Projekta ID/ Uzdevuma numurs
Tiesību akta/ diskusiju dokumenta nosaukums
Ugunsdrošības, ugunsdzēsības un glābšanas darbu likums
Līdzdalības veids
Publiskā apspriešana
Sākotnēji identificētās problēmas apraksts
Likumprojekts “Ugunsdrošības, ugunsdzēsības un glābšanas darbu likums” (turpmāk – Likumprojekts) izstrādāts, lai nodrošinātu Ministru kabineta 2019.gada 9.janvāra rīkojuma Nr.7 “Par konceptuālo ziņojumu "Par valsts politiku ugunsdrošības jomā” 4.tabulas 2.punkta, 20.tabulas 1.punkta izpildi (pieejams: https://likumi.lv/ta/id/304174-par-konceptualo-zinojumu-par-valsts-politiku-ugunsdrosibas-joma-), proti:
izstrādāt jaunu likumprojektu par ugunsdrošību un ugunsdzēsību, pilnveidojot regulējumu attiecībā uz valsts ugunsdrošības uzraudzības darba veikšanu;
izstrādāt jaunu likumprojektu par ugunsdrošību un ugunsdzēsību, ietverot tajā tiesisko regulējumu, kas paredzētu, ka:
- pasākumus ugunsdrošības prasību nodrošināšanai veic fiziska persona ar attiecīgu kvalifikāciju vai apmācību;
- tiek noteiktas prasības fizisku personu, kas veic pasākumus ugunsdrošības normu nodrošināšanai, kvalifikācijai.
izstrādāt jaunu likumprojektu par ugunsdrošību un ugunsdzēsību, pilnveidojot regulējumu attiecībā uz valsts ugunsdrošības uzraudzības darba veikšanu;
izstrādāt jaunu likumprojektu par ugunsdrošību un ugunsdzēsību, ietverot tajā tiesisko regulējumu, kas paredzētu, ka:
- pasākumus ugunsdrošības prasību nodrošināšanai veic fiziska persona ar attiecīgu kvalifikāciju vai apmācību;
- tiek noteiktas prasības fizisku personu, kas veic pasākumus ugunsdrošības normu nodrošināšanai, kvalifikācijai.
Mērķa apraksts
Likumprojekts paredz pilnveidot normatīvo regulējumu attiecībā uz valsts ugunsdrošības uzraudzības darba veikšanu, kā arī ietver tiesisko regulējumu, kas paredz:
- ka pasākumus ugunsdrošības prasību nodrošināšanā veic persona ar attiecīgu kvalifikāciju vai apmācību;
- ugunsdzēsības un glābšanas dienestu, personu pienākumus un tiesības.
Vienlaikus Likumprojekts ieviesīs skaidrāku ugunsdrošības, ugunsdzēsības un glābšanas darbu normu izpratni, kā arī padarīs efektīvāku un saprotamāku iekļauto tiesību normu piemērošanu.
- ka pasākumus ugunsdrošības prasību nodrošināšanā veic persona ar attiecīgu kvalifikāciju vai apmācību;
- ugunsdzēsības un glābšanas dienestu, personu pienākumus un tiesības.
Vienlaikus Likumprojekts ieviesīs skaidrāku ugunsdrošības, ugunsdzēsības un glābšanas darbu normu izpratni, kā arī padarīs efektīvāku un saprotamāku iekļauto tiesību normu piemērošanu.
Politikas jomas
Glābšana un civilā aizsardzība; Iekšlietu politika
Teritorija
-
Norises laiks
20.12.2023. - 22.01.2024.
Informācija
Saskaņā ar Ministru kabineta 2009. gada 25.augusta noteikumu Nr. 970 "Sabiedrības līdzdalības kārtība attīstības plānošanas procesā" 7.4.1apakšpunktu sabiedrības pārstāvji ir aicināti līdzdarboties, rakstiski sniedzot viedokli par likumprojektu.
Fiziskās personas
JāSkaidrojums un ietekme
Ikvienai personai jāievēro prasības, lai novērstu un sekmīgi dzēstu ugunsgrēkus, kā arī mazinātu to sekas, neatkarīgi no objekta īpašuma formas un atrašanās vietas.
Juridiskās personas
JāSkaidrojums un ietekme
Ikvienai personai jāievēro prasības, lai novērstu un sekmīgi dzēstu ugunsgrēkus, kā arī mazinātu to sekas, neatkarīgi no objekta īpašuma formas un atrašanās vietas.
Sagatavoja
Tomass Lausmā (VUGD)
Atbildīgā persona
Kristaps Sproģis (IEM)
Izsludināšanas datums
18.12.2023. 16:11
Iesniegtie iebildumi / priekšlikumi
Iebilduma / priekšlikuma iesniedzējs
Iebilduma / priekšlikuma būtība
Iesniegts
Nikolajs Koptelovs - Civilās aizsardzības un ugunsdrošības jomas speciālisti
Priekšlikumi.
1. Ņemot vērā likumprojekta 1. panta pirmās, otrās un trešās daļas terminus, organizācijas personālsastāvā ir brīvprātīgie ugunsdzēsēji, kuri pamatā veic ugunsgrēka dzēšanu un glābšanas darbus, piedāvāju 3.panta pirmās daļas 4. punktu izteikt šādā redakcijā:
“4) cita ugunsdzēsības un glābšanas organizācija.”
2. Organizācijām, lai izpildītu ugunsdzēsības un glābšanas jomā saistošos uzdevumus, nepieciešami ne tikai ugunsdzēsības un glābšanas transportlīdzekļi, bet arī cilvēkresursi, kuru daudzums ir saistīts ar būtiskajiem finansiālajiem izdevumiem. Ja Ministru kabineta noteikumos netiks noteikts ugunsdzēsēju minimālais daudzums uz ugunsdzēsības un glābšanas transportlīdzekļiem, pastāv risks, ka organizācijas personālsastāva daudzums nenodrošinās minēto transportlīdzekļu atbilstošu darbību ugunsgrēka dzēšanā vai glābšanas darbos. Līdz ar to būtu nepieciešams 3.panta otrās daļas 1. punktu izteikt šādā redakcijā:
“1) kritērijus, prasības un kārtību, kādā izveidojamas ugunsdzēsības organizācijas, kā arī tām nepieciešamos ugunsdzēsības un glābšanas transportlīdzekļu veidus un skaitu, kā arī nepieciešamo darbinieku minimālo skaitu”
3. Piedāvāju arī papildināt ar ugunsdrošībai būtiskajām koplietošanas sistēmām (apkure, ventilācija, elektroapgāde), proti 4.panta trešo daļu izteikt šādā redakcijā:
“(3) Vairākām personām iznomātā vai lietošanā nodotā objektā par objekta koplietošanas apkures, ventilācijas, elektroapgādes sistēmu, ugunsdrošības inženiertehnisko sistēmu (ārējo un iekšējo ugunsdzēsības ūdensapgādes sistēmu, automātisko un neautomātisko ugunsaizsardzības sistēmu) un aprīkojuma ekspluatāciju atbilstoši ražotāja tehnisko noteikumu un ugunsdrošību regulējošu normatīvo aktu prasībām ir atbildīgs objekta īpašnieks (valdītājs) vai pārvaldnieks, ja tas paredzēts pārvaldīšanas līgumā.”
1. Ņemot vērā likumprojekta 1. panta pirmās, otrās un trešās daļas terminus, organizācijas personālsastāvā ir brīvprātīgie ugunsdzēsēji, kuri pamatā veic ugunsgrēka dzēšanu un glābšanas darbus, piedāvāju 3.panta pirmās daļas 4. punktu izteikt šādā redakcijā:
“4) cita ugunsdzēsības un glābšanas organizācija.”
2. Organizācijām, lai izpildītu ugunsdzēsības un glābšanas jomā saistošos uzdevumus, nepieciešami ne tikai ugunsdzēsības un glābšanas transportlīdzekļi, bet arī cilvēkresursi, kuru daudzums ir saistīts ar būtiskajiem finansiālajiem izdevumiem. Ja Ministru kabineta noteikumos netiks noteikts ugunsdzēsēju minimālais daudzums uz ugunsdzēsības un glābšanas transportlīdzekļiem, pastāv risks, ka organizācijas personālsastāva daudzums nenodrošinās minēto transportlīdzekļu atbilstošu darbību ugunsgrēka dzēšanā vai glābšanas darbos. Līdz ar to būtu nepieciešams 3.panta otrās daļas 1. punktu izteikt šādā redakcijā:
“1) kritērijus, prasības un kārtību, kādā izveidojamas ugunsdzēsības organizācijas, kā arī tām nepieciešamos ugunsdzēsības un glābšanas transportlīdzekļu veidus un skaitu, kā arī nepieciešamo darbinieku minimālo skaitu”
3. Piedāvāju arī papildināt ar ugunsdrošībai būtiskajām koplietošanas sistēmām (apkure, ventilācija, elektroapgāde), proti 4.panta trešo daļu izteikt šādā redakcijā:
“(3) Vairākām personām iznomātā vai lietošanā nodotā objektā par objekta koplietošanas apkures, ventilācijas, elektroapgādes sistēmu, ugunsdrošības inženiertehnisko sistēmu (ārējo un iekšējo ugunsdzēsības ūdensapgādes sistēmu, automātisko un neautomātisko ugunsaizsardzības sistēmu) un aprīkojuma ekspluatāciju atbilstoši ražotāja tehnisko noteikumu un ugunsdrošību regulējošu normatīvo aktu prasībām ir atbildīgs objekta īpašnieks (valdītājs) vai pārvaldnieks, ja tas paredzēts pārvaldīšanas līgumā.”
12.01.2024. 11:22
Akciju sabiedrība "Latvijas valsts meži"
Akciju sabiedrība "Latvijas valsts meži", reģistrācijas Nr. 40003466281, ir iepazinusies ar sagatavoto likumprojektu "Ugunsdrošības, ugunsdzēsības un glābšanas darbu likums" (projekta ID 23-TA-1429) (turpmāk – Projekts) un vēlas sniegt šādus priekšlikumus:
1) Par Projekta 5.panta trešās daļas 5.punktu:
Meža ugunsgrēka vietas uzraudzība nevar tikt veikta, ja ugunsgrēks nav likvidēts. Ja ugunsgrēks nav likvidēts, tad notiek ugunsgrēka dzēšanas darbi un atbilstoši šī likuma 3.panta pirmās daļas 2. punkta un 22. panta pirmās daļas noteiktajam to nodrošina Valsts meža dienests. Attiecīgi meža īpašnieks vai tiesiskais valdītājs nodrošina ugunsgrēka vietas uzraudzību, kad ugunsgrēks ir likvidēts. Secīgi norma šādā redakcijā ir pretrunā ar likuma 20.panta trešajā daļā minēto, ka par ugunsdrošību atbildīgajai personai ir minimāli nepieciešamais aprīkojums meža uzraudzībai pēc ugunsgrēka likvidācijas. No šī panta izriet, ka meža īpašnieks veic ugunsgrēka vietas uzraudzību pēc tā likvidācijas ar rīcībā esošo aprīkojumu.
Jānorāda, ka šādā redakcijā likuma 5.panta trešā daļa neuzliek par pienākumu meža īpašniekam veikt ugunsgrēka uzraudzību pēc tā likvidācija, kā tas ir bijis līdz šim, bet veikt uzraudzību tikai diennakts tumšajā laikā, ja ugunsgrēku nav iespējams likvidēt. Brīdī, kad konkrētais ugunsgrēks tiks likvidēts, likums neuzliek par pienākumu veikt uzraudzību, bet paredz segt zaudējumus Valsts meža dienestam, ja uzraudzība netiek veikta.
Rosinām izteikt Projekta 5.panta trešās daļas 5.punktu šādā redakcijā:
“5) pēc Valsts meža dienesta amatpersonas mutiska rīkojuma veikt meža ugunsgrēka vietas uzraudzību pēc tā likvidēšanas;”
2) Par Projekta 6.panta pirmās daļas 4.punktu:
Aicinām minētā punkta redakciju papildināt ar nosacījumu, ka Valsts meža dienests var pieprasīt apturēt transportlīdzekli atbilstoši šī likuma 21.panta otrās daļas 6.punkta nosacījumiem un 1.panta trešajā daļā minētajā laikā.
3) Par Projekta 18.panta pirmo daļu:
Tiesiskās skaidrības nodrošināšanai, lai būtu nepārprotami saprotams, uz kuriem meža ugunsdrošības infrastruktūras objektiem attiecas precizējums “par piemērotību specializētajam ugunsdzēsības transportam” un kuri “de facto” uzskatāmi par meža ugunsdzēsības infrastruktūras objektiem, būtu nepieciešams klasificēt/sagrupēt Projekta 18.panta pirmajā daļā norādītos meža ugunsdrošības infrastruktūras objektus, t.sk. normā paredzot, ka precizējums “par piemērotību specializētajam ugunsdzēsības transportam” attiecināms uz katru no turpmāk uzskaitītajiem atsevišķi: meža zemē esošu kvartālstigu, mineralizēto joslu, dabisko brauktuvi, meliorācijas grāvja atbērtni.
1) Par Projekta 5.panta trešās daļas 5.punktu:
Meža ugunsgrēka vietas uzraudzība nevar tikt veikta, ja ugunsgrēks nav likvidēts. Ja ugunsgrēks nav likvidēts, tad notiek ugunsgrēka dzēšanas darbi un atbilstoši šī likuma 3.panta pirmās daļas 2. punkta un 22. panta pirmās daļas noteiktajam to nodrošina Valsts meža dienests. Attiecīgi meža īpašnieks vai tiesiskais valdītājs nodrošina ugunsgrēka vietas uzraudzību, kad ugunsgrēks ir likvidēts. Secīgi norma šādā redakcijā ir pretrunā ar likuma 20.panta trešajā daļā minēto, ka par ugunsdrošību atbildīgajai personai ir minimāli nepieciešamais aprīkojums meža uzraudzībai pēc ugunsgrēka likvidācijas. No šī panta izriet, ka meža īpašnieks veic ugunsgrēka vietas uzraudzību pēc tā likvidācijas ar rīcībā esošo aprīkojumu.
Jānorāda, ka šādā redakcijā likuma 5.panta trešā daļa neuzliek par pienākumu meža īpašniekam veikt ugunsgrēka uzraudzību pēc tā likvidācija, kā tas ir bijis līdz šim, bet veikt uzraudzību tikai diennakts tumšajā laikā, ja ugunsgrēku nav iespējams likvidēt. Brīdī, kad konkrētais ugunsgrēks tiks likvidēts, likums neuzliek par pienākumu veikt uzraudzību, bet paredz segt zaudējumus Valsts meža dienestam, ja uzraudzība netiek veikta.
Rosinām izteikt Projekta 5.panta trešās daļas 5.punktu šādā redakcijā:
“5) pēc Valsts meža dienesta amatpersonas mutiska rīkojuma veikt meža ugunsgrēka vietas uzraudzību pēc tā likvidēšanas;”
2) Par Projekta 6.panta pirmās daļas 4.punktu:
Aicinām minētā punkta redakciju papildināt ar nosacījumu, ka Valsts meža dienests var pieprasīt apturēt transportlīdzekli atbilstoši šī likuma 21.panta otrās daļas 6.punkta nosacījumiem un 1.panta trešajā daļā minētajā laikā.
3) Par Projekta 18.panta pirmo daļu:
Tiesiskās skaidrības nodrošināšanai, lai būtu nepārprotami saprotams, uz kuriem meža ugunsdrošības infrastruktūras objektiem attiecas precizējums “par piemērotību specializētajam ugunsdzēsības transportam” un kuri “de facto” uzskatāmi par meža ugunsdzēsības infrastruktūras objektiem, būtu nepieciešams klasificēt/sagrupēt Projekta 18.panta pirmajā daļā norādītos meža ugunsdrošības infrastruktūras objektus, t.sk. normā paredzot, ka precizējums “par piemērotību specializētajam ugunsdzēsības transportam” attiecināms uz katru no turpmāk uzskaitītajiem atsevišķi: meža zemē esošu kvartālstigu, mineralizēto joslu, dabisko brauktuvi, meliorācijas grāvja atbērtni.
17.01.2024. 15:57
Aleksandrs Babra - Latvijas Ugunsdrošības asociācija
1.pants 5) daļa
Objekta definīcija ir krietni paplašināta attiecībā pret esošo definīciju. Ņemot vērā jaunas prasības objekta īpašniekiem, piem., iesniegt objekta ugunsdrošības stāvokļa novērtējumu 1xgadā, nesamērīgs slogs un nav saprotams pamatojums (no ugunsdrošības uzlabošanas viedokļa), kāpēc būtu piem., tehnoloģiskās iekārtasvai zemesgabala (teritorijas) īpašniekam (jaunā objekta definīcija) uzliekamas šīs jaunās prasības. Trūkst pamatojums definīcijas paplašināšanai. Skatāms kontekstā ar 5.pants (1) daļa 4) punkts.
Šobrīd TA ir izdalītas būves un teritorijas, piem., ugunsdrošības noteikumos (UN) ir atsevišķi noteiktas prasības būvēm un atsevišķi teritorijām. Ja objekta definīcijai tiks pievienota arī teritorija, tad no UN viedokļa sanāks ka visas prasības kuras ir noteiktas būvēm, būs jāievēro arī teritorijām. Rodas jautājums, kam tad ir vajadzīga teritorijas definīcija, ja teritorija ir jau pateikts ka tas ir objekts?
Kas likuma izpratnē tiks domāta tehnoloģiskā iekārta? Vai tik tiešam tā neatbilst būves definīcijai?
1.pants 6) daļa
Prevencijas pasākumi nav tikai sabiedrības informēšana par ugunsdrošību.
Piedāvājām redakciju: Prevencijas pasākums - Rīcība vai pasākumi, ko veic, lai novērstu vai mazinātu ugunsgrēka izcelšanas riskus.
1.pants 9) daļa
Ugunsgrēka definīcija neatbilst LVS EN ISO 13943:2023. Rekomendējams izmantot vispārpieņemto definīciju/praksi.
1.pants
Papildināt ar definīciju:
ugunsdrošības pakalpojuma sniedzējs – saimnieciskās darbības veicējs, kurš uz līguma pamata sniedz ugunsdrošības pakalpojumu citai juridiskai vai fiziskai personai un kura kompetence ugunsdrošības jautājumos novērtēta Ministru kabineta noteiktajā kārtībā.
ugunsdrošības pakalpojums – darbību un pasākumu kopums, ko sniedz ugunsdrošības pakalpojuma sniedzējs, lai izpildītu ugunsdrošības prasības objektā.
Neparedzot šādu definīciju, netiek izdalīts ārpakalpojums (ko piem., viens komersants sniedz citam komersantam) no Objekta iekšējās ugunsdrošības pasākumu uzturēšanas, t.i., kāda Objekta atbildīgais par ugunsdrošības instruktāžas veikšanu Objekta darbiniekiem, pēc šī TAP būs ugunsdrošības pakalpojumu sniedzējs.
Pamata mērķis šīs jaunās regulēšanas ieviešanai bija sakārtot ugunsdrošības pakalpojumu sniegšanu.
4.pants (4) daļa
Skaidrības labad, jāpapildina atbildība būvobjektos, kur ir vairāki būvdarbu veicēji, piem., būvobjektā, kurā būvdarbus veic vairāki būvdarbu veicēji par ugunsdrošību būvobjektā atbild ģenerālais būvdarbu veicējs.
5.pants (1) daļa 4) punkts
Ņemot vērā:
1. Objekta definīciju - būve, tās daļa, tehnoloģiskā iekārta vai zemesgabals (teritorija), kas nav meža objekts
2. Atbildību par ugunsdrošību -
(1) Par ugunsdrošību objektā ir atbildīgs objekta īpašnieks (valdītājs) vai pārvaldnieks, ja tas paredzēts pārvaldīšanas līgumā.
(2) Iznomātā (izīrētā) vai lietošanā nodotā objektā par ugunsdrošību ir atbildīgs nomnieks (īrnieks) vai cits lietotājs, ja tas paredzēts līgumā.
(3) Vairākām personām iznomātā vai lietošanā nodotā objektā par objekta koplietošanas ugunsdrošības inženiertehnisko sistēmu (ārējo un iekšējo ugunsdzēsības ūdensapgādes sistēmu, automātisko un neautomātisko ugunsaizsardzības sistēmu) un aprīkojuma ekspluatāciju atbilstoši ražotāja tehnisko noteikumu un ugunsdrošību regulējošu normatīvo aktu prasībām ir atbildīgs objekta īpašnieks (valdītājs) vai pārvaldnieks, ja tas paredzēts pārvaldīšanas līgumā.
3. Par ugunsdrošību atbildīgās personas pienākumi - iesniegt objekta ugunsdrošības stāvokļa novērtējumu atbilstoši šā likuma 13.pantam;
Rezultātā:
1. Šāda informācija būs jāsniedz par ikkatru īpašumu, t.sk., publiskās autostāvvietas (teritorija), tehnoloģiskām iekārtām (nav saprotams kas ar to ir domāts. Degvielas uzpildes stacijas uzpildes iekārta? Rīgas ūdens Bolderājas ūdeņu attīrīšanas iekārtas?), ēkās kur ir vairāki nomnieki, kam un par ko būs jāsniedz ugunsdrošības novērtējums?
2. Kāds ir pamatojums no ugunsgrēku statistikas viedokļa šādam nesamērīgam slogam?
3. Kāds ir mērķis sasniedzams ar šāda apjoma informācijas saņemšanu?
5.pants (1) daļa 5) punkts
Piedāvājām redakciju:
[...], ja Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienesta amatpersona ar speciālo dienesta pakāpi, kas veic ugunsdrošības pārbaudi, to pamatoti pieprasa un apkārtējie apstākļi to ļauj izdarīt.
Esot gadījumi, kad VUGD inspektori pieprasa -30 grādos, nodrošināt ugunsdzēsības ūdensapgādes sistēmas pārbaudi, kas pamatoti ir nesamērīgi izpildīt.
5.pants (3) daļa 2) punkts
Papildināt šāda redakcijā: nodrošināt iespēju veikt valsts ugunsdrošības uzraudzību meža objektā;
Konsekventi ar TA citiem pantiem.
6.pants (1) daļa 4) punkts
Jāprecizē kādos gadījumos, apstākļos un tml.
7.pants (1) daļa
Jāskatās kopā ar komentāriem pie definīcijas (par ugunsdrošības pakalpojumu un pakalpojumu sniedzējiem).
Jāpapildina pants ar mehāniskās un dabiskās ventilācijas tīrīšanu, evakuācijas plānu izstrādi, objektu ugunsdrošības auditu veikšanu, prevencijas pasākumu veikšana.
7.pants (2) daļa
1. Deklaratīvs punkts, kurš pēc savas būtības neko nemaina attiecībā pret šī brīža situāciju, jo jau šobrīd TA nosaka prasības 7.panta (1) daļas darbu veicējiem.
2. Mērķis ir sakārtot ugunsdrošības pakalpojumu sniedzējus, t.sk., noteikt prasības gan juridiskām, gan fiziskām pakalpojumu sniedzējiem, noteikt to atbildību par nekvalitatīva pakalpojuma sniegšanu un tml. šobrīd šāds mērķis nav sasniegts.
3. [...] kā arī objektu veidus, kur jāizmanto ugunsdrošības pakalpojumi. Nav saprotams pants. Būs objektu kategorija kuriem būs obligāti jāizmanto ugunsdrošības pakalpojumu sniedzējs?
7.pants (3) daļa 2) un 3) punkts
Par objektu? Par sevi? Par ko? Ugunsdrošības pakalpojuma sniedzējiem atbilstoši noslēgtiem līgumiem, ir ierobežojums sniegt informāciju par objektu trešai pusei.
Viennozīmīgi nepieciešama detalizācija informācijai, ko/kam/kādos gadījumos un kāda apjomā ir jāsniedz.
10.pants (1) daļa
jāpapildina ar 6) punktu: sniedz konsultācijas ugunsdrošības jautājumos
11.pants (4) daļa 1) punkts
Papildināt šāda redakcijā: [...] kas rada tiešus ugunsgrēka izcelšanās draudus vai konstatēto būtisko ugunsdrošības prasību pārkāpumu kopums, apdraud cilvēku dzīvību un kad šāda lēmuma izsniegšana prasa nekavējošu rīcību smagu seku novēršanai.
Papildināt 11.pantu: Amatpersona ar speciālo dienesta pakāpi, kas izdevusi brīdinājumu, var brīdinājumā noteikto pārkāpuma novēršanas termiņu pagarināt līdz diviem gadiem, ja saņemts pamatots iesniegums termiņa pagarināšanai.
13.pants (2) daļa
Jāskatās kopā ar komentāriem pie 5.panta (1) daļas 4) punkta
Jādefinē objekti, kuriem šāds novērtējums ir jāsniedz. Prasībai ir jābūt samērīgai un pamatotai.
25.pants (2) daļa
Papildināt šāda redakcijā: Pašvaldībai, nodrošinot šā panta pirmās daļas 3. un 4.punktā noteiktos uzdevumus, ir tiesības tos deleģēt citām ugunsdzēsības organizācijām.
35.pants
Izteikt šāda redakcijā:
Par ugunsdrošības pakalpojuma veikšanu, ja ugunsdrošības pakalpojumi netika sniegti atbilstoši normatīvajos aktos noteiktajām prasībām, piemēro brīdinājumu vai naudas sodu fiziskajai personai no sešdesmit līdz divsimt astoņdesmit naudas soda vienībām, bet juridiskajai personai — no divsimt astoņdesmit līdz septiņsimt četrdesmit naudas soda vienībām.
Objekta definīcija ir krietni paplašināta attiecībā pret esošo definīciju. Ņemot vērā jaunas prasības objekta īpašniekiem, piem., iesniegt objekta ugunsdrošības stāvokļa novērtējumu 1xgadā, nesamērīgs slogs un nav saprotams pamatojums (no ugunsdrošības uzlabošanas viedokļa), kāpēc būtu piem., tehnoloģiskās iekārtasvai zemesgabala (teritorijas) īpašniekam (jaunā objekta definīcija) uzliekamas šīs jaunās prasības. Trūkst pamatojums definīcijas paplašināšanai. Skatāms kontekstā ar 5.pants (1) daļa 4) punkts.
Šobrīd TA ir izdalītas būves un teritorijas, piem., ugunsdrošības noteikumos (UN) ir atsevišķi noteiktas prasības būvēm un atsevišķi teritorijām. Ja objekta definīcijai tiks pievienota arī teritorija, tad no UN viedokļa sanāks ka visas prasības kuras ir noteiktas būvēm, būs jāievēro arī teritorijām. Rodas jautājums, kam tad ir vajadzīga teritorijas definīcija, ja teritorija ir jau pateikts ka tas ir objekts?
Kas likuma izpratnē tiks domāta tehnoloģiskā iekārta? Vai tik tiešam tā neatbilst būves definīcijai?
1.pants 6) daļa
Prevencijas pasākumi nav tikai sabiedrības informēšana par ugunsdrošību.
Piedāvājām redakciju: Prevencijas pasākums - Rīcība vai pasākumi, ko veic, lai novērstu vai mazinātu ugunsgrēka izcelšanas riskus.
1.pants 9) daļa
Ugunsgrēka definīcija neatbilst LVS EN ISO 13943:2023. Rekomendējams izmantot vispārpieņemto definīciju/praksi.
1.pants
Papildināt ar definīciju:
ugunsdrošības pakalpojuma sniedzējs – saimnieciskās darbības veicējs, kurš uz līguma pamata sniedz ugunsdrošības pakalpojumu citai juridiskai vai fiziskai personai un kura kompetence ugunsdrošības jautājumos novērtēta Ministru kabineta noteiktajā kārtībā.
ugunsdrošības pakalpojums – darbību un pasākumu kopums, ko sniedz ugunsdrošības pakalpojuma sniedzējs, lai izpildītu ugunsdrošības prasības objektā.
Neparedzot šādu definīciju, netiek izdalīts ārpakalpojums (ko piem., viens komersants sniedz citam komersantam) no Objekta iekšējās ugunsdrošības pasākumu uzturēšanas, t.i., kāda Objekta atbildīgais par ugunsdrošības instruktāžas veikšanu Objekta darbiniekiem, pēc šī TAP būs ugunsdrošības pakalpojumu sniedzējs.
Pamata mērķis šīs jaunās regulēšanas ieviešanai bija sakārtot ugunsdrošības pakalpojumu sniegšanu.
4.pants (4) daļa
Skaidrības labad, jāpapildina atbildība būvobjektos, kur ir vairāki būvdarbu veicēji, piem., būvobjektā, kurā būvdarbus veic vairāki būvdarbu veicēji par ugunsdrošību būvobjektā atbild ģenerālais būvdarbu veicējs.
5.pants (1) daļa 4) punkts
Ņemot vērā:
1. Objekta definīciju - būve, tās daļa, tehnoloģiskā iekārta vai zemesgabals (teritorija), kas nav meža objekts
2. Atbildību par ugunsdrošību -
(1) Par ugunsdrošību objektā ir atbildīgs objekta īpašnieks (valdītājs) vai pārvaldnieks, ja tas paredzēts pārvaldīšanas līgumā.
(2) Iznomātā (izīrētā) vai lietošanā nodotā objektā par ugunsdrošību ir atbildīgs nomnieks (īrnieks) vai cits lietotājs, ja tas paredzēts līgumā.
(3) Vairākām personām iznomātā vai lietošanā nodotā objektā par objekta koplietošanas ugunsdrošības inženiertehnisko sistēmu (ārējo un iekšējo ugunsdzēsības ūdensapgādes sistēmu, automātisko un neautomātisko ugunsaizsardzības sistēmu) un aprīkojuma ekspluatāciju atbilstoši ražotāja tehnisko noteikumu un ugunsdrošību regulējošu normatīvo aktu prasībām ir atbildīgs objekta īpašnieks (valdītājs) vai pārvaldnieks, ja tas paredzēts pārvaldīšanas līgumā.
3. Par ugunsdrošību atbildīgās personas pienākumi - iesniegt objekta ugunsdrošības stāvokļa novērtējumu atbilstoši šā likuma 13.pantam;
Rezultātā:
1. Šāda informācija būs jāsniedz par ikkatru īpašumu, t.sk., publiskās autostāvvietas (teritorija), tehnoloģiskām iekārtām (nav saprotams kas ar to ir domāts. Degvielas uzpildes stacijas uzpildes iekārta? Rīgas ūdens Bolderājas ūdeņu attīrīšanas iekārtas?), ēkās kur ir vairāki nomnieki, kam un par ko būs jāsniedz ugunsdrošības novērtējums?
2. Kāds ir pamatojums no ugunsgrēku statistikas viedokļa šādam nesamērīgam slogam?
3. Kāds ir mērķis sasniedzams ar šāda apjoma informācijas saņemšanu?
5.pants (1) daļa 5) punkts
Piedāvājām redakciju:
[...], ja Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienesta amatpersona ar speciālo dienesta pakāpi, kas veic ugunsdrošības pārbaudi, to pamatoti pieprasa un apkārtējie apstākļi to ļauj izdarīt.
Esot gadījumi, kad VUGD inspektori pieprasa -30 grādos, nodrošināt ugunsdzēsības ūdensapgādes sistēmas pārbaudi, kas pamatoti ir nesamērīgi izpildīt.
5.pants (3) daļa 2) punkts
Papildināt šāda redakcijā: nodrošināt iespēju veikt valsts ugunsdrošības uzraudzību meža objektā;
Konsekventi ar TA citiem pantiem.
6.pants (1) daļa 4) punkts
Jāprecizē kādos gadījumos, apstākļos un tml.
7.pants (1) daļa
Jāskatās kopā ar komentāriem pie definīcijas (par ugunsdrošības pakalpojumu un pakalpojumu sniedzējiem).
Jāpapildina pants ar mehāniskās un dabiskās ventilācijas tīrīšanu, evakuācijas plānu izstrādi, objektu ugunsdrošības auditu veikšanu, prevencijas pasākumu veikšana.
7.pants (2) daļa
1. Deklaratīvs punkts, kurš pēc savas būtības neko nemaina attiecībā pret šī brīža situāciju, jo jau šobrīd TA nosaka prasības 7.panta (1) daļas darbu veicējiem.
2. Mērķis ir sakārtot ugunsdrošības pakalpojumu sniedzējus, t.sk., noteikt prasības gan juridiskām, gan fiziskām pakalpojumu sniedzējiem, noteikt to atbildību par nekvalitatīva pakalpojuma sniegšanu un tml. šobrīd šāds mērķis nav sasniegts.
3. [...] kā arī objektu veidus, kur jāizmanto ugunsdrošības pakalpojumi. Nav saprotams pants. Būs objektu kategorija kuriem būs obligāti jāizmanto ugunsdrošības pakalpojumu sniedzējs?
7.pants (3) daļa 2) un 3) punkts
Par objektu? Par sevi? Par ko? Ugunsdrošības pakalpojuma sniedzējiem atbilstoši noslēgtiem līgumiem, ir ierobežojums sniegt informāciju par objektu trešai pusei.
Viennozīmīgi nepieciešama detalizācija informācijai, ko/kam/kādos gadījumos un kāda apjomā ir jāsniedz.
10.pants (1) daļa
jāpapildina ar 6) punktu: sniedz konsultācijas ugunsdrošības jautājumos
11.pants (4) daļa 1) punkts
Papildināt šāda redakcijā: [...] kas rada tiešus ugunsgrēka izcelšanās draudus vai konstatēto būtisko ugunsdrošības prasību pārkāpumu kopums, apdraud cilvēku dzīvību un kad šāda lēmuma izsniegšana prasa nekavējošu rīcību smagu seku novēršanai.
Papildināt 11.pantu: Amatpersona ar speciālo dienesta pakāpi, kas izdevusi brīdinājumu, var brīdinājumā noteikto pārkāpuma novēršanas termiņu pagarināt līdz diviem gadiem, ja saņemts pamatots iesniegums termiņa pagarināšanai.
13.pants (2) daļa
Jāskatās kopā ar komentāriem pie 5.panta (1) daļas 4) punkta
Jādefinē objekti, kuriem šāds novērtējums ir jāsniedz. Prasībai ir jābūt samērīgai un pamatotai.
25.pants (2) daļa
Papildināt šāda redakcijā: Pašvaldībai, nodrošinot šā panta pirmās daļas 3. un 4.punktā noteiktos uzdevumus, ir tiesības tos deleģēt citām ugunsdzēsības organizācijām.
35.pants
Izteikt šāda redakcijā:
Par ugunsdrošības pakalpojuma veikšanu, ja ugunsdrošības pakalpojumi netika sniegti atbilstoši normatīvajos aktos noteiktajām prasībām, piemēro brīdinājumu vai naudas sodu fiziskajai personai no sešdesmit līdz divsimt astoņdesmit naudas soda vienībām, bet juridiskajai personai — no divsimt astoņdesmit līdz septiņsimt četrdesmit naudas soda vienībām.
19.01.2024. 15:29
Andris Duļbinskis - "Latvijas Skursteņslaucītāju amata brālība"
Biedrība "Latvijas Skursteņslaucītāju amata brālība" reģistrācijas Nr. 40008094894, izskatot likumprojektu Projekta ID/ Uzdevuma numurs 23-TA-1429 “Ugunsdrošības, ugunsdzēsības un glābšanas darbu likums” izsaka šādus priekšlikumus:
Tiesību akta anotācijā pievienot šādu tekstu:
Problēma: nav reglamentēts pakalpojumu sniedzējs Dūmvadu un dabiskās ventilācijas kanālu tīrīšanai.
Risinājums: Attiecīgo pakalpojumu varēs veikt persona, kura ir ieguvusi skursteņslauķa amatnieka kvalifikāciju, vai skursteņslauķa profesionālo izglītību 960 stundu apjomā.
Šī brīža likumprojekta 7. pantā nav noteikta dabisko ventilācijas kanālu tīrīšana, mehānisko ventilāciju tīrīšana.
7. pantā Ugunsdrošības pakalpojumu sniegšana pievienot :
13) punktu Dabiskās ventilācijas kanālu tīrīšana;
14) punktu Mehāniskās ventilācijas kanālu tīrīšana.
Tiesību akta anotācijā pievienot šādu tekstu:
Problēma: nav reglamentēts pakalpojumu sniedzējs Dūmvadu un dabiskās ventilācijas kanālu tīrīšanai.
Risinājums: Attiecīgo pakalpojumu varēs veikt persona, kura ir ieguvusi skursteņslauķa amatnieka kvalifikāciju, vai skursteņslauķa profesionālo izglītību 960 stundu apjomā.
Šī brīža likumprojekta 7. pantā nav noteikta dabisko ventilācijas kanālu tīrīšana, mehānisko ventilāciju tīrīšana.
7. pantā Ugunsdrošības pakalpojumu sniegšana pievienot :
13) punktu Dabiskās ventilācijas kanālu tīrīšana;
14) punktu Mehāniskās ventilācijas kanālu tīrīšana.
20.01.2024. 12:33
Skursteņslauķis, Latvijas skursteņslaucītāju amata brālības amata meistars.
Priekšmets: Pretenzija par Likumprojektu “Ugunsdrošības, ugunsdzēsības un glābšanas darbu likums” Projekta ID 23-TA-1429
Cienījamie Ministru kabineta locekļi,
Ar šo vēršos pie jums, lai paustu savas bažas un pretenzijas saistībā ar ierosināto Likumprojektu Nr. 23-TA-1429, kas tika publicēts oficiālajā Tiesību aktu projektu publiskais portālā, 18.12.2023.
Manas bažas koncentrējas ap:
Likumprojekta 4. pants: Par ugunsdrošību atbildīgās personas
(2) Iznomātā (izīrētā) vai lietošanā nodotā objektā par ugunsdrošību ir atbildīgs nomnieks (īrnieks) vai cits lietotājs, ja tas paredzēts līgumā.
Vēlos vērst uzmanību, ka šāds regulējums ļauj objektu īpašniekiem nerūpēties par savu īpašumu. Īrnieki ļoti bieži neinvestē līdzekļus apkures ierīču un dūmkanālu tīrīšanai un uzturēšanai kārtībā. Šādas problēmas visvairāk ir novērojamas pašvaldību īpašumos, kur pašvaldībām un valstij piederošos objektos, kuru nomnieki (īrnieki) ir cilvēki ar zemiem ienākumiem. Šādos gadījumos tiek degradēti pašvaldībai piederoši objekti, kā arī apdraudēti citi, blakus īpašumi, un tajos dzīvojošās personas (tas vairāk attiecināms uz divu vai vairāku dzīvokļu īpašumiem).
Šāds regulējums ir pretrunā ar Civillikuma 1084., 1779. un 1782 pantiem un var maldināt iesaistītās personas.
Risinājuma apraksts
Lielāko atbildību par ugunsdrošību jāuzņemas objekta īpašniekam, kurš, savukārt, ir tiesīgs vērsties pret nomnieku (īrnieku), par zaudējumu (ieguldījumu) kompensēšanu, kas radušies nodrošinot ugunsdrošības prasības objektā, ja tas paredzēts līgumā.
Dūmvadu un dabisko ventilāciju tīrīšana nav minēti, kā ugunsdrošības pakalpojumi. Šādā redakcijā netiek pilnvērtīgi risināta problēma, kas aprakstīta konceptuālajā ziņojumā, likumprojekta anotācijā.
Risinājuma apraksts
Papildināt 7. pantā (Ugunsdrošības pakalpojuma sniegšana (1) Ugunsdrošības pakalpojums ir) ar punktiem: a)dūmvada, apkures ierīces un iekārtas tīrīšana
b) dabiskās ventilācijas kanāla tīrīšana
Likumprojekta 7. pants: Ugunsdrošības pakalpojuma sniegšana:
(2) Ugunsdrošības pakalpojumu var sniegt persona, kura ir ieguvusi atbilstošu izglītību vai apmācību. Ministru kabinets nosaka nepieciešamo izglītību vai apmācību ugunsdrošības pakalpojumu sniegšanai, kā arī objektu veidus, kur jāizmanto ugunsdrošības pakalpojumi.
Tiesību aktā nav reglamentēts pakalpojumu sniedzējs Dūmvadu un dabiskās ventilācijas kanālu tīrīšanai. Šobrīd, jau gadiem ilgi, nav noteikts, kādu izglītību vai apmācību jābūt apguvušam speciālistam, kurš ir ugunsdrošības pakalpojumu sniedzējs. Ne reti ir gadījumi, kad dūmvadu tīrīšanu un kanālu tehniskā stāvokļa pārbaudi veic, un par rezultātiem jāsastāda tehniskā stāvokļa pārbaudes aktsveic personas, kuras, pēc viņa darba devēja uzskatiem ir izgājušas dažu stundu apmācību, par dūmvadu tīrīšanu un ir gatavas uzņemties atbildību par klientu ēkas un iedzīvotāju drošību saistībā ar apkures ierīcēm un dūmvadiem.
Risinājuma apraksts
Attiecīgo pakalpojumu varēs veikt persona, kura ir ieguvusi vismaz skursteņslauķa amatnieka kvalifikāciju, vai skursteņslauķa profesionālo izglītību 960 stundu apjomā.
Likumprojekta 12. pants: Vienotā ugunsdrošības un civilās aizsardzības platforma:
(2) Informāciju, lai izveidotu objekta ugunsdrošības stāvokļa novērtējumu, objekta atbildīgā persona (izņemot šā likuma 4.panta ceturtajā, piektajā un sestajā daļā noteiktos tiesību subjektus) platformā tiešsaistes pārraides režīmā iesniedz katru gadu ne vēlāk kā līdz 31.decembrim.
(3) Ugunsdrošības stāvokļa novērtējumu par ugunsdrošības prasību ievērošanu daudzdzīvokļa objekta koplietošanas (kopīpašuma) daļās iesniedz dzīvokļu īpašnieku kopība vai pārvaldnieks, ja tas paredzēts pārvaldīšanas līgumā.
(4) Daudzdzīvokļa objekta dzīvokļa un viendzīvokļa objekta atbildīgā persona ugunsdrošības stāvokļa novērtējumu var iesniegt brīvprātīgi.
Šādā redakcijā netiks novērstas likuma anotācijā izceltās problēmas. Viendzīvokļu un daudzdzīvokļu objektu īpašnieki apzināti neziņojot par ugunsdrošības stāvokļa novērtējumu objektā, varēs turpināt ilgstoši pārkāpt ugunsdrošības noteikumus. Tādejādi apdraudot sevi, savu īpašumu un citas personas un to mantu, kuras ir saistītas ar šo objektu. Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienesta amatpersonas platformā saņems tikai tādu informāciju, kas būs izdevīga objekta atbildīgajai personai.
Ugundrošības pakalpojumu sniedzēji nevar objektīvi novērtēt ugunsdrošības stāvokli kopīpašuma daļā, daudzdzīvokļu objektā, nevērtējot dūmvadu un apkures ierīču veidu un stāvokli dzīvokļos.
Likumprojekta anotācijā ir kļūdaina atsauce uz Igauniju. Igaunījā šobrīd nav pašdeklarēšanās sistēma, kā tas kļūdaini minēts likumprojekta anotācijā, bet gan informāciju par objektu sistēmā ievada ugunsdrošības pakalpojuma sniedzējs.
Risinājuma apraksts
Ugunsdrošības stāvokļa novērtējumu par objektu ievada pakalpojuma sniedzējs. Platformas informācija, par visiem objektiem, ir pieejama Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienesta amatpersonai. Objekta atbildīgajai personai ir piekļuve informācijai platformā, par tās atbildībā esošu objektu. Platforma nosūta informācijas paziņojumu objekta atbildīgajai personai, par visiem jauniem ierakstiem platformā. Objekta atbildīgā persona, no saņem atgādinājumus par kādas pārbaudes termiņa tuvošanos beigām. Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienesta amatpersona saņem informāciju no platformas, par objektiem, kuros nav sniegta informācija par ugunsdrošības novērtējumu, vai kuros pārbaudes termiņš ir iztecējis un informācija nav atjaunota.
Ar cieņu,
Skursteņslauķa amata meistars
Elijs Bite
2023. gada 21. janvārī
Cienījamie Ministru kabineta locekļi,
Ar šo vēršos pie jums, lai paustu savas bažas un pretenzijas saistībā ar ierosināto Likumprojektu Nr. 23-TA-1429, kas tika publicēts oficiālajā Tiesību aktu projektu publiskais portālā, 18.12.2023.
Manas bažas koncentrējas ap:
Likumprojekta 4. pants: Par ugunsdrošību atbildīgās personas
(2) Iznomātā (izīrētā) vai lietošanā nodotā objektā par ugunsdrošību ir atbildīgs nomnieks (īrnieks) vai cits lietotājs, ja tas paredzēts līgumā.
Vēlos vērst uzmanību, ka šāds regulējums ļauj objektu īpašniekiem nerūpēties par savu īpašumu. Īrnieki ļoti bieži neinvestē līdzekļus apkures ierīču un dūmkanālu tīrīšanai un uzturēšanai kārtībā. Šādas problēmas visvairāk ir novērojamas pašvaldību īpašumos, kur pašvaldībām un valstij piederošos objektos, kuru nomnieki (īrnieki) ir cilvēki ar zemiem ienākumiem. Šādos gadījumos tiek degradēti pašvaldībai piederoši objekti, kā arī apdraudēti citi, blakus īpašumi, un tajos dzīvojošās personas (tas vairāk attiecināms uz divu vai vairāku dzīvokļu īpašumiem).
Šāds regulējums ir pretrunā ar Civillikuma 1084., 1779. un 1782 pantiem un var maldināt iesaistītās personas.
Risinājuma apraksts
Lielāko atbildību par ugunsdrošību jāuzņemas objekta īpašniekam, kurš, savukārt, ir tiesīgs vērsties pret nomnieku (īrnieku), par zaudējumu (ieguldījumu) kompensēšanu, kas radušies nodrošinot ugunsdrošības prasības objektā, ja tas paredzēts līgumā.
Dūmvadu un dabisko ventilāciju tīrīšana nav minēti, kā ugunsdrošības pakalpojumi. Šādā redakcijā netiek pilnvērtīgi risināta problēma, kas aprakstīta konceptuālajā ziņojumā, likumprojekta anotācijā.
Risinājuma apraksts
Papildināt 7. pantā (Ugunsdrošības pakalpojuma sniegšana (1) Ugunsdrošības pakalpojums ir) ar punktiem: a)dūmvada, apkures ierīces un iekārtas tīrīšana
b) dabiskās ventilācijas kanāla tīrīšana
Likumprojekta 7. pants: Ugunsdrošības pakalpojuma sniegšana:
(2) Ugunsdrošības pakalpojumu var sniegt persona, kura ir ieguvusi atbilstošu izglītību vai apmācību. Ministru kabinets nosaka nepieciešamo izglītību vai apmācību ugunsdrošības pakalpojumu sniegšanai, kā arī objektu veidus, kur jāizmanto ugunsdrošības pakalpojumi.
Tiesību aktā nav reglamentēts pakalpojumu sniedzējs Dūmvadu un dabiskās ventilācijas kanālu tīrīšanai. Šobrīd, jau gadiem ilgi, nav noteikts, kādu izglītību vai apmācību jābūt apguvušam speciālistam, kurš ir ugunsdrošības pakalpojumu sniedzējs. Ne reti ir gadījumi, kad dūmvadu tīrīšanu un kanālu tehniskā stāvokļa pārbaudi veic, un par rezultātiem jāsastāda tehniskā stāvokļa pārbaudes aktsveic personas, kuras, pēc viņa darba devēja uzskatiem ir izgājušas dažu stundu apmācību, par dūmvadu tīrīšanu un ir gatavas uzņemties atbildību par klientu ēkas un iedzīvotāju drošību saistībā ar apkures ierīcēm un dūmvadiem.
Risinājuma apraksts
Attiecīgo pakalpojumu varēs veikt persona, kura ir ieguvusi vismaz skursteņslauķa amatnieka kvalifikāciju, vai skursteņslauķa profesionālo izglītību 960 stundu apjomā.
Likumprojekta 12. pants: Vienotā ugunsdrošības un civilās aizsardzības platforma:
(2) Informāciju, lai izveidotu objekta ugunsdrošības stāvokļa novērtējumu, objekta atbildīgā persona (izņemot šā likuma 4.panta ceturtajā, piektajā un sestajā daļā noteiktos tiesību subjektus) platformā tiešsaistes pārraides režīmā iesniedz katru gadu ne vēlāk kā līdz 31.decembrim.
(3) Ugunsdrošības stāvokļa novērtējumu par ugunsdrošības prasību ievērošanu daudzdzīvokļa objekta koplietošanas (kopīpašuma) daļās iesniedz dzīvokļu īpašnieku kopība vai pārvaldnieks, ja tas paredzēts pārvaldīšanas līgumā.
(4) Daudzdzīvokļa objekta dzīvokļa un viendzīvokļa objekta atbildīgā persona ugunsdrošības stāvokļa novērtējumu var iesniegt brīvprātīgi.
Šādā redakcijā netiks novērstas likuma anotācijā izceltās problēmas. Viendzīvokļu un daudzdzīvokļu objektu īpašnieki apzināti neziņojot par ugunsdrošības stāvokļa novērtējumu objektā, varēs turpināt ilgstoši pārkāpt ugunsdrošības noteikumus. Tādejādi apdraudot sevi, savu īpašumu un citas personas un to mantu, kuras ir saistītas ar šo objektu. Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienesta amatpersonas platformā saņems tikai tādu informāciju, kas būs izdevīga objekta atbildīgajai personai.
Ugundrošības pakalpojumu sniedzēji nevar objektīvi novērtēt ugunsdrošības stāvokli kopīpašuma daļā, daudzdzīvokļu objektā, nevērtējot dūmvadu un apkures ierīču veidu un stāvokli dzīvokļos.
Likumprojekta anotācijā ir kļūdaina atsauce uz Igauniju. Igaunījā šobrīd nav pašdeklarēšanās sistēma, kā tas kļūdaini minēts likumprojekta anotācijā, bet gan informāciju par objektu sistēmā ievada ugunsdrošības pakalpojuma sniedzējs.
Risinājuma apraksts
Ugunsdrošības stāvokļa novērtējumu par objektu ievada pakalpojuma sniedzējs. Platformas informācija, par visiem objektiem, ir pieejama Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienesta amatpersonai. Objekta atbildīgajai personai ir piekļuve informācijai platformā, par tās atbildībā esošu objektu. Platforma nosūta informācijas paziņojumu objekta atbildīgajai personai, par visiem jauniem ierakstiem platformā. Objekta atbildīgā persona, no saņem atgādinājumus par kādas pārbaudes termiņa tuvošanos beigām. Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienesta amatpersona saņem informāciju no platformas, par objektiem, kuros nav sniegta informācija par ugunsdrošības novērtējumu, vai kuros pārbaudes termiņš ir iztecējis un informācija nav atjaunota.
Ar cieņu,
Skursteņslauķa amata meistars
Elijs Bite
2023. gada 21. janvārī
21.01.2024. 10:50
Vijārs Griķis
2. pants. Likuma mērķis
mērķis ir noteikt ugunsdzēsības un glābšanas dienestu un organizāciju, fizisko un juridisko personu pienākumus un tiesības, lai nodrošinātu efektīvu sekmīgu ugunsdrošību, ugunsdzēsību un glābšanas darbus, Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienesta amatpersonu ar speciālo dienesta pakāpi pienākumus, tiesības un tiesisko aizsardzību, kā arī Valsts meža dienesta amatpersonu pienākumus un tiesības. bub[VG1]
[VG1]LBUBA. Papildināt lai saistoši būtu arī brīvprātīgajiem ugunsdzēsējiem.
3. pants. Ugunsdzēsības un glābšanas dienesti un organizācija
Valstī ir šādi ugunsdzēsības un glābšanas dienesti un organizācijas:
Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienests; tad jāpapildina ar
Valsts meža dienests;
pašvaldības ugunsdzēsības organizācija;
cita ugunsdzēsības organizācija.[VG1]
ugunsdzēsēju biedrības
[VG1]kāpēc pašvaldības organizācija nav zem citas ugunsdzēsības organizācijas ?
loģiski ir papildināt ar brīvprātīgo ugunsdzēsēju biedrība/ organizācija.
3) pants
5)kārtību un nosacījumus, kādā Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienests iesaista pašvaldības ugunsgrēku dzēšanā un prevencijas pasākumu veikšanā;
LBUBA.Papildināt ,kārtība kādā iesaista arī BUB organizācijas,
.7 pants. Ugunsdrošības pakalpojuma sniegšana[VG1]
Ugunsdrošības pakalpojums ir:
[VG1]LBUBA: Šo 7.pantu svītrot pilnībā, jo nav šī likuma kontekstā, mūsu prāt tas būtu ja, Ceļu satiksmes likumā, ieliktu sadaļu , kā pareizi jāsniedz pakalpojumi AUTO SERVISIEM, un kā jāsoda par nepareizi izpildītu darbu. Pakalpojumu sniegšanu nosaka komerclikums un MK noteikumi, Izglītības likums, profesiju standarti u.t.t Šajā šaurajā nišā pakalpojumu sniedzēju kopējais skaits valstī ir ļoti mazs un viegli kontrolējams. Rīgas organizācijas lobējot savas intereses , reģionus var atstāt bez speciālistiem, kuri nevarēs izpildīt paaugstinātās, nepamatotās prasībasprasības. Aizdomas par monopola interešu lobiju. Radīs lielu amatpersonu korupcijas risk u.t.t.
(29. pants. Ugunsdzēsības un glābšanas transportlīdzekļa nodošana bezatlīdzības lietošanā vai atsavināšana un nodošana bez atlīdzības pašvaldībai
(2) Nododot pašvaldībai bezatlīdzības lietošanā.....
Uzskatām ka var nodot organizācijām pa tiešo;
32. pants. Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienesta amatpersonas ar speciālo dienesta pakāpi tiesiskā aizsardzība
(3) Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienesta amatpersona ar speciālo dienesta pakāpi neatbild par mantisko un fizisko kaitējumu, kas nodarīts, pildot dienesta 32. pants. Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienesta amatpersonas ar speciālo dienesta pakāpi tiesiskā aizsardzība
Tad var secināt ka BUB un pārējā organizācijas atbild un ir tiesiski neaizsargātas.
35. pants. Ugunsdrošības pakalpojumu sniedzēju atbildība
ugunsdrošības pakalpojuma veikšanu, ja nav iegūta normatīvajos aktos noteiktā izglītība vai apmācība piemēro brīdinājumu vai naudas sodu fiziskajai personai no sešām līdz piecdesmit sešām naudas soda vienībām, bet juridiskajai personai — no piecdesmit sešām līdz divsimt astoņdesmit naudas soda vienībām.[VG1]
[VG1]35. pantu svītrot pilnībā. ,Io ir kuriozi vērot kā daudzās profesijās tiek mazinātas izglītības un fiziskās sagatavotības prasības , piem. skolotājiem policistiem, ugunsdzēsējiem, karavīriem u.t.t, bet ugunsdzēsības pakalpojumu sniedzējiem prasības tiek nepamatoti paaugstinātas, kaut patiesībā liels skaits pakalpojumu ir vienkārši un primitīvi. jau tagad, ārpus Rīgas, trūkst ugunsdrošības pakalpojumu speciālistu -skursteņslauķu, AUS speciālistu,mūrnieku, u.t.t, papīru bīdītāju valstī pietiek) , ar kārtējām valsts policejiskām metodēm mēs pazaudēsim esošos speciālistus, pieaugs pakalpojumu cenas un pieaugs ugunsgrēku un bojā gājušo skaits.
Cieņā, Latvijas Brīvprātīgo ugunsdzēsēju biedrību apvienības priekšsēdētājs Vijārs Griķis
mērķis ir noteikt ugunsdzēsības un glābšanas dienestu un organizāciju, fizisko un juridisko personu pienākumus un tiesības, lai nodrošinātu efektīvu sekmīgu ugunsdrošību, ugunsdzēsību un glābšanas darbus, Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienesta amatpersonu ar speciālo dienesta pakāpi pienākumus, tiesības un tiesisko aizsardzību, kā arī Valsts meža dienesta amatpersonu pienākumus un tiesības. bub[VG1]
[VG1]LBUBA. Papildināt lai saistoši būtu arī brīvprātīgajiem ugunsdzēsējiem.
3. pants. Ugunsdzēsības un glābšanas dienesti un organizācija
Valstī ir šādi ugunsdzēsības un glābšanas dienesti un organizācijas:
Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienests; tad jāpapildina ar
Valsts meža dienests;
pašvaldības ugunsdzēsības organizācija;
cita ugunsdzēsības organizācija.[VG1]
ugunsdzēsēju biedrības
[VG1]kāpēc pašvaldības organizācija nav zem citas ugunsdzēsības organizācijas ?
loģiski ir papildināt ar brīvprātīgo ugunsdzēsēju biedrība/ organizācija.
3) pants
5)kārtību un nosacījumus, kādā Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienests iesaista pašvaldības ugunsgrēku dzēšanā un prevencijas pasākumu veikšanā;
LBUBA.Papildināt ,kārtība kādā iesaista arī BUB organizācijas,
.7 pants. Ugunsdrošības pakalpojuma sniegšana[VG1]
Ugunsdrošības pakalpojums ir:
[VG1]LBUBA: Šo 7.pantu svītrot pilnībā, jo nav šī likuma kontekstā, mūsu prāt tas būtu ja, Ceļu satiksmes likumā, ieliktu sadaļu , kā pareizi jāsniedz pakalpojumi AUTO SERVISIEM, un kā jāsoda par nepareizi izpildītu darbu. Pakalpojumu sniegšanu nosaka komerclikums un MK noteikumi, Izglītības likums, profesiju standarti u.t.t Šajā šaurajā nišā pakalpojumu sniedzēju kopējais skaits valstī ir ļoti mazs un viegli kontrolējams. Rīgas organizācijas lobējot savas intereses , reģionus var atstāt bez speciālistiem, kuri nevarēs izpildīt paaugstinātās, nepamatotās prasībasprasības. Aizdomas par monopola interešu lobiju. Radīs lielu amatpersonu korupcijas risk u.t.t.
(29. pants. Ugunsdzēsības un glābšanas transportlīdzekļa nodošana bezatlīdzības lietošanā vai atsavināšana un nodošana bez atlīdzības pašvaldībai
(2) Nododot pašvaldībai bezatlīdzības lietošanā.....
Uzskatām ka var nodot organizācijām pa tiešo;
32. pants. Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienesta amatpersonas ar speciālo dienesta pakāpi tiesiskā aizsardzība
(3) Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienesta amatpersona ar speciālo dienesta pakāpi neatbild par mantisko un fizisko kaitējumu, kas nodarīts, pildot dienesta 32. pants. Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienesta amatpersonas ar speciālo dienesta pakāpi tiesiskā aizsardzība
Tad var secināt ka BUB un pārējā organizācijas atbild un ir tiesiski neaizsargātas.
35. pants. Ugunsdrošības pakalpojumu sniedzēju atbildība
ugunsdrošības pakalpojuma veikšanu, ja nav iegūta normatīvajos aktos noteiktā izglītība vai apmācība piemēro brīdinājumu vai naudas sodu fiziskajai personai no sešām līdz piecdesmit sešām naudas soda vienībām, bet juridiskajai personai — no piecdesmit sešām līdz divsimt astoņdesmit naudas soda vienībām.[VG1]
[VG1]35. pantu svītrot pilnībā. ,Io ir kuriozi vērot kā daudzās profesijās tiek mazinātas izglītības un fiziskās sagatavotības prasības , piem. skolotājiem policistiem, ugunsdzēsējiem, karavīriem u.t.t, bet ugunsdzēsības pakalpojumu sniedzējiem prasības tiek nepamatoti paaugstinātas, kaut patiesībā liels skaits pakalpojumu ir vienkārši un primitīvi. jau tagad, ārpus Rīgas, trūkst ugunsdrošības pakalpojumu speciālistu -skursteņslauķu, AUS speciālistu,mūrnieku, u.t.t, papīru bīdītāju valstī pietiek) , ar kārtējām valsts policejiskām metodēm mēs pazaudēsim esošos speciālistus, pieaugs pakalpojumu cenas un pieaugs ugunsgrēku un bojā gājušo skaits.
Cieņā, Latvijas Brīvprātīgo ugunsdzēsēju biedrību apvienības priekšsēdētājs Vijārs Griķis
22.01.2024. 00:34
Biedrība "Latvijas Apdrošinātāju asociācija"
1. Papildināt 3.panta otrās daļas 2.punktu, izsakot to šādā redakcijā: “2) Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienestam un citām ugunsdzēsības organizācijām nepieciešamo ugunsdzēsības un glābšanas tehniskā aprīkojuma, ugunsdzēsības un glābšanas transportlīdzekļu veidu un skaitu.”
Pamatojums. Ministru kabineta noteikumos jānosaka ne tikai ugunsdzēsības un glābšanas transportlīdzekļu veids un skaits, bet arī ugunsdzēsības un glābšanas tehniskā aprīkojuma veids un skaits. Šādas prasības nosakāmas arī citām ugunsdzēsības organizācijām, kas piedalās ugunsgrēku dzēšanā un glābšanas darbos.
2. Papildināt 3.panta otrās daļas 6.punktu, izsakot to šādā redakcijā: “6) brīvprātīgajiem ugunsdzēsējiem un uzņēmumu nodarbinātājiem, kuru pienākums ir veikt ugunsdzēsības un glābšanas pasākumus, nepieciešamo izglītību vai apmācību, kā arī apmācību paraugprogrammas."
Pamatojums. Ministru kabineta 2016.gada 19.aprīļa noteikumu Nr. 238 “Ugunsdrošības noteikumi” 7.2. apakšpunkts nosaka: saimnieciskās darbības objekta atbildīgajai personai papildus šo noteikumu 7.1. apakšpunktā minētajiem pienākumiem līdz brīdim, kad ierodas Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienesta apakšvienība, ir pienākums nodrošināt ugunsdrošības instrukcijā noteikto rīcību ugunsgrēka gadījumā atbilstoši šo noteikumu 180.7. apakšpunktam. Nodarbinātajiem, kuru pienākums ir veikt ugunsdzēsības un glābšanas pasākumus, jānosaka nepieciešamo izglītību vai apmācību, kā arī apmācības paraugprogrammu. Ministru kabineta 2016.gada 19.aprīļa noteikumu Nr. 238 “Ugunsdrošības noteikumi” 7.2. apakšpunktā noteiktā pienākuma īstenošanu drīkst uzticēt tikai neteiktā kārtībā speciāli sagatavotām un apmācītām personām.
3. Papildināt 3.panta otro daļu ar jaunu punktu, izsakot to šādā redakcijā: “7) saimnieciskās darbības objekta ugunsdrošības riska novērtējuma saturu un kārtību, kādā novērtējums veicams”.
Pamatojums. Ministru kabineta 2016.gada 19.aprīļa noteikumu Nr. 238 “Ugunsdrošības noteikumi” 180.1.7. apakšpunkts nosaka: Izstrādājot saimnieciskās darbības objekta ugunsdrošības instrukciju, tās saturā jāapraksta iespējamie ugunsgrēka izcelšanās riski un preventīvie pasākumi to mazināšanai. Līdzīgi kā darba aizsardzības jomā jāveic darba vides riska novērtēšana, lai nodefinētu darba vides drošumu un nepieciešamos pasākumus drošas darba vides nodrošināšanai, arī ugunsdrošībā jānosaka vienota kārtība, kādā veicams saimnieciskās darbības objekta ugunsdrošības riska novērtējums.
4. Papildināt 4.panta pirmās daļas 3.punktu, izsakot to šādā redakcijā: "(3) Vairākām personām iznomātā vai lietošanā nodotā objektā par objekta koplietošanas ugunsdrošības inženiertehnisko sistēmu (ārējo un iekšējo ugunsdzēsības ūdensapgādes sistēmu, automātisko un neautomātisko ugunsaizsardzības sistēmu) un ugunsdrošības aprīkojuma, ventilācijas sistēmas, iekšējo un ārējo elektroinstalāciju un zibensaizsardzības sistēmu, autonomu elektroenerģijas ražošanas, elektroenerģijas uzkrāšanas ierīču, ekspluatāciju atbilstoši ražotāja tehnisko noteikumu un ugunsdrošību regulējošu normatīvo aktu prasībām ir atbildīgs objekta īpašnieks (valdītājs) vai pārvaldnieks, ja tas paredzēts pārvaldīšanas līgumā."
Pamatojums. Vairākām personām iznomātā vai lietošanā nodotā objektā atsevišķi telpu lietotāji nevar uzņemties atbildību arī par visām koplietošanā esošam inženierkomunikācijām un ugunsdzēsības aprīkojumu. Tikai būves īpašniekam uzliekams pienākums uzturēt drošas un normatīviem atbilstošas būves inženierkomunikācijas, kā arī koplietošanā esošu ugunsdzēsības aprīkojumu.
5. Papildināt 7.pantu ar jaunu ceturto daļu, izsakot to šādā redakcijā: "(4) Persona, kura sniedz ugunsdrošības pakalpojumu, pirms uzsākt pakalpojumu sniegšanu apdrošina savas profesionālās darbības civiltiesisko atbildību. Apdrošināšanas līgums uzturams spēkā visu ugunsdrošības pakalpojumu sniegšanas laiku. Civiltiesiskās atbildības apdrošināšanas minimālais atbildības limits nedrīkst būt mazāks par 100 000, vai 1 000 000, ja pakalpojums tiek sniegts paaugstinātas bīstamības, īpašos objektos vai kritiskās infrastruktūras objektam."
Pamatojums. Profesionālās civiltiesiskās atbildības apdrošināšanas polise pasargās profesionālo pakalpojumu sniedzējus no neparedzētām izmaksām, kas viņu kļūdas vai nolaidības dēļ ir radušās klientiem vai citām personām.
6. Izteikt 11. panta pirmās daļas 1.punktu šādā redakcijā: "(1) Ja objekts neatbilst būtiskām ugunsdrošības prasībām, objekta atbildīgajai personai izsniedz brīdinājumu par objekta ekspluatācijas vai būvdarbu apturēšanu (turpmāk — brīdinājums par darbības apturēšanu), izņemot šā panta ceturtajā daļā minētos gadījumus."
Pamatojums. Jānosaka kritērijs, kādos gadījumos izsniedzams brīdinājums par darbības apturēšanu. Ievērojot Valsts pārvaldei uzdotā samērīguma principa ievērošanu, administratīvais akts - brīdinājums par darbības apturēšanu (tā neizpildes gadījumā var rezultātā uzlikt Lēmumu par darbības apturēšanu) ir privātpersonu pamattiesību ierobežojošs akts, kas izdodams, lai pasargātu pašu personu un/vai citas personas, un šāda administratīvā akta izdošanai jābūt noteiktiem kritērijiem, kad šāda administratīvā akta izdošana ir pamatota. Definējot būtiskus pārkāpumus, tiks noteikti kritēriji, kas sniegs ierobežojumu, kādos gadījumos drošības nolūkos izdodams privātpersonu pamattiesību ierobežojošs akts, piem., ja ugunsdrošības pārbaudē konstatēti pārkāpumi, kas rada apdraudējumu ugunsdzēsības un glābšanas darbu veikšanai un/vai ugunsgrēka seku mazināšanai.
7. 25.panta 1.daļas pirmajā punktā jānosaka termiņš, līdz kuram pašvaldībām jānodrošina ārējo ugunsdzēsības ūdensapgādes sistēmu izbūve pašvaldības teritorijā.
Pamatojums. Zināms, ka šobrīd pašvaldību teritorijās ugunsdzēsības ūdens apgādes sistēmas neatbilst normatīvu prasībām, vēl joprojām pastāv tā saucamie “bezūdens rajoni”, kur ugunsdzēsības ūdensapgādes nav vispār. Ugunsdzēsības sistēmu izbūvei pašvaldību teritorijās būs nepieciešams laiks un resursi. Šāda pasākuma izpildi nav iespējams īstenot tikai ar pienākuma īstenošanas uzdevuma norādi likumā.
Pamatojums. Ministru kabineta noteikumos jānosaka ne tikai ugunsdzēsības un glābšanas transportlīdzekļu veids un skaits, bet arī ugunsdzēsības un glābšanas tehniskā aprīkojuma veids un skaits. Šādas prasības nosakāmas arī citām ugunsdzēsības organizācijām, kas piedalās ugunsgrēku dzēšanā un glābšanas darbos.
2. Papildināt 3.panta otrās daļas 6.punktu, izsakot to šādā redakcijā: “6) brīvprātīgajiem ugunsdzēsējiem un uzņēmumu nodarbinātājiem, kuru pienākums ir veikt ugunsdzēsības un glābšanas pasākumus, nepieciešamo izglītību vai apmācību, kā arī apmācību paraugprogrammas."
Pamatojums. Ministru kabineta 2016.gada 19.aprīļa noteikumu Nr. 238 “Ugunsdrošības noteikumi” 7.2. apakšpunkts nosaka: saimnieciskās darbības objekta atbildīgajai personai papildus šo noteikumu 7.1. apakšpunktā minētajiem pienākumiem līdz brīdim, kad ierodas Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienesta apakšvienība, ir pienākums nodrošināt ugunsdrošības instrukcijā noteikto rīcību ugunsgrēka gadījumā atbilstoši šo noteikumu 180.7. apakšpunktam. Nodarbinātajiem, kuru pienākums ir veikt ugunsdzēsības un glābšanas pasākumus, jānosaka nepieciešamo izglītību vai apmācību, kā arī apmācības paraugprogrammu. Ministru kabineta 2016.gada 19.aprīļa noteikumu Nr. 238 “Ugunsdrošības noteikumi” 7.2. apakšpunktā noteiktā pienākuma īstenošanu drīkst uzticēt tikai neteiktā kārtībā speciāli sagatavotām un apmācītām personām.
3. Papildināt 3.panta otro daļu ar jaunu punktu, izsakot to šādā redakcijā: “7) saimnieciskās darbības objekta ugunsdrošības riska novērtējuma saturu un kārtību, kādā novērtējums veicams”.
Pamatojums. Ministru kabineta 2016.gada 19.aprīļa noteikumu Nr. 238 “Ugunsdrošības noteikumi” 180.1.7. apakšpunkts nosaka: Izstrādājot saimnieciskās darbības objekta ugunsdrošības instrukciju, tās saturā jāapraksta iespējamie ugunsgrēka izcelšanās riski un preventīvie pasākumi to mazināšanai. Līdzīgi kā darba aizsardzības jomā jāveic darba vides riska novērtēšana, lai nodefinētu darba vides drošumu un nepieciešamos pasākumus drošas darba vides nodrošināšanai, arī ugunsdrošībā jānosaka vienota kārtība, kādā veicams saimnieciskās darbības objekta ugunsdrošības riska novērtējums.
4. Papildināt 4.panta pirmās daļas 3.punktu, izsakot to šādā redakcijā: "(3) Vairākām personām iznomātā vai lietošanā nodotā objektā par objekta koplietošanas ugunsdrošības inženiertehnisko sistēmu (ārējo un iekšējo ugunsdzēsības ūdensapgādes sistēmu, automātisko un neautomātisko ugunsaizsardzības sistēmu) un ugunsdrošības aprīkojuma, ventilācijas sistēmas, iekšējo un ārējo elektroinstalāciju un zibensaizsardzības sistēmu, autonomu elektroenerģijas ražošanas, elektroenerģijas uzkrāšanas ierīču, ekspluatāciju atbilstoši ražotāja tehnisko noteikumu un ugunsdrošību regulējošu normatīvo aktu prasībām ir atbildīgs objekta īpašnieks (valdītājs) vai pārvaldnieks, ja tas paredzēts pārvaldīšanas līgumā."
Pamatojums. Vairākām personām iznomātā vai lietošanā nodotā objektā atsevišķi telpu lietotāji nevar uzņemties atbildību arī par visām koplietošanā esošam inženierkomunikācijām un ugunsdzēsības aprīkojumu. Tikai būves īpašniekam uzliekams pienākums uzturēt drošas un normatīviem atbilstošas būves inženierkomunikācijas, kā arī koplietošanā esošu ugunsdzēsības aprīkojumu.
5. Papildināt 7.pantu ar jaunu ceturto daļu, izsakot to šādā redakcijā: "(4) Persona, kura sniedz ugunsdrošības pakalpojumu, pirms uzsākt pakalpojumu sniegšanu apdrošina savas profesionālās darbības civiltiesisko atbildību. Apdrošināšanas līgums uzturams spēkā visu ugunsdrošības pakalpojumu sniegšanas laiku. Civiltiesiskās atbildības apdrošināšanas minimālais atbildības limits nedrīkst būt mazāks par 100 000, vai 1 000 000, ja pakalpojums tiek sniegts paaugstinātas bīstamības, īpašos objektos vai kritiskās infrastruktūras objektam."
Pamatojums. Profesionālās civiltiesiskās atbildības apdrošināšanas polise pasargās profesionālo pakalpojumu sniedzējus no neparedzētām izmaksām, kas viņu kļūdas vai nolaidības dēļ ir radušās klientiem vai citām personām.
6. Izteikt 11. panta pirmās daļas 1.punktu šādā redakcijā: "(1) Ja objekts neatbilst būtiskām ugunsdrošības prasībām, objekta atbildīgajai personai izsniedz brīdinājumu par objekta ekspluatācijas vai būvdarbu apturēšanu (turpmāk — brīdinājums par darbības apturēšanu), izņemot šā panta ceturtajā daļā minētos gadījumus."
Pamatojums. Jānosaka kritērijs, kādos gadījumos izsniedzams brīdinājums par darbības apturēšanu. Ievērojot Valsts pārvaldei uzdotā samērīguma principa ievērošanu, administratīvais akts - brīdinājums par darbības apturēšanu (tā neizpildes gadījumā var rezultātā uzlikt Lēmumu par darbības apturēšanu) ir privātpersonu pamattiesību ierobežojošs akts, kas izdodams, lai pasargātu pašu personu un/vai citas personas, un šāda administratīvā akta izdošanai jābūt noteiktiem kritērijiem, kad šāda administratīvā akta izdošana ir pamatota. Definējot būtiskus pārkāpumus, tiks noteikti kritēriji, kas sniegs ierobežojumu, kādos gadījumos drošības nolūkos izdodams privātpersonu pamattiesību ierobežojošs akts, piem., ja ugunsdrošības pārbaudē konstatēti pārkāpumi, kas rada apdraudējumu ugunsdzēsības un glābšanas darbu veikšanai un/vai ugunsgrēka seku mazināšanai.
7. 25.panta 1.daļas pirmajā punktā jānosaka termiņš, līdz kuram pašvaldībām jānodrošina ārējo ugunsdzēsības ūdensapgādes sistēmu izbūve pašvaldības teritorijā.
Pamatojums. Zināms, ka šobrīd pašvaldību teritorijās ugunsdzēsības ūdens apgādes sistēmas neatbilst normatīvu prasībām, vēl joprojām pastāv tā saucamie “bezūdens rajoni”, kur ugunsdzēsības ūdensapgādes nav vispār. Ugunsdzēsības sistēmu izbūvei pašvaldību teritorijās būs nepieciešams laiks un resursi. Šāda pasākuma izpildi nav iespējams īstenot tikai ar pienākuma īstenošanas uzdevuma norādi likumā.
22.01.2024. 20:30