Projekta ID/ Uzdevuma numurs
Tiesību akta/ diskusiju dokumenta nosaukums
Grozījumi Ministru kabineta 2022. gada 1. marta noteikumos Nr. 150 "Emisijas kvotu izsolīšanas instrumenta finansēto projektu atklāta konkursa "Siltumnīcefekta gāzu emisiju samazināšana mājsaimniecībās – atbalsts atjaunojamo energoresursu izmantošanai" nolikums"
Līdzdalības veids
Publiskā apspriešana
Sākotnēji identificētās problēmas apraksts
Ņemot vērā ģeopolitisko situāciju, pieejamo finansējuma apjomu konkursa ietvaros, kā arī iedzīvotāju pastiprināto interesi iegādāties un uzstādīt AER izmantojošas iekārtas enerģijas ražošanai mājsaimniecībās pašpatēriņa nodrošināšanai, ir nepieciešams paplašināt atbalstāmo darbību loku, palielinātu atbalsta apmēru personām, kurām ir piešķirta Latvijas Goda ģimenes apliecība, papildinātu ar jaunu atbalstāmo aktivitāti lai pēc iespējas vairāk iedzīvotāju varētu turpināt saņemt atbalstu konkursa ietvaros.
Mērķa apraksts
MK noteikumu projekta mērķis ir papildināt MK noteikumus Nr.150 ar nosacījumiem, lai Emisijas kvotu izsolīšanas instrumenta finansēto projektu atklātā konkursa “Siltumnīcefekta gāzu emisiju samazināšana mājsaimniecībās – atbalsts atjaunojamo energoresursu izmantošanai” ietvaros palielinātu atbalsta apmēru personām, kurām ir piešķirta Latvijas Goda ģimenes apliecība, papildinātu ar jaunu atbalstāmo aktivitāti, kā arī precizētu citus nosacījumu, lai veicinātu efektīvāku konkursa norisi.
Politikas jomas
Klimata pārmaiņas
Teritorija
Visa Latvija
Norises laiks
12.05.2026. - 26.05.2026.
Informācija
Nepieciešams paplašināt atbalstāmo darbību loku, palielinātu atbalsta apmēru personām, kurām ir piešķirta Latvijas Goda ģimenes apliecība, papildinātu ar jaunu atbalstāmo aktivitāti.
Fiziskās personas
Nē
Juridiskās personas
Nē
Sagatavoja
Jūlija Gurova (KEM)
Atbildīgā persona
Līga Kurevska (KEM)
Izsludināšanas datums
12.05.2026. 17:07
Iesniegtie viedokļi
Iesniedzējs
Viedokļa būtība
Iesniegts
Maksis Rūdolfs Apinis - "Zaļā brīvība"
Emisiju tirdzniecības un izsolīšanas instrumenta ienākumi jāizlieto veidā, kas sniegs pēc iespējas lielāku atdevi SEG emisiju samazināšanā un klimata mērķu sasniegšanā. Publiskās investīcijas jāuztver kā sevišķu atbalstu tādam attīstības virzienam, kas ilgtermiņā sabiedrībai ir visvēlamākais. Investīcijas biomasas katlu iegādei individuālajā siltumapgādē nevar uzskatīt par efektīvāko šo ierobežoto līdzekļu izlietošanu.
Publisko līdzekļu izlietošana, atbalstot koksnes biomasas katlu iegādi, nav atbalstāma (16.1.1.), ņemot vērā nepieciešamību ilgtermiņā mazināt meža biomasas lomu siltumenerģijas ražošanā Latvijā, jo ZIZIMM sektora oglekļa emisiju/piesaistes izaicinājums nākotnē rada iespējamību meža biomasai vairs netikt atzītai par atjaunīgo energoresursu, kā arī saistībā ar Latvijā esošo augsto mežistrādes intensitāti un bioloģiskajai daudzveidībai nelabvēlīgas mežsaimnieciskas prakses (kailciršu) augsto izplatību. Turklāt pilsētās nav vēlama granulu katlu sevišķa atbalstīšana ar publiskajiem līdzekļiem, ņemot vērā gaisa kvalitātes izaicinājumus, vairākām lielajām pilsētām jau pārsniedzot sabiedrības veselībai pieļaujamo līmeni.
Granulu katlu iegādes izmaksas ir zemākas nekā siltumsūkņiem, iedzīvotājiem ir iespējas izmantot privātos līdzekļus, ja ir vēlme izvēlēties tieši šo siltumapgādes veidu. Publiskajiem līdzekļiem ir jākalpo, lai tālredzīgi virzītu attīstību sabiedrībā uz to tehnoloģisko risinājumu, kas sakrīt ar Enerģētikas stratēģijā iecerēto, kas ir enerģētikas un citu sektoru elektrifikācija.
Vienlaikus, lai mazinātu finansiālo šķērsli mājsaimniecībām ar zemiem ienākumiem izmantot atbalsta iespējas, rosinām papildināt noteikumus ar iespēju saņemt augstāku atbalsta intensitāti (85%) mājsaimniecībām, kuras atbilstoši EIKIS ir enerģētiskās nabadzības riskam pakļautas mājsaimniecības (negaidot Sociālā klimata fonda investīciju realizācijas sākšanos) un 1. pielikuma 2., 3. un 4. tabulā nozīmīgi paaugstinot maksimālā atbalsta sliekšņus.
Ir atbalstāma paaugstināta atbalsta intensitāte personām, kurām ir piešķirta Latvijas Goda ģimenes apliecība, taču intensitātes paaugstināšana no 70% uz 85%, vienlaikus nepaceļot arī maksimālā atbalsta apmēra sliekšnus, kas noteikti 1. pielikumā, faktiski atbalstu nepaaugstinās, jo ierobežojošais faktors ir tieši zemie maksimālā atbalsta apmēra sliekšņi. Attiecīgi būtu jāpaaugstina arī šie sliekšņi.
Individuālajā siltumapgādē publiskā finansējuma atbalsts jauniem biomasas katliem sniedzams būtu tikai hibrīdsistēmās ar bezizmešu risinājumiem, siltumsūkni vai saules kolektoru (noteiktos gadījumos, ārpus pilsētu, ciemu teritorijām, kur ir augstāks risks elektroenerģijas padeves traucējumiem).
Nav atbalstāma esoša fosilo energoresursus patērējošas iekārtas papildināšana hibrīdsistēmā ar jebkura veida atjaunīgo risinājumu (16.1.2 apakšpunkts), jo kaut arī esošajā situācijā, kad elektroenerģijas cena ziemā var būt augsta, un vienlaikus ļoti aukstā laikā siltumsūkņa efektivitāte krītās un attiecīgi elektroenerģijas izmaksas var kļūt pārlieku augstas, reģionā ir paredzams saražotās atjaunīgās elektroenerģijas pieaugums, tai skaitā ziemā, kas pēc dažiem gadiem šādus nevēlamus brīžus mazinās. Ieguldījumi tehnoloģiskajos risinājumos ir jāvērtē ilgtermiņā (vismaz 15 gadi), tādēļ hibrīdsistēmas ar esošām fosilos energoresursus patērējošām iekārtām nav atbalstāmas.
Turklāt esošajā noteikumu redakcijā nav noteiktas prasības šādas sistēmas ekspluatācijai (piemēram, ja gāzes cena kļūst zemāka, kā nodrošināt to, ka atbalstu saņēmusī mājsaimniecība siltumsūkni izmanto pietiekamā noslodzē, lai ieguldītie publiskie līdzekļu būtu atzīstami par lietderīgiem?). Arī anotācijā tam nav sniegs skaidrojums. Attiecīgi šādas investīcijas var netieši paildzināt fosilos energoresursus patērējošu katlu ekspluatāciju.
Ir atbalstāma tikai esoša koksnes biomasas (malka, granulas) izmantojoša apkures katla papildināšana (hibrīdsistēmā) ar jaunu bezizmešu siltumenerģijas ražošanas iekārtu.
Publisko līdzekļu izlietošana, atbalstot koksnes biomasas katlu iegādi, nav atbalstāma (16.1.1.), ņemot vērā nepieciešamību ilgtermiņā mazināt meža biomasas lomu siltumenerģijas ražošanā Latvijā, jo ZIZIMM sektora oglekļa emisiju/piesaistes izaicinājums nākotnē rada iespējamību meža biomasai vairs netikt atzītai par atjaunīgo energoresursu, kā arī saistībā ar Latvijā esošo augsto mežistrādes intensitāti un bioloģiskajai daudzveidībai nelabvēlīgas mežsaimnieciskas prakses (kailciršu) augsto izplatību. Turklāt pilsētās nav vēlama granulu katlu sevišķa atbalstīšana ar publiskajiem līdzekļiem, ņemot vērā gaisa kvalitātes izaicinājumus, vairākām lielajām pilsētām jau pārsniedzot sabiedrības veselībai pieļaujamo līmeni.
Granulu katlu iegādes izmaksas ir zemākas nekā siltumsūkņiem, iedzīvotājiem ir iespējas izmantot privātos līdzekļus, ja ir vēlme izvēlēties tieši šo siltumapgādes veidu. Publiskajiem līdzekļiem ir jākalpo, lai tālredzīgi virzītu attīstību sabiedrībā uz to tehnoloģisko risinājumu, kas sakrīt ar Enerģētikas stratēģijā iecerēto, kas ir enerģētikas un citu sektoru elektrifikācija.
Vienlaikus, lai mazinātu finansiālo šķērsli mājsaimniecībām ar zemiem ienākumiem izmantot atbalsta iespējas, rosinām papildināt noteikumus ar iespēju saņemt augstāku atbalsta intensitāti (85%) mājsaimniecībām, kuras atbilstoši EIKIS ir enerģētiskās nabadzības riskam pakļautas mājsaimniecības (negaidot Sociālā klimata fonda investīciju realizācijas sākšanos) un 1. pielikuma 2., 3. un 4. tabulā nozīmīgi paaugstinot maksimālā atbalsta sliekšņus.
Ir atbalstāma paaugstināta atbalsta intensitāte personām, kurām ir piešķirta Latvijas Goda ģimenes apliecība, taču intensitātes paaugstināšana no 70% uz 85%, vienlaikus nepaceļot arī maksimālā atbalsta apmēra sliekšnus, kas noteikti 1. pielikumā, faktiski atbalstu nepaaugstinās, jo ierobežojošais faktors ir tieši zemie maksimālā atbalsta apmēra sliekšņi. Attiecīgi būtu jāpaaugstina arī šie sliekšņi.
Individuālajā siltumapgādē publiskā finansējuma atbalsts jauniem biomasas katliem sniedzams būtu tikai hibrīdsistēmās ar bezizmešu risinājumiem, siltumsūkni vai saules kolektoru (noteiktos gadījumos, ārpus pilsētu, ciemu teritorijām, kur ir augstāks risks elektroenerģijas padeves traucējumiem).
Nav atbalstāma esoša fosilo energoresursus patērējošas iekārtas papildināšana hibrīdsistēmā ar jebkura veida atjaunīgo risinājumu (16.1.2 apakšpunkts), jo kaut arī esošajā situācijā, kad elektroenerģijas cena ziemā var būt augsta, un vienlaikus ļoti aukstā laikā siltumsūkņa efektivitāte krītās un attiecīgi elektroenerģijas izmaksas var kļūt pārlieku augstas, reģionā ir paredzams saražotās atjaunīgās elektroenerģijas pieaugums, tai skaitā ziemā, kas pēc dažiem gadiem šādus nevēlamus brīžus mazinās. Ieguldījumi tehnoloģiskajos risinājumos ir jāvērtē ilgtermiņā (vismaz 15 gadi), tādēļ hibrīdsistēmas ar esošām fosilos energoresursus patērējošām iekārtām nav atbalstāmas.
Turklāt esošajā noteikumu redakcijā nav noteiktas prasības šādas sistēmas ekspluatācijai (piemēram, ja gāzes cena kļūst zemāka, kā nodrošināt to, ka atbalstu saņēmusī mājsaimniecība siltumsūkni izmanto pietiekamā noslodzē, lai ieguldītie publiskie līdzekļu būtu atzīstami par lietderīgiem?). Arī anotācijā tam nav sniegs skaidrojums. Attiecīgi šādas investīcijas var netieši paildzināt fosilos energoresursus patērējošu katlu ekspluatāciju.
Ir atbalstāma tikai esoša koksnes biomasas (malka, granulas) izmantojoša apkures katla papildināšana (hibrīdsistēmā) ar jaunu bezizmešu siltumenerģijas ražošanas iekārtu.
14.05.2026. 16:55
Fiziska persona
Rosinu atļaut daudzbērnu ģimenēm ar Latvijas Goda ģimenes apliecību pieteikties uz EKII atbalstu atkārtoti elektroenerģijas ražošanas iekārtas iegādei, ja sistēma tiek uzlabota no 1 fāzes pieslēguma uz 3 fāzem un ļaut pretendēt tikai uz starpību, kas rodas starp jau saņemto atbalstu un teoretisko atbalstu 3 fāzem (+ elektroenerģijas uzglabāšanas iekārtai), ja tāds nav bijis.
Izmantojot citus EKII pasākumus vai vēl tikai plānojot - piemēram elektro auto iegāde, siltumsūkņa uzstādīšana - rodas vajadzība pēc 3 fāzēm, bet atbalsts jau saņemts un attiecīgi uzlabot uz 3 fāzēm visu sanāk neizdevīgi un dārgi.
Piemēram ( ar šobrīd esošajiem EKII noteikumiem) - Uzstādot saules paneļus + invertoru 5kw - 1 fāze - tiek saņemts atbalsts 2500 eur
pretstatā uzstādot 3 fāzu sistēmā vairāk saules paneļus, invertoru 11.1kw - atbalsts būtu 4500 eur
Šādā gadījumā daudzbērnu ģimenēm varētu ļaut iesniegt projektu atkārtoti - par papildus saules paneļiem un 3 fāzu invertoru.
Un šādā situācijā atļaut vismaz pretendēt uz 4500 (maksimālais atbalsts) - 2500 (atņemt jau saņemto atbalstu, kad tika veikts projekts 1 fāzei) = 2000 eur - un ļaut saņemt šo starpību
Izmantojot citus EKII pasākumus vai vēl tikai plānojot - piemēram elektro auto iegāde, siltumsūkņa uzstādīšana - rodas vajadzība pēc 3 fāzēm, bet atbalsts jau saņemts un attiecīgi uzlabot uz 3 fāzēm visu sanāk neizdevīgi un dārgi.
Piemēram ( ar šobrīd esošajiem EKII noteikumiem) - Uzstādot saules paneļus + invertoru 5kw - 1 fāze - tiek saņemts atbalsts 2500 eur
pretstatā uzstādot 3 fāzu sistēmā vairāk saules paneļus, invertoru 11.1kw - atbalsts būtu 4500 eur
Šādā gadījumā daudzbērnu ģimenēm varētu ļaut iesniegt projektu atkārtoti - par papildus saules paneļiem un 3 fāzu invertoru.
Un šādā situācijā atļaut vismaz pretendēt uz 4500 (maksimālais atbalsts) - 2500 (atņemt jau saņemto atbalstu, kad tika veikts projekts 1 fāzei) = 2000 eur - un ļaut saņemt šo starpību
21.05.2026. 15:18
Atlasīti 2 ieraksti.
Ierakstu skaits lapā25