Projekta ID/ Uzdevuma numurs
Tiesību akta/ diskusiju dokumenta nosaukums
Grozījumi Ministru kabineta 2023. gada 24. oktobra noteikumos Nr. 613 "Valsts un Eiropas Savienības atbalsta piešķiršanas kārtība Eiropas Lauksaimniecības fonda lauku attīstībai intervencē "Atbalsts Eiropas Inovāciju partnerības darba grupu projektu īstenošanai" atklātu projektu iesniegumu konkursu veidā 2023.–2027. gada plānošanas periodam"
Līdzdalības veids
Publiskā apspriešana
Sākotnēji identificētās problēmas apraksts
Pēc projektu iesniegumu pieņemšanas kārtām Zemkopības ministrija sadarbībā ar Lauku atbalsta dienestu ir secinājusi, ka ir nepieciešami grozījumi noteikumos Nr. 613. Daudzi Eiropas Inovāciju partnerības (turpmāk - EIP) darba grupu projekti noslēdzas ar teorētiskiem vai nepietiekami testētiem risinājumiem, kurus nav iespējams ieviest uzņēmumu vai nozares praksē, tādējādi mazinot publiskā finansējuma atdevi un inovāciju ietekmi. Lai nodrošinātu praktiski izmantojamus un komerciāli pielietojamus rezultātus, grozījumos precizētas prasības par gala rezultātu, tā ieviešanu un tehnoloģiskās gatavības līmeņa paaugstināšanu.
Mērķa apraksts
Noteikumu projekta mērķis ir precizēt noteikto kārtību, kādā piešķir un uzrauga valsts un Eiropas Savienības atbalstu Eiropas Lauksaimniecības fonda lauku attīstībai intervencē "Atbalsts Eiropas Inovāciju partnerības darba grupu projektu īstenošanai"
Politikas jomas
Lauksaimniecības politika
Teritorija
-
Norises laiks
09.03.2026. - 23.03.2026.
Informācija
Lai īstenotu spēkā esošajos Ministru kabineta 24. oktobra noteikumos Nr. 613 "Valsts un Eiropas Savienības atbalsta piešķiršanas kārtība Eiropas Lauksaimniecības fonda lauku attīstībai intervencē "Atbalsts Eiropas Inovāciju partnerības darba grupu projektu īstenošanai" atklātu projektu iesniegumu konkursu veidā 2023.–2027. gada plānošanas periodam" noteikto, Lauku atbalsta dienestā ir notikušas vairākas projektu iesniegumu pieņemšanas kārtas.
Fiziskās personas
JāSkaidrojums un ietekme
-
Juridiskās personas
JāSkaidrojums un ietekme
Noteikumu projektā ietvertais tiesiskais regulējums attieksies uz atbalsta pretendentiem, kas ir EIP darba grupa.
EIP darba grupu ir izveidojuši sadarbības partneri tāda projekta īstenošanai, kas sekmē EIP mērķu sasniegšanu. EIP darba grupa apvieno vismaz trīs dažādus un neatkarīgus sadarbības partnerus – lauksaimniekus, mežsaimniekus, lauksaimniecības produktu pārstrādātājus, lauksaimniecības, mežsaimniecības vai lauksaimniecības produktu pārstrādes nozares nevalstisko organizāciju vai kooperatīvu pārstāvjus, pētniekus (arī studentus), konsultantus vai citas inovācijās ieinteresētās puses.
Kopējais atbalsta skaits visā 2023.–2027. gada plānošanas periodā indikatīvi plānotas 95 EIP darba grupas.
EIP darba grupu ir izveidojuši sadarbības partneri tāda projekta īstenošanai, kas sekmē EIP mērķu sasniegšanu. EIP darba grupa apvieno vismaz trīs dažādus un neatkarīgus sadarbības partnerus – lauksaimniekus, mežsaimniekus, lauksaimniecības produktu pārstrādātājus, lauksaimniecības, mežsaimniecības vai lauksaimniecības produktu pārstrādes nozares nevalstisko organizāciju vai kooperatīvu pārstāvjus, pētniekus (arī studentus), konsultantus vai citas inovācijās ieinteresētās puses.
Kopējais atbalsta skaits visā 2023.–2027. gada plānošanas periodā indikatīvi plānotas 95 EIP darba grupas.
Sagatavoja
Everita Kalvāne (ZM)
Atbildīgā persona
Liene Jansone (ZM)
Izsludināšanas datums
09.03.2026. 10:24
Iesniegtie viedokļi
ID
Iesniedzējs
Viedokļa būtība
Iesniegts
26-TA-528/1
Dārzkopības institūts
Dārzkopības institūta priekšlikumi, komentāri:
1. MK noteikumos precizēta konsultanta definīcija: "2.14. konsultants – juridiska vai fiziska persona (saimnieciskas darbības veicējs), kas savas saimnieciskās darbības ietvaros sniedz konsultāciju pakalpojumus lauksaimniecības vai mežsaimniecības jomā, kurai ir vismaz trīs gadu darba pieredze konsultāciju sniegšanā un nav komerciālas intereses par lauksaimnieciskajā ražošanā izmantojamās tehnikas vai ķīmisko un bioloģisko materiālu reklamēšanu un izplatīšanu;".
Lūgums precizēt, vai šādas izmaiņas nesamazina pretendentu skaitu, kas var būt pietikumos kā konsultanti, piemēram, Dārzkopības institūts nevarēs vairs būt kā konsultants projektos, jo institūtam būs komerciāla interese par Institūtā izveidoto šķirņu pārbaudi ražošanas apstākļos, bet institūta speciālisti veic arī konsultantu funkcijas.
2. Jaunajā versijā ir pastiprinātas prasības pētījuma gala rezultātam, kas kopumā vērtējams pozitīvi: "4.1 Projekta gala rezultātam jābūt praktiski pielietojamam un komerciāli izmantojamam risinājumam, piemēram, testētai metodei vai tehnoloģijai, kas ir gatava ieviešanai uzņēmuma vai nozares praksē, vai tieši vērsta uz ieviešanu, sasniedzot augstāku tehnoloģiju gatavības līmeni".
Tomēr, uzlabojot audzēšanas tehnoloģijas konkrētai augu sugai, bieži vien nav iespējams tās mainīt kardināli , parasti pētījuma rezultātā iespējams ieviest atsevišķus (vai vienu) jaunus uzlabojumus audzēšanas tehnoloģijā, līdz ar to ieteikums MK noteikumos precizēt, ka , ka atsevišķu audzēšanas tehnoloģisko elementu, metodoloģiju uzlabojums (attiecīgi palielinot TRL) arī attiecināms kā projekta gala rezultāts.
3. Ierosinām palielināt atbalsta intensitāti saimniecības līmeņa projektiem pētnieciskajām institūcijām līdz 90%. Ja lauksaimnieki ir tieši ieinteresēti konkrētā pētījuma veikšanā un pēc projekta realizācijas varēs izpētīto tehnoloģiju ieviest saimniecībā , tādējādi nākotnē uzlabot ražošanas efektivitāti un samazināt izmaksas, tad pētnieciskajām organizācijām iesaiste šādos projektos nav finansiāli izdevīga, jo jāmeklē papildus līdzekļi savā budžetā līdzfinansējuma nodrošināšanai un attiecīgi pēc projekta beigām ieguldītais nekādā veidā netiek kompensēts. Šī iemesla dēļ parasti PO nemaz nevēlas iesaistīties projektu rakstīšanā un realizācijā saimniecību līmenī, kas tieši ietekmē arī pieteikumu skaitu saimniecības līmeņa projektos.
4. Ierosinām palielināt atbalsta summas projektiem nozares līmenī līdz 500000 EUR un saimniecību līmenī līdz 200000 EUR, jo pašlaik pieejamais atbalsta apjoms neļauj veikt pietiekamu pētāmo jautājumu izpēti, īpaši , ja ir vairak partneru vai ilgāks izpētes periods.
5. Punkts "27.1.2.5. projektā plānotās darbības un sasniedzamos rezultātus sadalījumā pa posmiem"; izslēgt no šīs sadaļas nepieciešamību iekļaut izmaksas katrai darbībai, jo šī finansējuma sadale prasa papildus lielus resursus budžeta pārrēķināšanai, bet līdz šim nav parādījusies nekāda būtība, kāpēc tas vispār ir nepieciešams.
6. MK noteikumu 1.pielikumā: Projektu atlases kritēriji intervencei LA 16 “Atbalsts darba grupu projektu īstenošanai”. 3. Punkts attiecībā uz projekta atbilstību prioritārajai jomai likt vienādu punktu skaitu, ja projekts atbilst kādai no prioritārajām jomām un 1 punktu, ja neiekļaujas prioritārajās jomās, jo, šo jomu izvēle un ranžēšana jebkurā gadījumā ir daļēji subjektīva un, iespējams, kādiem inovatīviem uzņēmumiem liedz iespēju piedalīties šajā konkursā.
7. MK noteikumu 1.pielikumā 4. punkts - Par projekta ietekmi uz pilnu ražošanas ciklu: Skaidrojums ir sekojošs: "Pilns ražošanas cikls aptver visas darbības no primārā ražotāja līdz pārstrādātājam, piemēram sēšanas un audzēšanas līdz ražas novākšanai, pārstrādei, iepakošanai, loģistikai un pārdošanai gala patērētājam" . Ierosinam papildināt, ka daudzgadīgajām sugām pilns cikls tiek attiecināts, ja pētījumi tiek veikti dažādu gadu stādījumos paralēli, jo daudzgadīgajām sugām projekta realizācijas laikā nav iespējams vienā vietā (stādījumā) nodrošināt visu ražošanas ciklu, un projektu vērtēšanā šī iemesla dēļ ilggadīgo stādījumu projektiem tiek likta balle 0, tātad, projekts neietver pilni ciklu...
18. MK noteikumos papildus nepieciešamas korekcijas attiecībā uz skaidrojumu par personāla atalgojumu. Pašlaik LAD skaidro, ka, ja no pētniecības organizācijas projektā iesaistīti divi vadošie pētnieki, likme 20 EUR stundā tiek attiecināta tikai uz vienu pētnieku, kas nav loģiski un neveicina motivāciju vadošajiem pētniekiem iesaistīties projektā. Ja projektā atbilstoši darba uzdevumiem nepieciešami vairāki vadošie pētnieki, tad būtu jābūt viņiem vienādām iespējām saņemt atbilstošu atalgojumu. Līdzīga situācija ir, ja no ZI tiek iesaistītas divas personas kā 1) projekta vadītājs un 2) zinātniskais vadītājs - arī šinī gadījumā LAD neļauj piemērot abiem likmi 20 EUR, bet samazina vienam no šiem likmi uz 13 EUR stundā. Bet, ja projekta vadītājs un zinātniskais vadītājs ir no dažādām institūcijām, tad likme 20 EUR stundā tiek saglabāta abiem, kam nav redzams nekāds loģisks pamatojums.
1. MK noteikumos precizēta konsultanta definīcija: "2.14. konsultants – juridiska vai fiziska persona (saimnieciskas darbības veicējs), kas savas saimnieciskās darbības ietvaros sniedz konsultāciju pakalpojumus lauksaimniecības vai mežsaimniecības jomā, kurai ir vismaz trīs gadu darba pieredze konsultāciju sniegšanā un nav komerciālas intereses par lauksaimnieciskajā ražošanā izmantojamās tehnikas vai ķīmisko un bioloģisko materiālu reklamēšanu un izplatīšanu;".
Lūgums precizēt, vai šādas izmaiņas nesamazina pretendentu skaitu, kas var būt pietikumos kā konsultanti, piemēram, Dārzkopības institūts nevarēs vairs būt kā konsultants projektos, jo institūtam būs komerciāla interese par Institūtā izveidoto šķirņu pārbaudi ražošanas apstākļos, bet institūta speciālisti veic arī konsultantu funkcijas.
2. Jaunajā versijā ir pastiprinātas prasības pētījuma gala rezultātam, kas kopumā vērtējams pozitīvi: "4.1 Projekta gala rezultātam jābūt praktiski pielietojamam un komerciāli izmantojamam risinājumam, piemēram, testētai metodei vai tehnoloģijai, kas ir gatava ieviešanai uzņēmuma vai nozares praksē, vai tieši vērsta uz ieviešanu, sasniedzot augstāku tehnoloģiju gatavības līmeni".
Tomēr, uzlabojot audzēšanas tehnoloģijas konkrētai augu sugai, bieži vien nav iespējams tās mainīt kardināli , parasti pētījuma rezultātā iespējams ieviest atsevišķus (vai vienu) jaunus uzlabojumus audzēšanas tehnoloģijā, līdz ar to ieteikums MK noteikumos precizēt, ka , ka atsevišķu audzēšanas tehnoloģisko elementu, metodoloģiju uzlabojums (attiecīgi palielinot TRL) arī attiecināms kā projekta gala rezultāts.
3. Ierosinām palielināt atbalsta intensitāti saimniecības līmeņa projektiem pētnieciskajām institūcijām līdz 90%. Ja lauksaimnieki ir tieši ieinteresēti konkrētā pētījuma veikšanā un pēc projekta realizācijas varēs izpētīto tehnoloģiju ieviest saimniecībā , tādējādi nākotnē uzlabot ražošanas efektivitāti un samazināt izmaksas, tad pētnieciskajām organizācijām iesaiste šādos projektos nav finansiāli izdevīga, jo jāmeklē papildus līdzekļi savā budžetā līdzfinansējuma nodrošināšanai un attiecīgi pēc projekta beigām ieguldītais nekādā veidā netiek kompensēts. Šī iemesla dēļ parasti PO nemaz nevēlas iesaistīties projektu rakstīšanā un realizācijā saimniecību līmenī, kas tieši ietekmē arī pieteikumu skaitu saimniecības līmeņa projektos.
4. Ierosinām palielināt atbalsta summas projektiem nozares līmenī līdz 500000 EUR un saimniecību līmenī līdz 200000 EUR, jo pašlaik pieejamais atbalsta apjoms neļauj veikt pietiekamu pētāmo jautājumu izpēti, īpaši , ja ir vairak partneru vai ilgāks izpētes periods.
5. Punkts "27.1.2.5. projektā plānotās darbības un sasniedzamos rezultātus sadalījumā pa posmiem"; izslēgt no šīs sadaļas nepieciešamību iekļaut izmaksas katrai darbībai, jo šī finansējuma sadale prasa papildus lielus resursus budžeta pārrēķināšanai, bet līdz šim nav parādījusies nekāda būtība, kāpēc tas vispār ir nepieciešams.
6. MK noteikumu 1.pielikumā: Projektu atlases kritēriji intervencei LA 16 “Atbalsts darba grupu projektu īstenošanai”. 3. Punkts attiecībā uz projekta atbilstību prioritārajai jomai likt vienādu punktu skaitu, ja projekts atbilst kādai no prioritārajām jomām un 1 punktu, ja neiekļaujas prioritārajās jomās, jo, šo jomu izvēle un ranžēšana jebkurā gadījumā ir daļēji subjektīva un, iespējams, kādiem inovatīviem uzņēmumiem liedz iespēju piedalīties šajā konkursā.
7. MK noteikumu 1.pielikumā 4. punkts - Par projekta ietekmi uz pilnu ražošanas ciklu: Skaidrojums ir sekojošs: "Pilns ražošanas cikls aptver visas darbības no primārā ražotāja līdz pārstrādātājam, piemēram sēšanas un audzēšanas līdz ražas novākšanai, pārstrādei, iepakošanai, loģistikai un pārdošanai gala patērētājam" . Ierosinam papildināt, ka daudzgadīgajām sugām pilns cikls tiek attiecināts, ja pētījumi tiek veikti dažādu gadu stādījumos paralēli, jo daudzgadīgajām sugām projekta realizācijas laikā nav iespējams vienā vietā (stādījumā) nodrošināt visu ražošanas ciklu, un projektu vērtēšanā šī iemesla dēļ ilggadīgo stādījumu projektiem tiek likta balle 0, tātad, projekts neietver pilni ciklu...
18. MK noteikumos papildus nepieciešamas korekcijas attiecībā uz skaidrojumu par personāla atalgojumu. Pašlaik LAD skaidro, ka, ja no pētniecības organizācijas projektā iesaistīti divi vadošie pētnieki, likme 20 EUR stundā tiek attiecināta tikai uz vienu pētnieku, kas nav loģiski un neveicina motivāciju vadošajiem pētniekiem iesaistīties projektā. Ja projektā atbilstoši darba uzdevumiem nepieciešami vairāki vadošie pētnieki, tad būtu jābūt viņiem vienādām iespējām saņemt atbilstošu atalgojumu. Līdzīga situācija ir, ja no ZI tiek iesaistītas divas personas kā 1) projekta vadītājs un 2) zinātniskais vadītājs - arī šinī gadījumā LAD neļauj piemērot abiem likmi 20 EUR, bet samazina vienam no šiem likmi uz 13 EUR stundā. Bet, ja projekta vadītājs un zinātniskais vadītājs ir no dažādām institūcijām, tad likme 20 EUR stundā tiek saglabāta abiem, kam nav redzams nekāds loģisks pamatojums.
19.03.2026. 14:48
26-TA-528/2
Marija Gailīte - Biedrība "Lauksaimniecības organizāciju sadarbības padome"
1. MK noteikumos precizēta konsultanta definīcija: "2.14. konsultants – juridiska vai fiziska persona (saimnieciskas darbības veicējs), kas savas saimnieciskās darbības ietvaros sniedz konsultāciju pakalpojumus lauksaimniecības vai mežsaimniecības jomā, kurai ir vismaz trīs gadu darba pieredze konsultāciju sniegšanā un nav komerciālas intereses par lauksaimnieciskajā ražošanā izmantojamās tehnikas vai ķīmisko un bioloģisko materiālu reklamēšanu un izplatīšanu;".
Lūgums precizēt, vai šādas izmaiņas nesamazina pretendentu skaitu, kas var būt pieteikumos kā konsultanti, piemēram, Dārzkopības institūts nevarēs vairs būt kā konsultants projektos, jo institūtam būs komerciāla interese par Institūtā izveidoto šķirņu pārbaudi ražošanas apstākļos, bet institūta speciālisti veic arī konsultantu funkcijas.
2. Jaunā versijā ir pastiprinātas prasības pētījuma gala rezultātam, kas kopumā vērtējams pozitīvi: "4.1 Projekta gala rezultātam jābūt praktiski pielietojamam un komerciāli izmantojamam risinājumam, piemēram, testētai metodei vai tehnoloģijai, kas ir gatava ieviešanai uzņēmuma vai nozares praksē, vai tieši vērsta uz ieviešanu, sasniedzot augstāku tehnoloģiju gatavības līmeni".
Tomēr, uzlabojot audzēšanas tehnoloģijas konkrētai augu sugai, bieži vien nav iespējams tās mainīt kardināli , parasti pētījuma rezultātā iespējams ieviest atsevišķus (vai vienu) jaunus uzlabojumus audzēšanas tehnoloģijā, līdz ar to ieteikums MK noteikumos precizēt, ka , ka atsevišķu audzēšanas tehnoloģisko elementu, metodoloģiju uzlabojums (attiecīgi palielinot TRL) arī attiecināms kā projekta gala rezultāts.
3. Ierosinām palielināt atbalsta intensitāti saimniecības līmeņa projektiem pētnieciskajām institūcijām līdz 90%. Ja lauksaimnieki ir tieši ieinteresēti konkrētā pētījuma veikšanā un pēc projekta realizācijas varēs izpētīto tehnoloģiju ieviest saimniecībā , tādējādi nākotnē uzlabot ražošanas efektivitāti un samazināt izmaksas, tad pētnieciskajām organizācijām iesaiste šādos projektos nav finansiāli izdevīga, jo jāmeklē papildus līdzekļi savā budžetā līdzfinansējuma nodrošināšanai un attiecīgi pēc projekta beigām ieguldītais nekādā veidā netiek kompensēts. Šī iemesla dēļ parasti PO nemaz nevēlas iesaistīties projektu rakstīšanā un realizācijā saimniecību līmenī, kas tieši ietekmē arī pieteikumu skaitu saimniecības līmeņa projektos.
4. Ierosinām palielināt atbalsta summas projektiem nozares līmenī līdz 500000 EUR un saimniecību līmenī līdz 200000 EUR, jo pašlaik pieejamais atbalsta apjoms neļauj veikt pietiekamu pētāmo jautājumu izpēti, īpaši , ja ir vairāk partneru vai ilgāks izpētes periods.
5. Punkts "27.1.2.5. projektā plānotās darbības un sasniedzamos rezultātus sadalījumā pa posmiem"; izslēgt no šīs sadaļas nepieciešamību iekļaut izmaksas katrai darbībai, jo šī finansējuma sadale prasa papildus lielus resursus budžeta pārrēķināšanai, bet līdz šim nav parādījusies nekāda būtība, kāpēc tas vispār ir nepieciešams.
6. MK noteikumu 1.pielikumā: Projektu atlases kritēriji intervencei LA 16 “Atbalsts darba grupu projektu īstenošanai”. 3. Punkts attiecībā uz projekta atbilstību prioritārajai jomai likt vienādu punktu skaitu, ja projekts atbilst kādai no prioritārajām jomām un 1 punktu, ja neiekļaujas prioritārajās jomās, jo, šo jomu izvēle un ranžēšana jebkurā gadījumā ir daļēji subjektīva un, iespējams, kādiem inovatīviem uzņēmumiem liedz iespēju piedalīties šajā konkursā.
7. MK noteikumu 1.pielikumā 4. Punkts - Par projekta ietekmi uz pilnu ražošanas ciklu: Skaidrojums ir sekojošs: "Pilns ražošanas cikls aptver visas darbības no primārā ražotāja līdz pārstrādātājam, piemēram sēšanas un audzēšanas līdz ražas novākšanai, pārstrādei, iepakošanai, loģistikai un pārdošanai gala patērētājam" . Ierosinām papildināt, ka daudzgadīgajām sugām pilns cikls tiek attiecināts, ja pētījumi tiek veikti dažādu gadu stādījumos paralēli, jo daudzgadīgajām sugām projekta realizācijas laikā nav iespējams vienā vietā (stādījumā) nodrošināt visu ražošanas ciklu, un projektu vērtēšanā šī iemesla dēļ ilggadīgo stādījumu projektiem tiek likta balle 0, tātad, projekts neietver pilni ciklu...
18. MK noteikumos papildus nepieciešamas korekcijas attiecībā uz skaidrojumu par personāla atalgojumu. Pašlaik LAD skaidro, ka, ja no pētniecības organizācijas projektā iesaistīti divi vadošie pētnieki, likme 20 EUR stundā tiek attiecināta tikai uz vienu pētnieku, kas nav loģiski un neveicina motivāciju vadošajiem pētniekiem iesaistīties projektā. Ja projektā atbilstoši darba uzdevumiem nepieciešami vairāki vadošie pētnieki, tad būtu jābūt viņiem vienādām iespējām saņemt atbilstošu atalgojumu. Līdzīga situācija ir, ja no ZI tiek iesaistītas divas personas kā 1) projekta vadītājs un 2) zinātniskais vadītājs - arī šinī gadījumā LAD neļauj piemērot abiem likmi 20 EUR, bet samazina vienam no šiem likmi uz 13 EUR stundā. Bet, ja projekta vadītājs un zinātniskais vadītājs ir no dažādām institūcijām, tad likme 20 EUR stundā tiek saglabāta abiem, kam nav redzams nekāds loģisks pamatojums.
Lūgums precizēt, vai šādas izmaiņas nesamazina pretendentu skaitu, kas var būt pieteikumos kā konsultanti, piemēram, Dārzkopības institūts nevarēs vairs būt kā konsultants projektos, jo institūtam būs komerciāla interese par Institūtā izveidoto šķirņu pārbaudi ražošanas apstākļos, bet institūta speciālisti veic arī konsultantu funkcijas.
2. Jaunā versijā ir pastiprinātas prasības pētījuma gala rezultātam, kas kopumā vērtējams pozitīvi: "4.1 Projekta gala rezultātam jābūt praktiski pielietojamam un komerciāli izmantojamam risinājumam, piemēram, testētai metodei vai tehnoloģijai, kas ir gatava ieviešanai uzņēmuma vai nozares praksē, vai tieši vērsta uz ieviešanu, sasniedzot augstāku tehnoloģiju gatavības līmeni".
Tomēr, uzlabojot audzēšanas tehnoloģijas konkrētai augu sugai, bieži vien nav iespējams tās mainīt kardināli , parasti pētījuma rezultātā iespējams ieviest atsevišķus (vai vienu) jaunus uzlabojumus audzēšanas tehnoloģijā, līdz ar to ieteikums MK noteikumos precizēt, ka , ka atsevišķu audzēšanas tehnoloģisko elementu, metodoloģiju uzlabojums (attiecīgi palielinot TRL) arī attiecināms kā projekta gala rezultāts.
3. Ierosinām palielināt atbalsta intensitāti saimniecības līmeņa projektiem pētnieciskajām institūcijām līdz 90%. Ja lauksaimnieki ir tieši ieinteresēti konkrētā pētījuma veikšanā un pēc projekta realizācijas varēs izpētīto tehnoloģiju ieviest saimniecībā , tādējādi nākotnē uzlabot ražošanas efektivitāti un samazināt izmaksas, tad pētnieciskajām organizācijām iesaiste šādos projektos nav finansiāli izdevīga, jo jāmeklē papildus līdzekļi savā budžetā līdzfinansējuma nodrošināšanai un attiecīgi pēc projekta beigām ieguldītais nekādā veidā netiek kompensēts. Šī iemesla dēļ parasti PO nemaz nevēlas iesaistīties projektu rakstīšanā un realizācijā saimniecību līmenī, kas tieši ietekmē arī pieteikumu skaitu saimniecības līmeņa projektos.
4. Ierosinām palielināt atbalsta summas projektiem nozares līmenī līdz 500000 EUR un saimniecību līmenī līdz 200000 EUR, jo pašlaik pieejamais atbalsta apjoms neļauj veikt pietiekamu pētāmo jautājumu izpēti, īpaši , ja ir vairāk partneru vai ilgāks izpētes periods.
5. Punkts "27.1.2.5. projektā plānotās darbības un sasniedzamos rezultātus sadalījumā pa posmiem"; izslēgt no šīs sadaļas nepieciešamību iekļaut izmaksas katrai darbībai, jo šī finansējuma sadale prasa papildus lielus resursus budžeta pārrēķināšanai, bet līdz šim nav parādījusies nekāda būtība, kāpēc tas vispār ir nepieciešams.
6. MK noteikumu 1.pielikumā: Projektu atlases kritēriji intervencei LA 16 “Atbalsts darba grupu projektu īstenošanai”. 3. Punkts attiecībā uz projekta atbilstību prioritārajai jomai likt vienādu punktu skaitu, ja projekts atbilst kādai no prioritārajām jomām un 1 punktu, ja neiekļaujas prioritārajās jomās, jo, šo jomu izvēle un ranžēšana jebkurā gadījumā ir daļēji subjektīva un, iespējams, kādiem inovatīviem uzņēmumiem liedz iespēju piedalīties šajā konkursā.
7. MK noteikumu 1.pielikumā 4. Punkts - Par projekta ietekmi uz pilnu ražošanas ciklu: Skaidrojums ir sekojošs: "Pilns ražošanas cikls aptver visas darbības no primārā ražotāja līdz pārstrādātājam, piemēram sēšanas un audzēšanas līdz ražas novākšanai, pārstrādei, iepakošanai, loģistikai un pārdošanai gala patērētājam" . Ierosinām papildināt, ka daudzgadīgajām sugām pilns cikls tiek attiecināts, ja pētījumi tiek veikti dažādu gadu stādījumos paralēli, jo daudzgadīgajām sugām projekta realizācijas laikā nav iespējams vienā vietā (stādījumā) nodrošināt visu ražošanas ciklu, un projektu vērtēšanā šī iemesla dēļ ilggadīgo stādījumu projektiem tiek likta balle 0, tātad, projekts neietver pilni ciklu...
18. MK noteikumos papildus nepieciešamas korekcijas attiecībā uz skaidrojumu par personāla atalgojumu. Pašlaik LAD skaidro, ka, ja no pētniecības organizācijas projektā iesaistīti divi vadošie pētnieki, likme 20 EUR stundā tiek attiecināta tikai uz vienu pētnieku, kas nav loģiski un neveicina motivāciju vadošajiem pētniekiem iesaistīties projektā. Ja projektā atbilstoši darba uzdevumiem nepieciešami vairāki vadošie pētnieki, tad būtu jābūt viņiem vienādām iespējām saņemt atbilstošu atalgojumu. Līdzīga situācija ir, ja no ZI tiek iesaistītas divas personas kā 1) projekta vadītājs un 2) zinātniskais vadītājs - arī šinī gadījumā LAD neļauj piemērot abiem likmi 20 EUR, bet samazina vienam no šiem likmi uz 13 EUR stundā. Bet, ja projekta vadītājs un zinātniskais vadītājs ir no dažādām institūcijām, tad likme 20 EUR stundā tiek saglabāta abiem, kam nav redzams nekāds loģisks pamatojums.
19.03.2026. 15:33
26-TA-528/3
Biedrība "Latvijas Holšteinas šķirnes lopu audzētāju asociācija"
Biedrības Latvijas Holšteinas šķirnes lopu audzētāju asociācija komentāri.
1. Par 4.1 punktu
Lūdzam pārskatīt 4.1 punktā ietverto prasību par projekta gala rezultātu kā “praktiski pielietojamu un komerciāli izmantojamu risinājumu”.
Atzīstam un atbalstām grozījumu mērķi novērst tādu projektu īstenošanu, kuru rezultāti ir formāli un netiek praktiski izmantoti nozarē. Praksē tiešām ir redzēti gadījumi, kas rada iespaidu, ka projektu saturs un rezultāti nav pietiekami saistīti ar reālu ieviešanu.
Tomēr uzskatām, ka piedāvātā prasība pēc obligātas komercializācijas ir pārāk šaurs risinājums un neatbilst lauksaimniecības inovāciju būtībai.
Daļa augstas ietekmes lauksaimniecības sektora inovāciju klasiskā izpratnē nav komercializējamas, bet ir tieši ieviešamas praksē un rada būtisku ekonomisko efektu nozares līmenī.
Pie šādām inovācijām pieder, piemēram:
- datu kvalitātes un salīdzināmības uzlabošanas risinājumi,
- nozares līmeņa vērtēšanas un monitoringa sistēmas,
- selekcijas un pārvaldības metodikas,
- vienoti standarti un pieejas, kas ietekmē lēmumu pieņemšanu saimniecībās.
Īpaši būtiskas šāda veida inovācijas ir ciltsdarba un selekcijas jomā, kur nozīmīga loma ir vienotām pieejām, datu kvalitātei un to interpretācijai nozares līmenī. Šajā jomā radītie risinājumi parasti nav komercializējami kā atsevišķs produkts, taču tiem ir tieša ietekme uz selekcijas efektivitāti, ganāmpulku attīstību un nozares ilgtermiņa konkurētspēju. Tas attiecas arī uz selekcijas pieeju attīstību un jaunu ciltsdarba principu ieviešanu, kas ietekmē ganāmpulku ģenētisko struktūru un ilgtspēju.
Šādu risinājumu izslēgšana no atbalsta instrumenta neatbilst Eiropas Inovāciju partnerības mērķim, kas paredz ne tikai komerciālu produktu attīstību, bet arī zināšanu pārnesi un praktiski ieviešamu inovāciju radīšanu nozarē.
Pastāv augsts risks, ka pašreiz plānotais formulējums veicinās šauru, komerciāli orientētu projektu attīstību, vienlaikus ierobežojot sistēmiskas nozares līmeņa inovācijas, līdz ar to samazinot atbalsta instrumenta kopējo ietekmi.
Lūdzam 4.1 punktu precizēt, paredzot, ka projekta gala rezultāts var būt ne tikai komerciāli izmantojams risinājums, bet arī praktiski ieviešams un ekonomiski pamatots risinājums, piemēram:
“projekta gala rezultāts ir praktiski pielietojams, ieviešams un ekonomiski pamatots risinājums, kas var būt komerciāli izmantojams vai nekomerciāls risinājums ar praktisku nozīmi nozarē”.
2. Par 4.2 un 51. punktu
Lūdzam pārskatīt 4.2 un 51. punktā ietverto regulējumu attiecībā uz projekta rezultātu ieviešanu.
Saskaņā ar 4.2 punktu darba grupa projekta laikā nodrošina rezultāta praktisku pielietojumu saimnieciskajā darbībā vai sniedz apliecinājumu par ieviešanas plānu. Savukārt 51. punkts paredz iespēju saņemt pēdējo maksājumu, iesniedzot gala pārskatu vai ieviešanas plānu.
Šāds regulējums rada risku, ka ieviešanas plāns var tikt izmantots kā formāls aizstājējs faktiskai ieviešanai vai vismaz izmēģinājuma ieviešanai.
Tas ir pretrunā ar grozījumu anotācijā uzsvērto mērķi stiprināt praktiski ieviešamu inovāciju attīstību un mazināt teorētisku projektu īpatsvaru.
Lūdzam precizēt regulējumu, paredzot, ka ieviešanas plāns ir pieļaujams tikai gadījumos, kad objektīvu iemeslu dēļ pilnīga ieviešana projekta laikā nav iespējama, vienlaikus nodrošinot, ka projekta laikā ir veikta vismaz rezultāta praktiska pārbaude vai aprobācija.
3. Par 27.1.2.5.1 apakšpunktu
Lūdzam precizēt 27.1.2.5.1 apakšpunktu attiecībā uz tehnoloģiskās gatavības līmeņa (TRL) norādīšanu.
TRL pieeja nav vienlīdz piemērojama visiem inovāciju veidiem, īpaši organizatoriskiem, metodoloģiskiem vai datu pārvaldības risinājumiem.
Lūdzam papildināt normu, paredzot, ka TRL norādīšana ir obligāta tikai tad, ja tā ir attiecināma uz konkrēto projekta rezultāta veidu, vai arī izstrādāt skaidru metodiku tās piemērošanai.
4. Par atbalsta intensitāti
Lūdzam izvērtēt 45. punktā noteikto atbalsta intensitātes diferenciāciju, īpaši attiecībā uz pētniecības organizācijām (90%) un citiem projekta partneriem (40%).
Praksē pastāv risks, ka augstāka atbalsta intensitāte var veicināt investīcijas materiāltehniskajā bāzē, kas ar konkrēto projektu ir saistīta tikai netieši, savukārt praktiskās ieviešanas partneriem kritiski nepieciešamās investīcijas tiek finansētas ievērojami zemākā apmērā. Jāņem vērā, ka EIP atbalsta instruments ir vērsts uz inovāciju izstrādi un ieviešanu praksē, un tas nebūtu izmantojams kā primārais mehānisms pētniecības infrastruktūras finansēšanai.
Lūdzam precizēt regulējumu, paredzot, ka pētniecības organizāciju investīcijām jābūt tieši un nepastarpināti saistītām ar projekta aktivitātēm, kā arī jātiek izmantotām projekta rezultāta izstrādei un partneru kopīgajām vajadzībām.
5. Par konsultanta definīciju
Lūdzam precizēt noteikumu 2.14. punktā ietverto konsultanta definīciju.
Atbalstām principu, ka konsultanta darbībai jābūt objektīvai un neatkarīgai, kā arī ka konsultants nedrīkst būt tieši ieinteresēts konkrētu produktu vai pakalpojumu izplatīšanā.
Vienlaikus vēršam uzmanību, ka konsultāciju kompetence lauksaimniecības nozarē nav koncentrēta tikai formālajā konsultāciju sistēmā, bet ietver arī nozares specializētus ekspertus ar augstu profesionālo kvalifikāciju un praktisku pieredzi konkrētās jomās. Praksē šādi eksperti bieži veic konsultatīvu darbu saimniecībās, taču neatbilst formālajai konsultanta definīcijai, neskatoties uz to, ka viņu kompetence konkrētajā jomā ir augstāka nekā konsultantiem vispārējās konsultāciju sistēmas ietvaros.
Pašreizējais regulējums var nepamatoti ierobežot šo ekspertu iesaisti projektos, tādējādi samazinot projektu kvalitāti un to praktisko ietekmi.
Lūdzam precizēt konsultanta definīciju, paredzot, ka par konsultantiem var tikt atzīti arī nozares sertificēti eksperti, kuri atbilst objektivitātes un neatkarības principiem.
Noslēgumā
Kopumā atzinīgi vērtējam virzību uz praktiski ieviešamu inovāciju stiprināšanu, tomēr arī uzsveram nepieciešamību nodrošināt līdzsvarotu un dažādiem inovāciju veidiem piemērotu pieeju, lai netiktu ierobežota to attīstība un praktiskā pielietošana nozarē.
1. Par 4.1 punktu
Lūdzam pārskatīt 4.1 punktā ietverto prasību par projekta gala rezultātu kā “praktiski pielietojamu un komerciāli izmantojamu risinājumu”.
Atzīstam un atbalstām grozījumu mērķi novērst tādu projektu īstenošanu, kuru rezultāti ir formāli un netiek praktiski izmantoti nozarē. Praksē tiešām ir redzēti gadījumi, kas rada iespaidu, ka projektu saturs un rezultāti nav pietiekami saistīti ar reālu ieviešanu.
Tomēr uzskatām, ka piedāvātā prasība pēc obligātas komercializācijas ir pārāk šaurs risinājums un neatbilst lauksaimniecības inovāciju būtībai.
Daļa augstas ietekmes lauksaimniecības sektora inovāciju klasiskā izpratnē nav komercializējamas, bet ir tieši ieviešamas praksē un rada būtisku ekonomisko efektu nozares līmenī.
Pie šādām inovācijām pieder, piemēram:
- datu kvalitātes un salīdzināmības uzlabošanas risinājumi,
- nozares līmeņa vērtēšanas un monitoringa sistēmas,
- selekcijas un pārvaldības metodikas,
- vienoti standarti un pieejas, kas ietekmē lēmumu pieņemšanu saimniecībās.
Īpaši būtiskas šāda veida inovācijas ir ciltsdarba un selekcijas jomā, kur nozīmīga loma ir vienotām pieejām, datu kvalitātei un to interpretācijai nozares līmenī. Šajā jomā radītie risinājumi parasti nav komercializējami kā atsevišķs produkts, taču tiem ir tieša ietekme uz selekcijas efektivitāti, ganāmpulku attīstību un nozares ilgtermiņa konkurētspēju. Tas attiecas arī uz selekcijas pieeju attīstību un jaunu ciltsdarba principu ieviešanu, kas ietekmē ganāmpulku ģenētisko struktūru un ilgtspēju.
Šādu risinājumu izslēgšana no atbalsta instrumenta neatbilst Eiropas Inovāciju partnerības mērķim, kas paredz ne tikai komerciālu produktu attīstību, bet arī zināšanu pārnesi un praktiski ieviešamu inovāciju radīšanu nozarē.
Pastāv augsts risks, ka pašreiz plānotais formulējums veicinās šauru, komerciāli orientētu projektu attīstību, vienlaikus ierobežojot sistēmiskas nozares līmeņa inovācijas, līdz ar to samazinot atbalsta instrumenta kopējo ietekmi.
Lūdzam 4.1 punktu precizēt, paredzot, ka projekta gala rezultāts var būt ne tikai komerciāli izmantojams risinājums, bet arī praktiski ieviešams un ekonomiski pamatots risinājums, piemēram:
“projekta gala rezultāts ir praktiski pielietojams, ieviešams un ekonomiski pamatots risinājums, kas var būt komerciāli izmantojams vai nekomerciāls risinājums ar praktisku nozīmi nozarē”.
2. Par 4.2 un 51. punktu
Lūdzam pārskatīt 4.2 un 51. punktā ietverto regulējumu attiecībā uz projekta rezultātu ieviešanu.
Saskaņā ar 4.2 punktu darba grupa projekta laikā nodrošina rezultāta praktisku pielietojumu saimnieciskajā darbībā vai sniedz apliecinājumu par ieviešanas plānu. Savukārt 51. punkts paredz iespēju saņemt pēdējo maksājumu, iesniedzot gala pārskatu vai ieviešanas plānu.
Šāds regulējums rada risku, ka ieviešanas plāns var tikt izmantots kā formāls aizstājējs faktiskai ieviešanai vai vismaz izmēģinājuma ieviešanai.
Tas ir pretrunā ar grozījumu anotācijā uzsvērto mērķi stiprināt praktiski ieviešamu inovāciju attīstību un mazināt teorētisku projektu īpatsvaru.
Lūdzam precizēt regulējumu, paredzot, ka ieviešanas plāns ir pieļaujams tikai gadījumos, kad objektīvu iemeslu dēļ pilnīga ieviešana projekta laikā nav iespējama, vienlaikus nodrošinot, ka projekta laikā ir veikta vismaz rezultāta praktiska pārbaude vai aprobācija.
3. Par 27.1.2.5.1 apakšpunktu
Lūdzam precizēt 27.1.2.5.1 apakšpunktu attiecībā uz tehnoloģiskās gatavības līmeņa (TRL) norādīšanu.
TRL pieeja nav vienlīdz piemērojama visiem inovāciju veidiem, īpaši organizatoriskiem, metodoloģiskiem vai datu pārvaldības risinājumiem.
Lūdzam papildināt normu, paredzot, ka TRL norādīšana ir obligāta tikai tad, ja tā ir attiecināma uz konkrēto projekta rezultāta veidu, vai arī izstrādāt skaidru metodiku tās piemērošanai.
4. Par atbalsta intensitāti
Lūdzam izvērtēt 45. punktā noteikto atbalsta intensitātes diferenciāciju, īpaši attiecībā uz pētniecības organizācijām (90%) un citiem projekta partneriem (40%).
Praksē pastāv risks, ka augstāka atbalsta intensitāte var veicināt investīcijas materiāltehniskajā bāzē, kas ar konkrēto projektu ir saistīta tikai netieši, savukārt praktiskās ieviešanas partneriem kritiski nepieciešamās investīcijas tiek finansētas ievērojami zemākā apmērā. Jāņem vērā, ka EIP atbalsta instruments ir vērsts uz inovāciju izstrādi un ieviešanu praksē, un tas nebūtu izmantojams kā primārais mehānisms pētniecības infrastruktūras finansēšanai.
Lūdzam precizēt regulējumu, paredzot, ka pētniecības organizāciju investīcijām jābūt tieši un nepastarpināti saistītām ar projekta aktivitātēm, kā arī jātiek izmantotām projekta rezultāta izstrādei un partneru kopīgajām vajadzībām.
5. Par konsultanta definīciju
Lūdzam precizēt noteikumu 2.14. punktā ietverto konsultanta definīciju.
Atbalstām principu, ka konsultanta darbībai jābūt objektīvai un neatkarīgai, kā arī ka konsultants nedrīkst būt tieši ieinteresēts konkrētu produktu vai pakalpojumu izplatīšanā.
Vienlaikus vēršam uzmanību, ka konsultāciju kompetence lauksaimniecības nozarē nav koncentrēta tikai formālajā konsultāciju sistēmā, bet ietver arī nozares specializētus ekspertus ar augstu profesionālo kvalifikāciju un praktisku pieredzi konkrētās jomās. Praksē šādi eksperti bieži veic konsultatīvu darbu saimniecībās, taču neatbilst formālajai konsultanta definīcijai, neskatoties uz to, ka viņu kompetence konkrētajā jomā ir augstāka nekā konsultantiem vispārējās konsultāciju sistēmas ietvaros.
Pašreizējais regulējums var nepamatoti ierobežot šo ekspertu iesaisti projektos, tādējādi samazinot projektu kvalitāti un to praktisko ietekmi.
Lūdzam precizēt konsultanta definīciju, paredzot, ka par konsultantiem var tikt atzīti arī nozares sertificēti eksperti, kuri atbilst objektivitātes un neatkarības principiem.
Noslēgumā
Kopumā atzinīgi vērtējam virzību uz praktiski ieviešamu inovāciju stiprināšanu, tomēr arī uzsveram nepieciešamību nodrošināt līdzsvarotu un dažādiem inovāciju veidiem piemērotu pieeju, lai netiktu ierobežota to attīstība un praktiskā pielietošana nozarē.
19.03.2026. 19:47
26-TA-528/4
SIA "Latvijas Lauku konsultāciju un izglītības centrs"
Lūgums izteikt 2.14. apakšpunktu šādā redakcijā:
"2.14. konsultants – juridiska vai fiziska persona (saimnieciskas darbības veicējs), kas savas saimnieciskās darbības ietvaros sniedz konsultāciju pakalpojumus lauksaimniecības vai mežsaimniecības jomā, kurai ir vismaz trīs gadu darba pieredze konsultāciju sniegšanā un nav komerciālas intereses par lauksaimnieciskajā ražošanā izmantojamās tehnikas vai ķīmisko un bioloģisko materiālu reklamēšanu un izplatīšanu, kā arī koksnes un meža īpašuma iegādi;"
Pamatojums:
Sniedzot konsultācijas mežsaimniecības nozarē, būtiski nodrošināt lai konsultantam pašam nepastāv komerciāla interese cirsmu (augošu koku) un meža īpašumu iegādē.
Meža īpašniekiem īpaši svarīgs faktors konsultācijās ir objektīva cirsmas vai īpašuma cenas noteikšana, jo cirsmu un meža īpašumu pircēji cenšas izmanto meža īpašnieka nepilnīgās zināšanas par meža apsaimniekošanu, apzināti iegādes veicot par cenu, kas ir ievērojami zem objektīvās tirgus cenas.
Meža īpašniekiem, kuriem nepieciešamas konsultācijas par meža ekonomiku un pārdošanu, visbiežāk ir nelielas zināšanas meža apsaimniekošanā, jo īpaši par koksnes pārdošanas procesu, tāpēc par šo tematu ir īpaši svarīgi saņemt padomu no konsultanta, kurš nekādā mērā nav saistīts un pats nav ieinteresēts cirsmu un meža īpašumu iegādē.
"2.14. konsultants – juridiska vai fiziska persona (saimnieciskas darbības veicējs), kas savas saimnieciskās darbības ietvaros sniedz konsultāciju pakalpojumus lauksaimniecības vai mežsaimniecības jomā, kurai ir vismaz trīs gadu darba pieredze konsultāciju sniegšanā un nav komerciālas intereses par lauksaimnieciskajā ražošanā izmantojamās tehnikas vai ķīmisko un bioloģisko materiālu reklamēšanu un izplatīšanu, kā arī koksnes un meža īpašuma iegādi;"
Pamatojums:
Sniedzot konsultācijas mežsaimniecības nozarē, būtiski nodrošināt lai konsultantam pašam nepastāv komerciāla interese cirsmu (augošu koku) un meža īpašumu iegādē.
Meža īpašniekiem īpaši svarīgs faktors konsultācijās ir objektīva cirsmas vai īpašuma cenas noteikšana, jo cirsmu un meža īpašumu pircēji cenšas izmanto meža īpašnieka nepilnīgās zināšanas par meža apsaimniekošanu, apzināti iegādes veicot par cenu, kas ir ievērojami zem objektīvās tirgus cenas.
Meža īpašniekiem, kuriem nepieciešamas konsultācijas par meža ekonomiku un pārdošanu, visbiežāk ir nelielas zināšanas meža apsaimniekošanā, jo īpaši par koksnes pārdošanas procesu, tāpēc par šo tematu ir īpaši svarīgi saņemt padomu no konsultanta, kurš nekādā mērā nav saistīts un pats nav ieinteresēts cirsmu un meža īpašumu iegādē.
23.03.2026. 12:43
Atlasīti 4 ieraksti.
Ierakstu skaits lapā25