Projekta ID/ Uzdevuma numurs
Tiesību akta/ diskusiju dokumenta nosaukums
Grozījumi Ministru kabineta 2015. gada 30. jūnija noteikumos Nr. 333 "Noteikumi par Latvijas būvnormatīvu LBN 201-15 "Būvju ugunsdrošība""
Līdzdalības veids
Publiskā apspriešana
Sākotnēji identificētās problēmas apraksts
1. Pašreizējā būvnormatīva LBN 201-15 redakcija paredz iespēju izmantot koku kā primāro nesošo konstrukcijas materiālu U3 ugunsnoturības pakāpes ēkās, kuru augstākā stāva grīdas līmenis nepārsniedz 18 m (aptuveni sešstāvu ēkas). Tomēr lielāka apjoma ēku gadījumā šī pieeja kļūst problemātiska, jo U3 ugunsnoturības pakāpei ir noteikti lielāki ierobežojumi attiecībā uz maksimālo ēkas platību, kā arī ugunsdrošības prasības U3 ugunsnoturības pakāpes ēkām nav reglamentētas.
Ņemot vērā, ka U3 pakāpes ēkām kopumā tiek noteiktas zemākas ugunsizturības prasības nav samērīgi ar to palīdzību veicināt apjomīgu koka ēku būvniecību, jo tas potenciāli pazemina kopējo ugunsdrošības līmeni.
2. Pašreizējā būvnormatīva LBN 201-15 redakcijā 3. tabulā noteikts, ka VI un VII lietošanas veida ēkām ar U3 ugunsnoturības pakāpi pieļaujamā ugunsdrošības nodalījuma maksimālā platība (2000 m2) ir lielāka nekā ēkām ar U2b ugunsnoturības pakāpi ja ugunsslodze ir virs 1200 MJ/m2 (1600 m2), kas nav samērīgi, jo U2b ugunsnoturības pakāpei ir augstākas ugunsdrošības prasības nekā U3.
Šāda neatbilstība var veicināt nepamatotu būvniecības risinājumu izvēli, kas neatbilst ēku drošības principiem.
3. Būvnormatīva LBN 201-15 62.2. apakšpunktā noteikts, ka dzīvokļi, kā arī viesnīcu, dienesta viesnīcu, hosteļu un moteļu numuri ir veidojami kā atsevišķas ugunsdrošas telpas. Tomēr U3 ugunsnoturības pakāpes būvēm šobrīd nav izvirzītas prasības nedz norobežojošo konstrukciju minimālajai ugunsizturībai, nedz arī izmantoto būvizstrādājumu ugunsreakcijas klasēm. Tā rezultātā daudzdzīvokļu ēkās vai ēkās ar vairākiem izmitināšanas numuriem (piemēram, viesnīcās vai hosteļos) netiek nodrošināta ugunsdroša telpu atdalīšana, kas būtiski palielina ugunsgrēka izplatīšanās risku starp dzīvokļiem vai numuriem. Šāda situācija apdraud gan personu evakuāciju, gan kopējo ēkas ugunsdrošību.
Ņemot vērā, ka U3 pakāpes ēkām kopumā tiek noteiktas zemākas ugunsizturības prasības nav samērīgi ar to palīdzību veicināt apjomīgu koka ēku būvniecību, jo tas potenciāli pazemina kopējo ugunsdrošības līmeni.
2. Pašreizējā būvnormatīva LBN 201-15 redakcijā 3. tabulā noteikts, ka VI un VII lietošanas veida ēkām ar U3 ugunsnoturības pakāpi pieļaujamā ugunsdrošības nodalījuma maksimālā platība (2000 m2) ir lielāka nekā ēkām ar U2b ugunsnoturības pakāpi ja ugunsslodze ir virs 1200 MJ/m2 (1600 m2), kas nav samērīgi, jo U2b ugunsnoturības pakāpei ir augstākas ugunsdrošības prasības nekā U3.
Šāda neatbilstība var veicināt nepamatotu būvniecības risinājumu izvēli, kas neatbilst ēku drošības principiem.
3. Būvnormatīva LBN 201-15 62.2. apakšpunktā noteikts, ka dzīvokļi, kā arī viesnīcu, dienesta viesnīcu, hosteļu un moteļu numuri ir veidojami kā atsevišķas ugunsdrošas telpas. Tomēr U3 ugunsnoturības pakāpes būvēm šobrīd nav izvirzītas prasības nedz norobežojošo konstrukciju minimālajai ugunsizturībai, nedz arī izmantoto būvizstrādājumu ugunsreakcijas klasēm. Tā rezultātā daudzdzīvokļu ēkās vai ēkās ar vairākiem izmitināšanas numuriem (piemēram, viesnīcās vai hosteļos) netiek nodrošināta ugunsdroša telpu atdalīšana, kas būtiski palielina ugunsgrēka izplatīšanās risku starp dzīvokļiem vai numuriem. Šāda situācija apdraud gan personu evakuāciju, gan kopējo ēkas ugunsdrošību.
Mērķa apraksts
Noteikumu projekts paplašina iespējas izmantot koka būvkonstrukcijas, paredzot samērīgus ugunsdrošības risinājumus (piemēram, aizsargsegumus vai sprinkleru sistēmas), lai saglabātu ēku drošību. Tāpat paredzēts noteikt minimālās ugunsdrošības prasības U3 klases ēkās dzīvokļu un numuru atdalīšanai, novēršot uguns izplatību starp telpām.
Politikas jomas
Būvniecības politika
Teritorija
Latvija
Norises laiks
07.08.2025. - 21.08.2025.
Informācija
Noteikumu projekts izstrādāts sadarbībā ar Valts ugunsdzēsības un glābšanas dienestu
Fiziskās personas
Nē
Juridiskās personas
Nē
Sagatavoja
Gusts Sproģis (EM)
Atbildīgā persona
Raivis Bremšmits (EM)
Izsludināšanas datums
07.08.2025. 16:59
Iesniegtie iebildumi / priekšlikumi
Iebilduma / priekšlikuma iesniedzējs
Iebilduma / priekšlikuma būtība
Iesniegts
Ilmārs Leikums - Latvijas Būvinženieru savienība
1. Kategoriski iebilstam reglamentēt U3 ugunsnoturības pakāpes ēkās ugunsdroši atdalītu telpu ugunsizturību, jo tas ir pretruna ar U3 ugunsnoturības pakāpes būtību – neko nereglamentēt. Nav arī tehniskā pamatojuma atsevišķam konstrukcijām U3 ugunsnoturības pakāpes ēkas reglamentēt ugunsizturību vai prasīt ugunsaizsargapstrādi starpsienām, jo citām ēkas konstrukcijām, tajā skaitā ne kāpņu telpu sienām, ne kāpņu konstrukcijām, ne starpstāvu pārsegumiem ugunsizturība nav reglamentēta. Ja ir savākta un apkopota ugunsgrēku statistika par U3 ugunsnoturības pakāpes ēku ugunsbīstamību, var samazināt U3 ugunsnoturības pakāpes ēku atļautos parametrus - platību vai augstumu.
2. Šobrīd LBN 201-15 ir tikai viens pielikums,. Grozījumi paredz kā būs3.pielikumi.Vai tas norādīts kļūdaini vai apzināti. Un kurā pielikumā atradīsies tabulas Nr.4, 5, 6, 7.tabulas
3. Grozījumu jaunajā redakcijā LBN 201-15 pielikuma 1.tab. 2.piezīmi papildināt ar vārdu “nesošo sienu” un izteikt šādā redakcija: “2. U1b vai U2b ugunsnoturības pakāpes vienstāva būvēm vai vienstāva būves daļai kolonnu, nesošo sienu un jumta nesošo konstrukciju minimālā ugunsizturība netiek reglamentēta, ja kolonnu un jumta nesošo konstrukciju būvizstrādājumu ugunsreakcijas klase ir vismaz A2-s1, d0.”
4. Grozījumu jaunajā redakcijā LBN 201-15 pielikuma 1.tab. 6.piezīmi papildināt ar vārdu “nesošo sienu” un izteikt šādā redakcija: “6. U2a ugunsnoturības pakāpes VII lietošanas veida atklāta tipa brīvstāvošās būvēs ir atļauts samazināt nesošo kolonnu, nesošo sienu un pārsegumu ugunsizturību uz pusi, ja…”
5. Grozījumu jaunajā redakcijā LBN 201-15 pielikuma 1.tab. 6.piezīme 5) apakšpunkts svītrot pēdējo teikumu “Savienotājgalviņām jāatbilst standartam LVS 187:2020 "Nacionālās prasības ugunsdzēsības hidrantu projektēšanai, izbūvei, nodošanai ekspluatācijā un ekspluatācijai", jo ši teikuma jēga ir atļaut lietot Bogdanova tipa savienotajgalviņas, kuras šobrīd nav aktuālās. Pie tāmSTK-24 uz 95% ir gatava standarta LVS 187 jaunā redakcija, kurai būs 2025 gads.
6. Grozījumu jaunajā redakcijā LBN 201-15 pielikuma 1.tab. 8.piezīmē svītrot kļūdainu pēdējo teikumu “Šī prasība neattiecas uz ārējām evakuācijas kāpnēm”. Jo par ārējām evakuācijas kāpnēm jau ir norādīts 7.piezīmē.
7. Grozījumu jaunajā redakcijā LBN 201-15 pielikuma 1.tab. 10.piezīmi svītrot. Vismaz attiecībā uz U3 ugunsnoturības pakāpes ēkām.
8. Grozījumu jaunajā redakcijā LBN 201-15 pielikuma 1.tab. 10.piezīmi vajag precizēt un attiecināt uz visām ugunsdroši atdalītām telpām, izņemot U3 ugunsnoturības pakāpes ēkas. Prasība par jumta seguma ugunsreakcijas klase ir zemāka par BROOF(t1) izskatās par nepamatotu. Argumenti pret ir izklāstīti vēstules punktā 1).
9. Grozījumu jaunajā redakcijā LBN 201-15 pielikuma 1.tab. papildināt ar 13.piezimi šāda redakcija: “13. Būvkonstrukciju minimālā ugunsizturība netiek normēta inženierbūvēm, kurās pastāvīgi neuzturas cilvēki un kurās nav paredzētas darba vietas.”
10. Grozījumu jaunajā redakcijā LBN 201-15 pielikuma 2.tab. 2. rinda un 6.rinda nepamatoti palielināta ugunsreakcijas klase U2b ēkām – no B-s2, d2 (esošā redakcija) līdz B-s1, d0 (jaunajā redakcija). Anotācija pamatojums izmaiņām nav pamatots.
11. Grozījumu jaunajā redakcijā LBN 201-15 pielikuma 2.tab.3.piezīmi papildināt ar 3) apakšpunktu šāda redakcija: “3) Vai būve aprīkota ar automātisko ugunsdzēsības (sprinkleru) sistēmu.”
12. Grozījumu jaunajā redakcijā LBN 201-15 pielikuma 2.tab. 6.piezīmē precizēt ugunsnoturības pakāpi – U2a vai U2b (norādīts tikai U2).
13. Grozījumu jaunajā redakcijā LBN 201-15 pielikuma 2.tab. 6.piezīmes 3) apakšpunktu izteikt šādā redakcija: “ugunsaizsargāto un dūmaizsargāto kāpņu telpu, aizsargāto evakuācijas ceļu un ugunsdrošo priekštelpu sienu un griestu apdares būvizstrādājumu ugunsreakcijas klase ir vismaz A1 A2-s1,d0, grīdu būvizstrādājumu ugunsreakcijas klase ir vismaz A1FL A2 FL-s1.”
14. Grozījumu jaunajā redakcijā LBN 201-15 pielikuma 2.tab. 6.piezīmes 8) apakšpunkta pēdējais teikums ir pretrunā ar 7) apakšpunktu, kas nosaka ka ārsienas siltumizolācijas būvizstrādājumu ugunsreakcijas klase ir vismaz A2-s1, d0.
15. Grozījumu jaunajā redakcijā LBN 201-15 pielikuma 2.tab. 7.piezīmes pēdējo teikumu papildināt ar “U2b” un izteikt šādā redakcija: “U1b un U2b vienstāva būvei vai vienstāva būves daļai ugunsnoturības pakāpes būvēm atļauts paredzēt kolonnas ar ugunsreakcijas klasi vismaz B-s1, d0, ja tiek nodrošināta būves ugunsnoturības pakāpei atbilstošā būvkonstrukciju minimālā ugunsizturība.”
16. Grozījumu jaunajā redakcijā LBN 201-15 pielikuma 2.tab. 8.piezīmi papildināt ar vārdiem “un starpstāvu pārseguma” un izteikt šādā redakcija: “8. Savietotā jumta un starpstāvu pārseguma būvkonstrukcijas ugunsreakcijas klasi var samazināt vismaz līdz D-s2,d0, ja tās ir aizsargātas ar K₂30 klases ugunsdrošo aizsargsegumu, kura ugunsreakcijas klase ir vismaz A2-s1,d0, vai būve ir aprīkota ar automātisko ugunsdzēsības sistēmu (sprinkleru sistēmu).”
17. Sakarā ar vairākām domstarpībām un jautājumiem, lūdzam palidināt LBN 201-15 pielikuma 5.tabulu ar prasībām ārsienu siltumizolācijas sistēmām un materiāliem – attiecībā uz ugunsdrošām sienām un ugunsdrošības nodalījuma norobežojošam būvkonstrukcijām.
18. LBS priekšlikums – papildināt palidināt LBN 201-15 pielikuma 5.tabulu ar 8.piezīmi - ugunsdrošām sienām un ugunsdrošības nodalījuma norobežojošam būvkonstrukcijām ārsienu siltumizolācijas sistēmām un materiāliem ugunsreakcijas klase nav zemāka par A2-s2,d0.
19. LBS priekšlikums – papildināt palidināt LBN 201-15 pielikuma 5.tabulas 3.piezīmi ar teikumu “Ugunsdrošas atdalošās joslas/barjeras izvieto arī vietā, kur ugunsdrošības nodalījuma norobežojoša konstrukcija pieguļ ārsienai, kurai ugunsreakcijas klase zemāka par B-s1,d0.”
20. Tā kā noteikumu grozījumu mērķis ir arī paplašināt koku izmantošanu un eksponēšanu, bet atsevišķas prasības paredz kapsulāciju (koka elementu apšūšanu), nepieciešama papildus izvērtēšana, kādos gadījumos, kādām būvēm kapsulācija ir objektīvi nepieciešama.
2. Šobrīd LBN 201-15 ir tikai viens pielikums,. Grozījumi paredz kā būs3.pielikumi.Vai tas norādīts kļūdaini vai apzināti. Un kurā pielikumā atradīsies tabulas Nr.4, 5, 6, 7.tabulas
3. Grozījumu jaunajā redakcijā LBN 201-15 pielikuma 1.tab. 2.piezīmi papildināt ar vārdu “nesošo sienu” un izteikt šādā redakcija: “2. U1b vai U2b ugunsnoturības pakāpes vienstāva būvēm vai vienstāva būves daļai kolonnu, nesošo sienu un jumta nesošo konstrukciju minimālā ugunsizturība netiek reglamentēta, ja kolonnu un jumta nesošo konstrukciju būvizstrādājumu ugunsreakcijas klase ir vismaz A2-s1, d0.”
4. Grozījumu jaunajā redakcijā LBN 201-15 pielikuma 1.tab. 6.piezīmi papildināt ar vārdu “nesošo sienu” un izteikt šādā redakcija: “6. U2a ugunsnoturības pakāpes VII lietošanas veida atklāta tipa brīvstāvošās būvēs ir atļauts samazināt nesošo kolonnu, nesošo sienu un pārsegumu ugunsizturību uz pusi, ja…”
5. Grozījumu jaunajā redakcijā LBN 201-15 pielikuma 1.tab. 6.piezīme 5) apakšpunkts svītrot pēdējo teikumu “Savienotājgalviņām jāatbilst standartam LVS 187:2020 "Nacionālās prasības ugunsdzēsības hidrantu projektēšanai, izbūvei, nodošanai ekspluatācijā un ekspluatācijai", jo ši teikuma jēga ir atļaut lietot Bogdanova tipa savienotajgalviņas, kuras šobrīd nav aktuālās. Pie tāmSTK-24 uz 95% ir gatava standarta LVS 187 jaunā redakcija, kurai būs 2025 gads.
6. Grozījumu jaunajā redakcijā LBN 201-15 pielikuma 1.tab. 8.piezīmē svītrot kļūdainu pēdējo teikumu “Šī prasība neattiecas uz ārējām evakuācijas kāpnēm”. Jo par ārējām evakuācijas kāpnēm jau ir norādīts 7.piezīmē.
7. Grozījumu jaunajā redakcijā LBN 201-15 pielikuma 1.tab. 10.piezīmi svītrot. Vismaz attiecībā uz U3 ugunsnoturības pakāpes ēkām.
8. Grozījumu jaunajā redakcijā LBN 201-15 pielikuma 1.tab. 10.piezīmi vajag precizēt un attiecināt uz visām ugunsdroši atdalītām telpām, izņemot U3 ugunsnoturības pakāpes ēkas. Prasība par jumta seguma ugunsreakcijas klase ir zemāka par BROOF(t1) izskatās par nepamatotu. Argumenti pret ir izklāstīti vēstules punktā 1).
9. Grozījumu jaunajā redakcijā LBN 201-15 pielikuma 1.tab. papildināt ar 13.piezimi šāda redakcija: “13. Būvkonstrukciju minimālā ugunsizturība netiek normēta inženierbūvēm, kurās pastāvīgi neuzturas cilvēki un kurās nav paredzētas darba vietas.”
10. Grozījumu jaunajā redakcijā LBN 201-15 pielikuma 2.tab. 2. rinda un 6.rinda nepamatoti palielināta ugunsreakcijas klase U2b ēkām – no B-s2, d2 (esošā redakcija) līdz B-s1, d0 (jaunajā redakcija). Anotācija pamatojums izmaiņām nav pamatots.
11. Grozījumu jaunajā redakcijā LBN 201-15 pielikuma 2.tab.3.piezīmi papildināt ar 3) apakšpunktu šāda redakcija: “3) Vai būve aprīkota ar automātisko ugunsdzēsības (sprinkleru) sistēmu.”
12. Grozījumu jaunajā redakcijā LBN 201-15 pielikuma 2.tab. 6.piezīmē precizēt ugunsnoturības pakāpi – U2a vai U2b (norādīts tikai U2).
13. Grozījumu jaunajā redakcijā LBN 201-15 pielikuma 2.tab. 6.piezīmes 3) apakšpunktu izteikt šādā redakcija: “ugunsaizsargāto un dūmaizsargāto kāpņu telpu, aizsargāto evakuācijas ceļu un ugunsdrošo priekštelpu sienu un griestu apdares būvizstrādājumu ugunsreakcijas klase ir vismaz A1 A2-s1,d0, grīdu būvizstrādājumu ugunsreakcijas klase ir vismaz A1FL A2 FL-s1.”
14. Grozījumu jaunajā redakcijā LBN 201-15 pielikuma 2.tab. 6.piezīmes 8) apakšpunkta pēdējais teikums ir pretrunā ar 7) apakšpunktu, kas nosaka ka ārsienas siltumizolācijas būvizstrādājumu ugunsreakcijas klase ir vismaz A2-s1, d0.
15. Grozījumu jaunajā redakcijā LBN 201-15 pielikuma 2.tab. 7.piezīmes pēdējo teikumu papildināt ar “U2b” un izteikt šādā redakcija: “U1b un U2b vienstāva būvei vai vienstāva būves daļai ugunsnoturības pakāpes būvēm atļauts paredzēt kolonnas ar ugunsreakcijas klasi vismaz B-s1, d0, ja tiek nodrošināta būves ugunsnoturības pakāpei atbilstošā būvkonstrukciju minimālā ugunsizturība.”
16. Grozījumu jaunajā redakcijā LBN 201-15 pielikuma 2.tab. 8.piezīmi papildināt ar vārdiem “un starpstāvu pārseguma” un izteikt šādā redakcija: “8. Savietotā jumta un starpstāvu pārseguma būvkonstrukcijas ugunsreakcijas klasi var samazināt vismaz līdz D-s2,d0, ja tās ir aizsargātas ar K₂30 klases ugunsdrošo aizsargsegumu, kura ugunsreakcijas klase ir vismaz A2-s1,d0, vai būve ir aprīkota ar automātisko ugunsdzēsības sistēmu (sprinkleru sistēmu).”
17. Sakarā ar vairākām domstarpībām un jautājumiem, lūdzam palidināt LBN 201-15 pielikuma 5.tabulu ar prasībām ārsienu siltumizolācijas sistēmām un materiāliem – attiecībā uz ugunsdrošām sienām un ugunsdrošības nodalījuma norobežojošam būvkonstrukcijām.
18. LBS priekšlikums – papildināt palidināt LBN 201-15 pielikuma 5.tabulu ar 8.piezīmi - ugunsdrošām sienām un ugunsdrošības nodalījuma norobežojošam būvkonstrukcijām ārsienu siltumizolācijas sistēmām un materiāliem ugunsreakcijas klase nav zemāka par A2-s2,d0.
19. LBS priekšlikums – papildināt palidināt LBN 201-15 pielikuma 5.tabulas 3.piezīmi ar teikumu “Ugunsdrošas atdalošās joslas/barjeras izvieto arī vietā, kur ugunsdrošības nodalījuma norobežojoša konstrukcija pieguļ ārsienai, kurai ugunsreakcijas klase zemāka par B-s1,d0.”
20. Tā kā noteikumu grozījumu mērķis ir arī paplašināt koku izmantošanu un eksponēšanu, bet atsevišķas prasības paredz kapsulāciju (koka elementu apšūšanu), nepieciešama papildus izvērtēšana, kādos gadījumos, kādām būvēm kapsulācija ir objektīvi nepieciešama.
20.08.2025. 18:03
Una Klapkalne - LATVIJAS ARHITEKTU SAVIENĪBA
Latvijas Arhitektu savienības viedoklis par 25-TA-690 Grozījumiem Ministru kabineta 2015. gada 30. jūnija noteikumos Nr. 333 "Noteikumi par Latvijas būvnormatīvu LBN 201-15 "Būvju ugunsdrošība""
1. Attiecībā uz 1. pielikuma 2. piezīmi: Jau esošais atvieglojums ir maldinošs attiecībā uz kolonnām, kas vienstāva U1b vai U2b ugunsnoturības pakāpes ēkām ļauj būt bez kādas ugunsaizsardzības, ja to būvizstrādājumu ugunsreakcijas klase ir A2-s1, d0. U1 un U2 klases ēkām, kurām ir salīdzinoši lielāki ugunsdrošības nodalījumi, būtu jābūt drošākām būvēm kā U3 klasei, taču nereglamentējot ugunsizturību kolonnām, tās vairāk tādas nav. Iebilstam pret šādu atvieglojumu un tā paplašināšanu arī uz jumtiem, kas negatīvi ietekmēs arkveida pārseguma angārus, kas šobrīd vēl ir droši.
Nesaistīti ar vispārējo iebildumu, nav skaidrs pamatojums, kāpēc eksponētas koka konstrukcijas tiek izslēgtas no šī punkta – lokāla ugunsgrēka gadījumā metāla konstrukcijas ēka var sabrukt, kas nav mazāk bīstami cilvēku dzīvībai kā potenciāla ēkas aizdegšanās koka konstrukcijas gadījumā.
2. Lūgums papildināt 1.pielikuma 7.piezīmi ar vairāklīmeņu dzīvokļu un vienģimeņu māju iekšējām kāpnēm, attiecīgi grozot arī p.24.7. LAS ieskatā šādas iekšējās dzīvokļa vai vienģimenes ēkas kāpnes var būt namdara izstrādājums, kam netiek atsevišķi noteiktas R vērtības. Līdzīgi prasības R vērtībai nevajadzētu izvirzīt iekšējām biroju kāpnēm vienas telpu grupas ietvaros, kas paredzētas mazak nekā 5 cilvēku evakuācijai.
3.1. Attiecībā uz 1.pielikuma 10.piezīmes daļu “I un II lietošanas veida būvju dzīvokļus, viesnīcu, dienesta viesnīcu, hosteļu un moteļu numurus veido kā ugunsdroši atdalītu telpas, kuras norobežojošās konstrukcijas un to ailu aizpildījumu ugunsizturība ir vismaz EI 30” norādām sekojošo:
Nosacījums ir kopumā atbalstāms, taču nav skaidrs kāpēc prasības ir attiecinātas tikai uz p.62.2. noteiktajiem gadījumiem (I un II lietošanas veida būvju dzīvokļi, viesnīcu, dienesta viesnīcu, hosteļu un moteļu numuri), kur lielākoties cilvēki var evakuēties bez papildus palīdzības, bet ignorējot citas, mazāk aizsargātu personu (invalīdi, cilvēki ar garīgiem traucējumiem, bērni u.c.) un funkcionāli riskantas telpu grupas. Tāpat arī aizsargāti evakuācijas ceļi un ugunsaizargātas kāpņu telpas paliek ārpus šī regulējuma. Nav nozīme EI 30 ugunsdroši atdalīt dzīvokļus vai citas telpu grupas, ja kāpņu telpai, pa kuru notiks evakuācija, netiek noteikts EI 30 gadījumā, ja evakuācijas ceļa maksimālais garums tiek pārsniegts.
10.piezīme jāpapildina ar sekojošo:
- pirts telpu grupas (p.62.8);
- sociālās aprūpes centru un pansionātu telpas, kas paredzētas pacientu izmitināšanai (p.62.12);
- IVa lietošanas veida būvēs bērnu grupas telpas, kuras paredzētas pirmsskolas vecuma bērniem (p.62.15);
- apkures katla telpa (62.16.)
- uguņošanas ierīču un skatuves pirotehnisko izstrādājumu uzglabāšanas telpa (62.17);
- ugunsaizsargāta un dūmaizsargāta kāpņu telpa
Līdz ar to piezīme šajā daļā paliek grūti uztverama, tāpēc iesakām tabulā visām ugunsdroši atdalītām telpām U3 paredzēt EI30.
3.2 Attiecībā uz 1.pielikuma 10.piezīmes daļu: Ugunsdroši atdalītas telpas norobežojošās konstrukcijas ugunsizturība netiek normēta, ja tās ir aizsargātas ar K₂30 klases ugunsdrošo aizsargsegumu, jāatzīmē, ka K₂30 parametrs vien paredz tikai ģipškartona izmantošanu, izslēdzot piemērām CLT paneļus ar attiecīgu apstrādi, kas ir nepamatots noteiktā materiāla (ģipškartona) izmantošanas atbalsts un citu būvmateriālu izvēles izslēgšana. Redakcija jāpapildina ar EI30/B-s1,d0 vai REI30/B-s1,d0 pārseguma gadījumā.
3.3. Attiecībā uz 1.pielikuma 10.piezīmes daļu “Ja jumta seguma sistēmā izmantoto būvizstrādājumu ugunsreakcijas klase ir zemāka par A2-s1, d0 vai jumta seguma ugunsreakcijas klase ir zemāka par BROOF(t1), tad jumta būvkonstrukcijās un segumu sistēmā vai jumta segumā, ugunsdroši atdalīto telpu robežās, paredz 30 cm augstu vai 1 m platu (pa 50 cm uz katru pusi no ugunsdroši atdalīto telpu robežas) uguns norobežotāju, kura ugunsreakcijas klase ir vismaz A2-s1, d0. Šī punkta prasības neattiecās uz brīvi stāvošām viena vai divu dzīvokļu mājām un ēkām ar vienu vai diviem viesnīcu, dienesta viesnīcu, hosteļu un moteļu numuriem”, norādām ka:
U1 un U2 klases ēkām dzīvokļiem netiek veidotas ugunsbarjeras uz jumta līdzīgos gadījumos, taču tas tagad tiek prasīts U3 ēkās pat nepiedāvājot konstrukciju aizsardzības iespēju, kas nav samērīgi. Ugunsdroši atdalīta telpa pēc definīcijas un jēgas ir jāatdala no telpām nevis ārpuses. Tad arī prasība būtu attiecināma fasādēs pēc līdzīga principa un ieviešamas barjeras arī fasādēs dzīvokļu robežās. Ar grozījumiem ugunsdrošo telpu robežām tiek izvirzītas augstākas prasības nekā ugunsdrošības nodalījumu robežām, līdzīgi kā ugunsmūriem, kas ir pretrunā iedibinātai sienu ugunsdrošības hierarhijai. Šāda prasība principā izslēdz koka konkstukciju jumtu iespēju. Piezīme nerisina situāciju, kad ēkā ir bēniņu stāvs. Priekšlikums šo piezīmes daļu izslēgt.
4.Grozot 1.pielikumu, p.63. ir jāpapildina ar frāzi “šī normatīva pielikumos”, paredzot ka U3 ugunsdrošības pakāpes būvēs ugunsdroši atdalītu telpu būvkonstrukciju ugunsizturība un ugunsreakcijas klase netiek normēta, izņemot šī normatīva pielikumos un citos normatīvajos aktos noteiktos gadījumus.
6. Papildus veiktiem grozījumiem lūgums izvērtēt sekojošus piedāvājumus, kas izriet no konkrētas sertificēšanas centra prakses problemātikas:
6.1. P.8.2 jāizņem vārdu “ilgstošs” divās vietās, pirmkārt tam nav definīcijas, otrkārt, tas ir grūti prognozējāms, piedāvātā radakcija: sociālās aprūpes un sociālās rehabilitācijas institūcijas un citas sociālās aprūpes iestādes, kas paredzētas bērniem ar garīgās attīstības traucējumiem vai personām ar garīgiem traucējumiem, projektē U1 un U2 ugunsnoturības pakāpes būvēs, kur augstākā stāva grīdas līmeņa atzīme ir līdz astoņiem metriem, vai vienstāva U3 ugunsnoturības pakāpes būvē. Sociālās aprūpes un sociālās rehabilitācijas institūcijas un citas sociālās aprūpes iestādes, kas paredzētas bērniem ar garīgās attīstības traucējumiem vai personām ar garīgiem traucējumiem, pieļaujams projektēt U1 un U2 ugunsnoturības pakāpes būves pirmajā stāvā un otrajā stāvā, kas tiek veidots kā atsevišķs ugunsdrošības nodalījums ar papildu izeju uz āru, ja augstākā stāva grīdas līmeņa atzīme augstāka par astoņiem metriem.
Frāzes ar traktējuma variācijām dod iespēju pamatot regulējuma neievērošanu pēc jēgas.
6.2. Nav definīcijas frāzei “iebūvējamā telpa”, kas atceļ p.60 prasību. Tā var iebūvēt vienu funkciju otrā, pamatojot ka šī telpu grupa ir “iebūvētās telpas” – gadījums no LAS SC prakses. Teikums “Prasība neattiecas uz iebūvētām telpām” ir jāsvītro ārā vai jāprecīzē iebūvēto telpu kritēriji un lietošanas nolūki, izslēdzot atrunas ļaunprātīgu izmantošanu.
6.3. Šobrīd ir neskaidrība ar sociālās aprūpes dienas centru lietošanas veidu, kur klienti noteikti “nevar evakuēties bez papildus palīdzības”, bet tā kā tās nav izglītības iestādes - neatbilst IVa, kā arī neatbilst III, jo klienti nepaliek pa nakti. Tomēr LAS vērtējumā šiem cilvēkiem ir jānodrošina drošāka vide, kas ir skaidri definēta regulējumā, īpaši gadījumā kad invalīdu evakuācija LBN 201-15 netiek risināta:
p.5.3. aizvietot “un”” ar “un vai”: III lietošanas veids – publiskas būves un telpas, kas tiek izmantotas visu diennakti UN VAI kurās uzturas aprūpējami vai izolējami lietotāji, tai skaitā slimnīcas, pansionāti, aprūpes ēkas, bērnunami, dzemdību nami, sociālās rehabilitācijas centri, būves, kurās izmitinātas personas, kurām kompetentas institūcijas ir ierobežojušas pārvietošanās brīvību.
6.4. Veikt labojumus pielikuma 3.tabulā attiecībā uz VIa lietošanas veida būvēm (lauksaimniecībai paredzētas būves un telpas, kurās cilvēki neuzturas pastāvīgi, tai skaitā siltumnīcas, segtas sezonas dārzeņu, stādu un augļu siltumnīcas, putnu, lopu un zvēru kūtis, segtas zivju audzētavas, lauksaimniecības produkcijai paredzētie silosi un bunkuri), jo šobrīd tām ir stingrākas prasības nekā VI (ražošanas un noliktavas) un VII (autostāvvietas) lietošanas veida būvēm, kas nav saprātīgi, jo lauksaimniecības būvēm ugunsslodzes ir krietni mazākas, piemēram siltumnīcām vai kūtīm.
Piedāvājam palielināt VIa ugunsdrošības nodalījuma maksimālās platības sekojoši:
U1a Līdz 8 Nav ierobežota
U1b Līdz 8 Nav ierobežota
U2a Līdz 8 20 000
U2b Līdz 8 10 000
U3 Līdz 8 5 000
Savukārt, VI ir jāatdala no VII, jo VI lietošanas veids saskaņā ar p..5.7. jau paredz, ka tās ir ražošanas būves un telpas, kurās notiek ražošanas procesi, noliktavas, preču piegādes telpas, autoservisi (autoremonta darbnīcas), kuru ugunsslodze pārsniedz 1200 MJ/m2, atstājot tikai saikni starp ēkas ugunsnoturības klasi un ugunsdrošā nodalījuma platību.
6.5. Lūdzam precizēt 3. Tabulā, kā arī visā normatīvā visus punktus, kur minēta ugunsslodze – vai tā ir mainīgā, patstāvīgā vai arī patstāvīgā plus mainīgā ugunsslodze.
6.6. 2.27 un 2.32 punktā ir minēta maksimāli pieļaujamā pastāvīgā ugunsslodze kāpņu telpās un priekštelpās līdz 25MJ/m2 -tātad praktiski nevar pielieto B grupas grīdas segumus ko pieļauj 100.1 punkts (ugunsdrošas koka durvis, kāpņu margu koka lenterus, degtspējīgu materiālu apgaismes ķermeņus, elektrosadales skapjus utt.). Priekšlikums izslēgt 2.27 un 2.32 punktos noteikto maksimāli pieļaujamo pastāvīgo ugunsslodzi kāpņu telpās un priekštelpās.
6.7. Pārbūvējamās būvēs ugunsdrošibas nodalījumu norobežojošām konstrukcijām jāatbilst REI 1.tabulā noteiktiem rādītājiem, bet ugunsreakcijas klases var nebūt A1, citādi esošo ēku pārbūves gadījumā jāmaina pārsegumus, kas bieži nav samērīgi.
1. Attiecībā uz 1. pielikuma 2. piezīmi: Jau esošais atvieglojums ir maldinošs attiecībā uz kolonnām, kas vienstāva U1b vai U2b ugunsnoturības pakāpes ēkām ļauj būt bez kādas ugunsaizsardzības, ja to būvizstrādājumu ugunsreakcijas klase ir A2-s1, d0. U1 un U2 klases ēkām, kurām ir salīdzinoši lielāki ugunsdrošības nodalījumi, būtu jābūt drošākām būvēm kā U3 klasei, taču nereglamentējot ugunsizturību kolonnām, tās vairāk tādas nav. Iebilstam pret šādu atvieglojumu un tā paplašināšanu arī uz jumtiem, kas negatīvi ietekmēs arkveida pārseguma angārus, kas šobrīd vēl ir droši.
Nesaistīti ar vispārējo iebildumu, nav skaidrs pamatojums, kāpēc eksponētas koka konstrukcijas tiek izslēgtas no šī punkta – lokāla ugunsgrēka gadījumā metāla konstrukcijas ēka var sabrukt, kas nav mazāk bīstami cilvēku dzīvībai kā potenciāla ēkas aizdegšanās koka konstrukcijas gadījumā.
2. Lūgums papildināt 1.pielikuma 7.piezīmi ar vairāklīmeņu dzīvokļu un vienģimeņu māju iekšējām kāpnēm, attiecīgi grozot arī p.24.7. LAS ieskatā šādas iekšējās dzīvokļa vai vienģimenes ēkas kāpnes var būt namdara izstrādājums, kam netiek atsevišķi noteiktas R vērtības. Līdzīgi prasības R vērtībai nevajadzētu izvirzīt iekšējām biroju kāpnēm vienas telpu grupas ietvaros, kas paredzētas mazak nekā 5 cilvēku evakuācijai.
3.1. Attiecībā uz 1.pielikuma 10.piezīmes daļu “I un II lietošanas veida būvju dzīvokļus, viesnīcu, dienesta viesnīcu, hosteļu un moteļu numurus veido kā ugunsdroši atdalītu telpas, kuras norobežojošās konstrukcijas un to ailu aizpildījumu ugunsizturība ir vismaz EI 30” norādām sekojošo:
Nosacījums ir kopumā atbalstāms, taču nav skaidrs kāpēc prasības ir attiecinātas tikai uz p.62.2. noteiktajiem gadījumiem (I un II lietošanas veida būvju dzīvokļi, viesnīcu, dienesta viesnīcu, hosteļu un moteļu numuri), kur lielākoties cilvēki var evakuēties bez papildus palīdzības, bet ignorējot citas, mazāk aizsargātu personu (invalīdi, cilvēki ar garīgiem traucējumiem, bērni u.c.) un funkcionāli riskantas telpu grupas. Tāpat arī aizsargāti evakuācijas ceļi un ugunsaizargātas kāpņu telpas paliek ārpus šī regulējuma. Nav nozīme EI 30 ugunsdroši atdalīt dzīvokļus vai citas telpu grupas, ja kāpņu telpai, pa kuru notiks evakuācija, netiek noteikts EI 30 gadījumā, ja evakuācijas ceļa maksimālais garums tiek pārsniegts.
10.piezīme jāpapildina ar sekojošo:
- pirts telpu grupas (p.62.8);
- sociālās aprūpes centru un pansionātu telpas, kas paredzētas pacientu izmitināšanai (p.62.12);
- IVa lietošanas veida būvēs bērnu grupas telpas, kuras paredzētas pirmsskolas vecuma bērniem (p.62.15);
- apkures katla telpa (62.16.)
- uguņošanas ierīču un skatuves pirotehnisko izstrādājumu uzglabāšanas telpa (62.17);
- ugunsaizsargāta un dūmaizsargāta kāpņu telpa
Līdz ar to piezīme šajā daļā paliek grūti uztverama, tāpēc iesakām tabulā visām ugunsdroši atdalītām telpām U3 paredzēt EI30.
3.2 Attiecībā uz 1.pielikuma 10.piezīmes daļu: Ugunsdroši atdalītas telpas norobežojošās konstrukcijas ugunsizturība netiek normēta, ja tās ir aizsargātas ar K₂30 klases ugunsdrošo aizsargsegumu, jāatzīmē, ka K₂30 parametrs vien paredz tikai ģipškartona izmantošanu, izslēdzot piemērām CLT paneļus ar attiecīgu apstrādi, kas ir nepamatots noteiktā materiāla (ģipškartona) izmantošanas atbalsts un citu būvmateriālu izvēles izslēgšana. Redakcija jāpapildina ar EI30/B-s1,d0 vai REI30/B-s1,d0 pārseguma gadījumā.
3.3. Attiecībā uz 1.pielikuma 10.piezīmes daļu “Ja jumta seguma sistēmā izmantoto būvizstrādājumu ugunsreakcijas klase ir zemāka par A2-s1, d0 vai jumta seguma ugunsreakcijas klase ir zemāka par BROOF(t1), tad jumta būvkonstrukcijās un segumu sistēmā vai jumta segumā, ugunsdroši atdalīto telpu robežās, paredz 30 cm augstu vai 1 m platu (pa 50 cm uz katru pusi no ugunsdroši atdalīto telpu robežas) uguns norobežotāju, kura ugunsreakcijas klase ir vismaz A2-s1, d0. Šī punkta prasības neattiecās uz brīvi stāvošām viena vai divu dzīvokļu mājām un ēkām ar vienu vai diviem viesnīcu, dienesta viesnīcu, hosteļu un moteļu numuriem”, norādām ka:
U1 un U2 klases ēkām dzīvokļiem netiek veidotas ugunsbarjeras uz jumta līdzīgos gadījumos, taču tas tagad tiek prasīts U3 ēkās pat nepiedāvājot konstrukciju aizsardzības iespēju, kas nav samērīgi. Ugunsdroši atdalīta telpa pēc definīcijas un jēgas ir jāatdala no telpām nevis ārpuses. Tad arī prasība būtu attiecināma fasādēs pēc līdzīga principa un ieviešamas barjeras arī fasādēs dzīvokļu robežās. Ar grozījumiem ugunsdrošo telpu robežām tiek izvirzītas augstākas prasības nekā ugunsdrošības nodalījumu robežām, līdzīgi kā ugunsmūriem, kas ir pretrunā iedibinātai sienu ugunsdrošības hierarhijai. Šāda prasība principā izslēdz koka konkstukciju jumtu iespēju. Piezīme nerisina situāciju, kad ēkā ir bēniņu stāvs. Priekšlikums šo piezīmes daļu izslēgt.
4.Grozot 1.pielikumu, p.63. ir jāpapildina ar frāzi “šī normatīva pielikumos”, paredzot ka U3 ugunsdrošības pakāpes būvēs ugunsdroši atdalītu telpu būvkonstrukciju ugunsizturība un ugunsreakcijas klase netiek normēta, izņemot šī normatīva pielikumos un citos normatīvajos aktos noteiktos gadījumus.
6. Papildus veiktiem grozījumiem lūgums izvērtēt sekojošus piedāvājumus, kas izriet no konkrētas sertificēšanas centra prakses problemātikas:
6.1. P.8.2 jāizņem vārdu “ilgstošs” divās vietās, pirmkārt tam nav definīcijas, otrkārt, tas ir grūti prognozējāms, piedāvātā radakcija: sociālās aprūpes un sociālās rehabilitācijas institūcijas un citas sociālās aprūpes iestādes, kas paredzētas bērniem ar garīgās attīstības traucējumiem vai personām ar garīgiem traucējumiem, projektē U1 un U2 ugunsnoturības pakāpes būvēs, kur augstākā stāva grīdas līmeņa atzīme ir līdz astoņiem metriem, vai vienstāva U3 ugunsnoturības pakāpes būvē. Sociālās aprūpes un sociālās rehabilitācijas institūcijas un citas sociālās aprūpes iestādes, kas paredzētas bērniem ar garīgās attīstības traucējumiem vai personām ar garīgiem traucējumiem, pieļaujams projektēt U1 un U2 ugunsnoturības pakāpes būves pirmajā stāvā un otrajā stāvā, kas tiek veidots kā atsevišķs ugunsdrošības nodalījums ar papildu izeju uz āru, ja augstākā stāva grīdas līmeņa atzīme augstāka par astoņiem metriem.
Frāzes ar traktējuma variācijām dod iespēju pamatot regulējuma neievērošanu pēc jēgas.
6.2. Nav definīcijas frāzei “iebūvējamā telpa”, kas atceļ p.60 prasību. Tā var iebūvēt vienu funkciju otrā, pamatojot ka šī telpu grupa ir “iebūvētās telpas” – gadījums no LAS SC prakses. Teikums “Prasība neattiecas uz iebūvētām telpām” ir jāsvītro ārā vai jāprecīzē iebūvēto telpu kritēriji un lietošanas nolūki, izslēdzot atrunas ļaunprātīgu izmantošanu.
6.3. Šobrīd ir neskaidrība ar sociālās aprūpes dienas centru lietošanas veidu, kur klienti noteikti “nevar evakuēties bez papildus palīdzības”, bet tā kā tās nav izglītības iestādes - neatbilst IVa, kā arī neatbilst III, jo klienti nepaliek pa nakti. Tomēr LAS vērtējumā šiem cilvēkiem ir jānodrošina drošāka vide, kas ir skaidri definēta regulējumā, īpaši gadījumā kad invalīdu evakuācija LBN 201-15 netiek risināta:
p.5.3. aizvietot “un”” ar “un vai”: III lietošanas veids – publiskas būves un telpas, kas tiek izmantotas visu diennakti UN VAI kurās uzturas aprūpējami vai izolējami lietotāji, tai skaitā slimnīcas, pansionāti, aprūpes ēkas, bērnunami, dzemdību nami, sociālās rehabilitācijas centri, būves, kurās izmitinātas personas, kurām kompetentas institūcijas ir ierobežojušas pārvietošanās brīvību.
6.4. Veikt labojumus pielikuma 3.tabulā attiecībā uz VIa lietošanas veida būvēm (lauksaimniecībai paredzētas būves un telpas, kurās cilvēki neuzturas pastāvīgi, tai skaitā siltumnīcas, segtas sezonas dārzeņu, stādu un augļu siltumnīcas, putnu, lopu un zvēru kūtis, segtas zivju audzētavas, lauksaimniecības produkcijai paredzētie silosi un bunkuri), jo šobrīd tām ir stingrākas prasības nekā VI (ražošanas un noliktavas) un VII (autostāvvietas) lietošanas veida būvēm, kas nav saprātīgi, jo lauksaimniecības būvēm ugunsslodzes ir krietni mazākas, piemēram siltumnīcām vai kūtīm.
Piedāvājam palielināt VIa ugunsdrošības nodalījuma maksimālās platības sekojoši:
U1a Līdz 8 Nav ierobežota
U1b Līdz 8 Nav ierobežota
U2a Līdz 8 20 000
U2b Līdz 8 10 000
U3 Līdz 8 5 000
Savukārt, VI ir jāatdala no VII, jo VI lietošanas veids saskaņā ar p..5.7. jau paredz, ka tās ir ražošanas būves un telpas, kurās notiek ražošanas procesi, noliktavas, preču piegādes telpas, autoservisi (autoremonta darbnīcas), kuru ugunsslodze pārsniedz 1200 MJ/m2, atstājot tikai saikni starp ēkas ugunsnoturības klasi un ugunsdrošā nodalījuma platību.
6.5. Lūdzam precizēt 3. Tabulā, kā arī visā normatīvā visus punktus, kur minēta ugunsslodze – vai tā ir mainīgā, patstāvīgā vai arī patstāvīgā plus mainīgā ugunsslodze.
6.6. 2.27 un 2.32 punktā ir minēta maksimāli pieļaujamā pastāvīgā ugunsslodze kāpņu telpās un priekštelpās līdz 25MJ/m2 -tātad praktiski nevar pielieto B grupas grīdas segumus ko pieļauj 100.1 punkts (ugunsdrošas koka durvis, kāpņu margu koka lenterus, degtspējīgu materiālu apgaismes ķermeņus, elektrosadales skapjus utt.). Priekšlikums izslēgt 2.27 un 2.32 punktos noteikto maksimāli pieļaujamo pastāvīgo ugunsslodzi kāpņu telpās un priekštelpās.
6.7. Pārbūvējamās būvēs ugunsdrošibas nodalījumu norobežojošām konstrukcijām jāatbilst REI 1.tabulā noteiktiem rādītājiem, bet ugunsreakcijas klases var nebūt A1, citādi esošo ēku pārbūves gadījumā jāmaina pārsegumus, kas bieži nav samērīgi.
21.08.2025. 12:28
Atlasīti 2 ieraksti.
Ierakstu skaits lapā25