), pie tam mājokļa īpašums ir nodots ekspluatācijā, tad no vietējās kopienas ir izslēgti zemes īpašnieki, kuriem māju viņa īpašumā pašreiz nav, kuru zemes īpašumā ir agrāko māju pamati un varētu būvēties, vai kuri jau ir uzsākuši mājas būvniecību, kas pēc būvatļaujas saņemšanas var turpināties vismaz 8 gadus.
Iesaku paredzēt kopienas maksājumu zemes īpašniekiem, kuru īpašums atrodas noteiktajā attālumā un kuru īpašuma tiesības ir nostiprinātas pirms vēja stacijas būvatļaujas saņemšanas.
Pēc Civillikuma, ja pareizi saprotu, māja un zeme ir saistīti/neatdalāmi lielumi.
Zemes īpašnieku kā vietējās kopienas nozīmīgas daļas interešu ievērošana ir nepieciešama, lai šie noteikumi sasniegtu savu mērķi.
27.05.2024. 19:39
Roberts Alhimionoks - Ārvalstu investoru padome Latvijā
Ārvalstu investoru padome Latvijā (turpmāk – FICIL) ir iepazinusies ar noteikumu projektu, kas nosaka vēja elektrostaciju maksājumu kārtību vietējās kopienas attīstībai (turpmāk – Noteikumu projekts) (24-TA-1019). FICIL nevēlas komentēt par Noteikumu projekta būtību. Uzskatām, ka šāds projekts ir jāizstrādā ciešā sadarbībā starp nozari un pašvaldībām, ņemot vērā arī citu valstu pieredzi. Neskatoties uz to, vēlamies vērst uzmanību uz vairākiem priekšlikumiem.
Pirmkārt, 11. pants definē kompensējošā maksājuma saņēmēju, “mājsaimniecībai noteiktā maksājuma kopienai saņēmējs ir fiziska persona, kurai zemesgrāmatā ir nostiprinātas īpašuma tiesības uz dzīvokļa īpašumu, dzīvojamo māju vai tās daļu, kas nodota ekspluatācijā pirms vēja elektrostacijas nodošanas ekspluatācijā un kurā netiek veikta saimnieciskā darbība.” Pants paredz, ka fiziskā persona, kura saņems kompensējošo maksājumu par tās mājokļa atrašanos noteiktā distancē no vēja parka nevarēs saņemt šo maksājumu, ja tās īpašumā tiks veikta saimnieciskā darbībā. No vienas FICIL ir saprotams paredzētais ierobežojums, bet no otras puses, liela daļa cilvēku ir pašnodarbinātie, kas veic saimniecisko darbību (kā pašnodarbināta persona) sev piederošā īpašumā. Lasot 11.pantu nav skaidrs, vai arī šie cilvēki varēs saņemt kompensējošo maksāju. FICIL aicina precizēt vai arī pašnodarbinātās personas varēs saņemt maksājumu.
Otrkārt, 18. pants nosaka to, kādiem mērķiem administrējošā pašvaldība var izmantot saņemtos maksājumus. Konkrētāk, tiek definēti četri mērķi: energoefektivitātes veicināšanai, vides aizsardzības pasākumiem, pašvaldības ceļu infrastruktūras atjaunošanai un uzturēšanai un maksājums kopienai administrēšanas izmaksām. FICIL ieskatā, likumprojekta mērķis ir nodrošināt kompensējošu pasākumu ne tikai pašvaldībām un mājokļiem, kas atrodas 2 km attālumā no vēja parkiem, bet arī vispārējai kopienai. Atsaucoties uz Pašvaldību likuma 59.pantu, kas nosaka kā paredzēts īstenot līdzdalības budžetu[1], minot, ka par tā izlietojumu lemj pašvaldības administratīvās teritorijas iedzīvotāji. Aicinām arī šajā Noteikumu projektā izvērtēt iespēju paplašināt 18. panta mērķus, nosakot iespēju, ka par veikto maksājumu ieņēmumu izlietošanu var lemt arī pašvaldības administratīvās teritorijas iedzīvotāji. FICIL ieskatā, tas nodrošinātu lielāku kopienas iesaisti komersantu samaksātā resursa izmantošanā.
[1] https://likumi.lv/ta/id/336956#p59
Pirmkārt, 11. pants definē kompensējošā maksājuma saņēmēju, “mājsaimniecībai noteiktā maksājuma kopienai saņēmējs ir fiziska persona, kurai zemesgrāmatā ir nostiprinātas īpašuma tiesības uz dzīvokļa īpašumu, dzīvojamo māju vai tās daļu, kas nodota ekspluatācijā pirms vēja elektrostacijas nodošanas ekspluatācijā un kurā netiek veikta saimnieciskā darbība.” Pants paredz, ka fiziskā persona, kura saņems kompensējošo maksājumu par tās mājokļa atrašanos noteiktā distancē no vēja parka nevarēs saņemt šo maksājumu, ja tās īpašumā tiks veikta saimnieciskā darbībā. No vienas FICIL ir saprotams paredzētais ierobežojums, bet no otras puses, liela daļa cilvēku ir pašnodarbinātie, kas veic saimniecisko darbību (kā pašnodarbināta persona) sev piederošā īpašumā. Lasot 11.pantu nav skaidrs, vai arī šie cilvēki varēs saņemt kompensējošo maksāju. FICIL aicina precizēt vai arī pašnodarbinātās personas varēs saņemt maksājumu.
Otrkārt, 18. pants nosaka to, kādiem mērķiem administrējošā pašvaldība var izmantot saņemtos maksājumus. Konkrētāk, tiek definēti četri mērķi: energoefektivitātes veicināšanai, vides aizsardzības pasākumiem, pašvaldības ceļu infrastruktūras atjaunošanai un uzturēšanai un maksājums kopienai administrēšanas izmaksām. FICIL ieskatā, likumprojekta mērķis ir nodrošināt kompensējošu pasākumu ne tikai pašvaldībām un mājokļiem, kas atrodas 2 km attālumā no vēja parkiem, bet arī vispārējai kopienai. Atsaucoties uz Pašvaldību likuma 59.pantu, kas nosaka kā paredzēts īstenot līdzdalības budžetu[1], minot, ka par tā izlietojumu lemj pašvaldības administratīvās teritorijas iedzīvotāji. Aicinām arī šajā Noteikumu projektā izvērtēt iespēju paplašināt 18. panta mērķus, nosakot iespēju, ka par veikto maksājumu ieņēmumu izlietošanu var lemt arī pašvaldības administratīvās teritorijas iedzīvotāji. FICIL ieskatā, tas nodrošinātu lielāku kopienas iesaisti komersantu samaksātā resursa izmantošanā.
[1] https://likumi.lv/ta/id/336956#p59
27.05.2024. 22:08
Arta Krūze
Atsaucoties uz Klimata un enerģētikas ministrijas (turpmāk – KEM) uzaicinājumu uz sabiedrības līdzdalību – izteikties par sagatavoto Ministru kabineta noteikumu “Vēja elektrostaciju maksājumu kārtība vietējās kopienas attīstībai” (turpmāk – Noteikumu projekts) projektu, nododot to publiskā apspriešanā, vēlos Dānijas investora – uzņēmuma “Baltic Renewables ApS” vārdā sniegt KEM informāciju par mūsu pieredzi Latvijā un citās Eiropas valstīs, kā arī vērst uzmanību uz riskiem, ar kuriem gan šobrīd, gan tuvākā un tālāk nākotnē saskarsies vēja elektrostaciju (turpmāk – VES) attīstītāji, viņu partneri un Latvijas valsts institūcijas.
Pirmkārt, vēlos sniegt īsu informāciju par mums – Dānijas uzņēmuma “Baltic Renewables ApS” darbību Latvijā. 2019.gada 11.oktobrī Latvijā tika dibināts Dānijas uzņēmuma “Baltic Renewables ApS” meitas uzņēmums SIA “Baltic Renewables Latvia” (reģ.nr. 40203229549), kura deklarētais darbības veids ir holdingkompāniju darbība (64.20, NACE2). SIA “Baltic Renewables Latvia” kopš 2023.gada 15.marta ir arī pievienotās vērtības nodokļa maksātājs. Atbilstoši dibināšanas mērķim SIA “Baltic Renewables Latvia” Latvijā organizē grupas darbību – dibina un attīsta uzņēmumus Latvijā, kas nodarbosies ar enerģijas ražošanu no atjaunojamiem energoresursiem.
Saskaņā ar Ministru kabineta 2021.gada 4.februāra noteikumos Nr.83 “Noteikumi par prioritāro investīciju projektu apkalpošanu” noteikto kārtību divi SIA “Baltic Renewables Latvia” attīstītie atjaunojamo energoresursu meitas uzņēmumi – SIA “Ventspils Wind” (vēja parks) un SIA “Rezekne PV” (saules parks) saņēma prioritārā investīciju projekta statusu. Šo gadu laikā mūsu uzņēmumiem ir bijusi laba sadarbība ar Latvijas investīciju un attīstības aģentūru gan Latvijas uzņēmumu izveides posmā, gan uzsākot investīciju projektus. Vienlaikus jāmin, ka šo gadu laikā sastapāmies ar diezgan daudziem administratīva un regulatīva rakstura izaicinājumiem.
No mūsu projektu pieredzes varam informēt, ka Vides pārraudzības valsts birojs SIA “Ventspils Wind” vēja parka projektam atzinumu par ietekmes uz vidi novērtējumu izsniedza saīsinātā termiņā. Pozitīvi vērtējama mūsu līdzšinējā sadarbības pieredze ar Ventspils novada un Rēzeknes novada pašvaldībām un būvvaldēm, kuras atbalsta projektu īstenošanu un ievēro paātrinātās procedūras. Atzinīgi vērtējam arī būvniecības procesa administratīvo gaitu, kas tiek nodrošināta Būvniecības informācijas sistēmā (BIS), paredzot speciālu funkcionalitāti prioritāro investīciju projektu atzīmei (PIPA).
Vēlamies informēt, ka abos projektos ir panākts progress. Rēzeknes saules parkam esam uzsākuši būvniecības procesu, noslēguši pieslēguma līgumu ar AS “Augstsprieguma tīkls” un plānojam uzsākt elektroenerģijas ražošanu 2025.gada vasarā, ieguldot infrastruktūras izveidē ap 40-50 milj.EUR. Vienlaikus turpinām attīstīt vēja parku Ventspils novadā – šī gada laikā plānojam saņemt būvatļaujas apakšstacijas un paša vēja parka būvniecībai. Procesā ir iekārtu pasūtīšanu ar plānoto kopējo investīciju apjomu vairāk kā 100 milj.EUR apmērā, kā arī šogad plānojam noslēgt ar AS “Augstsprieguma tīkls” pieslēguma līgumu.
Tā kā mūsu plāni darboties Latvijā ir ar nākotnes perspektīvu, šo gadu laikā, labprāt, dalāmies ar savu pieredzi un piedāvājam sniegt atbalstu procesu un regulējuma pilnveidei, ņemot vērā mūsu starptautisko pieredzi.
Uzsākot uzņēmējdarbību Latvijā 2019.gadā, bijām pirmais uzņēmums, kurš aicināja arī Latvijā ieviest līdzīgu maksājumu vietējai kopienai kā Dānijā par uzstādītajām VES. Ar Ventspils novada pašvaldību, kurā šobrīd SIA “Ventspils Wind” attīstīta projektu “Vēja elektrostaciju izbūve Tārgales un Popes pagastos, Ventspils novadā”, vienojāmies par vienreizēju kompensācijas maksājumu – līdzvērtīgā summā, kādu būtu maksājuši Dānijā vietējai pašvaldībai[1].
KEM izstrādātajā Noteikumu projekta 5.punktā ir noteikts fiksēts ikgadējs maksājums: “5. Maksājuma kopienai apmērs ir 2 500 euro gadā (bez pievienotās vērtības nodokļa) par katru (arī nepilnu) vēja elektrostacijas nominālās jaudas megavatu, ja vēja elektrostacijas augstums ir 100 metri un vairāk.”
Noteikuma projekta 5.punktā noteiktā summa (ikgadējs maksājums 2 500 EUR par katru VES nominālās jaudas 1 MW) kumulatīvi uzņēmumam/investoram VES dzīves laikā veido ievērojamu summu salīdzinājumā ar citām valstīm, piemēram, Dāniju, kurā dzīves dārdzības koeficients[2] ir 1,314 (Latvijā – 0,880) un vidējais vēja resurss ir ievērojami augstāks kā Latvijā. Turklāt Dānijā VES darbojas jau vairāk kā 30 gadus. Visai ilgu laiku Dānijā kopš VES ieviešanas netika izmaksātas kompensācijas sabiedrībai. Tikai salīdzinoši nesen un pēc ievērojamu vēja enerģijas apjoma izmantošanas tika ieviests kompensāciju mehānisms. Vienlaikus jāatzīmē, ka arī Dānijā vietējā sabiedrība šo 25 gadu laikā, kopš tiek intensīvi attīstītas VES, nav viennozīmīgi pozitīvi noskaņota pret to būvniecību kā sauszemē, tā jūrā. Salīdzinot ar Latvijas situāciju, jāmin, ka šāda veida ieņēmumi pašvaldībām un iedzīvotājiem Latvijā vēsturiski nav bijuši un nav iespējams arī tos salīdzināt – vai tie pietiekami vai pārmērīgi kompensē radītās neērtības vai ierobežojumus.
Šobrīd Atjaunojamās enerģijas veicināšanas likumā Dānijā noteiktā kompensācija vietējai pašvaldībai noteikta 313 000 DKK/MW => 42 000 EUR/MW. SIA “Ventspils Wind” projekta gadījumā tas būtu: 42 000*66 = 2 772 000 EUR.
Savukārt, Noteikumu projektā noteiktais tāda paša apjoma projektam tā dzīves cikla laikā projekta dzīves laikā nosaka samaksāt vietējai kopienai Latvijā: 2 500*66*30 (gadi) = 4 950 000 EUR, kas ir gandrīz divas reizes lielāks maksājums nekā Dānijā.
VES parku attīstītajiem pēdējo četru gadu laikā ietekmes uz vidi novērtējuma izstrādes izmaksas tirgus situācijas un papildu nosacījumu izpildes dēļ ir pieaugušas vismaz trīs reizes. Tas nozīmē, ka, uzsākot projektu un veicot projekta izmaksu-ieguvumu analīzi, investīciju piesaisti (banku, fondu, citu investoru, pašu kapitāla finansējums), situācija salīdzinot ar šo brīdi, ir krasi atšķirīga (projekta izmaksas ir daudz augstākas). Daļa no šiem faktoriem ir saistīti ar valstī noteiktajām prasībām, regulējumu vai ierobežotajiem pakalpojumu sniedzējiem (piemēram, putnu un sikspārņu pētnieki, sertificētie augstsprieguma apakšstaciju būvnieki), nemaz nerunājot par pasaulē lielo pieprasījumu pēc atjaunojamo energoresursu izmantošanā elektroenerģijas ražošanas nepieciešamajām iekārtām un komponentēm. Turklāt, projektu attīstītājiem šobrīd grūti prognozēt kādas izmaksās ieplānot turpmākos gados, kas saistāmas ar putnu un sikspārņu vai citu prasību monitorēšanu, kur pakalpojuma sniedzēju cenas nemitīgi pieaug nepietiekamā piedāvājuma un augošā pieprasījuma dēļ.
Aktīvas diskusijas publiskā telpā manāmas saistībā ar Aizsardzības ministrijas informatīvajā ziņojuma projektā[3] pieminēto kompensācijas mehānismu piemērošanu, šobrīd nenorādot vai tiks meklēti finansēšanas risinājumi, piesaistot Eiropas Savienības, kā to izdarīja Igaunija[4], un NATO dalībvalstu maksājumus vai atbalsta programmas, vai visi kompensējošie izdevumi būs jāfinansē vēja parku attīstītājiem. Gadījumā, ja kompensējošie pasākumi būs jāfinansē tikai projekta attīstītājiem, tas būtiski ietekmēs līdz šim plānoto projektu plānošanu, rentabilitāti un dzīvotspēju.
Vienlaikus aicinām:
1) Regulāri informēt valsts un pašvaldības, to institūcijas par prioritāro investīciju projektu apkalpošanas kārtību (noteikta Ministru kabineta 2021.gada 4.februāra noteikumos Nr.83 “Noteikumi par prioritāro investīciju projektu apkalpošanu”), jo darbinieku maiņas dēļ vai tādēļ, ka nav bijusi pieredze darbā ar prioritāriem investīciju projektiem un attiecīgā tiesiskā regulējuma piemērošanu, darbinieki nav informēti par šādu kārtību.
2) Lai primāri nodrošinātu “zaļo koridoru” reāli īstenojamiem projektiem, elektroenerģijas ražošanas uzņēmumiem uzlikt prasību pieteikumos uzrādīt juridiski nostiprinātas (reģistrētas Zemesgrāmatā) tiesības uz projekta īstenošanai (saules, vēja parka izvietošanas/būvniecības vietas) attiecināmo nekustamo īpašumu. Šo kritēriju jāpārbauda pirms tiek piešķirts prioritārā projekta statuss vai jaunas saražotās elektroenerģijas jaudas. Ja šo kritēriju piemērotu arī citas institūcijas, tiktu samazināts kopējais valsts un pašvaldību administratīvais slogs, vērtējot projektus, kuru īstenošana iespējams varētu arī nenotikt, jo nebūs iespējams vienoties ar nekustamā īpašuma īpašniekiem par projekta īstenošanu.
3) Pārskatīt un pilnveidot ietekmes uz vides novērojuma procesu kopumā nevis saīsināt tikai lēmumu par ietekmes uz vidi novērtējuma piemērošanu, programmas un atzinuma izsniegšanu, gan atsevišķas procedūras, kā arī paredzot atsevišķu procesu atbalstāmo projektu ātrākai izskatīšanai un atbalstīšanai institūcijās. Aicinām ņemt vērā arī jau izstrādātās un Vides pārraudzības valsts biroja mājas lapā publicētās rekomendācijas “Rekomendācijas ietekmes uz ietekmes uz vidi novērtējuma procesa optimizācijai Latvijā”[5].
4) Izveidot Teritorijas attīstības plānošanas informācijas sistēmā (TAPIS) līdzīgu funkcionalitāti ar teritorijas plānošanu saistītu dokumentu virzībai kā tas ir BIS ar PIPA funkcionalitāti, kas nodrošina automatizētu attiecīgo norišu procesa termiņu samazināšanu.
Lai nodrošinātu investīciju piesaisti Latvijai enerģētikas sektorā un nacionālo mērķu sasniegšanu atjaunojamās enerģijas un elektroenerģijas piegādes drošības jomā, ir svarīgi, lai, ieviešot vides, aizsardzības un citus normatīvos aktus un procedūras, veidotu sabalansētu pieeju. Ņemot vērā ievērojamo projektu izmaksu pieaugumu, ko izraisa jau pieminētās izmaiņas tiesiskajā regulējumā, piemēram, tīkla rezervācijas maksas ieviešana, kompensācijas vietējai kopienai, citas iespējamās papildus izmaksas, kā arī tirgus nepilnības, ir pamats bažām, ka Latvijai būs sarežģīti piesaistīt jaunus ieguldījumus atjaunojamo energoresursu sektorā un grūti vai pat neiespējami nākotnē sasniegt nacionālos un Eiropas Savienības mērķus siltumnīcefekta gāzu emisijas un elektroenerģijas piegādes drošuma jomā.
Ar cieņu,
Gunnar Lisby Kjaer
Valdes loceklis
SIA “Baltic Renewables Latvia”
“Baltic Renewables ApS”
[1] https://www.folketingstidende.dk/samling/20231/lovforslag/L143/20231_L143_som_fremsat.pdf
[2] https://www.mfa.gov.lv/lv/eiropas-savienibas-noteiktie-dzives-dardzibas-korekcijas-koeficienti
[3] https://tapportals.mk.gov.lv/public_participation/ef12074d-d5b9-434f-bf3b-64e12498c2f6
[4] https://www.kaitseinvesteeringud.ee/en/new-long-range-radar-systems-free-the-majority-of-the-wind-turbines-in-estonia-from-height-restrictions/
[5] https://www.vpvb.gov.lv/lv/jaunums/izstradatas-rekomendacijas-ietekmes-uz-vidi-novertejuma-ivn-procesa-optimizacijai-latvija
Pirmkārt, vēlos sniegt īsu informāciju par mums – Dānijas uzņēmuma “Baltic Renewables ApS” darbību Latvijā. 2019.gada 11.oktobrī Latvijā tika dibināts Dānijas uzņēmuma “Baltic Renewables ApS” meitas uzņēmums SIA “Baltic Renewables Latvia” (reģ.nr. 40203229549), kura deklarētais darbības veids ir holdingkompāniju darbība (64.20, NACE2). SIA “Baltic Renewables Latvia” kopš 2023.gada 15.marta ir arī pievienotās vērtības nodokļa maksātājs. Atbilstoši dibināšanas mērķim SIA “Baltic Renewables Latvia” Latvijā organizē grupas darbību – dibina un attīsta uzņēmumus Latvijā, kas nodarbosies ar enerģijas ražošanu no atjaunojamiem energoresursiem.
Saskaņā ar Ministru kabineta 2021.gada 4.februāra noteikumos Nr.83 “Noteikumi par prioritāro investīciju projektu apkalpošanu” noteikto kārtību divi SIA “Baltic Renewables Latvia” attīstītie atjaunojamo energoresursu meitas uzņēmumi – SIA “Ventspils Wind” (vēja parks) un SIA “Rezekne PV” (saules parks) saņēma prioritārā investīciju projekta statusu. Šo gadu laikā mūsu uzņēmumiem ir bijusi laba sadarbība ar Latvijas investīciju un attīstības aģentūru gan Latvijas uzņēmumu izveides posmā, gan uzsākot investīciju projektus. Vienlaikus jāmin, ka šo gadu laikā sastapāmies ar diezgan daudziem administratīva un regulatīva rakstura izaicinājumiem.
No mūsu projektu pieredzes varam informēt, ka Vides pārraudzības valsts birojs SIA “Ventspils Wind” vēja parka projektam atzinumu par ietekmes uz vidi novērtējumu izsniedza saīsinātā termiņā. Pozitīvi vērtējama mūsu līdzšinējā sadarbības pieredze ar Ventspils novada un Rēzeknes novada pašvaldībām un būvvaldēm, kuras atbalsta projektu īstenošanu un ievēro paātrinātās procedūras. Atzinīgi vērtējam arī būvniecības procesa administratīvo gaitu, kas tiek nodrošināta Būvniecības informācijas sistēmā (BIS), paredzot speciālu funkcionalitāti prioritāro investīciju projektu atzīmei (PIPA).
Vēlamies informēt, ka abos projektos ir panākts progress. Rēzeknes saules parkam esam uzsākuši būvniecības procesu, noslēguši pieslēguma līgumu ar AS “Augstsprieguma tīkls” un plānojam uzsākt elektroenerģijas ražošanu 2025.gada vasarā, ieguldot infrastruktūras izveidē ap 40-50 milj.EUR. Vienlaikus turpinām attīstīt vēja parku Ventspils novadā – šī gada laikā plānojam saņemt būvatļaujas apakšstacijas un paša vēja parka būvniecībai. Procesā ir iekārtu pasūtīšanu ar plānoto kopējo investīciju apjomu vairāk kā 100 milj.EUR apmērā, kā arī šogad plānojam noslēgt ar AS “Augstsprieguma tīkls” pieslēguma līgumu.
Tā kā mūsu plāni darboties Latvijā ir ar nākotnes perspektīvu, šo gadu laikā, labprāt, dalāmies ar savu pieredzi un piedāvājam sniegt atbalstu procesu un regulējuma pilnveidei, ņemot vērā mūsu starptautisko pieredzi.
Uzsākot uzņēmējdarbību Latvijā 2019.gadā, bijām pirmais uzņēmums, kurš aicināja arī Latvijā ieviest līdzīgu maksājumu vietējai kopienai kā Dānijā par uzstādītajām VES. Ar Ventspils novada pašvaldību, kurā šobrīd SIA “Ventspils Wind” attīstīta projektu “Vēja elektrostaciju izbūve Tārgales un Popes pagastos, Ventspils novadā”, vienojāmies par vienreizēju kompensācijas maksājumu – līdzvērtīgā summā, kādu būtu maksājuši Dānijā vietējai pašvaldībai[1].
KEM izstrādātajā Noteikumu projekta 5.punktā ir noteikts fiksēts ikgadējs maksājums: “5. Maksājuma kopienai apmērs ir 2 500 euro gadā (bez pievienotās vērtības nodokļa) par katru (arī nepilnu) vēja elektrostacijas nominālās jaudas megavatu, ja vēja elektrostacijas augstums ir 100 metri un vairāk.”
Noteikuma projekta 5.punktā noteiktā summa (ikgadējs maksājums 2 500 EUR par katru VES nominālās jaudas 1 MW) kumulatīvi uzņēmumam/investoram VES dzīves laikā veido ievērojamu summu salīdzinājumā ar citām valstīm, piemēram, Dāniju, kurā dzīves dārdzības koeficients[2] ir 1,314 (Latvijā – 0,880) un vidējais vēja resurss ir ievērojami augstāks kā Latvijā. Turklāt Dānijā VES darbojas jau vairāk kā 30 gadus. Visai ilgu laiku Dānijā kopš VES ieviešanas netika izmaksātas kompensācijas sabiedrībai. Tikai salīdzinoši nesen un pēc ievērojamu vēja enerģijas apjoma izmantošanas tika ieviests kompensāciju mehānisms. Vienlaikus jāatzīmē, ka arī Dānijā vietējā sabiedrība šo 25 gadu laikā, kopš tiek intensīvi attīstītas VES, nav viennozīmīgi pozitīvi noskaņota pret to būvniecību kā sauszemē, tā jūrā. Salīdzinot ar Latvijas situāciju, jāmin, ka šāda veida ieņēmumi pašvaldībām un iedzīvotājiem Latvijā vēsturiski nav bijuši un nav iespējams arī tos salīdzināt – vai tie pietiekami vai pārmērīgi kompensē radītās neērtības vai ierobežojumus.
Šobrīd Atjaunojamās enerģijas veicināšanas likumā Dānijā noteiktā kompensācija vietējai pašvaldībai noteikta 313 000 DKK/MW => 42 000 EUR/MW. SIA “Ventspils Wind” projekta gadījumā tas būtu: 42 000*66 = 2 772 000 EUR.
Savukārt, Noteikumu projektā noteiktais tāda paša apjoma projektam tā dzīves cikla laikā projekta dzīves laikā nosaka samaksāt vietējai kopienai Latvijā: 2 500*66*30 (gadi) = 4 950 000 EUR, kas ir gandrīz divas reizes lielāks maksājums nekā Dānijā.
VES parku attīstītajiem pēdējo četru gadu laikā ietekmes uz vidi novērtējuma izstrādes izmaksas tirgus situācijas un papildu nosacījumu izpildes dēļ ir pieaugušas vismaz trīs reizes. Tas nozīmē, ka, uzsākot projektu un veicot projekta izmaksu-ieguvumu analīzi, investīciju piesaisti (banku, fondu, citu investoru, pašu kapitāla finansējums), situācija salīdzinot ar šo brīdi, ir krasi atšķirīga (projekta izmaksas ir daudz augstākas). Daļa no šiem faktoriem ir saistīti ar valstī noteiktajām prasībām, regulējumu vai ierobežotajiem pakalpojumu sniedzējiem (piemēram, putnu un sikspārņu pētnieki, sertificētie augstsprieguma apakšstaciju būvnieki), nemaz nerunājot par pasaulē lielo pieprasījumu pēc atjaunojamo energoresursu izmantošanā elektroenerģijas ražošanas nepieciešamajām iekārtām un komponentēm. Turklāt, projektu attīstītājiem šobrīd grūti prognozēt kādas izmaksās ieplānot turpmākos gados, kas saistāmas ar putnu un sikspārņu vai citu prasību monitorēšanu, kur pakalpojuma sniedzēju cenas nemitīgi pieaug nepietiekamā piedāvājuma un augošā pieprasījuma dēļ.
Aktīvas diskusijas publiskā telpā manāmas saistībā ar Aizsardzības ministrijas informatīvajā ziņojuma projektā[3] pieminēto kompensācijas mehānismu piemērošanu, šobrīd nenorādot vai tiks meklēti finansēšanas risinājumi, piesaistot Eiropas Savienības, kā to izdarīja Igaunija[4], un NATO dalībvalstu maksājumus vai atbalsta programmas, vai visi kompensējošie izdevumi būs jāfinansē vēja parku attīstītājiem. Gadījumā, ja kompensējošie pasākumi būs jāfinansē tikai projekta attīstītājiem, tas būtiski ietekmēs līdz šim plānoto projektu plānošanu, rentabilitāti un dzīvotspēju.
Vienlaikus aicinām:
1) Regulāri informēt valsts un pašvaldības, to institūcijas par prioritāro investīciju projektu apkalpošanas kārtību (noteikta Ministru kabineta 2021.gada 4.februāra noteikumos Nr.83 “Noteikumi par prioritāro investīciju projektu apkalpošanu”), jo darbinieku maiņas dēļ vai tādēļ, ka nav bijusi pieredze darbā ar prioritāriem investīciju projektiem un attiecīgā tiesiskā regulējuma piemērošanu, darbinieki nav informēti par šādu kārtību.
2) Lai primāri nodrošinātu “zaļo koridoru” reāli īstenojamiem projektiem, elektroenerģijas ražošanas uzņēmumiem uzlikt prasību pieteikumos uzrādīt juridiski nostiprinātas (reģistrētas Zemesgrāmatā) tiesības uz projekta īstenošanai (saules, vēja parka izvietošanas/būvniecības vietas) attiecināmo nekustamo īpašumu. Šo kritēriju jāpārbauda pirms tiek piešķirts prioritārā projekta statuss vai jaunas saražotās elektroenerģijas jaudas. Ja šo kritēriju piemērotu arī citas institūcijas, tiktu samazināts kopējais valsts un pašvaldību administratīvais slogs, vērtējot projektus, kuru īstenošana iespējams varētu arī nenotikt, jo nebūs iespējams vienoties ar nekustamā īpašuma īpašniekiem par projekta īstenošanu.
3) Pārskatīt un pilnveidot ietekmes uz vides novērojuma procesu kopumā nevis saīsināt tikai lēmumu par ietekmes uz vidi novērtējuma piemērošanu, programmas un atzinuma izsniegšanu, gan atsevišķas procedūras, kā arī paredzot atsevišķu procesu atbalstāmo projektu ātrākai izskatīšanai un atbalstīšanai institūcijās. Aicinām ņemt vērā arī jau izstrādātās un Vides pārraudzības valsts biroja mājas lapā publicētās rekomendācijas “Rekomendācijas ietekmes uz ietekmes uz vidi novērtējuma procesa optimizācijai Latvijā”[5].
4) Izveidot Teritorijas attīstības plānošanas informācijas sistēmā (TAPIS) līdzīgu funkcionalitāti ar teritorijas plānošanu saistītu dokumentu virzībai kā tas ir BIS ar PIPA funkcionalitāti, kas nodrošina automatizētu attiecīgo norišu procesa termiņu samazināšanu.
Lai nodrošinātu investīciju piesaisti Latvijai enerģētikas sektorā un nacionālo mērķu sasniegšanu atjaunojamās enerģijas un elektroenerģijas piegādes drošības jomā, ir svarīgi, lai, ieviešot vides, aizsardzības un citus normatīvos aktus un procedūras, veidotu sabalansētu pieeju. Ņemot vērā ievērojamo projektu izmaksu pieaugumu, ko izraisa jau pieminētās izmaiņas tiesiskajā regulējumā, piemēram, tīkla rezervācijas maksas ieviešana, kompensācijas vietējai kopienai, citas iespējamās papildus izmaksas, kā arī tirgus nepilnības, ir pamats bažām, ka Latvijai būs sarežģīti piesaistīt jaunus ieguldījumus atjaunojamo energoresursu sektorā un grūti vai pat neiespējami nākotnē sasniegt nacionālos un Eiropas Savienības mērķus siltumnīcefekta gāzu emisijas un elektroenerģijas piegādes drošuma jomā.
Ar cieņu,
Gunnar Lisby Kjaer
Valdes loceklis
SIA “Baltic Renewables Latvia”
“Baltic Renewables ApS”
[1] https://www.folketingstidende.dk/samling/20231/lovforslag/L143/20231_L143_som_fremsat.pdf
[2] https://www.mfa.gov.lv/lv/eiropas-savienibas-noteiktie-dzives-dardzibas-korekcijas-koeficienti
[3] https://tapportals.mk.gov.lv/public_participation/ef12074d-d5b9-434f-bf3b-64e12498c2f6
[4] https://www.kaitseinvesteeringud.ee/en/new-long-range-radar-systems-free-the-majority-of-the-wind-turbines-in-estonia-from-height-restrictions/
[5] https://www.vpvb.gov.lv/lv/jaunums/izstradatas-rekomendacijas-ietekmes-uz-vidi-novertejuma-ivn-procesa-optimizacijai-latvija
27.05.2024. 23:35
Atlasīti 6 ieraksti.
Ierakstu skaits lapā25